Tirdzniecība un pakalpojumi

Vēlas novērst krāpniecību elektronisko sakaru nozarē, ko veic, izmantojot numerāciju

Žanete Hāka, 21.11.2016

Jaunākais izdevums

Lai novērstu iespējamos krāpniecības gadījumus elektronisko sakaru nozarē, kas tiek veikti, izmantojot numerāciju, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) ir veikusi grozījumus noteikums, kas to regulē.

Grozījumus Reg SPRK ulators veicis, lai samazinātu iespējamību, ka komersanti varētu veikt darbības ar numerāciju, kas neatbilst numerācijas plānam, vai arī elektronisko sakaru operators izmanto viņam nepiešķirto numerāciju.

Līdz ar to SPRK noteikumu grozījumu projektā precizējis krāpniecības jēdziena definīciju, kā arī veicis krāpniecības pazīmju raksturojumu, to paplašinot un precizējot.

Pirms noteikumu apstiprināšanas, lai uzzināt tirgus dalībnieku viedokli par izstrādāto Grozījuma projektu, Regulators izsludināja publisko konsultāciju. Konsultācijas ietvaros Regulators saņēma priekšlikumus, iebildumus un komentārus no diviem elektronisko sakaru komersantiem – SIA Latvijas Mobilais Telefons un SIA Lattelecom. Iesniegtie priekšlikumi būtiskas izmaiņas grozījumu projektā neieviesa, līdz ar to Regulators secina, ka grozījumu projekta redakcija no elektronisko sakaru komersantu puses tiek atbalstīta.

Grozījumi Krāpniecības, izmantojot numerāciju, novēršanas noteikumos stāsies spēkā dienu pēc oficiāla paziņojuma publicēšanas laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pārmaiņas ePrivātumā attiecas arī uz personīgo tiešsaistes komunikāciju

Anna Vladimirova-Krjukova - Zvērinātu advokātu biroja COBALT juriste, sertificēta datu aizsardzības speciāliste, 08.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) piemērošanas uzsākšanu izraisītā vētra ir pierimusi. Lai gan VDAR ieviešanas pasākumi turpinās, Latvijā periodiski atceras arī par ePrivātumu un šajā jomā solīto jauno Eiropas Savienības (ES) regulu.

Galvenokārt par plānoto ePrivātuma regulu interesējas sīkdatņu izmantošanas un tiešā mārketinga dēļ. Tomēr, neskatoties uz to, ka jaunā regula vēl nav pieņemta, ePrivātuma jomā ir jaunumi, kas var ietekmēt atsevišķus digitālo pakalpojumu sniedzējus.

Šobrīd ePrivātuma jautājumi ES ir atrunāti Direktīvā 2002/58 (ePrivātuma direktīva), kura ir integrēta dalībvalstu normatīvajos aktos, piemēram, Latvijas Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā. Būtisks ir ePrivātuma direktīvas piemērošanas ietvars: elektronisko sakaru nozare un attiecīgi elektronisko sakaru pakalpojumi. Cita ES Direktīva 2002/21 (pamatdirektīva elektronisko sakaru nozarei) definē elektronisko sakaru pakalpojumus šādi: pakalpojums, ko parasti nodrošina par atlīdzību un kas pilnīgi vai galvenokārt sastāv no signālu pārraidīšanas elektronisko komunikāciju tīklos, ietverot telekomunikāciju pakalpojumus un pārraidīšanas pakalpojumus tīklos, ko izmanto apraidei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Uz trim gadiem pārtrauc SIA Teleone darbību elektronisko sakaru nozarē

Žanete Hāka, 12.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK), veicot elektronisko sakaru komersantu uzraudzību, konstatējusi, ka elektronisko sakaru komersants - SIA Teleone - atkārtoti gada laikā ir pārkāpis noteikumus, kas paredz informācijas iesniegšanu SPRK, informē komisija.

Līdz ar to SPRK padome lemj par komersanta darbības pārtraukšanu elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanā un elektronisko sakaru tīklu nodrošināšanā uz trīs gadiem, kā arī izslēdz no elektronisko sakaru komersantu saraksta.

Regulatora padome, pieņemot šādu lēmumu, uzliek pienākumu SIA Teleone nekavējoties informēt galalietotājus par tā darbības pārtraukšanu un par atņemtajām tiesībām sniegt elektronisko sakaru pakalpojumus vai nodrošināt elektronisko sakaru tīklu. Vienlaikus SIA Teleone līdz 2017.gada 26.februārim ir pienākums nodrošināt numura saglabāšanas pakalpojumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ja galalietotājs to pieprasa.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Izteikts konkurences trūkums valsts un pašvaldību mobilo sakaru iepirkumos

Tele2 komercdirektors Raivo Rosts, 21.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts 2020. gada budžeta veidošanas laikā bieži bija dzirdami publiski izteikumi par būtisku līdzekļu trūkumu dažādām nozarēm. Politiķi un ierēdņi meklēja dažādus risinājumus, lai palielinātu valsts ieņēmumus.

