25.augusta pēcpusdienā Pārdaugavā, Uzvaras parkā, nogāzts Latvijā un Baltijā lielākais padomju laika piemineklis, demontējot tā kompleksa pēdējo elementu - 79 metrus augsto obelisku, kura virsotni rotā zvaigznes.

Obelisks tika nogāzts pēc aptuveni septiņas stundas ilga darba, krītot izraisot skaļu blīkšķi un augstas ūdens šļakatas no blakus esošā baseina. Sanākušie vērotāji padomju armijai veltītā obeliska krišanu sagaidīja ar ovācijām.

Pieminekļa kompleksa demontāža notikusi trīs dienas. Otrdien, 23.augustā, nogāzta trīs karavīru bronzas statuja, trešdien, 24.augustā, no rīta kritusi sievietes tēla figūra, bet ceturtdienas rītā sākti sagatavošanas darbi, lai sagatavotos pēdējam pieminekļa demontāžas posmam - augstā obeliska gāšanai.

Darbi ceturtdien norit apmēram no plkst.10. Kā norādīja Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (PP), lēmums par obeliska demontāžu tieši tagad un šādos apstākļos pieņemts trešdienas vakarā pēc konsultācijām ar būvniekiem un drošības dienestiem.

Pagājušā gada novembrī, pēc padomju laika pieminekļa nojaukšanas, tika uzsākta Uzvaras parka projekta koncepcijas izstrāde, bet gadu vēlāk jau izbūvēta un labiekārtota Uzvaras parka pirmā kārta jeb ainaviskā daļa.

Šogad Uzvaras parka nosaukumam Rīgā aprit 100 gadi. 1923. gadā Pētera parku pārdēvēja par Uzvaras parku – piemiņas vietu Latvijas armijas uzvarai pār Bermonta karaspēku. 1936. gadā bija pieņemts pat īpašs likums par Uzvaras laukuma izbūvi Rīgā, un no šī brīža tas kļuva par šīs vietas oficiālo nosaukumu.

“Uzvaras parkam nosaukums tieši pirms simts gadiem piešķirts par godu uzvarai pār bermontiešiem. Mēs plānojam turpināt stiprināt parka vēsturisko nozīmi, jo Latvijas vēsture ir jāzina un no tās nav jākaunas ne Latvijā, ne Eiropā un citviet pasaulē. Šis ir viens no lielākajiem būtiskākajiem pašvaldības īstenotajiem projektiem šogad, turklāt darbi paveikti ļoti īsā laikā – mazāk nekā pusgada laikā. Parks būs atvērts ikvienam visu gadu – vasarā šeit varēs skrituļot, ziemā slēpot. Arī nākamgad turpināsim parka attīstību, veidojot aktīvās atpūtas zonu, par kurā iekļaujamajām aktivitātēm iedzīvotājiem jau pavisam drīz būs iespējams izteikt savu viedokli. Parka atklāšanu un tā simtgadi svinēsim pozitīvā atmosfērā, vienojoties latvju spēka dziesmā šā gada 11. novembrī. Es vēlos, lai šādu notikumu Rīgā būtu arvien vairāk. Kopējiem spēkiem esam nonākuši pie ļoti laba rezultāta un es ceru, ka tas iepriecinās arī pārējos,” Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Edvards Ratnieks.

Turpinot Ķemeru attīstības vīziju, pabeigta Ķemeru parka pārbūves un restaurācijas būvprojekta izstrāde, informē SIA Livland Group pārstāve Ance Bērziņa.

2017.gada aprīlī SIA Livland Group uzsāka būvprojekta izstrādi Ķemeru parka pārbūvei un restaurācijai. Kopējā projektējamā parka platība ir ap 30 ha, tai skaitā parka teritorijai pieguļošās ielas.

Ķemeru parks ir valsts nozīmes kultūras un arhitektūras piemineklis Nr.5341. Izstrādājot labiekārtojuma priekšlikumu, īpaši ņemta vērā parka kultūrvēsturiskā un ainaviskā vērtība, kā arī pamatfunkcijas, kas nodrošina rekreācijas iespējas visām iedzīvotāju paaudzēm. Paredzēts saglabāt parka vēsturiskā plānojuma kompozīciju, balstoties uz 1933.-1936. gada koncepciju, kultūrvēsturiskās un ainaviskās vērtības, to sasaisti ar viesnīcu un blakus teritorijām, radot funkcionālu, harmonisku un arhitektoniski izteiksmīgu vidi, veselīgus un ērtus apstākļus apmeklētāju pilnvērtīgai rekreācijai.

Līdzekļi Uzvaras parka atjaunošanai no Rīgas domes pamatbudžeta šogad piešķirti netiks, sociālajā vietnē «Twitter» paziņojis partijas «Gods kalpot Rīgai» priekšsēdētājs Andris Ameriks.

