Jaunākais izdevums

Par Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kameras jauno prezidentu ievēlēts būvmateriālu ražotāja SCHWENK Latvija valdes priekšsēdētājs, SCHWENK Ziemeļeiropas izpilddirektors Reinholds Šneiders.

R.Šneideram ir vairāk nekā 25 gadu ilga pieredze būvmateriālu ražošanas sektorā Eiropā. Līdz 2019.gadam ieņēmis dažādus ar transportbetona un cementa ražošanu un tirdzniecību saistītus amatus RMC un CEMEX.

2019.gadā R.Šneiders atstāja CEMEX un pievienojās SCHWENK grupai kā izpilddirektors jauniegādātajiem aktīviem Latvijā, Norvēģijā, Zviedrijā un Somijā. Kopš 2020.gada R.Šneiders ir ABT Betong Zviedrijā, FRAMM grupas Igaunijā, Vestfold un Hokksund Betong Norvēģijā, Betoni Center Oy Somijā valdes loceklis, SCHWENK Latvija un AB Akmenės Cementas Lietuvā valdes priekšsēdētājs.

“Ar AHK tīkla biedriem un visām trim Baltijas valstīm mēs varam vēl vairāk stiprināt attiecības starp Vāciju un Baltiju. Mēs varam veidot jaunus kontaktus starp uzņēmumiem, kas darbojas šajos tirgos, kā arī starp valdībām un indivīdiem. Manas prezidentūras laikā galvenā uzmanība būs pievērsta ES zaļajam kursam, ilgtspējīgai inovācijai un digitalizācijai. Turpinot attīstīt labu sadarbības un komunikācijas tīklu starp uzņēmumiem, NVO un valsts iestādēm Vācijā un Baltijā, AHK var atbalstīt uzņēmumu un sabiedrības pāreju uz ilgtspējības mērķiem,” uzsvēra R.Šneiders.

Iepriekšējais AHK prezidents Kristofers Cimmers atstāja šo amatu pēc diviem gadiem, kļūstot par Vācijas Ārējās Tirdzniecības kameras vadītāju Filipīnās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Jāizmanto pandēmijas dotās iespējas piesaistīt investīcijas

Māris Ķirsons, 05.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmija ir sadārdzinājusi starpkontinetālos pārvadājumus, un to piegādes kļuvušas garākas, tādējādi šādu piegāžu saņēmēji Eiropā meklē iespējas saīsināt piegāžu ķēdes un ražot tepat tuvumā, tā paverot iespējas Latvijai piesaistīt investīcijas.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes priekšsēdētājs un cementa ražošanas SIA Schwenk Latvija valdes loceklis Māris Gruzniņš. Viņš norāda, ka sekmīgi jaunus investorus varēs piesaistīt, ja pozitīvas rekomendācijas sniegs arī tie investori, kuri jau strādā Latvijā un šajā laikā pat investē savā attīstībā.

Fragments no intervijas

Kādas tēmas pašlaik ir ārvalstu investoru uzmanības degpunktā?

Pandēmija ir mainījusi ne tikai daudzu cilvēku un uzņēmumu dzīvi, bet arī uzvedību un izpratni. Investoru uzmanības lokā ir vairākas problēmas – izaicinājumi, par kuriem vēlamies nevis tikai runāt, bet gan tiem meklēt konkrētus, efektīvus risinājumus. Kopumā šādas tēmas ir piecas: zaļā ekonomika, digitālā transformācija, cilvēka kapitāls, likumdošanas kvalitāte un tiesu efektivitāte. Katra no minētajām tēmām nākotnē kļūs arvien nozīmīgāka ne tikai sabiedrībai, biznesam, bet visai valstij kopumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Inčukalna sērskābā gudrona dīķu attīrīšana izmaksājusi 57,8 miljonus eiro

Db.lv, 08.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts vides dienests (VVD) īstenojis Latvijā līdz šim apjomīgāko un tehnoloģiski vienu no sarežģītākajiem vides projektiem, attīrot no vēsturiskā piesārņojuma - bīstamajiem atkritumiem Inčukalna sērskābā gudrona dīķus.

Pašlaik pilnībā noslēgušies sanācijas un rekultivācijas darbi, bet no dīķiem izvestā gudrona droša utilizācija turpināsies līdz 2023.gadam.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas notika vairāki mēģinājumi attīrīt bīstamās vietas, tomēr tehnoloģisko risinājumu un finansējuma trūkuma dēļ izrādījās neveiksmīgi. 2009.gadā tika saņemts Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums un uzsākta projekta ""Vēsturiski piesārņoto vietu "Inčukalna sērskābā gudrona dīķi" sanācija" (3DP/3.4.1.4.0/09/IPIA/VIDM/002) īstenošana. Projekta I posma īstenošana notika no 2009. līdz 2015.gadam, savukārt projekta II posms tiek īstenots no 2016.gada līdz 2023.gadam. Projekta kopējais finansējums ir 57,8 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmija ir sadārdzinājusi starpkontinetālos pārvadājumus, un to piegādes kļuvušas garākas, tādējādi šādu piegāžu saņēmēji Eiropā meklē iespējas saīsināt piegāžu ķēdes un ražot tepat tuvumā, tā paverot iespējas Latvijai piesaistīt investīcijas.

Tā intervijā Dienas Biznesam stāsta Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes priekšsēdētājs un cementa ražošanas SIA Schwenk Latvija valdes loceklis Māris Gruzniņš. Viņš norāda, ka sekmīgi jaunus investorus varēs piesaistīt, ja pozitīvas rekomendācijas sniegs arī tie investori, kuri jau strādā Latvijā un šajā laikā pat investē savā attīstībā.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 5.maija numurā lasi:

  • Statistika - Latvijas ekonomiskā stabilitāte
  • Intervija - Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes priekšsēdētājs un cementa ražošanas SIA Schwenk Latvija valdes loceklis Māris Gruzniņš
  • Tēma - Grozījumi Ministru kabineta noteikumos apdraud AER nozari
  • Spēles noteikumi - Prasa atlikt minimālo sociemaksu ieviešanu
  • Aktuāli - Paredzama likumsakarība – IKP kritums ANM trīs dienas pirms iesniegšanas
  • Finanses - Dzīvošana parādu lavīnas draudu paēnā
  • Portrets- Uldis Bariss, akciju sabiedrības Conexus Baltic Grid valdes priekšsēdētājs
  • Tendences - Izejvielu cenu kāpums nestājas
  • Jaunā “tikai cenu pieauguma” realitāte
  • Brīvdienu ceļvedis - Armands Broks, TWINO & Vilia dibinātājs, Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas valdes loceklis
  • Uzņēmumu jaunumi

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Āgenskalna tirgus ēkai sākti betonēšanas darbi, kurus plānots veikt desmit kārtās un noslēgt šī gada septembrī.

Kopējais plānotais betona apjoms ir ap 600 m3. Rekonstrukcijas ietvaros plānota visu ieejas mezglu seguma, lielā paviljona pirmā un otrā stāva grīdu, pagraba stāva noliktavas telpu, pārtikas uzglabāšanas kameru un saldētavu betonēšana.

Betonu piegādā viens no Āgenskalna tirgus atbalstītājiem - būvmateriālu ražotājs Schwenk Latvija. “Šis ir vērienīgs un tehnoloģiski sarežģīts betonēšanas darbu projekts un esam gandarīti būt partneris vēsturiskā un pilsētai būtiska projekta īstenošanā, saka Schwenk Latvija valdes loceklis, materiālu biznesa direktors Jegors Golubevs. Betonējot tiks izmantoti divi dažādi betona veidi, pielāgojot tehnoloģisko specifiku katrai ēkas daļai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) valdes priekšsēdētāju ievēlēts būvmateriālu ražotāja "SCHWENK Latvija" valdes loceklis Māris Gruzniņš.

Viņš šajā amatā nomaina "Circle K Latvia" izpilddirektori Guntu Jēkabsoni, kura pēc 25 gadu karjeras šajā uzņēmumā ir paziņojusi par vēlmi ļauties jauniem izaicinājumiem profesionālajā dzīvē. Aprīļa beigās viņa atstās "Circle K Latvia" un attiecīgi arī FICIL valdi.

Amatu atstāj Circle K Latvia izpilddirektore Gunta Jēkabsone 

Pēc 25 gadu karjeras uzņēmumā un 6 gadiem tā vadībā Gunta Jēkabsone...

"Esmu pagodināts, ka man ir uzticēta šī pozīcija un iespēja sniegt savu pienesumu FICIL vīzijai - Latvijai kā investīcijām pievilcīgākajai vietai Baltijas jūras reģionā. Vairāk kā 20 gadu laikā FICIL ir ieguvis reputāciju kā uzticams valdības partneris, kas veicina kvalitatīvas diskusijas par Latvijas uzņēmējdarbības vidi. Es uzskatu, ka FICIL stingrie principi ir mūsu organizācijas veiksmes pamatā. Ar FICIL darba grupu palīdzību mēs strādājam pie ilgtspējīgiem un caurspīdīgiem risinājumiem, kas nes labumu plašākai sabiedrībai. Šobrīd gan publiskais, gan privātais sektors atrodas būtisku izaicinājumu priekšā, jo ik vienam no mums ir liela loma Latvijas zaļās ekonomikas izaugsmē un digitālajā transformācijā. FICIL, kā vienmēr, turpinās paust savu viedokli un aktīvi piedalīsies diskusijās par nepieciešamajām reformām valsts investīciju vides uzlabošanai," komentē M.Gruzniņš.

M.Gruzniņš FICIL valdes locekļa amatu ieņem kopš 2018.gada, šajā laikā pildot arī valdes priekšsēdētāja vietnieka pienākumus. Turpmāk FICIL valdes priekšsēdētāja vietnieka pienākumus pildīs SEB bankas valdes loceklis Ints Krasts un PwC Latvia valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska. FICIL valdē strādā arī BALTA valdes priekšsēdētājs Īans Kenedijs, KPMG Latvija partnere Evija Šturca, BITE Latvija lielo biznesa klientu direktors Valts Kārkliņš, kā arī Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka.

Kopš FICIL izveidošanas 1999.gadā, ik gadu notiek augsta līmeņa tikšanās starp ārvalstu investoriem un Latvijas valdību, lai apspriestu svarīgākos veicamos darbus biznesa vides uzlabošanā. Nākamā augsta līmeņa sanāksme notiks šī gada rudenī.

Galvenās tēmas, kuras FICIL plāno apspriest ar Latvijas valdību, ir cilvēkkapitāls, zaļās ekonomikas attīstība, valsts digitalizācija un tieslietu sistēmas efektivitāte.

FICIL ir nevalstiska organizācija, kurā apvienojušies lielākie ārvalstu kapitāla uzņēmumi no dažādām nozarēm, ārvalstu tirdzniecības kameras Latvijā un Rīgas Ekonomikas augstskola. FICIL mērķis ir, izmantojot tās biedru pieredzi un zināšanas, sniegt rekomendācijas valsts pārvaldes institūcijām uzņēmējdarbības vides pilnveidošanai Latvijā un konkurētspējas uzlabošanā ārvalstu investīciju piesaistē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā par taisnīgāko atalgojuma maksātāju lielo uzņēmumu grupā šogad atzīta AS "Latvijas valsts meži", bet mazo un vidējo uzņēmumu grupā - SIA "Getliņi eko", informē personāla atlases, attīstības un atalgojuma pētījumu kompānijas "Fontes" pārstāvji, atsaucoties uz jaunākā pētījuma datiem.

"Pandēmijas izraisītās pārmaiņas ir mainījušas spēles noteikumus, un darba tirgū galveno lomu spēlē darba ņēmējs. Taisnīgs atalgojums jau ir kļuvis par normu, nevis pievienoto vērtību. Arvien vairāk organizāciju veido pārskatāmu atalgojumu politiku, sekmējot savu konkurētspēju gan esošo darbinieku noturēšanā, gan jaunu piesaistē," pauda "Fontes" vadītāja Kristīne Āboltiņa.

Darba devēji tika vērtēti vairākos posmos, skatot, vai tiek integrēts dzimuma līdztiesības princips - gan pēc atalgojuma, gan pārstāvniecības augstākajā vadības līmenī, vai visiem darbiniekiem vienā amatā ir līdzīgs atalgojums, vai atalgojums uzņēmumā ir konkurētspējīgs darba tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru