Jaunākais izdevums

Reaģējot uz nozarē nesaskaņotā likumprojekta “Elektronisko sakaru likums” redakcijas virzīšanu izskatīšanai Ministru kabinetā, Latvijas telekomunikāciju uzņēmumi vērsušies pie Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa ar lūgumu uzdot Satiksmes ministrijai izstrādāt priekšlikumus elektronisko sakaru infrastruktūras izvēršanas šķēršļu novēršanai.

Kā norāda nozares uzņēmumi, šī brīža likumprojekta redakcija padara sakaru tīklu izbūvi nepamatoti dārgu un laikietilpīgu, turklāt tā neatbilst nozares attīstības priekšnoteikumiem un neļauj Latvijai sasniegt ES noteiktos mērķus.

"Vēlamies vērst Ministru prezidenta uzmanību, ka likumprojekts “Elektronisko sakaru likums” nerisina nozares attīstībai būtiskus jautājumus infrastruktūras izvēršanas jomā. Pieļaujam, ka pārkāpuma procedūras draudi par direktīvas termiņa nokavējumu un vairāku ministriju iebildumi šajā patiesi starpdisciplinārā jautājumā (sakari, būvniecība, digitalizācija, lietu tiesības, finanšu ietekme) ir radījuši situāciju, kurā kvalitatīva kompromisa meklējumi kopēja labuma sasniegšanai ir upurēti formālu termiņu un resorisku tradīciju labā," pausts telekomunikāciju uzņēmumu vēstulē.

"Tāpēc vēršamies ar lūgumu pie Ministru prezidenta un Ministru kabineta locekļiem uzdot Satiksmes ministrijai sadarbībā ar nozari un Ekonomikas, Tieslietu, Finanšu un citām iesaistītajām ministrijām izstrādāt priekšlikumus elektronisko sakaru infrastruktūras izvēršanas šķēršļu novēršanai, nosakot pienākumu iesniegt priekšlikumus izskatīšanai Ministru kabinetā līdz š. g. 1. novembrim."

Pie Ministru prezidenta vērsušies visi lielākie Latvijā strādājošie telekomunikāciju infrastruktūras uzņēmumi: “Latvijas Mobilais Telefons”, “Tet”, “Tele2”, “BITE Latvija” un VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”.

Kā norādījuši uzņēmumi, elektronisko sakaru nozare ir dinamiska un tehnoloģiski prasīga nozare, kas ir izšķiroši svarīga Latvijas sabiedrības attīstībai un ekonomiskajai izaugsmei, kā arī tādu krīžu kā Covid-19 vadībai. Viens no Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021.–2027. gadam virsmērķiem – zināšanās un inovācijās balstīta viedvalsts, kā arī Digitālās transformācijas pamatnostādņu 2021.–2027. gadam mērķi nav sasniedzami bez tālredzīgas elektronisko sakaru nozares politikas un atbilstoša tiesiskā regulējuma.

"Lai nodrošinātu konkurētspējīgu digitālā vienotā tirgus savienojamību, kas ir būtisks priekšnoteikums pārmaiņām tautsaimniecībā, valsts pārvaldē un sabiedrībā kopumā, ir nepieciešama atbilstoša normatīvā vide fiksētās un mobilās platjoslas elektronisko sakaru infrastruktūras izbūvei – torņu, mastu, bāzes staciju, optisko līniju ierīkošanai. Šī brīža Likumprojekta regulējums elektronisko sakaru tīklu izbūvi padara nepamatoti dārgu un laikietilpīgu, kā arī neatbilst nozares attīstības priekšnoteikumiem un neļauj sasniegt Eiropas Elektronisko sakaru kodeksā (Nr. 2018/1972/ES) un Elektronisko sakaru likumā paredzētos mērķus – elektronisko sakaru tīklu, it īpaši ļoti augstas veiktspējas tīklu, nodrošināšanu," norāda telekomunikāciju nozares uzņēmumi.

Latvijas elektronisko sakaru nozares vadošos uzņēmumus vieno kopīgs mērķis – mūsdienīgu elektronisko sakaru pakalpojumu nodrošināšana Latvijas iedzīvotājiem, uzņēmējiem un valsts un pašvaldību iestādēm. Tā kā šis mērķis vienlaikus ir arī valstisks, sabiedriski nozīmīgs un izšķirošs Latvijas attīstībai, tā īstenošanai nepieciešama sadarbība un visu ieinteresēto pušu aktīva iesaiste. Diemžēl, izstrādājot likumprojektu, nozares uzņēmumu priekšlikumi par infrastruktūras izbūves vietu saskaņošanas, apmaksas un apkopes procesu uzlabošanu un ātrgaitas sakaru infrastruktūras pieejamību sabiedriskās ēkās nav tikuši uzklausīti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sakaru tehnoloģijas

Uzņēmumi: Lēmums par nelegālo elektronisko sakaru tīklu likvidāciju nav RNP kompetencē

LETA, 11.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāki informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) uzņēmumi nav apmierināti, ka pašvaldības SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) pieņēmis lēmumu par nelegālo un neaktīvo elektronisko sakaru tīklu likvidāciju dzīvojamajās mājās, jo RNP nav tādu pilnvaru, pauda aptaujātajās kompānijās.

SIA "Baltcom" komunikācijas un sabiedrisko attiecību speciāliste Jekaterina Ivanova uzsvēra, ka "Baltcom" atbalsta telekomunikāciju tīklu sakārtošanu atbilstoši regulējuma prasībām un vienmēr reaģē uz attiecīgo organizāciju pieprasījumiem, kā arī uzskata, ka pašreiz nav nekāda pamata "Baltcom" infrastruktūras demontāžai.

Ivanova atzina, ka "Baltcom" pārstāvji ir pārsteigti par šādu iniciatīvu no RNP puses, jo, pēc Ivanovas teiktā, RNP nav normatīvos paredzētu pilnvaru konstatēt elektronisko sakaru tīkla ierīkošanas likumību un pieņemt lēmumus par to demontāžu. "Līdz ar to šāda RNP rīcība bez atbilstošu iestāžu lēmuma un saskaņošanas ar elektronisko sakaru tīkla īpašnieku ir prettiesiska un var tikt vērtēta kā administratīvais pārkāpums vai noziedzīgs nodarījums, kas izpaužas kā sveša īpašuma apzināta bojāšana," sacīja "Baltcom" pārstāve.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

IKT nozarē jau vairākus gadus plaši tiek attīstīta resursu koplietošana, kas ļauj izmantot augstākas kvalitātes un pieejamības infrastruktūru un pakalpojumus, neieguldot to izveidē savus līdzekļus. Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) ir šādas koplietojamas infrastruktūras uzturētājs, uzņēmējiem piedāvā optiskā tīkla koplietošanu, eParaskta un e-Identitātes platformas, datu pārraides risinājumus, bet valsts iestādēm ir virkne efektīvu pakalpojumu ieskaitot, kiberdrošības risinājumus.

Par resursu koplietošanu, ikdienas darbu, kiberdrošību un iedzīvotāju izglītošanu Dienas Bizness saruna ar LVRTC valdes priekšsēdētāju Ģirtu Ozolu.

LVRTC ir viens no valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pakalpojumu kompetenču centriem, kā arī sniedz Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra (VESPC) pakalpojumus publiskā sektora spēlētājiem. Ko tas praktiski nozīmē, ko darāt un ko no tā iegūst uzņēmumi, sabiedrība?

Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra uzdevums ir nodrošināt valsts pārvaldes iestādēm tehnisko līdzekļu kopumu - nepieciešamo skaitļošanas, datu glabāšanas un elektronisko sakaru tīkla informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūru, lai nodrošinātu informācijas sistēmu darbību augstā konfidencialitātes, integritātes un pieejamības līmenī. Mēs nesniedzam pakalpojumu gala lietotājam. Starp mums un sabiedrību ir valsts pārvalde un tas, ko gala lietotājs, proti, sabiedrība pēc mūs paveiktā izjūt vai neizjūt, ir dažādu informācijas sistēmu darbības pieejamība vai nepieejamība. Proti, sistēmas vai nu darbojas stabili vai arī kaut kas nav īsti labi. Mūsu uzdevums ir panākt, lai tās sistēmas, kas ir mūsu pārziņā, ir pieejamas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes zinātnieki sadarbībā ar partneriem no Latvijas Universitātes (LU) Cietvielu fizikas institūta un SIA «AFFOC Solutions» izstrādājuši platjoslas optiskā pastiprinātāja prototipu šķiedru optisko sakaru sistēmu veiktspējas uzlabošanai.

Datu pārraides plūsma arvien palielinās. Lai nodrošinātu informācijas pārraidi reāllaikā, ir nepieciešams lielāks datu pārraides ātrums. Sakaru sistēmu ātrdarbības palielināšanā nozīmīga loma ir optisko signālu pastiprināšanai.

«ERAF projektā «Efektīvu apvalkā pumpētu šķiedru optisko pastiprinātāju izstrāde telekomunikāciju sistēmām», izmantojot dažāda leģējuma šķiedras un efektīvu apvalka pumpēšanas paņēmienu, izstrādājam jauna veida pastiprinātāju, kas paredzēts sakaru sistēmām, piemēram, optiskajam internetam un visam, kas saistīts ar datu pārraidi. Pastiprinātājā tiek izmantota īpaša šķiedra – apvalkā pumpētajai šķiedrai ir divi apvalki, mūsu lietotajai arī īpaša šķērsgriezuma forma, kas atgādina puķīti. Forma nav nejauša, tā izvēlēta, lai mērķtiecīgi koncentrētu pumpēšanu virzienā uz centru. Apvalka pumpēšanā jaudīgais gaismas signāls nonāk optiskās šķiedras iekšējā apvalkā un ceļo dažādos virzienos – notiek iekšēja atstarošanās. Katru reizi, kad gaismas stars šķērso centru, aktīvo šķiedras daļu, tas tiek absorbēts un pārnes pumpējošo enerģiju uz signālu, to pastiprinot,» skaidro RTU Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes Telekomunikāciju institūta asociētais profesors Andis Supe.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā nenovērstos iebildumus un nesaderību ar Eiropas Savienības (ES) tiesībām, Valsts prezidents Egils Levits otrreizējai caurlūkošanai nodevis jauno Elektronisko sakaru likumu, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Levits norāda, ka likuma izstrādes gaitā likumdevējs izvēlējās izstrādāt jaunu likumu, vienlaikus tajā bez būtiskām izmaiņām un atbilstoša izvērtējuma pārņemot vairākas tiesību normas no spēkā esošā likuma.

"Nepastarpināti uzklausot Satiksmes ministrijas, Datu valsts inspekcijas un Saeimas Juridiskā biroja viedokli, esmu pārliecinājies, ka nevienam nav šaubu, ka jau šobrīd attiecīgais spēkā esošais regulējums nav saderīgs ar ES tiesībām un ES Tiesas judikatūru," savā pamatojumā norāda prezidents.

Amatpersona arī pauž, ka labas likumdošanas princips pieprasa likumprojekta sagatavotājam un pašam likumdevējam likumdošanas procesā pienācīgi izvērtēt arī tādu tiesību normu, kas likumprojektā tiek pārņemtas no jau spēkā esoša likuma, atbilstību ES. Tāpat likumprojekta iesniedzējam un likumdevējam pašam jāizvērtē, vai spēkā esošais regulējums un tā iecerētās izmaiņas ir atbilstošas aktuālajai nacionālajai un pārnacionālajai tiesību realitātei un neprasa pilnveidošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sakaru tehnoloģijas

Papildināta - Tele2 atsakās piedalīties Rīgas pašvaldības iepirkumā, uzskatot to par negodīgu

Db.lv, 08.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzpakalpojumu uzņēmums “Tele2” uzskata, ka Rīgas pašvaldības izsludinātais mobilo sakaru pakalpojumu iepirkums ir formāls, jo tā noteikumi ir izteikti labvēlīgi vienam tirgus spēlētājam.

Šī iemesla dēļ “Tele2” atsakās piedalīties šādā negodīgā iepirkumā, kura mērķis nav izvēlēties saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu, bet gan nodrošināt uzvaru esošajam pakalpojuma sniedzējam.

Iepirkumā ietvertie kritēriji ir arī klajā pretrunā Satiksmes ministrijas (SM) izstrādātajām un Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā publicētajām rekomendācijām mobilo sakaru iepirkumu jomā, kā arī jaunākajai tiesu praksei.

“Mūs turpina pārsteigt atsevišķu valsts un pašvaldību institūciju ciniskā attieksme pret iepirkumiem, kuros tiek tērēta nodokļu maksātāju nauda. Mēs jau gadiem cīnāmies, lai mobilo sakaru nozarē publiskajos iepirkumos valdītu godīga konkurence, bet vēl joprojām saskaramies ar iepirkumiem, kuros ir izteikts favorītisms vienam tirgus spēlētājam un kuros tiek pārmaksāts par pakalpojumiem,” atzīst “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) atļāvusi tehnoloģiju uzņēmumam SIA "Tet" iegādāties tā līdzīpašniekam Zviedrijas telekomunikāciju uzņēmumam "Telia Company" piederošo SIA "Telia Latvija", informē KP.

Padome lēma par apvienošanās atļaušanu, secinot, ka apvienošanās rezultātā nenostiprināsies "Tet" dominējošais stāvoklis, kā arī netiks būtiski samazināta konkurence nevienā no ietekmētajiem tirgiem.

"Tet" ir Latvijas telekomunikāciju operators, kas sniedz elektronisko sakaru un televīzijas pakalpojumus mājsaimniecībām, uzņēmumiem un valsts un pašvaldības iestādēm Latvijā. Uzņēmuma galvenā darbības joma ir fiksētā tīkla elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanas kā balss telefonijas pakalpojumi, interneta un datu pārraides pakalpojumi. Tāpat "Tet" sniedz arī datu centra un mākoņa pakalpojumus, kā arī elektroenerģijas pakalpojumus.

Tet iegādājas telekomunikāciju uzņēmumu Telia Latvija 

Tehnoloģiju un izklaides uzņēmums Tet un viens no vadošajiem telekomunikāciju uzņēmumiem Ziemeļvalstīs...

"Tet" realizē izšķirošu ietekmi arī citos uzņēmumos - SIA "Helio Media", kas īsteno interaktīvās televīzijas pakalpojumus, SIA "Citrus Solutions", kas nodarbojas ar inženiertīklu projektēšanu un būvniecību, SIA "Baltijas datoru akadēmija", kas sniedz mācību risinājumus un konsultācijas, kā arī SIA "Data Experts", kas nodrošina tehnisko atbalstu un informācijas tehnoloģiju (IT) drošības risinājumus.

Savukārt "Telia Latvija" ir telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējs, kas piedāvā dažādus IT ārpakalpojumus, tostarp, interneta piekļuvi, datu pārraidi, datu centra pakalpojumus, mākoņa pakalpojumus, kā arī mediju risinājumu pakalpojumus.

Tādējādi apvienošanās dalībnieku darbība pārklājas balss telefonijas fiksētajā elektronisko sakaru tīklā, interneta un datu pārraides un nomāto līniju pakalpojumu tirgos. Apvienošanās dalībnieki darbojas arī IT ārpakalpojumu tirgū, tai skaitā, sniedzot datu centra un mākoņa pakalpojumus un nodrošinot "web hostinga" un IT drošības pakalpojumus.

Izvērtējot uzņēmumu sniegto un iestādes rīcībā esošo informāciju, KP secināja, ka apvienošanās rezultātā būtiski nemainīsies tirgus struktūra, nemazināsies konkurence un neizveidosies vai nenostiprināsies dominējošais stāvoklis ietekmētajos tirgos Latvijā, kuros darbojas apvienošanās dalībnieki. Līdz ar to apvienošanās ir atļaujama.

Jau vēstīts, ka 2022.gada 4.janvārī tika parakstīts "Telia Latvija" kapitāldaļu iegādes līgums. "Telia Latvija" iegādes darījuma summa veido 10,75 miljonus eiro, ieskaitot "Telia Company" aizdevuma pārfinansējumu.

"Tet" pārstāvji iepriekš norādīja, ka "Telia Latvija" pievienošana "Tet" grupas uzņēmumiem veicinās konkurētspēju globālās konkurences apstākļos.

Kompānija "Telia Latvija" reģistrēta 1992.gadā, un uzņēmuma pamatkapitāls ir 35,35 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. 2020.gadā uzņēmums strādāja ar 7,687 miljonu eiro apgrozījumu un 83 726 eiro zaudējumiem.

Savukārt "Tet" koncerns pagājušajā gadā strādāja ar 253,253 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 13,7% vairāk nekā gadu iepriekš, bet koncerna peļņa samazinājās par 5,1% - līdz 28,852 miljoniem eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

"Tet" pieder valstij SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" personā (51%) un telekomunikāciju kompānijas Zviedrijas "Telia Company" meitasuzņēmumam "Tilts Communications" (49%). "Tet" pieder arī 23% SIA "Latvijas mobilais telefons" kapitāldaļu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trīs Latvijas mobilo sakaru operatori par 5G tīkla izvēršanai izmantojamo radiofrekvenču joslu 700 megahercu (MHz) diapazonā lietošanas tiesībām samaksās 13,273 miljoni eiro, informēja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK).

