Jaunākais izdevums

Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātais Nacionālā enerģētikas un klimata plāna (NEKP) projekts ir nepilnīgs un neiezīmē skaidras nākotnes prioritātes, uzskata nozares pārstāvji.

Šobrīd plāna projektā iekļauti vairāki mērķi, tajā skaitā paredzēts samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, palielināt enerģijas, kas ražota no atjaunojamajiem energoresursiem (AER), īpatsvaru enerģijas gala patēriņā un transporta nozarē, atjaunot ēkas, izbūvēt jaunus starpsavienojumus, kā arī palielināt uzkrāto enerģijas ietaupījumu un moderno biodegvielu īpatsvaru enerģijas bruto gala patēriņā transporta nozarē. Lai gan vairāki eksperti norāda, ka jau tagad plāna projektā iezīmējas vairākas pozitīvi vērtējamas ieceres, atsevišķi nozares pārstāvji aicina NEKP pārstrādāt, jo tas ir nepilnīgs. EM sniegtā informācija liecina, ka plāna gala versija jāpieņem un Eiropas Komisijā (EK) jāiesniedz līdz šā gada 31. decembrim.

Trūkst loģikas

Plāns ne tikai satur virkni konceptuālu pretrunu, un tajā ieteiktajiem pasākumiem trūkst normatīva, ekonomiska vai racionāla pamatojuma, bet tā īstenošana piedāvātajā variantā radīs būtisku papildu finansiālu slogu gan rūpniecības un siltumapgādes uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām, atzīmē uzņēmuma Latvijas Gāze (LG) valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis, kurš oficiālā vēstulē lūdzis EM plānu pārstrādāt. «Dabasgāze, lai arī ir pilnībā importēts energoresurss, ir viens no lētākajiem enerģijas avotiem, un tieši šī iemesla dēļ to plaši izmanto gan Latvijas rūpniecībā un siltumapgādē, gan mājsaimniecībās. NEKP ietvertajā esošās situācijas aprakstā norādīts, ka rūpniecības izaugsmei svarīgākais faktors ir un būs ilgtspējīgi zemākā iespējamā enerģijas cena. Tajā pašā laikā jāsecina, ka plāna saturā šis pamatprincips tiek ignorēts.

Plānā vairākkārt minēts, ka Latvijas enerģētiskajai drošībai ir nepieciešams īstenot dažādus dabasgāzes piegādes un uzglabāšanas projektus, piemēram, Lietuvas–Polijas un Igaunijas–Somijas starpsavienojumu izbūvi, reģionālā sašķidrinātās dabasgāzes termināļa projekta realizēšanu un Inčukalna pazemes gāzes krātuves modernizēšanu. Faktiski tas nozīmē, ka Latvijas valsts uzņemas finansiāli piedalīties un par tās nodokļu maksātāju naudu veikt vismaz četru milzīgu dabasgāzes infrastruktūras objektu īstenošanu, zinot, ka Latvijas enerģētiskā atkarība no importējamiem energoresursiem, arī dabasgāzes, jau šobrīd konsekventi samazinās,» pauž A. Kalvītis, norādot, ka vienlaikus plānā paredzēts īstenot pasākumus, kas samazina dabasgāzes kā primārās enerģijas patēriņu par vairāk nekā 17%.

«Ir absolūti skaidrs, ka Latvijas valsts šobrīd veic vērienīgus finanšu ieguldījumus dabasgāzes infrastruktūrā, tajā pašā laikā ar aizliegumu palīdzību plānojot pārtraukt dabasgāzes izmantošanu siltumapgādē un mājsaimniecībās. Tādējādi, neskatoties jau uz pašreizējo finanšu ieguldījumu, iedzīvotājiem jau tuvākajos gados būs jāizmanto citi, finansiāli dārgāki enerģijas veidi. Bez tam, mākslīgs dabasgāzes izmantošanas apjoma samazinājums neizbēgami palielinās tās cenu arī tiem dabasgāzes lietotājiem, kuriem tas vēl tiktu atļauts, tādējādi vājinot Latvijas uzņēmumu konkurētspēju, kas ir pretrunā citiem valsts izvirzītajiem mērķiem,» domā LG valdes priekšsēdētājs, saredzot pretrunas arī saistībā ar plānā aprakstīto energoefektivitātes pienākumu izpildi un AER izmantošanas veicināšanu.

Visu rakstu Enerģētikas nozare joprojām bez stratēģijas lasiet 14. februāra laikrakstā Dienas Bizness.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabasgāzes uzglabāšanas pakalpojumu tarifu paredzamība ilgtermiņā varētu veicināt globālo tirgus dalībnieku interesi par Inčukalna pazemes gāzes krātuves (PGK) piedāvātajiem pakalpojumiem.

To intervijā DB uzsver AS Conexus Baltic Grid (Conexus) valdes priekšsēdētāja Zane Kotāne.

Viņa stāsta, ka nākamā gada janvārī fiziski sāks darboties savienojums starp Igauniju un Somiju, kas nozīmē, ka krātuvē esošo dabasgāzi bez papildu maksas varēs piegādāt arī Somijas tirgum. Z. Kotāne domā, ka šis fakts kombinācijā ar savlaicīgi apstiprinātiem tarifiem varētu piesaistīt jaunus spēlētājus, kas līdz šim šajā reģionā nav darbojušies.

Fragments no intervijas, kas publicēta 10. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

2019. gads sākts ar apstiprinātiem dabasgāzes uzglabāšanas pakalpojuma tarifiem – ko tas nozīmē gāzes tirgus dalībniekiem?

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

AS Gaso, reaģējot uz iedzīvotāju lielo interesi, ieviesis tālruni par jaunajiem dabasgāzes sadales tarifiem

Db.lv, 11.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reaģējot uz iedzīvotāju lielo interesi par jaunajiem dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojumu tarifiem un to piemērošanas kārtību, dabasgāzes sadales operators AS «Gaso» atklājis jaunu informatīvo tālruni – 67369938.

Patērētājiem aktuālākie ir jautājumi par jaunajiem dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojumu tarifiem, to piemērošanas kārtību un skaitītāju rādījumu nodošanu.

Informatīvo dabasgāzes sadales tarifu salīdzināšanas kalkulatoru mājsaimniecībām un juridiskajiem klientiem, ko izstrādājis AS «Gaso» un kas arī pieejams uzņēmuma mājaslapā, izmantojuši jau vairāk nekā 44 tūkstoši klientu.

Aktivitāte pieaugusi tieši pēdējo divu nedēļu laikā, kad iespēju ātri un vienkārši modelēt tarifu radītās izmaiņas, kalkulatorā norādot dabasgāzes patēriņu un skaitītāja atļauto maksimālo slodzi, izmantojuši ap 10 tūkstošiem klientu.

Iedzīvotāju lielās intereses dēļ AS «Gaso» Klientu apkalpošanas centra informatīvā tālruņa 155 jaudas ir pārslogotas, tādēļ klientiem savienojums ir ilgi jāgaida. Maksu par zvanu uz tālruni 155 nosaka klienta izvēlētais sakaru operators un GASO šīs klienta izmaksas ietekmēt nevar. Lai samazinātu neērtības telefoniski noskaidrot aktuālos jautājumus par dabasgāzes sadales tarifiem, atklāts jauns informatīvais tālrunis 67369938, kas izmaksu ziņā atbilst parastam analogās sistēmas tālrunim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā līderpozīcijas gāzes tirgū saglabāja uzņēmums Latvijas Gāze (LG), nozares pārstāvji norāda, ka konkurences līmenis starp tirgotājiem joprojām ir augsts, taču stabils.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) sniegtā informācija liecina, ka 2018. gadā juridisko klientu segmentā, neskaitot Latvenergo pašpatēriņu, lielāko dabasgāzes apjomu izdevās pārdot LG, otro vietu ieņēma EG Energija, trešo – AJ Power, bet lielāko gāzes tirgotāju piecinieku noslēdza Enefit un Latvenergo. Konkrētus datus par tirgus procentuālo sadalījumu SPRK vairs nesniedz.

Piedzīvo izaugsmi

Konkurence gāzes tirgū ir stabilizējusies, kā rezultātā izkristalizējušies galvenie spēlētāji, uzsver LG Vairumtirdzniecības un produktu attīstības departamenta vadītājs Jānis Kalējs. «No kopumā 43 reģistrētajiem dabasgāzes tirgotājiem reālu aktivitāti tirdzniecībā ir sākuši aptuveni seši līdz septiņi uzņēmumi. Pieņemu, ka 2018. gads visiem tirgotājiem bija interesants, jo nācās uzņemties riskus un pielāgoties pieaugošajām dabasgāzes cenām. Tāpat aizvadītajā gadā novērojām klientu izaugsmi dabasgāzes iegādes jautājumos. Redzam, ka liela daļa lietotāju ir kļuvuši informētāki, kā arī krietni strukturētāk veido cenu aptaujas un iepirkumus,» secina J. Kalējs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paplašinot klientiem sniegtos pakalpojumus un īstenojot AS «Latvenergo» stratēģijā izvirzīto mērķi - jaunu biznesa virzienu attīstīšanu, tirdzniecības zīmols Elektrum uzsācis darbību Latvijas mājsaimniecību dabasgāzes tirgū, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Līdz šim mājsaimniecībām pakalpojumu nodrošināja vēsturiskais dabasgāzes piegādātājs - AS «Latvijas Gāze».

Kopš 2017.gadā tika atvērts dabasgāzes tirgus, tirgotāju konkurence tajā ir bijusi juridisko klientu segmentā, savukārt mājsaimniecībām pakalpojumu par regulēto cenu nodrošināja tikai viens, līdzšinējais piegādātājs, skaidro Elektrum, piebilstot, ka līdz šim pasīvajā mājsaimniecību dabasgāzes tirgū Latvijā sāk veidoties konkurences vide.

