Amatnieki, kas savu produkciju tirgo Vecrīgā, ir nobažījušies, ka Rīgas pilsētas būvvalde varētu nepagarināt tirdzniecības licenci netālu no Rīgas domes esošajā teritorijā, kas atrodas Tirgoņu un Kaļķu ielas stūrī, teikts Rīgas domes priekšsēdētājam Nilam Ušakovam (S) nosūtītajā vēstulē, ko parakstījuši 40 amatnieki.

Par to, ka Rīgas pilsētas būvvalde varētu nepagarināt tirdzniecības licenci, amatnieki ir uzzinājuši no tirdzniecības vietu iznomātājas SIA Možums PRO. Pēc amatnieku domām, saistībā ar Rīgas būvvaldes nevēlēšanos pieļaut viņu turpmāku darbību šajā vietā ir izveidojusies absurda situācija.

Līdz šim 44 amatnieki, kam bija atļauts tirgoties šajā vietā, izmantojuši divas tirdzniecības teltis, kurās ziemas mēnešos viņi ir uzturējušies siltumā, bet pa nakti savas preces varēja atstāt apsargātās telpās.

«Taču tagad no tirdzniecības vietu iznomātājas SIA Možums PRO esam saņēmuši ziņu, ka Rīgas būvvalde draud nepagarināt licenci tirdzniecībai. Cik var saprast, tad būvvaldi neapmierina telšu dizains. Esam līdzīgas teltis redzējuši vairākās Eiropas lielajās pilsētās, kur prasības acīmredzot nav tik snobiskas kā Rīgā,» norādīts amatnieku vēstulē Ušakovam.

Nav nepieciešams definēt amatniecību kā atsevišķu tautsaimniecības nozari, savu nostāju informatīvajā ziņojumā Par iespējām un nepieciešamo rīcību, lai amatniecību noteiktu kā atsevišķu tautsaimniecības nozari Latvijā pauž Ekonomikas ministrija (EM).

Nevēlēšanos definēt amatniecību kā atsevišķu tautsaimniecības nozari Latvijas amatniecības kameras (LAK) prezidents Vilnis Kazāks uzskata par nekompetenci. Pēc LAK lūguma ziņojuma izskatīšana valdībā atlikta uz nedēļu, jo LAK neesot bijusi laicīgi informēta par jautājuma iekļaušanu valdības darba kārtībā un nav varējusi sagatavoties.

V. Kazāks jau iepriekš norādījis, ka, tāpat kā visā pasaulē, amatniecības nozarē nodarbinātie, izmantojot pašizglītības, paškvalifikācijas un pašuzraudzības mehānismus, sakārtotu individuāli, ģimenēs un mazos uzņēmumos praktizējošo ražotāju jautājumus, nodokļu maksāšanu ieskaitot.

Viens no vērienīgākajiem tradicionālās kultūras un amtniecības sarīkojumiem Latvijā aizvadītās nedēļas nogalē pulcēja ap 200 amatnieku un tūkstošiem apmeklētāju.

Amatniecības un tradicionālās kultūras festivāls Līvas ciems Liepājas Vecās ostmalas promenādē notika jau 11.reizi. Līvas ciemā apvienota tradicionālā kultūra, amatniecība, etnomūzika, folklora, radošums, vēsture un mūsdienīga tās interpretācija. Amatnieki gan tirgojas ar saviem darinājumiem, gan demonstrē amata prasmes, iesaistot festivāla apmeklētājus dažādu arodu apguvē improvizētās darbnīcās. Tirgū bija manāmi amatnieki gan no Latvijas, gan kaimiņiem - Lietuvas. Savas prasmes demonstrēja arī topošie amatnieki no profesionālās izglītības iestādēm. Līvas ciema priekšrocība ir tā, ka tirgū nav sastopami importa mantu vai rūpniecisku darinājumu tirgotāji, atzina db.lv aptaujātie tirdzinieki. Savus ražojumus tirgoja linu, adījumu, ādas, metāla mākslinieki, kā arī tradicionālo produktu mājražotāji. Īpaši šogad tika izcelti kokamatnieki.

Liepājas sadraudzības pilsēta Darmštate aicinājusi Liepājas amatniekus un uzņēmējus pieteikties Ziemassvētku tirdziņam, kurš šogad Darmštatē notiek no 21. novembra līdz 23. decembrim.

