Jaunākais izdevums

2017. gada 2. ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 927 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2016. gada 2. ceturksni, vidējā alga palielinājās par 74 eiro jeb 8,7 %.

Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, 2017. gada 2. ceturksnī bruto darba samaksas pieaugums bija 4,8 % (par 42,7 eiro).

Bruto darba samaksas fonds 2017. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2016. gada 2. ceturksni, palielinājās par 9,1 % jeb 173,2 milj. eiro, savukārt algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē, pieauga tikai par 0,3 % jeb 2,5 tūkst.

2017. gada 2. ceturksnī vidējā neto darba samaksa bija 676 eiro, kas bija par 7,8 % vairāk nekā 2016. gada 2. ceturksnī. Kopumā vidējā neto darba samaksa pieauga lēnāk nekā atalgojums pirms darba nodokļu nomaksas.

No 2017. gada 1. janvāra samazinājās minimālais neapliekamais minimums, kas tiek piemērots darba vietā, - no 75 uz 60 eiro, bet valstī noteiktā minimālā alga pieauga no 370 līdz 380 eiro jeb par 2,7 %.

Patēriņa cenu kāpums par 3,1 % 2017. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, samazināja strādājošo iedzīvotāju pirktspēju - reālā neto darba samaksa pieauga tikai par 4,6 %.

Šī gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2016. gada 2. ceturksni, privātajā sektorā algas augušas par 9,1 %, sabiedriskajā sektorā kāpums bija par 8,2 %, bet vispārējās valdības sektorā – par 9,3 %.

2017. gada 2. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa privātajā sektorā bija 915 eiro, sabiedriskajā sektorā – 954 eiro, savukārt vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, – 901 eiro.

CSP norāda, ka 2017. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar pērnā gada atbilstošo periodu, darba samaksa pieauga visās nozarēs. Visstraujāk vidējā darba samaksa auga profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē, kas ietver juridiskos, grāmatvedības, reklāmas, inženiertehniskos un arhitektūras pakalpojumus, konsultēšanas pakalpojumus komercdarbībā un vadībzinībās, zinātnisko darbību u.c., – par 13,5 % (straujāks kāpums bija centrālo biroju darbības, konsultēšanas komercdarbībā un vadībzinībās, kā arī reklāmas un tirgus izpētes pakalpojumu nozarēs), izglītībā – par 13,0 %, elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozarē – par 11,1 %, lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē – par 11,0 %, kā arī tirdzniecībā – par 10,4 % (straujāk - automobiļu un motociklu remonta, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības nozarē, kā arī pārējā vairumtirdzniecībā).

Visās minētajās saimniecisko darbību klasifikācijas augstākā līmeņa nozarēs, izņemot elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozari, vidējās darba samaksas straujo pieaugumu ietekmēja darba samaksa fonda palielinājums un pilnas slodzes darbinieku kritums. Savukārt elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozarē vidējās darba samaksas kāpumu būtiski ietekmēja neregulāro prēmiju un piemaksu izmaksas (pamatalga un regulārās piemaksas gada laikā pieauga par 6,2 %).

2017. gada 2. ceturksnī vislielākā vidējā darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē, informācijas un komunikācijas pakalpojumu un enerģētikas nozarē. Virs vidējā rādītāja valstī vidējā darba samaksa bija arī valsts pārvaldē, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē, ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas, kā arī transporta un uzglabāšanas nozarēs. Savukārt vismazākā - izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē, citu pakalpojumu nozarē (ietver sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remontu, ķīmisko tīrītavu, frizieru, skaistumkopšanas, apbedīšanas un citu pakalpojumu nozares), nekustamo īpašumu nozarē, izglītībā, mākslas, izklaides un atpūtas nozarē.

No Latvijas reģioniem vidējā mēneša bruto darba samaksa 2017. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2016. gada 2. ceturksni, straujāk par vidējo rādītāju valstī pieauga visos reģionos izņemot Rīgu. Vidzemes un Zemgales reģionā gada pieaugums bija visaugstākais - attiecīgi 10,5 % un 10,1 %. Rīgā, kur šī gada 2. ceturksnī bija vislielākā vidējā darba samaksa (1038 eiro), gada pieaugums bija 7,9 %. Joprojām zemākā vidējā bruto darba samaksa ir Latgales reģionā – 643 eiro par pilnas slodzes darbu, Vidzemē – 740 eiro, Kurzemē – 774, Zemgalē – 784, bet Pierīgas reģionā – 888 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vidējā darba samaksa 1. ceturksnī 1 100 eiro

Lelde Petrāne, 27.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 1. ceturksni, vidējā mēneša bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu pieauga par 6,6 % jeb 68 eiro, sasniedzot 1 100 eiro, lieciena Centrālās statistikas pārvaldes dati.