Manuprāt, nepietiekama vērība tika pievērsta valsts un pašvaldību iepirkumiem, kuros novērojama valsts līdzekļu izšķērdēšana – vismaz mobilo sakaru pakalpojumu jomā.

Izteikts konkurences trūkums valsts un pašvaldību institūciju mobilo sakaru pakalpojumu iepirkumos ir novērojams jau vairāku gadu garumā. Mūsu aprēķini liecina, ka, piemēram, ministrijas un to padotības iestādes par mobilo sakaru pakalpojumiem pārmaksā aptuveni 1 miljonu eiro līguma darbības termiņā. Taču esmu pārliecināts, ka šī summa ir daudz lielāka, ja aplūkotu visas valsts un pašvaldību iestādes. Diemžēl publiski šāda informācija nav pieejama.

Oficiālie Finanšu ministrijas dati liecina, ka ap 70% ministriju un to padotības iestāžu mobilo sakaru pakalpojumus sniedz viens operators – LMT. Ja ņemam vērā tikai ministrijas, tad 12 no 13 ministrijām pakalpojumu sniedzējs ir šis konkrētais nozares spēlētājs. Šim faktam mēs nepievērstu vērību, ja iepirkumos visiem tirgus spēlētājiem būtu vienlīdzīgas iespējas konkurēt un uzvarētu objektīvi konkurētspējīgākais piedāvājums. Diemžēl šobrīd notiek centieni ar dažādām konkurenci kropļojošām metodēm saglabāt to tirgus situāciju, kāda vēsturiski izveidojusies šajā sektorā, un noturēt to handikapu, kuru LMT ieguvis kā pirmais mobilo sakaru operators Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Universālajā pakalpojumā vairs neietvers visaptverošu telefona uzziņu dienestu

Žanete Hāka, 21.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padome apstiprinājusi Noteikumus par universālo pakalpojumu elektronisko sakaru nozarē. Noteikumi paredz, ka universālajā pakalpojumā vairs netiks ietverts visaptverošs telefona uzziņu dienests un visaptverošs abonentu saraksts, informē SPRK.

Vienlaikus līdz ar apstiprinātajiem noteikumiem ir ieviests jauns nosacījums - ja kādu no universālajā pakalpojumā ietvertajiem pakalpojumiem nodrošina tirgus, Regulators to neiekļauj universālā pakalpojuma saistībās.

Pirms noteikumu apstiprināšanas, Regulators veica publisko konsultāciju, lai izzinātu tirgus dalībnieku viedokli. Konsultāciju laikā Regulators nesaņēma nevienu priekšlikumu vai komentāru.

Noteikumi par universālo pakalpojumu elektronisko sakaru nozarē apstiprināti atbilstoši Elektronisko sakaru likumā[1] noteiktajam.Noteikumi stājas spēkā 2017.gada 1.janvārī.

Ar universālo pakalpojumu elektronisko sakaru nozarē saprot minimālo noteiktas kvalitātes elektronisko sakaru pakalpojumu apjomu, kas par pieņemamu cenu ir pieejams visiem lietotājiem visā Latvijas Republikas teritorijā neatkarīgi no to ģeogrāfiskās atrašanās vietas. Elektronisko sakaru nozarē universālo pakalpojumu kopš 2003.gada sniedz SIA “Lattelecom”.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Kā viesabonēšanas tarifu atcelšana ietekmēs pakalpojumu cenas?

Žanete Hāka, 14.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības Telekomunikāciju regula paredz viesabonēšanas tarifu atcelšanu no 2017. gada 15. jūnija, kas nozīmē, ka patērētāji par mobilā telefona zvaniem un internetu varēs vienādi maksāt gan savā valstī, gan citur Eiropas Savienībā.

Jaunā kārtība, par kuras detaļām ES līmenī vēl jāpieņem lēmumi, var veicināt tarifu celšanos tur, kur tie patlaban ir zemāki, jo šo valstu operatori būs spiesti piemaksāt savu klientu vietā, norāda eksperti.

Iespējams, mobilo sakaru tarifu pieaugumu nākotnē šīs pārmaiņas ietekmētu mazāk, ja ar dalībvalstu pūlēm zemākā līmenī tiktu noturētas viesabonēšanas vairumtirdzniecības cenas, kas sāpīgāk ietekmē tās valstis, kurās patlaban mobilo sakaru pakalpojumi ir lētāki. Kā liecina Eiropas Padomes izplatītā informācija, regulas projektā ir noteiktas robežas maksām, ko operatori var viens otram prasīt par savu tīklu izmantošanu, lai sniegtu viesabonēšanas pakalpojumus. Šie cenu griesti attiecas uz balss zvaniem, SMS un datu izmantošanu. Tāpat jauno noteikumu mērķis ir saglabāt stimulus ieguldījumiem tīklos un nepieļaut konkurences izkropļojumus ne vietējā, ne apmeklētajā sakaru tīklā. Vispārējā pieeja paredz jaunu mehānismu vairumtirdzniecības līmenī, lai izņēmuma apstākļos nodrošinātu ilgtspēju. Ja operatori nespēj atgūt savas izmaksas, tie var savas valsts regulatoram lūgt atļauju piemērot papildmaksu virs noteiktajiem griestiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) ir izvērtējusi elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitāti Latvijā, informē SPRK.

2016. gads elektronisko sakaru jomā iezīmējas ar interneta tehnoloģiju attīstību. Kopumā var secināt – kvalitātei ir tendence uzlaboties, atšķirības pastāv atkarībā no interneta pakalpojuma saņemšanas vietas.

Izvērtējot interneta pakalpojuma pieslēguma ātruma izmaiņu dinamiku trīs gadu griezumā, SPRK secina, ka vērojams pieslēguma ātruma vērtību pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu mērījumu datiem, 2016.gadā iezīmējot 4G tehnoloģijas attīstības turpinājumu.

Lai arī joprojām dažādās Latvijas apdzīvotās vietās interneta pakalpojuma saņemšanas iespējas ir atšķirīgas, kopumā vietās, kur ir stabils mobilā elektronisko sakaru tīkla pārklājums un pietiekami mobilā elektronisko sakaru tīkla resursi, interneta pakalpojumi tiek nodrošināti labā kvalitātē. Turklāt sniegtā interneta pakalpojuma kvalitātes parametru vērtībām katru gadu ir vērojama tendence uzlaboties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Visbiežāk sūdzas par elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēju rēķiniem un līguma nosacījumiem

Žanete Hāka, 10.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) ir apkopojusi informāciju par elektronisko sakaru pakalpojumu lietotāju iesniegtajām sūdzībām 2016.gadā, informē SPRK.

Aizvadītajā gadā SPRK saņēma un sniedza atbildes uz 71 sūdzību. Pretēji līdzšinējiem gadiem, 2016. gadā vērojams sūdzību skaita pieaugums, lielākoties – par rēķiniem un līguma nosacījumiem.

Laika posmā no 2009.gada līdz 2015.gadam pakalpojumu lietotāju sūdzību skaits pakāpeniski samazinājās, tomēr 2016.gadā vērojams sūdzību skaita pieaugums.

Izvērtējot sūdzību iemeslus, SPRK konstatēja, ka saņemto lietotāju sūdzības galvenokārt bija par abonentu rēķiniem un tarifu piemērošanu, līgumiem un pakalpojumu kvalitāti.

Izvērtējot 2016.gadā saņemtās sūdzības pēc sniegto pakalpojumu veida, vērojams, ka lielākais skaits sūdzību tika iesniegts par interneta pakalpojumu un balss telefonijas pakalpojumu mobilā tīklā. Salīdzinoši daudz sūdzību saņemts arī par televīzijas programmu izplatīšanu pakalpojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Desmit gados pieckāršojies IT pakalpojumu eksports; nozarē sevi pieteikuši servisa centri un startup jomas uzņēmumi

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozare attīstās strauji, un šobrīd neviens nav jāpārliecina par tās ilgtspēju un nākotnes potenciālu. Lai gan nozarē vēl aizvien ir dažādi stereotipi un ne visa sabiedrība izprot tās specifiku, pēdējos desmit gados šī joma piedzīvojusi lielas izmaiņas, arī rezultāti redzami – to apliecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Latvijā IKT sektorā strādājošo skaits ir palielinājies par 58%. 2008.gadā nozarē strādāja 18,9 tūkst. cilvēku, 2015. gadā – 28,3 tūkst., bet pērn vairāk nekā 30 tūkst., DB pamato Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa. Palielinājies arī IKT uzņēmumu skaits – Latvijā 2008.gadā to bija 2,6 tūkst., bet 2015.gadā – vairāk nekā 6 tūkst. Novērojams arī IKT sektora pievienotās vērtības īpatsvara pieaugumus iekšzemes kopproduktā – no 3,6% 2008. gadā līdz 4,2 % 2015. gadā. Jāatzīmē, ka IKT nozarē atalgojums ir viens no augstākajiem valstī. Īpaši jāizceļ IT pakalpojumu eksporta lēciens. Atbilstoši Latvijas Bankas datiem, 2000. gadā IT attiecīgais rādītājs bija 16,34 milj. eiro, bet 2015. gadā – 256,98 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Nereti patērētājiem par sakaru pakalpojumiem jāmaksā vairāk nekā noteikts izvēlētajā tarifā

Žanete Hāka, 12.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) vērš patērētāju uzmanību uz nepieciešamību rūpīgi iepazīties ar elektronisko sakaru operatoru tīklu piedāvātajiem tarifiem un maksu par zvaniem uz citu operatoru klientu numuriem. Tādējādi tiktu mazināti gadījumi, kad patērētājiem par sakaru pakalpojumiem jānorēķinās vairāk, nekā tas ir noteikts izvēlētajā tarifā.

KP ir saņēmusi vairākus iesniegumus par atšķirīgu tarifu piemērošanu zvaniem uz dažādiem elektronisko sakaru operatoru tīkliem. Iesniegumos ir norādīts, ka zvani, kas tiek veikti populārāko operatoru – SIA Latvijas mobilais telefons, SIA Tele2, SIA Bite Latvija un SIA Lattelecom – sakaru tīklos, ir iekļauti standarta ikmēneša maksā. Tajā pašā laikā par zvaniem uz citu, vairāk nekā 70 elektronisko sakaru operatoru numuriem, piemēram, SIA CSC TELECOM un SIA Baltcom, kuru pakalpojumus mēdz izmantot arī tādas iestādes kā slimnīcas un poliklīnikas, patērētājiem ir jāmaksā papildus.

Šādu situāciju KP skaidro ar to, ka atsevišķi populārākie operatori ietver visus iespējamos zvanus savos tarifos ar fiksēto mēneša maksu, kamēr citiem operatoriem tarifos ir iekļauti zvani tikai uz četriem populārajiem tīkliem Latvijā. Tā rezultātā patērētājiem, zvanot uz citiem tīkliem, par to ir jāmaksā papildus ierastajai ikmēneša rēķina summai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Regulators pārtrauc telekomunikāciju uzņēmuma FirstNet darbību uz pieciem gadiem

Zane Atlāce - Bistere, 14.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (Regulators) nolēmusi pārtraukt telekomunikāciju uzņēmuma FirstNet darbību elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanā un elektronisko sakaru tīklu nodrošināšanā uz pieciem gadiem, kā arī izslēgt no elektronisko sakaru komersantu saraksta, informē Regulatrors.

Šāds lēmums, pieņemts, jo veicot elektronisko sakaru komersantu uzraudzību, konstatēts, ka SIA FirstNet atkārtoti gada laikā ir pārkāpusi noteikumus, kas paredz informācijas iesniegšanu Regulatoram.

Regulatora padome, pieņemot šādu lēmumu, uzliek pienākumu SIA FirstNet nekavējoties informēt galalietotājus par tā darbības pārtraukšanu un par atņemtajām tiesībām sniegt elektronisko sakaru pakalpojumus. Vienlaikus SIA FirstNet līdz 2016.gada 26.novembrim ir pienākums nodrošināt numura saglabāšanas pakalpojumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ja galalietotājs to pieprasa.

SIA FirstNet pēdējo reizi tika brīdināts 2016.gada 20.jūlijā ar iespēju novērst pārkāpumu un iesniegt pieprasīto informāciju līdz 2016.gada 9. augustam. Tā kā komersants, nesniedzot informāciju, ir atkārtoti pārkāpis Vispārējās atļaujas noteikumus, Regulatora padome 13.oktobrī nolēma pārtraukt SIA FirstNet darbību no 2016.gada 27.novembra līdz 2021.gada 26.novembrim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts iestādes neefektīvi tērē budžeta līdzekļus, jo, izmantojot novecojušus un konkurenci kropļojošus iepirkumu noteikumus, pārmaksā par mobilo sakaru pakalpojumiem, uzskata mobilo sakaru operatora «Tele2» pārstāvji.

Šobrīd lielākajā daļā mobilo sakaru iepirkumu valsts un pašvaldību iestādēs faktiski nepastāv konkurence un sistemātiski uzvar pretendents, kurš par līdzvērtīgas kvalitātes pakalpojumu piedāvā augstāku pakalpojumu cenu, norāda uzņēmums.

Pēdējais šāds gadījums ir Nodrošinājuma Valsts aģentūras izsludinātais iepirkums «Mobilo sakaru operatoru sniegto pakalpojumu iegāde Iekšlietu ministrijas padotības iestāžu vajadzībām uz pieciem gadiem». Tajā «Tele2», iesniedzot finanšu piedāvājumu par kopsummu EUR 5,47 (par pasūtītāja definētajiem pakalpojumiem), zaudēja piedāvājumam par kopsummu EUR 10,82, piemēru min Tele2.

«Iekšlietu ministrijas gadījums raksturo situāciju valsts un pašvaldību iepirkumos. Proti, tajos tiek definētas tehniskās un pakalpojumu prasības, kas bija aktuālas pirms 10 un vairāk gadiem, kad mobilo sakaru tirgus situācija bija radikāli atšķirīga. Rezultātā iepirkumā uzvar pretendents, kura finanšu piedāvājumu kopsumma ir divreiz lielāka. Mūsu praksē ir bijuši gadījumi, kad nav iespējams uzvarēt, pat ja pakalpojumus piedāvājam par velti! Tā ir absurda situācija, ņemot vērā mobilo operatoru sniegto pakalpojumu kvalitātes līmeni Latvijā,» atzīst «Tele2» komercdirektors Raivo Rosts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Samazinās platjoslas optiskā tīkla izmantošanas tarifi elektronisko sakaru operatoriem

Žanete Hāka, 03.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 4.marta stājas spēkā jauni platjoslas optiskā tīkla izmantošanas tarifi elektronisko sakaru operatoriem.

Tīkla izmantošanas tarifs jau no pirmā kilometra tiek samazināts par 30%, kas pozitīvi ietekmēs tos operatorus, kuri izmanto nelielus platjoslas optiskā tīkla posmus pakalpojumu nodrošināšanai iedzīvotājiem, informē ERAF līdzfinansētā platjoslas optiskā tīkla izbūves projekta īstenotājs VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC).

Platjoslas optiskā tīkla tarifu izmaksas veido tikai infrastruktūras uzturēšanas un operatoriem sniegtā pakalpojuma nodrošināšanas izmaksas. Ik gadu LVRTC atbilstoši likumā noteiktajam pārskata un pārapstiprina platjoslas pakalpojumu tarifus, taču līdz šim tie netika būtiski grozīti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Tele2 atkārtoti iesniedzis sūdzību IUB par Zemkopības ministrijas mobilo sakaru pakalpojumu iepirkumu

LETA, 21.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilo sakaru operators «Tele2» atkārtoti iesniedzis sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) par mobilo sakaru pakalpojumu iegādi Zemkopības ministrijai (ZM) un tās padotībā esošajām tiešās pārvaldes iestādēm, liecina IUB publiskotā informācija.

«Tele2» komercdirektors Raivo Rosts sacīja, ka IUB lēmums noteica, ka ZM jāizslēdz konkursa nolikumā noteiktais vērtēšanas kritērijs par konkrētās frekvencēs raidošo bāzes staciju skaitu. «ZM šo IUB lēmumu pēc būtības nav ņēmis vērā, jo veicis tikai korekcijas, mainot punktu skaitu, kas piešķirams par konkrētajā frekvencē raidošajām bāzes stacijām,» skaidroja Rosts.

Savukārt ZM uzsvēra, ka tā ir ņēmusi vērā IUB Iesniegumu izskatīšanas komisijas 25.jūlija lēmumā noteikto uzdevumu veikt grozījumus un pilnveidojusi nolikuma nosacījumus.

«Konkursa nolikums ir izstrādāts atbilstoši pasūtītāja vajadzībām, lai noteiktu saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, un tajā ir iekļautas prasības un precizēti vērtēšanas kritēriji tīkla pārklājuma nodrošinājumam, bāzes staciju sadalījumam pēc skaita un frekfencēm, gan arī pakalpojumu pieejamības rādītājiem atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) veiktajiem mērījumiem,» uzsvēra ZM.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Visaugstākais nodokļu parādnieku īpatsvars - mēbeļu ražošanā un sabiedriskajā ēdināšanā

Monta Glumane, 26.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptuveni piektajai daļai Latvijas uzņēmumu nodokļu parāds pārsniedz 150 eiro. Analizējot parādnieku informāciju, redzams, ka atšķiras nemaksātāju īpatsvars dažādās nozarēs - kamēr ēdināšanas pakalpojumu nozarē teju trešdaļai uzņēmumu nodokļu parāds ir jau pēdējos sešus mēnešus pēc kārtas, lauksaimniecībā tādi ir vien nepilni 3% no visiem nozares uzņēmumiem, informē Lursoft.

Lursoft pētījums atklāj, ka uzņēmumu kopējais nodokļu parāds sasniedz 611,74 miljonus eiro un parādnieku rindās atrodami vairāk nekā 39 tūkstoši uzņēmumi, kas nozīmē, ka nodokļu maksāšanas disciplīnas problēmas ir piektdaļai Latvijas uzņēmumu.

Kā norādījusi VID vadītāja Ieva Jaunzeme, iestādes mērķis ir veicināt brīvprātīgu nodokļu nomaksu, kas Latvijā patlaban veido vien 57%, kamēr Zviedrijā šis rādītājs ir 90%. Tiekoties ar VID vadītāju, premjers Krišjānis Kariņš informējis, ka valdība ir iecerējusi līdz 2021.gadam izskatīt esošo nodokļu politiku, identificēt tās trūkumus un nepieciešamības gadījumā sistēmu uzlabot. «Ja visi maksātu nodokļus, nevis kā tagad - daļa maksā, bet daļa maksā minimāli, - tad varētu pat samazināt nodokļu likmes un iekasēt vairāk naudas,» skaidrojis premjers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta: Regulators: LMT nav pilnībā ievērojis ES viesabonēšanas regulas prasības

Zane Atlāce - Bistere, 14.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (Regulators), izvērtējot SIA Latvijas Mobilais telefons (LMT) sniegtos viesabonešanas pakalpojumus un piemērotās cenu politikas atbilstību Regulai par viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanu Eiropas Savienībā, secināja, ka LMT pilnībā nav ievērojis Regulā noteiktās prasības, informē Regulatora pārstāve Ieva Bethere.

Līdz ar to Regulatora padome uzdeva LMT līdz 1.decembrim novērst konstatēto Regulas pārkāpumu.

Saskaņā ar Regulu 2017.gada 15.jūnijā Eiropas Savienībā tiks atcelti viesabonēšanas tarifi un mobilo sakaru lietotāji varēs saņemt pakalpojumus citā Eiropas Savienības valstī par tādiem pašiem tarifiem kā savā valstī (tā dēvētais «roam like at home» princips). Līdz 2017.gada 15.jūnijam ir noteikts pārejas periods, kurā operatoriem atļauts vietējiem tarifiem pievienot nelielu maksimālo viesabonēšanas maksu. SIA LMT šobrīd saviem klientiem piedāvā vairākus tarifu plānus, kas iekļauj viesabonēšanas pakalpojumu, no kuriem vismaz viens neatbilst visām Regulas prasībām, jo nedod iespēju lietotājiem saņemt viesabonēšanas pakalpojumu par Eiropas Savienībā noteikto maksimālo viesabonēšanas maksu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Mobilo sakaru operatori turpmāk nedrīkstēs veikt telemārketinga zvanus citu operatoru klientiem

LETA, 24.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas mobilo sakaru operatori parakstījuši labās prakses kodeksu Par komerciālu paziņojumu sūtīšanas komercpraksi, izmantojot telemārketingu, saskaņā ar kuru no ceturtdienas, 25.augusta, operatori varēs veikt telemārketinga zvanus citu operatoru klientiem tikai tad, ja saņemta nepārprotama atļauja no šiem klientiem.

Kodeksu šodien parakstījuši Bite, Tele2, Latvijas Mobilais telefons (LMT), Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija, Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācija, kā arī Latvijas Telekomunikāciju asociācija.Notei

umi paredz, ka telemārketinga zvanus varēs saņemt tikai tie klienti, kas iepriekš devuši tiem savu piekrišanu. Pie tam komerciāla paziņojuma saņēmēja piekrišanai ir jābūt skaidrai un nepārprotamai, kā arī brīvi izteiktai, veicot aktīvu darbību.

Iepriekš atzīmēti lauki, piekrišanas ietveršana kopējā noteikumu tekstā vai komerciāla paziņojuma saņēmēja klusēšana vai atturēšana no darbības un cita veida pasīva rīcība nav uzskatāma par iepriekš dotu piekrišanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

SPRK saskata iespējamu Sadales tīkla pārkāpumu lietā par krāpšanos ar OIK

LETA, 20.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja AS «Sadales tīkls» parakstījis aktu par koģenerācijas stacijas nodošanu ekspluatācijā pirms tas reāli noticis, tad tas ir pārkāpums, šodien žurnālistiem stāstīja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) vadītājs Rolands Irklis.

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) mediju pārstāvjus informēja, ka Ekonomikas ministrija (EM) gatavos ziņojumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim (ZZS), kurā tiks ietverts vērtējums par SPRK atbildību jautājumā par atļauju piešķiršanu darbu nesākušām koģenerācijas stacijām. Ministrs gan detalizētāk nekomentēja SPRK atbildību.

Savukārt Irklis stāstīja, ka lietā par iespējamu krāpšanos ar darbu nesākušām koģenerācijas stacijām figurē akti, kas balstīti uz SPRK izdotiem noteikumiem.

«SPRK noteikumi ir ietverti EM noteikumos par obligāto iepirkumu, jo tādējādi ministrija var pārliecināties, ka stacija ir nodota ekspluatācijā un ir pieslēgta sistēmai. Tātad EM izmanto SPRK izdotos noteikumus, lai pārliecinātos par pareizi realizētu obligātā iepirkuma atļauju,» skaidroja SPRK vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ar pārsteidzīgu lēmumu PTAC izdara "lāča pakalpojumu" iedzīvotājiem

Valdis Vancovičs, “Tele2” valdes priekšsēdētājs, 18.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir valsts institūcijas, kas uzrauga uzņēmumu darbību - viena no tām ir Patērētāju tiesību un aizsardzības centrs (PTAC), kuras nosaukumā ir nepārprotami ietverts tā pamatuzdevums - patērētāju tiesību aizsardzība.

Diemžēl atsevišķos gadījumos pārcentība vai vēlme demonstrēt varu noved pie lēmumiem, kas negatīvi var ietekmēt pašus patērētājus.

Ar nožēlu jāatzīst, ka arī mēs - "Tele2" - šoreiz esam to piedzīvojuši. Trīs mēnešus, palīdzot valstij pārvarēt koronavīrusa radītos sociālekonomiskos apstākļus, mēs klientiem, kuriem bija ierobežotas iespējas izmantot mobilo internetu, dāvājām iespēju lietot interneta pakalpojumus neierobežotā apjomā bez papildu maksas. Klienti to ļoti novērtēja, jo tas bija svarīgi dažādu sadzīves jautājumu risināšanā.

Mēs redzam, ka šobrīd datu patēriņš šajos iepriekš limitētajos tarifu plānos ir palielinājies aptuveni trīs reizes. Tas faktiski nozīmē, ka klientu mobilo sakaru lietošanas paradumi vairs neatbilst viņu iepriekš izvēlētajam tarifu plānam. Nākot pretī klientiem, nolēmām mainīt tarifu plānus, lai arī turpmāk viņi varētu izdevīgi lietot mobilo internetu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) apkopojusi rādītājus par interneta un balss telefonijas pakalpojumu kvalitāti pērn. Latvijā 4G tīkla pieejamība novērota vairāk nekā 97% līdz pat 99% mērījumu.

Visos mobilo sakaru operatoru tīklos Latvijā apdzīvotās vietās 4G pārklājums bija pieejams 97% līdz 99% mērījumu. Pakalpojumu kvalitāte katru gadu lietotājiem uzlabojas, mazinoties to vietu skaitam Latvijā, kur interneta pakalpojums nav pieejams. Starp mobilo sakaru operatoriem novērots vien 1% šādu gadījumu.

"SPRK interneta pakalpojuma kvalitāti mēra konkrētajā vietā un laikā – izlases veidā izvēlētās koordinātēs. Kopumā pērn esam veikuši 18 000 izlases veida mērījumus 1200 dažādās brīvi izvēlētās vietās un vairāk nekā 211 000 sērijveida mērījumu 24 dažādās vietās. Jāņem vērā – mērījumu rezultāti dažādās diennakts stundās var atšķirties. Tāpat var rasties situācija – netālu dažu metru attālumā interneta ātrums ir atšķirīgs vai nav pieejams," stāsta Elektronisko sakaru pakalpojuma kvalitātes nodaļas vadītājs Elmārs Lipenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2017. gada 15. jūnija stājas spēkā jauna viesabonēšanas sistēma – viesabonē kā mājās princips – ceļo uz ārzemēm un maksā par zvaniem, īsziņām un datu pārraidi par tādām pašām cenām, kā pašmāju mobilo sakaru operators piemēro iekšzemes tarifiem, atgādina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija.

tas nozīmē, ka operatori vairs nevarēs no lietotājiem iekasēt papildu maksu par viesabonēšanas pakalpojuma sniegšanu. Vienlaikus operatoriem saglabāsies pienākums maksāt vairumtirdzniecības maksu citas valsts operatoram. Lai arī vairumtirdzniecības tarifi šobrīd jau ir ievērojami samazināti, šādas papildu izmaksas joprojām var būt diezgan ievērojamas.Lielākā daļa operatoru šobrīd piedāvā tarifu plānus, kuros iekļautā maksa par datu pārraidi ir mazāka par 7,70 EUR/GB.

Tas nozīmē, ka pietiekami bieži var veidoties situācijas, ka Latvijas operatora izmaksas periodā, kad lietotājs atrodas ārpus Latvijas, pārsniegs ieņēmumus, kurus operators gūst no lietotāja.Vienlaikus kā labs signāls ir Eiropas līmenī pieņemtais lēmums pakāpeniski samazināt vairumtirdzniecības maksu par datu pārraides izmantošanu viesabonēšanā. Paredzēts, ka vairumtirdzniecības maksa turpinās pakāpeniski samazināties, 2022. gada 1. janvārī sasniedzot 2,5 EUR/GB. Šāda vairumtirdzniecības tarifu samazināšana sekmētu arī iekšzemes tarifu samazināšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Viedoklis: Elektronisko maksājumu digitālā transformācija; PSD2 no iedzīvotāju skatu punkta

Latvijas Bankas maksājumu sistēmu un finanšu tirgus analītiķe Edīte Gailiša, 07.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektronisko maksājumu pasaule ir ļoti cieši saistīta ar dažādām mūsdienu tehnoloģijām. Un tās attīstās daudz straujāk, nekā tām var tikt līdzi regulējošā likumdošana.

Pašlaik maksājumu tirgu Eiropas Savienībā (ES) regulē 2007. gadā pieņemtā Pirmā maksājumu pakalpojumu direktīva, bet 2018. gada sākumā visiem ES valstu maksājumu pakalpojumu sniedzējiem jāsāk dzīvot pēc jaunas kārtības un noteikumiem, ko noteiks Otrā maksājumu pakalpojumu direktīva (PSD2).

Pirmā maksājumu pakalpojumu direktīva (Payment Services Directive - PSD) tika apstiprināta 2007. gadā un tā radīja vienotu maksājumu tirgu Eiropā. Direktīva noteica, ka visās ES dalībvalstīs elektroniskos maksājumus regulē vienādi noteikumi. Katrā ES dalībvalstī direktīvas tiek ieviestas caur nacionālo likumdošanu - Latvijā 2010. gadā stājās spēkā Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likums. Ir pagājuši 10 gadi un Eiropas ekonomikas digitalizācija ir ievērojami gājusi uz priekšu. Pa šo laiku tehnoloģijas ir būtiski attīstījušās, bet tirgū ienākuši jauni spēlētāji, kas piedāvā virkni jaunu, inovatīvu pakalpojumu, bet daudzi no tiem pašlaik netiek nekādā veidā regulēti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Atceltas OIK atļaujas vēl piecām AER koģenerācijas elektrostacijām

Rūta Lapiņa, 22.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija pieņēmusi lēmumus par atļauju atcelšanu pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros vēl piecām atjaunojamo energoresursu (AER) koģenerācijas elektrostacijām, informē Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Tostarp SIA «Madonas Eko», SIA «Eiro-Āzijas investīciju aģentūra», SIA «EVOKEM», SIA «M Parks», SIA «Eco Latvis».

«Minētajiem uzņēmumiem atļaujas pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros atceltas, jo konstatēts, ka elektroenerģijas ražošana koģenerācijā noteiktajā termiņā atbilstoši normatīvo aktu prasībām nav uzsākta,» skaidro ministrijā.

Kopumā līdz šim ministrija atcēlusi atļaujas astoņām elektrostacijām, kas ļāvis novērst iespējamo OIK kopējo izmaksu pieaugumu turpmākajos 10 gados par aptuveni 158 miljoniem eiro.

Savukārt pērnā gada decembrī atļaujas tika atceltas trim elektrostacijām - SIA «Elektro Rīdzene»,SIA «ENERGO FORTIS» unSIA «E Strenči».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) aizvien vairāk sāk izmantot dažādus digitālos risinājumus, tostarp Tiesu administrācijas elektronisko izsoļu vietni «e-izsoles», kuru vēlas ieviest kā ierastu praksi, informē VNĪ valdes locekle Sigita Janvāre.

«Atbilstoši VNĪ stratēģijai, mēs vienlaikus attīstām īpašumus, kuri ir nepieciešami valsts pārvaldes vajadzībām, savukārt pārējie objekti pakāpeniski tiek pārdoti un iegūtā nauda ieguldīta attīstībā. Protams, mēs esam ieinteresēti ātrā un efektīvā pārdošanas procesā, kas ar minimāliem resursiem ļauj sasniegt iespējami labāku rezultātu,» stāsta Janvāre.

Izmantojot Tiesu administrācijas elektronisko izsoļu portālu, VNĪ jau pirmajā pašu organizētajā e-izsolē veiksmīgi izdevies pārdot iepriekš nelikvīdu 10 000 kvadrātmetru lielu zemes gabalu Jēkabpilī, Ārijas Elksnes ielā 8A. Lēmumu par minētā zemes gabala pārdošanu VNĪ pieņēma 2017. gada beigās. Tika organizētas divas izsoles ierastā ceļā, taču intereses par piedāvājumu nebija. Savukārt, ievietojot elektronisko piedāvājumu, darījums par 11 600 eiro tika noslēgts jau pēc pirmās izsoles, kas noslēdzās 28.janvārī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mobilie sakari

Tele2 iesniedzis sūdzību par Zemkopības ministrijas mobilo sakaru pakalpojumu iepirkumu

LETA, 28.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilo sakaru operators «Tele2» iesniedzis sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) par Zemkopības ministrijas mobilo sakaru pakalpojumu iepirkumu, liecina informācija IUB mājaslapā.

Iepirkuma «Mobilo sakaru operatoru sniegto pakalpojumu iegāde ZM un tās padotības esošajām tiešās pārvaldes iestādēm» prognozētā līgumcena ir 1,419 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.

Sūdzības izskatīšanas termiņš pagaidām nav noteikts.

«Tele2» komercdirektors Raivo Rosts sacīja, ka ZM mobilo sakaru iepirkumā ir iekļauti vairāki tehniskie parametri, kas nav mobilo sakaru pakalpojumu kvalitātes rādītāji, bet drīzāk apliecina, ka iestāde iepirkumu rīko «tīri formāli ar mērķi saglabāt esošo operatoru par jebkuru cenu».

«Absurdie kritēriji ļauj izvēlēties uzvarētāju pirms iepirkuma procedūras noslēguma, turklāt paredzamajam uzvarētājam tiek dota iespēja piedāvāt daudz augstākus pakalpojumu tarifus, ņemot vērā, ka konkurence iepirkuma ietvaros faktiski nepastāv - bieži pat piedāvājot visus pakalpojumus bez maksas, citam operatoram nav iespējams uzvarēt,» sacīja Rosts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valsts un Telia parakstītais memorands liecina, ka akcionāri centušies mazināt pēc vairāku gadu pārrunām radušos saspīlējumu

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Tele2 valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs. Viņaprāt, memorands ir signāls tam, ka tiek sperts solis situācijas normalizēšanai. Vienlaikus sakaru jomā pašlaik būtiskākais jautājums ir nevis minētais memorands, bet gan gaidāmā jaunākās mobilo sakaru tehnoloģijas 5G ienākšana Latvijā un tās radītās iespējas.

Fragments no intervijas, kas publicēta 27. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Pērc avīzi elektroniski DB HUB vietnē:

https://www.dbhub.lv/raksti/laikraksts-dienas-bizness-2018gada-27septembra-numurs

Komentāri

Pievienot komentāru