Jaunākais izdevums

Vācijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējiem trīs mēnešiem, samazinājies par 9,7%, tādējādi reģistrēts mazāks kritums, nekā lēsts iepriekš, liecina valsts statistikas biroja koriģētie dati.

Sākotnēji tika lēsts, ka valsts ekonomika otrajā ceturksnī saruka par 10,1%. Taču, neskatoties uz šo datu koriģēšanu, Vācijas IKP joprojām reģistrējis straujāko lejupslīdi kopš šo datu apkopošanas sākšanas 1970.gadā.

Pirmajā ceturksnī Vācijas IKP saruka par 2%, valsts ekonomikai nonākot recesijā. Tikmēr salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn Vācijas IKP otrajā ceturksnī samazinājās par 11,3%, nevis par 11,7%, kā tika ziņots iepriekš.

Ekonomikas lejupslīdi veicinājusi koronavīrusa pandēmija, kuras dēl ievērojami samazinājies preču un pakalpojumu eksports un imports, kā arī mājsaimniecību patēriņa izdevumi.

Vācijas ekonomikas ministrs Pēters Altmaiers aprīļa izskaņā jau brīdināja, ka koronavīrusa pandēmijas dēļ Vācijas IKP šogad piedzīvos rekordstrauju kritumu, Eiropas lielākajai ekonomikai nonākot visu laiku smagākajā recesijā.

Ministrs prognozē, ka Vācijas IKP šogad samazināsies par 6,3%, ņemot vērā eksporta pieprasījuma samazināšanos un koronavīrusa izplatības ierobežojošo pasākumu negatīvo ietekmi uz iekšzemes patēriņu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un ekonomikas ziņu virsrakstos joprojām dominē Covid-19.

1. Ziemeļi tomēr var piekāpties

Eiropas lielvaras tomēr mēģinājušas sazīmēt kādu kopēju finansiālu risinājumu, ko likt pretī pandēmijas izaicinājumiem. Francijas un Vācijas vadītāji rosinājuši, ka jāveido 500 miljardu eiro vērts kopējs palīdzības fonds, ko izdotu Eiropas Komisija, bet garantētu un atmaksātu – reģiona valstis (izskatās, ka atkarībā no to ekonomiku "svara"). Faktiski tas būtu reģiona kopēja parāda izmēģinājuma variants, kas ir visai krass un ļoti nozīmīgs pavērsiens, ja ņem vērā to, ka kam tādam asi opozīcijā vienmēr stāvējusi Vācija. Tas būtu arī solis reģiona fiskālās savienības virzienā, kuras neesamību daudzi Eiropas ciešākas integrācijas "ticībnieki" bieži min kā vienu no galvenajām problēmām. Tas gan, visticamāk, nozīmētu vēl lielāku varu kādām pārnacionālām institūcijām, kur nacionālu valstu lēmumu loma potenciāli mazinātos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības kari un to ietekme uz ekonomiku topa tēma pasaulē bija pirms pandēmijas.

1. Pakaros vēl tirdzniecības frontē

ASV un Ķīnas attiecības, kuras jau pirms pandēmijas nevarēja saukt par tām labākajām, kļūst arvien saspīlētākas. ASV amatpersonas Ķīnu vaino pie tā, ka tā pārējo pasauli maldinājusi par COVID-19 apmēriem un risku. Augstākajā līmenī runāts par to, ka šis vīruss patiesībā varētu būt "izbēdzis" no Ķīnas laboratorijām. Rezultātā ASV prezidents Donalds Tramps, lai gūtu kāda veida kompensāciju, piedraudējis ar jauniem tarifiem pret šo valsti. Daži tik karstasinīgu ASV vēršanos pret Ķīnu saista ar arvien tuvākajām ASV prezidenta vēlēšanām. Savukārt Ķīna norādījusi, ka ASV vadītāji cenšas uz citiem novelt atbildību par to, ka tie paši slikti tiek galā ar pandēmijas krīzi. No Ķīnas pat pretī likta informācija, ka vīrusu šajā valstī gaisā palaiduši savukārt jau ASV militāristi. Valdot šādam fonam, piesaukta nesen panāktā šo valstu tirdzniecības vienošanās laušana. Tirdzniecības kari un to ietekme uz ekonomiku topa tēma pasaulē bija pirms pandēmijas.Vēl šā gada sākumā - neilgi pirms COVID-19 sāgas eskalēšanās - ASV un Ķīna parakstīja kaut ko līdzīgu tirdzniecības pamieram. Ķīna bija tā, kas, apmaiņā pret pakāpenisku daļēju tarifu atcelšanu, piekrita pirkt ASV preces papildu 200 miljardu ASV dolāru vērtībā. "Bloomberg" ziņo, ka pagaidām Ķīnas pirkumi atpaliek no grafika, ko aizkavējusi arī pandēmija. Pastāv uzskats, ka, patērētāju tēriņiem brūkot un biznesiem aizveroties, tas pat īsti vairs nav iespējams. Tramps gan norādījis, ja tas netiks pildīts, agrākā vienošanās tiks lauzta. Jauna tirdzniecības karu eskalēšanās šādā brīdī radītu papildu slogu jau tā faktiski nokdaunā esošajai globālajai ekonomikai.Katrā ziņā abu šo lielvaru sastapējā vārdu apmaiņa kļuvusi visai asa un dažkārt ļoti haotiska. Piemēram, šīs nedēļas beigās abu minēto valstu amatpersonas jau bija neaudz nomierinājušās un ziņoja par to, ka tirdzniecības ziņā tomēr virzīsies uz kompromisu.Kopumā nepatika par Ķīna rīcību saistībā ar pandēmiju aug ne tikai ASV. "Šajos trīs mēnešos Ķīna ir zaudējusi Eiropu," "Bloomberg" pirms kāda laika norādījis Vācijas Zaļās partijas pārstāvis Reinards Butikofers, kas vada Eiropas Parlamenta delegāciju attiecībām ar Ķīnu. Viņš izcēla Ķīnas "patiesības menedžmentu" vīrusa agrīnajā fāzē, ārkārtīgi agresīvo šīs valsts Ārlietu ministrijas nostāju un "stingrās līnijas propagandu", kas atbalsta Komunistiskās partijas pārākumu pār demokrātiju. Kopumā šāda attieksme liek domāt, ka daudzu valstu stratēģija varētu būt vērsta, lai mazinātu savu dažāda veida atkarību no Ķīnas. Tāpat šīs valsts un tās kompāniju ieguldījumi citur arvien lielākā mērā var tikt uzskatīti par stratēģiski mazāk vēlamiem vai pat vienkārši nepieņemamiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada ekonomikas attīstības amerikāņu kalniņi atpaliek tikai no ekonomikas prognožu attīstības amerikāņu kalniņiem.

Latvijas ekonomikas piedzīvotais kritums otrajā ceturksnī bija iespaidīgs, taču mazāks nekā sākotnēji prognozēts, līdz šim pie mums izdevies izvairīties arī no vīrusa atkārtota uzliesmojuma, un atgūšanās daudzās nozarēs notiek straujāk nekā gaidīts, jaunākajā ekonomikas apskatā norāda "Swedbank" eksperti.

Ekonomisti paaugstinājuši prognozi un gaida kritumu 5% apmērā šogad (iepriekš -7,5%). Pēc sākotnējā atlēciena trešajā ceturksnī turpmākais atkopšanās ceļš gan būs līkumots. Veidojot prognozes pieņemam, ka jau nākamgad pandēmijai tiks rasts medicīnisks risinājums, tādēļ izaugsme pasaulē un Latvijā straujāka varētu kļūt nākamā gada vidū. Kopumā viņi sagaida, ka ekonomika augs par 4,2% 2021. gadā un par 3.3% 2022. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vācijas ekonomikai otrajā ceturksnī prognozē rekordstrauju kritumu

LETA--DPA, 27.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronavīrusa pandēmijas izraisītās krīzes dēļ Vācijas ekonomika šogad otrajā ceturksnī, visticamāk, uzrādīs rekordstrauju kritumu, pirmdien prognozē valsts centrālā banka "Bundesbank".

Banka lēš, ka koronavīrusa pandēmijas ietekmē Vācijas iekšzemes kopprodukts (IKP) otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējiem trīs mēnešiem reģistrēs straujāko lejupslīdi kopš šo datu apkopošanas sākšanas 1970.gadā.

Vācijas biznesa pārliecībai jūlijā kāpums trešo mēnesi pēc kārtas 

Vācijas institūta "Ifo" biznesa pārliecības indekss šā gada jūlijā palielinājies līdz 90,5...

Tikmēr ekonomisti prognozē, ka Vācijas ekonomika otrajā ceturksnī uzrādīs divciparu skaitlī mērāmu kritumu.

Taču "Bundesbank" arī norāda, ka valsts ekonomikas zemākais punkts, visticamāk, ir sasniegts jau aprīlī un otrajā pusgadā turpināsies atlabšana.

Kā ziņots, Vācijas IKP šogad pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējiem trīs mēnešiem, samazinājās par 2,2%, tādējādi reģistrējot straujāko lejupslīdi kopš 2008.gada finanšu krīzes, turklāt ekonomika nonāca recesijā.

