Viedokļi

Fakts, ka e-veikalā pieejami norēķini ar karti, parāda tirgotāja uzticamību

Viktors Saulītis, "Luminor" e-komercijas un karšu risinājumu vadītājs, 03.08.2020

Jaunākais izdevums

E-komercija ir viena no tendencēm, kas pandēmijas dēļ attīstījās straujāk nekā tas būtu noticis normālos apstākļos.

Daudzi uzņēmumi ir pārorientējuši pārdošanu uz interneta vidi, un pircēji ir apguvuši digitālās iepirkšanās prasmes, taču – jo plašāk e-komercija tiek izmantota, jo drošākiem jābūt maksājumu veidiem internetā. Šobrīd populārākie un drošākie ir maksājumi ar karti vai pārskaitījumu, izmantojot BankLink vai maksājumu ierosināšanas pakalpojumu.

Pirkumi ar karti

Šobrīd tirdzniecībai internetā ir diezgan stingi regulējumi, īpaši tad, ja tirgotājs piedāvā norēķinus ar karti vai internetbanku. Fakts, ka e-veikalā ir pieejami norēķini ar karti, jau parāda tirgotāja uzticamību. Lai ieviestu karšu norēķinus, sākotnēji uzņēmumam ir jāatrod pakalpojumu sniedzējs, piemēram, banka, kura šim klientam uzticēsies, jāizpilda prasības attiecībā uz mājaslapas saturu un dizainu – preču, pakalpojumu aprakstiem, tirgotāja politikām, un tikai tad karšu pieņemšana var tikt uzsākta. Latvijā strādājošās bankas ir diezgan prasīgas šo noteikumu ievērošanā, tādējādi pircēji lielākoties var justies droši, iepērkoties pie tirgotājiem, kuru karšu pieņemšanu nodrošina tirgū esošās bankas.

Savukārt uzņēmumiem ir svarīgi zināt, ka šīs prasības nav banku veidotas, bet gan "Visa" un "Mastercard" noteiktas, lai nodrošinātu to, ka visur, kur notiek norēķini ar šādām maksājumu kartēm, tiktu ievērotas karšu lietotāju intereses un tiesības, radot visām pusēm saprotamu, kā arī regulētu vidi drošiem norēķiniem. Karšu norēķinu apstrādes politikas no šo shēmu puses ir publiski pieejamas un ar tām var iepazīties ne vien tirgotāji, bet arī pircēji.

Iespējams, ne visi pircēji zina, ka tieši karšu shēmu – "Visa" un "Mastercard" – izdotie noteikumi mēdz viņus pasargāt, iepērkoties gan vietējos, gan ārzemju interneta veikalos. Piemēram, ja tirgotājs nav piegādājis preci vai nav sniedzis pakalpojumu un par to nav atgriezis naudu, pircējam ir iespēja atgūt naudu arī no savas kartes izdevējbankas – arī gadījumos, kad pircējam sniegts maldīgs priekšstats par to, ka viņš varētu saņemt preci vai pakalpojumu. "Visa" un "Mastercard" noteikumi mēdz pasargāt arī kartes turētājus, ja to karšu dati ir bijuši nozagti un pēc tam izmantoti kādiem pirkumiem – tādējādi naudu var atgūt.

Tā kā norēķini internetā tiek regulēti aizvien stingrāk, bieži vien katru darījumu pavada papildu autorizācija. Pircējam tas var šķist neērti, taču šāda papildu autorizācija ir radīta ar mērķi nodrošināt papildu drošību, veicot maksājumus. Nākotnē sagaidāms, ka pakalpojumu sniedzēji analizēs pircēju paradumus un, balsoties uz tiem, jau automātiski atpazīs pircēju. Tas ļaus izlaist papildu autorizācijas soļus, bet tas nekādā gadījumā nenozīmēs, ka pircēja nauda būs mazāk pasargāta.

Pirkumi ar pārskaitījumu

Norēķiniem internetā pircēji Latvijā un Baltijā vienlīdz aktīvi ir izmantojuši BankLink risinājumus, kas nozīmē, ka ar pircēja internetbankas starpniecību tirgotājs var ērti sagatavot maksājuma uzdevumu apstiprināšanai. Šādi maksājumi ir ērti, ātri un efektīvi, jo pārdevējs var nekavējoties uzzināt par naudas pārskaitīšanas faktu un uzsākt preces piegādi vai pakalpojuma sniegšanu. Šajā jomā pēdējā pusgada laikā ir notikusi būtiska inovācija – Eiropas līmenī regulētā vidē ir tapis "jauns BankLinks", ko dēvē par "maksājumu ierosināšanas pakalpojumu".

No pircēju un tirgotāja skatu punkta šis pakalpojums ir tikpat drošs kā BankLinks, tomēr tirgotājam tas sniedz būtiskas priekšrocības – viņam lielākoties pietiks tikai ar vienu kontu vienā bankā un ar vienu līgumu, lai varētu saņemt maksājumus no visām lielākajām Baltijas bankām un to klientiem tikpat ērtā veidā, kā tas bija caur BankLink pakalpojumu. Tam vajadzētu samazināt arī paša tirgotāja izmaksas, jo vajadzēs veltīt daudz mazāk laika un līdzekļu kontu uzturēšanai vairākās bankās, kā arī pakalpojumu ieviešana, izvēloties vienu partnerbanku, būs stipri ātrāka un vieglāka – nebūs jādomā par piemērošanos banku dažādām specifikācijām.

Brīdī, kad darījuma apmaksai tiek izmantots pārskaitījums, BankLink vai maksājumu ierosināšanas pakalpojums, pircējam vienmēr būtu jāizvērtē tirgotājs, balsoties uz pieejamajām atsauksmēm internetā (meklēšanai var izmantot veikala nosaukumu beigās klāt liekot tādus atslēgas vārdus kā "sūdzības", "krāpšana", "fraud", "atsauksmes"). Noteikti būtu ieteicams vienmēr arī pārliecināties par to, vai preču pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja informācija sakrīt ar maksājuma saņēmēja informāciju. Tāpat arī tirgotāja konta esamība kādā no Baltijas bankām un fakts, ka tirgotājs piedāvā attālinātas norēķinu iespējas ar BankLink vai maksājumu ierosināšanas pakalpojuma starpniecību, liecina, ka arī bankas, uzsākot sadarbību tirgotāju, to ir izvērtējušas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

LPB Bank: attīstoties e-komercijai, pieaug arī e-vides riski

Jānis Goldbergs, 03.11.2020

LPB Bank Maksājumu karšu krāpniecisko operāciju novēršanas departamenta vadītāja Jekaterina Trifonova.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar Covid-19 ierobežojumiem, visdažādāko nozaru uzņēmumi, pielāgojoties jaunajiem apstākļiem, uzsāka e-komercijas pakalpojumus - savus produktus vai pakalpojumus pārdodot internetā. Tirgotāji uzreiz apzinājās tiešo labumu – uzņēmējdarbības turpināšanu, tomēr ne vienmēr tiek izvērtēti riski e-komercijas jomā.

E-komercijas iespējas, riskus un jaunākās tendences Dienas Biznesam izklāstīja LPB Bank Maksājumu karšu krāpniecisko operāciju novēršanas departamenta vadītāja Jekaterina Trifonova.

Cik ilgi LPB Bank darbojas e-komercijas jomā?

LPB Bank darbojas vairāk nekā 12 gadus, pirms 10 gadiem banka uzsāka darbību e-komercijas jomā - iegūta Visa un Mastercard licence. Esam banka, kas piedāvā e-komercijas risinājumus bez starpniekiem. Bankas apgrozījuma un peļņas rādītāji aug un savu tālāko izaugsmi saskatām e-komercijas attīstības turpināšanā, piedāvājot aizvien jaunus pakalpojumus un iespējas. Tapāt piedāvājam plašu klasiskas bankas pakalpojumu klāstu – norēķinu kontus, maksājumu kartes, depozītus, kreditēšanu, līzingu un POS termināļus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bezkontakta maksājumu limitu palielina līdz 50 eiro

Zane Atlāce - Bistere, 25.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai ierobežotu "Covid-19" vīrusa izplatību Latvijā, mazinot tiešos cilvēku savstarpējos kontaktus, saskarsmi ar maksājumu terminālu virsmām, līdz ar to arī kontaktu ar citiem cilvēkiem, sākot no 26. marta bankas paaugstina bezkontakta maksājumu limitu kartēm līdz 50 eiro, informē Finanšu nozares asociācijā.