Kā Db.lv apliecināja Liepājas domes Ārējo sakaru organizatore Nataļja Vecvagare, tad līdzīgi pasākumi Darmštatē ir notikuši jau agrāk. Arī iepriekš Vācijas pilsēta ir aicinājusi Liepājas uzņēmējus piedalīties tirdziņā.

Atsaucība vienmēr ir bijusi liela, Db.lv uzsvēra N. Vecvagare. No Liepājas tirdziņā piedalās vietējie amatnieki, dzintara, sudraba un linu izstrādājumu ražotāji. Gaidāms, ka arī šogad pilsētas amatnieki aktīvi pieteiks savu dalību Darmštates tirdziņam, piemēram, pagājušajā gadā Liepājnieki aizņēmuši atvēlētās tirdzniecības būdiņas visas četras nedēļas, stāstīja Liepājas domes Ārējo sakaru organizatore.

Sākumā biznesā ir iestrādāšanās un mācīšanās posms, kam ar laiku seko stabilitāte un sistēma.

Tā otrdienas laikrakstā Dienas Bizness (DB) secina Evija Kerija Erta, skaistumkopšanas salona un veikaliņa Mademoiselle (SIA Smart Concept) īpašniece. «Es varētu strādāt frizētavā, pelnīt, bet esmu izvēlējusies citu ceļu,» viņa saka.

Šobrīd uzņēmējdarbībā veicoties labāk nekā biznesa sākumposmā, jo darbība ir nostabilizējusies – ir viss nepieciešamais aprīkojums, ir pastāvīgie klienti un atliek vien strādāt. «Sākumā ir taustīšanās, mācīšanās, bet ar laiku sāc saprast, ko klienti vēlas. Tagad strādāt vieglāk, jo ir sava sistēma, ritms, pie kura pieturos. Ir lielāka kārtība – gan galvā, gan uzņēmumā,» viņa saka.

«Pēc manā rīcībā esošās informācijas šis ir pārpratums, un atļauja ir piešķirta,» db.lv elektroniski informēja Rīgas domes priekšsēdētāja biroja vadītāja Anna Kononova.

Savukārt SIA Latvijas Tekstils īpašnieks Oskars Polmanis telefonsarunā ar db.lv apgalvoja, ka neviens viņu par piešķirto atļauju neesot informējis. «Es to pirmo reizi dzirdu no jums,» viņš sacīja. 3.augustā viņš saņēmis elektronisku vēstuli no Rīgas svētku rīkotājiem, kurā teikts, ka uzņēmums neatbilst kritērijiem, lai piedalītos amatnieku tirgū Doma laukumā. Tā kā viņš vēlējies sīkāku paskaidrojumu, viņam ieteikts vērsties ar rakstisku iesniegumu pie svētku organizatoriem.

Db.lv rakstīja, ka uzņēmums Latvijas Tekstils, kurš šuj Latvijas karogus, izgatavo ar Latvijas karoga tematiku saistītus suvenīrus un dažādus lina un kokvilnas tekstilizstrādājumus, tika saņēmis attiekumu no Rīgas svētku amatnieku tirgus organizatoriem. Svētku organizatoru - koncertorganizācijas Ave sol! direktora pienākumu izpildītāja Kitija Riekstiņa db.lv norādīja, ka svētku tirgus tematika ir Hanzas savienības amatnieki Viduslaikos. Lēmumu par to, kurš pretendents atbilst šādam statusam un kurš - ne, pieņēmusi piecu cilvēku komisija. Komisijas vadītāja ir Rīgas domes Kultūras iestāžu un amatierkolektīvu nodaļas vadītāja Ilona Vanadziņa.

Šosvētdien, 21. jūnijā, tradicionālajā Straupes lauku labumu tirdziņā, Plācī, Straupes pagastā, Pārgaujas novadā, tiks atvērts Slow Food loks. Vieta, kurā savu produkciju tirgos zemnieki, mājražotāji un amatnieki, kas apvienojušies tikko dibinātajā biedrībā Slow Food Straupe.

Straupes lauku labumu tirdziņš jau septīto gadu divas reizes mēnesī pulcē gan labākos vietējos zemniekus un mājražotājus, gan prasīgākos pircējus un ir ieguvis atzinību visā Latvijā. Tirdziņā tiek piedāvāta tradicionāla, sezonāla un pašu audzēta un gatavota pārtika, kā arī mājai un sētai vajadzīgas lietas.

