Jaunākais izdevums

Zīmols «Valmiermuiža» vērš plašumā piedāvājumu viesmīlības nozarē. Valmierā atklāta jauna kultūras vieta – Valmiermuižas teātra kafejnīca. Tās izveidē un interjerā ieguldīti 160 tūkstoši eiro, informē izveidotājs «Valmiermuižas alus».

Kā norāda uzņēmumā, arhitekts Austris Mailītis jaunās kultūrtelpas interjerā centies apvienot laikmetīgu latviskumu un tradīciju spēku. Galvenais telpas elements ir garais saimes galds, kas darināts no vecajiem Mežaparka Dziesmu svētku estrādes dēļiem, bet spoguļu vietā sienas klāj ilgmūžīgas pulētas nerūsējošā tērauda plāksnes. Valmiermuižas teātra kafejnīcas mēbeles un dizaina elementus izgatavojuši Latvijas galdnieki un metālmākslinieki.

Valmiermuižas teātra kafejnīcā ir mākslas galerija, kurā var iepazīt un iegādāties mūsdienu latviešu mākslinieku darbus, telpa koncertiem un kinoseansiem un kafejnīca, kuras šefpavārs ir Uģis Veits, bet kūkas un desertus radījusi kūkmeistare Madara Puķe.

«Valmiermuižas alus darītava ir sasniegusi maksimālo alus brūvēšanas jaudu. Mēs neplānojam palielināt izbrūvētā alus apjomu, tā vietā radīsim vēl lielāku alus garšu klāstu, paliekot uzticīgi kvalitātei un misijai – attīstīt alus baudīšanas kultūru Latvijā un tai atbilstošu viesmīlības piedāvājumu. Par to rūpējas mūsu viesmīlības virziens «Valmiermuižas pils». Esam pagodināti par draugu – Valmieras drāmas teātra – uzaicinājumu veidot koncepta kafejnīcu, kas atspoguļo mūsdienu latvisko domāšanu un dizainu. Vēlamies šeit pulcēt kultūras baudītājus un gardēžus no visas Latvijas, kā arī tuvākām un tālākām valstīm, lai rādītu laikmetīgo latviskumu visā tā daudzveidībā,» stāsta Valmiermuižas alus darītavas saimnieks Aigars Ruņģis.

Pērn «Valmiermuižas pils» apgrozījums audzis par 12,7%, salīdzinot ar 2017. gadu, kad apgrozījums bija 1,6 miljoni eiro. Pagājušajā gadā tas sasniedzis 1,8 miljonus eiro. 2019. gadā plānots audzēt apgrozījumu vēl par 15%, sasniedzot 2,1 miljonu eiro. «Valmiermuižas pils» nodarbina vairāk darbinieku nekā alus darītava: 2018. gadā «Valmiermuižas pilī» strādāja 76 darbinieki, bet alus darītavā – 68.

Līdzās alus darītavai Valmiermuižā šobrīd darbojas alus tirgotava un alus virtuve; jau vairākus gadus atvērta «Valmiermuižas alus» vēstniecība Rīgā ar savu alus tirgotavu un alus virtuvi; vasarā pieejama «Valmiermuižas vasarnīca» pie Vaidavas ezera. Šogad no aprīļa līdz oktobrim darbosies arī «Valmiermuižas alus dārzs» Siguldas pils ansamblī. Savukārt, līgums par saimniekošanu Valmiermuižas teātra kafejnīcā ar Valmieras drāmas teātri noslēgts uz desmit gadiem.

100% SIA «Valmiermuižas alus» un SIA «Valmiermuižas pils» kapitāldaļu pieder SIA «Valmiermuižas ieguldījumu fonds», kas dibināts ar nolūku attīstīt zīmolu «Valmiermuiža» ilgtermiņā, popularizēt Valmiermuižu kā gardēžu tūrisma ceļa mērķi un sekmēt «Valmiermuižas alus» eksportu. 60% fonda daļu pieder alus darītavas saimniekam Aigaram Ruņģim, 24% Austrijas ieguldījumu fondam «Industrieliegenschaftenverwaltung AG» (ILAG) un 16% Vācijas uzņēmumam «Thinkflink GmbH».

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Valmiermuižas alus sāk eksportu uz Lielbritāniju

Lelde Petrāne, 31.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valmiermuižas alus darītava uzsākusi eksportu uz Lielbritāniju.

Turpmāk "Valmiermuižas" alu varēs iegādāties arī bāros un veikalos Londonā, kā arī vēl 40 Anglijas un 3 Skotijas pilsētās. Šobrīd "Valmiermuižas" alus ir pieejams arī Igaunijā, Lietuvā, Īrijā, Somijā, Zviedrijā un Dānijā. Plānots, ka šogad eksports kopumā veidos ap pusmiljonu eiro no "Valmiermuižas alus" apgrozījuma.

"Valmiermuižas alus" saimnieks Aigars Ruņģis stāsta: "2019. gadā daudz pūļu pielikts, lai attīstītu eksportu, kas mums šogad ir devis iespēju piedāvāt "Valmiermuižas" alu Lielbritānijā. Mēneša laikā esam piegādājuši atkārtotu pasūtījumu. Tā kā "Valmiermuižas alus" ir maza alus darītava, nesaņemsim subsīdijas eksporta attīstībai, jo tās pieejamas tikai lielajiem ražotājiem, bet eksportu audzēsim lēnām pašu spēkiem."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valmiermuižas alus darītava 2019. gadā palielinājusi apgrozījumu par 6,2 %, sasniedzot 5,7 miljonus eiro, informē uzņēmumā.