"Swedbank", "Luminor", "SEB banka", banka "Citadele", "BlueOrange Bank", "Baltic International Bank", "PrivatBank", "Signet Bank", "LPB Bank", "Industra Bank", "Rigensis Bank", kas aptver vairāk ka 99% no maksājumu karšu tirgus, Finanšu nozares asociācijai apliecinājušas gatavību, sākot no 26. marta, un līdz valdības pasludinātās ārkārtējās situācijas beigām, paaugstināt bezkontakta maksājumu limitu kartēm.

Jaunā limita pilnīgai ieviešanai visā valstī var būt nepieciešamas dažas dienas.

Līdzīgs lēmums par limita paaugstināšanu sākot no pirmdienas pieņemts Igaunijā un no 25. marta, - Lietuvā. Lielbritānijā limits tiek paaugstināts no šī gada 1. aprīļa. Finanšu nozares asociācija aicina arī tās organizācijas, kas bez minētajām bankām, nodrošina Latvijas tirgotājiem karšu pieņemšanu, sekot bankām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzēji (kredītiestādes, elektroniskās naudas iestādes, maksājumu iestādes, Latvijas Banka un Valsts kase) 2019. gadā veica 530.6 milj. klientu bezskaidrās naudas maksājumu 203.0 mljrd. eiro kopapjomā, informē Latvijas Bankas preses dienestā.

Vidēji dienā veikti 1.5 milj. maksājumu 556.3 miljonu eiro apjomā.

Salīdzinājumā ar 2018. gadu kopējais klientu bezskaidrās naudas maksājumu skaits pieauga par 11,0%, savukārt maksājumu kopapjoms samazinājās par 10,2%.

Visbiežāk lietotie klientu bezskaidrās naudas maksājumi bija karšu maksājumi (66,4% no kopējā bezskaidrās naudas maksājumu skaita) un klientu kredīta pārvedumi (33,5% no kopējā bezskaidrās naudas maksājumu skaita).

Lai nodrošinātu karšu maksājumu veikšanu, 2019. gada beigās Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzēji bija izdevuši 2.2 milj. maksājumu karšu (vidēji 1.2 kartes uz vienu iedzīvotāju); no tām lielākā daļa bija kartes ar debeta funkciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Latvijā izsniegts vairāk nekā 1,6 miljoni bezkontakta maksājumu karšu

Db.lv, 21.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā izsniegts vairāk nekā 1,6 miljoni bezkontakta maksājumu karšu, liecina Finanšu nozares asociācijas apkopotie 1.ceturkšņa dati.

Maksājumi ar karti pieejami vairāk nekā 30 tūkstošos tirdzniecības vietu Latvijā. Bezkontakta kartes PIN kods joprojām ir jāpatur prātā, jo tas nepieciešams pirkumiem virs 50 eiro, un drošības nolūkā ik pa laikam POS terminālis pēc iestrādāta algoritma pieprasīs ievadīt PIN kodu, lai pārliecinātos, ka karti izmanto tās īstais lietotājs.

Kopš marta Latvijā palielināts bezkontakta karšu maksājumu limits bez PIN ievades no 25 līdz 50 eiro.

"Mastercard" un Finanšu nozares asociācijas maijā veiktais Latvijas iedzīvotāju pētījums liecina, ka teju 75% Latvijas iedzīvotāju ir bezkontakta maksājumu kartes, un vairāk nekā 70% tās lieto ikdienas pirkumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērnā gada beigās Latvijā bija izsniegti 2,128 miljoni maksājumu karšu, kas ir nedaudz mazāk nekā 2018.gada beigās, kad bija izsniegti 2,167 miljoni maksājumu karšu, liecina Finanšu nozares asociācijas dati.

