Citas ziņas

Vidzemes metālserviss uzsāk metāla konstrukciju rūpniecisku ražošanu

,02.11.2006

Jaunākais izdevums

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību Vidzemes metālserviss iegādājusies un uzstādījusi Latvijā (un, iespējams, arī Baltijas valstīs) unikālas iekārtas metāla konstrukciju ražošanai, kas paredzētas armatūras izgatavošanai dzelzsbetona konstrukcijām. Jaunās ražotnes izveidē uzņēmums ieguldījis aptuveni miljonu eiro.

"Uzņēmumā darbu uzreiz uzsākušas četras iekārtas, kas automatizētā režīmā veic armatūras locīšanu, taisnošanu, kā arī apaļo un kantaino armatūras konstrukciju metināšanu. Iekārtas spēj apstrādāt armatūru līdz 20 milimetriem diametrā un izgatavot metāla konstrukcijas garumā līdz pat 12 metriem. Jauno iekārtu produktivitāte ir aptuveni 25 - 30 tonnas metāla konstrukciju stundā, kas atbilst aptuveni tam, cik bez šādas tehnikas dienas laikā ar spēj paveikt viens strādnieks," pastāstīja Vidzemes metālserviss valdes priekšsēdētājs Māris Babris.

M.Babris uzsver, ka Vidzemes metālservisa pāreja uz rūpniecisku ražošanu nav nejauša. Pirms lēmuma pieņemšanas tika izpētītas būvniecības attīstības tendences un veikta rūpīga analīze un izstrādātas prognozes. Pētījums ietvēra gan būvniecības apjomu izmaiņas tuvāko 5 gadu laikā, gan darbaspēka pieejamību un izmaksas, kas nav mazsvarīgi uzņēmējdarbības izveidei un paplašināšanai. Arī klientu prasības attiecībā pret gatavās produkcijas apjomiem un kvalitāti nepārtraukti pieaug. "Tā kā mēs esam izvirzījuši mērķi, ir ik gadu dubultot apgrozījumu, tad to iespējams sasniegt tikai paaugstinot darba ražīgumu un kvalitāti. Pati dzīve mums diktē noteikumus - bez modernas tehnikas progresa nav un nebūs," tā M.Babris.

Kā jau tika ziņots iepriekš, Vidzemes metālserviss šogad plāno sasniegt apgrozījumu 6 miljonus latu apmērā, kas ir divas reizes vairāk, salīdzinot ar 2005.gadu. Šogad Vidzemes metālserviss ir piegādājis metāla izstrādājumus un konstrukcijas tādiem būvobjektiem kā Dienvidu tilts, viesnīcas Latvija rekonstrukcijas un kvartāla apbūves 2.kārta, biroja, tirdzniecības un daudzstāvu dzīvojamo namu komplekss Panorama Plaza, ēku kompleksss Da Vinci, kā arī citiem objektiem. "Bez modernām iekārtām mūsu attīstība apstātos un mēs nespētu nodrošināt klientu un būvobjektu, kuros izmanto Vidzemes metālservisa produkciju, skaita pieaugumu," uzsvēra M.Babris.

Vidzemes metālserviss ir izveidots 2002.gadā un uzsācis darbu 2003.gadā. 2004.gadā uzņēmuma apgrozījums pārsniedza 1,5 miljonus latu, 2005.gadā 3 miljonus latu. "Vidzemes metālserviss" ir veicis produkcijas piegādes visām lielākajām Latvijas būvfirmām, kas firmas piegādātos materiālus izmanto daudzās mūsdienīgās celtnēs visā Latvijā, tai skaitā, Hanzabankas ēkā Saules akmens, tirdzniecības centra Spice 2. un 3. kārtas būvēs un citur.

Papildus informācijai:

Māris Babris, Vidzemes metālserviss valdes priekšsēdētājs

Citas ziņas

"Vidzemes metālserviss" 2006.gadā dubultos apgrozījumu

,23.10.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

INFORMĀCIJA PLAŠSAZIŅAS LĪDZEKĻIEM2006.gada 23.oktobrī

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Vidzemes metālserviss", salīdzinot ar 2005.gadu, savu apgrozījumu 2006.gadā pat pēc visai piesardzīgām prognozēm dubultos un tas sasniegs 6 miljonus latu. Jau pašlaik - šī gada trīs ceturkšņos - uzņēmuma apgrozījums pārsniedzis 4,5 miljonus latu. Vienlaikus strauji palielinājies arī "Vidzemes metālserviss" klientu un to objektu skaits, kuriem uzņēmums piegādā metāla izstrādājumus un konstrukcijas.

"Uzņēmuma darbs norit atbilstoši plānotajam - ik gadu dubultot apgrozījumu. Tik straujam darba apjoma palielinājumam ir divi galvenie iemesli," pastāstīja "Vidzemes metālserviss" valdes priekšsēdētājs Māris Babris. "Lielā mērā, protams, tas saistīts ar būvniecības bumu Latvijā. Taču mums daudz būtiskāks faktors ir tas, ka arvien vairāk klientu izvēlas "Vidzemes metālservisu" kā savu stratēģisko sadarbības partneri metāla izstrādājumu un konstrukciju piegādē. Tikai šogad "Vidzemes metālserviss" uzsācis metāla izstrādājumu un konstrukciju piegādi tādiem būvobjektiem kā Dienvidu tilts, viesnīcas Latvija rekonstrukcijas un kvartāla apbūves 2.kārtai, biroja, tirdzniecības un daudzstāvu dzīvojamo namu kompleksam Panorama Plaza, ēku kompleksam Da Vinci, kā arī citiem objektiem."