Pērn par 2 % audzis arī "Valmiermuižas alus" pārdotā alus apjoms, sasniedzot 2,31 miljonu litru. Īpaša izaugsme - gandrīz par piekto daļu jeb 18 % - piedzīvota eksporta tirgos. Savukārt pārdošanas apjomu pieauguma līderis ir "Kokmuižas" eili, kuru pārdošanas apjomu izdevies dubultot.

Tā kā alus darītavas maksimālā jauda sasniegta jau 2018. gadā un palielināt alus brūvēšanas jaudu Valmiermuižā nav plānots, aizvadīto gadu Valmiermuižas alus darītava veltījusi jaunu garšu radīšanai.

Lai iepazīstinātu alus baudītājus Latvijā ar alus garšu un stilu daudzveidību, "Valmiermuižas alus" šogad plāno ieviest 10 jaunas alus garšas. Tās taps pērn Valmiermuižā atklātajā alus darbnīcā jeb "alus ateljē", kas izveidota jaunu īpašu garšu radīšanai, ieguldot pusmiljonu eiro. Tajā vienu alus partiju var brūvēt vien 500 litru apjomā, ļaujot eksperimentēt un radīt jaunas alus garšas. Alus darbnīca bijusi pagājušo gadu lielākā investīcija un simboliska saimnieka dāvana Valmiermuižas alus darītavai 10 gadu jubilejā. Līdz šim tajā tapis "Valmiermuižas Baltijas porteris" un pieci dažādi "Kokmuižas" eili.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Valmiermuižas alus: Atļauja tirgot alu internetā pavērtu jaunas eksporta iespējas

LETA, 16.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atļauja tirgot alu internetā pēc ārkārtējās situācijas beigām Latvijas mazajām alus darītavām pavērtu iespēju attīstīt eksportu un nostādītu tās vienlīdzīgā konkurencē ar nozares spēlētājiem Eiropā, uzskata alus darītavas "Valmiermuižas alus" saimnieks Aigars Ruņģis.

Ruņģis norādīja, ka pēdējos desmit gadus kopš "Valmiermuižas alus" darītavas izveides, ir sapņojis par mūsdienīgu iespēju Latvijas mazajām alus darītavām tirgot brūvējumus internetā ar piegādi. Tāpēc viņš "ļoti atbalsta" alus tirdzniecību internetā arī pēc ārkārtējā stāvokļa beigām, kas ir atļauts lielākajā daļā Eiropas Savienības (ES) valstu, būtu liels atbalsts nozarei Latvijā un pavērtu jaunas eksporta iespējas.

"Tā ir arī iespēja papildināt valsts budžetu ar akcīzes nodokli un pievienotās vērtības nodokli (PVN), kas paliks Latvijā," sacīja Ruņģis, atgādinot, ka jau pirms ārkārtējās situācijas iedzīvotāji varēja nopirkt alkoholu ārpus Latvijas reģistrētos interneta veikalos ar piegādi uz mājām, tā Latvijas budžetam zaudējot nodokļu ieņēmumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apzinoties krīzes situāciju saistībā ar Covid-19 pandēmiju un tās dēļ noteikto ierobežojumu ietekmi, alus darītavas samazinājušas ražošanas apjomus alum mucās, atklāja uzņēmumu pārstāvji.

Alus darītavas "Aldaris" "On-Trade" tirdzniecības vadītājs Raimonds Zibens skaidroja, ka, ņemot vērā jau vasarā izteiktās prognozes par Covid-19 gaidāmo otro vilni, alus ražošanas apjomi savlaicīgi tika samazināti, lai ārkārtas situācijas gadījumā neveidotos nerealizētās produkcijas pārpalikums.

"Vispirms cenšamies atrast kopīgu risinājumu ar klientu, lai neattaisītās mucas jeb "kegi" nebūtu jāatgriež. Sekojam līdzi epidemioloģiskajai situācijai un paralēli cenšamies rast iespējami labāko risinājumu abām pusēm," teica Zibens.

Līdzīgu viedokli par pārdošanas apjomiem pauda "Valmiermuižas alus" saimnieks Aigars Ruņģis, kurš atzīmēja, ka uzņēmuma HoReCa sektors pavasarī pirms ārkārtējās situācijas sākuma veidojis apmēram trešdaļu no "Valmiermuižas alus" pārdošanas apjoma. "Gan pavasarī, gan tagad rudenī, iestājoties ārkārtas situācijai valstī, kas ierobežo restorānu un bāru darbību, sadarbojamies, lai meklētu risinājumu, kā tiem palīdzēt šajā grūtajā laikā, kad to darbība pēc būtības ir apturēta, lai tiem palīdzētu pārziemot, jo zinām, cik ārkārtīgi grūts laiks šis ir visai viesmīlības nozarei," sacīja Ruņģis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alus darītavas "Valmiermuižas alus" 29 darbinieki ir saņēmuši dīkstāves pabalstu, kā arī alus darītava ir saņēmusi atļauju atlikt nodokļu nomaksu, pastāstīja tās saimnieks Aigars Ruņģis.