2020. gada janvārī, salīdzinot ar 2019. gada atbilstošo periodu, vidējā mēneša bruto darba samaksa pieauga par 7,0 %, sasniedzot 1 101 eiro, februārī – par 7,8 % (1 085 eiro), bet martā tās gada pieauguma temps bija viszemākais - 5,0 % (1 113 eiro).

2020. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar 2019. gada 4. ceturksni bruto darba samaksa samazinājās par 1,2 %.

Darba samaksa pēc nodokļu nomaksas – 812 eiro

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 812 eiro. Gada laikā tā pieauga par 6,3 %, bet, salīdzinot ar 2019. gada 4. ceturksni, samazinājās par 0,8 %.

Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, bija 4,3 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Darba vide

FOTO: Kurās nozarēs ir visaugstākais atalgojums?

Žanete Hāka, 27.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada sākumā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, vidējās darba samaksas pieauguma temps ir samazinājies, taču piecās nozarēs vidējā samaksa gada laikā augusi virs 10%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Galerijā augstāk skaties, kā gada laikā mainījusies bruto darba samaksa dažādās nozarēs!

2019. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 1. ceturksni, mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 7,8% jeb 75 eiro, sasniedzot 1036 eiro par pilnas slodzes darbu. 2018. gada 1. ceturkšņa gada pieauguma temps bija 8,7%, bet pārējos ceturkšņos – no 8,1 līdz 8,4%.

2019. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar 2018. gada 4. ceturksni bruto darba samaksa samazinājās par 0,6 %. Jāatzīmē, ka minimālā alga šogad Latvijā nemainījās un, salīdzinot ar kaimiņvalstīm Lietuvu un Igauniju, tās līmenis šobrīd ir viszemākais – 430 eiro. 2019. gadā Lietuvā minimālā alga pieauga par 155 eiro jeb 38,8 % (no 400 līdz 555 eiro), Igaunijā izmaiņas bija mazākas – pieaugums par 40 eiro jeb 8,0 % (no 500 līdz 540 eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 2. ceturksni, vidējā mēneša bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu pieaugusi par 3,9 % jeb 42 eiro, sasniedzot 1 118 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

2020. gada aprīlī, salīdzinot ar 2019. gada aprīli, vidējā mēneša bruto darba samaksa pieauga par 3,6 %, sasniedzot 1 113 eiro. Maijā gada pieauguma temps bija viszemākais – 2,5 % (1 105 eiro), bet jūnijā tas pakāpās līdz 5,6 % (1 134 eiro).

2020. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar 2020. gada 1. ceturksni bruto darba samaksa pieauga par 1,6 %.

Darba samaksa pēc nodokļu nomaksas – 824 eiro

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 824 eiro. Gada laikā tā pieauga par 3,9 %, bet, salīdzinot ar 2020. gada 1. ceturksni, – par 1,5 %.

Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, bija 2,0 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 3. ceturksni, vidējā mēneša bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu pieauga par 5,9 % jeb 64 eiro, sasniedzot 1 147 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

2020. gada jūlijā, salīdzinot ar 2019. gada jūliju, vidējā mēneša bruto darba samaksa pieauga par 5,7 %, sasniedzot 1 174 eiro, augustā – par 5,4 % (1 137 eiro), bet septembrī – par 6,8 % (1 131 eiro).

2020. gada 3. ceturksnī, salīdzinājumā ar 2020. gada 2. ceturksni, bruto darba samaksa pieauga par 2,7 %.

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 844 eiro jeb 73,5 % no bruto atalgojuma. Gada laikā tā pieauga par 6,0 %, bet, salīdzinot ar 2020. gada 2. ceturksni, – par 2,4 %.

2020. gada 3. ceturksnī vidējā mēneša bruto darba samaksa privātajā sektora bija 1 144 eiro, un gada laikā tā pieauga par 7,1 %. Sabiedriskajā sektorā vidējā darba samaksa bija par 16 eiro lielāka (1 160 eiro) nekā privātajā, taču tās gada pieauguma temps bija divreiz lēnāks (3,3 %). Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā darba samaksa pieauga līdz 1 125 eiro jeb par 4,1 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada 1. ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 961 eiro un gada laikā tā pieauga par 8,6 % jeb 76 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Joprojām viszemākā vidējā bruto darba samaksa ir Latgales reģionā, bet Rīgā tā pārsniedz 1000 eiro.