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību Vidzemes metālserviss iegādājusies un uzstādījusi iekārtas metāla konstrukciju ražošanai, kas paredzētas armatūras izgatavošanai dzelzsbetona konstrukcijām. Jaunās ražotnes izveidē uzņēmums ieguldījis aptuveni miljonu eiro, db.lv informēja Vidzemes metālserviss valdes priekšsēdētājs Māris Babris.

"Uzņēmumā darbu uzreiz uzsākušas četras iekārtas, kas automatizētā režīmā veic armatūras locīšanu, taisnošanu, kā arī apaļo un kantaino armatūras konstrukciju metināšanu. Iekārtas spēj apstrādāt armatūru līdz 20 milimetriem diametrā un izgatavot metāla konstrukcijas garumā līdz pat 12 metriem. Jauno iekārtu produktivitāte ir aptuveni 25 - 30 tonnas metāla konstrukciju stundā, kas atbilst aptuveni tam, cik bez šādas tehnikas dienas laikā ar spēj paveikt viens strādnieks," pastāstīja M. Babris.

Viņš uzsver, ka Vidzemes metālservisa pāreja uz rūpniecisku ražošanu nav nejauša. Pirms lēmuma pieņemšanas tika izpētītas būvniecības attīstības tendences un veikta rūpīga analīze un izstrādātas prognozes. Pētījums ietvēra gan būvniecības apjomu izmaiņas tuvāko 5 gadu laikā, gan darbaspēka pieejamību un izmaksas, kas nav mazsvarīgi uzņēmējdarbības izveidei un paplašināšanai. Arī klientu prasības attiecībā pret gatavās produkcijas apjomiem un kvalitāti nepārtraukti pieaug.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Vidzemes metālserviss ir dibināta 2002.gada 3.maijā, un ir viens no visstraujāk augošajiem uzņēmumiem Vidzemē. Ieguldot ievērojamas investīcijas ražotnes modernizācijā, kas 2006. gadā sastādīja 1 miljonu Eiro, uzņēmumam ir izdevies dubultot 2007. gada pirmo piecu mēnešu apgrozījumu, informē Vidzemes metālserviss.

Pašlaik uzņēmuma viena mēneša apgrozījums ir pielīdzināms 2004. gada sešu mēnešu apgrozījumam. SIA Vidzemes metālserviss ir vadošais uzņēmums armatūras karkasu ražošanā Latvijā.

2007. gadā SIA Vidzemes metālserviss plāno modernizēt ražošanu, tāpat ir plānots palielināt nodarbināto skaitu, tiks paaugstināta darbinieku profesionālā kvalifikācija un papildus apmācīti jau esošie darbinieki, tādējādi paaugstinot apkalpošanas kvalitāti.

Jaunās iekārtas automatizētā režīmā veic armatūras locīšanu, taisnošanu, kā arī apaļo un kantaino armatūras konstrukciju metināšanu. Iekārtas spēj apstrādāt armatūru līdz 40 mm diametrā un izgatavot metāla konstrukcijas garumā līdz pat 12 metriem. Jauno iekārtu produktivitāte ir aptuveni 50 tonnas dienā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms 100 gadiem celtajā Rīgas Centrāltirgus Sakņu paviljonā veic vērienīgus vēsturisko konstrukciju pastiprināšanas darbus, informē AS "Būvuzņēmums Restaurators".

Kopš 2024.gada novembra Rīgas Centrāltirgus Sakņu paviljonā notiek vērienīgi vēsturisko metāla konstrukciju pastiprināšanas darbi, kurus par nepilniem 600 000 (595 905,20) eiro pēc SIA "Rīgas nami" pasūtījuma veic AS "Būvuzņēmums Restaurators".

"Divdesmitā gadsimta divdesmitajos gados celtās būves konstrukciju mezgli bija savu nokalpojuši un tas ir tikai laika jautājums, kad šie stiprinājumi kļūtu bīstami arī tirgus apmeklētājiem. Faktiski konstrukcijas ir vēl vecākas, jo par pamatu šiem paviljoniem tika ņemti Pirmā pasaules kara ķeizariskās Vācijas armijas dirižabļu lidostas gaisakuģu jeb "cepelīnu" angāri, kas atradās Vaiņodē. Taču tā kā tie bija par lielu, tika nolemts izmantot vien angāru augšējās daļas, pašas celtnes ceļot no mūra un dzelzsbetona. Taču tā kā Rīgas Centrāltirgus ēkām bija nepieciešamas arī citas dzelzs konstrukcijas, tad tās savukārt 1925.gadā - starp citu, tieši pirms 100 gadiem - uzticēja būvēt AS "Stars". Tādēļ savā ziņā tas pat ir zīmīgi, ka to atjaunošanas darbi tiek veikti tieši tagad," stāsta AS "Būvuzņēmums Restaurators" atbildīgais būvdarbu vadītājs Dāvis Priede.

Ražošana

Vidzemes metālserviss šogad sola dubultot apgrozījumu

Māris Ķirsons [email protected],23.10.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Vidzemes metālserviss”, salīdzinot ar 2005.gadu, savu apgrozījumu 2006.gadā pat pēc visai piesardzīgām prognozēm dubultos un tas sasniegs 6 miljonus latu. Jau pašlaik – šī gada trīs ceturkšņos – uzņēmuma apgrozījums pārsniedzis 4,5 milj. Ls, norādīts uznēmuma iformācijā. Vienlaikus strauji palielinājies arī “Vidzemes metālserviss” klientu un to objektu skaits, kuriem uzņēmums piegādā metāla izstrādājumus un konstrukcijas.“Tik straujam darba apjoma palielinājumam ir divi galvenie iemesli,” pastāstīja “Vidzemes metālserviss” valdes priekšsēdētājs Māris Babris. “Lielā mērā, protams, tas saistīts ar būvniecības bumu Latvijā,” norādīts uznēmuma iformācijā.

Video

VIDEO: Latvijā līmētās lielizmēra koka konstrukcijas iekaro pasauli

Māris Ķirsons,30.10.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepriekšējos gados veiktās miljonu eiro vērtās investīcijas lielizmēra līmēto koka konstrukciju ražotnē, kā arī šīs rūpnīcas sasaiste ar šādu konstrukciju projektēšanu un būvniecību ir ļāvusi īstenot strauju SIA Zaza Timber Production izaugsmi.

Lai arī Eiropā pēdējā gada laikā būvniecība ir piedzīvojusi stagnāciju, tomēr, neraugoties uz to, pēc SIA Zaza Timber Production valdes priekšsēdētāja Māra Peilāna sacītā, pieprasījums pēc lielizmēra līmētajām koka konstrukcijām nav sarucis, kaut arī konkurence par attiecīgās produkcijas piegādi ir saasinājusies. “Nozīmīgākais uzņēmuma konkurētspējas faktors ir 2021. gadā īstenotā uzņēmumu grupas izveide, kad zem viena zīmola tika apvienota šādu konstrukciju projektēšana, ražošana un montāža (būvniecība), kā arī iepriekšējos gados veiktās investīcijas ražotnes paplašināšanai un moderna tehnoloģiskā aprīkojuma iegādei,” skaidro M. Peilāns. Viņš norāda, ka potenciālajiem klientiem ir iespēja vienuviet risināt visus jautājumus saistībā ar iecerētās koka ēkas projektēšanu, ražošanu un būvniecību.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paredzams, trešdien, 30. jūnijā Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas valdes sēdē izskatīs pirmpirkuma tiesības uz "Liepājas metalurga" nekustamās mantas - zeme un ēkas iegādi Liepājas SEZ vajadzībām.

Principā tas nozīmē darījuma starp valsti un turku investoriem izgāšanu, jo pārdošanas darījums noslēgts gan par kustamo, gan nekustamo mantu.

Darījuma fons

Šā gada 30. aprīlī SIA "FeLM", kas procesā pārstāv Latvijas valsts intereses, noslēdza līgumu par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamās un nekustamās mantas iegādi un izteica gatavību uzsākt darbību teritorijā, iepriekš pauda Turcijas uzņēmuma "Aslanli Metalurji" pārstāvji. Ir pilnībā izpildītas finanšu saistības atbilstoši līgumam. Proti, ir iemaksāta nauda un izteikta gatavība investēt 200 miljonus piecu gadu laikā. Investori pavasarī bija noslēguši rūpnīcas inventarizāciju kopīgi ar SIA "FeLM" un īpašums ir gatavs nodošanai. Tik tālu viss ir skaisti, atliek vien Liepājas SEZ pirmpirkuma tiesības uz zemi, kuras var izmantot un viss liecina, ka tās tiks izmantotas. Plašāk par darījumu db.lv rakstīja iepriekš.

Foto

Būvniecības gaitā mainīts Zolitūdes lielveikala jumta metāla konstrukciju veids

NOZARE.LV,24.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zolitūdes lielveikala Maxima būvniecības laikā projektā mainīts jumta metāla konstrukciju veids un sākotnējā projektā paredzētās vienlaidus metāla sijas aizstātas ar divdaļīgām sastiprinātām sijām, atzina ēkas inženierprojekta autora SIA HND grupa īpašnieks, projektētājs Ivars Sergets.

«Pārprojektēt jumta metālkonstrukcijas nācās tāpēc, ka to ražotājs lielās vienlaidus sijas nevarēja piegādāt uz būvlaukumu,» sacīja Sergets.

Jautāts, vai pēc vienlaidus siju aizstāšanas ar divdaļīgajām tika pārrēķinātas slodzes un tās atbilda sākotnējam projektam, Sergets atbildēja apstiprinoši. «Arī pēc noslodzes pārrēķina jumta metāla sijām bija jāiztur sākotnēji paredzētā vidējā noslodze ap tonnu uz kvadrātmetru un 1,5 tonnas uz kvadrātmetru atsevišķās vietās uz jumta, kurās bija paredzēti koki,» skaidroja Sergets.

Inženieris piebilda, ka būvniecības laikā siju stiprinājuma vietās izmantotais stiprinājuma skrūvju skaits atbilda projektā paredzētajam. «Man gan nav informācijas, vai skrūvju materiāls atbilda projektā paredzētajam,» piebilda Sergets.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nule kā noslēgušies SIA “Rīgas nami” pārvaldītā Rīgas Centrāltirgus Sakņu paviljona jumta metāla konstrukciju pastiprināšanas darbi.

Līdz ar to atjaunotais Sakņu paviljons varēs atvērt durvis tirgotājiem un apmeklētājiem, lai jau pavisam drīz nepieciešamajiem remontdarbiem nodotu nākamo no pieciem vēsturiskajiem paviljoniem.

Sakņu paviljons nebija pieejams kopš 2022. gada sākuma, kad vēja brāzmas atplēsa daļu tā jumta virskārtas un paviljons tika slēgts uz remontdarbu laiku. Jumta rekonstrukcijas un nomaiņas darbi tika pabeigti 2024. gada aprīlī, taču pēc tam paviljonam vēl bija nepieciešams veikt plānotos jumta konstrukciju pastiprināšanas darbus.

Sakņu paviljona jumta seguma nomaiņas un metāla konstrukciju pastiprināšanas darbus veica AS “Būvuzņēmums Restaurators”, kurš tika izraudzīts atklāta publiska iepirkuma procesa rezultātā. Kopējās remontdarbu izmaksas sasniedza 1,3 miljonus eiro, tostarp 709 tūkstoši eiro jumta seguma nomaiņai un 612 tūkstoši eiro jumta konstrukciju pastiprināšanai.

Nekustamais īpašums

Pētījums sniedz atbildi, cik drošas ir 464.sērijas ēkas

Lelde Petrāne,24.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot izvērtēt Padomju laikā celto daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku tehnisko stāvokli, Ekonomikas ministrija sadarbībā ar pieredzējušiem būvspeciālistiem 2019. gadā veikusi 464. sērijas daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku konstrukciju mehāniskās stiprības un stabilitātes izpēti.

Tieši masveida apbūves lielpaneļu 464. sērijas daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas tika izvēlētas izpētei kā pirmās, jo nozares eksperti bija norādījuši, ka šīs sērijas ēkām potenciāli varētu būt lielāki riski nesošo konstrukciju stabilitātei, ņemot vērā konstrukciju īpatnības, ēku vecumu un noteikto vidējo kalpošanas ilgumu (60 gadi).

Pētījumā tika apsekotas 13 (10 Rīgā, 3 Jelgavā) 464.sērijas daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas, kas nodotas ekspluatācijā laika posmā no 1964. līdz 1978.gadam.

Ēku apsekošanas laikā, kā arī veiktajos atsegumos netika konstatētas pazīmes, kas liecinātu par ēku mehāniskās stiprības vai stabilitātes zudumu, – ēku nesošās konstrukcijas ir apmierinošā tehniskā stāvoklī. Turpinot ēku ekspluatāciju līdzšinējā veidā, kā arī veicot pētījumā norādītos ēku uzturēšanas un atsevišķu elementu atjaunošanas pasākumus, ēkas ir drošas turpmākai ekspluatācijai.

Citas ziņas

30 % cenu kāpuma spīlēs

Zane Pudāne, [email protected], 7084406,02.05.2007

«Mēs esam spīlēs – ķīlnieku lomā,» tā situāciju raksturo būvkompānijas Arčers stikloto konstrukciju departamenta direktors Edijs Purmalis, piebilstot, ka jau pērn aizsākās tendence, ka stikla cenas tika paaugstinātas ik pēc pusotra mēneša.

Foto: Ritvars Skuja, DB

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad jau trešo reizi paaugstināta stikla cena aptuveni par 5-15%, bet nozarē strādājošie ir pārliecināti, ka šis nebūs vienīgais cenu kāpums.

Pagājušajā gadā stikla cena pieauga aptuveni par 37,8%, Db stāstīja būvkompānijas un stikloto konstrukciju ražotāja Arčers stikloto konstrukciju departamenta direktors Edijs Purmalis. Viņš norādīja, ka jau pērn aizsākās tendence, ka stikla cenas tika paaugstinātas ik pēc pusotra mēneša.

Šogad cenas esot paceltas janvārī, tad 16. martā, un tagad uzņēmums saņēmis vēstuli no stikla piegādātājiem, ka nākamais cenu kāpums aptuveni par 5% ir ar 1. maiju. E. Purmalis gan uzsvēra, ka uzņēmums vēl nav saņēmis cenu lapas no piegādātājiem, un, tā kā ir ļoti daudz dažādu stikla veidu, pateikt, par cik procentiem katram no tiem kāps cena, šobrīd neesot iespējams. Stikla izstrādājumu kompānijas SIA Transparence valdes loceklis Vladimirs Frolovs Db sacīja, ka parastajam stiklam no 1. maija cena ir kāpusi par 15%. Toties, runājot kopumā par šo gadu, uzņēmēji minēja, ka stikla cenas pieaugums varētu būt 10 - 30%.

Ražošana

Investējot 3,5 miljonus eiro, atklāta Ventspils metināšanas rūpnīca

Lelde Petrāne,05.12.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 5.decembrī, notika svinīga SIA Ventspils metināšanas rūpnīca ražošanas korpusa atklāšana. Jaunā rūpnīca specializējas lielizmēra metāla konstrukciju izgatavošanā un jau tuvākajā laikā turpinās jaunu darbinieku meklēšanu.

Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs un Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs svinīgajā atklāšanā neesot slēpis prieku par kādreiz šķietami nereālā sapņa par mašīnbūves un metālapstrādes attīstību Ventspilī piepildīšanos, teikts Ventspils brīvostas pārvaldes izplatītajā paziņojumā.

SIA Ventspils metināšanas rūpnīca direktors Jevgēnijs Lapkovskis informē, ka šobrīd uzņēmumā strādā 53 darbinieki, bet pilnu jaudu ražošanas 1.kārta varētu sasniegt 2013.gada 3.ceturksnī, kad darbinieku skaits tiks palielināts līdz 80: «Perspektīvā plānojam 2.kārtas būvniecību sevišķi lielu konstrukciju ar svaru līdz 50 tonnām izgatavošanai, jo šādas konstrukcijas ir ļoti pieprasītas Skandināvijas valstīs.» Jau tuvākajā laikā sadarbībā ar Ventspils biznesa inkubatoru, kura uzņēmums ir SIA Ventspils metināšanas rūpnīca, tiks izsludināta pieteikšanās šobrīd vakantajām darbavietām administrācijā un ražošanā.

Ražošana

Latvija kā izņēmums Eiropā

Māris Ķirsons,25.03.2021

Zviedrijas uzņēmuma Mitek Industries AB filiāles Mitek Baltic vadītājs Intars Dīcmanis.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koka izmantošanā būvniecībā Latvija ir sava veida izņēmums ne tikai Baltijā vai Ziemeļeiropā, bet faktiski visā Eiropā, kur no šī dabīgā materiāla būvē gan daudzstāvu ēkas, gan ražotnes, noliktavas un infrastruktūras objektus.

To intervijā Dienas Biznesam pauž Zviedrijas uzņēmuma Mitek Industries AB filiāles Mitek Baltic vadītājs Intars Dīcmanis. Viņš atzīst, ka koka izmantošanā būvniecībā Latvija krietni atpaliek no pārējās Eiropas un bez valsts politikas savu pozīciju tikai ar privāto pasūtītāju pūlēm un aktivitātēm mainīt nespēs. Par to diskutēja arī tiešsaistes konferencē Koka būvniecība Latvijā – attīstības iespējas un izaicinājumi, ko rīkoja Dienas Bizness sadarbībā ar Mitek Baltic un Viedo pilsētu klasteri. Tiešraide notika no Exupery Starptautiskās skolas jaunās koledžas ēkas, kas, tostarp, ir laureātu vidū konkursā Latvijas Būvniecības Gada balva 2020 kategorijā Koka būve.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai nodrošinātu Vidzemes tirgus turpmāku attīstību, tirgus īpašnieks SIA "Rīgas nami" izsludina nomas tiesību izsoli, kurā tiek meklēts tirgus teritorijas nomnieks uz 30 gadiem, informē SIA "Rīgas nami".

Vidzemes tirgus ēku un pieguļošās teritorijas nomas tiesības tiks izsolītas mutiskā izsolē ar augšupejošu soli. Pretendenti izsolei var pieteikties līdz 2025.gada 12.februārim, savukārt izsole notiks 2025.gada 18.martā.

Vidzemes tirgus atrodas Rīgas centrā, Brīvības ielā 90A. To veido zemesgabals 20 028 m2 platībā un uz zemes gabala esošās apbūves, tai skaitā divi vēsturiskie tirdzniecības paviljoni.

"Kā viens no senākajiem Rīgas tirgiem, Vidzemes tirgus savā mūžā piedzīvojis gan spoža uzplaukuma gadus, gan grūtus laikus un patlaban ir pozitīvu pārmaiņu priekšā. Publiskā un privātā partnerība ir efektīvs instruments, kā apvienot resursus un kompetences, lai radītu labumu sabiedrībai. Tādēļ mēs ticam, ka, kopā ar jauno nomnieku, Vidzemes tirgus atdzims un kļūs par mūsdienīgu iepirkšanās vietu, kur joprojām varēs iegādāties augsti kvalitatīvus Latvijas zemnieku produktus un citas ikdienā nepieciešamas preces," uzsver Ojārs Valkers, SIA "Rīgas nami" valdes priekšsēdētājs.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldot 1,7 miljonus eiro, SIA IKTK kopā ar saistītajiem uzņēmumiem būvē lielizmēra liekti līmēto koka konstrukciju apstrādes rūpnīcu

Tādējādi tā būtiski palielina piedāvāto produktu klāstu, ražošanas kapacitāti, vienlaikus sākot strādāt ārvalstu tirgos.

«Šis ir uzņēmuma otrs lielākais solis attīstībā pēc 2015. gada, kad tika atvērta 5,5 miljonu eiro vērtā Latvijā pirmā un joprojām vienīgā lielizmēra liekti līmēto koka konstrukciju eksperimentālā ražotne, kuras izveidi atbalstīja ES struktūrfondu līdzfinansējums,» skaidro SIA IKTK valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns. Bez ES struktūrfondu finansiāla atbalsta šāda ražotne diez vai taptu. «Atbalsta nosacījumos bija paredzēts, ka pirmajos trijos gados ražotne ir zinātnes, pētniecības un eksperimentālu ideju realizācijas vieta, kur bizness ir pakārtota lieta, taču šogad šis nosacījums beidz darboties, un tagad, kad ir aprobēta daudzu un ļoti dažādu konstrukciju izgatavošana, ir nepieciešami papildu kapitālieguldījumi, lai spētu sekmīgi strādāt tirgū,» uzsver M. Peilāns. Līdz šim IKTK izgatavoto konstrukciju portfelī nav bijis divu identisku projektu. «Katrā projektā, kuram izgatavojām lielizmēra liekti līmētās konstrukcijas, ir sava specifika – rozīnīte, ar ko tas atšķirtas no citiem,» secina M. Peilāns. Viņš ir pārliecināts, ka, īstenojot arī iecerētās otrās ražotnes projektu, varēs ne tikai palielināt piedāvāto produktu klāstu un produktu ražošanas apjomus, bet ātrāk un efektīvāk veikt izgatavoto konstrukciju apstrādi. «Pašlaik šo salīmēto konstrukciju apstrāde bija roku darbs – kur vajag iegriezumu, kur iestrādāt urbumus skrūvēm, kur izveidot konstruktīvas nišas utt.,» skaidro M. Peilāns.

Eksperti

FOTO: TOP 10 pēc apjoma lielākie automobiļu ražošanas nozares uzņēmumi Latvijā

Db.lv,11.10.2018

SIA Bucher Municipal

Neto apgrozījums, milj.eiro (2017): 47.9

Neto apgrozījuma pārmaiņas, milj.eiro (2017/2013): 30.4

Neto apgrozījuma pārmaiņas, % (2017/2013): 174

Produkcijas apraksts: Komunālo mašīnu ražošana.

Citas piezīmes: 2015.-2016.g. atklāja trīs jaunas montāžas līnijas, kuras tika pārceltas no Lielbritānijas un Šveices rūpnīcām.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecība pēdējos gados demonstrējusi labu izaugsmi, un viena no nozarēm, kas to sekmējusi, ir automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana. Vēl vairāk - autobūves nozare šogad augusi visstraujāk, un līdzšinējie investīciju plāni liek cerēt uz strauju izaugsmi arī nākotnē, prognozē Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska.

Šī ziņa daudzos skeptiķos izraisa vismaz smīnu, ja ne skaļus smieklus, – kopš kura laika Latvija ražo automobiļus? Šķiet, vidējam latvietim pašmāju automobiļu ražošana asociējas tikai ar padomju laikā ražotajiem mikroautobusiem «Latvija» un pastāv uzskats, ka nedz pirms tam, nedz pēc nozare nav eksistējusi un vairs neeksistē. Tomēr tā nebūt nav, viņa uzsver.

Latvijai un latviešiem (dažu interesantu faktu dēļ paplašināšu stāstu arī izcelsmes virzienā) ir saistība ar automobiļu ražošanu teju kopš autobūves pirmsākumiem, tādēļ, pirms aplūkojam nozares sniegumu pēdējās desmitgadēs, nedaudz ielūkosimies vēsturē. To palīdzēs atklāt Rīgas Motormuzeja informācija, Edvīna Liepiņa un Andra Biedriņa grāmata «Rīgas auto» un citi avoti, saka eksperte.

Video

Koka industriālo un publisko ēku Latvijā joprojām maz

Māris Ķirsons,30.08.2022

AS Latvijas Finieris rūpnīcas Furniers gatavās produkcijas noliktava vairāk nekā 3750 m2 platībā ir viena no retajām lielizmēra koka konstrukciju industriālajām ēkām Rīgā, bet uzņēmumam tā jau ir piektā šāda industriālā celtne.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koka izmantošanā būvniecībā Latvija ir sava veida izņēmums, jo pagaidām vēl ir ļoti maz ne tikai publisko, bet arī industriālo ēku, kuras būtu būvētas no koka, kamēr Eiropā no šī dabīgā materiāla būvē ne tikai daudzstāvu ēkas, bet arī ražotnes, noliktavas un infrastruktūras objektus.

Tikko atklāta SIA REMM arhitekta Ingus Bērziņa izstrādātā un SIA Castor Construction īstenotā jaunā lielizmēra koka konstrukciju ēka, kas ir AS Latvijas Finieris rūpnīcas Furniers gatavās produkcijas noliktava, un tā ir viena no retajām lielizmēra koka konstrukciju industriālajām ēkām Rīgā.

Kārtējais objekts

AS Latvijas Finieris valdes loceklis, attīstības un pētniecības sektora vadītājs Māris Būmanis uzsvēra, ka vairāk nekā 3750 m2 lielās noliktavas būvniecība uzsākta 2021. gada pavasarī un projektā investēti 3,3 miljoni eiro. „Tā ir Latvijas Finiera stratēģija, jo šī noliktava jau ir piektais šāds projekts,” uz jautājumu, kāpēc būvē tieši no koka konstrukcijām, atbild M. Būmanis. Viņš atgādina, ka, apzinoties ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās priekšrocības, Latvijas Finieris jau pirms vairāk nekā 15 gadiem pieņēmis stratēģisku lēmumu jaunu industriālo ēku būvniecībā pēc iespējas vairāk izmantot koksnes produktus. Kopš tā laika lielizmēra līmēto koksnes konstrukciju risinājumos realizētas divas RSEZ SIA Verems attīstības kārtas, saplākšņu ražošanas cehs rūpnīcā Kohila Vineer Igaunijā, ķīmisko produktu rūpnīcas impregnēšanas cehs Bolderājā. „Tādējādi popularizējam koka būvniecību Latvijā un visā Baltijas reģionā, kas rada pienesumu tautsaimniecībai —pievienoto vērtību koksnei, turklāt koks ir CO2 krātuve,” uzsver M. Būmanis.

Citas ziņas

Pirms plānot patvertnes jānoskaidro, cik droši ir savu laiku nokalpojušie pagrabu pārsegumi

Ingārs Daibe, domnīcas “Ilgtspējīga namu pārvaldīšana” vadītājs,30.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ilgus gadus uzmanības centrā bija nepieciešamība siltināt ēkas, nu sāk runāt arī par pagrabu izmantošanu patvērumam, taču pagrabu tehniskais stāvoklis vecākām par 70 gadiem daudzdzīvokļu ēkām vairumā gadījumu ir kritisks, tā secināts domnīcā “Ilgtspējīga namu pārvaldīšana”.

Jā, ik pēc 10 gadiem nu jāveic obligātās konstrukciju pārbaudes, taču slodzes testus veikt nav iespējams, konstrukcijas turpina bojāties arī šo pārbaužu starplaikos, dzīvokļu īpašnieki vairumā gadījumu par pagraba tehnisko stāvokli nerūpējas. Miera laikā pagrabu pārsegumu konstrukcijas var būt vēl šķietami drošas, taču tādas var nebūt tuvumā sprāgstošu bumbu satricinājuma gadījumā.

Situāciju pasliktina tas, ka daļā Rīgas, kur augsts gruntsūdens līmenis, pagrabos nemitīgi darbojas sūkņi. To bojājuma gadījumā vai, ja pārtrūkst elektrības padeve, ūdens līmenis īsā laikā aizpilda pagraba telpu līdz pat metra dziļumam. Attiecīgi tādas telpas nav iespējams uzturēt sausas, pastāvīgais mitrums pastiprināti bojā konstrukcijas. Sekas var būt dramatiskas. Piemēram, ja izrūsējušas pagājušā gadsimta sākumā būvēto ēku velvēto pagrabu metāla konstrukcijas, pastāv risks ne tikai pirmā stāva grīdai iebrukt pagrabā, bet arī ēkas pamatu un ārsienu deformācijai, attiecīgi visa ēka var sabrukt.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un dzērienu ražošanas nozare Vidzemē, orientējoties uz viedo specializāciju, saskata izaugsmes iespējas nišas produktiem ar augstu pievienoto vērtību, ko sekmē arī pieprasījums pēc bioloģiskās pārtikas pasaulē.

Bioresursu ražošana ir galvenā pārtikas industrijas konkurētspējas priekšrocība Vidzemē. Pārtikas ražošanas nozarei reģionā ir ne tikai vēsturiskas tradīcijas, bet arī prasmes un jauni talanti, kuri pārtikas ražošanas specialitāti apgūst reģiona un valsts izglītības iestādēs. Nākotnē pārtikas un dzērienu ražotāji reģionā cer vairāk izmantot viedās tehnoloģijas, lai ražošanu padarītu produktīvāku un videi draudzīgāku, samazinot siltumnīcefekta gāzu emisiju negatīvo ietekmi uz klimatu, kā arī palielinātu noietu ārējos tirgos.

Vidzemē inovatīvi un eksportspējīgi nišas produktu ražotāji

Vidzemi mēdz dēvēt par Latvijas „piena šūpuli”, jo tā var lepoties ar bagātīgu piena produktu ražošanas vēsturi. Šeit strādā vieni no lielākajiem piena pārstrādes uzņēmumiem Latvijā (Smiltenes piens, Valmieras piens, Rūjienas saldējums), darbojas arī valstī nozīmīgi alus ražotāji (Valmiermuižas alus un Somijas koncernā Olvi ietilpstošais Cēsu alus). Reģionā pārstāvēti arī citi pārtikas ražotāji, piemēram, Aloja-Starkelsen, kas ir pasaulē otrais lielākais bioloģiskās kartupeļu cietes ražotājs, un KarLiz, kas izmēģina insektu miltus.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvērtējums par saimnieciski izdevīgākajiem Vidzemes tirgus attīstības scenārijiem varētu būt pavasarī, līdz ar to nākamajā gadā jau varētu runāt par konkrētākiem plāniem un to virzību, intervijā sacīja pašvaldības SIA "Rīgas nami" valdes priekšsēdētāja Baiba Beatrise Sleže.

Viņa sacīja, ka Vidzemes tirgus teritorija ir vairāk nekā 20 000 kvadrātmetru, kas faktiski ir pilsēta pilsētā, kurā ir gan ēkas, gan laukums. Vidzemes tirgus "Rīgas namu" apsaimniekošanā nonāca pagājušā gada beigās līdz ar reorganizāciju, taču pirms tam teritorija ilgstoši bija atstāta novārtā.

"Tirgus vēsturiski ir tā vieta, kur cilvēkiem satikties, izklaidēties un atpūsties. Šogad Vidzemes tirgū vairāk esam pievērsušies tieši tirdzniecības atdzīvināšanai. Tā ir tirgus primārā funkcija. Šobrīd trešdienu vakaros Vidzemes tirgū notiek nakts tirgi jeb precīzāk - vakara tirgošanās. Atsaucība no tirgotājiem ir milzīga, un arī iedzīvotāji šajā vietā ir atgriezušies un to pieņēmuši," teica Sleže.

Ražošana

Līdztekus koka produkcijai griezīs metālu

Māris Ķirsons,06.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākais koka palešu un palešu apmaļu ražotājs SIA Kronus, investējot 2,2 milj. eiro, attīstīs metālapstrādi — metāla ruļļu griešanu sloksnēs, tādējādi ar nepieciešamo produkciju nodrošinot ne tikai savu rūpnīcu, bet arī citus patērētājus.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Kronus valdes priekšsēdētājs Igors Ževaks. Viņš norāda, ka koka iepakojuma ražošanai ir nepieciešamas metāla komplektējošās detaļas, piemēram, eņģes, kuru ražošanu uzņēmums jau bija aizsācis iepriekš, un šāds solis ļoti būtiski palīdzējis noturēt konkurētspēju tirgū, jo īpaši pēc karadarbības sākšanās Ukrainā.

Fragments no intervijas

Vai šogad plānojat sasniegt 100 milj. eiro neto apgrozījumu?

Patiešām tāds, kāds ir 2022. gads, līdz šim nav pieredzēts, jo pieprasījums piedzīvojis ļoti būtisku turbulenci. Līdz karam Ukrainā ir viens posms, pēc tam jau ir pavisam cita situācija — panisks pieprasījuma un cenu pieaugums, bet visa pārvadāšanai ir nepieciešamas paletes un to apmales, kam sekoja stabilizācija, un pašlaik var jau sajust atsaluma vēsmas tieši gaidāmās ziemas un enerģētiskās krīzes kontekstā. Piemēram, ir plaša mājas preču sortimenta veikalu ķēdes, kuras plāno atteikties no augu tirdzniecības, tādējādi samazinot siltuma un apgaismojuma izmaksas. Nenoliedzami gads vēl nav beidzies, bet šogad 100 milj. eiro neto apgrozījums, visticamāk, tiks sasniegts, taču perspektīvā tas būs pat vēl lielāks. Ir skaidrs, ka 2023. gadā būs pārmaiņas un tas vairāk atgādinās 2009. gadu, kad pieprasījums noslāpa, vai 2010. gadu, kad pieprasījums strauji pieauga.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas būvvalde ir atļāvusi abu atpūtas kompleksa Akvalande ēku ekspluatāciju, aģentūrai BNS pastāstīja būvvaldes sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Ilze Žūka.

Viņa atgādināja, ka pērn decembra sākumā būvvalde atļāva ekspluatēt Akvalande kompleksa ēku, kurā notiek dažādas ūdens atrakcijas, bet ceturtdien atļauta arī ēkas, kurā atrodas baseins, ekspluatācija.

Žūka sacīja, ka 30.decembrī būvvalde saņēma Akvalandes telpu nomnieka Big Plus iesniegumu, kam bija pievienots sertificēta būvinženiera atkārtots baseina ēkas tehniskās apsekošanas atzinums un informācija, ka būvinženiera ieteikumi ir izpildīti un lūgums atkārtoti atsākt ēkas ekspluatāciju. Būvinspekcijas pārstāvji šogad 6.janvārī atkārtoti apsekoja abas ēkas un konstatēja, ka abu ēku ekspluatācijas bīstamības pazīmes ir novērstas, tādēļ būvvalde atļāva ēkas, kurā atrodas baseins, ekspluatāciju.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Centrāltirgus (RCT) pārvaldnieks SIA “Rīgas nami” ir izsludinājis iepirkumu būvniecības darbiem, kuru ietvaros plānots veikt RCT Piena paviljona metāla konstrukciju pastiprināšanu un jumta seguma nomaiņu.

Būvniecības darbi iecerēti divās daļās, kur pirmajā daļā tiks veikta Piena paviljona metāla konstrukciju pastiprināšanas darbi un tam sekos paviljona jumta seguma atjaunošana. Kopējās būvniecības izmaksas tiek lēstas 1,8 miljoni eiro apmērā, no kurām 929 tūkstoši eiro ir SIA “Rīgas nami” pašu finansējums metāla konstrukciju pastiprināšanas darbiem. Savukārt par jumta seguma nomaiņas finansējumu vēl nepieciešama vienošanās ar ēkas īpašnieku – Rīgas valstspilsētas pašvaldību.

Visus darbus iecerēts pabeigt viena gada laikā, tādejādi sagatavojot Piena paviljonu gaļas tirgotāju izvietošanai 2026. gadā, kā arī ES finansēta un Rīgas enerģētikas aģentūras vadīta investīciju projekta īstenošanai, kas paredz uzstādīt inovatīvu siltumapgādes un dzesēšanas sistēmas.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot Padomju laikā celto daudzdzīvokļu dzīvojamo māju tehniskā stāvokļa izpēti, Ekonomikas ministrija sadarbībā ar pieredzējušiem būvspeciālistiem veikusi 602. sērijas daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku konstrukciju mehāniskās stiprības un stabilitātes izpēti.

Tāpat kā iepriekš, tiek piedāvāti arī tipveida risinājumi ēku konstrukciju mehāniskās stiprības un stabilitātes atjaunošanai, kur tas ir nepieciešams.

Pētījumā tika apsekotas 18 šīs sērijas daudzdzīvokļu ēkas – 15 deviņstāvu un trīs sešstāvu ēkas Jelgavā, Ogrē, Salaspilī un Rīgas mikrorajonos Imantā, Pļavniekos un Dārzciemā. Izpēte veikta ēkām, kuras tika nodotas ekspluatācijā laika posmā no 1974. līdz 2006. gadam.

602. sērijas apsekoto ēku pamatu un pamatnes tehniskais stāvoklis izpētes rezultātā novērtēts kā atbilstošs ēku mehāniskās stiprības un stabilitātes prasībām. Arī apsekoto ēku nesošo sienu un ēku pagraba, starpstāvu un bēniņu pārsegumu stāvoklis novērtēts kā apmierinošs un atbilstošs mehāniskās stiprības un stabilitātes prasībām. Kopumā 602. sērijas ēkas ir apmierinošā tehniskā stāvoklī un ēku ekspluatācija ir droša.

Likumi

Skaidrojums par sabiedriski nozīmīgu ēku būvniecības procesā iesaistīto dalībnieku atbildības sadalījumu

Lelde Petrāne,22.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā vakar vakarā notikušo traģēdiju, Zolitūdē sabrūkot veikala Maxima jumtam, kā rezultātā bojā gājis liels skaits cilvēku un patlaban tiek meklēts atbildīgais, Ekonomikas ministrija sniedz skaidrojumu par sabiedriski nozīmīgu ēku būvniecības procesā iesaistīto dalībnieku atbildības sadalījumu.

Ekonomikas ministrija šorīt nosūtījusi vēstuli Latvijas būvvaldēm (kopumā 85 būvvaldēm Latvijā), prasot tām apsekot visus būvlaukumus, kuros tiek būvētas, tai skaitā rekonstruētas vai renovētas, sabiedriski nozīmīgas publiskas ēkas. Par apsekošanas rezultātiem līdz 04.12.2013. iesniegt Ekonomikas ministrijai pārskatu par sastādītajiem atzinumiem, norādot informāciju par apsekoto būvlaukumu, būvprojektu, ēku, būvniecības dalībniekiem un konstatētajiem pārkāpumiem (ja tādi tika konstatēti).

Vienlaikus ministrija aicina būvvaldes iespēju robežās apsekot sabiedriski nozīmīgas publiskas ēkas, kuras pieņemtas ekspluatācijā pēdējo piecu gadu laikā, un iesniegt pārskatu par apsekošanas rezultātiem, norādot informāciju par apsekoto objektu un pazīmēm, kas liecina, ka būvdarbi varētu būt veikti neatbilstoši normatīvajiem aktiem (piemēram, patvaļīgā būvniecība, plaisas ēkas nesošajās konstrukcijās).