AS «Latvenergo» jau līdz šim ir bijis nozīmīgs dabasgāzes tirgus dalībnieks, esot starp lielākajiem dabasgāzes patērētājiem Latvijā. Tirgus atvēršana ir diversificējusi resursu piegādes iespējas, iegādājoties to ne tikai no AS «Latvijas Gāze», bet arī no citiem avotiem, izmantojot sašķidrinātās gāzes termināli Klaipēdā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) izstrādātais dabasgāzes pārvades sistēmas pieslēguma noteikumu projekts tā pašreizējā redakcijā nav atbalstāms, jo varētu veicināt būtisku tarifu pieaugumu, uzskata nozares pārstāvji.

Šobrīd spēkā ir 2008. gada 16. jūlija noteikumu redakcija, norāda SPRK, uzsverot, ka ar jauno noteikumu projektu paredzēts pilnveidot dabasgāzes sistēmas pieslēgumu ierīkošanas tiesisko regulējumu, nosakot gan kārtību, kādā potenciālais pārvades sistēmas lietotājs iesniedz pieteikumu, lai ierīkotu pieslēgumu, gan atļautās maksimālās slodzes maiņu un citas nianses. Atsevišķi tirgus pārstāvji gan domā, ka iecerētās izmaiņas dabasgāzes pārvades sistēmas pieslēguma noteikumos biometāna ražotājiem, sašķidrinātās dabasgāzes sistēmas operatoriem un dabasgāzes lietotājiem varētu mazināt konkurenci un radīt papildu finansiālo slogu.

Nepieciešams izvērtējums

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan pērn Latvijā piedzīvots neliels dabasgāzes patēriņa pieaugums, pēdējo gadu tendences ir nemainīgas - kopējais patēriņš turpina samazināties.

Kopš 2007. gada dabasgāzes patēriņš sarucis par 278 miljoniem m3, 2018. gadā sasniedzot 1422 miljonus m3, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Līdz ar patēriņa samazinājumu par 220 miljoniem m3 krities arī importētās dabasgāzes apjoms. Latvijas Gāzes (LG) Vairumtirdzniecības un produktu attīstības departamenta vadītājs Jānis Kalējs patēriņa samazinājumu saista ar alternatīvo kurināmo resursu izmantošanas stimulēšanu, Liepājas Metalurga slēgšanu, kā arī energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem.

Vairāki faktori

Dabasgāzes patēriņa izmaiņas īstermiņā galvenokārt ietekmē laika apstākļi, pauž J.Kalējs. «Ja ziema ir aukstāka, skaidrs, ka patēriņš būs lielāks, ja siltāka - mazāks. Arī pagājušā gada patēriņa pieaugumu stimulēja zemā gaisa temperatūra ziemā, kad palielinājās siltuma ražošana, kā arī sausie un karstie laika apstākļi pavasarī un vasarā, kad zemā ūdens līmeņa dēļ gāze plaši tika izmantota arī elektroenerģijas ražošanā,» skaidro J.Kalējs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enegoresursu izmaksas veido vairāk nekā 77% no AS Rīgas siltums (RS) siltumenerģijas tarifa, tāpēc loģiski, ka, sadārdzinoties šai izmaksu pozīcijai, pieaug arī tarifs

Aprīļa izskaņā RS ziņoja, ka nākamajā apkures sezonā uzņēmuma siltuma tarifi varētu pieaugt par aptuveni 12%. Zināms, ka pērn decembrī tarifs iesniegts saskaņošanai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK), paredzams, ka izmaiņu rezultātā maksa par vienu megavatstundu rīdziniekiem varētu palielināties no 44,39 eiro līdz 49,99 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.

Vēl vērtē

Pašlaik SPRK turpina strādāt pie RS iesniegtā tarifa projekta izvērtēšanas, vienlaikus pieprasot komersantam papildu skaidrojumus un informācijas pamatojumus, stāsta SPRK priekšsēdētājs Rolands Irklis, norādot, ka parasti tarifu projekti, ko komersanti sākotnēji iesniedz, atšķiras no tiem, ko SPRK apstiprina kā gala tarifus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Nemiro: Starp nopietniem ģeopolitiskiem riskiem ir Brexit un protekcionisma tendences

Jeļena Šaldajeva, speciāli DB, 28.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Vēsturiski Latvija ir atkarīga no Krievijas energoresursu importa. Taču pēdējā laikā Latvija kopā ar pārējām Baltijas valstīm ir spērusi nozīmīgus soļus, lai stiprinātu enerģētisko drošību,» intervijā pauž ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

Tā kā Latviju kā jaunu valsti stiprāk ietekmē globālās ekonomiskās un politiskās svārstības, ciešas saiknes ar ekonomiskiem partneriem un stabili eksporta tirgi Latvijas attīstībā pilda īpaši svarīgas funkcijas. Kā jūs vērtējat pašreizējo Latvijas un tās lielāko ekonomisko partneru attiecību stāvokli? Kāda ir globālo politisko notikumu ietekme uz šīm attiecībām?