Atbildīgā komiteja 19.februārī atbalstīja ieceri no Mājokļu un vides departamenta šī gada investīciju programmas 3,81 miljonus eiro atvēlēt Uzvaras parka infrastruktūras atjaunošanai.

Tomēr Amerika pārstāvis Mareks Gailītis apliecināja, ka no domes pamatbudžeta nauda šim mērķim atvēlēta netiks. «Patlaban visu departamentu priekšlikumi šī gada budžetam tiek iesniegti Rīgas domes Budžeta komisijai, kura tad arī vērtē departamentu ieceres. Pilsētai patlaban ir citi prioritāti projekti, tādēļ naudas piešķiršanu Uzvaras parka atjaunošanai Budžeta komisija neatbalstīs,» sacīja Gailītis.

Rīgas domes Budžeta komisijā strādā Rīgas pilsētas izpilddirektors, visu pilsētas komiteju vadītāji, kā arī visu domē pārstāvēto partiju frakciju vadība.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments izsludinājis konkursu Aldara parka pārbūvei, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Iepirkums izsludināts par pārbūves 1., 2.1. un 3.kārtu.

Kopējā paredzamā līgumcena bez PVN ir 3,5 miljoni eiro.

Pārbūves darbus plānots uzsākt šā gada aprīlī, bet izpildes laiks iepirkumā nav minēts.

Pretendenti savus piedāvājumus konkursā var iesniegt līdz 11.februārim.

Kā skaidro pasūtītājs, Aldara parka teritorija vēsturiski atrodas kvartālā starp Tvaika, Gaujienas, Zāģeru un Sliežu ielām. Kopš parka ierīkošanas laikiem ir būtiski mainījusies gan apkārtējā pilsētbūvnieciskā, gan arī sociālā situācija. Parka plānojums un ainava 1903.gadā veidota dabas un dārzu mākslas baudīšanai alusdarītavas īpašniekam.

Visi trīs arhitektūras objekti, vietējas nozīmes aizsargājamie kultūras pieminekļi – "Valdšleshena alus darītava"(Nr.8191), "Savrupmāja" (Nr.8193), kā arī "Mākslīgās pilsdrupas ar parku" (Nr.8192), veidoti kā viens apbūves ansamblis ar vienotu ceļu un apstādījumu sistēmu. To apliecina arī arhīvā atrodamais G.Kufalta izstrādātais parka plāns (1903.g.), kas aptvēra gan abas, šobrīd nodalītās, parka daļas – augšējo- pie savrupmājas, un apakšējo – ainavisko, kuras struktūra šobrīd gandrīz izzudusi, gan kādreizējo, dārzu pie alus darītavas. Viss ansamblis veidots kā vienots funkcionāli un ainaviski saistīts veselums.

«LED gaismekļi ir tā niša, kur Latvijas uzņēmēji var un spēj iesaistīties lielajā Eiropas tirgū ar šo tehnoloģiju izstrādēm.»

To intervijā DB saka SIA Moduls interjers Projektu nodaļas vadītājs Ingars Ozoliņš.

Nesen tapis atvērts Mārupes Rimi projekts, kas ir lielveikals, kurā izmanto tikai LED apgaismojumu. Vai tā ir tendence?

Tā neapšaubāmi ir tendence. Jā, pilnīgi visur Mārupes Rimi projektā tiek izmantots LED apgaismojums – gan veikala tirdzniecības zālē, gan īrnieku telpās, noliktavās un teritorijā ārpusē. Šis ir pirmais pilnībā ar LED apgaismojumu aprīkotais Rimi veikals Latvijā. Uzņēmums mainīja veikala būvniecības projekta konceptu. Pamatiemesls, kāpēc tas bija jādara, bija uzstādītās jaudas trūkums, taču LED apgaismojuma ieviešana nebija vienīgais energoefektivitātes projektā, kas ļāva ietaupīt jaudu. Bija nepieciešams paveikt ko kardinālu, lai ietaupītu jaudu. Rezultātā tika panākts elektrības ietaupījums, līdz ar to investīcijas pašam Rimi kā attīstītājam atmaksājās. Tomēr jāsaka, ka LED apgaismojumu Rimi veikalos sadarbībā ar Moduls interjers projektu nodaļu sāka ieviest jau 2014. gadā. Taču pilnībā neviens veikals tikai uz LED apgaismojumu vēl līdz šim nebija pārgājis, jo LED tehnoloģijas tam vēl nebija gatavas. Lai gan minētās tehnoloģijas attīstās ļoti strauji, sākotnēji simtprocentīgas pārliecības nebija. Jo tehnoloģija ir jāpārbauda, pirms varam to pielietot klienta vajadzībām.