""Valmiermuižas alus" izmanto valsts atbalstu Covid-19 skartajiem uzņēmumiem. No mūsu darbiniekiem 29 saņem dīkstāves pabalstu, un esam arī saņēmuši atļauju atlikt nodokļu nomaksu. Tāpat saņēmām akceptu "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") aizdevumam, ja tāds būtu nepieciešams," sacīja Ruņģis.

Komentējot uzņēmuma sekmes ārkārtējās situācija slaikā, Ruņģis teica, ka "Valmiermuižas alus" apgrozījums aprīlī ir samazinājies par 35% salīdzinājumā ar 2019.gada aprīli.

LANA: pārdoto alkoholisko dzērienu apjoms samazinājies 

Šā gada martā Saeima apstiprināja izmaiņas Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas uz ārkārtējās situācijas...

Tāpat viņš pastāstīja, ka "Valmiermuižas alus" ir ieviesis stingrus drošības pasākumus alus darītavā. "Visi, kuri var strādāt attālināti, strādā no mājām. Alus darītavā brūvēšana sadalīta divās maiņās, lai cilvēki savstarpēji nesatiekas. Tāpat arī esam atcēluši visas ekskursijas alus darītavā," teica Ruņģis.

Viņš atzīmēja, ka, ņemot vērā regulējumu ārkārtējās situācijas laikā, "Valmiermuižas alus" izveidojis internetveikalu, kas nodrošina piegādes uz jebkuru adresi Latvijā. Līdz maija beigām plānots sākt piegādes arī Eiropā.

Tāpat, ņemot vērā Covid-19 radītās izmaiņas Latvijas un Eiropas tirgū, "Valmiermuižas alus" izvērtē iespējas ražot jaunus alu veidus, kas varētu aizvietot alus importu. Tostarp "Valmiermuižas alus" darbnīcā radīti trīs "Kokmuižas" bezalkoholiskie eili, lai piedāvātu Latvijā darītu alternatīvu importētam bezalkoholiskajam alum.

Valmiermuižas alus darītava iegulda 30 000 eiro, cīnoties pret importu 

Lai cīnītos ar augošo alus importu Latvijā, Valmiermuižas alus darītava ir radījusi trīs jaunas...

"Uz kvalitātes rēķina nekad neesam taupījuši un negrasāmies to darīt, tāpēc šobrīd nopietni pārvērtējam savus tuvāko divu gadu investīciju plānus," sacīja Ruņģis.

Tāpat viņš atzīmēja, ka šajā krīzē smagākais periods jau ir aiz muguras, jo maijā arvien vairāk restorānu un bāru pakāpeniski atsāk darbu, kā arī ir atļauta iedzīvotāju ceļošana starp Baltijas valstīm. Tādējādi arī "Valmiermuižas alus" virtuve no piektdienas, 22.maija, atsāks darbu.

Kompānijā iepriekš informēja, ka "Valmiermuižas alus" apgrozījums 2019.gadā bija 5,7 miljoni eiro, kas ir par 6,2% vairāk nekā gadu iepriekš.

"Valmiermuižas alus" reģistrēta 2005.gada jūnijā, un tās pamatkapitāls ir 1,397 miljoni eiro. Kompānijas vienīgais īpašnieks ir "Valmiermuižas ieguldījumu fonds", kurā 60% daļu pieder Ruņģim, 24% - Austrijas ieguldījumu fondam "Industrieliegenschaftenvervaltungs AG" (ILAG), bet 16% - Vācijas uzņēmumam "Thinkflink GmbH".

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Valmiermuižas alus darītava iegulda 30 000 eiro, cīnoties pret importu

Lelde Petrāne, 06.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai cīnītos ar augošo alus importu Latvijā, Valmiermuižas alus darītava ir radījusi trīs jaunas bezalkoholiskā alus garšas, ieguldot 30 000 eiro.

Tā ir pirmā Latvijā darītā bezalkoholiskā IPA "Celmlauzis", pirmais Latvijā darītais bezalkoholiskais kviešu alus "Jaunaudze" un bezalkoholiskā APA "Dubultspēle".

Bezalkoholiskā alus popularitāte Latvijā strauji aug, norāda alus darītavā. Pašlaik Latvijā pircējiem pieejamas vairāk nekā divdesmit dažādas bezalkoholiskā alus garšas. Tomēr Latvijā pieprasītākās bezalkoholiskā alus garšas ir importētas. Tādēļ "Valmiermuižas alus" gada laikā radījis trīs dažādus bezalkoholiskos eilus, lai piedāvātu Latvijā brūvētu alternatīvu importētam bezalkoholiskam alum.

"Vairāk nekā puse visa Latvijā pārdotā alus ir importēts. Latvijas ekonomikai ir svarīgi, lai vairāk alus tiktu brūvēts Latvijā, dodot darbu Latvijas iedzīvotājiem. Sevišķi aktuāli tas kļuvis tagad, krīzes laikā, kad aktīvi jādomā par jaunu darba vietu radīšanu Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Valmiermuižas alus" darītavas saimnieks pēc paša veidotas receptūras radījis pirmo mucu degalu Latvijā, ko iespējams dēvēt arī par importa viskija vietējo alternatīvu, informē "Valmiermuižas alus" darītava.

Pirmajā laidienā pildītas 900 numurētas pudeles, kas tirgū pirmo reizi pieejamas šī gada decembrī. Jaunā dzēriena radīšanā alus darītava ieguldījusi 100 000 eiro – Valmiermuižas klēts pagraba izbūvē un mucu iegādē.

"Gada nogalē amata alus un viskija cienītājus pārsteigsim ar unikālu Latvijā radītu dzērienu – mucu degalu, kas radīts kā pašmāju alternatīva importa viskijam. Tā pamatā ir destilēts Valmiermuižas alus, kas četrus gadus izturēts ozolkoka mucās Valmiermuižas klēts pagrabā. Esam pirmie, kas Latvijā ko šādu radījuši," stāsta "Valmiermuižas alus" saimnieks Aigars Ruņģis.

Iedvesmu mucu degalus radīšanai "Valmiermuižas alus" saimnieks smēlies pēc desmit dažādu viskija darītavu apmeklējuma Skotijā un vairāku sidra darītavu apmeklējuma Normandijā, kur no ābolu sidra tiek radīts kalvadoss. Tas uzvedināja uz ideju par alus dedzināšanu un izturēšanu ozolkoka mucās, lai radītu pašmāju alternatīvu importa viskijam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Valmiermuižas alus uzsāk piegādes uz jebkuru adresi Eiropas Savienībā

Lelde Petrāne, 03.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar iespēju Latvijas mazajām alus darītavām tirgot alu internetā SIA "Valmiermuižas alus" uzsāk alus piegādi uz jebkuru adresi Eiropas Savienībā, tādējādi gribot sasniegt daudzos ārvalstīs mītošos latviešus, kuri šajos Jāņos varēs stiprināt saikni ar dzimteni, baudot Latvijā darītu alu.

Šādi alus darītava plāno pasaulē popularizēt Latvijas amata alus garšas, tirdzniecībai internetā šogad sasniedzot 6 % no kopējā apgrozījuma.

"Mans sen lolots sapnis piepildās. Tagad latvieši var svinēt Jāņus visā Eiropā ar Latvijā darītu alu. Alus ir mūsu nacionālais dzēriens, bez kura Līgo vakars nav iedomājams nevienā pasaules vietā, kur svin šos svētkus. "Valmiermuižas alus" ir Latvijas garša, tāpēc mūsu alum būtu jābūt svētku galdā visur, kur godā celtas Latvijas tradīcijas!" teic "Valmiermuižas alus" saimnieks Aigars Ruņģis.

Līdz šim "Valmiermuižas alus" savus brūvējumus piegādāja pircējiem internetā uz jebkuru adresi Latvijā. Kā stāsta saimnieks, vislielākā interese vietnē tirgotava.valmiermuiza.lv novērojama par dažādām garšu izlasēm un jaunām garšām, kas tiek brūvētas mazos apjomos un nav pieejamas lielveikalos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik Latvijā no visa patērētā alus 41 % tiek saražots Latvijā, bet 59 % tiek importēti no citām valstīm.

To tirgus uzraudzībā secinājusi Konkurences padome (KP). Tā novērojusi, ka alus izplatīšanas tirgus Latvijā pēdējo 10 gadu laikā ir piedzīvojis būtiskas izmaiņas - ir palielinājies gan tirgus dalībnieku skaits, gan mainījušās to tirgus daļas, tāpat palielinājušies patēriņam nodotie alus apjomi, it īpaši importa alum, ko var skaidrot ar populāru alus ražotņu pārcelšanu ārpus Latvijas un patērētāju augsto lojalitāti pret alus produkciju kopumā.

KP iepriekš veiktā tirgus uzraudzībā, kurā analizēja alus izplatīšanas tirgu periodā no 2006. gada līdz 2008. gadam, konstatēja tirgū izteiktus divus līderus - AS "Aldaris" un AS "Cēsu alus" ar kopējo tirgus daļu vairāk nekā 70 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izmaiņas reģistrētas SIA “Valmiermuižas alus” valdes sastāvā, liecina Klientu Portfeļa monitorings.

No valdes locekļa amata 20.decembrī atcelts Gints Matisons un viņa vietā stājies Rihards Trumpe. Bez jaunieceltā valdes locekļa alus ražošanas uzņēmuma valdē turpina darbu arī viens no SIA “Valmiermuižas alus” patiesajiem labuma guvējiem – Aigars Ruņģis. Pastarpināti caur SIA “Valmiermuižas ieguldījumu Fonds” daļām Aigaram Ruņģim pieder 60% SIA “Valmiermuižas alus”.

Lursoft pieejamie dati liecina, ka līdz ar izmaiņām SIA “Valmiermuižas alus”, izmaiņas reģistrētas arī SIA “Valmiermuižas Pils” valdē, kur arī līdzšinējo valdes locekli Gintu Matisonu aizstājis Rihards Trumpe.

Iepriekš Rihards Trumpe nav ieņēmis amatus Latvijā reģistrētu uzņēmumu valdēs vai padomēs, tāpat arī jaunieceltais valdes loceklis nav neviena uzņēmuma dalībnieks vai arī patiesais labuma guvējs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar mērķi nākamgad palielināt zelteru ražošanas apjomus par 10% SIA "Valmiermuižas alus" plāno no Latvijas zemniekiem iepirkt vairāk nekā 40 tonnas vietējo ogu un augļu - tostarp 20 tonnas Latvijā audzētu bio cidoniju, 10 tonnas Latvijas rabarberu, 5 tonnas Latvijas upeņu un 5 tonnas Latvijas meža brūkleņu, informē uzņēmums.