Globālās ekonomiskās un politiskās svārstības Latviju ietekmē tāpat kā jebkuru citu valsti, taču, atrodoties Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā, kur arī ir Latvijas galvenie tirdzniecības partneri, mēs varam justies stabilāk nekā valstis, kuras tur neatrodas. Latvijas un tās partnervalstu attiecības kopumā ir vērtējamas pozitīvi. Tirdzniecības apgrozījumi ir stabili un augoši (turpina augt preču un pakalpojumu eksports, kas faktiskajās cenās 2018.gadā sasniedza 17,4 miljardus eiro. Tomēr pieauguma tempi palēninās). Neskatoties uz to, tomēr pastāv zināmi riski.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gāzes tirgus Latvijā ir atvērts jau vairāk nekā divus gadus, taču mājsaimniecības gāzi joprojām var iegādāties par regulētu cenu.

Nodrošinot dabasgāzes tirgus atvēršanu, grozījumi Enerģētikas likumā paredzēja, ka no 2017. gada 3. aprīļa visiem dabasgāzes lietotājiem ir tiesības brīvi izvēlēties dabasgāzes tirgotāju, atgādina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK). Tajā pašā laikā mājsaimniecībām joprojām saglabātas tiesības dabasgāzi iegādāties par regulētu cenu, tādā veidā paredzot iespēju pakāpeniski pielāgoties jaunajiem apstākļiem. Šobrīd nav zināms, kad regulētā cena mājsaimniecībām varētu tikt atcelta un tirgus pilnībā atvērts. Tirgotāji uzskata, ka šis fakts būtiski traucē brīvā dabasgāzes tirgus attīstībai.

Vajadzīga konkurence

Mājsaimniecību skaits, kas vēlas nomainīt savu dabasgāzes tirgotāju, ir pavisam neliels, teic AS Latvijas Gāze (LG) Vairumtirdzniecības un produktu attīstības departamenta vadītājs Jānis Kalējs, piebilstot, ka nereti nākas saskarties arī ar situācijām, kurās cilvēki tirgotāja maiņu veikuši pārpratuma un neinformētības dēļ, tāpēc vēlas atgriezties pie LG. «Ja tirgus ir regulēts, tad tas ir caurspīdīgs un pārskatāms, jo dabasgāzes cenu un tirgotājam gūstamos ieņēmumus nosaka un uzrauga SPRK. Tāpat svarīgi, ka cena mājsaimniecībām tiek fiksēta pusgadu uz priekšu. Ja šajā periodā ir noticis dabasgāzes cenu kritums, mājsaimniecības neko nepārmaksā, bet cenu starpības rezultātā saņemtais tiek pārdalīts un nākamajā periodā atgriezts. Izejot brīvā tirgū, kas nav pakļauts šādai regulācijai, var gadīties, ka lietotājs, veicot neapzinātu tirgotāja izvēli, galu galā pārmaksā par saņemtajiem pakalpojumiem,» klāsta J. Kalējs, norādot, ka esošais cenu noteikšanas mehānisms ir lietotājiem izdevīgs. «Tieši regulētās cenas konkurētspējas dēļ tirgotājiem varētu būt sarežģīti izveidot alternatīvu piedāvājumu, taču tas nav pamats, lai apgalvotu, ka regulētā cena traucē tirgus attīstībai,» pauž LG pārstāvis. Liela daļa tirgotāju gan domā citādi, uzsverot, ka brīvs tirgus un regulētas cenas nav savienojamas lietas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Īsteno Eiropā unikālu projektu vienota dabasgāzes tirgus izveidei starp trīs valstīm

Lelde Petrāne, 13.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (Regulators) uzsākusi Eiropas mēroga publisko konsultāciju vienota dabasgāzes tirgus izveidei starp Somiju, Igauniju un Latviju.

Tās mērķis – skaidrot izstrādāto dabasgāzes tarifa metodiku, kā arī uzklausīt priekšlikumus, lai līdz 2020.gada 1.janvārim izveidotu vienotu dabasgāzes tirgu. Eiropā šāda mēroga projekts, kas paredz izveidot vienotu tarifu zonu starp trīs valstīm, ir unikāls un tiek īstenots pirmo reizi, norāda Regulators.

«Šādu starptautiska mēroga konsultāciju procesu kopš pērnā gada īsteno arī pārējās Eiropas Savienības dalībvalstis, un tāda notiek pirmo reizi. Latvijas, Igaunijas un Somijas gadījumā šis process ir īpašs, jo pirmo reizi Eiropā ir arī paredzēts izveidot vienotu tarifu zonu. Tarifu noteikšana, harmonizējot tos starp trīs valstīm, ir ļoti sarežģīts un unikāls process. Šai iniciatīvai ir pievērsta arī pastiprināta interese no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm un institūcijām. Pastāv iespēja, ka arī citi reģioni sekos mūsu piemēram, un virzība uz ciešāku tarifu zonu integrāciju tiks izstrādāta nākamajā Eiropas Savienības enerģētikas likumdošanas paketē,» skaidro Regulatora priekšsēdētājs Rolands Irklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Piena ceļš kopā ar Igaunijas kooperatīvu ieguldīs 100 miljonus eiro piena pārstrādes rūpnīcas izveidē Igaunijā

LETA, 20.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas piena ražotāju kooperatīvs «Piena ceļš» plāno apvienoties ar Igaunijas kooperatīvu «E-Piim»» un kopīgi par apmēram 100 miljoniem eiro būvēt piena pārstrādes rūpnīcu Igaunijā, kur pārstrādāt abu kooperatīvu biedru - Latvijas un Igaunijas zemnieku - pienu, pastāstīja lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības «Piena ceļš» valdes priekšsēdētājs Raimonds Misa.

Informācija oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» liecina, ka «Piena ceļš» ir pieņēmusi lēmumu par reorganizāciju kopīgi ar Igaunijā reģistrētu kooperatīvo sabiedrību E-Piim, saplūstot ar Igaunijā jaundibināmo sabiedrību E-Piim Societas Cooperativa Europaea Limited. Misa skaidro, ka kooperatīvu apvienošanās mērķis ir stiprināt pārstrādi.

«»Piena ceļš» ir kooperatīvs, kurš kopš sākta gala ir atbalstījis savu pārstrādi - mums pieder uzņēmums «Jaunpils pienotava». Tagad kopā arī igauņiem celsim jaunu, lielu piena pārstrādes rūpnīcu Igaunijas vidienē,» reorganizācijas mērķus skaidroja Misa. Pēc viņa teiktā, projekts, kas paredz celt piena pārstrādes rūpnīcu, jau ir Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu administrējošās iestādes apstiprināts un drīzumā varētu sākties rūpnīcas celtniecība. Investīciju projekta realizācijai nepieciešamos finanšu resursus nodrošinās abas puses, rūpnīcas būvniecībai tiks piesaistīt ES fondu līdzekļi, banku finansējums un arī privātu investoru līdzekļi, taču netiks ieguldīta zemnieku nauda. Kopumā rūpnīcas būvniecība izmaksās apmēram 100 miljonus eiro un tās celtniecībai būs atvēlēts vairāk nekā gads. Plānots, ka jaunā rūpnīca pārstrādās apmēram ceturto daļu no Latvijas un Igaunijas kopējā piena apmēra. Rūpnīca taps Igaunijā nevis Latvijā, jo Igaunijas puse projektu izstrādāja, saņēma tā realizācijai ES un Igaunijas valsts atbalstu, kā arī «E-Piim» ir izdevies rast ļoti labu noieta tirgu, piebilda Misa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Dabasgāzes tirgus uz jauna laikmeta sliekšņa

Jeļena Šaldajeva, 23.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropā vienlaicīgi tiek īstenoti vairāki enerģētiskie projekti, kas visai strauji pārveido gāzes tirgu.

Starpvalstu enerģētisko savienojumu izveidošana panāk agrāk izolēto valstu integrēšanu Eiropas vienotajā gāzes tirgū. Savukārt trešo valstu kompānijas paplašina savu infrastruktūru, lai noturētu savas līderu pozīcijas. DB noskaidro, kāda pašlaik ir Eiropas un pasaules dabasgāzes tirgu kopējā aina.

Prognozē deficītu

Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) prognozē, ka dabasgāzes ieguve Eiropas Savienībā (ES) ap 2040.gadu būs sarukusi par pusi. ES eksperti uzskata, ka prognozējamais dabasgāzes deficīta apjoms varētu sasniegt 120 miljardu kubikmetru, kas vēl vairāk palielinātu ES atkarību no dabasgāzes importa.

Prognozes par Eiropas gāzes tirgus attīstības nākotni pārtop arī skaitļos. Eiropas Komisijas (EK) 2019.gada pirmā ceturkšņa atskaite par Eiropas gāzes tirgu atklāj visai straujas pārmaiņas, salīdzinot ar tirgus dinamiku 2018.gada pirmajā ceturksnī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvāko gadu laikā Inčukalna pazemes gāzes krātuve (Inčukalna PGK) atkal varētu sasniegt 100% piepildījumu.

To intervijā DB norāda AS Conexus Baltic Grid (Conexus) valdes priekšsēdētāja Zane Kotāne, piebilstot, ka šādu mērķi izdosies sasniegt, ja tiks nodrošināts pakāpeniski pieaugošs pieprasījums pēc dabasgāzes uzglabāšanas. Z. Kotāne atzīmē, ka 2019./2020. gada iesūknēšanas sezonā Inčukalna PGK rezervēts par 24,4% vairāk jaudas, nekā sākotnēji prognozēts, tādējādi sasniedzot maksimālo šīs sezonas krātuves piepildījumu. Šajā sezonā paredzēts iesūknēt vēl par 25% vairāk dabasgāzes nekā iepriekšējā gadā.

Fragments no intervijas

Kas veicināja interesi par iespējām glabāt gāzi Inčukalnā?