Rīgas pašvaldība iepazīstinājusi ar ieceri pērn demontētā okupācijas pieminekļa vietā labiekārtot parku.

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Edvards Ratnieks, runājot par Uzvaras parka labiekārtošanu uzsver: “Jau brīdī, kad Rīgas dome lēma par okupācijas pieminekļa nojaukšanu, izskanēja dažādi viedokļi par to, kam šajā vietā jāatrodas pēc demontāžas. Publiski izskanējušas dažādas idejas par apjomīgu publisko būvju celtniecību parkā. Taču ir skaidrs, ka šai vietai ir nepieciešams “atpūsties” pēc pieminekļa nojaukšanas un jākļūst par atvērtu telpu, kura ir pieejama un izmantojama visiem rīdziniekiem. Uzvaras parkam nosaukums tieši pirms simts gadiem piešķirts par godu uzvarai pār bermontiešiem. Vēsturiski Latvijas pirmās neatkarības laikā šajā parkā notikušas militāras parādes un dažādi nozīmīgi pasākumi. Mēs plānojam atgriezties pie šī koncepta un turpināt stiprināt parka vēsturisko nozīmi, vienlaikus turpinot to attīstīt par rekreācijas zonu rīdziniekiem ar dažādām sporta un atpūtas iespējām.”

2017. gada aprīļa beigās Latvijā plānota jaunā izklaides parka Avārijas brigāde atklāšana. Par ideju, tās īstenošanu un finansējuma piesaisti intervijā biznesa portālam db.lv stāsta pārstāvis Mārtiņš Brezauckis.

Jaunais izklaides parks būs paredzēts ģimenēm ar bērniem līdz 14 gadu vecumam. Parka teritorija aptver vairāk nekā 24 ha un tas atradīsies Lielvārdes novadā, autoceļa Tīnūži - Koknese malā, pretī nobrauktuvei uz Lēdmani. Parks piedāvās Avārijas brigādes pilsētiņu, dinozauru taku, ūdens spēļu laukumu, leļļu taku. Tāpat parkā būs virvju trase, mazā autoskola bērniem, karuseļi un piepūšamās atrakcijas.

- Kad radās ideja par šāda atrakciju parka projektu? Cik ilgs ir bijis process no idejas līdz tās īstenošanai?

Ideja par to, ka Latvijā vajag savu tematisko atpūtas parku radās jau 2014.gadā, kopā ar bērniem apmeklējot dažādus atpūtas un izklaides objektus ģimenēm. Bet skaidrāka vīzija par to, ko tieši un kādā veidā attīstīt, izkristalizējās tikai 2015. gada vidū. Tad arī pieņēmu lēmumu pilnā mērā veltīt savu darbu šim projektam. Viens no uzstādījumiem sev bija radīt tādu parku, kurā būtu patīkami pavadīt brīvo laiku un atgriezties tur atkārtoti. Parka pirmo posmu atklāsim 2017. gada pavasarī.

Saeimas izskatīšanai iesniegto iniciatīvu par Uzvaras laukuma pārveidi atbilstoši 1939.gada konkursa rezultātiem Rīgas dome uzskata par nerealizējamu, informē pašvaldībā.

1939. gada konkursā apskatītā teritorija aptver zemes gabalus starp Dzelzceļa tiltu, Daugavas krastmalu, AB dambi (ietverot Āgenskalna līci), Vanšu tiltu, Balasta dambi, Aleksandra Grīna bulvāri, Aleksandra Grīna bulvāra turpinājumu cauri pašreizējai apbūvei līdz Friča Brīvzemnieka ielai un teritoriju gar dzelzceļu līdz Dzelzceļa tiltam.

Pēckara periodā šajā teritorijā ir uzbūvēts: Akmens tilts; Nacionālās bibliotēkas ēka kvartālā starp Mūkusalas, Akmeņu, Valguma ielu un Uzvaras bulvāri; Nacionālas bibliotēkas infrastruktūras objekts Mūkusalas ielā 5; izveidots Dzelzceļa muzejs Uzvaras bulvārī 2A; Boulinga centrs Uzvaras bulvārī 10; piemineklis Atbrīvotājiem pašreizējā Uzvaras parka teritorijā; veikta atsevišķu privātmāju rekonstrukcija Hermaņa ielā; daudzstāvu dzīvojamās mājas un viesnīca Aleksandra Grīna bulvāri; Preses nama ēka Balasta dambī 2; Swedbank administratīvā ēka pie Vanšu tilta; Vanšu tilts; dzīvojamā ēka un viesnīca Kuģu ielā, kā arī iekškvartāla apbūve starp Kuģu un Valguma ielu, starp Valguma ielu un Raņķa dambi.

Aptauju par Uzvaras parka otrās kārtas projekta vēlamajām aktivitātēm aizpildīja vairāk nekā 7600 respondenti. Visvairāk balsu ieguva: kafejnīcu zona - 3353; spēka trenažieri - 1950; apzaļumošana, papildus dekoratīvas ziedu un košumkrūmu dobes - 1924, informē Rīgas dome.

Rīgas pašvaldība aicināja iedzīvotājus no 2. līdz 19.janvārim iesaistīties Uzvaras parka projekta otrās kārtas risinājumu izvēlē, norādot trīs sev tīkamākos projekta risinājumus.

Nākamie labiekārtojuma elementi, kas ieguvuši lielāko balsu skaitu, ir strūklaka ūdenstilpē (1887), tīklu parka (1712) un ūdens elementi bērniem (1664) skrejceļš apkārt teritorijai (1587), suņu pastaigas laukums (1520), ielu basketbols (1442), pludmales volejbola laukums (1137), velotrase (1061), šķēršļu josla ( 836), moduļu tipa dušas (691), saules pulkstenis (635).

Nākamos trīs mēnešus Uzvaras parka labiekārtošanas projekta darba grupa strādās pie tā, lai trīs visvairāk atbalstītās aktivitātes integrētu Uzvaras parka otrās kārtas projektā. Projekta otrās kārtas obligātās aktivitātes, kuras projektā jau ir paredzētas, ir sekojošas: jāizbūvē basketbola laukums; jāsasaista celiņu tīkls ar 1. kārtā izbūvēto celiņu tīklu; jānomaina apgaismojums; jāuzbūvē tualete; jāuzstāda brīvkrāni; jāizveido irdena seguma celiņš gar Uzvaras bulvāri; bollardu (šķēršļi autotransportam) izvietošana pie galvenās ieejas parkā; jāizbūvē "Āgenskalna betona baseina skeitparks", kas tika atbalstīts Rīgas pilsētas līdzdalības budžeta ideju konkursā 2021.gadā.

VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) ir noslēgusi divus līgumus par gājēju un velosipēdistu celiņu ierīkošanu Ieriķos un Riebiņos, informē LVC.

Ieriķos gājēju un velosipēdistu celiņu ierīkos autoceļa A2 Rīga–Sigulda–Igaunijas robeža (Veclaicene) posmā 71,21.-72,01. km un par šiem būvdarbiem noslēgts līgums ar SIA 8CBR. Celiņu projektēja SIA L4, un tas būs ar apgaismojumu visā tā garumā. Būvdarbu līgumcena ir 224 000 eiro (ar PVN).

Savukārt ar SIA Ceļi un tilti noslēgts līgums par būvdarbiem gājēju un velosipēdistu celiņa ierīkošanai Riebiņos valsts reģionālā autoceļa P58 Viļāni–Preiļi–Špoģi posmā 28,39.-29,42. km un krustojuma rekonstrukcijai ar valsts vietējo autoceļu V557 Puša–Krāce–Silajāņi–Riebiņi.

Šo projektu izstrādāja SIA Pk 19+93. Gājēju celiņš un arī krustojuma zona būs veidota bruģī un asfaltā, arī tur apgaismojums būs visā celiņa garumā. Būvdarbu līgumcena ir 292 tūkstoši eiro (ar PVN).

Portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ielūkoties izklaides parka Avārijas Brigāde tapšanas gaitā.

Parks atrodas Lielvārdes novadā, autoceļa P80 Tīnūži-Koknese malā, nepilnas stundas brauciena attālumā no Rīgas.

Plānots, ka tematiskais izklaides parks Avārijas Brigāde apmeklētājiem būs atvērts no 2017. gada jūnija. No 22. līdz 31. maijam parks atvērts iepriekš reģistrētām skolēnu grupām.

Kā skaidro parka vadītājs Mārtiņš Brezauckis, par iespēju piedāvāt skolēniem pirmajiem apmeklēt parku izlemts pēc daudzo pieprasījumu saņemšanas tieši no skolām. «Plānojot parka atvēršanas laiku, ņēmām vērā, ka maijs ir nozīmīgs mēnesis tieši skolu ekskursijām.»

«Tiem, kas joprojām uzdod jautājumu – vai parks tiešām būs atvērts jau maija mēneša beigās, varam droši atbildēt – jā, parks būs gatavs laikā un sākot no 22 maija uzņems pirmās skolēnu grupas. Interese par apmeklējumiem ir liela un mēs kopā ar visiem iesaistītajiem partneriem ļoti atbildīgi izturamies pret mums izteikto uzticību,» stāsta parka idejas autors Mārtiņš Brezauckis.

