Šobrīd vienīgais sadzīves ledusskapju ražotājs Baltijas valstīs AB Snaige piedāvā septiņus jaunus ledusskapju modeļus Snaige Ice Logic, kuru dizaina izstrādē un ražošanās līnijās investēti vairāk nekā 6,12 miljonus latu (30 miljonus litu), ziņo Snaige.

Jaunie ledusskapju modeļi atšķiras ar dizainu, tiem ir jauna atdzesēšanas sistēma, kas ļauj sasniegt augstāka līmeņa enerģētisko efektivitāti bez papildu izdevumiem. Šāds ledusskapis gadā patērē par 31% elektroenerģijas mazāk.

Jauno Snaige ledusskapju modeļu komplektācijā izmantotas detaļas, ko ražo plastikāta izstrādājumu ražotājs Basf, zinātnes un tehnoloģiju nozares kompānija Dow, kompresoru ražotājs ACC, kompresoru tehnoloģiju un temperatūras kontroles ierīču ražošanas kompānija Danfoss, dzesēšanas un sildīšanas kontroles ierīču ražotājs Climate Control, ledusskapju komponentu ražošanas un pārdošanas kompānija Parker Hannifin un citi.

Liverpūles John Lennon lidosta Lielbritānijā kļūs par pasaulē pirmo, kas izmēģinās revolucionāru tehnoloģiju, kas pārstrādā pasažieru izelpu biodegvielā, raksta liveleak.com.

Eco-box pamata ideja bija samazināt oglekļa dioksīda izmešu daudzumu no automašīnām.

"Projekts Liverpūles lidostā ir tikai izmēģinājums, kurš mūsuprāt atstās lielu iespaidu uz to, kā kompānijas mūsdienās apgādā sevi ar degvielu un tiek galā ar oglekļa dioksīda izmešiem," norāda Origo Industries dibinātājs un vadītājs Aians Hjūstons (Iain Huston).

Liverpūles lidostā šo sistēmu sāka iekārtot 2008. gada janvārī. Projekta pilotprogramma paredz pasažieru izelpā savākt pietiekami daudz CO2 gāzes, lai to tālāk varētu izmantot ēkas apsildes sistēmā un siltā ūdens nodrošināšanai.

Jūrmalā paredzēts izveidot sadzīves atkritumu kompostēšanu slēgtos reaktoros un gāzes ieguves centru. Tā pašvaldība cer samazināt izvedamo atkritumu daudzumu.

2009. gada decembrī Jūrmalā ir plānots uzsākt šķiroto atkritumu savākšanu, Bražciemā šim nolūkam nodos ekspluatācijā atkritumu šķirošanas un pārkraušanas laukumu. Ir aprēķināts, ka tuvākajos gados Jūrmalā tiks savākti 100000 m3 līdz 200000 m3 gadā. Konkursā par sadzīves atkritumu kompostēšanu uzvarēja SIA Nelsens.

Projekts paredz, ka firma pārstrādās atkritumus, kā rezultātā radīsies 40% elektrība un 60% siltums. „Šādi mēs par 50% samazināsim izvedamo atkritumu daudzumu un ietaupīsim ap 400 tūkstošiem latu gadā,” sola Jūrmalas domes izpilddirektors Gatis Truksnis.

Atkritumus pārstrādās slēgtos konteineros un tehnoloģijas atzītas par videi nekaitīgām. Pašvaldība projekta īstenošanai iznomās SIA Nelsens daļu šķirošanas laukuma uz desmit gadiem. Nomas maksa vēl nav izrēķināta, bet tā būs 1,5 % no zemes vērtības privatizācijas vajadzībām. Centrā pārstrādās tikai Jūrmalas atkritumus, citus ievest nav plānots.

Savu 55 gadu pieredzi Lietuvas ledusskapju ražotājs Snaigė izmanto arī šodien, izgatavojot vairāk nekā 200 tūkstošus ledusskapju gadā un eksportējot tos uz vairāk nekā 30 valstīm

«Pēc 50 gadiem biznesā zinām, ko darām – ražojam kvalitatīvus ledusskapjus par labu cenu. Kā ražošanas partneri esam elastīgi un uzticami, atrodamies tuvu, mums ir Eiropas izpratne par kvalitāti un sadarbību, kas mūsu partneriem ir svarīgi,» saka Ģedimins Čeika (Gediminas Čeika), Snaigė AB ģenerāldirektors. Uzņēmums ražo arī saldētavas un komerciālo dzesēšanas aprīkojumu. Šis segments nodrošina aptuveni 5% no uzņēmuma apgrozījuma.

Snaigė ražotnes kapacitāte ir aptuveni 550 tūkstoši ledusskapju gadā, tomēr saražoti tiek nedaudz vairāk nekā 200 tūkstoši. G. Čeika skaidro, ka vajadzības gadījumā apjomus var palielināt, taču tad būtu jāstrādā divās maiņās. Pērn uzņēmuma apgrozījums nedaudz samazinājās. Tas saistīts ar to, ka izejmateriālu cenas paaugstinājās, bet produktu cenas nav mainījušās. Šī gada pirmie mēneši iesākušies labi, un Snaigė saražojusi un pārdevusi vairāk ledusskapju nekā pērn šajā laikā.

Ņemot par pamatu vecos zīmolus kā kultūras kodus, būtu svarīgi ne tik daudz gremdēties nostaļģijā un apelēt pie vēsturiskā mantojuma (spilgts piemērs tam ir Dzintars), bet ļoti svarīgi ir darboties jauno laiku, jauno mediju, jaunās komunikācijas kontekstā, uzskata McCann World Group Riga vadītājs Gatis Mūrnieks.

«Ja tikai cenšamies atdarināt pagātni, tad ierobežojam sevi auditorijā, laikā un komunikācijas veidos, un pēc kāda laika šos resursus arī izsmeļam. Es ieteiktu vecos zīmolus ņemt par pamatu, bet veidot jaunus formātus,» pauda Mūrnieks.

Piemēram, mūzikas industrijā ļoti labi piemēri ir tā sauktās «remix» vai «cover» versijas, kad mākslinieks ņem zināmu autordarbu un izveido savu versiju par to. No vienas puses, tas ir tautā iemīļots skaņdarbs, bet, no otras puses, tas cilvēkiem paver iepriekš neatklātu dimensiju tajā, kā to var izpildīt un uztvert.

Pēc Mūrnieka domām, Latvijā pieredze veco zīmolu izmantošanā ir dažāda un, pieaugot maksātspējai tās auditorijas vidū, kura piedzīvojusi padomju laikus un atceras daudzus padomju laika zīmolus, pieprasījums pēc tiem tagad Latvijā un arī eksports NVS valstīs varētu būt diezgan liels.

Pēdējā laikā presē arvien biežāk parādās raksti par tēmu – jauno noteikumu stāšanās spēkā no 2015.gada 1.janvāra, saskaņā ar kuriem vecie gāzes baloni tiks izņemti no apgrozības, bet patērētājiem tiks piedāvāti jauni baloni. Pēc Ekonomikas ministrijas un PTAC uzskatiem, minētie noteikumi ievērojami paaugstinās patērētāju drošības līmeni. Šajā sakarībā mēs uzskatām par savu pienākumu izskaidrot sabiedrībai savu pozīciju dotajā jautājumā. Jā, drošības jautājums gāzes pārdošanas balonos segmentā ir ļoti svarīgs.

Jā, tiešām baloni ar zīmi PI daudz drošāki, par cik tie ir jauni... Taču nepieciešams noskaidrot galveno – kādēļ notiek gāzes sprādzieni patērētāju dzīvokļos. Ja paklausāmies Ekonomikas ministrijas pārstāvjus, tad var rasties uzskats, ka uzsprāgst vecie baloni, nomainīsim vecos balonus uz jauniem un visas problēmas būs atrisinātas. Patiesībā neuzsprāgst jau baloni. Notiek eksplozija gāzes noplūdes dēļ, un vainojamas tajā ir nepareizas darbības pie pieslēgšanas, ekspluatācijas, kā arī novecojušās un tehniski bojātās plītis. Ja pie tehniski bojātas plīts, cauras savienotājas šļūtenes pievienot jaunu balonu, vai tad visas problēmas būs atrisinātas? Tālāk rodas visai kutelīgs jautājums – uz kā rēķina Ekonomikas ministrija gatavojas nomainīt balonu parku Latvijā. Uz to pašu patērētāju rēķina. Ekonomikas ministrija paredz, ka drošības mērķiem katram patērētājam jāatdod 50 eiro par jauno balonu, bet lauku iedzīvotājiem minētie tēriņi pieaugs vairākkārtīgi, par cik viņi iegādājās uzreiz pa 3-4 baloniem. Situācijā, kad patērētāji skaita katru centu šāds princips nostrādās pēc zemāk minētā...

Ābeļu komercdārzu kopējā stādījumu platība 2017. gadā sasniedza 3,2 tūkst. hektāru, kas ir par 0,8 tūkst. hektāru jeb 33,5 % vairāk nekā 2012. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2017. gadā veiktā ābeļu komercdārzu apsekojuma provizoriskie rezultāti.

Ābeļu komercdārzu platību pieaugumu ietekmēja jaunu dārzu (līdz 4 gadiem) stādījumu platības pieaugums par 2,5 reizēm salīdzinājumā ar 2012. gada apsekojuma rezultātiem. 13,3 % ābeļu stādījumu platības un 18,5 % no ābeļu kopskaita iestādīti pēdējo četru gadu laikā (2012. gadā – attiecīgi 7 % un 10 %). Ābeļu komercdārzi, kas vecāki par 25 gadiem aizņem 57,8 % no kopējās ābeļu stādījumu platības un veido 21,3 % no ābeļu kopskaita.

2017. gadā komercdārzos bija 1,4 milj. ābeļu, kas ir par 6,9 % vairāk nekā 2012. gadā. Vidējais ābeļu stādījumu blīvums vienā hektārā bija 447 ābeles, bet atsevišķos stādīšanas laika posmos tas bija atšķirīgs. Vislielākais stādījumu blīvums bija 15–24 gadus vecos dārzos – 710 ābeles vienā hektārā, pirms 5 līdz 14 gadiem stādītos dārzos – 676 ābeles, turpretim dārzos, vecākos par 25 gadiem – tikai 200 ābeles. Tas nozīmē, ka jaunākos dārzos tiek stādītas ābeļu šķirnes, kurām nepieciešama mazāka augšanas platība, piemēram, pundurābeles un puspundurābeles.

Lietuvas uzņēmums Ekolita, kas noslēdzis līgumu ar Viļņas uzņēmumu Vilniaus vandenys par notekūdeņu dūņu savākšanu un pārstrādi Latvijā, līdz šim nav spējis apmierināt līguma nosacījumus un, iespējams, pat tos rupji pārkāpis, līdz ar ko pastāv iespēja, ka šis līgums varētu tikt lauzts.

Db.lv sadarbībā ar Lietuvas kolēģiem no portāla Delfi.lt noskaidroja, ka Ekolita līgumā ar Vilniaus vandenys kā vienīgais uzņēmējs, kas tālāk pārstrādās notekūdeņu dūņas, minēts Latvijas Eko Terra, taču tā pieļaujamā darbības kapacitāte ne tuvu nespēj apmierināt starp abiem Lietuvas uzņēmumiem noslēgtā līguma nosacījumus, izriet no Vides pārraudzības valsts birojā saņemtās informācijas.

Ekolita ir apņēmusies katru mēnesi atbrīvoties no 2 000 tonnu notekūdeņu dūņu no Viļņas notekūdeņu attīrīšanas sistēmām, taču jau tagad līguma saistības nepilda. Turklāt Latvijas uzņēmums, kurš ir vienīgais līgumā minētais uzņēmums, kas pārstrādās šīs dūņas, līdz gada laikā drīkst pārstrādāt tikai kopumā 3 000 tonnu no Lietuvas ievesto sadzīves dūņu. To paredz uzņēmuma rīcībā patlaban esošā atļauja, ko izsniegusi valsts.

Mūsdienu pasaulē elektroiekārtas ir kļuvušas par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu. Taču straujais tehnoloģiju progress un “ātrās modes” diktētā tendence rada jaunus izaicinājumus – elektroiekārtu patēriņš un atkritumu apjoms pieaug ar zibens ātrumu. Šī tendence apdraud vides aizsardzību un ilgtspējīgu resursu izmantošanu, radot milzu atkritumu kalnus.

Iespējams, tikai retais aizdomājas, ka viens no efektīvākajiem veidiem, kā samazināt mūsu neaizstājamo dabas resursu izsīkuma tempu, ir lietotas tehnikas labošana un tās atkārtota izmantošana.

Kā apsaimniekojam atkritumus Latvijā?

Tāpat kā pret daudziem citiem atkritumu veidiem Eiropas Savienība nosaka prasības arī nolietotas elektrotehnikas apsaimniekošanai. Tā nosaka, ka labākā sistēma ir ražotāju atbildības sistēma – īpaši izveidota un finansēta sistēma, kas nodrošina elektropreču un citu produktu atpakaļ savākšanu, pārstrādi un utilizāciju. Katru gadu Latvijas tirgū nonāk 30 000 tonnas jaunas elektrotehnikas, kas ir ievērojami vairāk nekā visas Vidzemes iedzīvotāju saražotais atkritumu apjoms, 25 000 tonnas, gadā.

Eiropas uzdotos klimata mērķus Latvija plāno sasniegt, izcērtot vecos mežus un stādot jaunaudzes, atsaucoties uz Latvijas ministriju plāniem, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Tuvāko septiņu gadu laikā Eiropas valstīm strauji jāsamazina kaitīgo siltumnīcas efekta gāzu emisijas atmosfērā. Latvija to plāno darīt, vecus mežus nomainot ar jaunaudzēm, kas ir vienīgais valdības plāns.

Saskaņā ar Eiropas regulām un direktīvām valstīm jākļūst klimata neitrālām un visu oglekli, ko izlaiž atmosfērā, jāsavāc un jānoglabā. Pagaidām pētīt glabāšanas tehnoloģijas valsts neļauj, bet tā plāno izcirst vecus mežus un to vietā stādīt jaunaudzes, kas absorbē daudz oglekļa.

Līdz 2030.gadam CO2 jeb oglekļa dioksīda emisijas Latvijai jāsamazina par 17%, bet līdz 2050.gadam jāpanāk klimata neitralitāte. Plāns, kā to izdarīt, vēl nav gatavs, bet ministriju gaiteņos iezīmējušās tā aprises, atzīmē raidījums.

Stāsts patiešām arī ir par atkritumiem, turklāt – ēdamiem atkritumiem.

Vai tādi pastāv? Jā, tādu ir stāvgrūdām, tonnām un simtiem tonnu visā Latvijā. Tiklīdz pārtikas produktiem beidzas termiņš, tie sistēmas acīs kā uz burvju mājiena kļūst par sadzīves atkritumiem vai pat tiek īpaši utilizēti, ja runa ir par dzīvnieku izcelsmes produktiem. Tādējādi, skrienot pakaļ sistēmas radītajiem un uzturētajiem noteikumiem, cilvēki gadu gadiem nav spējuši objektīvi paraudzīties uz realitāti. Vai tiešām augu eļļa top neēdama liktenīgajā pusnaktī, kad pulksteņa dzeguzes daudzkārt apliecina to, ka eļļas pēdējā stundiņa ir aizvadīta un tās lietošanai atvēlētais laiks ir galā? Protams, nē, jo tā ir tikpat laba vai slikta, cik bijusi iepriekšējā dienā un būs nākamajā. Vai grūbas kļūst glumas un marinētie gurķīši – toksiski? Vai ar šokolādes batoniņu, kam nule beidzies noteiktais lietošanas termiņš, var biežāk aizrīties? Vai šādos konservos sāk dzīvot peles un no rudzu miltiem rupjmaize vairs nesanāk? Muļķības! Līdzīgi ir ar citiem produktiem, kas strauji nebojājas. Varētu domāt, ka tā ir tāda latviešiem raksturīga apsēstība ar veciem produktiem, kas liek rakstīt šo viedokli, jo visiem taču zināms, ka Latvijā tradicionāli mielojas ar tīšuprāt «bojātiem» produktiem. Kāposti un gurķi tiek skābēti, piens – ar nolūku raudzēts, tāpat bērzu sulas saraudzē, lai pa īstam izbaudītu vasaras karstumā. Tomēr tas ir pavisam kas cits, jo šajā gadījumā «veca pārtika» no veikaliem tiek attiecināta nevis uz nacionālās virtuves īpatnībām un arī ne uz sapelējušu maizi vai smakojošu zivi, bet gan produktiem, kas ir droši lietojami arī kādu brīdi pēc normatīvu noteiktajiem laika ierobežojumiem. Tā ir prātam neaptverama disonanse – kamēr vienā pasaules daļā atkritumos izmet gan derīgu (neapēstu), gan nederīgu (norādītajā laikā nenopirktu) pārtiku, citā daļā cilvēki cieš badu. Triviāli? Tā noteikti nešķiet tiem, kas sen, bet varbūt nekad nav ēduši siltas vakariņas. Nekādā ziņā neaicinu riskēt ar veselību, ļaujot tirgot un iegādāties bojātus produktus, bet gribu pateikt vien to, ka pārtikas apritē atrastos vieta arī tādiem produktiem, kurus sabojā normatīvi, nevis baktērijas.

Visi uz vēlēšanām! Jau kārtējo reizi ir jāsaka šis sauklis, aicinot Latvijas pilsoņus sestdien doties uz vēlēšanu iecirkņiem, lai pa visiem kopā ievēlētu 10. Saeimu. Jāatzīst gan, ka šīs būs vienas no garlaicīgākajām un prognozējamākajām vēlēšanām. Interesantāka situācija būs jau nākamajā nedēļā pēc vēlēšanām, kad tiks veidota jaunā koalīcija, izvēlēts premjera kandidāts utt.

Jau pirms nepilniem diviem gadiem tika sākts runāt par to, ka ir vajadzīgi jauni politiķi, jo esošie visiem ir apnikuši un tā īsti nav spējīgi piedāvāt risinājumus ilgtspējīgai valsts attīstībai. Izprotot sabiedrības noskaņojumu, gana daudz cilvēku ķērās pie politiķu «jaunās» paaudzes radīšanas. Dažādi politiķi pameta partijas, izveidojot jaunas organizācijas. Pēc tam šie vecie politiķi jaunajās partijās kopā ar Jauno laiku saveidoja Vienotību - tā tapa it kā pavisam jauns politiskais spēks. Nedaudz citu pieeju izmantoja tagadējais Par labu Latviju!, kur, izvirzot priekšplānā dažus sabiedrībā pazīstamus uzņēmējus, vecos kauliņus kopā sameta Andra Šķēles projekts Tautas partija ar Aināra Šlesera lolojumu LPP/LC. Šādus piemērus varētu vēl turpināt, taču rezultāts ir viens - esam dabūjuši vecos vēžus jaunā maisiņā. Tiesa, ir arī pa vienai otrai jaunai organizācijai, taču tām izredzes iekļūt nākamajā Saeimā stipri vien līdzinās nullei.

Aptuveni 65 tūkstoši Igaunijas elektroenerģijas kompānijas Eesti Energia klientu var pārstāt maksāt savus rēķinus par elektrību, jo tie ir nelikumīgi, raksta Postimees.

Par klientu krāpšanu, kas slēpta arī no uzraugošajām institūcijām, ziņojusi Igaunijas televīzija.

Pērn Eesti Energia vēlējās nomainīt vecos skaitītājus, taču tas prasītu 1.6 miljardus kronu, un krīzes apstākļos šāda nauda neatradās. Viens no variantiem bijis pagarināt skaitītāja ekspluatāciju, ja tas «nemelo» vairāk par 50 %.

Kompānija lūgusi valdību pagarināt termiņu, kurā atļauts izmantot vecos skaitītājus, līdz 2013. gadam, jo tie drīzāk esot neprecīzi klienta labā, nevis kompānijas, norādījusi Jaotusvõrk vadība.

Jaunjelgavas Kultūras veicināšanas biedrība Jaunjelgavas no­vada domē iesniegusi priekšlikumus par pilsētas vēsturiskā centra un visa novada seno ēku, kurām vairāk nekā 50 gadu, vēsturiskā izskata saglabāšanu, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Biedrības sašutumu izraisījuši jaunie baltie plastmasas logi, kas jau ielikti atjaunotajā senajā koka ēkā Jaunjelgavā, Lāčplēša ielā, un tikko remontētajā Seces Vecajā skolā.

Jaunjelgavas pilsētas vēsturiskais centrs ir viens no novada pazīstamākajiem un unikālākajiem apskates objektiem. Tas ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis, kas datējams ar 17. — 19. gadsimtu. Namu īpašnieki periodiski cenšas veikt uzlabojumus, tomēr bez attiecīgas uzraudzības galarezultātā ēkas kļūst raibas un zaudē vienojošo veclaicīgo šarmu. Kultūras veicināšanas biedrības dalībnieki ir apņēmības pilni cīnīties par novada saistošo noteikumu par vēsturiskās apbūves nebojāšanu un saglabāšanu pieņemšanu.

Patiesība ir skaudra – muiža prasa nepārtrauktas rūpes un ieguldījumus, bet ar peļņas nešanu nesteidzas , trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas šķita, ka vecās un kādreiz tik krāšņās muižu ēkas drīz vien tiks pārdotas, atjaunotas un pārveidotas par prestižām viesnīcām, saietu namiem un dzīvojamām ēkām, bet tagad ir redzams, ka šī Latvijas kultūrvēstures daļa tiek pakļauta arvien lielākiem pārbaudījumiem un lielākā daļa no tās acīmredzot lemta pazušanai.

Cita sistēma

Atbilstīgi to senatnīgajai godībai muižas nespēj uzturēt ne pašvaldības, ne privātīpašnieki un vēl jo vairāk to apgrūtina arhitektūras pieminekļa statuss. Līdz ar agrāro reformu pagājušā gadsimta divdesmitajos gados praktiski tika iznīcināta muižas kā saimnieciski neatkarīgas lauksaimnieciskas vienības pastāvēšana, un neviens no DB aptaujātajiem privātajiem muižu īpašniekiem nespēja pat iedomāties, kā muiža mūslaikos varētu funkcionēt tās vēsturiskajā veidā. «Agrāk bija tā ‒ jo muižai vairāk zemes, jo vairāk tā izsūca no vides, lauksaimniecības un īpašuma, bet šodien tas ir otrādi – jo tev ir lielāka muiža, jo vairāk tā izsūc no tevis,» tieši tik skaudra ir Zēlustes muižas, Lāņu muižas un Ēdoles pils īpašnieka Kaspara Viškinta atziņa.

SIA Rīgas satiksme izsludinājusi iepirkumu konkursu par jaunu transportlīdzekļu – zemās grīdas autobusu un zemās grīdas savienoto trolejbusu piegādi, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

SIA Rīgas satiksme sludinājums liecina, ka komersanti var iesniegt savus piedāvājumus līdz šā gada decembrim Vestienas ielā 35. Jaunos trolejbusus paredzēts iegādāties uz nomaksu, un konkursa uzvarētājam tie būs jāpiegādā piecu gadu laikā no līguma noslēgšanas brīža.

Tuvāko piecu gadu laikā uzņēmums plāno iegādāties 125 jaunus trolejbusus un 175 jaunus autobusus, kas tiks izmantoti visos maršrutos, nomainot vecos transportlīdzekļus, paredz Rīgas satiksmes attīstības stratēģija.

Vecos autobusus un trolejbusus Rīgas satiksme cer pārdot izsolē. Šā gada aprīlī Rīgas satiksmes pārstāvis Viktors Zaķis pauda, ka pašlaik uzņēmums neplāno nedz pārdot, nedz iznomāt rezerves parkā stāvošos autobusus vai trolejbusus, un šādu iespēju varēs vērtēt tikai tad, kad uzņēmums būs nopircis jaunus transportlīdzekļus.

Kases aparātu reformā ievērojams progress - uzņēmumi šobrīd uz jaunām prasībām atbilstošiem kases aparātiem nomainījuši lielāko daļu – 84 % iekārtu un Valsts ieņēmumu dienests (VID) nav konstatējis nevienu iejaukšanos jauno kases aparātu datos, vēsta LNT Ziņas.

Pāreja uz jaunām iekārtām gan varēja būt straujāka, atzīst VID. Dienestā pieļauj, ka uzņēmēji nevēlas mainīt vecos kases aparātus pret jaunajiem un tos lietot līdz pēdējam iespējamam termiņam, jo jaunajās iekārtās nav iespējams iejaukties un, manipulējot ar datiem, krāpties ar nodokļiem.

«Veicot pārbaudes, piemēram, pie kases aparātu lietotājiem, kuri tos nemaina, mēs diemžēl secinām, ka lietojot vecos kases aparātus pat diezgan zināmi un populāri Latvijas mazumtirgotāji ir dzēsuši veco kases aparātu datus,» LNT Ziņām atklāja VID Nodokļu kontroles pārvaldes direktora vietniece Inese Bindemane.

No pusgadā veiktajām 60 padziļinātajām pārbaudēm VID problēmas konstatējis 18 gadījumos - visos lietoti vecie kases aparāti. Tikmēr ar nomainītajām iekārtām dienests nav konstatējis nevienu iejaukšanās gadījumu, pavēstīja VID eksperte.

Viņu dzīvē virzījuši divi sapņi – kļūt par pasaules klases futbolistu un restorāna īpašnieku. Jaunībā atvadījies no lielā futbola, Elmārs pārcēlās uz tēva zemi. Kamēr daudzi joprojām skatās Īrijas virzienā, viņš pamatīgi, tā sakot, stingri uz abām kājām nostiprinājies Latvijā.

Ēst gatavošanu dažreiz salīdzina ar mūzikas radīšanu – vai tu arī tā domā? Vai tev patīk sarežģīti ēdieni?

Zini, kā tas ir? Kas vienam ir sarežģīti, otram būs vienkārši. Šodien saprast, kas ir sarežģīti, gandrīz nav iespējams. Tas atkarīgs no auditorijas. Bet man patīk gatavot kā mājās, lai cilvēks saprastu, ko viņš bāž mutē, un būtu garšīgi paēdis, nevis ieknābājis kaut ko ļoti smalku – nezinu, vai ikdienā pie galda ir vajadzīga dārga izsmalcinātība. Protams, ir forši dažreiz aiziet uz kādu šiku restorānu, bet es dodu priekšroku vienkāršākām lietām. Ja man, piemēram, būtu jāēd steiks par 90 latiem, man to būtu ļoti grūti sagremot, jo es meklētu, kur tā lielā vērtība. Tiklīdz tev pie galda kaut kas jāmeklē, tā zūd patiesā bauda. Cita lieta, ja cilvēks ir ļoti turīgs un viņam tie deviņdesmit lati ir kā deviņi. Bet man nekad nav paticis no ēdiena gaidīt dārgus brīnumus un, izgaršojot katru kumosiņu, meklēt augstās cenas iemeslus. Nesaskatu šādā procesā ne prieku, ne jēgu. Varbūt tāpēc esmu tāds demokrāts.

Man par milzu pārsteigumu Latvijas portālā "Diena" parādījās tulkots raksts "Kāda ir dzīvības cena? Runājot par zālēm, tā ir ļoti atšķirīga visā pasaulē. Tā atšķiras arī Eiropā".

Tas ir izcils žurnālistisks pētījums, ko veicis "Investigate Europe", patiesi jaudīga sociāli politiska pētniecība, sadarbojoties 20 valstu organizācijām. Pētījumu es jau biju lasījis oriģinālā, to man bija ieteicis Igaunijas Ārstu biedrības valdes loceklis, kurš ar rakstu bija iepazīstinājis arī Igaunijas Veselības jomas vadību un pacientus. Tiesa, nav cerību, ka Latvijas Ārstu biedrība varētu iepazīstināt ārstus un pacientus ar sarežģītiem medicīnas tematiem.

Es katram iesaku izlasīt šo rakstu, kura galvenās atziņas ir:

«Internetā iegādātas pārtikas piegāde līdz pircēja durvīm ir mūsu interešu lokā,» sarunā ar Dienas Biznesu norāda SIA DPD Latvija valdes priekšsēdētājs Jānis Grants. Pēc viņa teiktā, igauņiem šajā jomā ejot labāk, un kaimiņiem izveidojies internetā iegādātas pārtikas piegādes tīkls un tradīcijas.

Latvijā šis tirgus ir bērna autiņos, lai gan ir divi lieli spēlētāji (Maxima, Nuko).

Tā kā tirgus vēl tikai veidojas, uzņēmums ir atvērts sarunām ar potenciālajiem sadarbības partneriem, piedāvājot paku piegādes pakalpojumus. Pēc DPD un Kantar TNS šogad vasarā veiktās aptaujas tikai 6% e-pircēju Latvijā ir izmantojuši pārtikas piegādes, kas pēc Horvātijas ir otrais zemākais rādītājs Eiropā. Vidējais Eiropas rādītājs ir 14%, bet rekordiste ir Lielbritānija ar 27%. J. Grants gan uzskata, ka ideja par pārtikas iegādi internetā ir dzīvotspējīga arī Latvijā. Lielākais izaicinājums pārtikas tirgotājiem patlaban ir izveidot klientiem pieņemamu un kvalitatīvu saskarni internetā.

Valsts deklarētais atbalsts rūpniecības, jo īpaši ar augstu pievienoto vērtību attīstībai, no vienas puses, ir bijis ar augošu līkni. Realizēti daudzi ES struktūrfondu un valsts budžeta nopietni balstītie projekti, apgriezienus uzņem Garantiju aģentūra, mazajam biznesam un iesācējiem palīdz Hipotēku banka. No otras puses, praktiskais rezultāts ir mazāks nekā gaidīts.

Rūpniecības atbalstam vajag jaunu pieeju (protams, neizslēdzot iepriekšējos atbalsta mehānismus). Nebaidoties no pārmetumiem par valsts un pašvaldību lomas palielināšanos un plānveida ekonomikas iezīmēm (gan Skandināvijā, gan Rietumeiropā, gan ASV jau sen valsts un pašvaldības spēlē daudz aktīvāku lomu nekā pašlaik Latvijā, nemaz nerunājot par Āzijas «tīģeriem») valstij ir skaidri jādefinē, kādu preču ražošanu tā vēlas attīstīt papildus jau esošajām ražotnēm, jānosaka, kuros reģionos tām būtu jāatrodas un jāizveido attiecīga atbalsta programma.

Programmas būtība būtu ar grantu konkursa palīdzību radīt ap 50 jaunu ražotņu dažādos Latvijas reģionos ārpus lielajām pilsētām. Tajos novados, kuri no savas puses gatavi līdzdarboties programmas realizēšanā un kur ir attiecīgi cilvēkresursi.

Baltkrievijā pēc nacionālās valūtas devalvācijas par 50% par deficīta precēm kļuvušas vairākas sadzīvē nepieciešamas lietas – valsts iedzīvotāji ir izpirkuši Baltkrievijā ražotos ledusskapjus, sāli, veļas mazgājamās mašīnas un pat tualetes papīru. Iemesli tam esot dažādi, norāda DB aptaujātie eksperti.

«Devalvācijas visur ir ar vairāk vai mazāk līdzīgām sekām. Šajā gadījumā var minēt vismaz divus iemeslus, kādēļ Baltkrievijā pēc devalvācijas ir izcēlusies ažiotāža un preces tiek izpirktas,» norāda Swedbank eksperts Mārtiņš Kazāks. Viņš skaidro, ka pirmkārt, ar nelielu nobīdi laikā devalvācijai seko inflācija – ieguldot naudu precēs iedzīvotāji cenšas pasargāt sevi no inflācijas. Otrkārt, neesot zināms, vai nesekos atkārtota devalvācija, kas uzkrājumu vērtību samazinās vēl vairāk. Līdzīgas bažas iedzīvotājiem būtu arī Latvijā, ja 2008.gadā būtu izlemts devalvēt latu.

Savukārt DnB NORD bankas eksperts Pēteris Strautiņš, tīri teorētiski runājot par to, kas notiktu Latvijā, ja tiktu devalvēts lats, norāda, ka pati fundamentālākā atšķirība starp Baltkrieviju un Latviju ir ārējās atvērtības līmenis. Latvijas ekonomikā ārējās tirdzniecības īpatsvars ir lielāks, tirgus ir atvērtāks, kapitāla kustība ir pilnīgi brīva. Kopš neatkarības atgūšanas centrālās bankas valūtas kurss ir atbildis lata tirgus vērtībai. Baltkrievijā pirms rubeļa oficiālā kursa devalvācijas neoficiālais jeb melnā tirgus kurss no oficiālā kursa strauji attālinājies. Proti, ja Baltkrievijas centrālā banka pazemināja oficiālo kursu apmēram 3 tūkst. rubeļiem līdz 5 tūkst. rubeļiem, tad neoficiālais kurss jau pirms tam bijis ap 10 tūkst. rubeļiem par dolāru.

Uzņēmējiem, kas ieved un pārdod videi kaitīgas preces vai preces dažādu veidu iepakojumos, tiek piemērots dabas resursu nodoklis. Lai saņemtu atbrīvojumu no dabas resursu nodokļa, nodrošinātu atkritumu savākšanu, šķirošanu, otrreizēju pārstrādi un utilizāciju, Latvijā darbojas ražotāju atbildības sistēmas jeb RAS.

Būtībā RAS ir pasākumu kopums, ar kuru preces ražotājam un importētājam ir pienākums nodrošināt tirgū laistās preces un to iepakojuma atkritumu efektīvu apsaimniekošanu. Ja tu ieved valstī elektriskās iekārtas, piemēram, ledusskapjus vai veļas mazgājamās mašīnas, tad jānodrošina, ka tiek savākts un pārstrādāts gan šo iekārtu kartona, putuplasta un plastmasas iesaiņojums, kā arī pēc kalpošanas termiņa beigām savāktas un pārstrādātas arī pašas iekārtas. Kā jau redzams no šī piemēra, atkritumu apsaimniekošanas pasākumu kopums ietver attiecīgā veida atkritumu dalīto savākšanu, šķirošanu, pārstrādi un reģenerāciju, lai sasniegtu normatīvajos aktos par iepakojumu un atkritumu apsaimniekošanu noteiktos mērķus. Ja tas viss tiek paveikts saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto, tad preces ražotājs vai importētājs tiek atbrīvots no dabas resursu nodokļa nomaksas.

Sniedzot atbalstu Ukrainas iedzīvotājiem, kompānija "LG Electronics" ziedo sadzīves tehniku un nodrošina arī cita veida atbalstu viena miljona ASV dolāru apmērā, informē uzņēmumā.

"LG Electronics" sadarbojas ar nevalstiskajām organizācijām (NVO), lai sniegtu savu atbalstu astoņās valstīs, kurās ir liels bēgļu skaits no Ukrainas, - Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Polijā, Ungārijā, Rumānijā, Slovākijā un Čehijā.

Latvijā "LG Electronics" nodrošina atbalstu patvēruma meklētājiem no Ukrainas, kuri uzturas Rīgā, Daugavpilī un Ventspilī.

Tāpat uzņēmums nodrošinājis sadzīves tehniku, tostarp ledusskapjus, veļasmašīnas un mikroviļņu krāsnis organizācijām, kas jau šobrīd nodrošinājušas naktsmītnes vai uzturēšanās vietu vairāk nekā 500 patvēruma meklētājiem, tostarp Latvijas Samariešu apvienībai, biedrībai "Attīstībai un nākotnei", biedrībai "Common Ground", Ventspils Augstskolas dienesta viesnīcai, Daugavpils Universitātes dienesta viesnīcai un Daugavpils medicīnas koledžas dienesta viesnīcai.

Kopš pavasara Latvijā datorus pērk vairāk un labākus, un pirms mācību gada interese par tiem pieņemas spēkā

Koronavīrusa Covid-19 pandēmija īsā laika sprīdī iemācīja mūs strādāt, komunicēt un izklaidēties citādāk. Un tā arī mainīja mūsu skatījumu uz vajadzību pēc dažādām tehnoloģijām, laužot gadiem iesīkstējušus uzskatus. Tomēr, iespējams, nozīmīgākais neparastās situācijas pienesums ir pragmatisma pamodināšana lielā sabiedrības daļā, kas uzskatāmi izpaudās iepirkšanās paradumos.

Dzīvojot tehnoloģiju laikmetā, kolektīvajā apziņā bija izveidojies priekšstats, ka dators jau nu noteikti ir katram darbīgam cilvēkam. Pandēmijas izraisītā sociālā izolēšanās lika pamosties no šī maldu miega, jo izrādījās, ka daudzās mājsaimniecībās ir labi ja viens dators uz visiem. Dažkārt tas bija kādam no vecākiem darba devēja izsniegts. Strādājot un mācoties mājās, ar to vairs nepietika, tādēļ pavasarī Latvijā strauji pieauga pieprasījums pēc personālajiem skaitļotājiem.