Šīsnedēļas tirdziņš būs īpašs ar to, ka te tiks atklāts Slow Food loks, kurā stāsies tikai tie zemnieki, mājražotāji un amatnieki, kas audzē un ražo produkciju saskaņā ar Slow Food kritērijiem.

Slow Food Straupe ir biedrība, kas iekļāvusies starptautiskā asociācijā Slow Food International un kuras pirmsākumi meklējami Itālijā. Šobrīd šajā organizācijā piedalās 150 valstis no visas pasaules. Latvijā ir divas šādas biedrības: Slow Food Riga, kuras dibinātājs ir pazīstamais šefpavārs Mārtiņš Rītiņš, un nu arī Slow Food Straupe (salīdzinājumam – Lietuvā šāda biedrība ir tikai viena, Igaunijā divas).

Spieķu darināšanai Siguldas apkārtnē ir vairāk nekā divsimt gadus sena vēsture. Spieķu darinātāja Antra Plavgo šajā jomā darbojas aptuveni 30 gadus.

A. Plavgo stāsta, ka Siguldā spieķi ir atpazīstamākais un senākais simbols. Gadu laikā spieķu darināšanas tehnoloģija nav mainījusies. Vienīgais, kas mainījis, ir tas, ka kādreiz tos karsēja karstos pelnos, vēlāk sāka vārīt. Pirmie spieķi bija ar visu mizu, un tad bija jākarsē tikai roktura daļa.

Spieķu stāsts aizsākās, kad Siguldā nogāžu vietās un takās vēl nebija labiekārtota teritorija un uzbūvētas trepes. Tā kā nogāzes bija stāvas, vietējie amatnieki tūristiem sāka piedāvāt iegādāties spieķus, lai varētu atspiesties un vieglāk uzkāpt kalnu nogāzēs. Ar laiku amatnieku skaits ap Siguldu un Turaidu būtiski pieauga, visi centās viens otru pārspēt. Lai cits no cita atšķirtos, viens spieķus sāka vārīt visā garumā, cits spieķos dedzināja ornamentus un tos krāsoja. Spieķu krāsošanai sākotnēji izmantoja zaļo un sarkano tušu, jo citu krāsu nebija.

Pagājušajā nedēļas nogalē Latvijas Etnogrāfiskajā Brīvdabas muzejā aizvadīts 9. Mūsdienu Amatniecības festivāls, kas norisinājās vienlaicīgi ar 5. Latvijas mazpilsētu un pagastu amatierteātru svētkiem.

Festivāls piedāvāja apmeklētājiem iepazīt jaunākās tendences Latvijas amatniecībā. 2017.gadā tajā piedalījās vairāk nekā 120 amatnieku un 30 mājražotāju, 2018.gadā - 140 dažādu amatu meistari, 30 pārtikas mājražotāji, kā arī viesi no kaimiņzemēm, taču šogad tas izaudzis, pulcinot līdz 150 dažādu amatu meistarus (no kuriem 54 piedalījās festivālā pirmo reizi) un 35 pārtikas mājražotājus, kā arī meistarus no ārvalstīm – Azerbaidžānas, Gruzijas, Ķīnas un Lietuvas.

Atšķirībā no gadatirgus, kas norisinās jūnijā, augusta festivālā tiek aicināti piedalīties Latvijas amatnieki, kas strādā ar visdažādākajām metodēm un materiāliem, savos darinājumos apvienojot amata prasmes, tehnoloģiju attīstības un mūsdienu dizaina elementus.

Līdz lidostas Rīga atklāšanai 1975. gadā Rīgā galvenā bija Spilves lidosta.

Tā agrāk dēvēta gan par Spilves gaisa ostu, gan Rīgas gaisa ostu un Rīgas Centrālo lidostu. Tagad Spilves lidlaukā tiek nodrošināti privātie lidojumi un pilotu skolu treniņlidojumi, bet attīstības plāni ir miglā tīti, biznesa portālam db.lv pastāstīja Aivars Graholskis, bijušais Spilves aviācijas muzeja vadītājs.

Spilves lidostu sāka būvēt kara gūstekņi 1954. gadā, lidostas iekšdarbus veica latviešu amatnieki. «Amatnieki esot sacījuši, ka šī būs mazā Rundāle Rīgā,» stāstīja A. Graholskis.