Jūrmalā atklāts atjaunotais un pārbūvētais Ķemeru vēsturiskais parks - valsts nozīmes kultūras un arhitektūras piemineklis.

Atjaunošanas darbi veikti vairāk nekā 20 hektāru platībā, saglabājot parka kultūrvēsturiskās un ainaviskās vērtības, kā arī parka pamatfunkcijas.

Ķemeru parkam ir vairāk nekā 180 gadu vēsture - tā veidošana sākta līdz ar pirmās valsts peldu iestādes atklāšanu.

Parks atjaunots, saglabājot vēsturiskā plānojuma kompozīciju, izveidojot funkcionālu, harmonisku un arhitektoniski izteiksmīgu vidi, kā arī radot ērtus apstākļus apmeklētājiem.

Parka teritorijā atjaunots pastaigu celiņu tīkls, izbūvēti jauni pastaigu celiņi, labiekārtojumam izvietots vairāk nekā 180 atpūtas soliņu. Atbilstoši kūrorta stilistikai izmantots daudzveidīgs rožu un ziedošo krūmu sortiments. Apstādījumus parka plašajā teritorijā veido vairāk nekā 5000 rožu un hortenziju stādījumi un gandrīz 20 tūkstoši krāšņumaugu, kas parka apmeklētājus priecēs visu gadu. Iestādīts vairāk nekā 500 koku, tostarp ierīkota liepu stādījumu aleja.

Dauderu parka (iepriekš Aldara parka) pārbūves trešo noslēdzošo kārtu plānots pabeigt šajā būvniecības sezonā, informē Rīgas domē.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta projekta "Aldara parka pārbūve" trešā kārta tika sākta šā gada jūlijā. Viens no vērienīgākajiem trešās kārtas darbiem ir torņa jeb mākslīgo pilsdrupu atjaunošana. Akmens torņa sienas tiek atjaunotas tā, lai pēc darbu pabeigšanas, tās droši varētu izmantot alpīnisma treniņiem un vienlaikus veidotas tā, lai novērstu nedrošu spēlēšanās praksi bērniem. Torņa iekšpusē paredzēts izvietot Latvijas alpīnisma vēsturei veltītu ekspozīciju, savukārt torņa augšpusē veidos skatu laukumu.

Tāpat trešajā kārtā tiek veikta virkne citu darbu, piemēram, izbūvēts bērnu rotaļu laukums ar gumijas segumu, izgatavots un uzstādīts žogs un vārti, kas veidoti metāla konstrukcijās laikmetīgā stilā un norobežo parka teritoriju no Sliežu ielas puses, kā arī uzbūvēti jauni parka celiņi un veikta esošo celiņu pārbūve.

Par uzvarētāju metu konkursā vienai no centrālajām Siguldas pilsētas atpūtas vietām – Raiņa parkam, atzīts SIA “ALPS ainavu darbnīca”, SIA “Fixman” un Elizabetes Melbārzdes piedāvātais mets, kas piedāvā arhitektoniskos un ilgtspējīgus vides risinājumus balstītus Raiņa un Aspazijas daiļrades tēlos un pretmetos.

Metu skices elementus vieno spēcīga ideja ar latviešu literatūras klasiķu iedvesmotiem tēliem un pretmetiem – Saules un Mēness saspēli, gaismas uzvaru pār tumsu un citiem elementiem, kas atspoguļojas parka jaunajā plānojumā, vides objektos un rotaļu laukuma detaļās, daudz intensīvāk un pilnvērtīgāk apdzīvojot vairāk kā 7 hektāru plašo teritoriju pilsētas centrā.

Siguldas Raiņa parka mežoto daļu un aktīvo rotaļu zonu savienos Saules un Mēness ceļš – parka promenādes segumā paredzēts iestrādāt siltā un aukstā metāla joslu un atbilstošu siltās un aukstās gaismas ceļu virs tā, galapunktos aplūkojot Saulcerītes un Mēness meitiņas skulptūras un centrā satiekoties īpašā Mijkrēšļa zonā. Savukārt parka aktīvajā daļā plānots izkārtot vairākas arhitektoniski, funkcionāli un ainaviski nodalītās zonas, kurās pieejami dažādi spēļu elementi, velotrases, kā arī ieplānota vieta publiskai ēkai (mūsdienīgām un ērtām publiskajām tualetēm, iespējams, arī kafejnīcai), “sausā” strūklaka, kurā ar speciālās sprauslās integrētu atmosfērisko apgaismojumu, kam var pievienot ūdens miglu, izgaismo Saulcerītes skulptūru. Iezīmējot dažādu vecuma bērnu atpūtas zonas, mets piedāvā rīku laukumus rotaļām, sportam, aktivitātēm ziemā un vasarā, kā arī pulcēšanās vietas, kur vērot dekoratīvos apstādījumus un baudīt mierīgu atpūtu.

No 1. aprīļa sabiedrībai būs pieejama atjaunotā Aldara parka daļa ar veloparku un tam pieguļošo teritoriju, informē Rīgas domē.

Teritorija būs atvērta katru dienu no 7.00 līdz 22.00, vasaras sezonā – no 7.00 līdz 23.00.

“Aldara parks ir viens no vecākajiem Rīgas parkiem, kas veidots 19.gs. beigās. Tas ir vietējas nozīmes aizsargājams kultūras piemineklis, kas ilgu laiku atradies degradētā stāvoklī. Lai saglabātu, aizsargātu un attīstītu Sarkandaugavas apkaimē esošo zaļo infrastruktūru un vietējās nozīmes kultūrvēsturisko mantojumu, 2020. gadā tika uzsākta vērienīga Aldara parka pārbūve. Soli pa solim kādreiz degradētā parka teritorija kļūst par drošu, zaļu un ainaviski pievilcīgu teritoriju, kur Sarkandaugavas apkaimes iedzīvotājiem pavadīt brīvo laiku,” uzsver Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas vadītāja Inese Andersone.

Noslēgumam tuvojas Aldara parka pārbūves projekta būvniecības darbu 1. un 2. kārta, informē Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā.

Projekta mērķis ir izveidot labiekārtotu, drošu un laikmetīgu rekreācijas teritoriju, atpūtas funkcijas integrējot esošajā ainaviskajā parka vidē, uzlabojot labiekārtojuma līmeni un izbūvējot infrastruktūras objektus, kā arī būtiski palielinot parka teritorijas izmantošanas intensitāti un daudzveidību.

Aldara parks ir viens no vecākajiem parkiem Rīgā, kas atrodas uz milzīgas kāpas, paaugstinājuma. Tas veidots 19.gs. beigās kā alus darītavas "Meža pils" (A/S „Aldaris”) īpašnieka sākotnēji slēgtais savrupmājas dārzs ar dīķi un mākslīgajām pilsdrupām. Tieši mākslīgās pilsdrupas, kas Latvijas ainavai tādā augstumā un stāvoklī ir liels retums, ainaviski akcentē vietas unikalitāti. Kopš 20.gs. sešdesmitajiem gadiem tās tika izmantotas kā alpīnistu treniņu un sacensību vieta, bet šobrīd degradētā stāvokļa un drošības apsvērumu dēļ tam vairs nav piemērotas. 20.gs. trīsdesmitajos gados parks tika pārbūvēts un izmantots valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa vajadzībām, bet pēc Otrā Pasaules kara kļuva par publiski pieejamu teritoriju.

Latvijas kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmums SIA “Laflora” uzņēmējdarbības diversifikācijas ietvaros nodibinājis meitas uzņēmumu SIA “Laflora Energy”, ar mērķi samazināt uzņēmējdarbības ietekmi uz vidi nākotnē un sekmēt enerģētisko neatkarību Latvijā, būvējot sauszemes vēja parku “Laflora” Kaigu kūdras purvā.

Tāpat uzstādīts 140 m augsts meteoroloģisko mērījumu masts vēja parka ražošanas produktivitātes plānošanai. “Laflora” vēja parks ar 90 MW jaudu varēs nodrošināt vismaz 5 % no Latvijas kopējā elektroenerģijas patēriņa gadā un ir jau atzīts par valstiski nozīmīgu objektu Latvijas enerģētiskās neatkarības nodrošināšanai.

Jaunā uzņēmuma SIA “Laflora Energy” dibināšana ļaus nodalīt zaļās enerģijas ražošanu - lieljaudas vēja parka attīstību un nākotnē turpat plānoto saules enerģijas parku - no uzņēmuma “Laflora” pamatdarbības un citām attīstības iecerēm, piemēram, Zaļās industriālās zonas izveides. SIA “Laflora Energy” 100 % kapitāldaļu īpašnieks ir tā mātes uzņēmums SIA “Laflora”.

Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja šodien atbalstīja gandrīz 159 000 eiro piešķiršanu apgaismojuma ierīkošanai Uzvaras parkā. Apgaismojumu plānots ierīkot līdz šā gada beigām, informē pašvaldībā.

Projekta mērķis ir Āgenskalna apkaimē izveidot drošu un kvalitatīvu aktīvās atpūtas infrastruktūru diennakts tumšajā laikā un veicināt atpūtnieku drošību. Finansējumu plānots piešķirt no Rīgas pilsētas infrastruktūras fonda, jautājums vēl tiks skatīts Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejā.