SPRK rīkotās frekvenču lietošanas tiesību izsoles ieņēmumi sešu mēnešu laikā nonāks valsts budžetā.

Visvairāk - 5,758 miljonus eiro - valsts budžetā ieskaitīs SIA "Latvijas Mobilais telefons" (LMT). SIA "Tele2" samaksās 4,655 miljonus eiro, bet SIA "Bite Latvija" - 2,860 miljonus eiro.

Izsoles pirmajā daļā 16.decembrī tika izsolītas trīs pamatjoslu lietošanas tiesības uz 20 gadiem - no 2022.gada 1.februāra līdz 2042.gada 31.janvārim. Katras pamatjoslas sākumcena bija 2,2 miljoni eiro, un katrs dalībnieks varēja iegūt vienu pamatjoslu.

Astoņās izsoles kārtās trīs pamatjoslu lietošanas tiesības kopsummā par 8,803 miljoniem eiro ieguva visi trīs Latvijas mobilo sakaru operatori.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kūdras nozare jau atkal kā uz naža asmens Eiropas regulu dēļ

Ingrīda Krīgere, Latvijas Kūdras asociācijas valdes locekle, 06.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijā (EK) pieņemts tiesību aktu kopums “Fit for 55”, lai sasniegtu neto emisiju samazinājumu par –55%, līdzšinējo -40% vietā, kas izrādās ir nākamais kūdras nozares pastāvēšanas izaicinājums.

Latvija vēl nav novedusi līdz galam savu Teritoriālo Taisnīgas pārkārtošanās plānu, kur jāpierāda visai Eiropai, ka Latvijas kūdra netiek izmantota enerģētikā kā fosilais kurināmais, kā citās Eiropas valstīs, bet gan dārzkopībā – kūdrā audzē pārtiku, dekoratīvos augus un koku stādus, kas piesaista SEG emisijas, vienlaikus nodrošinot darbavietas reģionos un sniedzot pienesumu valsts ekonomikai.

Emisiju piesaiste jāpalielina gudri

Nākamie soļi Eiropas klimata politikā paredz palielināt emisiju piesaisti purvos. “Fit for 55” ietvaros publicētie Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības regulas (LULUCF) grozījumi nosaka Latvijai sasniegt -644 T CO2 ekv. samazinājumu līdz 2030. gadam, skatoties tieši uz zemes izmantošanas sektoru jeb mežiem, lauksaimniecības zemi un kūdras ieguvi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītā gada beigās desmitajai daļai uzņēmumu bija reģistrēts ārvalstu pamatkapitāls, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Gada laikā šādu uzņēmumu skaits samazinājies par teju 10%.

Lursoft pētījis ārvalstu ieguldījumu izmaiņas Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos 2021.gadā, analizējot, kā ieguldījumu apjoms pērn mainījies dažādās nozarēs.

Pētījuma dati atklāj, ka pagājušajā gadā vien retajā nozarē pieaudzis uzņēmumu skaits, kuru pamatkapitālos reģistrēti ārvalstu ieguldījumi. Pozitīvas izmaiņas bija vērojamas tikai veterināro pakalpojumu, radio un televīzijas programmu izstrādes un apraides, kā arī gaisa transporta sektoros. Visās trīs iepriekšnosauktajās nozarēs aizvadītajā gadā audzis arī ieguldītāju skaits un ieguldītās summas.

Jānorāda, ka tieši gaisa transports ir nozare, kurā reģistrēts viens no augstākajiem ārvalstu kapitāla uzņēmumu īpatsvariem. Lursoft apkopotie dati atklāj, ka 2021.gada beigās nozarē bija reģistrēti 36 uzņēmumi, no tiem 18 ar ārvalstu kapitālu. Ieguldījumu apjoms gaisa transporta nozarē 2021.gada laikā audzis par 5,75%, sasniedzot 2,06 milj. EUR.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Situācija piena pārstrādes nozarē izejvielu augsto izmaksu un energoresursu cenu kāpuma dēļ pašlaik ir traģiska, piena pārstrādātāji strādā zem pašizmaksas un iespējams vairāku uzņēmumu bankrots, atzina Latvijas piensaimnieku centrālā savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.

"Nevis nopietna, bet traģiska," uzsvēra Šolks. "Šodien ļoti aktuāli nozarē ir tas, ka ir pienācis brīdis, kad notiek nozares dziļa un nopietna krīze, kuru, diemžēl, valsts institūcijas, kurām mēs par šo esam mēģinājušas stāstīt, vēl nav sapratušas un apzinājušās," skaidroja LPCS vadītājs.

Viņš uzsvēra, ka pēdējo pāris gadu laikā jeb kopš pandēmijas sākuma notikuši vairāki būtiski procesi, tostarp negaidīti paaugstinājušās piena iepirkuma cenas. Pēc viņa paustā, līdz šim piena iepirkuma cena bija stabila un prognozējama -aptuveni 30 centi par kilogramu, taču patlaban piena iepirkuma cena sasniegusi jau 35,8 centus par kilogramu. Savienības aplēses liecina, ka piena iepirkuma cena decembrī palielināsies līdz 38 centiem kilogramā, savukārt nākamā gada sākumā tā pieaugs līdz 40 centiem par kilogramu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gada sākumā Latvijā bija 877,1 tūkst. nodarbināto jeb 55,2 % no visiem darbspējas vecumu sasniegušajiem pastāvīgajiem iedzīvotājiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2021. gada tautas un mājokļu skaitīšanas dati.

No visiem nodarbinātajiem 296,9 tūkst. (33,9 %) dzīvoja Rīgā, 181 tūkst. (20,6 %) dzīvoja Pierīgā, 106,5 tūkst. (12,1 %) Latgalē, 104,7 tūkst. (11,9 %) Kurzemē, 103,4 tūkst. (11,8 %) Zemgalē un 84,5 tūkst. (9,6 %) Vidzemē.

Visaugstākais nodarbinātības līmenis 15 un vairāk gadu vecu iedzīvotāju vidū bija Pierīgā – 58,8 %, it īpaši Mārupes, Ādažu un Ķekavas novados, kur nodarbināti ir attiecīgi 65,7 %, 64,4 % un 64,1 % iedzīvotāju 15 un vairāk gadu vecumā, kas saistāms ar lielāku īpatsvaru arī darbspējas vecuma iedzīvotāju skaitā. Savukārt zemākais nodarbināto īpatsvars bija Latgalē – 48,8 % (Ludzas novadā nodarbināti ir vien 46,6 % iedzīvotāju šajā vecumā).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA) vēstulē valsts augstākajām amatpersonām aicina ieviest stingrākus nosacījumus pret Covid-19 nevakcinētajiem iedzīvotājiem, pēc iespējas ierobežojot šādu personu socializēšanos.

Valsts prezidentam, Ministru prezidentam, ekonomikas, veselības, finanšu un ārlietu ministriem adresētajā vēstulē teikts, ka, neskatoties uz to, ka joprojām nav pieņemts lēmums, ka "zaļajā režīmā" varēs strādāt pie jebkura saslimstības līmeņa, viesnīcu un restorānu nozarē vakcinācijas aptvere ir vairāk kā 80%, taču sabiedrībā kopumā tā ir būtiski zemāka.

Pēc LVRA paustā, šī iemesla dēļ pakalpojumu ņēmēju skaits gan izmitināšanas, gan ēdināšanas sektorā draudoši samazinās.

"Kā atbildīgs un uzticams sadarbības partneris, aizstāvot sava sektora un visas tūrisma nozares intereses" LVRA vēstulē aicina Latvijā īstenot Itālijas, Igaunijas un Lietuvas modeļus, kas atbalsta stingrākus nosacījumus nevakcinētajām personām, pēc iespējas ierobežojot šādu personu socializēšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas bruņotais iebrukums Ukrainā un ieviestās sankcijas daudziem uzņēmējiem mainījis līdzšinējo biznesa kursu un darbības apjomus. Tāpat arī ne bez sekām palikusi Covid-19 pandēmija, kas iepriekšējos gados ievērojami sabremzēja vairākas nozares.

Lursoft pētījis, kā pēdējā gada laikā mainījies nozaru nodokļu parāds, un cik būtiski mainījies nodokļu parādnieku skaits pēdējo piecu mēnešu periodā.

Šī gada jūlija vidū uzņēmumu kopējais nodokļu parāds sasniedza nepilnus 550 milj. EUR, liecina Lursoft apkopotie datu. Balstoties uz VID publiskoto informāciju, kopš š.g. februāra beigām kopējā nodokļu parāda apjoms palielinājies par 8,3%, savukārt, salīdzinot ar aizvadītā gada jūliju, kopējā parāda apjoma pieaugums sasniedz pat 15,7%.

Visstraujāk kopš š.g. februāra beigām nodokļu parāda apmērs audzis dzērienu ražošanas nozarē. Lursoft apkopotā informācija atklāj, ka dzērienu ražotāju nodokļu parāds š.g. februārī bija 144,3 tūkst. EUR, teju tikpat liela nodokļu parāda summa nozarei bija uzkrāta arī pirms gada. Šogad jūlijā nozares nodokļu parāda summa bija palielinājusies jau līdz 1,78 milj. EUR. Vienlaikus palielinājies arī dzērienu ražošanas nozarē strādājošo nodokļu parādnieku skaits par septiņiem uzņēmumiem. Lursoft izpētījis, ka lielākais nodokļu parādnieks nozarē ir AS "Amber Latvijas balzams", kura nodokļa parāds š.g. jūlija sākumā pārsniedza 1 milj. EUR atzīmi. Analizējot datus par AS "Amber Latvijas balzams" nodokļu parādiem, redzams, ka periodiski ražotāja nodokļu parāda apjoms bijis vēl ievērojamāks. Piemēram, šogad maija beigās tas pat pietuvojies 10 milj. EUR. Vienlaikus kopš februāra bijuši arī vairāki periodi, kad AS "Amber Latvijas balzams" nav reģistrēti nodokļu parādi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mobilie sakari

Katrs otrais Latvijas mazais uzņēmums darbiniekiem apmaksā mobilo sakaru pakalpojumus

Db.lv, 27.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gada laikā par aptuveni 15% palielinājies to mazo uzņēmumu skaits, kas saviem darbiniekiem pilnībā vai daļēji apmaksā mobilo sakaru pakalpojumus, liecina mobilo sakaru operatora “Tele2” un “Berg Research” veiktās uzņēmumu aptaujas dati.

Mobilos sakarus pilnībā visiem saviem darbiniekiem apmaksā gandrīz jau 50% mazie uzņēmumi jeb tie uzņēmumi, kuru darbinieku skaits ir robežās no 1 līdz 9.

Kā atzīst “Tele2”, ievērojami ir audzis arī to mazo uzņēmumu skaits (+27%), kas savā ikdienā izmanto biznesa pieslēgumus, novērtējot to, ka tas darbam sniedz daudz plašākas iespējas.

“Ja vēl pirms gada mobilo sakaru apmaksa daudzos uzņēmumos bieži kalpoja kā darbinieku bonusa sistēmas sastāvdaļa, tad šobrīd šī situācija mainās, jo mobilie sakari pašreizējos apstākļos ir nepieciešami darba pienākumu veikšanai,” atzīst “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts. “Turklāt mazie uzņēmumi, kas veido aptuveni 90% no Latvijas biznesa vides, arvien vairāk arī pilnveido un uzlabo savus komunikāciju tehnoloģiju risinājumus. Tie ir dažādi standarta risinājumi ar augstu pieejamību cenas ziņā un vienkāršību, kas palīdz uzlabot uzņēmuma darbību. Visbiežāk ir vajadzīgs tikai viedtelefons, interneta pieslēgums un kāda mobilā lietotne, lai atsevišķus procesus uzņēmumā varētu automatizēt, piemēram, klientu apkalpošanu ārpus darba laika.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gribas domāt par valsts attīstību ilgtermiņā, par mūsu kopējo nākotni, bet... neskaidrību pilnā šodiena kā tāds enkurs notur pie vietas.

Vai daudz ir to cilvēku, to uzņēmumu, kas šodien kaut ko var plānot, raugoties kaut vai gada vai piecu perspektīvā, ja nav zināms, ko nesīs pat nākamais mēnesis? Ja gada sākumā vēl bija cerība uz vakcīnām kā brīnumlīdzekli, tad nu ir skaidrs, ka tās sargā vien smagākos gadījumos.

Un arī ne visus – vien tos, kas vakcinējušies, proti, kas šo daļējo aizsardzību izmanto. Tas nozīmē, ka būs vien jāpielāgojas dzīvei tādos apstākļos, kādi nu ir. Ar vakcinētajiem un nevakcinētajiem, ar vīrusa neskartajiem, ar saslimušajiem un pārslimojušajiem. Ja cilvēki dzīvei pat kara apstākļos pielāgojas, tad arī šā laika situācijai varētu, ja vien sabiedrībai vai vismaz valsts politiskajai vadībai būtu daudzmaz vienota sapratne par nepieciešamu rīcību šādā situācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā kredītrisku apdrošinātāja “Coface” veidotajā Centrālās un Austrumeiropas 500 lielāko uzņēmumu reitingā, kas publiskots novembrī, iekļauti 38 uzņēmumi no Baltijas – 6 no Latvijas, 6 no Igaunijas un 26 no Lietuvas. Kopumā dati par Top 500 uzņēmumu peļņas rādītājiem liecina, ka pandēmijai bijusi liela ietekme un, salīdzinot ar 2019. gadu, 2020. gadā kopējā to peļņa samazinājusies par 3.3%, sasniedzot 667 miljardus eiro. Līdzīgi kā iepriekšējos gados vadošās nozares ir minerālu, ķīmisko vielu, naftas, plastmasas ražošana, farmācija, automobiļu rūpniecība, transports un nespecializētā tirdzniecība. Topā iekļauto Baltijas kompāniju vidū dominē tirdzniecības un vairumtirdzniecības uzņēmumi.

Katru gadu “Coface” veido Centrālās un Austrumeiropas (CEE) reģiona lielāko uzņēmumu Top 500, kurā vērtē to sniegumu iepriekšējā kalendārajā gadā. Top 500 sniedz ieskatu reģiona ekonomisko aktivitāšu tendencēs un prognozē attīstību nākotnē. Salīdzināti tiek arī Top 500 lielāko uzņēmumu peļņas rādītāji, kas pērn uzrāda ievērojamu Covid-19 pandēmijas radīto ietekmi, bet vienlaikus arī liecina par uzņēmumu pielāgošanos jaunajiem apstākļiem.

Mindaugas Sventickas, “Coface Baltics” vadītājs: “CEE reģiona valstu ekonomikas ir adaptējušās pandēmijas radītajiem izaicinājumiem, kas tomēr jūtami bremzēja pozitīvu uzņēmumu attīstību. 500 lielākie reģiona uzņēmumi 2020. gadā piedzīvojuši krietnu samazinājumu gan apgrozījuma, gan peļņas rādītāju ziņā. Tomēr vienlaikus reitingi liecina arī par reģiona izaugsmes potenciālu un spēju pretoties grūtībām.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Godalgoti jaudīgākie eksportētāji un noskaidrots arī Latvijas eksporta čempions

Db.lv, 17.12.2021

Par uzvarētāju nominācijā "Eksporta čempions" atzīts Andra Bites izveidotais ražošanas uzņēmums "Karavela", kurš gada laikā spējis kāpināt eksporta apjomu par 28% un attīstījis inovatīvu produktu līniju vegānos konservus "Fish peas".

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkursā "Eksporta un inovācijas balva 2021" par visjaudīgāko eksportētāju atzīts zivju konservu un konservu ražošanas uzņēmumu SIA "Karavela", informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA).

Balvas pasniegtas četrās nominācijās - "Eksportspējīgākais komersants", "Eksporta jaunpienācējs", "Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts" un "Uz zināšanām balstīta inovācija".

Atklājot ceremoniju “Eksporta un inovācijas balvas” patrons valsts prezidents Egils Levits uzsvēra, ka šāda atzinība mudina novērtēt uzņēmumu un biznesa panākumus kā arī ceļ mērķus un ambīcijas, ko Latvijas uzņēmēji var sasniegt starptautiski. “Latvijas lielākā vērtība ir zināšanas un talanti un to spilgti var redzēt arī uzņēmējdarbībā. Paldies, par jūsu līderību un ticību iespējām”.

Valsts prezidents Egils Levits pasniedza arī speciālbalvu nominācijā "Eksporta čempions". Par uzvarētāju šajā nominācijā atzīts ražošanas uzņēmums "Karavela", kurš gada laikā spējis kāpināt eksporta apjomu par 28% un attīstījis inovatīvu produktu līniju vegānos konservus "Fish peas". "Karavela" savu produkciju pašreiz eksportē uz 46 valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstīs 2021. gadā kopumā ir reģistrēti 112 uzņēmumu iegādes un apvienošanās darījumi, kuru kopējā vērtība ir 2,3 miljardi eiro, pārsniedzot iepriekšējā gada rezultātu ar 76 darījumiem 1,2 miljardu eiro vērtībā.

Tā liecina advokātu biroju apvienības Ellex publicētais pārskats, kas tapis sadarbībā ar Mergermarket.

Šis darījumu apjoms liecina par jauniem sasniegumiem, pārspējot jebkādus iepriekš sasniegtos rezultātus laika periodā, kopš Mergermarket uzsācis tirgus analīzi. Tikmēr darījumu kopējā vērtība, kurā nav iekļauti darījumi ar konfidenciālu vērtību, sasniedza otru augstāko rādītāju laika posmā kopš šie dati tiek apkopoti ,un to tikai nedaudz pārspēj 2018. gadā sasniegtais rezultāts 2,8 miljardu eiro apmērā.

Tirgus ir strauji atguvies pēc pandēmijas radītā apjukuma, un 2020. gada otrajā pusgadā iesāktā tendence turpinās.

“Mēs esam bijuši ļoti aizņemti ar visu veidu darījumiem, tai skaitā ar vairākiem ilgtermiņa darījumiem, kuru pabeigšanai nepieciešami vairāki mēneši. Darbība norisinājusies dažādās nozarēs, ieskaitot atjaunojamo enerģijas resursu, telekomunikāciju, ražošanas un finanšu sektoros. Mēs esam atvērts tirgus, un privātā kapitāla un riska kapitāla segmenti apvienojumā ar jaunuzņēmumu vidi ir ļoti mainīgi. Intensīvu darījumu apjomu sagaidām arī turpmākajos pāris gados,” komentē Ellex Latvijas biroja vecākais partneris Raimonds Slaidiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas IKP pirmajā pusgadā pieaudzis par 4,7%

Db.lv, 31.08.2022

Pēdējos astoņos ceturkšņos pozitīvi attīstoties apstrādes rūpniecībai, tā devusi nozīmīgu ieguldījumu kopējās pievienotās vērtības pieaugumā, kas palielinājusies par 5,8%, tostarp izaugsme bija 16 nozarēs no 22.

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā pusgadā pieaudzis par 4,7%, salīdzinot ar 2021.gada attiecīgo periodu, tostarp otrajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP audzis par 3% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus šogad otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, proti, šā gada pirmo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP samazinājies par 1%.

Faktiskajās cenās Latvijas IKP šogad pirmajā pusgadā bija 17,7 miljardu eiro apmērā, tostarp otrajā ceturksnī - 9,52 miljardi eiro.

2022.gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu lauksaimniecības nozares darbība novērtēta ar 3,2% izaugsmi , tostarp augkopībā pieaugums bijis par 4,6%, bet lopkopībā bijis samazinājums par 0,5%. Mežsaimniecības un mežizstrādes nozares pieaugums bija 14,9% apmērā, savukārt zivsaimniecībā bija samazinājums par 1,6%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiju un izklaides uzņēmums Tet un viens no vadošajiem telekomunikāciju uzņēmumiem Ziemeļvalstīs un Baltijā Telia Company šodien 4.janvārī, parakstījuši SIA Telia Latvija kapitāla daļu iegādes līgumu.

Darījuma noslēgšanai, kas paredz Tet kļūt par vienīgo Telia Latvija īpašnieku, vēl nepieciešams tirgus uzrauga – Konkurences padomes – atzinums. Telia Latvija iegādes darījums sasniedz 10,75 miljonus eiro, ieskaitot Telia Company aizdevuma pārfinansējumu.

Telia Latvija pievienošana Tet grupas uzņēmumiem veicinās uzņēmumu konkurētspēju globālās konkurences apstākļos.

“Tet un Telia Latvija augsti kvalificēto ekspertu zināšanu savienošana ļaus attīstīt esošos pakalpojumus un straujāk radīt jaunus, mūsdienu uzņēmējdarbības vajadzībām atbilstošus risinājumus, tādējādi kopīgi stiprinot arī reģionālo līderību, kas paplašinās arī pakalpojumu eksporta potenciālu. Stabili un uzticami datu pārraides risinājumi, Latvijā un eksporta tirgos arvien pieprasītākie mākoņrisinājumi un datu centru pakalpojumi, strauji augošais pieprasījums pēc moderniem IT drošības risinājumiem, arvien aktuālākie video straumēšanas risinājumi – abu uzņēmumu kopīgās zināšanas un pieredze ļaus vēl straujāk un efektīvāk Latvijā attīstīt nākamās paaudzes rīkus uzņēmējdarbības vajadzībām šodien un rīt,” Tet valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas mobilo sakaru operators un tehnoloģiju inovāciju uzņēmums LMT 2021.gadā strādājis ar 246,74 miljonu eiro lielu apgrozījumu, kas ir par 8,3% vairāk nekā 2020. gadā, informē uzņēmumā.

Savukārt LMT rentabilitāte jeb EBITDA sasniedza 80,38 miljonus eiro, kas ir par 9.7% vairāk nekā gadu iepriekš.

Uzņēmums pērn veicis pēdējos 10 gados lielākās investīcijas infrastruktūrā, tīkla un tehnoloģiju attīstībā. Tas ļāvis nodrošināt kvalitatīvus sakarus arvien pieaugoša interneta patēriņa apstākļos un veicinājis klientu pieslēgumu skaita un uzņēmuma apgrozījuma pieaugumu.

Apzinoties pandēmijas diktēto nepieciešamību pēc stabila interneta jebkurā Latvijas vietā, LMT infrastruktūras, tīkla un tehnoloģiju attīstībā ieguldījis 33,6 miljonus eiro.

Lielās investīcijas ļāvušas uzstādīt, paplašināt un modernizēt 479 bāzes stacijas. Tagad kopējais bāzes staciju skaits pārsniedz 1500.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešajā ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1280 eiro, un, salīdzinot ar 2020.gada trešo ceturksni, mēneša vidējā alga palielinājās par 121 eiro jeb 10,4%, bet samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas - par 4,4% no 8,09 līdz 8,44 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

2021.gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar otro ceturksni mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 3,4%, savukārt stundas samaksa samazinājās par 1,6%.

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 940 eiro jeb 73,4% no bruto algas. Gada laikā tā pieauga par 10,3%. Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, bija 6,3%.

Bruto darba samaksas mediāna par pilnas slodzes darbu 2021.gada trešajā ceturksnī bija 1003 eiro. Salīdzinot ar 2020.gada trešo ceturksni (917 eiro), tā pieauga par 9,3%. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) šī gada trešajā ceturksnī bija 749 eiro, un gada laikā tā pieauga par 8,1%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzpakalpojumu uzņēmums “Tele2” šogad ar saules paneļiem aprīkos aptuveni 20 mobilo sakaru bāzes stacijas.

Kopējā saules paneļu jauda bāzes stacijā būs aptuveni 3200 vati (W), un labvēlīgu laika apstākļu gadījumā saules paneļi ļaus nosegt līdz pat 100% nepieciešamās elektroenerģijas mobilo sakaru bāzes stacijas darbības nodrošināšanai. Tas ļaus ietaupīt aptuveni 65 000 kilovatstundu (kWh) gadā, salīdzinot, piemēram, viena mājsaimniecība gadā Latvijā vidēji patērē aptuveni 2 000 kWh gadā.

Kā atzīst uzņēmumā, elektroenerģija ir ļoti nozīmīga komponente mobilo sakaru nodrošināšanā, jo aptuveni 99% no kopējā “Tele2” elektroenerģijas patēriņa veido elektroenerģija, kas nepieciešama bāzes staciju darbības nodrošināšanai.

“Jau iepriekš mēs vairākām stacijām uzstādījām saules paneļus un tagad šo projektu esam nolēmuši turpināt daudz intensīvāk, jo redzam, ka tirgū ir parādījušies daudz jaudīgāki saules paneļi, kas spēj pietiekami efektīvi nodrošināt bāzes stacijas ar elektroenerģiju. Mūsu plāns ir uzstādīt saules paneļus visos objektos, kur bāzes stacijas atrodas uz mūsu torņiem. Tas ir būtiski, jo katru gadu pieaug bāzes staciju skaits un to noslodze, līdz ar to palielinās kopējais patērētās elektroenerģijas apjoms. Turklāt saules paneļu uzstādīšana ļaus ietaupīt arī aptuveni vairākas tonnas CO2 gadā,” stāsta “Tele2” tehniskā direktore Līga Krūmiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvojoties 14. Saeimas vēlēšanām, Lursoft pētījis, cik daudzu partiju sarakstu pirmās personas šobrīd saistītas ar biznesu, un lūkojis, kādas ir šo uzņēmumu sekmes.

Saeimas vēlēšanām šogad reģistrēti 19 partiju un to apvienību saraksti, uz 100 deputātu vietām parlamentā pretendējot 1832 deputātu kandidātiem. Visas partijas un to apvienības, kuras vēlas iekļūt 14. Saeimā, vēlēšanām pieteikušas sarakstus visos piecos vēlēšanu apgabalos.

Patiesā labuma guvēja statuss visvairāk uzņēmumos – Vilim Krištopanam

Izpētot personas, kas vēlēšanu apgabalos izvirzītas sarakstu pirmajā vietā, Lursoft secinājis, ka visvairāk uzņēmumos patiesā labuma guvēja statuss šobrīd reģistrēts Vilim Krištopanam no “Latvija pirmajā vietā”. Visi uzņēmumi, izņemot SIA “Krievupes golfa klubs”, saistīti ar nekustamā īpašuma jomu. Lai arī SIA “Krievupes golfa klubs” jaunākajā vadības ziņojumā norādījis, ka sporta objektu darbības jomā tas strādāja arī 2021.gadā un savu darbības jomu iecerēts attīstīt arī turpmāk, attīstot golfa laukumu, gada pārskatā redzams, ka uzņēmums 2021.gadā nav guvis ieņēmumus no saimnieciskās darbības. SIA “Krievupes golfa klubs” peļņas vai zaudējumu aprēķinā publiskota vien informācija par uzņēmuma pārējām saimnieciskās darbības izmaksām, un, galu galā, pagājušo gadu Vilim Krištopanam piederošais golfa klubs noslēdzis ar 6,75 tūkst. EUR zaudējumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets (MK) otrdien, 30. novembrī, apstiprināja Satiksmes ministrijas rosināto kompensāciju mobilo sakaru operatoriem par izdevumiem, kas saistīti ar īsziņas (SMS paziņojums) nosūtīšanu personām, kas iebraukušas Latvijā no ārvalstīm, to informēšanai par Latvijā noteiktajiem Covid-19 epidemioloģiskās drošības pasākumiem.

Kopējais kompensācijas apjoms par laika periodu no š.g. 1. aprīļa līdz 30. septembrim ir 116 532 eiro.

Pēc mobilo sakaru operatoru veiktajiem aprēķiniem, kopumā laika posmā no š.g. 1. aprīļa līdz 30. septembrim tika nosūtīti vairāk nekā 4 miljoni SMS paziņojumi par Latvijā noteiktajiem Covid-19 epidemioloģiskās drošības pasākumiem. Kopš 2020. gada 28. septembrī valstī tika uzsāka SMS apziņošana, kopumā izsūtīti vairāk nekā 8,5 miljoni SMS paziņojumu.

Mobilo sakaru operatori SIA „Latvijas Mobilais telefons”, SIA „Tele2” un SIA „BITE Latvija” ir snieguši būtisku ieguldījumu personu, kas atgriezušies vai ieceļojuši (viesabonenti) Latvijā apziņošanā par Latvijā noteiktiem drošības pasākumiem, tādējādi veicinot personu informētību.

Komentāri

Pievienot komentāru