Lidosta tika atklāta 1975. gadā. Spilvē 51 hektāru lielā teritorijā iekārtoja lidostu, ko trīsdesmitajos gados pārdēvēja par Spilves gaisa ostu. Tās īpašnieks bija Rīgas pilsēta, nomnieks - Pasta un telegrāfa departaments. Tika uzceltas divas būves. Viena no tām bija Rīgas – Liepājas reisa apkalpojošo lidmašīnu un privāto lidmašīnu novietošanai. Savukārt, gaisa satiksmes kārtības regulēšanai uzbūvēja stacijas ēku ar pasažieru uzgaidāmajām telpām, pastu, muitu, policiju, komandantūru, meteoroloģisko staciju, restorānu u.c.

Jau tradicionāli saviem apmeklētājiem durvis vēris Ziemassvētku veikals, kur tirgo Latvijā ražotas dāvanas.

«Laika gaitā Ziemassvētku veikala zīmols ir kļuvis atpazīstams, un jau no aptuveni oktobra cilvēki sāk interesēties, kur šogad būsim atvērti un ko piedāvāsim. Daudzi no pircējiem regulāri nāk uz mūsu veikalu jau pēc konkrētām precēm, kas nopērkamas no pašiem pirmsākumiem, gan arī aplūkot pašu jaunāko, ko radījuši mūsmāju amatnieki vai ražotāji,» stāsta Liena Kalna, Ziemassvētku veikala idejas autore.

«Šogad veikalā ir pārstāvēti 134 pašmāju ražotāji un amatnieki. Prieks, ka katru gadu preču sortiments aug,» viņa piebilst.

Ziemassvētku veikals darbojas pēc tā saucamā pop up store principa – veikals ir gadā atvērts tikai noteiktu laiku un piedāvā tematiskas preces. Šogad līdz 31.decembrim tas darbosies i/c Olimpia 2.stāvā un 10.janvārim t/c Galleria Riga 3.stāvā.

Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja rīkotais ikgadējais gadatirgus šogad atzīmētu 50. jubilejas sezonu, taču pulcēšanās ierobežojumu dēļ gadatirgus norise tika pārcelta uz 2021. gadu. Lai nodrošinātu pircējiem no Latvijas un ārzemēm iespēju iegādāties vietējo amatnieku un mājražotāju preces un tirgotājiem pārdot jau saražoto, izveidots tirgošanās portāls egadatirgus.lv.

Šobrīd egadatirgus.lv reģistrējušies vairāk nekā 130 amatnieki un mājražotāji no visas Latvijas.

Produkti ir izvietoti vairākās kategorijās – keramika; koks un tāss, tekstils; rotaļlietas; metāls; rotas; āda; stikls un pārtika un dzērieni, no kurām pārstāvētākās šobrīd ir tekstils, rotas un koka izstrādājumi.

Visvairāk tirgotāju pieteikušies no Rīgas un apkārtnes (50 %), Vidzemes (17 %), Zemgales (12 %), Latgales (11 %) un Kurzemes (10 %).

"Atskārstot, ka šogad lielie amatnieku svētki nevar noritēt kā ierasts, vēlējāmies tomēr šo gadu Latvijas amatniecības vēsturē atzīmēt kā būtisku, jo rūpes par savējiem un nepieciešamība izcelt un lolot vietējos darinājumus ir tikai augusi. Arī šajā on-line Gadatirgū piedalīsies amatnieki un mājražotāji, kuri sevi ir pierādījuši. Esam ļoti priecīgi par amatnieku un mājražotāju atsaucību un interesi pircējus sastapt arī virtuāli. Pateicoties viņiem, Latvijas amatniecība un mājražošanas tradīcijas tiek uzturētas dzīvas, jo tikai tā varam saglabāt šo nozīmīgo kultūras mantojumu. Mēs atšķirībā no daudzām tautām varam būt lepni, ka mums patiešām ir izdevies saglabāt to, kas daudziem jau zudis," stāsta Kristīne Kūla, Brīvdabas muzeja direktora vietniece.

Pēdējos gados daudz runāts par Latvijas reģionu iznīkšanu un darba spēka trūkumu, tomēr tieši Latvijas reģionos rodamas attīstības perspektīvas ražojošiem uzņēmumiem. Un tas nav tikai sentiments vai misijas apziņa bez racionāla seguma, jo tieši uzņēmējdarbības attīstībai Latvijas reģionos ir virkne priekšrocību. To pierādījuši tādi Latvijas eksporta čempioni kā, piemēram, Dobeles Dzirnavnieks, Tenax, Valmieras stikla šķiedra un arī mēs, Arbo Windows.

Vispirms – tā ir darbaroku pieejamība. Ja Rīgā koncentrējas intelektuālais potenciāls, tad reģionos – darba rokas. Daudz lielāka iespēja lielu skaitu amatniecības darbu veicēju atrast tieši ārpus Rīgas. Jāņem vērā arī tas, ka Rīgā un Pierīgā šobrīd vērojams daudz lielāks darbaspēka trūkums un konkurence par katru darbinieku kļūst arvien sīvāka. Turklāt reģionos krietni attīstītāks ir arī arodskolu un tehnikumu tīkls, kas nākamos darbiniekus sagatavo darba dzīvei. Amatniecības kvalitāte reģionos ir pat labāka! Un labi amatnieki ir nemainīgi pieprasīti vairākās ražošanas nozarēs. Pie mums strādāt nāk ļoti dažādi cilvēki – gan tikko no skolas sola - bez zināšanām un pieredzes, gan darba dzīvē jau apbružājušies, pieredzi uzkrājuši amata pratēji. Tomēr to, vai cilvēks spēs strādāt ilgstoši, nosaka nekas cits kā vien viņa personisko īpašību kopums un iekšējā motivācija kaut ko iemācīties, darīt.

Lai sniegtu iespēju iegādāties vietējo amatnieku un mazo uzņēmumu radītos izstrādājumus no visiem Latvijas novadiem, nedēļas nogalē tiks atklāts pirmais virtuālais rokdarbu tirgus, kas turpmāk būs atvērts katru otro nedēļas nogali.

Virtuālā tirgus "handMadeMarket.lv" idejas autore ir rotu dizainere no Kuldīgas Baiba Ivanovska, zīmolu "_abiete_" un "Zonda jewelry" radītāja. Liekot lietā šobrīd esošo brīvo laiku un daudzu gadu pieredzi uzņēmējdarbībā, mārketingā un ražošanā, kuldīdzniece vēlas atbalstīt māksliniekus un vietējo amatnieku mazo biznesu, izveidojot virtuālo rokdarbu tirgu.

"Kā mazais ražotājs esmu apmeklējusi dažādus gadatirgus, pilsētas svētkus un amatnieku tirdziņus. Zinu to, ka dalība tirdziņos daudziem ir pamata ienākuma avots un domājot par to, cik grūts šis ir laiks mazajiem ražotājiem, nolēmu radīt virtuālo tirgu, kur visi mazie ražotāji atkal varētu satikties vienuviet un iepriecināt pircējus gan no Latvijas, gan ārvalstīm. Šajā brīdī ikviens pirkums, kas izdarīts pie vietējiem Latvijas radītājiem, var izglābt kādu mazu ģimenes biznesu, ļaut dzimt jaunām idejām un gūt iedvesmu," uzsver idejas autore Baiba Ivanovska.

Vēsturiski ekonomiskā attīstība ir notikusi viļņveidīgi, jauni atklājumi un tehnoloģiski sasniegumi ir radījuši vairākus izrāvienus, ceļot produktivitāti un iedzīvotāju labklājību. Tomēr viss nezināmais vienlaikus ir ļoti vilinošs un reizē biedējošs.

Industriālās revolūcijas sākumā amatnieki demolēja rūpnīcu iekārtas, jo tās atņēma viņiem darbu. Ir jāpaiet zināmam laikam, lai katrs atrastu vietu jaunajā sistēmā, un tas ne vienmēr ir vienkārši. Šobrīd esam pietuvojušies mākslīgā intelekta izrāvienam, kas varētu ietekmēt lielu daļu nozaru; tas var šķist biedējoši, ne tikai mums kā indivīdiem, bet arī kā uzņēmumu vadītājiem. Vai un kā sākt uzticēties mākslīgajam intelektam uzņēmējdarbībā?

Biznesa programmatūras izstrādātāji savos produktos ir sākuši ieviest mākslīgā intelekta funkcionalitāti, sākot no uzlabotām analītikas spējām, līdz produktivitātes celšanas risinājumiem. Strauji izplatās dažādi ģeneratīvā mākslīgā intelekta risinājumi, ietekmējot daudzas radošās nozares, kas līdz šim jutušās pietiekami droši, un arvien grūtāk ir atšķirt mākslīgā intelekta un cilvēka radītus darbus. Dažu brīdi šķiet, ka mākslīgais intelekts drīz pārņems varu, taču tas nav tik vienkārši, jo pastāv milzīgs šķērslis – uzticēšanās. Tās veidošanās ir sarežģīts process, jo balstīts ne tikai uz racionāliem un loģiskiem argumentiem, bet arī saistīts ar mūsu individuālu uztveri, emocijām, pieredzi, intuīciju. Uzticēšanās ir pārliecība, ka sistēma rīkosies atbilstoši mūsu gaidām un izpildīs visas saistības un uzdevumus atbilstoši norādījumiem. Ja neticēsim, ka mākslīgais intelekts var kvalitatīvi veikt noteiktu darba daļu mūsu vietā, tā radītās iespējas neizmantosim, un zinātnes sasniegumiem nebūs nozīmes, lai cik pierādījumos balstīti tie būtu.

Šā gada pirmajā pusgadā Altum apstiprināto aizdevumu skaits biznesa uzsācējiem pieaudzis par 43 %, salīdzinot ar līdzīgu laika periodu pirms pandēmijas – 2019. gadā.

2021. gada pirmajā pusgadā Altum apstiprinājis aizdevumus par kopējo summu 7,43 miljoni eiro. Populārākās nozares, kurās izsniegti aizdevumi uzņēmējdarbības uzsākšanai: lauksaimniecība (37%), pakalpojumi (32%) un ražošana (20%).

“Salīdzinot ar laiku pirms pandēmijas, ievērojami augusi arī biznesa pieteikumu kvalitāte. Arvien retāk saņemam “ātro ideju” pieteikumus, bet novērojam to, ka biznesa uzsācēji kļūst radošāki ideju izstrādē, ilgāk un rūpīgāk izlolo savu ideju, paši meklē papildu finansējumu, un tikai tad piesakās Altum aizdevumam,” stāsta Jēkabs Krieviņš, Altum valdes loceklis.

“Ik gadus Altum biznesa uzsācējiem izsniedz aptuveni septiņus, astoņus miljonus eiro biznesa uzsākšanai. Lai arī šogad pieprasījums pēc biznesa uzsākšanas ir ievērojami audzis, jāuzsver, ka Altum iespējas palīdzēt biznesa uzsācējiem ir daudzkārt lielākas.”

Divu gadu laikā tradicionālo krāsu meistars Edgars Raitums no mājražotāja pārtapis par uzņēmēju ar savu darbnīcu.

Edgars Raitums joprojām ir vienīgais pastāvīgais kapitālsabiedrības algotais darbinieks un palīgus piesaista tikai uz laiku, kad ir lielāks pasūtījums. «Laikam esmu pārāk piesardzīgs,» viņš atzīst. Nevēlēšanās saistīties ar kredītiestādēm un riskēt ar plašu atvēzienu tomēr nav traucējusi soli pa solim attīstīt SIA Raituma krāsas no inkubatora cālēna par atzīta produkta ražotāju un saglabāt meistara autoritāti restauratoru lokā. Ar Kurzemes biznesa inkubatora atbalstu izveidota krāsu ražotne jeb darbnīca Kuldīgā, izstrādāts kapitālsabiedrības ražojumu zīmols, atrasts videi draudzīgs metāla iepakojums un saskaņotas produkta etiķetes. «Būs labi,» sola SIA Raituma krāsas dibinātājs Edgars Raitums. Līdz šim esot bijis tikai saturs, kas, protams, ir galvenais, bet tagad arī forma būs tam atbilstoša.

Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Latvijas Arhitektūras muzejā 1. novembrī atklās izstādi «INSPEKCIJA». Tā veltīta Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes, kas iepriekš bija zināma kā Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, trīsdesmit gadu darbam.

1988. gada 30. septembrī – laikā, kad Latvijas sabiedrībā auga neatkarības centieni, – tika izveidota Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, iestāde, kas trīsdesmit gadus ir veikusi kultūras mantojuma apzināšanu, izpēti, valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu uzskaiti un kontroli.

Kultūras vērtību saimnieki, arhitekti, vēsturnieki, plānotāji, būvnieki, amatnieki ikdienā valsts atbildīgās kultūras pieminekļu aizsardzības institūcijas nosaukumu nereti saīsina, apzīmējot to tikai ar vienu vārdu – inspekcija. Ar to skaidrojams izstādes nosaukums.

Izstāde «INSPEKCIJA» ir veltīta kultūras pieminekļu aizsardzības nozares atbildīgās institūcijas pastāvēšanas trīsdesmit gadiem un nepretendē uz visaptverošu vēstures izklāstu, bet tikai uz atsevišķiem laikmetu raksturojošiem akcentiem.

Vecrīgas Ziemassvētku tirdziņu Doma laukumā brīvdienās apmeklē divi līdz trīs tūkstoši cilvēku, pirmssvētku nedēļas darba dienās – ap tūkstoti

Parasti vislielākais cilvēku pieplūdums ir nedēļu pirms Ziemassvētkiem un pēc tam, sākot no 27. decembra līdz 7. janvārim, kad ir brīvdienas pareizticīgajiem. Brīvdienās tirdziņu apmeklē divi līdz trīs tūkstoši cilvēku dienā, darba dienās – mazāk. «Ziemassvētku nedēļā arī darba dienās tirdziņā mēdz iegriezties ap vienu tūkstoti apmeklētāju,» stāsta Ingūna Vucena, SIA Vecrīgas Ziemassvētku tirdziņš izpilddirektore. Vaicāta, kā tirdziņa darbību ietekmē sniega trūkums, viņa teic, ka tam neesot lielas nozīmes, turklāt atklāšanas dienā sniegs ir bijis.

Pircēju aktivitāte šogad esot ievērojami lielāka, nekā citus gadus. Tas saistīts ar ieguldījumiem reklāmā, komunikāciju sociālajos tīklos, kā arī investīcijām jaunos objektos. «Šogad kopā esam radījuši jaunus projektus – Dod 5 labdarības projekts šogad norisināsies Vecrīgas tirdziņā, esam atjaunojuši tirdziņa objektus Kariete, Piparkūku namiņš un Pasta māja. Jau trešo gadu norisinās Tubu festivāls un jau desmito gadu – Ziemassvētku vecīšu skrējiens,» saka I. Vucena.

Latvijā ir labas iestrādes un ilgtspējīgas būvniecības piemēri, tomēr plašākā tvērumā ilgtspējas prakse ēku būvniecībā pagaidām vēl tiek reti izmantota, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Brusbārde un padomnieks enerģētikas un klimata politikas jomā Dzintars Jaunzems.

Ekonomisti norāda, ka ilgtspējīgas būvniecības prakse drīzumā būs obligāta Latvijā. Šogad martā Eiropas Parlamentā tika apstiprināts ēku dekarbonizācijas plāns, kas nosaka, ka visām jaunajām ēkām no 2030.gada ir jābūt bezemisiju. Emisiju aprēķinos ņems vērā visu ēkas būvniecības dzīves ciklu, sākot ar finansēšanu un projektēšanu, līdz atkritumiem pēc objekta nojaukšanas. Tas nozīmē, ka pārmaiņas būvniecības nozarē ir steidzamākas nekā jebkad agrāk.

Latvijas eksporta tirgos pieprasījums pēc ilgtspējīgiem, sertificētiem materiāliem aizvien pieaugs, un tā ir Latvijas uzņēmumu iespēja ielauzties tirgū un izrauties attīstībā, raksta ekonomisti. Jau šobrīd vairākiem Latvijā ražotiem būvmateriāliem ir izsniegti apliecinājumi par atbilstību starptautiskām produktu vides deklarācijām, un tie veiksmīgi iekaro ārējos tirgus.

Alus mājbrūvētāji Reinis Pļaviņš un Edgars Melnis savu hobiju pārvērš biznesā; cer uzkrāt pieredzi un naudu, lai būvētu rūpnīcu.

«Ne man, ne Edgaram nav mērķa uztaisīt lētāko alu pilsētā, mūsu mērķis ir uztaisīt labāko, un tās ir divas dažādas lietas,» saka Reinis Pļaviņš, alus darbnīcas Labietis (SIA Zlaukts) līdz- īpašnieks. Viņa un Edgara Meļņa darīto alu, piemēram, esot novērtējis restorāns Vincents, kur to var nopirkt.

Reinis un Edgars ir alus mājbrūvētāji ar stāžu. Reinis uzsver, ka ir svarīgi mērīt pieredzi nevis gados, bet brūvējumu skaitā, jo ir mājbrūvētāji, kas to dara vienreiz gadā – uz Jāņiem, un tādiem pēc pieciem gadiem ir piecu gadu stāžs, bet tikai piecas alus šķirnes. Reiņa un Edgara «kontā» ir vairāk nekā simts brūvējumu.

Vēsturiskajā ostas noliktavā Liepājā izveidots zivju apstrādes cehs, mikro alus darītava un drīzumā durvis vērs arī zivju restorāns-gastrobārs.

Pirms vairāk nekā 20 gadiem ēku iegādājās Ervils Laugalis, lai izveidotu remonta bāzi un piestātni saviem zvejas kuģiem. "Iepriekš ēkas pirmajā stāvā atradās kuģu remonta bāze ar dīzeļdegvielu, motoriem, eļļām, gultņiem un virzuļiem," stāsta E.Laugaļa dēls Aigars, kurš senajā ēkā attīsta projektu "Spīķeris 53".

Ar Eiropas Jūrlietu un Zivsaimniecības fonda, Lauku Atbalsta dienesta un vietējās rīcības grupas "Liepājas Rajona partnerība" atbalstu četrstāvu ēkas pirmajā stāvā tika realizēti trīs projekti - izveidots zivju apstrādes cehs, mikro alus darītava un zivju restorāns. Kopējās investīcijas ir aptuveni 85 000 eiro.

A.Laugalis stāsta, ka doma attīstīt seno spīķeri kā sabiedrisku vietu lolota gandrīz 10 gadus. Tika saņemti vairāki mājieni, ka tā ir vieta, kur būtu jābūt zivju restorānam. Ne velti ģimene jau vairāk nekā 25 gadus nodarbojas ar zvejniecību.

Covid-19 radītās krīzes iespaidā vislielākais jaunreģistrēto bezdarbnieku skaits šogad bija martā un aprīlī, tomēr augustā to skaits jau pietuvojās gada sākuma rādītājiem, turklāt tiek novērotas arī citas pozitīvas darba tirgus tendences, informē Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA).

Ja aprīlī bezdarbnieka statuss bija piešķirts kopumā aptuveni 15 800 personām, tad augustā 6900 iedzīvotājiem. Tikmēr šī gada janvārī bezdarbnieka statuss bija piešķirts aptuveni 7900 iedzīvotājiem, bet februārī - 6100.

Aģentūrā novēro arī citas pozitīvas darba tirgus tendences, tostarp arī reģistrēto vakanču skaita pieaugumu. Ja aprīlī darba devēji NVA bija reģistrējuši aptuveni 4800 jaunu vakanču, tad augustā - 6500. Visvairāk brīvo darba vietu bija reģistrētas tādās jomās kā būvniecība un nekustamais īpašums, ražošana, pakalpojumi, transports un loģistika. Augusta beigās darba meklētājiem kopumā bija pieejami aptuveni 18 000 aktuālo vakanču.

70 metrus garajā Laipu ielā iegriežas vien retais, lai gan šīs ieliņas burvība un varētu pat teikt, franču šarms neesot pienācīgi novērtēts.

Par spīti faktam, ka Laipu iela nebūt neatrodas Vecrīgas nostūrī, bet starp Līvu laukumu un Šķūņu ielu, kur par cilvēku plūsmu sūdzēties nevarētu, šo mazo, kluso ieliņu pamanot vien retais. Vasarās skatu aizsedzot kafejnīcu terases, bet tagad vērība vairāk tiekot pievērsta Ziemassvētku tirdziņam, kas jau iekārtots Līvu laukumā. Pirms vairākiem gadiem uz Laipu ielas esot bijusi lielāka rosība un vairums uz šīs ielas esošo uzņēmumu bijuši radošo profesiju pārstāvji – amatnieki un mākslinieki. Pirmskrīzes gados pat notikuši Laipu ielas svētki, kad cilvēki aicināti piedalīties dažādās radošajās darbnīcās.