Projekta īstenošanas rezultātā plānots izbūvēt apgaismojumu pilnīgi visos parka celiņos, kopā 2,1 km garumā un uzstādīt 82 vadāmus LED gaismekļus. Apgaismojuma ierīkošanu veiks pašvaldības aģentūra "Rīgas gaisma", sadarbībā ar "Rīgas mežiem" un Pārdaugavas izpilddirekciju.

Rīgas iedzīvotāju aktīvas atpūtas vietā – Uzvaras parkā ziemā tiek ierīkota slēpošanas trase, vasarā to izmanto skrituļotāji, vecāki ar maziem bērniem u.tml. Parks atrodas tuvu pilsētas centram, tam ir nodrošināta laba sasniedzamība ar pilsētas sabiedrisko transportu no visām Pārdaugavas apkaimēm un arī no pilsētas centra, tas atrodas tuvu Vecpilsētai.

2018. gadā par 10% samazinājās saimniecību skaits ar liellopiem (tostarp slaucamām govīm). Šo samazinājumu varēja ietekmēt iepriekšējā gada sausums, jo bija grūtības sagatavot lopbarību, skaidroja Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs.

«Pieprasījums nosaka piedāvājumu, kas arī regulē tirgu un situāciju lauksaimniecības sektorā. Būtiski un strauji samazinās mazo saimniecību skaits uz kā rēķina, samazinājies arī slaucamo govju skaits, taču paralēli nostiprinās un modernizējas lielās saimniecības, kuras spēj pielāgoties mainīgajām labturības un citām prasībām, kas prasa būtiskas investīcijas. Tāpat ne tikai piena saimniecību aspektā, bet ir vērojama tendence un uzstādījums par produktivitātes paaugstināšanu, līdz ar ko primārais uzstādījums vairs nav lopu skaits, bet produktivitāte, pareiza barošanas, ģenētikas un citu aspektu stingra kontrolēšana, lai tiktu iegūts maksimāli daudz un kvalitatīvas produkcijas- piens, gaļa, olas utt. Cits stāsts ir par cūku audzēšanas nozari, kuru skāris Āfrikas cūku mēris, bet ceram, ka nozare atgūsies un spēs saražot ne tikai pirms mēra apjomus, bet stabili kāpinās apjomus. Tāpat jāņem vērā, ka saražot jau varētu, bet jārēķinās ar problēmām, kas seko, ja produkciju nav kur realizēt, piemēram, sauso piena pulveri. Un signāli no Eiropas Savienības ir tādi, ka par pārprodukciju neviens vairs nav gatavs maksāt,» informēja E. Treibergs.

Jūrmalā atklāts Kauguru parks, kas ir jauna pilsētas atpūtas, sporta un pastaigu vieta 3,8 hektāru platībā. Pabeigta arī parka teritorijā esošo ēku – jauniešu mājas un sabiedrisko pakalpojumu ēkas – izbūve.

Projekts īstenots ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu - tā kopējās izmaksas ir 8 953 949,09 eiro, no tiem ERAF finansējums ir 1 440 865,05 eiro, valsts budžeta dotācija – 140 565,73 eiro, Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības finansējums – 7 372 518,31 eiro, tai skaitā attiecināmās izmaksas ir 1 117 484,83 eiro un neattiecināmās izmaksas – 6 255 033,48 eiro.

Parkā ierīkotas sporta un aktīvās atpūtas zonas, āra trenažieru laukums 570 kvadrātmetru platībā, basketbola laukums un laukums slidotavai. Jauniešu sportiskajām aktivitātēm izbūvēts skeitparks 915 kvadrātmetru platībā ar 350 kvadrātmetru plašu nojumi. Mazākajiem parka apmeklētājiem pieejami rotaļu laukumi kopumā 1240 kvadrātmetru platībā. Zaļās zonas parkā veido 61% no kopējās parka teritorijas, ierīkots dekoratīvs rododendru dārzs ar dīķi, iekārtota arī pikniku zona gandrīz 500 kvadrātmetru platībā.

Uzņēmums Lattelecom piedalīsies Ēbeļmuižas parka labiekārtošanā, šāda vienošanās panākta uzņēmuma vadītāja Jura Gulbja un Rīgas domes priekšsēdētāja Nila Ušakova sarunā, informē Rīgas dome.

Saruna noritēja pēc ūdensvada avārijas Ziepniekkalnā, kuru izraisīja uzņēmums, kas veica Lattelecom pasūtījuma darbus, tādējādi vairākas dienas apgrūtinot ūdensapgādi lielā daļā apkaimes.

«Lattelecom ir sens un labs pilsētas partneris, mēs jau sen sadarbojamies pilsētas labiekārtošanā. Tāpēc pēc avārijas vienojāmies nākamgad kopīgiem spēkiem labiekārtot Ēbeļmuižas parku,» pastāstīja N.Ušakovs. Lattelecom iesaistīties jauna bērnu rotaļu laukuma uzstādīšanā, ierīkos parkā Wi-Fi, kā arī sadarbībā ar uzņēmumu Rīgas ūdens izveidos dzeramā ūdens strūklaku. Savukārt pilsēta ierīkos apgaismojumu, kā arī paveiks visus pārējos parka labiekārtošanas darbus, norāda pilsētas mērs.

Rīgas pašvaldība atradusi iespēju piesaistīt Aldara parka atjaunošanai 2,4 miljonu eiro lielu Eiropas struktūrfondu finansējumu, un jau tuvāko nedēļu laikā Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejā plānots piedāvāt deputātiem atbalstīt projekta realizāciju, informē komitejas priekšsēdētājs Aleksejs Rosļikovs.

Aldara parks ir viens no vecākajiem Rīgā. Jau 2016. gadā Rīgas dome solīja realizēt parka labiekārtošanu, bet trūkstošā finansējuma dēļ projekts netika īstenots, norāda A. Rosļikovs.

«Jāatgādina, ka parka teritorija atrodas Rīgas 28. vidusskolas teritorijā un skolnieku vecāki jau ilgu laiku lūdz sakārtot parka infrastruktūru. Par šo ieceri Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā pat tika iesniegta kolektīva vēstule ar 116 vecāku parakstiem. Kopējās plānotās investīcijas Aldara parka sakārtošanai ir aptuveni 4 miljoni eiro. Plānots ne tikai sakārtot esošo infrastruktūru, bet arī izveidot pilnīgi no jauna mūsdienīgu velo parku, izbūvēt skatuvi, izveidot vietas vasaras kafejnīcām un izveidot jaunu un mūsdienīgu bērnu laukumu,» informē komitejas priekšsēdētājs.

Rīgas domes Mājokļu un vides departaments Uzvaras parka infrastruktūras atjaunošanā šogad plāno ieguldīt 3,81 miljonu eiro.

Departamenta sagatavotajā vēstulē Mājokļu un vides jautājumu komitejai teikts, ka Uzvaras parks ir otra lielākā Rīgas pilsētas apstādījumu un rekreācijas teritorija aiz Mežaparka un tā platība ar piegulošajām teritorijām ir aptuveni 40 hektāri. «Parks tiek izmantots ne tikai rekreācijai un aktīvai atpūtai, bet arī sporta pasākumiem. Parks ir piemērots liela mēroga pasākumiem, jo tajā esošo celiņu/ceļu platums ir sākot no trim līdz 10 metriem. Tik plaša parka atrašanās pilsētas centra tiešā tuvumā būtiski palielina šīs apstādījumu teritorijas nozīmību visas pilsētas mērogā,» teikts vēstulē.

Vienlaikus departaments norāda, ka Uzvaras parka infrastruktūra ir nolietojusies un sen vairs neatbilst mūsdienīgas ārtelpas prasībām, tā rada bīstamas situācijas parka apmeklētājiem, kā arī apgrūtina parka apsaimniekošanu. Ceļu stāvoklis parkā esot nepamierinošs, izņemot skrituļošanas trasi un zaļo veloceliņu. Arī asfalta ceļi esot sadrupuši un tajos izveidojušās lielas bedres.

Līgatnes bijušās ķiveru fabrikas rekonstrukcijas projekta virzītāji Inese un Marģers Zeitmaņi kopā ar Gunti Avotiņu Līgatnē izveidojuši tīklu parku. Ar laiku plānots šo izklaides vietu paplašināt un piedāvāt arī nakšņošanu kokos.

«Mums bija iespēja iegādāties bijušo ķiveru fabriku. Nolēmām, ka vajadzētu attīstīt blakus esošo pauguru un izveidot labiekārtotu teritoriju vietā, kur iepriekš atradās diezgan daudz atkritumu. Laikam tā dzīvē notiek - pasvied ideju gaisā un viss smuki sastājas. Nejauši iepazināmies ar Gunti Avotiņu, kuram bija pieredze, idejas, ambīcijas un vēlme realizēt kaut ko nebijušu un tas viss - tieši saistībā ar šādiem objektiem. Mēs bijām investori un viņš - tehniskais izpildītājs,» stāsta I.Zeitmane.

Koncepta ideja aizgūta no Anglijas un projektā ieguldīti tikai personīgie līdzekļi, kas rakstāmi kā sešu ciparu skaitlis, detalizētāk ieguldīto naudas summu gan neatklājot.