Šis gads vēlreiz apliecina, ka dabasgāze ir globāls resurss un tās cenu ietekmē globāli faktori. Šis ir pirmais gads, kad dabasgāzes tirgū ir sašķidrinātās dabasgāzes pārprodukcija – dabasgāzes pieprasījums ir mazāks, nekā ražotāji var piedāvāt. Tā rezultātā strauji kritās dabasgāzes cenas, sasniedzot 8,9 EUR/MWh, kas ir zemākā cena pēdējo gadu laikā. Līdz ar to tirgotāju interese par iespējām izveidot dabasgāzes uzkrājumus, reaģējot uz cenu izmaiņām globālajā tirgū, auga. Vienlaicīgi cenu prognozes 2019./2020. gada ziemai saglabājas iepriekšējā līmenī, radot interesi par krātuvju izmantošanu. Šobrīd Eiropā vidēji krātuvju piepildījums jau sasniedzis 80%, kas ir netipiski augsts. Ja salīdzinām piepildījumu augusta sākumā ar situāciju pirms gada, tad šogad krātuves ir piepildītas par aptuveni 20% vairāk. Arī Latvijas tirgotāji darbojas līdzīgi kā citviet Eiropā. Lai gan sezonas sākumā veiktās tirgus dalībnieku aptaujas liecināja, ka interese par krātuvi būs līdzīga iepriekšējo gadu rādītājiem, kam arī bijām gatavi, dabasgāzes cenas samazinājuma dēļ tā būtiski pieauga, turklāt salīdzinoši vēlu iesūknēšanas sezonā. Proti, krātuves produktu rezervācija tika uzsākta jau gada pirmajos divos mēnešos, sasniedzot 4,15 TWh, taču lielākais rezervāciju apjoms tika sasniegts maijā – 10,2 TWh, kam sekoja rezervētas 1,36 TWh jūnijā un 2,78 TWh jūlijā. Diemžēl lielākajām krātuves rezervācijām nesekoja atbilstoša apjoma piegādes iesūknēšanai, atliekot tās uz vēlāku laiku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar mērķi izveidot vienotu reģionālo gāzes tirgu kopā ar Igauniju un Somiju Ministru kabinets šā gada 17. septembra sēdē apstiprināja grozījumus Enerģētikas likumā. Likumprojekts vēl ir jāapstiprina Saeimā.

Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju un dabasgāzes pārvades sistēmas operatoru AS «Conexus Baltic Grid» ir izstrādājusi likumprojektu, lai reģionālais gāzes tirgus ar vienotu Somijas, Igaunijas un Latvijas ieejas-izejas tarifu sistēmu sāktu funkcionēt no 2020. gada 1. janvāra.

«Šodien valdība spērusi nozīmīgu soli Baltijas reģionālā gāzes tirgus izveidei, kas ir būtiska Somijas, Igaunijas un Latvijas enerģētiskajai neatkarībai un tautsaimniecībai kopumā. Baltijas reģionālā gāzes tirgus izveidi atbalstījusi arī Eiropas Komisija, tāpēc ceram, ka nākotnē arī Lietuva lems pievienoties vienotajam Baltijas gāzes tirgum,» pauž ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik strādājam pie trīs valstu - Somijas, Latvijas un Igaunijas - vienota tirgus attīstības, un šis projekts ir liels solis uz priekšu, Dienas Biznesa, Latvijas Gāzes un Latvijas siltumuzņēmumu asociācijas rīkotajā siltumapgādes forumā «Izaicinājumi un sasniegumi kā siltumapgādes nozares attīstības dzinējspēks» sacīja AS «Conexus Baltic Grid» valdes priekšsēdētāja Zane Kotāne.

«Ja vēl pirms 2 gadiem runājām, kā vispār uzsākt tirgu Latvijā, tad tagad ir jautājums, kā apvienot mazos tirgus. No 1.janvāra sāks darboties vienotais dabasgāzes tirgus un jebkāda kustība šo valstu ietvaros būs bez maksas. Tas ir liels solis, un reti kad izdevies šādu projektu tik tālu ieviest,» viņa atzina.

Pārvades operatori patlaban strādā pie šo tirgu ieviešanas un līgumu slēgšanas. «Tomēr, kā vienmēr, regulācija ir mūsu klupšanas akmens,» atzina Z. Kotāne. «Ja salīdzina, kā strādā Latvijas regulācija ar Igauniju, tad ir ievērojama atšķirība, pie mums lēmumi tiek pieņemti pēdējā brīdī,» viņa piebilda.

«Igauņi tirgus noteikumus plāno pieņemt līdz 1.oktobrim, savukārt Latvija vēl nav pateikusi, kad tie būs. Tādēļ pastāv iespēja, ka atsevišķi Latvijas nosacījumi būs ar izņēmumiem. Kāpēc pie mums ir kavējumi - jo kaudze izmaiņas tiek pieņemtas pēdējā brīdī, kas rada virkni neskaidrību,» sacīja Z. Kotāne.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais energoresursu uzņēmums Ignitis apkopojis padomus, kas jāņem vērā biznesa klientiem, lai savā labā izmantotu atvērtā elektroenerģijas un dabasgāzes tirgus priekšrocības.