Augoša piekrišana "Gardu muti" zelteriem vērojama arī šogad. Šī gada pirmajos desmit mēnešos pārdoti 116 000 litru "Gardu muti" zeltera, kas ir par 10% vairāk, salīdzinot ar konkrēto periodu pērn.

"Piecos gados kopš zelteru ieviešanas ik gadu redzam augošu pieprasījumu Latvijā, un nu "Gardu muti" dažādās zelteru garšas ir pieejamas lielveikalos visā Latvijā. Arvien vispieprasītākais ir bio cidoniju zelteris - šī gada 10 mēnešos pārdoti 53 000 litru šī zeltera, bet visstraujāk šogad augusi rabarberu zeltera pārdošana - par 33%, jau minot uz papēžiem bio cidoniju zelterim. Droši var teikt, ka cidonija un rabarbers ir iecienītākās Latvijas garšas," pircēju izvēles komentē "Valmiermuižas alus" saimnieks Aigars Ruņģis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alus patērētāju paradumi pēdējā laikā izteikti mainās – šogad par aptuveni 8% ir pieaudzis ekskluzīvā alus tirgus segmenta īpatsvars.

To liecina kompānijas Nielsen pētījums. AS Aldaris, kas ir viens no lielākajiem uzņēmumiem, kuri strādā alus un bezalkoholisko dzērienu nozarē, pieprasījums šajā segmentā audzis par 50%. Līdzīgu pieaugumu segmentā nākamgad paredz arī SIA Valmiermuižas alus.

Alus nozarei kopumā 2018. gads nesis ne vienu vien jaunumu. Piemēram, 1. martā tika paaugstināts akcīzes nodoklis alkoholiskajiem dzērieniem. Alus cenu ietekmēja arī PET iepakojuma aizliegums. Šā gada pirmajā ceturksnī pārdotā alus daudzums samazinājās. Pēc karstās vasaras var secināt, ka 2018. gads alus nozarē aizvadīts samērā veiksmīgi, apliecināja Latvijas Alus darītāju savienībā.

Dažādu administratīvo slogu ietekmē alus cenas veikalos aug, un tas notiek vienlaikus ar patērētāju meklējumiem pēc jaunām, ekskluzīvām garšām. Dienas Bizness aptaujā konstatēja, ka daļa patērētāju savas prasības paaugstinājuši tieši cenas pieauguma dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Investējot 10 000 eiro, Valmiermuižas alus radījis depozītglāzes

Monta Glumane, Zane Atlāce - Bistere, 11.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alus darītava «Valmiermuižas alus» radījusi atkārtoti lietojamu plastmasas glāzi, kas ieņem Valmiermuižas klasiskās glāzes formu, sociālajā tīklā Facebook informē «Valmiermuižas alus darītava».

Daudzkārt lietojamā plastmasas glāze ir videi draudzīga glāze, jo aizvieto un tādējādi samazina vienreizējās plastmasas glāžu apjomu. Pirmās depozītglāzes būs pieejamas no 15.jūnija.

«Depozītglāzes radījām rūpēs par vidi, kas Valmiermuižā mums vienmēr bijis svarīgi. Esam radījuši īpašā dizaina Valmiermuižas klasisko alus glāzi, no kuras piedāvājam baudīt mūsu brūvējumus restorānos, tādējādi nodrošinot vispilnīgāko garšas un aromāta buķeti. To nodrošināt brīvdabas pasākumos bija izaicinājums, tamdēļ arī depozītglāze tika radīta tādā pat dizainā kā Valmiermuižas klasiskā tulpes formas glāze,» stāsta Valmiermuižas alus saimnieks Aigars Ruņģis.

Depozītglāzes būs pieejamas visos brīvdabas pasākumos Valmiermuižā, kā arī mūsu izbraukuma pasākumos, kur citkārt tika izmantotas vienreizējās lietošanas plastmasas glāzes. Pats nosaukums vēsta, ka lai pasākuma laikā varētu alu baudīt no šīs glāzes, būs jāiemaksā depozīts. «Tas tādēļ, lai alus baudītājs glāzi tiešām atgrieztu, nevis tā nonāktu atkritumos. Depozīts nebūs liels, vien 3 eiro, kurus, viesim dodoties prom, atgriezīsim,» skaidro A.Ruņģis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Alus nozare bažīga par apjomīgu ražošanas izmaksu pieaugumu

Jānis Goldbergs, 22.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā karstajā vasarā alus tirdzniecība veikusies labi, tomēr akcīzes nodokļa celšana produktam un izejvielu cenu pieaugums nevieš optimismu nozarē, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šā gada vasara nesusi arī nepatīkamu pārsteigumu – miežu raža neder iesalam – tas būs dārgāks. Latvijas aldari aicina politiķus nepieņemt pārsteidzīgus lēmumus, kas palielinātu alus ražošanas izmaksas.

«2018. gada martā alum akcīzes nodoklis tika paaugstināts par 50%. Pēdējo divu gadu laikā tas ir audzis par 60%, bet nākamā gada pavasarī pieaugs vēl par 9%. Karstā vasara ir nesusi ne tikai alus patēriņa pieaugumu, bet arī to, ka Latvijā un tuvējās kaimiņvalstīs mieži alus iesala ražošanai nav derīgi un izejmateriāla cena būs augstāka. Nozare cer uz jaunievēlētās Saeimas deputātu izpratni par alus ražošanas nozīmīgumu Latvijas tautsaimniecībā un sagaida, ka turpmāk netiks pieņemti sasteigti un nepārdomāti politiski lēmumi attiecībā uz nozari ietekmējošo likumdošanu,» Dienas Biznesam pauda Latvijas Alus darītāju savienības (LADS) izpilddirektors Pēteris Liniņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kokmuižas svētku ietvaros šajā nedēļas nogalē «Valmiermuižas alus darītavas» saimnieks Aigars Ruņģis svinīgi saņems Kokmuižas brūža atslēgas, lai turpmāk vēsturiskajā ēkā veidotu amata alus darītavu.

Ikvienam svētku apmeklētājam būs iespēja izstaigāt atjaunotās ēkas pirmo stāvu, iepazīt jauno Kokmuižas brūža tēlu, izzināt Kokmuižas alus darītavas vēsturi, degustēt Kokmuižas brūvējumus.

Db.lv jau ziņoja, ka, investējot trīs miljonus eiro, Valmiermuižas alus darītava nākamgad plāno izveidot amata alus darītavu Kokmuižā (Kocēnos).

«Esam apņēmušies tuvākajā gadā atjaunot leģendāro Kokmuižas brūzi Kocēnos, kurā brūvēt daudzveidīgus pasaules eilu stilus mūsdienīgā izpildījumā,» komentē A.Ruņģis.

Valmiermuižas alus darītava noslēgusi nomas līgumu ar Kocēnu pašvaldību uz 30 gadiem ēkai, kurā tiks atjaunots Kokmuižas brūzis. Plānots, ka darbi noritēs tuvākā gada laikā. Uzņēmums alus brūvēšanu Kokmuižas brūzī plāno jau nākamā gada rudenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Pop-up alus bārā meklē ēdienu un dažādu alus garšu saderību

Žanete Hāka, 23.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadīts pirmais «Maxima Latvija» pop-up alus bāra pasākums, kur kopā ar Latvijas alus someljē meklē ēdienu un dažādu alus garšu saderību.

«Sākot iepazīt daudzveidīgo alus piedāvājumu un eksperimentējot tā saderībai ar dažādiem ēdieniem, viens no vienkāršākajiem veidiem ir alus klāstu sadalīt dažās kategorijās un piemeklēt tām ēdienu. Piemēram, maigi apiņots, gaišs alus lieliski papildinās vistas gaļu vai zivi, savukārt stipri apiņots būs piemērots pikantiem ēdieniem. Ja esat iecienījuši liellopa gaļu, nogaršojiet to ar tumšo vai kādu no saldajiem, augļainajiem aliem. Un atcerieties - arī desertus var lieliski papildināt ar alu. Ja tajā ir šokolāde, piemeklējiet kādu ķiršu, upeņu vai saldu tumšo alu,» iesaka «Lielvārdes alus» zīmola vēstnesis Ingemārs Dzenis.

«Šobrīd pasaulē modē ir skābie ali, kas brūvēti, pievienojot dažādus ieraugus, piemēram, šampanieša ieraugu. Vēl viens aktuāls virziens alus radīšanā ir dažādu ozolkoka mucu izmantošana, kuros iepriekš ir noturēts viskijs, portvīns vai kāds cits dzēriens, kas alum piešķir jaunus aromātus. Un, protams, alus pazinēju vidū ļoti iecienīti kā pasaulē, tā Latvijā ir arī spilgtie, rūgtie, dūmakainie un augļainie apiņotie ali. Tomēr savas līderpozīcijas alus baudītāju vidū nemainīgi saglabā un saglabās ierastais lager tipa alus. Jāatzīst, ka arī tas nemitīgi mainās un arī amatalus meistari visā pasaulē strādā un padara to vēl aromātiskāku, pilnasinīgāku un daudzveidīgāku,» stāsta «Mežpils alus» someljē Andris Rasiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uzņēmējs: Valsts atbalsts eksportējošiem uzņēmumiem nepalīdz mazajiem eksportētājiem

LETA, 16.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts sniegtais atbalsts eksportējošiem uzņēmumiem patlaban nekādā veidā nepalīdz mazajiem eksportētājiem, diskusiju cikla sarunā "Bez eksporta nav ekonomikas" sacīja alus darītavas "Valmiermuižas alus" saimnieks Aigars Ruņģis.

"Mazais uzņēmējs jūt, ka viss atbalsts tiek sniegts tikai lielajiem eksportētājiem. Mēs atbalstu nesaņemam, jo eksporta apjoms pērn bija 400 000 eiro, bet atbalsts tiek sniegts tikai tiem, kam apjoms pārsniedz miljonu. Eksportu varētu audzēt, taču to kavē ierobežojumi no valsts puses," stāstīja Ruņģis.

Viņš sacīja, ka vēlētos palielināt alus darītavas ražošanas jaudu, jo patlaban tā noslogota maksimāli, taču nespēj to izdarīt, jo, nesaņemot nodokļu nomaksas termiņa pagarinājumu uz trīs gadiem, uzņēmumā iestājās naudas plūsmas krīze.

"Vēlējāmies viena miljona eiro saistības pārlikt uz pašu kapitālu, taču to nevarējām izdarīt. Pavasarī saņēmām "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" atbalstu, taču nācās no tā atteikties, jo banka pieprasīja papildu garantijas," skaidroja Ruņģis, piebilstot, ka šo iemeslu dēļ nācies atlikt vairākus investīciju projektus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Valmiermuižas alus ieguldīs 3 miljonus eiro Kokmuižas brūža atjaunošanā

Žanete Hāka, 27.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alus darītava «Valmiermuižas alus» ieguldīs trīs miljonus eiro, lai atjaunotu Kokmuižas alus darītavu Kocēnos.

Jaunajā alus darītavā no 2020. gada pavasara tiks izgatavoti Kokmuižas eili. Kokmuižas alus darītava atradīsies restaurētā muižas laidara ēkā Kocēnu centrā, blakus Kokmuižas pilij.

Plānots, ka atjaunotajā brūzī gada laikā taps ap 1,5 miljoniem litru alus.

«Jau desmit gadus esmu sapņojis, ka reiz Kokmuižā varētu atdzimt leģendārais alus brūzis. Šobrīd sapnis ir kļuvis par plānu, jo uzsākam darbu pie brūža atjaunošanas, lai Kokmuižas alu pēc 70 gadiem atkal brūvētu Kocēnos,» stāsta Valmiermuižas alus saimnieks Aigars Ruņģis, kuru pirms pāris gadiem, pētot Valmieras apkaimes alus vēsturi, iedvesmojis Kokmuižas alus darītavas senais veiksmes stāsts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar Kokmuižas alus brūža atjaunošanu, Kokmuižas alus ieguvis jaunu dizainu un identitāti, informē Valmiermuižas alus darītava.

Jaunā dizaina izveidē investēti 10 000 eiro.

Pirmās no Kokmuižas garšām, kuras ietērps jaunā dizaina etiķetes, ir Kokmuižas Mozaīka APA un Biezoknis IPA. Tās pirmo reizi tiks prezentētas šajā nedēļas nogalē un pakāpeniski tās nomainīs pudeles ar esošā dizaina etiķetēm tirdzniecības vietās.

«Vēlamies ar jauno dizainu vēl izteiksmīgāk parādīt Kokmuižas garšu daudzveidību un atšķirību. Kokmuiža kļūs pamanāmāka, raksturā izteiksmīgāka, krāsaināka un atmiņā paliekošāka,» komentēja Valmiermuižas alus darītavas saimnieks Aigars Ruņģis.

Pašlaik ar Kokmuižas zīmolu top eili Kaskādes krāces, Mozaīka APA, Trīs čiekuri, Biezoknis IPA, Kirasao Witbier, Tropu tango session IPA, kā arī bezalkoholiskie dzērieni - toniks ar pienenes sakni, citra kvass un mate tējas dzēriens.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "OBDO gin" sadarbībā ar SIA "Valmiermuižas alus" uzsācis džina kokteiļu ražošanu.

Latvijā ražotais "OBDO" džins kokteiļos apvienots ar "Gardu muti" ziemeļu ogu un augļu garšu zelteriem. Tāpat, sekojot tirgus tendencēm, šobrīd tiek izstrādāta bezalkoholiskā "OBDO" džina versija.

"Ar Valmiermuižas alus darītavu līgumu par izplatīšanu noslēdzām martā, jo meklējām sadarbības partneri ar plašu izplatīšanas tīklu un izpratni par produktu. Tiekoties, ātri sapratām, ka runājam vienā valodā," stāsta "OBDO gin" ražošanas vadītāja Zane Drauga.

Viņa norāda, ka jaunie džina kokteiļi būs pieejami veikalos un kafejnīcās, kā arī uzņēmums šobrīd attīsta arī internetveikalu savas produkcijas tirdzniecībai.

VIDEO: Stila dzēriens – džins 

Skotijai ir viskijs, Somijai ir Nokia, Itālijai ir makaroni,Meksikai ir tekila, Karību...

Iestājoties ārkārtas situācijai, "OBDO gin" uzsāka roku dezinfekcijas līdzekļu ražošanu. "Tā kā darbības ar spirtu bija pazīstamas, nolēmām to ražot uz etilspirta bāzes. Dezinfekcijas līdzekļa sastāvā ir 75% etilspirta, un sastāvā esošais glicerīns ir saudzējošs roku ādai. Līdzeklim ir patīkams liepziedu aromāts," stāsta Z.Drauga.

Šobrīd vairāki uzņēmumi "OBDO gin" ir uzrunājuši saražotā dezinfekcijas līdzekļa marķēšanai ar viņu etiķetēm, kas varētu būt interesants produkts gan lietošanai uzņēmumu iekšienē, gan kooperatīviem suvenīriem.

Šobrīd "OBDO gin" dezinfekcijas līdzekli tirgo vairākas kafejnīcas un veikalu ķēdes. "Sākotnēji interese bija ļoti liela, jo bija produkta deficīts, šobrīd ir pārprodukcija un noliktavas kustība ir samērā zema," komentē Z.Drauga.

Db.lv jau rakstīja, ka SIA "OBDO gin" stāsts aizsācies pirms vairāk nekā pieciem gadiem, bet džina ražošana uzsākta 2019. gada beigās. Rīgā, Tallinas ielā izveidota neliela ražotne, kurā, izmantojot Latvijā ražotu spirtu, avota ūdeni un 22 dažādus meža un pļavas augus, tiek radīts džins. Destilācijas process norit tā, lai "OBDO gin" varētu raksturot kā "London Dry".

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

Kā top? Latvijā ražotais OBDO džins 

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties SIA "OBDO...