Salīdzinot ar 2017. gada 1. ceturksni, privātajā sektorā algas augušas straujāk nekā sabiedriskajā. Vidējā bruto darba samaksa privātajā sektorā bija 957 eiro, gada pieaugums – 8,9 %, sabiedriskajā sektorā – 969 eiro (8,1 %). Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā bruto darba samaksa pieauga līdz 923 eiro jeb par 9,0 %.

2018. gada 1. ceturksnī vidējā neto darba samaksa, kas tiek aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus, bija 713 eiro. Gada laikā tā pieauga par 10,2 %, uzrādot par 1,6 procentpunktiem straujāku pieauguma tempu nekā atalgojums pirms darba nodokļu nomaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēneša vidējā bruto darba samaksa 2017. gada 1. ceturksnī valstī bija 886 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinot ar 2016. gada 1. ceturksni, vidējā alga palielinājās par 59 eiro jeb 7,2 %, kas ir straujāks kāpums nekā vidēji 2016. gadā (5,0 %).

2017. gada 1. ceturksnī vidējā neto darba samaksa bija 648 eiro, kas ir par 6,4 % vairāk nekā 2016. gada 1. ceturksnī. Kopumā vidējā neto darba samaksa pieauga lēnāk nekā atalgojums pirms darba nodokļu nomaksas.

No 2017. gada 1. janvāra samazinājās minimālais neapliekamais minimums, kas tiek piemērots darba vietā, - no 75 uz 60 eiro, bet valstī noteiktā minimālā alga pieauga no 370 līdz 380 eiro jeb par 2,7 %.

Straujais patēriņa cenu kāpums par 3,2 % 2017. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, samazināja strādājošo iedzīvotāju pirktspēju - reālā neto darba samaksa pieauga tikai par 3,1 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada 3. ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 925 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinot ar 2016. gada 3. ceturksni, vidējā alga palielinājās par 65 eiro jeb 7,5 %.

Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, 2017. gada 3. ceturksnī bruto darba samaksas samazinājās par 0,2 % jeb diviem eiro. Bruto darba samaksas fonds 2017. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2016. gada 3. ceturksni, palielinājās par 8,3 % jeb 162,3 milj. eiro, savukārt algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē, pieauga tikai par 0,7 % jeb 5,7 tūkst.

2017. gada 3. ceturksnī vidējā neto darba samaksa bija 674 eiro, kas bija par 6,7 % vairāk nekā 2016. gada 3. ceturksnī. Kopumā vidējā neto darba samaksa pieauga lēnāk nekā atalgojums pirms darba nodokļu nomaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēneša vidējā bruto darba samaksa 2019. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar šādu periodu pērn, pieauga par 8,3 % jeb 84 eiro, sasniedzot 1091 eiro par pilnas slodzes darbu. Un 12 no 19 pamatnozarēm vidējā darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija lielāka par 1000 eiro.

Septiņās no tām - finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē, informācijas un komunikācijas pakalpojumu, enerģētikas, valsts pārvaldes, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarēs, ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē, kā arī veselības un sociālās aprūpes nozarē - vidējā darba samaksa bija lielāka par vidējo rādītāju valstī.

Vismazākā vidējā darba samaksa bija izmitināšanas un ēdināšana pakalpojumu, citu pakalpojumu nozarē, mākslas, izklaides un sporta nozarē, kā arī izglītībā.

Visstraujāk darba samaksa pieauga veselības un sociālās aprūpes nozarē - par 15,1 %, galvenokārt palielinoties algām veselības aizsardzības nozarē. Gada laikā vidējā darba samaksa palielinājās virs 10 % arī administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē (11,8 %; straujāks kāpums bija tādās nozarēs kā iznomāšana un ekspluatācijas līzings, kā arī ceļojumu biroju, tūrisma operatoru rezervēšanas pakalpojumi), būvniecībā - par 11,0 % un profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē (10,2 %; straujāk juridisko un grāmatvedības pakalpojumu nozarē, kur vidējās darba samaksas pārmaiņas vairāk ietekmēja darbinieku skaita samazinājums nevis darba samaksas fonda pieaugums, un arhitektūras un inženiertehnisko pakalpojumu nozarē).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vidējā alga pirms nodokļu nomaksas - 1 076 eiro

Lelde Petrāne, 02.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1 076 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Salīdzinot ar 2018. gadu, vidējā alga palielinājās par 72 eiro jeb 7,2 %.

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 793 eiro jeb 73,7 % no bruto algas. Gada laikā tā pieauga par 6,8 %, uzrādot par 0,4 procentpunktiem zemāku pieauguma tempu nekā atalgojums pirms nodokļu nomaksas.

Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu (2019. gadā par 2,8 %), bija 3,9 %.

2019. gadā vidējā bruto darba samaksa privātajā sektorā bija 1 067 eiro, sabiedriskajā sektorā – 1 103 eiro, savukārt vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, – 1 055 eiro.

Privātajā sektorā algas augušas straujāk – par 7,6 % gadā, sabiedriskajā – par 6,8 %, bet vispārējās valdības sektorā – par 7,1 % gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2017. gada 3. ceturksni, mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 8,0 % jeb 75 eiro, sasniedzot 1006 eiro par pilnas slodzes darbu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Salīdzinot ar 2018. gada 2. ceturksni, 3. ceturksnī bruto darba samaksa pieauga par 0,2 % jeb 2 eiro. Gada laikā sabiedriskajā sektorā vidējā samaksa auga straujāk nekā privātajā – attiecīgi par 8,5 % un 7,7 %. Mēneša vidējā bruto darba samaksa privātajā sektorā bija 992 eiro, sabiedriskajā sektorā – 1036 eiro, savukārt vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā darba samaksa pieauga līdz 993 eiro jeb par 8,8 %. 2018. gada 3. ceturksnī vidējā neto darba samaksa bija 744 eiro (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2017. gada 2. ceturksni, mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 8,4 % jeb 78 eiro, sasniedzot 1004 eiro par pilnas slodzes darbu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Šī gada 1. ceturksnī gada pieauguma temps bija straujāks – 8,6 %. Salīdzinot ar 2018. gada 1. ceturksni, 2. ceturksnī bruto darba samaksa pieauga par 4,6 % jeb 44 eiro.

Gada laikā gan privātajā, gan sabiedriskajā sektorā vidējā samaksa auga līdzīgi – attiecīgi par 8,4 un 8,5 %. Mēneša vidējā bruto darba samaksa privātajā sektorā bija 991 eiro, sabiedriskajā sektorā – 1035 eiro, bet vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā darba samaksa pieauga līdz 984 eiro jeb par 9,2 %.

2018. gada 2. ceturksnī vidējā neto darba samaksa bija 743 eiro (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus). Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, neto darba samaksa pieauga par 4,4 %. Gada laikā tā pieauga par 10,0 %, uzrādot par 1,6 procentpunktiem straujāku pieauguma tempu nekā atalgojums pirms nodokļu nomaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 926 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2016. gadu, vidējā alga palielinājās par 67 eiro jeb 7,9 %, un tā pieauga visās jomās.

Vidējā neto darba samaksa bija 676 eiro jeb 72,9 % no bruto algas, un gada laikā tā pieauga lēnāk nekā atalgojums pirms darba nodokļu nomaksas – par 7,0 %.

Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu 2017. gadā par 2,9 %, bija 4,0 %.

Salīdzinot ar 2016. gadu, pērn no 75 līdz 60 eiro samazinājās darba vietā piemērojamais minimālais neapliekamais minimums, bet valstī noteiktās minimālās algas pieaugums bija 2,7 % (no 370 līdz 380 eiro).

2017. gadā vidējā bruto darba samaksa privātajā sektorā bija 915 eiro, sabiedriskajā sektorā – 951 eiro, savukārt vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, – 904 eiro. Privātajā sektorā algas augušas straujāk – par 8,3 % gadā, sabiedriskajā sektorā kāpums par 7,4 % un vispārējās valdības sektorā – par 8,1 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reģionu slimnīcām rezidenti ir jāuzrunā jau pašā studiju sākumā. Ārstu un medmāsu piesaistē ļoti svarīga ir nemateriālā motivācija – cik sakārtota ir darba vide un darba procesi ārstniecības iestādē

To DB rīkotajā apaļā galda diskusijā par personālvadību veselības aprūpē, kas notiek sadarbībā ar holdingu Repharm, uzsvēra tā dalībnieki: Veselības ministrijas valsts sekretāres vietniece un Austrumu slimnīcas valdes priekšsēdētāja Egita Pole, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekle Arta Biruma, Liepājas reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs Egons Striks, holdinga Repharm personāla vadības direktore Baiba Pedraudze, Rīgas Stradiņa universitātes Tālākizglītības fakultātes dekāne Ilze Grope un personāla vadītāja farmācijas uzņēmumos Edīte Kalniņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijā jūtams būtisks spiediens uz privātā sektora darba algām, atzīst Kučinskis

LETA, 29.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība pašlaik neredz būtiskus draudus ekonomikas pārkaršanai, lai arī ir jūtams būtisks spiediens uz privātā sektora darba algām, šorīt LTV Rīta panorāmā vērtēja premjers Māris Kučinskis (ZZS).

Lūgts vērtēt, vai valdība pašlaik pārmērīgi nepaplašina fiskālo telpu, politiķis pauda neizpratni par šādu kritiku, jo budžeta iecerēm pašlaik esot visu koalīcijas partneru atbalsts un tas tiekot veidots tādās robežās, kādās bijis plānots. Katrā ziņā no nodokļu reformām valdība neatteiksies, piebilda valdības vadītājs.

Ministru prezidents solīja, ka valsts pārvalde iešot uz tēriņu samazināšanu. Kučinskis solīja, ka arī gada beigās pasekos līdzi valsts pārvaldes tēriņiem, kas šajā gada posmā parasti strauji aug.

Premjers domā, ka risinājumu gada nogalē augošajiem valsts pārvaldes izdevumiem varētu rast, ja tiktu noteikts, ka gada beigās ietaupītā nauda ministrijām paliek uz nākamo gadu, tādējādi nav jāiztērē gada pēdējos mēnešos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eksperts: Algu kāpums «aizvērs» lielu skaitu mazāk efektīvo uzņēmumu

Pēteris Strautiņš, DNB bankas ekonomikas eksperts, 28.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

It kā ar nāciju uz nervu sabrukuma robežas nemitīgi turošo salīdzināšanu ar Igauniju vēl nepietiktu, šogad populāra kļuvusi algu pieauguma salīdzināšana Latvijā un Lietuvā. Šajā sacensībā mums klājas labāk. Šī gada 1.ceturksnī algu pieaugums dienvidu kaimiņvalstī bija ievērojami lielāks, taču 2.ceturksnī esam viņus noķēruši, algām gada griezumā pieaugot par 8.7%.

Tātad Latvija «nosargāja» bruto algu līmeņa starpību, kas ir gandrīz simts eiro, vidējā bruto darba samaksa Latvijā sasniedza 927 eiro.

Kā jau ierasts, interesantas un ilustratīvas ir algu dinamikas atšķirības nozarēs. Visstraujāk samaksa auga zinātnisko, tehnisko un profesionālo pakalpojumu nozarē, par 13.5%, tai pārsniedzot 1000 eiro robežu. Tas ir rezultāts iepriekšējos gados augošajam biznesa pakalpojumu eksportam, kas gan šogad ir piebremzējies, kaut kādā ziņā tieši ierobežotas darbaspēka pieejamības dēļ. Ļoti strauji, par 13.0% auga algas izglītībā, to vidējam līmenim (780 eiro) gan paliekot zem vidējā, kas diez vai ir ilgtspējīga situācija. Ievērojami, par 11.0% augusi arī alga lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, iespējams, atspoguļojot cilvēku aizplūšanu no retāk apdzīvotajiem apvidiem, palielinot tur palikušo darbinieku iespējas panākt sev labākus nosacījumus. Atskaitot operācijas ar nekustamo īpašumu, visās nozarēs darba samaksa auga straujāk nekā cenas.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Vidējās algas šķērsgriezums

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 03.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latviijā vidējā buto darba samaksa šā gada otrajā ceturksnī ir pārsniegusi 1000 eiro, kas ir gana priecīga ziņa. Tajā pašā laikā tā ir tikai vidējā alga, kas, kā jebkurš vidējais rādītājs, pasaka gana maz.

Par galvenajiem vidējās algas pieaugumiem ekonomisti min vispirms jau minimālās algas pieaugumu, kā arī aplokšņu algu legalizēšanu un izteiktu algu kāpumu būvniecībā. Otrajā ceturksnī algu kāpums ir bijis par 8%, ja salīdzina ar iepriekšējā gada attiecīgo laika periodu, kas ir gana solīdi. Tajā pašā laikā uz daudzu strādājošo izbrīnu, kāpēc tad viņu alga nav pieaugusi un nav 1000 eiro, jānorāda, ka vidējo rādītāju uz augšu «pavilka» zemā gala jeb minimālās algas pieaugums, tāpat kā aplokšņu algu legalizēšana, kas statistikā uzlabo vidējos ienākumus, kur tiek ņemta vērā tikai to legālā daļa. Tas, ko nepasaka, rādītājs «vidējā alga», ir tas, kādi strādājošie tad šādu algu saņem un kādās nozarēs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eirozonas algu mistērija: nekas vairāk par reģionālu specifiku?

Latvijas Bankas ekonomists Vents Vīksna, 14.09.2018

1. attēls. Darba tirgus rādītāji un cenu dinamika eirozonā

Avots: Eurostat datubāze, Latvijas Bankas aprēķins.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tradicionāli ekonomikas teorija māca, ka bezdarbs, algas un inflācija ir cieši saistīti ekonomiskie rādītāji – vienam no tiem mainoties, tiks ietekmēti arī pārējie divi paredzamā veidā.

Piemēram, valsts ekonomikai attīstoties un nodarbinātībai pieaugot, darba devējiem top grūtāk atrast kvalificētu darbaspēku pie esošajām tirgus algām, kas spiež kāpināt algu līmeni. Tas savukārt palielina iedzīvotāju patēriņu, un augstāka pieprasījuma iespaidā pieaug preču un pakalpojumu cenas. Šis cikls var būt veselīgs valsts ekonomikai un iedzīvotāju labklājībai, ja ekonomikas attīstības pamatā ir produktivitātes pieaugums.

Respektīvi, ja ar katru nākamo gadu nodarbinātie spēj saražot vairāk preču un pakalpojumu vai izveido jaunus, radošus veidus, kā palielināt pievienoto vērtību, radot uzņēmumiem lielākus ienākumus un motivāciju dāsnāk atalgot savus darbiniekus. Ja tas tā nav, agrāk vai vēlāk algu kāpums sāks veidot cenu burbuli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā joprojām ir pietiekami darbaspēka resursi - kopīgi jādomā, kā palīdzēt bez darba esošajiem atgriezties darba tirgū, intervijā LNT raidījumā «900 sekundes» uzsvēra Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Evita Simsone.

Viņa skaidroja, ka reģistrētā bezdarba līmenis valstī turpina samazināties un patlaban ir 6,3% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita.

Vidējais statistiskais bezdarbnieks ir cilvēks ap 50 gadiem ar iegūtu vidējo vai vidējo profesionālo izglītību.

Viņasprāt, patlaban nav pamata nopietni domāt par darba tirgus robežu atvēršanu trešo valstu pilsoņiem, jo ir pietiekami lieli iekšējie resursi. Kopīgi būtu jādomā, kā palīdzēt darba tirgū atgriezties bez darba esošajiem, tai skaitā gados vecākiem cilvēkiem un ilgstošajiem bezdarbniekiem, uzsvēra Simsone.

Vidējā mēneša bruto darba samaksa pārsniegusi 1000 eiro

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārstniecības personu darba samaksa no nākamā gada 1.janvāra tiks palielināta par 20%, šodien lēma valdība.

Ministru kabinets atbalstīja Veselības ministrijas (VM) sagatavotos grozījumus noteikumos par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu ārstniecības personām, kas nepieciešami, lai par 20% palielinātu ārstniecības personu zemāko mēnešalgu.

Zemākā mēnešalga tiek palielināta visās mediķu grupās - gan ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem, gan ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu asistentiem, gan ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām.

Saskaņā ar izmaiņām no nākamā gada 1.janvāra sertificēta ārsta un zobārsta zemākā mēnešalga no 899 eiro palielināta līdz 1079 eiro, kas ir pieaugums par 180 eiro. Tikmēr, piemēram, sertificētas māsas un ārsta palīga zemākā mēnešalga no 595 eiro palielināta līdz 714 eiro, kas ir par 119 eiro vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Algas ārpus Rīgas pērn pieaugušas straujāk nekā galvaspilsētā

Zane Atlāce - Bistere, 07.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušā gada laikā Latvijā vidējā neto darba samaksa, ieskaitot prēmijas, pieaugusi par 6%, sasniedzot 948 eiro, secināts interneta personāla atlases uzņēmuma «CV-Online Latvia» ikgadējā atalgojuma pētījumā.

Salīdzinājumā ar oficiālajiem statistikas datiem, pētījums demonstrē atšķirīgas atalgojuma tendences – pētījumā atklātā vidējā neto darba samaksa ir par aptuveni 22% augstāka nekā oficiālajos datos.

«Lai arī algu un atlīdzību pētījumā uzrādītā darba samaksa joprojām būtiski atšķirības ar oficiālajiem statistikas datiem, ir vērojama pozitīva tendence – jau par 3 procentpunktiem mazāka atšķirība nekā pirms diviem gadiem, kas varētu liecināt par iedarbīgiem ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumiem,» stāsta «CV-Online Latvia» vadītājs Aivis Brodiņš. «Tāpat arī analizējot neto samaksu Latvijas lielākajās pilsētās un reģionos, jāsecina, ka algas ārpus Rīgas pērn ir pieaugušas straujāk nekā galvaspilsētā, tādējādi arī ir mazinājusies atšķirība iedzīvotāju ienākumos. Pērn atalgojums Rīgā ir bijis vidēji par 34% augstāks nekā citās pilsētās un reģionos, gada laikā šai atšķirībai samazinoties par 7 procentpunktiem.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FOTO: Kurās nozarēs ir visaugstākā darba samaksa?

Žanete Hāka, 01.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1004 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2017. gadu, vidējā alga palielinājās par 78 eiro jeb 8,4 %, un tā pieauga visās jomās.

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 742 eiro jeb 73,9 % no bruto algas. Gada laikā tā pieauga par 9,9 %, uzrādot par 1,5 procentpunktiem straujāku pieauguma tempu nekā atalgojums pirms nodokļu nomaksas. Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu 2018. gadā par 2,5 %, bija 7,2 %.

Bruto darba samaksas mediāna 2018. gadā bija 774 eiro un, salīdzinot ar 2017. gadu (707 eiro), tā pieauga par 9,5 %. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) 2018. gadā bija 573 eiro un gada laikā tā pieauga par 11,0 %.

Mediānas rādītāji tika aprēķināti, izmantojot pieejamo informāciju no statistiskajiem apsekojumiem un Valsts ieņēmuma dienesta administratīvajiem datiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ekonomiste: Straujš darbaspēku izmaksu kāpums apdraud uzņēmumu konkurētspēju

Agnese Buceniece, Swedbank ekonomiste, 28.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem šī gada otrajā ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa gada izteiksmē pieauga par 8.7%, kas ir straujāk nekā pirmā ceturkšņa 7%. Pieaugums bija vērojams pilnīgi visās nozarēs. Sabiedriskajā sektorā kāpums bija 8.2%, bet privātajā sektorā tas pat sasniedza 9.1% gada griezumā.

Neto algas aug nedaudz lēnāk nekā bruto algas galvenokārt neapliekamā minimuma piemērošanas kārtības dēļ. Proti, strādājošajiem algas izmaksas brīdī šogad tiek piemērots 60 eiro neapliekamais minimums, kas ir par 15 eiro mazāk nekā pērn. Vidējā neto darba samaksa jeb tas, ko strādājošie saņem savos maciņos, palielinājās par 7.8%. Tomēr daļu šī kāpuma noēda inflācija (3.1% otrajā ceturksnī). Iedzīvotāju pirktspējas kāpums gan pieņēmās spēkā, un reālie ienākumi pieauga par 4.6% gada griezumā – pēdējā gada laikā straujākais pieaugums.

Negatīvo demogrāfisko tendenču iespaidā jau četrus mēnešus pēc kārtas gada griezumā sarūk nodarbināto skaits. Tomēr algoto darbinieku skaits, kas pārrēķināts pilna darba laika vienībās, pagaidām vēl ir kāpjošs. Otrajā ceturksnī nodarbināto skaits samazinājās par 6.8 tūkstošiem gada izteiksmē, bet, pilna laika vienībās izteiktais strādājošo skaits spēja to kompensēt un pieauga par 2.5 tūkstošiem. Bezdarbs turpina sarukt. Darba tirgū vēl nelielas rezerves ir, tomēr uzņēmumi darbaspēka trūkumu sāk arvien biežāk norādīt kā darbību ierobežojošu faktoru. Līdz ar to darba tirgus turpinās uzsilt un uzturēt strauju vidējās algas pieaugumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības solītos dīkstāves pabalstus (75% apmērā no darba algas, bet ne vairāk kā 700 eiro mēnesī) nevarēs saņemt daudzu tūkstošu uzņēmumu darbinieki, ja vien netiks mīkstinātas izvirzītās prasības.

To liecina pieņemtie noteikumi par "Covid-19" izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem.

Slavē nosacījumu maiņu

"Ja lielajās valstīs nepieciešamas vismaz nedēļām ilgas debates, lai ko nolemtu valsts augstākās varas gaiteņos, tad pie mums jau divas dienas pēc dīkstāves MK noteikumu tapšanas veselais saprāts ir guvis virsroku un MK ir atteicies no selektīvām nozarēm," situāciju vērtē ZAB "Sorainen" partneris Jānis Taukačs.

Kaut gan juridiski sanācis mazliet nelāgi, ka šie MK noteikumi iet pretrunā likumam, kas liek MK noteikumos noteikt atbalstāmās nozares. Tomēr var arī interpretēt, ka MK noteicis visas nozares kā atbalstāmās. Viņš atgādina, ka valdība, ne tikai atteicās no atbalstāmo nozaru saraksta, bet arī pazemināja apgrozījuma krituma latiņu valsts atbalsta saņemšanai. Proti, sākotnēji piedāvātais apgrozījuma samazināšanās slieksnis (no 50% krituma) uz 30% un 20% (ar nosacījumiem), salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pirms gada. 20% apgrozījuma krituma situācijā uzņēmuma ir jāatbilst vismaz vienam no kritērijiem: (uzņēmuma eksporta apjoms 2019. gadā veido 10% no kopējā apgrozījuma vai ir ne mazāks kā 500 000 eiro; uzņēmuma nomaksātā mēneša vidējā bruto darba samaksa 2019. gadā ir ne mazāka kā 800 eiro; ilgtermiņa ieguldījumi pamatlīdzekļos 2019. gada 31. decembrī ir vismaz 500 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijā trūkst darbaspēka. Vai pensionāri var palīdzēt?

Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane, 16.03.2018

1. attēls. Nodarbinātie 65+ g.v. no kopējā nodarbināto skaita, dalījums pa nozarēm

Avots: CSP dati, autores aprēķins. Piezīme: Dati par 2016. gadu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau kādu laiku Latvijas darba tirgū vērojama ierobežota darbaspēka pieejamība. Darba meklētāju īpatsvars pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2017. gada 4. ceturksnī samazinājies līdz 8.1%, pieaug arī neaizpildīto darba vietu skaits.

Bezdarbam sarūkot, palielinās algas un rodas spiediens uz inflāciju. Ierobežotais darbaspēka piedāvājums varētu būt nopietns izaicinājums turpmākai tautsaimniecības izaugsmei. Kādas ir iespējas šo jautājumu risināt?

Varianti ir dažādi, tostarp bezdarbnieku kvalifikācijas celšana un arī tik nepopulārā kvalificēta darbaspēka imigrācija. Bet šoreiz par ko citu. Iespējams, mums jau ir kvalificēts resurss, kurš nekur nav «jāmigrē», proti, gados vecāki cilvēki, kas pametuši darba tirgu.

Pensionāru Latvijā ir daudz un to skaits turpina pieaugt. Latvijā virs darbspējas vecuma (65+ g.v.) ir vairāk nekā piektdaļa no visiem iedzīvotājiem – 384 tūkstoši cilvēku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

FM: Desmit mēnešos samazinājušies faktiski visu lielāko nodokļu ieņēmumi

Db.lv, 27.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši Valsts kases publicētajai informācijai konsolidētajā kopbudžetā šā gada desmit mēnešos bijis 409,9 miljonu eiro deficīts, kamēr pērn attiecīgajā periodā kopbudžetā bija pārpalikums 444 miljonu eiro apmērā, informē Finanšu ministrija (FM).

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumos janvārī-oktobrī saņemti 9 324,7 miljoni eiro, bet izdevumi bija 9 734,6 miljoni eiro. Bilances pasliktināšanos ietekmēja par 117,8 miljoniem eiro jeb 1,2% zemāki ieņēmumi, kā arī izdevumu palielināšanās kopbudžetā par 736,1 miljonu eiro jeb 8,2%, salīdzinot ar 2019.gada janvāri-oktobri.

Atšķirīga situācija vērojama valsts un pašvaldību budžetu līmenī. Ja valsts budžetā šā gada desmit mēnešos bijis 498,4 miljonu eiro deficīts, bilancei pasliktinoties par 835 miljoniem eiro salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn, tad pašvaldību budžetā bija 88,5 miljonu eiro pārpalikums, bilancei pasliktinoties par 18,9 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru