Maksātnespējīgās "PNB bankas" administrators Vigo Krastiņš vērsies tiesā ar 32 miljonu eiro prasību pret bijušo bankas valdi un padomi par bankai nodarītajiem zaudējumiem, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".

Administrators lūdzot no deviņiem bijušajiem "PNB bankas" valdes un padomes locekļiem solidāri piedzīt zaudējumus, kas kredītiestādei tika nodarīti īsi pirms tās darbības apturēšanas ar lēmumiem, kuri vienlaikus atbrīvoja no parāda bijušo bankas īpašnieku un padomes priekšsēdētāju Grigoriju Guseļņikovu.

Starp atbildētājiem ir gan pats Guseļņikovs, gan viņa vietnieks padomē bijušais Dānijas premjerministrs un NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens un padomes loceklis, bijušais Vācijas ārējā izlūkdienesta priekšnieks Augusts Hannings. Pārējie seši atbildētāji ir bijušais "PNB bankas" padomes loceklis Peters Maikls Odintsovs un valdes locekļi Olivers Ronalds Bramvels, Anna Verbicka, Natālija Ignatjeva, Dmitrijs Kalmikovs un Alekseijs Kutjavins. Tiesa jau lēmusi apķīlāt Rasmusena un Hanninga īpašumus, vēstīja raidījums.

Maksātnespējīgā "PNB banka" vērsusies tiesā pret akcionāriem, kuri ieguva līdzdalību bankas kapitālā īsi pirms "PNB banka" tika atzīta par maksātnespējīgu, saistībā ar viņiem izsniegtajiem aizdevumiem, apstiprināja bankas maksātnespējas administrators Vigo Krastiņš.

Viņš norādīja, ka prasības ir saistītas ar bankas akcionāriem izsniegtajiem aizdevumiem, taču, tā kā tās ir bankas un klientu jeb kredītņēmēju attiecības, banka aizdevumu summu nevar izpausts. "Saskaņā ar Kredītiestāžu likumu tā ir neizpaužama informācija," teica Krastiņš.

Viņš informēja, ka kopumā bankai ir astoņas šādas lietas, kur katrā viens no jaunajiem akcionāriem ir kā kredītņēmējs, bet pārējie ir kā līdzatbildīgie.

"Pagaidām visas lietas ir atliktas, jo atbildētāji ir nolīguši Latvijā advokātus, kuri tikai tagad iesaistījās šajās lietās," piebilda Krastiņš.

Viņš arī informēja, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 8.septembrī plānoja skatīt prasību pret Rodžeru Edvardu Tamrazu, kurā līdzatbildētāji ir Antuāns Baaklini, Dollija Huri, Žoržs Mgalobišvili, Marks Žanluī D'Ombrs, Mišels Fajads, Nikolajs Paskalajevs un Saīds Meraiks. Taču lietas izskatīšana atlikta.

Piedāvā iegādāties maksātnespējīgās "PNB bankas" grupas uzņēmumiem SIA "Winergy" un SIA "NBT Energy" piederošos vēja ģeneratorus, pavēstīja bankā.

Cenu aptaujā "Winergy" un "NBT Energy" piederošo trīs vēja ģeneratoru kopēja sākumcena ir 205 000 eiro.

Tostarp cenu aptaujā piedāvā iegādāties "Winergy" piederošo 2005.gadā izgatavoto vēja ģeneratoru "AN Bonus SWT 2.3.-82", kura sākumcena noteikta 81 000 eiro. Vēja ģeneratora nominālā jauda ir 2,3 megavati (MW), rotora diametrs ir 82 metri, bet torņa augstums ir 92 metri.

Tāpat cenu aptaujā piedāvā iegādāties "NBT Energy" piederošo 2003.gadā izgatavoto vēja ģeneratoru "NEG Mikon NM92/2750", kura sākumcena ir 64 000 eiro. Vēja ģeneratora nominālā jauda ir 2,75 MW, rotora diametrs ir 92 metri, bet torņa augstums - 70 metru.

Cenu aptaujā piedāvā iegādāties arī "NBT Energy" piederošo 2004.gadā izgatavoto vēja ģeneratoru "NEG Mikon NM72/2000", kura sākumcena ir 60 000 eiro. Vēja ģeneratora nominālā jauda ir divas MW, rotora diametrs ir 72 metri, bet torņa augstums ir 64 metri.

Maksātnespējīgās "PNB bankas" administrators cenu aptaujā ar trīs miljonu eiro sākumcenu piedāvā iegādāties tai piederošu viesnīcas ēku Rīgā, Katrīnas dambī 27, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Nekustamo īpašumu veido zemesgabals 3163 kvadrātmetru platībā, uz kura atrodas viesnīcas ēka.

Nekustamā īpašuma novērtējums un cenu aptaujas sākumcena ir trīs miljoni eiro.

Pieteikties cenu aptaujai interesenti var līdz 2021.gada 30.aprīlim.

Jau vēstīts, ka "PNB bankas" darbība tika apturēta 2019.gada 15.augustā, bet 12.septembrī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pasludināja "PNB banku" par maksātnespējīgu. Par bankas maksātnespējas procesa administratoru iecelts Vigo Krastiņš.

"PNB bankas" darbība tika apturēta, lai nepieļautu bankas līdzekļu aizplūšanu.

Eiropas Centrālā banka (ECB) kā "PNB bankas" tiešais uzraugs 2019.gada 15.augustā nolēma atzīt "PNB banku" par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās, savukārt Eiropas Vienotā noregulējuma valde pieņēma lēmumu neveikt "PNB bankas" noregulējumu, kas nozīmē neveikt pasākumus, lai bankas darbību stabilizētu. Ņemot vērā minēto, FKTK nolēmuma apturēt finanšu pakalpojumu sniegšanu "PNB bankā" un lēma par noguldījumu nepieejamību. ECB kā "PNB bankas" tiešais uzraugs pieņēma šādu lēmumu, konstatējot, ka banka nav ievērojusi regulējošās prasības un izvērtējot bankas finansiālo situāciju.

Maksātnespējīgās AS "PNB Banka maksātnespējas procesa administrators Vigo Krastiņš un IPAS "PNB Asset Management" paziņojusi, ka tiek pārdotas IPAS piederošo valsts fondēto pensiju 2.pensiju līmeņa ieguldījumu plānu pārvaldīšanas tiesības.

Izmantojot cenu aptauju, pārdos "PNB Aktīvais ieguldījumu plāns "Gauja"", "PNB Sabalansētais ieguldījumu plāns "Venta"" un "PNB Konservatīvais ieguldījumu plāns "Daugava"" pārvaldīšanas tiesības.

Cenas piedāvājums par ieguldījumu plāniem jāiesniedz kā cenas piedāvājums par vienu Ieguldījumu plānu dalībnieku.

Piedāvājumi jāiesniedz līdz 2.jūnijam.

"PNB Aktīvais ieguldījumu plāns "Gauja"" kopējā aktīvu vērtība sasniegusi 44,95 miljonus eiro un tajā ir 26,8 tūkstoši dalībnieku. Plāna ienesīgums 10 gados bijis 1,36%, bet viena gada ienesīgums - mīnus 17,19%.

PNB Sabalansētais ieguldījumu plāns "Venta" kopējā aktīvu vērtība sasniedz 30,7 miljonus eiro, un tajā iesaistījušies 16,8 tūkstoši dalībnieku. Plāna ienesīgums 10 gados sasniedz 2,04%, bet gadā - mīnus 11,37%.

Turpmāk "PNB Asset Management" pensiju 2. līmeņa ieguldījumu plānus "Daugava", "Gauja" un "Venta" pārvaldīs banka "Citadele" meitas uzņēmums "CBL Asset Management".

Pārņemot savā pārvaldībā "PNB Asset Management" pensiju plānu dalībnieku uzkrājumus un piedāvājot zemāku komisijas maksu kā līdz šim, "CBL Asset Management" kopumā pārvalda pensijas 18,4 % dalībniekiem no kopējā pensiju 2. līmeņa dalībnieku skaita.

"PNB Asset Management" ieguldījumu plānos uz 29. oktobri bija 63 603 dalībnieku, savukārt "CBL Asset Management" - 174 180 dalībnieki. Kopā "CBL Asset Management" pārvalda 237 783 dalībnieku pensijas uzkrājumus - 716 miljonu eiro apmērā.

"CBL Asset Management" pārņem savā pārvaldībā "PNB Asset Management" trīs pensiju 2. līmeņa ieguldījumu plānus saistībā ar "PNB Asset Management" darbības pārtraukšanu.

Maksātnespējīgās AS "PNB Banka" maksātnespējas procesa administrators Vigo Krastiņš informē, ka tiek pārdota kustamā manta – automašīna "Mercedes-Benz S560 4Matic" (VIN numurs: WDD2221861A387690).

Mantas cena netiek aplikta ar pievienotās vērtības nodokli.

"Mercedes-Benz S560 4Matic" (pirmās reģistrācijas gads - 2018.) sākumcena bez PVN ir 54 300 eiro, dalības maksa izsolē - 302,50 eiro, bet drošības nauda - 5430 eiro.

Visām personām, kuras vēlas piedalīties "Mercedes-Benz S560 4Matic" cenu aptaujā, līdz 2020.gada 16.septembra plkst. 23:59 jāiemaksā drošības nauda 10% apmērā no mantas sākumcenas, kā arī dalības maksa, un jāiesniedz AS "PNB Banka" saskaņā ar cenu aptaujas noteikumiem sagatavots iesniegums par dalību cenu aptaujā (norādot tajā mantas cenu piedāvājumu) un citi cenu aptaujas noteikumos minētie dokumenti.

Iesniegums par dalību cenu aptaujā un tam pievienotie dokumenti ir iesniedzami AS "PNB Banka" Rīgā, Elizabetes ielā 15-2, darba dienās no plkst. 9.00 – 18.00 vai nosūtāmi uz e-pastu: [email protected] elektroniska dokumenta formā, kas parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu.

Kopējie banku darbības rādītāji 2019. gadā parāda stabilitāti, līdz ar to ir noslēdzies banku sektora pārmaiņu posms, kura laikā būtiski mainījās noguldījumu un banku klientu struktūra, norāda Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Santa Purgaile.

”Bankas, kas iepriekš fokusējās uz ārvalstu klientu apkalpošanu, izstrādāja un uzsāka ieviest jaunus biznesa modeļus. Kopumā bankas ir labi kapitalizētas un likviditātes rādītāji ir augsti. Tas ir labs drošības spilvens ekonomikas izaicinājumiem, ar kuriem sastopamies šobrīd – Covid-19 izplatības laikā. Notikumu attīstība Latvijā un pasaulē, kuru šobrīd vēl grūti precīzi prognozēt, rādīs, kā attīstīsies Covid-19 ietekme uz finanšu, it īpaši banku sektoru.”

2019. gada beigās Latvijā darbojās 13 bankas un piecas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu banku filiāles. Gada sākumā noslēdzās kopš 2017. gada rudens Baltijas valstīs īstenotā "DNB Bank ASA" un "Nordea Bank AB" apvienošanās, kā rezultātā apvienotā banka "Luminor Bank AB" Latvijā un Lietuvā turpināja darboties kā Igaunijas "Luminor Bank" AS filiāles.

Latvijas banku sektors kopumā ir demonstrējis labu noturību pret Covid-19 izraisīto šoku ekonomikā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopotie dati par banku sektora darbības rādītājiem 2020. gadā.

Vērtējot kopējos Latvijas banku sektora darbības rādītājus, jāņem vērā, ka 2020. gada pirmajā ceturksnī tika noslēgta vairāku kredītiestāžu darbība Latvijā un attiecīgi tās izslēgtas no kopējiem banku sektora rādītājiem, skaidro FKTK. Īstenojot grupas stratēģisko lēmumu par biznesa aktivitāšu izbeigšanu Baltijā, tika pārtraukta Danske Bank un Svenska Handelsbanken AB filiāļu darbība Latvijā.

Savukārt Eiropas Centrālā banka (ECB) 2020. gada 18. februārī pieņēma lēmumu anulēt licenci AS PNB Banka, kuras darbība faktiski bija apturēta kopš 2019. gada 15. augusta.

Neraugoties uz minēto kredītiestāžu darbības pārtraukšanas ietekmi, kopējais Latvijas banku sektora aktīvu apmērs gada laikā ir audzis par 1.9 miljardiem eiro jeb 8.4%. Izslēdzot iepriekš minēto ietekmi no kredītiestāžu darbības pārtraukšanas, aktīvu pieaugums sasniedza 10.9%.

Latvijas banku peļņa 2019. gada 12 mēnešos sasniegusi 119,322 miljonus eiro, liecina Finanšu nozares asociācijas dati.

Banku peļņa samazinājās par 175 miljoniem eiro jeb 59%, salīdzinot ar 2018. gada 12 mēnešu periodu.

Kā skaidro asociācijas pārstāvji, kopējās peļņas rādītājus visbūtiskāk ietekmēja maksātnespējīgās AS PNB bankas neto zaudējumi 2019. gadā.

"2019. gads banku sektorā raksturojās ar straujiem notikumiem - sākot ar finanšu tirgus uzraudzības jautājumiem, fokusu uz darbībām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanā un beidzot ar jaunas Open banking platformas izstrādi un kodu karšu nomaiņu, kas sava apjoma dēļ bija sarežģīts, bet svarīgs process gan mums, gan klientiem," stāsta "SEB bankas" prezidente Ieva Tetere.

Eiropas Centrālā banka (ECB) 17.februārī pieņēmusi lēmumu anulēt AS "PNB Banka" licenci.

ECB lēmums ir pieņemts pēc Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pērn 12.septembrī iesniegtā ierosinājuma. Šāds priekšlikums izteikts, ņemot vērā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas lēmumu pasludināt banku par maksātnespējīgu.

Jau vēstīts, ka pērn 15.augustā FKTK pieņēma lēmumu apturēt bankas finanšu pakalpojumu sniegšanu, ņemot vērā, ka ECB atzina banku par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās, un Eiropas Vienotā noregulējuma valde (Single Resolution Board) nolēmuma neveikt bankas noregulējumu, kas nozīmē neveikt pasākumus, lai bankas darbību stabilizētu.

ECB lēmums stājās spēkā dienā, kad par to paziņots bankai - 18.02.2020.

Situācijā, kamēr Eiropā un pat Igaunijā un Lietuvā preču ražotāji ātrāk samaksu par piegādātajām precēm saņem, izmantojot faktoringa pakalpojumus, Latvijā šo finanšu pakalpojumu izmanto tikai neliela daļa, tādējādi straujā cenu pieauguma apstākļos daudzi mazie un vidējie uzņēmumi cīnās ar apgrozāmo līdzekļu deficītu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Baltijas uzņēmuma, reversā faktoringa pakalpojumu sniedzēja SupplierPlus pārdošanas nodaļas vadītājs Latvijā Bruno Puriņš.

Viņš atgādina, ka faktorings un reversais faktorings ir sava veida apgrozāmo līdzekļu kreditēšana, kā garantu izmantojot preces pircēja parādu. Faktoringa pakalpojumus ārzemēs izmanto ļoti daudzi uzņēmumi, tādējādi ļaujot vēl nesaņemtu (iesaldētu) naudu izmantot biznesa attīstībai un tā risināt apgrozāmo līdzekļu jautājumus, it īpaši pašlaik, kad daudzu preču un pakalpojumu cenas pieaug.

Kāda šobrīd ir situācija faktoringa segmentā?

Latvijā faktorings nekad nav bijis populārākais apgrozāmo līdzekļu iztrūkuma segšanas avots. Tieši tāpēc Latvija faktoringa apmēros būtiski atpaliek salīdzinājumā ar Baltijas kaimiņvalstīm – Lietuvu un Igauniju. Salīdzinājumam – 2020. gada kopējais faktoringa apgrozījums Latvijā bija 815 milj. eiro, Igaunijā – 3900 milj. eiro, bet Lietuvā – 2700 milj. eiro. Tātad Latvijā tas ir vairāk nekā 4,8 reizes mazāks nekā Igaunijai un 3,3 reizes mazāks nekā Lietuvai. Nenoliedzami, ka katrai no Baltijas valstīm ir atšķirīgi tautsaimniecības pamati, taču šaubos, ka Igaunijas ekonomika ir tuvu vai 5 reizes lielāka nekā Latvijā. Kopumā Eiropā faktoringa pakalpojumus izmanto aktīvā, un to apmēri ir krietni lielāki nekā Baltijā. Pagarināts rēķinu apmaksas laiks – 90 vai pat 180 dienas – nozīmē apgrozāmo līdzekļu iztrūkumu preču piegādātājiem, tai skaitā ražošanai nepieciešamo izejvielu iegādei (it īpaši situācijā, kad to cenas nemainīgi turpina pieaugt) un ārpakalpojumu pirkšanai, kā arī nodokļu nomaksai.

Gada pirmajiem diviem mēnešiem bija raksturīgas sarukuma tendences gan piesaistīto noguldījumu, gan izsniegto kredītu jomā.

Lēnākai tautsaimniecības izaugsmei mazinot uzņēmēju ienākumus, iekšzemes noguldījumi sezonāli saruka janvārī un niecīgais kāpums februārī neļāva tiem atgriezties decembra līmenī.

Turpinoties iepriekšējo mēnešu tendencei, banku iekšzemes kredītportfelis samazinājās arī janvārī un februārī. Banku konservatīvo kredītpolitiku un uzņēmēju augošo piesardzību, raugoties tautsaimniecības attīstības perspektīvā, papildināja vienreizēji faktori – institucionālo sektoru klasifikācijas izmaiņas (rinda valsts un pašvaldību komercsabiedrību ar 1. janvāri tika iekļautas vispārējās valdības sektorā) janvārī un AS "PNB Banka" licences anulēšana februārī.

Situācija krasi mainījusies martā. Gan globālajai, gan Latvijas tautsaimniecībai aizvien asāk izjūtot koronavīrusa Covid-19 ietekmi, kā uzņēmējiem, tā mājsaimniecībām būtiski sarūk iespējas uzkrāt, līdz ar to mazināsies bankās izvietoto noguldījumu atlikums. Vājinoties maksātspējai un veidojoties pārrāvumiem naudas plūsmās, visticamāk, turpinās sarukt arī kredītportfelis, tomēr vīrusa negatīvo ietekmi uz tautsaimniecību varētu mazināt plašāks fiskālās politikas atbalsts, tostarp valdības atbalsta pasākumi uzņēmējiem un to darbiniekiem.

2020.gadā pieaugušas naudas summas, ko Maksātnespējas kontroles dienests izmaksājis maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasījumu apmierināšanai, informē Maksātnespējas kontroles dienests.

2020.gadā Maksātnespējas kontroles dienests no darbinieku prasījumu garantiju fonda ir izmaksājis naudas līdzekļus 1 980 915 eiro apmērā 73 maksātnespējīgo uzņēmumu 1376 darbinieku prasījumu apmierināšanai. Vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa 2020.gadā bija 1440 eiro.

Salīdzinājumā ar 2019.gadu ir pieaugusi gan kopējā izmaksātā summa, kas 2019.gadā veidoja 1 711 943 eiro, gan darbinieku prasījumu skaits, apmierinot 1269 darbinieku prasījumus, gan arī vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa, kas 2019.gadā bija 1342 eiro.

2020.gadā sarucis vien maksātnespējīgo uzņēmumu skaits, kas 2019.gadā bija 112. Secināms, ka uz ierosināto maksātnespējas procesu skaitu pērn būtisku ietekmi atstājuši Covid-19 pandēmijas ierobežošanai ieviestie pasākumi, proti, līdz 1.septembrim kreditoriem bija aizliegts iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumus. Moratorijs tika noteikts atkārtoti no 2020.gada 23.decembra līdz šā gada 1.martam.

Krievijas uzkrātais ieguldījumu apjoms Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos 2021.gadā sarucis par nepilniem 11 milj. eiro, bet šī gada pirmajos divos mēnešos - vēl par teju 3 milj. eiro, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Šobrīd Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos ieguldīti 434,87 milj. eiro.

Pēc uzkrāto ieguldījumu apjoma Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos Krievija ierindojas 7.vietā. Lielāki ieguldījumi reģistrēti vien no Zviedrijas, Lietuvas, Igaunijas, Vācijas, Nīderlandes, kā arī Kipras kā izcelsmes valsts. Vienlaikus jānorāda, ka gan pēc uzņēmumu, kuros Krievijas pārstāvji veikuši ieguldījumus, gan arī pēc ieguldītāju skaita Krievija ierindojas pirmajā vietā.

Šobrīd Krievijas pārstāvji savus līdzekļus ieguldījuši 4424 Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos. To kopējais apgrozījums 2020.gadā sasniedza 4,4 miljardus eiro, kas veido aptuveni 7% no visu Latvijas uzņēmumu apgrozījuma aizpērn.

Latvijas Banka paaugstinājusi gada vidējās inflācijas prognozi 2021.gadam no iepriekš lēstajiem 1,8% līdz 2%, bet nākamajam gadam gada vidējās inflācijas prognoze palielināta no 2,2% līdz 2,9%, liecina Latvijas Bankas jaunākās prognozes.

Tāpat Latvijas Banka palielinājusi gada vidējās inflācijas prognozi 2023.gadam no šogad marta beigās prognozētajiem 1,8% līdz 2%.

Centrālajā bankā atzīmēja, ka inflācijas dinamiku ietekmē globālā pieprasījuma pieaugums, kas strauji kāpinājis resursu cenas.

"Atbilstoši gaidītajam, patēriņa cenu gada inflācija kopš marta kļuva pozitīva, un maijā sasniedza 2,6%. Patēriņa cenu pieaugumu galvenokārt ietekmē izejvielu cenu kāpums pasaules tirgū, kā arī pakalpojumu sadārdzinājums atliktā pieprasījuma un izmaksu pieauguma dēļ, pastāvot fiziskās distancēšanās noteikumiem, kā arī būtiski augot minimālajai algai," skaidroja Latvijas Bankā.

Latvijas Banka prognozē, ka inflācija maksimumu - virs 3,5% - sasniegs 2021. un 2022.gada mijā.

SEB grupa pagājušajā gadā Latvijā, pēc provizoriskiem datiem, guvusi peļņu 80,4 miljonu eiro apmērā, kas ir par apmēram 29% vairāk nekā 2021.gadā, informē bankā.

Bankā norāda, ka gada sākumā tika izveidota vienota apdrošināšanas un ilgtermiņa uzkrājumu grupa Baltijā, tādējādi "SEB Life and Pension Baltic" kļuva par vienīgo "SEB atklātā pensiju fonda" un ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "SEB Investment Management" kapitāldaļu turētāju, pārņemot kapitāldaļas no "SEB bankas".

Iekļaujot ietekmi no SEB grupas meitasuzņēmumu pārdošanas reorganizācijā, SEB grupas Latvijā kopējie ieņēmumi 2022.gadā veidoja 148,8 miljonus eiro, bet pamatdarbības peļņa pēc nodokļu nomaksas un uzkrājumiem - 94,4 miljonus eiro.

Bankā arī atzīmē, ka uzkrājumi paredzamiem kredītzaudējumiem pērn samazināti 3,2 miljonu eiro apmērā.

Tāpat bankā informē, ka SEB grupas Latvijā ieņēmumi 2022.gadā pirms ietekmes no meitasuzņēmumu pārdošanas veidoja 134,7 miljonus eiro, kas ir par 25% vairāk nekā 2021.gadā, kamēr grupas izmaksas pirms ietekmes no meitasuzņēmumu pārdošanas veidoja 55,4 miljonus eiro, kas ir pieaugums par 9% salīdzinājumā ar 2021.gadu. Tādējādi SEB grupas peļņa pirms uzkrājumiem pērn bija 79,3 miljoni eiro, kas ir par 41% vairāk nekā pirms gada.

Pēc vairāk nekā divu gadu pārbūves Industra Bank ar individuālu attieksmi un saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu iesaistās konkurences cīņā par klientiem finanšu pakalpojumu segmentā.

To intervijā (pirms ECB lēmuma celt likmes ) Dienas Biznesam stāsta AS Industra Bank valdes priekšsēdētājs Raivis Kakānis. Viņš atzīst, ka sākotnēji bijis liels izaicinājums nevis ieraudzīt gaismu tuneļa galā, bet gan atrast pašu tuneli, kura galā ieraudzīt gaismu, taču pašlaik sasniegtie rezultāti apliecinot pieņemto lēmumu pareizību.

Kāda bija situācija, kad kļuvāt par bankas valdes priekšsēdētāju?

Varu tikai apbrīnot akcionāru Jurija Adamoviča, Anda Kļaviņa un Ralfa Kļaviņa drosmi un vēlmi pārņemt savā kontrolē banku, kuras vērtība tajā brīdī bija negatīva, nevis nulle. Kāpēc? Tāpēc, ka AS Meridian Trade Bank (tāds tobrīd bija bankas nosaukums, līdz tam SMP bank, pirms tam AS Multibanka, kura tika izveidota uz PSRS Ārējo ekonomisko sakaru bankas Latvijas filiāles, kura pēc nacionalizācijas kļuva par Latvijas Bankas Ārzemju operāciju nodaļu) līdz pat Latvijas finanšu sistēmas kapitālajam remontam, ko izraisīja ASV Finanšu ministrijas ziņojums par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskiem, strādāja gandrīz vai tikai ar ārvalstu klientiem, kuriem sniedza finanšu pakalpojumus, kas pēc normatīvo aktu izmaiņām Latvijā juridiski nebija liegti, bet praktiski teju neiespējami īstenojami. Jaunie bankas akcionāri par 180 grādiem mainīja bankas darbības stratēģiju, to virzot kā Latvijas vidējam un mazajam biznesam pieejamu un to saprotošu finanšu pakalpojumu sniedzēju. To, ka šādu pašmāju kapitāla uzņēmumu, kuri ir nepietiekami novērtēti un ne pārāk gaidīti lielajās bankās, ir pietiekami daudz, pierāda arī Industra Bank sekmīgā darbība kredītu izsniegšanā vietējiem vidējiem un mazajiem uzņēmumiem.

Latvijas "Signet Bank" iegādājusies "Expobank", informē bankā.

Bankā norādīja, ka pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) un Eiropas Centrālās Bankas atļaujas saņemšanas ir pabeigts darījums, kurā līdzšinējais "Expobank" vienīgais akcionārs Igors Kims pārdeva visas viņam piederošās akcijas "Signet Bank". Darījuma nosacījumus un cenu puses vienojušās nepubliskot.

Pēc darījuma pabeigšanas plānota abu banku apvienošana, kas tiks īstenota 2022.gada laikā.

Līdz apvienošanas brīdim "Signet Bank" un "Expobank" turpinās darboties kā atsevišķas kredītiestādes, līdz ar to pašreiz nekādu izmaiņu ikdienas darbā ar klientiem un klientu apkalpošanā nebūs.

Apvienotā banka turpinās strādāt ar "Signet Bank" vārdu un īstenos līdzšinējo "Signet Bank" stratēģiju - Latvijas uzņēmēju un tiem piederošo kompāniju apkalpošanu, ar uzsvaru uz finansējuma piesaistīšanas un investīciju pārvaldīšanas risinājumiem.

Latvijas tirgū ir vēl dažas bankas, ar kurām "Signet Bank" akcionāri perspektīvā varētu runāt par apvienošanos, intervijā sacīja "Signet Bank" valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

"Jau zināmu laiku bez organiskas izaugsmes tiek vērtētas arī kāda cita tirgus dalībnieka iegādes iespējas. Mēs esam vērtējuši ne tikai "Expobank", un nākotnē mēs saskatām konsolidācijas potenciālu," pauda Idelsons.

Savukārt apvienošanos ar "Expobank", par kuras iegādi "Signet Bank" paziņoja februāra vidū, ir mērķis noslēgt līdz rudenim. Pēc apvienošanās bankas aktīvu apmērs būs aptuveni 420 miljoni eiro.

"Pašlaik līdz apvienošanas pabeigšanai ir palikuši daži mēneši, un jau samērā drīz mēs visi atradīsimies vienā ēkā, kas integrāciju paātrinās. Turklāt šis nav tik sarežģīts apvienošanās darījums, kāds bija, piemēram, apvienojoties "Nordea" un "DNB Bank", kuras bija lielas un komplicētas iestādes. Mūsu situācija ir daudz vienkāršāka, un tādēļ arī šis darījums notika, jo mēs saskatījām labu veidu, kā audzēt savu biznesu. Turklāt krīzes situācija visu vēl vairāk mobilizē, un tādēļ process pat varētu notikt ātrāk, nekā plānots," sacīja Idelsons.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir vērsusies Eiropas Centrālajā bankā (ECB) ar lūgumu anulēt "Baltic International Bank" izsniegto licenci kredītiestādes darbībai, otrdien preses konferencē sacīja FKTK priekšsēdētāja Santa Purgaile.

Viņa norādīja, ka nevar pateikt, kad ECB pieņems lēmumu par licences anulēšanu. "Mēs esam nosūtījuši pieteikumu ECB licences anulēšanai. ECB ir savi iekšējie procesi, kuriem ir jāiziet cauri, lai pie šī lēmuma nonāktu," teica Purgaile, vienlaikus uzsverot, ka šis process neietekmēs garantēto atlīdzību izmaksas, kas tiks sāktas septiņu darba dienu laikā kopš iestājusies noguldījumu nepieejamība.

Purgaile arī sacīja, ka banka ilgstoši bija pastiprinātas uzraudzības režīmā, tai piemēroti daudz dažādi uzraudzības pasākumi. Tāpat piemēroti dažādi tiesiskie pienākumi, lai stabilizētu darbību, tomēr banka nav spējusi tos izpildīt.

Starp Baltic International Bank noguldītājiem apmēram 700 ir Latvijas rezidenti 

"Baltic International Bank", kuras darbība atbilstoši Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK)...

Tāpat Purgaile skaidroja, ka jau gada sākumā, kad banka paziņoja par jauniem investoriem, FKTK uzdeva veikt investoru izpēti, bankas stratēģijas izveidi, prezentēt bankas biznesa modeli, taču līdz šim brīdim tas netika izdarīts.

Banka ilgstoši nav spējusi īstenot dzīvotspējīgu modeli, nodrošināt pelnītspēju, uzsvēra Purgaile. Tāpat bijušas pārvaldības problēmas un nav spēts īstenot efektīvu cīņu ar finanšu noziegumu novēršanu. Purgaile sk

aidroja, ka tās ir iekšējās pārvaldības risku novērtēšanas sistēmas, kas spētu novērtēt riskus. Bankas iekšējās procedūras neatbilda tās darbības modelim.

Izvērtējot ietekmi uz sabiedrību, FKTK nolēma neveikt bankas noregulējumu jeb bankas darbības stabilizāciju. Purgaile sacīja, ka ņemot vērā to, ka banka ir viena no mazākajām Latvijā un tai ir niecīgs klientu skaits, ietekmi uz finanšu sektoru bankas slēgšana neatstās.

Jautāta, vai Valsts policijas sāktais kriminālprocess par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju bankā ir saistīts vai jebkādā veidā sekmējis vai paātrinājis FKTK lēmumu, Purgaile sacīja, ka FKTK ir informēti par policijas darbībām, bet FKTK lēmumi būtu sekojuši neatkarīgi no policijas darbībām.

Vienlaikus Purgaile sacīja, ka nav informēta, par ko sākts kriminālprocess.Jau ziņots, ka FKTK padome pirmdien, 12.decembrī, ārkārtas sēdē nolēma apturēt finanšu pakalpojumu sniegšanu "Baltic International Bank".

Vienlaikus policijas speciālo uzdevumu vienība, izsitot ieejas durvis, pirmdienas vakarā ielauzās "Baltic International Bank" ēkā Grēcinieku ielā, Vecrīgā, novēroja aģentūra LETA. Neoficiāla informācija liecina, ka kratīšanas notika arī bankas amatpersonu dzīvesvietās.

Pēc aģentūras LETA rīcībā esošās informācijas, izmeklēšanas darbības "Baltic International Bank" notikušas kriminālprocesā par iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā.

Neminot bankas nosaukumu, Valsts policijas preses pārstāve Ilze Jurēvica aģentūrai LETA apstiprināja, ka policija izmeklē kriminālprocesu par iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā un pirmdien, 12.decembrī, veiktas kriminālprocesuālās darbības Rīgā.

Patlaban neviena persona nav aizturēta un policija plašākus komentārus nesniegs.

FKTK lēmums paredz, ka 12.decembrī plkst.18 bankai pilnībā bija jāpārtrauc finanšu pakalpojumu sniegšana, ieskaitot klientu maksājumu izpildi. Tas nozīmē, ka no šī brīža "Baltic International Bank" karšu, internetbankas un maksājumu darbība ir apturēta. Šāds lēmums pieņemts, lai nepieļautu līdzekļu aizplūšanu no bankas un aizsargātu bankas klientu un kreditoru intereses.

FKTK atzinusi "Baltic International Bank" par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās, un lēmusi neveikt "Baltic International Bank" noregulējumu, proti, neīstenot pasākumus bankas darbības stabilizēšanai.

Šādu lēmumu FKTK pieņēmusi, jo banka ilgstoši nevarēja nodrošināt dzīvotspējīgas stratēģijas ieviešanu. Līdzšinējā darbības stratēģija neatbilda bankas iespējām un nav īstenojama, tāpēc banka ilgstoši nenodrošināja pelnītspējīgu biznesa modeli. Tāpat bankai bijuši nopietni iekšējās pārvaldības trūkumi, tostarp noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā.

Likums paredz, ka piecu darbdienu laikā no dienas, kad FKTK konstatējusi bankas nespēju izmaksāt noguldījumus, jāpieņem lēmums par noguldījumu nepieejamību. Ne vēlāk kā septiņu darbdienu laikā pēc dienas, kad iestājusies noguldījumu nepieejamība, jāuzsāk garantētās atlīdzības izmaksa.

Papildu informācija klientiem būs pieejama FKTK mājaslapā.

Iepriekš šī gada martā "Baltic International Bank" ziņoja, ka vairākuma akciju īpašnieki Valērijs Belokoņs un Vilorijs Belokoņs vienojušies par daļu akciju pārdošanu Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) šeiham Hamadam bin Halifam bin Mohammedam al Nahjanam, kurš tādējādi kļūtu par bankas lielāko akcionāru. Darījumu bija plānots pabeigt pēc Eiropas Centrālās bankas un FKTK apstiprinājuma saņemšanas, taču tāds netika saņemts.

Augustā FKTK padome piemēroja "Baltic International Bank" soda naudu 5325 eiro apmērā par revidēta gada pārskata savlaicīgu neiesniegšanu un nepubliskošanu.

"Baltic International Bank" šogad deviņos mēnešos strādāja ar zaudējumiem 7,186 miljonu eiro apmērā, kas ir 3,6 reizes vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Bankas aktīvi 2022.gada 30.septembrī bija 195,29 miljonu eiro apmērā, kas ir par 7,1% jeb 14,88 miljoniem eiro mazāk nekā 2021.gada beigās, kad "Baltic International Bank" aktīvi bija 210,171 miljons eiro.

Septembra beigās "Baltic International Bank" kapitāla un rezervju apmērs bija 33,519 miljoni eiro, kas ir par 8,3% mazāk nekā 2021.gada beigās.

"Baltic International Bank" pagājušajā gadā strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 5,091 miljona eiro apmērā, kas ir 4,3 reizes vairāk nekā 2020.gadā. Savukārt bankas aktīvi 2021.gada 31.decembrī bija 210,771 miljona eiro apmērā, kas ir par 3,1% jeb 6,675 miljoniem eiro mazāk nekā 2020.gada beigās.

Bankas lielākie akcionāri 2022.gada septembra beigās bija Valērijs Belokoņs (38,13%) un Vilorijs Belokoņs (21,3%). Pēc aktīvu apmēra "Baltic International Bank" 2021.gada beigās bija 10.lielākā banka Latvijā.

Stratēģiskais investors pagājušā gada septembrī iegādājies 52,59% "PrivatBank" akciju, taču darījuma īstenošanai nepieciešams Eiropas Centrālās bankas (ECB) akcepts, liecina bankas 2021.gada pārskats, par kuru auditorkompānija "Grant Thornton" atteikusies sniegt atzinumu.

Pārskatā minēts, ka 2020.gada oktobrī bankas akcionāri pieņēma lēmumu sākt stratēģiskā investora piesaistīšanas procesu. Bankai izdevās piesaistīt stratēģisko investoru no Eiropas, un 2021.gada septembrī parakstīts līgums par 52,59% bankas akciju iegādi.

"Bankas vadība ir pārliecināta, ka pēc tam, kad Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) un ECB apstiprinās stratēģisko investoru, un pēc tam, kad kapitāla pietiekamība tiks nodrošināta ar kapitāla pieaugumu, banka sekmīgi ieviesīs jauno attīstības stratēģiju, lai nodrošinātu pozitīvu nākotnes naudas plūsmu, un tas ļaus vadībai nākotnē piemērot bankai darbības turpināšanas principu," pausts gada pārskatā.

Administratīvā apgabaltiesa ir pieņēmusi "Baltic International Bank" pieteikumu un ir ierosinājusi lietu saistībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK), kas no šā gada pievienota Latvijas Bankai, lēmumiem apturēt bankas darbību.

Banka lūgusi atcelt divus FKTK 2022.gada 12.decembra lēmumus - par "Baltic International Bank" darbības apturēšanu un noregulējuma neveikšanu, komisijas 13.decembra lēmumu par noguldījumu nepieejamību, kā arī 21.decembra lēmumu par garantēto atlīdzību izmaksām.

Vienlaikus bez virzības atstāts "Baltic International Bank" lūgums par FKTK 12.decembra lēmumu apturēšanu, nosakot termiņu trūkumu novēršanai līdz 2023.gada 17.februārim. Pēc tiesā skaidrotā, attiecīgais lūgums ir atstāts bez virzības, jo banka nav samaksājusi noteikto drošības naudu.

Latvijas Bankā norādīja, ka FKTK ir iesniegusi Eiropas Centrālajai bankai (ECB) priekšlikumu par "Baltic International Bank" licences anulēšanu.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pieņēmusi lēmumu AS "Rietumu Banka" piemērot soda naudu 5,85 miljoni eiro par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) novēršanas normatīvo aktu prasību pārkāpumiem, informē FKTK.

Bankai arī noteikti vairāki tiesiskie pienākumi konstatēto pārkāpumu un trūkumu novēršanai.

FKTK 2019. gadā veica klātienes pārbaudi AS "Rietumu Banka" un 2019. un 2020. gadā mērķa pārbaudes NILLTPF novēršanas jomā, kuru laikā vērtēja, kā banka ievēro NILLTPF novēršanas normatīvo aktu prasību izpildi un vai tajā darbojas iekšējās kontroles sistēma, kas spēj identificēt riskus, lai banka varētu veikt turpmākās nepieciešamās darbības šo risku vadīšanai, nepieļaujot bankas un Latvijas finanšu sistēmas izmantošanu NILLTPF.

Pārbaudēs FKTK konstatēja pārkāpumus un trūkumus, kas saistīti ar nepietiekami efektīvu bankas iekšējās kontroles sistēmu un risku pārvaldību, tostarp secināja, ka banka nebija atbilstoši izvērtējusi riskus, kas saistīti ar maksājumu pakalpojumu sniedzēju, tostarp ārvalstu, darbību, un atsevišķos gadījumos klientam NILLTPF risks noteikts zemāks nekā tam faktiski piemītošais risks.

"Rietumu banka" šogad pirmajā pusgadā strādāja ar peļņu 17,103 miljonu eiro apmērā, kas ir par 76,3% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, liecina bankas publiskotā informācija.

Koncerna peļņa šajā periodā pieaugusi 2,8 reizes un bija 19,124 miljoni eiro.

Bankas procentu ienākumi 2020.gada pirmajos sešos mēnešos bija 18,545 miljonu eiro apmērā, procentu izdevumi - 6,977 miljoni eiro, komisijas naudas ienākumi - 7,473 miljoni eiro, bet komisijas naudas izdevumi - 1,301 miljons eiro.

"Rietumu bankas" aktīvi šogad 30.jūnijā bija 1,579 miljardu eiro apmērā, kas ir par 6,8% jeb 100,005 miljoniem eiro vairāk nekā pagājušā gada beigās, kad bankas aktīvi bija 1,479 miljardi eiro.

Rietumu bankai jauna vadība 

AS Rietumu banka valdes priekšsēdētāja turpmāk būs Jeļena Buraja, kas iepriekš ieņēma...

Noguldījumos "Rietumu banka" jūnija beigās bija piesaistījusi 1,17 miljardus eiro, kas ir par 8,1% vairāk nekā pagājušā gada beigās, bet kredītos banka bija izsniegusi 614,248 miljonus eiro, kas ir pieaugums par 1,3%.

Savukārt bankas kapitāla un rezervju apmērs šogad jūnija beigās bija 340,272 miljoni eiro, kas ir pieaugums par 5% salīdzinājumā ar pagājušā gada beigām.

"Rietumu bankas" kapitāla pietiekamības rādītājs jūnija beigās bija 23,26%.

Bankas finanšu pārskatā minēts, ka "Rietumu banka" plāno nostiprināt pozīcijas tirgū ar mērķi nodrošināt stabilu peļņu un uzlabot efektivitātes rādītājus. Starp bankas prioritātēm ir turpināt stabilu izaugsmi, uzlabot tehnoloģiju bāzi, kā arī nodrošināt administratīvās infrastruktūras atbalstu. Banka plāno turpināt pilnveidot kontroles un riska vadības sistēmas, personāla apmācību un visu darbinieku profesionālo izaugsmi.

"Rietumu bankas" valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja komentē, ka kopš gada sākuma banka novēro klientu darījumu aktivitātes palielināšanu un vispārējo pozitīvo noskaņojumu biznesa vidē, kas izpaužas gan darījumu apmēros, gan plānos uz "pēcpandēmijas" perspektīvu.

""Rietumu bankai" pagājušais periods ir sakritis ar reorganizācijas darbu pabeigšanu nacionālās banku sistēmas modernizācijas ietvaros. Esam gatavi jaunajam attīstības posmam un aktīvi strādājam pie nākamajiem plāniem un aktuālajiem projektiem. Uzskatām, ka situācija pasaules ekonomikā dod pamatu gaidīt pozitīvo scenāriju attīstību un raudzīties nākotnē ar optimismu," norāda Buraja.

2020.gada pirmajā pusgadā "Rietumu banka" strādāja ar peļņu 9,7 miljonu eiro apmērā, savukārt pagājušajā gadā kopumā bankas auditētā peļņa bija 18,125 miljoni eiro.

Jau vēstīts, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) šogad jūnijā piemēroja "Rietumu bankai" soda naudu 5,85 miljonu eiro apmērā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasību pārkāpumiem. Bankai arī tika noteikti vairāki tiesiskie pienākumi konstatēto pārkāpumu un trūkumu novēršanai.

Pēc aktīvu apmēra "Rietumu banka" ir piektā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākie akciju īpašnieki ir SIA "Esterkin Family Investments" (33,12%), Maltas kompānija "Boswell (International) Consulting Limited" (33,11%), kā arī SIA "Suharenko Family Investments" (17,34%).

Esterkin Family Investments" vienīgais īpašnieks ir Leonids Esterkins, bet "Suharenko Family Investments" vienīgais īpašnieks ir Arkādijs Suharenko.