No kopējā maksājumu karšu skaita 1,736 miljoni bija debetkartes, bet 264,9 tūkstoši - kredītkartes. Biznesa karšu skaits sasniedza 126,6 tūkstošus. 1,522 miljoni maksājumu karšu bija jau bezkontakta tehnoloģija.

No izsniegtā maksājumu karšu skaita 1,695 miljoni bija “MasterCard”, bet 433 tūkstoši - “Visa”.

Pieaugot bezskaidras naudas norēķinu popularitātei, aug arī tirgotāju skaits, kas pieņem maksājumu kartes, pērnā gada beigās sasniedzot 14,69 tūkstošus. Kopumā kartes pieņem vairāk nekā 30 tūkstošos tirdzniecības vietu, bet izsniegto karšu pieņemšanas iekārtu skaits sasniedz 41,46 tūkstošus. No tiem 34 tūkstoši ir ar bezkontakta tehnoloģiju. Jāatzīmē, ka, lai padarītu pieejamākus bezontakta maksājumus, no šī gada janvāra visiem maksājumu termināļiem jeb POS Eiropas Savienībā ir jābūt ar bezkontakta tehnoloģijas funkciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāku Latvijā strādājošo banku klienti saņēmuši zvanus ar mērķi izkrāpt klienta identifikācijas datus, tādēļ aicina tos neizpaust.

"Luminor banka" ir saņēmusi informāciju par krāpnieciskiem zvaniem iedzīvotājiem, kad, uzdodoties par bankas pārstāvjiem, tiek zvanīts bankas klientiem, ar mērķi izkrāpt internetbankas pieejas datus, informē bankas pārstāvji. Brīdinājumu par krāpnieciskiem zvaniem, epastiem un īsziņām savā mājaslapā izvietojusi arī "SEB banka".

"Luminor" eksperti atgādina, ka banka nekad nezvana un nesūta klientiem e-pasta vēstules ar lūgumu izpaust klientu privātos datus (konta numuru, maksājumu kartes datus - kartes numuru un CVC kodu, kas atrodas kartes aizmugurē, kartes PIN kodu, internetbankas pieejas paroles, u.c.), nelūdz autorizēties internetbankā vai apstiprināt maksājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bankas turpinās kļūt aizvien digitalizētākas, un klients varēs visus sev nepieciešamos pakalpojumus saņemt visneiedomājamākajos veidos, taču tajā pašā laikā nedrīkst aizmirst par klātbūtnes efektu, norāda kredītiestāžu pārstāvji.

Attīstoties tehnoloģijām bankās, palikuši tikai daži finanšu pakalpojumi, kas tiek sniegti klātienē, banku filiālēs, taču arī to skaits strauji sarūk. Patlaban dažādu ierīču skaits, kas savienotas ar internetu, pasaulē sasniedz 30 miljardus, taču analītiķi paredz, ka līdz 2025.gadam to skaits pārsniegs 75 miljardus. Līdz ar to tiek domāti aizvien jauni veidi, kā veikt maksājumus, un liela loma būs arī mākslīgajam intelektam. Jau tagad neparasts nešķiet maksājums, kas veikts, soļojot; maksājums, kas veikts, automašīnai izbraucot no stāvvietas; kredīts, kas tiek piedāvāts brīdī, kad tas visvairāk nepieciešams, pirms klients paspējis tam pieteikties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Swedbank korporatīvajiem klientiem nodrošina bezkontakta maksājumus ar viedierīcēm

Lelde Petrāne, 15.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Swedbank" korporatīvajiem klientiem ieviesta iespēja veikt bezkontakta maksājumus ar viedierīcēm.

Uzņēmumu karšu lietotāji tagad var savas maksājumu kartes pievienot e-makiem un ar viedierīču starpniecību veikt mobilos bezkontakta maksājumus.

Jaunais maksājumu veids "Android" tālruņu lietotājiem ir pieejams ar "Swedbank" mobilās lietotnes uzņēmumiem starpniecību, savukārt, "iPhone" vai citu "iOS" operētājsistēmas viedierīču lietotājiem – ar "Apple Pay". Uzņēmumu karti var sasaistīt arī ar "Garmin" vai "FitBit" viedpulksteņiem.

Bezkontakta maksājumi ar viedierīcēm ir pieejami lielākajā daļā vietu, kur ir uzstādīti bezkontakta karšu termināļi.

"Mūsu dati liecina, ka šobrīd klientu – uzņēmumu vidū bezkontakta maksājumi nav tik bieži izmantota funkcionalitāte, kā tā ir privāto lietotāju vidū, taču paredzam, ka mūsu korporatīvie klienti novērtēs jaunās iespējas un bezkontakta maksājumu īpatsvars strauji pieaugs," lēš "Swedbank" Uzņēmumu pārvaldes vadītāja Ieva Vīgante.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan e-komercija pēdējos mēnešos strauji augusi, 82% pircēju pārtrauc iepirkšanos internetā - pamet iepirkuma grozu un nenopērk iecerēto neērtas iepirkšanās pieredzes dēļ. To skaidro ar to, ka jāveic reģistrēšanās vai jāievada pārāk daudz dati, liecina bankas "Citadele" un pētījumu aģentūras "Norstat" veiktā iedzīvotāju aptauja.

22% aptaujāto atzinuši, ka bieži pārtrauc iepirkšanās procesu internetā, jo reģistrēšanās un dažādu datu ievades dēļ tas ir pārāk sarežģīts un laikietilpīgs, savukārt 60% norādījuši, ka tā rīkojas dažreiz. Pircēji vecumā virs 60 gadiem retāk nekā citu vecumu grupu klienti pārtrauc iesākto e - iepirkšanās procesu.

"Līdz ar fiziskās distancēšanās pasākumu ieviešanu e-komercija attīstās vēl straujāk, un iedzīvotāji ir arvien atvērtāki iepirkšanās paradumu maiņai. Vienlaikus tas nozīmē, ka konkurence par klientiem interneta vidē kļūst lielāka un arvien svarīgāk ir, cik vienkārši, ērti un ātri var veikt pirkumu. Aptauja liecina, ka reģistrēšanās un prasīto datu dēļ savus e-iepirkšanās grozus mēdz pamest liela daļa pircēju. Ieguvēji būs uzņēmēji, kuri spēs piedāvāt iepirkšanos ar pāris klikšķiem," norāda "Citadeles" Digitālo risinājumu daļas vadītājs Eduards Timofejevs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Nelegālo tiešsaistes kazino popularitātes ziņā Latvija ir līderis Baltijā. Kā to mainīt?

Reklāmraksts. Par saturu atbildīgs reklāmas devējs, 07.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo mēnešu laikā sabiedrības uzmanības lokā nonākušas azartspēles, un jo īpaši -azartspēlēs internetā – gan saistībā ar atvērto Azartspēļu un izložu likumu Saeimā, gan ar tiešsaistes azartspēļu pilnīgu liegumu COVID-19 ārkārtas situācijas laikā. Vienlaikus Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka nesenā pētījumā norāda, ka Latvijā nelegālo tiešsaistes azartspēļu tirgus daļa ir ievērojami lielāka nekā abās pārējās Baltijas valstīs. 2019. gadā tās veidoja 38 % no tirgus un aplēstas 34 miljonu eiro apmērā, kamēr Lietuvā tie ir 14, bet Igaunijā – tikai 10 miljoni eiro (H2gc dati). Nelicencēto interneta kazino dēļ Latvijas budžets pagājušā gadā zaudēja 7 miljonus eiro; nozares eksperti ir vienisprātis, ka, pateicoties nesenajam tiešsaistes azartspēļu liegumam, šogad nelegālā tirgus daļa Latvijā palielināsies. Kā mainīt šo situāciju?

Lai gan tiešsaistes jeb interaktīvās azartspēles aizņem salīdzinoši nelielu daļu - 17.8% - no kopējā azartspēļu tirgus, tomēr to pieauguma tempi ir visstraujākie. Pēdējo 2 gadu laikā legālais tirgus audzis teju 2 reizes. To pašu var teikt par kazino operatoru nomaksāto nodokļu apjomu, kas 2019. gadā sasniedza 12 miljonus eiro.

Nelegālo tiešsaistes azartspēļu nodarītais kaitējums sabiedrībai

Zaudējums valsts budžetam nebūt nav vienīgais kaitējums, ko sabiedrībai nodara nelegālie interneta azartspēļu operatori. Ir zināms, ka azartspēles ir saistītas ar atkarības risku. No šī gada 1. janvāra gan uz tiešsaistes, gan uz ierastajām azartspēlēm attiecas “Pašatteikušos personu reģistrs”, kas liedz piekļuvi visa veida azartspēlēm vismaz uz vienu gadu, tā būtiski mazinot atkarības riskus. Pirmā pusgada laikā tajā pieteikušās jau 8233 personas, kas, pēc Veselības ministrijas aplēsēm, varētu būt aptuveni puse no azartspēļu atkarības riskam pakļautajiem valstī. Apmeklējot nelegālos tiešsaistes kazino, šie cilvēki atkal ir pakļauti riskam, jo tajos ļauts spēlēt jebkuram. Kā vēl viens būtisks ļaunums jāmin noziedzīgi iegūtas naudas aprite nelicencētajos kazino. Tā kā tiem nav jāidentificē savi klienti un jāsniedz dati valsts institūcijām, tad tā ir pateicīga vieta, kur apgrozīt nelikumīgā veidā iegūtus līdzekļus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Creditea pirmajā pusgadā piesaista vairāk nekā 10 tūkstošus klientu

Db.lv, 30.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas nebanku finanšu risinājumu zīmols Creditea, kas piedāvā Mastercard maksājumu karšu, norēķinu kontu un kredītlīnijas iespējas, savā darbības pirmajā pusgadā Latvijā ir piesaistījis vairāk nekā 10 tūkstošus klientu.

Creditea mērķis ir kļūt par vienu no vadošajiem nebanku finanšu pakalpojumu sniedzējiem Latvijā ar piedāvājumu, kas balstās uz lietošanas vienkāršību, izdevīgumu un sadarbības noteikumu skaidrību.

"Creditea veiksmīgā ienākšana Latvijā apliecina, ka šeit ir būtisks pieprasījums pēc alternatīviem finanšu pakalpojumiem, kas paralēli bankām piedāvā maksājumu un kreditēšanas funkcionalitāti. Mēs redzam, ka klienti Creditea kartes un kredītlīniju izmanto gan kā savu galveno finanšu risinājumu, gan nereti - kā otro vai pat trešo karti un kontu," saka Creditea vadītāja Latvijā Laura Rumbina.

Darījumu statistika atklāj, ka Creditea maksājumu kartes visvairāk tiek izmantotas ikdienas darījumiem - pirkumiem internetā un veikalos, bet visvairāk tiek tērēts par pārtiku un transporta pakalpojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) tiesa trešdien nolēmusi, ka bankas ir atbildīgas par maksājumiem, kas veiktas ar bezkontakta norēķinu kartēm, ja klients ir ziņojis par kartes pazaudēšanu vai nozagšanu.

ES tiesā vērsās Austrijas augstākā tiesa, lūdzot viedokli lietā, kurā Turcijas banka "DenizBank" tiesājas ar Austrijas patērētāju tiesību aizsardzības organizāciju VKI.

"DenizBank" apgalvo, ka nevar tikt saukta pie atbildības par maksājumiem līdz 75 eiro, kas izdarīti ar zagtām vai pazaudētām kartēm, kas aprīkotas ar tuva darbības lauka sakaru (Near

Communication, NFC) tehnoloģiju. Banka apgalvo, ka nespēj apturēt šādus maksājumus.VKI apstrīd šo bankas apgalvojumu un uzstāj, ka bankas prakse ir negodīga attiecībā pret klientiem.

"DenizBank" līgumi atbildību par pazaudētām kartēm un ar tām veiktajiem maksājumiem uzliek tikai un vienīgu uz klientu pleciem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā pusei pirkumu eirozonā pērn pirmo reizi patērētāji izmantojuši bezskaidras naudas maksājumus, liecina Eiropas Centrālās bankas (ECB) apkopotā informācija.

ECB norāda, ka patērētāji eirozonā 2019.gadā skaidru naudu izmantojuši pirkumiem, kuru kopējā vērtība veidoja vien 48%, aizvien vairāk patērētājiem izmantojot maksājumu kartes un citas bezskaidras naudas maksājumu iespējas.

Iepriekšējais pētījums liecināja, ka 2016.gadā skaidra nauda tikusi izmantota maksājumiem, kuru kopējā vērtība veidoja 54%.

Taču, izvērtējot atsevišķus darījums, joprojām vairums jeb 73% no kopējiem darījumiem pērn veikti skaidrā naudā. Tas nozīmē, ka skaidra nauda krietni izplatītāka ir maziem pirkumiem.

Dienvideiropas iedzīvotāji krietni biežāk izmanto skaidru naudu, lai norēķinātos par precēm - Maltā šis īpatsvars veido 88%, bet Spānijā un Itālijā attiecīgi 83% un 82%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī pasta pakalpojumu uzņēmums "Omniva" brīdina iedzīvotājus par krāpnieku mēģinājumiem izkrāpt maksājumu karšu datus, informē uzņēmumā. Par līdzīgu krāpniecības shēmu informējis arī sūtījumu piegādes uzņēmums "DPD Latvija".

Lai īstenotu nolūku, krāpnieki izrāda interesi no privātpersonām iegādāties sludinājumu platformās piedāvātās preces, bet kā norēķina veikšanas apstiprinājumu norāda it kā "Omniva" apliecinājumu par apmaksas veikšanu un aicinājumu viltus mājaslapā saņemt maksājumu, informē uzņēmumā.

Taču šādu pakalpojumu "Omniva" nenodrošina un aicina individuālos preču pārdevējus uzmanīties, kā arī, saskaroties ar krāpšanas mēģinājumiem, vērsties Valsts policijā.

Par aizdomīgām īsziņām vai e-pastiem kompānija aicina ziņot uzņēmuma atbalsta centram pa tālruni 27042424 vai rakstot uz [email protected], kā arī ziņot Valsts policijai.

Arī "DPD Latvija" pārstāvji infomēja, ka saņemti vairāki ziņojumi par jaunu shēmu, kurā krāpnieki uzrunā iedzīvotājus, kas dažādās interneta tirdzniecības platformās ir izvietojuši preces pārdošanai, ar mērķi it kā iegādāties konkrēto preci, izmantojot kurjera pakalpojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bankas: Nevajag ļauties panikai, bankomātos izņemot skaidru naudu

Žanete Hāka, 13.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziņas par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Latvijā radījušas vēlmi daļai iedzīvotāju nodrošināties ar skaidru naudu, taču banku pārstāvji uzsver, ka pastiprināti to nevajadzētu darīt, un jau vairāki tirgotāji paziņojuši, ka pieņem tikai bezskaidras naudas maksājumus.

"Bankomātu monitorings notiek nepārtraukti un šobrīd nav novērota palielināta klientu plūsma izņemt skaidras naudas līdzekļus," saka AS "Swedbank" Mediju attiecību vadītājs Jānis Krops.

"Protams, jāņem vērā, ka ārkārtas stāvokļa izsludināšana visā valstī var radīt vēlmi nodrošināties ar skaidras naudas krājumiem, tomēr gribētos atgādināt, ka nevajag ļauties panikai – bezskaidras naudas norēķini norit bez aizķeršanās, turklāt jāpatur prātā, ka skaidra nauda ir salīdzinoši netīra un pēc tās lietošanas īpaši rūpīgi jāievēro higiēna un jāmazgā rokas," viņš uzsver. Tāpat pārāk liela skaidras naudas glabāšana var radīt garnadžu vēlmi šo naudu iegūt savās rokās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā valstī izsludināto ārkārtas situāciju saistībā ar koronavīrusa izplatīšanos, mazumtirgotāja "Stockmann" ikgadējā kampaņa "Trakās Dienas" šajā pavasarī norisināsies tikai internetā, no 25. marta līdz 5. aprīlim.

"Šajās dienās "Stockmann" darbinieku un klientu veselība ir galvenā prioritāte. "Trakās Dienas" vienmēr ir bijusi ļoti populāra kampaņa mūsu klientiem. Tāpēc šoreiz mainām iepirkšanās formātu – organizējot klientiem "Trako Dienu" pirkumu veikšanu tikai internetā, "Trako Dienu" mājaslapā – crazydays.com.

Tādējādi varam nodrošināt klientiem ērtu iepirkšanās pieredzi, neizejot no mājām, kas īpaši svarīgi ir šajā ārkārtas situācijas laikā," teic universālveikala "Stockmann" direktore Dace Goldmane.

Lai padarītu apstākļus drošākus gan darbiniekiem, gan klientiem, universālveikalā pastiprināti tiek veikta telpu tīrīšana un dezinfekcija, kā arī tiek ievēroti visi norādījumi, ko izvirza atbildīgās institūcijas, stāsta veikala vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Krāpnieki uzdodas par Eiropas Vērtspapīru un tirgus iestādes pārstāvjiem

Db.lv, 24.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 3. nodaļa (Kibernoziegumu apkarošanas nodaļa) informē par aktuālu krāpšanas veidu.

Proti, krāpnieki telefona zvanu laikā uzdodas par Eiropas Vērtspapīru un tirgus iestādes (ESMA) pārstāvjiem - finanšu regulatoriem, izmantojot iedzīvotāju uzticību, aicina instalēt datoros programmatūras, ar kuru palīdzību attālināti pieslēdzas cietušo personu datoriem, iegūst viņu norēķinu karšu datus un izkrāpj naudu.

Krāpnieki, izmantojot dažādas saziņas vietnes, zvana personām, kuras ir reģistrējušās virtuālās interneta platformās, kas piedāvā finanšu instrumentu tirdzniecību un investīciju ieguldīšanu t.sk. kriptovalūtās. Zvana laikā krāpnieki prezentē sevi kā ESMA finanšu regulatorus un paziņo, ka uzņēmums, kurā personai ir atvērts konts, nodarbojas ar krāpšanu, legalizē noziedzīgi iegūtu naudu un pārsūta to uz ārvalstu uzņēmumiem, kā rezultātā pret uzņēmumu esot uzsākta krimināllieta un tas tikšot slēgts. Personas tiek informētas, ka pirms uzņēmuma slēgšanas visiem cietušajiem ir jāslēdz atvērtos kontus un jāatgriež tajos esošie līdzekļi, līdz ar to esot nepieciešams rakstīt iesniegumu par konta slēgšanu. Mēdz būt arī gadījumi, kad cietušajiem konti virtuālās tirdzniecības platformās nekad nav bijuši, taču tādos gadījumos krāpnieki pārliecina cietušos, ka kāds tos ir izveidojis uz viņu vārda, līdz ar to vienalga esot nepieciešama to slēgšana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aktualizējoties jautājumiem par jaunām sankcijām pret Baltkrieviju, Lursoft pētījis, kā pēdējo gadu laikā mainījies Baltkrievijas ieguldījumu apjoms Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos, un apskatījis, kuri ir lielākie uzņēmumi Latvijā ar baltkrievu ieguldījumiem pamatkapitālā.

Eiropadome jau dienu pēc pasažieru lidmašīnas piespiedu nosēdināšanas Minskā vienojusies par ekonomisku un personālu sankciju noteikšanu pret Baltkrieviju, tostarp aizliedzot Baltkrievijas aviosabiedrībām lidojumus Eiropas Savienības gaisa telpā, liedzot tām piekļuvi ES lidostām.

Paredzams, ka sankcijas varētu ietekmēt arī Baltkrievijas ieguldījumu plūsmu, vēl pastiprinātāku vērību pievēršot personām, kas saistītas ar šiem uzņēmumiem.

Lursoft dati liecina, ka Baltkrievijas personu ieguldījumu apjoms Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos šobrīd kopā veido 17,5 milj. eiro, kas to pēc uzkrāto ieguldījumu apjoma Latvijā citu valstu vidū ierindo 27.pozīcijā. Jānorāda, ka baltkrievu ieguldījumi Latvijā šobrīd reģistrēti 803 uzņēmumu pamatkapitālos. Tiesa, 11,46% no šiem uzņēmumiem šobrīd ir apturēta saimnieciskā darbība, savukārt 4,23% uzņēmumu jau uzsākts likvidācijas process.

Komentāri

Pievienot komentāru