1. Iegādāties energoresursus pie viena piegādātāja ir izdevīgi un ērti

Atvērtais elektroenerģijas un dabasgāzes tirgus ļauj ne tikai izvērtēt, cik izdevīgs ir esošais līgums un rēķini par elektrību un dabasgāzi, bet arī dod iespēju abus pakalpojumus izvēlēties pie viena piegādātāja. Ignitis aprēķini liecina, ka integrētie pakalpojumi ļauj samazināt administratīvās izmaksas un klientu patērēto laiku, jo visi procesi ir centralizēti. Turklāt kompleksa pieeja, kas paredz daudzpusīgu iedziļināšanos klienta biznesa darbības specifikā, ļauj tirgotājam ieteikt optimālāko risinājumu, kā izmantot energoresursus gudrāk un kā ietaupīt uz energoresursu rēķina.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Naftas cenu ietekme uz Latvijas patēriņa cenām

Latvijas Bankas ekonomisti Oļegs Krasnopjorovs un Andrejs Bessonovs, 09.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenai pieaugot par 10%, patēriņa cenu līmenis Latvijā vidējā termiņā palielinās par 0.6%, liecina pētījuma rezultāti. (Raksts balstīts uz Latvijas Bankas ekspertu veikta pētījuma, kas pilnā apjomā tiks publicēts vēlāk.)

Pēdējo mēnešu laikā tirgus vairākas reizes pārskatīja naftas cenu prognozes uz leju. Investoru bažas noteica gan lēnāks globālās ekonomikas attīstības temps (kas nozīmē arī mazāku pieprasījumu pēc naftas produktiem), gan arvien pieaugošā naftas ieguve ASV. Šķita, ka situācija būtiski mainījās 14. septembrī, kad uzbrukumā cieta vairāki Saūda Arābijas naftas rūpniecības objekti, tajā skaitā pasaules lielākā naftas pārstrādes rūpnīca Abkaikā. Jau pirmajās stundās pēc biržas atvēršanas tas noteica naftas cenas kāpumu par vairāk nekā 10%.

Trīs nedēļu laikā pēc uzbrukuma naftas cena atgriezās iepriekšējā līmenī. Saūda Arābijai atjaunojot naftas ieguves apjomu ātrāk, nekā to gaidīja investori. Tomēr šīs gadījums uzskatāmi parāda, cik svārstīga var būt naftas cena. Ja naftas cenas kāpums izrādītos noturīgs, cik lielā mērā tas ietekmētu patēriņa cenu dinamiku Latvijā? Kādu produktu un pakalpojumu cenas visvairāk reaģē uz naftas cenas svārstībām? Caur kādiem kanāliem un cik ātri naftas cenu dinamika izpaužas Latvijas patēriņu cenās? Vairāk par to – šajā rakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Komisija konceptuāli atbalsta grozījumus vienota reģionālā dabasgāzes tirgus atvēršanai

Žanete Hāka, 09.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien, 9.oktobrī, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija konceptuāli atbalstīja grozījumus Enerģētikas likumā, kuru mērķis ir novērst šķēršļus reģionālā dabasgāzes tirgus izveidei un nodrošināt, ka vienotā Somijas, Igaunijas un Latvijas ieejas-izejas tarifu sistēma sāk funkcionēt no 2020.gada 1.janvāra.

«Šis ir nozīmīgs solis, uz kuru esam ilgi gājuši, tāpēc ir nepieciešams rīkoties nekavējoties un ieviest vienoto gāzes tirgu, lai gala patērētājam nodrošinātu izdevīgāku dabasgāzes cenu un kvalitatīvu pakalpojuma saņemšanu,» pēc sēdes norādīja Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs J.Vitenbergs, uzsverot, ka likumprojekts ir nozīmīgs arī Inčukalna pazemes gāzes krātuves kontekstā.

Tirgus atvēršana novērstu iepriekšējos gados novēroto problēmu, ka, Latvijas tirgum nenodrošinot pilnvērtīgu krātuves izmantošanu, tā netiek pilnībā piepildīta. Reģionālā dabasgāzes tirgus atvēršanu šobrīd apgrūtina likumā noteiktās Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas ierobežotās tiesības, sacīja J.Vitenbergs, piebilstot, ka grozījumi likumā sniegs regulatoram tiesības saskaņot vienotās dabasgāzes pārvades ieejas-izejas sistēmas lietošanas noteikumus. Bez šiem grozījumiem vienotās dabasgāzes pārvades sistēmas darbības uzsākšana no 2020.gada 1.janvāra nebūs iespējama, uzsvēra J.Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS «Conexus Baltic Grid» neauditētie finanšu dati par darbību šī gada deviņos mēnešos liecina, ka uzņēmums strādājis ar 13% apgrozījuma pieaugumu, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn, sasniedzot 42.4 miljonus eiro.

Uzņēmumā norāda, ka galvenie faktori, kas pozitīvi ietekmējuši izaugsmi, ir lielāks pārvadītās dabasgāzes apjoms, kā arī lielāki rezervācijas apjomi Inčukalna pazemes gāzes krātuvē. Lielākā pārvadītās dabasgāzes apjoma intensitāte bija jūnijā, augustā un septembrī, Conexus nodrošinot nepārtrauktu dabasgāzes piegādi Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Krievijas vajadzībām.