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Investējot 15 tūkstošus eiro, Valmiermuižas alus darītavā tapis jauns produkts

Monta Glumane, 26.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 15 000 eiro, Valmiermuižas alus darītava uzsākusi Valmieras pilsētai veltītās BIO liepziedu vēstējas ražošanu, informē uzņēmums.

Pirmo reizi ar jauno bezalkoholisko dzērienu varēs iepazīties Valmieras 736. dzimšanas dienā, ko pilsētā atzīmē no 26. līdz 28. jūlijam. Valmieras liepziedu vēstēja tapusi ar «Gardu muti» zīmolu.

Radot jauno produktu, Valmiermuižas alus saimnieks Aigars Ruņģis un Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks vienojās, ka Valmierai veltītais dzēriens taps no Latvijā ievāktiem BIO liepziediem un liepu lapām.

Bioloģiskos liepu ziedus ievāc SIA «3 x 9 zālītes» Vecpiebalgā, savukārt liepu lapas tiek plūktas visā Latvijā.

Produktam ir BIO sertifikācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Latvijas pļavu garša iziet pasaulē

Monta Glumane, 24.10.2019

SIA Dabas dots īpašnieks Rolands Briņķis un pārtikas tehnoloģe Una Ozoliņa.

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tējas dzērienu D’Tea ražotājs SIA Dabas dots ar nākamo gadu plāno uzsākt eksportu uz Somiju un attīstīties Skandināvijas virzienā, piedāvājot gan esošos tējas dzērienus, gan izstrādājot jaunas garšas.

Uzņēmums savu pirmo eksportu uz Vāciju uzsāka šā gada jūnijā. Kā norāda SIA Dabas dots īpašnieks Rolands Briņķis, tad Vācija ir pietiekami liels un svarīgs tirgus, jo Vācijai ir lielākā ekonomika Eiropā un liels iedzīvotāju skaits. Uzņēmuma vadītājs gan norāda, ka šobrīd atgriezenisko saikni novērtēt ir grūti, jo Vācijas tirgū atrodas nesen un atkārtotie pirkumi palēnām sākas tikai tagad. «Ja mēs skatāmies, cik daudz ir ietirgots Vācijā un Latvijā, tad Vācija jau tagad veido 80%,» stāsta R.Briņķis.

Lai ievietotu produktus Vācijas veikalos, uzņēmums saražojis divas partijas produktu četru mēnešu laikā. Latvijā gada laikā uzņēmums notirgo vienu partiju. R.Briņķis cer, ka būs arī atkārtotie pasūtījumi un produkts aizies tirgū, jo viens ir iekļūt veikalā un otrs ir noturēties un iegūt patērētāju uzticību, taču eksporta apjomi ar Latviju ir nesalīdzināmi. «Ar to vien mums ir gana daudz darba un izaicinājumu. Tagad skatāmies arī uz citiem tirgiem, tikko bijām izstādē Vācijā un vienojāmies, ka ar nākamā gada janvāri, februāri sāksim eksportu uz Somiju. Vēlamies sākt ar Skandināviju, Somiju, Zviedriju un Dāniju, tad skatīties, bet plāni jau ir būt visur,» komentē R. Briņķis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas alus darītavas Valmiermuižas alus, kuras saimnieks ir Aigars Ruņģis, apgrozījums pagājušajā gadā pieaudzis par 16% salīdzinājumā ar 2017. gadu, sasniedzot 5,36 miljonus eiro. Savukārt pārdotā alus apmērs pagājušajā gadā audzis par 7%, sasniedzot 2,254 miljonus litru, tostarp lejamā alus pārdošanas apmēri palielinājušies par 15%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Kamēr esi jauns, tev ir svarīgi, ka tevi sauc par šefpavāru. Kad esi ar šo titulu kādu laiku dzīvojis, atkal spēj būt vienkārši par pavāru.»

Tā atzīst mūsdienīgi latvisko garšu meistars un pašmāju bioloģiskās pārtikas «advokāts» Ingmārs Ladigs.

Viņš ir viens no pamanāmākajiem plīts pavēlniekiem Latvijā. Viņa profesionālā kaislība ir labas kvalitātes produkti, kas auguši vietējās bioloģiskajās saimniecībās. Viņš prot pagatavot omāru un ir to darījis gadiem ilgi, tomēr priekšroku dod mūsdienu versijai par latviešu virtuvi. Pašlaik Ingmārs saimnieko restorāna Aprika virtuvē, pa kura logiem burtiski līst iekšā Prezidenta pils dzeltenā krāsa.

Fragments no intervijas, kas publicēta 1. marta laikrakstā Dienas Bizness:

Nozares runasvīri izsakās, ka šis nu beidzot varētu būt tas gads, kad valdība nolems restorāniem piemērot samazināto PVN likmi un pat sauc šo par «būt vai nebūt gadu». Vai, esot nozarē iekšā, jūti šādu skarbumu?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas alus darītavas Valmiermuižas alus, kuras saimnieks ir Aigars Ruņģis, apgrozījums šā gada pirmajos četros mēnešos sasniedzis 1,53 miljonus eiro, kas ir par 10% vairāk nekā pērn šajā pašā periodā. Pērn uzņēmuma apgrozījums pieauga par 17% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, bet peļņa kāpusi par vairāk nekā 30%, sasniedzot 168 173 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru