Aktīvi darbojoties Latvijas uzņēmējdarbības vidē un dažādās darba grupās, mani ir pārņēmusi sajūta, ka virknē situācijā mums viss ir: likumdošanas bāze ir, sapratne arī, idejas un vajadzības arī, tagad tikai būtu jāsāk strādāt. Bet nē! Šā brīža valdības nostāja liecina par to, ka valsts vairāk domā kā šodien mazināt savus izdevumus, nevis kādā veidā un ar kādiem instrumentiem palielināt savus ienākumus rīt, t.i. domāt stratēģiski.
Vēl vairāk - izrādās, ka Latvija savos solījumos starptautiskajiem aizdevējiem «veiksmīgi» nogriezusi arī visus ceļus kvalitatīviem un ļoti vajadzīgiem instrumentiem ekonomikas attīstīšanai.
1. Latvijai nepieciešams darīt visu, lai veicinātu uzņēmējdarbību un radītu budžeta ienākumus.
2. Latvijai nepieciešamas jaunas darba vietas, lai mazinātu sociālo spriedzi un veicinātu tautsaimniecības atlabšanu.
3. Latvijas valstij jāiesaistās pasūtījumu radīšanā, lai sildītu tautsaimniecību un veicinātu ekonomisko aktivitāti.
Līdzīgi kā bērnībā reizrēķinu ikviens varēja noskaitīt nakts vidū pamodināts, tā arī šobrīd šos pamatpostulātus Latvijas ekonomikas glābšanai zina jau ikviens, kas kaut vai nedaudz kaut kad kaut ko ir dzirdējis par krīzi.
Ekonomiskās problēmas vairāk vai mazāk ir piemeklējušas ļoti daudzas Eiropas valstis. Ko dara šo valstu vadības? Domā ilgtermiņā! Par to, kā saglabāt uzsāktās investīcijas, lai tās attīstītos, nodrošinātu jau veiktajam ieguldījumam turpinājumu un atgriezenisko saiti, efektu, nodrošinātu darba vietas. Latvija gluži pretēji - īstermiņa aprēķinu vadīta mētājas no viena grāvja otrā savos lēmumos, nereti bezatbildīgi atstājot līdzšinējos ieguldījumus novārtā. (Cerams, ka tam par spilgtu piemēru nekļūs Nacionālās Bibliotēkas projekts, nesamērīgi samazinot tā būvniecībai nepieciešamo finansējumu, tādējādi ignorējot jau veiktos ieguldījumus, iespējamās projekta apturēšanas izmaksas, t.sk. neiegūtos nodokļus, zaudētās darba vietas, galu galā ilgtermiņa aprēķināmus un neaprēķināmos zaudējumus.)
Vēl, runājot par ilgtermiņa domāšanu - citu valstu valdības arī dara visu, lai sildītu ekonomiku, un ļoti lielā mērā izmanto instrumentu, ko sauc valsts un privātā partnerība jeb PPP.
Tam ir savi racionāli iemesli.
Pirmkārt, PPP ietver visas trīs augstākminētās ekonomikas sildīšanas prasības.
Otrkārt, PPP iniciatīva vispirms nāk no privātā partnera puses, un valsts var izvēlēties saimnieciski izdevīgāko risinājumu, neapgrūtinot pašvaldību budžetus ar vērā ņemamām kredītsaistībām. Šo projektu finansēšana un īstenošana vismaz daļēji tiek uzticēta privātajam sektoram.
Treškārt, PPP tradicionāli veiksmīgi izmanto nozarēs, kuras ir plašai sabiedrībai ļoti svarīgas, bet valstij grūti «pavelkamas», piemēram, veselības un izglītības nozarē, tūrismā, transporta un sakaru nozarē un būvniecībā. Būvniecībā PPP Latvijā ir vēl bērna autiņos. Neskaitot atsevišķus projektus ar PPP iezīmēm un vairākus izpētes stadijā esošus projektus, vienīgais aktīvais PPP projekts ir 4 bērnudārzu celtniecība.
Saskaņā ar Pamatnostādnēm Latvijas PPP politikas mērķis ir panākt, lai šī partnerība kļūst par nozīmīgu mehānismu publisko pakalpojumu un infrastruktūras nodrošināšanā, sasniedz lielāku īstenoto investīciju projektu skaitu ar privātā kapitāla piesaisti, sakārtojot PPP procesu regulējošo un veicinošo vidi.
Toties mums ir izdevies sakārtot likumdošanu šajā jomā un kopš šī gada 1. oktobra spēkā ir stājies «Privātās publiskās partnerības likums», pie kura izstrādes mūsu nozares profesionāļi un valsts pārvaldes pārstāvji strādājuši ilgi un rūpīgi. Bet... Latvija ir solījusi neuzņemties nekādas ilgtermiņa saistības. PPP pamatā ir ilgtermiņa attiecības. Tādēļ šobrīd izskatās, ka tuvāko gadu laikā PPP projekti praksē visticamāk neīstenosies. Finanšu ministrija plāno, ka tuvāko gadu laikā notiks plānošana, izpēte un normatīvās vides sagatavošana. Atbildēs uz jautājumiem tiek apgalvots, ka PPP «nav brīnumlīdzeklis» tautsaimniecības iedzīvināšanai. Protams, šodien visiem ir skaidrs, ka Latvijā vairs nav un nebūs brīnumlīdzekļu. Tikai mērķtiecīgs, pārdomāts un kvalitatīvs darbs ilgu gadu garumā var mūs izvilkt no šī purva.
Un tieši tāpēc aicinu visus atbildīgos un bezatbildīgos, iesaistītos un malā stāvošos nenogriezt iespēju uzņēmējiem izmantot struktūrfondus, un iespēju attīstīties PPP projektiem, lai neizmestu miskastē divus būtiskus un patiešām efektīvus instrumentus.