Tā kā dabasgāzes iesūknēšana krātuvē šogad tika uzsākta jau 1. maijā, šī gada deviņos mēnešos pārvadītās dabasgāzes apjoms sasniedzis 27.7 TWh, kas ir par 18% vairāk kā gadu iepriekš. Inčukalna pazemes gāzes krātuvē (Inčukalna PGK) dabasgāzes izņemšanas sezona noslēdzās 30.aprīlī, un tās laikā no krātuves tika izņemtas 10.8 TWh aktīvās dabasgāzes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Par 9,7 miljoniem eiro uzlabos Latvijas-Lietuvas gāzes vada starpsavienojuma jaudu

Zane Atlāce - Bistere, 27.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas Inovācijas un tīklu izpildaģentūra parakstījusi līgumu ar Latvijas dabasgāzes uzglabāšanas un pārvades sistēmas operatoru "Conexus Baltic Grid" (Conexus) un Lietuvas dabasgāzes pārvades sistēmas operatoru Amber Grid par būvniecības darbu finansēšanu Latvijas-Lietuvas gāzes vada starpsavienojuma jaudas palielināšanas projektam.

Kopējās projekta investīcijas sasniedz 9,7 miljonus eiro, no kuriem 5,5 miljoni eiro tiks novirzīti Latvijas pusei.

Eiropas Komisija Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) ietvaros piešķirs ES atbalstu Latvijas-Lietuvas gāzes vada starpsavienojuma jaudas palielināšanai. Atbalsts veidos 50% no projekta realizācijas izmaksām.

Līdz ar pārvades jaudu palielināšanu starp Latviju un Lietuvu, tirgū tiks veicināta piekļuve Klaipēdas sašķidrinātās gāzes terminālim, Latvijas Inčukalna pazemes gāzes krātuvei un Polijas-Lietuvas gāzes starpsavienojumam, kura darbību plānots uzsākt 2022. gadā.

Paredzēts, ka Latvijas-Lietuvas starpsavienojuma jaudas palielināšanas projekta būvniecības darbi tiks pabeigti 2023. gada beigās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikapstākļi būtiski ietekmē enerģētikas nozari - tā kā šī gada ziema gan Latvijā, gan visā Eiropā bijusi netipiski silta, energoresursu cenas šobrīd kritušās līdz rekordzemām atzīmēm.

Situācija ir izdevīga Latvijas enerģijas patērētājiem, jo sniedz iespēju fiksēt labvēlīgos cenu līmeņus, ļaujot ietaupīt līdz pat 30% no enerģijas izmaksām 2020. un arī tālākos gados, norāda uzņēmumu grupas "AJ Power" pārstāve Gita Deniškāne .

Relatīvi augsts nokrišņu līmenis, ārgaisa temperatūras rekordi un arvien aktīvāka tirdzniecība ar trešajām valstīm ir faktori, kas izraisījuši elektroenerģijas cenu zemo līmeni Latvijā. Siltās temperatūras nodrošina to, ka, sasnieguši zemi, nokrišņi neveido biezas sniega un ledus segas, bet uzreiz uzsāk savu ceļu lejup pa upju baseiniem. Tas, savukārt, nodrošina augstus ūdens pieteces līmeņus visā Eiropas ziemeļu daļā, piepildot ietilpīgos Skandināvijas hidrorezervuārus vai, Latvijas gadījumā, nodrošinot augstu izstrādi Daugavas HES kaskādē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB banka parakstījusi garantijas līgumu 16 miljonu eiro apmērā ar vienoto dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operatoru Latvijā - AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus"), lai uzņēmums ar līdzfinansējumu varētu piedalīties Lietuvas – Polijas gāzes starpsavienojuma (GIPL) izveidē.

Gāzes vads, kas savienos Lietuvu un Poliju, būs pirmais gāzes starpsavienojums starp Baltijas jūras reģiona austrumu daļu un kontinentālo Eiropu.

Tādējādi, līdz ar projekta īstenošanu, visām projektā iesaistītajām valstīm būs pieeja Eiropas Savienības gāzes tīklam, nodrošinot, ka dabasgāzes lietotājiem būs iespēja izmantot dažādus-alternatīvus dabasgāzes avotus.

"Atbalstot šī projekta īstenošanu, kā rezultātā Baltijas valstīs tiks attīstīta vienota, neatkarīga gāzes infrastruktūra, tādējādi palielinot Latvijas, Lietuvas un Igaunijas enerģētisko stabilitāti, mēs kā banka apliecinām, ka mums ir svarīgi, lai tiktu realizēti ilgtspējīgi, valstiski nozīmīgi projekti. Turklāt laikā, kad ir tik mainīga ekonomiskā situācija, atbalstīt stratēģiski nozīmīgu valsts uzņēmumu, kuram ambīcijas nav mazinājušās, ir ne tikai likumsakarīgs, bet uz nākotni balstīts solis," komentē SEB bankas valdes loceklis Ints Krasts.

Komentāri

Pievienot komentāru