Jūnijā Vācijas valdošās koalīcijas partijas vienojās par jaunu ekonomikas stimulēšanas paketi 130 miljardu eiro apmērā, lai palīdzētu valsts ekonomikai atkopties no Covid-19 pandēmijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējiem trīs mēnešiem, samazinājies par 2,2%, tādējādi reģistrēta straujākā lejupslīde kopš 2008.gada finanšu krīzes, turklāt ekonomika nonākusi recesijā, liecina valsts statistikas biroja sākotnējie dati.

Valsts ekonomikai fiksēts otrs straujākais kritums kopš Vācijas atkalapvienošanās.

Jaunākie dati arī liecina, ka Vācijas ekonomika pirmajā ceturksnī nonākusi recesijā pēc pērn ceturtajā ceturksnī fiksētā 0,1% krituma.

Tikmēr salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn Vācijas IKP pirmajā ceturksnī samazinājās par 2,3%, kas seko 0,4% kāpumam ceturtajā ceturksnī.

Vai Latvijas ekonomiku sildīsim ar reālām investīcijām būvniecībā? 

Šobrīd Ekonomikas ministrijas vadībā tiek izstrādāts ekonomikas atveseļošanas plāns, lai...

Ekonomikas lejupslīdi pirmajā ceturksnī veicinājuši koronavīrusa pandēmijas izplatības ierobežošanai paredzētie pasākumi.

Vācijas ekonomikas ministrs Pēters Altmaiers aprīļa izskaņā jau brīdināja, ka koronavīrusa pandēmijas dēļ Vācijas IKP šogad piedzīvos rekordstrauju kritumu, Eiropas liekākajai ekonomikai nonākot visu laiku smagākajā recesijā.

Ministrs prognozē, ka Vācijas IKP šogad samazināsies par 6,3%, ņemot vērā eksporta pieprasījuma samazināšanos un koronavīrusa izplatības ierobežojošo pasākumu negatīvo ietekmi uz iekšzemes patēriņu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Vācija ar likumu noteiks, ka biržā kotētajos uzņēmumos valdēs jābūt pārstāvētām sievietēm

LETA/AFP, 06.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijā lielajiem uzņēmumiem, kuru akcijas tiek kotētas biržā, būs jānodrošina, ka to valdēs ir pārstāvētas sievietes, paredz jauns likumprojekts.

Likumprojekts, par kuru Vācijas koalīcijas valdība vienojās trešdien, noteic, ka uzņēmumiem, kuru akcijas tiek kotētas biržā un kuru valdē ir vismaz četri locekļi, vismaz vienam no šiem locekļiem jābūt sievietei.

Likumprojekts tiks iesniegts parlamentā.

Vācijas tieslietu ministre Kristīne Lambrehta žurnālistiem sacīja, ka šis likumprojekts sūta "ļoti spēcīgu signālu", un aicināja uzņēmumus "izmantot iespēju, ko sniedz augsti kvalificētas sievietes".

"Mēs varam parādīt, ka Vācija ir ceļā uz kļūšanu par modernu sabiedrību, kas būs piemērota nākotnei," sacīja Vācijas ģimeņu lietu ministre Franciska Gifeja.

Vācija, kas ir Eiropas lielākā ekonomika, atpaliek no citām valstīm, kad runa ir par sieviešu pārstāvniecību augstos amatos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eiropas atveseļošanas plāna miljardi – kādas ir Latvijas ekonomikas iespējas?

Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Brusbārde, 20.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) maija beigās publicēja priekšlikumus par Covid-19 krīzē cietušās Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu, kura ietvaros paredzēts atbalsts visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.

Saskaņā ar piedāvājumu – tuvākajos 7 gados Latvijai no ES budžeta varētu būt pieejams gandrīz 12 miljardu eiro jeb tik, cik pēdējos 15 gados kopā. Kā Latvijai veiksmīgi un pilnvērtīgi iekļauties jaunajā ES ekonomikā? Kur investēt gudri, lai modernizētu ekonomiku laikā, kad to darīs visa Eiropa? Kurp virzīt skatu nākotnē, nevis (tikai) labot pagātnes kļūdas? Par to pārdomas turpmākajā rakstā.

Tātad, 27. maijā EK iepazīstināja ar savu izstrādāto Eiropas atveseļošanas plānu (turpmāk – EK plāns), pirmo reizi piedāvājot dubultā finansējuma pieeju. Jaunais EK plāns paredz papildu ierastajam 7 gadu budžetam (1.1 triljonu eiro apmērā) ieviest ārkārtas 4 gadu instrumentu 750 miljardu eiro apmērā. Tādējādi kopā Eiropas atveseļošanas plāna īstenošanai EK piedāvā rezervēt 1,85 triljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ministrs: Vācijas ekonomikai šogad draud visu laiku smagākā recesija

LETA--AFP, 30.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronavīrusa pandēmijas dēļ Vācijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad piedzīvos rekordstrauju kritumu, Eiropas liekākajai ekonomikai nonākot visu laiku smagākajā recesijā, brīdinājis valsts ekonomikas ministrs Pēters Altmaiers.

Ministrs prognozē, ka Vācijas IKP šogad samazināsies par 6,3%, ņemot vērā eksporta pieprasījuma samazināšanos un koronavīrusa izplatības ierobežojošo pasākumu negatīvo ietekmi uz iekšzemes patēriņu,

"Mēs piedzīvosim smagāko recesiju federatīvās republikas vēsturē kopš tās dibināšanas 1949.gadā," trešdien sacīja Altmaiers. "Koronavīrusa pandēmijas negatīvā ietekme novedīs mūsu ekonomiku recesijā pēc desmit gadus ilguša izaugsmes perioda."

Šim gadam prognozētais IKP kritums ir arī straujāks par 2009.gadā fiksēto lejupslīdi, kad globālajā finanšu krīzē Vācijas ekonomika saruka par vairāk nekā 5%.

Vācijas valdība gan prognozē, ka valsts ekonomika 2021.gadā atgriezīsies pie izaugsmes un pieaugs par 5,2%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz bažu radara atgriezušies daži būtiski temati, par kuriem runāja arī pirms pandēmijas.

1. Uzmanība atkal uz riskiem

Maijā pasaules finanšu tirgos tomēr sākusi iezagties zināma nepārliecība. Uz bažu radara atgriezušies daži būtiski temati, par kuriem runāja arī pirms pandēmijas. Viens no tiem ir ASV un Ķīnas attiecības, kuras kļūst arvien saspīlētākas.

ASV politiķu vidū izskanējusi eksperimentālā ideja par ASV parāda "atcelšanu", ko tur Ķīna (tā savas rezerves nobāzē galvenokārt ASV obligācijās). Daži politikas komentētāji to pat salīdzinājuši ar kaut ko līdzīgu kara pieteikšanai. ASV vadība paudusi milzīgu neapmierinātību, ka Ķīnas apsolītā ASV preču pirkšana nenotiek tik strauji. Piemēram, "Bloomberg" ziņo, ka ASV un Ķīnas attiecības izskatās sliktākās kopš 1979. gada. Tāpat ASV prezidents Donalds Tramps solījis cieši "skatīties" uz Ņujorkas biržā kotētajām Ķīnas kompānijām. Tiek arī runāts par to, ka ASV valdība grib panākt Ķīnas uzņēmumu izņemšanu no ASV piegāžu ķēdēm. Piemēram, piektdien ASV jau lēma, ka Ķīnas Huawei rada draudus ASV drošībai, un tā vairs nepiegādās tai vajadzīgos mikročipus. Augusi ASV un Ķīnas konfrontācija arī gandrīz visos citos iespējamos jautājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Eurostat: Eirozonas ekonomikai otrajā ceturksnī rekordstrauja lejupslīde

LETA, 31.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozonas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn samazinājies par 15%, tādējādi reģistrēta straujākā lejupslīde kopš šo datu apkopošanas sākšanas 1995.gadā, liecina Eiropas Savienības (ES) statistikas departamenta "Eurostat" sākotnējie dati.

Gada pirmajos trīs mēnešos eirozonas ekonomika gada griezumā samazinājās par 3,1%.

ES IKP otrajā ceturksnī gada salīdzinājumā saruka par 14,4%, kas arī ir visu laiku straujākais kritums. Pirmajā ceturksnī ES ekonomika samazinājās par 2,5%.

Tikmēr salīdzinājumā ar iepriekšējiem trīs mēnešiem eirozonas IKP otrajā ceturksnī samazinājās par 12,1%, bet ES ekonomika saruka par 11,9%, arī reģistrējot straujāko lejupslīdi kopš 1995.gada.

Pirmajā ceturksnī eirozonas un ES ekonomika ceturkšņa salīdzinājumā saruka attiecīgi par 3,6% un 3,2%.

Ekonomikas lejupslīdi pagājušajā ceturksnī galvenokārt veicinājusi koronavīrusa pandēmijas negatīvā ietekme.

Lasi arī:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vasaras vidus pasaulē padevies visai darbīgs, un ziņu fons - pietiekami kolorīts. Kopumā joprojām milzīgu neskaidrību par nākotni uztur pandēmijas faktors. Attiecīgi ap šīm ziņām – apnicis tas vai nē - turpina griezties pasaule.

1. Par un ap Covid

Notiekošais nav traucējis pasaules akciju tirgus flagmanim – ASV – turpināt mēģināt pietuvoties šā gada februāra cenu rekordiem. Akciju tirgū šonedēļ bija vērojams mērens pieaugums, ko noteica vairāki faktori.

Finanšu tirgū zināmas cerības, piemēram, saistījušās ar ātrāku vakcīnu pret Covid-19. Oksfordas Universitātes vakcīnas izstrādātāji teikuši, ka jau septembrī varētu beigties tās testēšana uz cilvēkiem. Tas liek spekulēt, ka drīz vien pēc tam vakcīna varētu būt pieejama arī plašākai sabiedrības daļai. Arī ASV uzņēmums "Moderna" klāstījis, ka vakcīnas rezultātā antivielas izstrādājoties pilnīgi visos tās testa subjektos. Ap minēto vakcīnu plaukst dažādas citas drāmas. Piemēram, Apvienotā Karaliste vainojusi ar Krieviju saistītus hakerus centienos "nozagt" šīs valsts progresu tās izstrādāšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Akciju cenas pieaug cerībā uz Covid-19 ierobežojumu tālāku mīkstināšanu

LETA--AFP, 26.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules akciju tirgos pirmdien bija kāpums cerībā uz Covid-19 dēļ noteikto ierobežojumu tālāku mīkstināšanu, lai gan dažās valstīs, tostarp Brazīlijā, krasi pieauga jaunu Covid-19 gadījumu skaits.

Investorus arī mudināja būt piesardzīgiem saspīlējuma pastiprināšanās ASV-Ķīnas attiecībās, sevišķi saistībā ar Ķīnas plāniem ieviest nacionālās drošības likumu Honkongā.

ASV prezidents Donalds Tramps svētdien apturēja ieceļošanu no Brazīlijas, kas kļuvusi par vienu no jaunā koronavīrusa vissmagāk skartajām valstīm.

Japāna atcēla ārkārtējo situāciju Tokijā, savukārt Spānija un Itālija gatavojas atkal atvērt savas robežas tūrismam. Grieķija, Vācija un Čehija plāno atļaut bāriem un restorāniem atsākt darbību, savukārt daļā Anglijas no jūnija atkal tiks atvērtas pamatskolas.

"Globālie investori turpina kartēt globālās ekonomikas atkalatvēršanu atbilstoši vispārējam riska naratīvam," sacīja "AxiCorp." analītiķis Stīvens Iness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augustā samazinājies kompāniju skaits, kas aizvien strādā nepilnu darba laiku, liecina "Ifo" institūta dati.

Augustā 37% no kompānijām, kas piedalījās centra biznesa aptaujā strādāja nepilnu darba laiku, jūlijā šādu kompāniju īpatsvars bija 42%.

"Kompāniju īpatsvars, kas strādā nepilnu darba laiku, sarucis gandrīz visos sektoros, kaut gan kopējais skaits aizvien ir augsts," norāda "Ifo" darba tirgus eksperts Sebastians Links.

Visaugstākais uzņēmumu īpatsvars ir ražošanas sektorā - 53%, taču arī šis rādītājs ir sarucis, jo jūlijā šādu kompāniju bija 57%.

Pakalpojumu sektorā šo uzņēmumu īpatsvars sarucis no 39% jūlijā līdz 33% augustā. Būvniecības sektorā nepilnu darba laiku strādāja vien 7%.

Jāatzīmē, ka Eiropas Komisija, reaģējot uz koronavīrusa krīzi, gada sākumā rosināja ievies saīsināta darba laika shēmu, kas ļauj uzņēmumiem, kas cieš sarežģījumus, saīsināt darba laiku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas institūta "Ifo" biznesa pārliecības indekss šā gada septembrī palielinājies līdz 93,4 punktiem salīdzinājumā ar 92,5 punktiem augustā, tādējādi kāpums reģistrēts piekto mēnesi pēc kārtas, liecina institūta jaunākie dati.

Analītiķi bija prognozējuši, ka indekss pieaugs līdz 93,8 punktiem. Indekss pieaudzis, neskatoties uz Covid-19 saslimšanas gadījumu skaita kāpumu Vācijā.

Indekss, kas novērtē pašreizējo biznesa situāciju, septembrī pieaudzis no 87,9 punktiem līdz 89,2 punktiem. Savukārt indekss attiecībā uz biznesa nākotnes perspektīvām palielinājies no 97,2 punktiem līdz 97,7 punktiem. "Ifo" biznesa pārliecības indekss tiek veidots, aptaujājot aptuveni 9000 Vācijas uzņēmēju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas institūta "Ifo" biznesa pārliecības indekss šā gada jūlijā palielinājies līdz 90,5 punktiem salīdzinājumā ar 86,3 punktiem jūnijā, tādējādi kāpums reģistrēts trešo mēnesi pēc kārtas, liecina institūta jaunākie dati.

Turklāt indekss pieaudzis straujāk par analītiķu prognozēto kāpumu līdz 89,3 punktiem. Indeksa pieaugums galvenokārt tiek skaidrots ar pakāpenisku koronavīrusa izplatības ierobežošanai paredzētu pasākumu atvieglošanu Eiropas valstīs.

Indekss, kas novērtē pašreizējo biznesa situāciju, jūlijā pieaudzis no 81,3 punktiem līdz 84,5 punktiem. Savukārt indekss attiecībā uz biznesa nākotnes perspektīvām palielinājies no 91,4 punktiem līdz 97 punktiem.

"Ifo" biznesa pārliecības indekss tiek veidots, aptaujājot aptuveni 9000 Vācijas uzņēmēju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ļoti pelēks pandēmijas mākonis pār Eiropas finanšu tirgiem

Jānis Šķupelis, 29.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas uzplūdi beidzot sākuši nogurdināt arī pasaules lielākos akciju tirgus.

ASV šī tirgus raksturojošā Standard & Poor's 500 indeksa vērtība kopš savām 12. oktobra virsotnēm ir sarukusi vairāk nekā par 4%.

Vājāk akciju cenu dinamika izskatās Eiropā, kura diemžēl ir kļuvusi par Covid-19 saslimšanas gadījumu un dažādu ierobežojumu epicentru. Rezultātā reģiona 600 lielo kompāniju akciju cenu raksturojošā Stoxx 600 indeksa vērtība šajā pašā periodā ir sarukusi divreiz straujāk – par 8,1%.

Eiropas akciju tirgus Stoxx 600 indeksa vērtība, punkti

Avots: Investing.com

Vecā kontinenta publisko kotēto uzņēmumu akciju vērtības nu sarukušas līdz zemākajam līmenim piecos mēnešos. Kopš gada sākuma to cena, ja vērtē minētā Stoxx 600 indeksa izmaiņu, ir saplakusi gandrīz par 20%. Tā ir visai būtiska atšķirība no ASV, kur kopējā S&P 500 indeksa vērtība kopš janvāra, neskatoties uz pandēmiju, ir iespējusi palielināties gandrīz par 5%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējās nedēļās arvien pārliecinošākas kļuvušas spekulācijas, kas runā par labu tam, ka Eiropas tautsaimniecība salīdzinoši ar ASV atgūsies straujāk.

Pastāv pieņēmums, ka šādu situāciju noteiks reģionu atšķirīgā atbilde uz pandēmijas izaicinājumiem. Proti, kamēr Eiropā ļaunākais jau varētu būt aiz muguras, ASV tā saucamā otra viļņa riski, kam sekos piņķerīga ekonomikas aktivitāte, ir lielāki. Rezultātā, piemēram, ASV investīciju bankas "Goldman Sachs" eksperti "Bloomberg" pauž pārliecību, ka varot būt vērojama tāda visai netipiska aina, kad vismaz gadu vai pat divus Eiropas ekonomika aug straujāk par ASV.

Kopumā ar pandēmiju gan, šķiet, var būt kā ar bitēm – zināt neko īsti nevar. Pēdējās dienās jau ziņots par palielāku Covid-19 perēkļu parādīšanos arī Eiropā. Tam var sekot arī jaunu ierobežojumu kārta, kas jebkādus agrākos paredzējumus liek izmest pa logu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Tiesiskais nihilisms un cilvēktiesību pārkāpumi Latvijā ir drauds investīcijām

Marks Mandelbaums, advokāts, Vācijas advokātu biroja "Tandler&Partner" partneris, 05.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bažas un satraukumu izraisa mūsu klientu – Vācijas Federatīvās Republikas pilsoņu – tiesību un brīvību pārkāpumi no dažu Latvijas valsts institūciju puses.

Tas ir nesavienojami ar demokrātiskas sabiedrības principiem un perspektīvā var radīt ievērojamu kaitējumu Latvijas investīciju klimatam, ekonomiskām un saimnieciskām attiecībām.

Latvijas valsts vēsturē pēdējā gadsimtā ir diezgan daudz lappušu, kas saistītas ar totalitāro pagātni un neierobežotu visatļautību, tomēr Latvijas tauta to pārtrauca 2004. gada 1. maijā, kļūstot par Eiropas Savienības pilntiesīgu locekli – demokrātisko valstu savienības locekli, kur pirmajā vietā ir liktas personas intereses, cilvēka tiesības un brīvība ar nesatricināmu likuma un kārtības vadību. Tomēr šodien ir jāatzīst, ka ne visiem Latvijā demokrātiskas vērtības ir prioritāras.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas ekonomika koronavīrusa pandēmijas negatīvo ietekmi izjutīs vēl 2025.gadā un, iespējams, pat ilgāk, liecina Vācijas Nodarbinātības izpētes institūta (IAB) jaunākais pētījums.

Vācijas ekonomikas izaugsme nākamajos piecos gados krīzes dēļ saruks par 0,6 procentpunktiem, prognozē IAB.

Tikmēr darbavietu skaits valstī līdz 2025.gadam saruks par aptuveni 200 000.

Pandēmija ilgtermiņā galvenokārt negatīvi ietekmēs mazumtirdzniecības, pakalpojumu, viesmīlības, transporta un aviācijas nozares, brīdina institūts.

Taču pozitīva ietekme prognozēta informācijas tehnoloģiju, sabiedrisko pakalpojumu un farmācijas sektoriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "New Yacht Marina", Ventspils jahtu ostas īpašnieks un operators, turpina jahtu ostas sagatavošanu jaunajai 2020. gada sezonai.

2018.–2019. gada laikā jahtu osta, izmantojot savu akcionāru investīcijas un pārrobežu sadarbības programmas Igaunija–Latvija atbalstu, veica savas galvenās piestātnes rekonstrukcijas programmu. Piestātnes remonta un peldošo pietauvošanās vietu būvniecības rezultātā vispārējais pietauvošanās līnijas garums palielinājās līdz 110 metriem. Sākot ar 2020. gada sezonu, jahtu osta spēs vienlaicīgi uzņemt līdz 50 jahtām.

Sagatavošanās programma jaunajai sezonai ietver kā tehniskas, tā arī mārketinga aktivitātes.

Ventspils jahtu ostas galvenais īpašnieks Igor Šechelev skaidro: "2019. gada sezonā jahtu ostu apmeklēja 146 jahtas no Vācijas, kas veido 29% no visiem apmeklētājiem. Tāpēc esam pievērsuši īpašu uzmanību darbam ar mūsu iespējamajiem klientiem Vācijā, un gatavošanos 2020. gada sezonai esam uzsākuši ar piedalīšanos izstādē "Boot Dusseldorf 2020". Kā jau gadu iepriekš, interese no vācu burātāju puses bija nozīmīga: kopīgais programmas East Baltic Coast stends uzņēma vairāk nekā astoņsimt apmeklētāju – burātājus no Vācijas un citām valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn samazinājies par 32,9%, tādējādi reģistrēta straujākā lejupslīde kopš šo datu apkopošanas sākšanas 1947.gadā, liecina ceturtdien publiskotie ASV Tirdzniecības ministrijas sākotnējie dati.

Pirmajā ceturksnī ASV ekonomika gada griezumā saruka par 5%, pārtraucot 11 gadus ilgušo izaugsmes periodu.

Ekonomikas lejupslīde tiek skaidrota ar koronavīrusa pandēmijas negatīvo ietekmi.

Jaunākie dati liecina, ka iedzīvotāju patēriņa izdevumi otrajā ceturksnī gada salīdzinājumā nokritušies par 34%.

Analītiķi gan prognozē, ka ASV ekonomika atgūsies trešajā ceturksnī, kad varētu tikt reģistrēta izaugsme pat 17% apmērā.

Kā ziņots, ASV Kongress apstiprinājis ekonomikas atbalsta pasākumus gandrīz trīs triljonu dolāru apmērā, lai censtos mazināt pandēmijas ietekmi.

Lasi arī:

Vācijas ekonomikai otrajā ceturksnī rekordstraujš kritums 

Vācijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējiem trīs...

Austrijas ekonomikai otrajā ceturksnī rekordstrauja lejupslīde 

Austrijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika...

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Francijas ekonomikai otrajā ceturksnī rekordstrauja lejupslīde

LETA--DPA, 31.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējiem trīs mēnešiem, samazinājies par 13,8%, tādējādi reģistrēta straujākā lejupslīde kopš šādu datu apkopošanas sākšanas 1949.gadā, piektdien ziņo valsts statistikas birojs.

Šis kritums seko 5,9% lejupslīdei gada pirmajos trīs mēnešos, kad valsts ekonomika nonāca recesijas periodā.

Recesija tiek definēta kā ekonomikas lejupslīde vismaz divus ceturkšņus pēc kārtas.

Ekonomikas kritums tiek skaidrots ar koronavīrusa pandēmijas ierobežošanas pasākumiem, kas negatīvi ietekmējuši ekonomisko aktivitāti.

Francijas valdība prognozē, ka valsts ekonomika šogad saruks par 11%, kā arī budžetā tiks reģistrēts rekordliels 11,4% deficīts.

Lasi arī:

ASV ekonomikai otrajā ceturksnī rekordstrauja 32,9% lejusplīde 

ASV iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu...

Vācijas ekonomikai otrajā ceturksnī rekordstraujš kritums 

Vācijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējiem trīs...

Austrijas ekonomikai otrajā ceturksnī rekordstrauja lejupslīde 

Austrijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika...

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Neracionālā finanšu tirgu eiforija var būt pat ilgāka

Jānis Šķupelis, 11.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tirgos turpinās tāda kā savdabīga Covid-19 ballīte.

Akciju cenas turpina palielināties - šā gada skatījumā, piemēram, ASV šajā vērtspapīru tirgū kopumā jau vērojami plusi.

Dažādu aktīvu straujam cenu pieaugumam (pēc Covid-19 izraisītā sabrukuma pavasara sākumā) palīdzējusi centrālo banku vēl iepriekš neredzēti apjomīga papildu likviditātes radīšanas kārta.

Tāpat eksperti norāda, ka tirgū ienācis jaunu investoru vilnis, kuru stiprāku padarījuši valdību, īpaši ASV, tiešā veidā piešķirtie papildus līdzekļi.

Turklāt līdz ar ekonomiskās aktivitātes atjaunošanos, tautsaimniecībām atveroties, ir uzlabojušies makroekonomiskie rādītāji, piemēram, mazumtirdzniecības apgrozījums u.c. Arī tas tirgus dalībniekiem rada papildu pārliecību par to, ka akciju tirgus augšupeja var turpināties krietni ilgāk un pasaules ekonomika tomēr ātrāk spēs atgriezties pirmskrīzes līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Simtiem eiropiešu inficējušies Austrijas slēpošanas kūrortā

LETA--POLITICO, 20.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropā simtiem tūristu ar jauno koronavīrusu inficējušies Austrijā Tiroles kalnu slēpošanas kūrortā Išglā, vēsta žurnāls "Der Spiegel" un vairāki citi Vācijas mediji.

Kā norāda žurnāls, daudzi tūristi inficējušies no bārmeņa bārā "Kitzloch", turklāt varasiestādes nav spērušas nekādus soļus.

Desmitiem tūristu no Dānijas, Vācijas un Islandes, kas apmeklējuši Išglu, pēc atgriešanās dzimtenē diagnosticēts koronavīruss, vēsta raidsabiedrība N-tv.

Tiroles varasiestādes nav savlaicīgi informējušas ceļotājus par vīrusa uzliesmojumu.

Visā Vācijā reģistrēti gadījumi, kad inficēšanās tiek saistīta ar Išglas apmeklējumu, vēsta laikraksts "Die Welt".

"Islandes varasiestādes 29.februārī pirmo reizi konstatējušas ar Išglu saistītās briesmas, atklājot, ka liels inficēšanās gadījumu skaits bijis Išglu apmeklējušo ceļotāju grupā, kas ar lidsabiedrības "Icelandair" reisu atgriezās no Minhenes. Islande 5.martā Išglu pievienoja riska zonas teritorijām, kurā jau atradās Ķīnas Vuhaņa un Irāna," vēsta "Die Welt".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz to, ka jau visai ilgi tiek runāts par skaidras naudas norietu, šī pandēmija atklājusi, ka pēc tās daudzviet Rietumu pasaulē saglabājas liels pieprasījums.

Tas zināmā mērā varētu būt pārsteigums, ja ņem vērā, ka pasaule Covid-19 laikmetā cik vien tas ir bijis iespējams pārslēgusies uz dzīvi tiešsaistē. Lai nu kā - pieprasījums pēc papīra naudas pandēmijā audzis, kur sevišķi liels tas ir bijis pēc lielāka nomināla banknotēm, ziņo, piemēram, Bloomberg.

Kā piemērs tiek izcelti Apvienotās Karalistes dati, kur papīra naudas vērtība apritē pagājušā gada trešajā ceturksnī palielinājusies līdz 78 miljardiem sterliņu mārciņām. Kopš pandēmijas pirmā viļņa martā tas esot pieaugums par 11,5%. Tādējādi kādas runās par papīra naudas norietu patiesībā daudzviet nemaz neatbilst realitātei. Tajā pašā Apvienotajā Karalistē kopš 2014. gadā skaidras naudas apjoms apgrozībā audzis par 40%, liecina pieejamie dati.

Komentāri

Pievienot komentāru