Vācijas ekonomikas sarukums satrauc Eiropu 

Eiropas Savienības ekonomiskajā dienaskārtībā visi skati ar satraukumu vērsti uz bloka ekonomisko dzinēju – Vāciju, kur vērojama izaugsmes palēnināšanās.

Rūta Kesnere, DB komentāru nodaļas redaktore, 2019. gada 16. augusts plkst. 6:11

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Saskaņā ar statistikas datiem, Vācijas IKP gada 2. ceturksnī saruka par 0,1%. Arī pirmā ceturkšņa rādītāji bija neiepriecinoši – pieaugums vien par 0,4%. Turklāt analītiķi prognozē, ka arī gada otrajā pusē situācija neuzlabosies. Tajā pašā laikā, kā uzsver ekonomisti, arī panikai īsti nav pamata. Vācijā vēl joprojām ir ļoti zems bezdarbs, un tās budžets ir ar pārpalikumu vairāk nekā 58 miljardu eiro apmērā. Vācijas ekonomikas palēninājumu nosaka trīs galvenie faktori: ASV un Ķīnas, kas ir lielākie Vācijas eksporta tirgi, tirdzniecības karš, ar to saistītais autonozares, kas ir Vācijas lielākā eksportētāja, panīkums, kā arī neskaidrības ap Brexit.

Merkele paziņojusi, ka neredz nepieciešamību pēc fiskālās stimulēšanas.

Jāteic, ka viena no lielākājām problēmām, kas negatīvi ietekmē izaugsmi, ir saistīta ar autonozares snieguma kritumu pēdējos 13 mēnešos. Oksfordas Universitātes ekonomists Olivers Rakau norāda, ka tas ir īpaši smagi apstākļos, kad Vācijas autoražotāji veic lielas investīcijas, lai radītu videi draudzīgas automašīnas. Turklāt tas laika ziņā sakrīt ar emisiju skandālu Vācijas autorūpniecībā. Pašreizējā ekonomikas situācijā aizvien skaļākas kļūst balsis, īpaši no biznesa aprindām, kas aicina valdību uz proaktīvu rīcību. Tomēr Vācijas kanclere Angela Merkele ir paziņojusi, ka neredz nepieciešamību pēc fiskālās stimulēšanas. Te jāatgādina, ka viena no Vācijas ekonomiskās politikas īpatnībām, atšķirībā no citām valstīm, ir uzsvars uz inflāciju, proti, tās noturēšana zemā līmenī. Ar to arī skaidrojama Merkeles atturība vismaz pagaidām neķerties pie kādiem fiskālās stimulēšanas pasākumiem, kas varētu raisīt inflācijas pieaugumu. Tomēr Vācijas rūpniecības nozaru federācijas ģenerāldirektors Joahims Lange uzsver, ka šis ir īstais laiks, lai valdība domātu par privāto un publisko investīciju veicināšanu. Vairāki analītiķi norāda, ka iespējas investīcijām publiskajā infrastruktūrā vēl ir ļoti lielas. Līdztekus izskan arī aicinājumi piešķirt nodokļu atvieglojumus mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Tajā pašā laikā tiek arī uzsvērts, ka Vācijas problēmas ir radušās ārpus valsts un tās noteicis vājais pieprasījums eksporta tirgos. Tur ar nodokļu samazināšanu nebūs līdzēts. Visā Vācijā pēdējos gados aktuāla ir diskusija, cik efektīvi ir ekonomiku balstīt uz pāris tā sauktajiem nacionālajiem čempioniem visnotaļ tradicionālās ražošanas nozarēs. Pašreizējā situācija liecina, ka Vāciju zināmā mērā iegāza paļaušanās uz vienu – autobūves – nozari. Līdz ar to aizvien lielāku svaru gūst tie ekonomisti, kas aicina investēt izglītībā, inovācijās, digitālajā ekonomikā un neaizrauties ar smagnēju nacionālo čempionu favoritizēšanu.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2019. gada 05. augusts plkst. 6:31

Daudzviet Eiropā un ASV, un, protams, arī Latvijā sākušas sirot teorijas par...

2019. gada 02. augusts plkst. 6:30

Drukātās preses izdevēji un lasītāji ir palikti zem nopietna finansiāla sitiena, kas...

2019. gada 31. jūlijs plkst. 6:23

Vecā kontinenta ekonomikai uzspiežot pa bremzēm, jau drīz medicīnisko palīdzību tai atkal...

2019. gada 29. jūlijs plkst. 6:22

Ar cēlu mērķi no SIA Rīgas satiksme valdes locekļa amata jūlija sākumā...

2019. gada 26. jūlijs plkst. 6:25

Nule kā par Lielbritānijas premjerministru kļuvušais toriju jeb konservatīvo līderis Boriss Džonsons...

Nepalaid garām

«Dažreiz vajadzīga cita perspektīva, kā uz lietām paskatīties,» par savu nesen gūto pieredzi...

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts...

Izdevniecība Dienas bizness ar 12.novembri izdod iknedēļas biznesa žurnālu, kas aizstās laikrakstu...

«Man šķiet, ka šobrīd Baltija ir pats caurspīdīgākais finanšu tirgus dalībnieks visā...

Savu eko māju no salmu paneļiem Raiskuma pagastā būvē arī latviešu modele...

100 straujāk augošie uzņēmumi Latvijā pagājušajā gadā apgrozījuši 335,92 milj. eiro, un...