Eksperti

Viedoklis: Kampaņa Kaimiņam, kauns demokrātijai

Sandris Točs, speciāli DB, 21.06.2018

Jaunākais izdevums

Nekad nebūtu domājis, ka aizstāvēšu, manā skatījumā, pļāpu, populistu un samākslotu aktieri Artusu Kaimiņu. Taču ir simtiem tūkstošu cilvēku, kas ir noskatījušies viņa runu Saeimā un domā citādi. Un tieši tāpēc Saeimas deputāts ir brutāli «noņemts no trases», izmantojot administratīvo resursu un valsts varu.

Operatīvo darbību jēga tieši tajā brīdī, kad tas notika? Lai to paskaidro KNAB. Iestāde, kas Vienotības laikā bija «politisko pasūtījumu galds». Un, acīmredzot, tāds ir arī tagad. Jūs ticat, ka tā ir sagadīšanās? Notika objektīva izmeklēšana, kas rezultējās tieši kad? Tieši pirms balsojuma par Rasnaču, kad valdošā koalīcija ir pamatīgi «aptaisījusies», bet politiskajā leksikonā ir stabili ienācis vārds «mafija»? Pēc spožas runas Saeimā kriminālvajāšanai lūdz izdot opozicionāru Kaimiņu tieši tad, kad gaidāms balsojums par Rasnaču, kuru viņš kritizēja!

Kādam ir jābūt Saeimas opozīcijas deputāta pārkāpumam, lai viņu arestētu tieši pirms balsojuma par tieslietu ministra palikšanu amatā? Varbūt viņš ir maniaks vai slepkava? Ak, esot pārkāpts partiju finansēšanas likums. Opozīcijas partija vienīgā, kas pārkāpj finansēšanas likumu? Patiesi? Tāpēc tieši pirms balsojuma par ministra palikšanu amatā opozīcijas deputāts ir jāizrauj no zāles? Vai tā nav tieša iejaukšanās parlamenta balsojumā, ko izdara tiesībsargājošā iestāde? Ko sakāt par to, konstitucionālo tiesību tulki? Esam demokrātiska, brīva Latvijas valsts? Vai specdienestu diktatūra, kurā drošības iestādēm ir jāprasa atļauja, lai kļūtu par ministru, valdes locekli uzņēmumā un pat sniegtu interviju presei? Tas vienkārši ir kauns.

Un tā ir iebiedēšana. Premjers jau pagājušajā nedēļā izcēlās ar draudiem presei, ja tiks lietots vārds «mafija» un aizskarti viņa ministri, kuri tiekot «nepamatoti sisti». Tāds bezprecedenta mutes aizbāšanas mēģinājums no Latvijas premjera puses laikam nav bijis vēl ne reizi, kopš Komunistiskā partija zaudēja varu Atmodas gados.

Var dažādi vērtēt Kaimiņa un Gobzema politisko spēku. Taču nevar noliegt, ka īpaši Aldis Gobzems pēdējo nedēļu laikā ir publiskojis tik daudz faktu, cik nav bijis nācis gaismā pēdējos gados piecos. Tāpēc ir grūti neredzēt kontekstu, kurā ir notikusi vēršanās pret Artusu Kaimiņu. Mums noteikti centīsies iestāstīt, ka tā ir sagadīšanās. Taču racionāls cilvēks vienmēr vērtē apstākļus, kuros sagadīšanās ir notikusi.

Apstākļi ir tādi, ka cilvēki aizvien vairāk nebaidās teikt patiesību. Nāk uzņēmēji un stāsta. Nāk bijušās augsta ranga valsts amatpersonas un stāsta. Nāk bijušie policisti un stāsta. Nāk bijušie VID darbinieki un stāsta. Un kāds to ļoti grib apturēt.

Kā? Neviens nav svēts. Artusa Kaimiņa arests brīdī, kad Gobzems šauj ārā kā no lielgabala, ir skaidrs signāls. Būs mēsli, ja pārāk daudz runāsiet.

Mēs jūs diskreditēsim un iemīsim dubļos!? Iespējams, tā ir opozīcijas deputāta aizturēšanas jēga balsojuma dienā par tieslietu ministra demisiju. Diskreditēt visu opozīciju. Parādīt – redziet, kādi viņi ir, tie, kas mūs kritizē!

Nekad neesmu bijis par sūdzēšanos Eiropai. Bet opozīcijas deputāta aizturēšana pirms balsošanas par uzticību ministram, domāju, ir nopietns gadījums, uz ko ir jāvērš Eiropas Savienības institūciju uzmanība. Visas sarkanās lampiņas deg!

Jo, ja atklājas, ka tā ir patiesība, ka ar tiesībsargājošās iestādes palīdzību tiek ietekmēts politiskais process, tas ir nesalīdzināmi lielāks un sabiedriski bīstamāks pārkāpums nekā tas, ka Kaimiņš, iespējams, ir vācis naudu no Tamuža vai Meroni.

Runājot par politisko tehnoloģiju, kas atkal ir nopietns likuma pārkāpums, ja to tik tiešām veic ar KNAB palīdzību. Cienījamo lasītāj, atvainojiet, ka pēdējā laikā rakstos tik bieži lietoju vārdu «stulbums».

Artuss Kaimiņš tagad ir tautas varonis. Vai jūs to nesaprotat? Varat stāstīt, cik gribat, cik «pīrādziņu» ir nočiepis Kaimiņš, atbilde būs viena. Vai to var salīdzināt ar visu to, ko šajos gados esat nozaguši jūs? Tāds ir plašais tautas noskaņojums. Jābūt kurlam un aklam, lai to neredzētu. Vai arī pilnīgi atrautam no tautas, dzīvojot savā izredzēto pasaulē.

Kaut arī iebiedēt cenšas tie, kas paši ir pamatīgi nobijušies, bailes, protams, strādā. Pietiek žurnālistam nobīties, un viņš uzrakstīs vienu uzvārdu mazāk. Pietiek redaktoram nobīties, un viņš uztaisīs virsrakstu maigāku. Pietiek izdevējam nobīties, un viņš lūgs nomainīt virzienu. Pietiek politiķim nobīties, un viņš nemēģinās runāt par realitāti. Pietiek visiem nobīties, un mafija rullēs, kā rullēja līdz šim.

Bailes ir galvenais ienaidnieks. Un bailes ir galvenais varas instruments. Kaimiņa aizturēšana ir, lai radītu bailes. Ne tikai Gobzema partijā, bet arī presē, opozīcijā vispār un sabiedrībā kopumā. Jā, iespējams, ka ir pierādījumi un fakti, iespējams, ka Kaimiņš ir vainīgs tajā, ko viņam inkriminē KNAB. Taču ir forma, brīdis un laiks, kas veido šo «ziņojumu» būtību. Tā ir klaja spēka un varas demonstrācija, pasakot, – mēs jūs aizvērsim! Tieši tā darbojas politiskā mafija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vajag savākt tikai dažus nodevējus un valdība būs gatava! Tāds būtībā ir sabiedriskās televīzijas ziņu saturs gada pēdējās nedēļās, kad izrādījās, ka Jaunupa-Rišeljē bīdītajai Kariņa valdībai trūkst balsis Saeimā.

Tieši to nozīmē apgalvojumi, ka JV vadītu valdību ir iespējams izveidot, panākot KPV LV sašķelšanu, kas katru dienu uzstājīgi skanēja valsts televīzijā un radio.

Kādēļ par visas sabiedrības līdzekļiem uzturētais sabiedriskais medijs atklāti lobē konkrētu valdības izveides variantu? Kādēļ sabiedrisko mediju neuztrauc ne nodevība, ne korupcijas riski, kad runa ir par variantu «50 plus no KPV LV atšķeltie»? Jo uz kāda pamata cer sašķelt KPV LV? Ar kādu motivāciju jaunā spēka deputāti var atbalstīt vecās Vienotības valdību?

Realitāte ir ļoti vienkārša- Strīķes rīcībā esot «mapīte», kuras dēļ Kaimiņš ir spiests «gulties zem Annas»

Runā, ka motivāciju Jurašs ar Kaimiņu saņemot no Meroni. Pārējie? Kādam esot piedāvāts amats, ja atbalstīs Vienotības valdību. Taču arī amats var būt kukulis. Tāds tas ir gadījumā, ja amats ir maksa par neētisku rīcību, kuras rezultātā tiek pieņemti tādi valsts varas lēmumi, kas dod materiālu izdevīgumu 1) kukuļa, proti, amata saņēmējam, kurš par amatu pārdod savu balsi 2) kukuļa devējiem, kuri iegūst tādu Saeimas lēmumu, kurš bez kukuļa – amata piesolīšanas – nebūtu iespējams. Tātad sanāk, ka mūsu valsts sabiedriskā televīzija, kas mudina sašķelt KPV LV, būtībā mudina uz korupciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«KPV LV» valde šodien nolēma izslēgt no partijas politiķi, Saeimas deputātu Aldi Gobzemu.

«KPV LV» dibinātājs Artuss Kaimiņš bija rosinājis politiskā spēka valdi lemt par Gobzema izslēgšanu, iepriekš vēstīja Latvijas Televīzija. Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) norādīja, ka dokumentus šajā jautājumā iesnieguši arī citi biedri, ne tikai Kaimiņš.

Saskaņā ar «KPV LV» mājaslapā publicētajiem partijas statūtiem lēmums par izslēgšanu stājas spēkā vienu mēnesi pēc tā pieņemšanas. Šajā laikā biedrs partijas valdē var pārsūdzēt pieņemto lēmumu.

Kaimiņš šodien pēc valdes sēdes žurnālistiem sacīja, ka valde bija saņēmusi iesniegumus no partijas biedriem, rosinot Gobzema izslēgšanu. Partijas valdē ar šādu ierosinājumu bija vērsies arī pats Kaimiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas deputāts Aldis Gobzems trešdien izslēgts no partijas «KPV LV» Saeimas frakcijas, žurnālistus informēja frakcijas priekšsēdētājs Atis Zakatistovs.

Saeimas frakcijas sēdē par Gobzemu ir bijis slēgtais balsojums un vairākums atbalstījis viņa izslēgšanu. Par Gobzema izslēgšanu balsoja deviņi deputāti, pieci bija pret, savukārt viens nebalsoja, pastāstīja Zakatistovs.

Frakcijas priekšsēdētājs norādīja, ka šo lēmumu nevērtē, bet «pieņem zināšanai». Jautājums par Gobzema izslēgšanu sākotnēji nebija iekļauts frakcijas sēdes darba kārtībā, bet «parādījās» pie darba kārtības punkta «Dažādi», piebilda politiķis.

Gobzems pēc lēmuma pieņemšanas sarunā žurnālistiem pateicās Zakatistovam, kurš «šajā pietiekami vājprātīgajā laika posmā» ir bijis izcils frakcijas priekšsēdētājs.

Politiķis norādīja, ka šodien ir pozitīvi uzlādēts un ka kopā ar cilvēkiem, kas ir atsaukušies viņa aicinājuma radīt «jauno veidojumu», izveidos «jaudīgu, konkurētspējīgu, tautas veidojumu». Tas pārtapšot nopietnā kustībā ar līdz šim paustajiem ideāliem, sacīja no frakcijas izslēgtais deputāts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Kaimiņš: Nevarēju vairāk runāt par OIK, jo atrados kamerā

Sandris Točs, speciāli DB, 27.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Piecas dienas pēc manas pret Rasnaču vērstās runas es tiku arestēts. Nevis demisionēja Rasnačs, bet apcietināja Kaimiņu,» sarunā ar DB rezumē Latvijas Republikas Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš

Jūs aizturēja Saeimas sēdes sākumā. Kas bija tas, ko jūs nepateicāt?

Vispirms es izstāstīšu, ko es pateicu. Iepriekšējā Saeimas sēdē pirms manas aizturēšanas es uzkāpu tribīnē. Galvenā lieta man bija pateikt, ka tie, kas balsos «pret» Rasnača demisiju, atturēsies vai izraus savas kartes no balsošanas mašīnas, tie atbalsta maksātnespējas administratoru mafiju Latvijā. Tas bija ar piemēriem, kāpēc tas tā ir. Tad pēkšņi tajā Saeimas sēdē tika izsludināts pārtraukums līdz nākamās nedēļas trešdienai.

Varbūt tomēr atgādiniet, ko minējāt savā slavenajā runā?

Es pateicu zināmo faktu, ka tieslietu ministrs Rasnačs Facebook mierīgi lielās ar debiju supošanā tās dienas vakarā, kad tika nošauts Mārtiņš Bunkus, un neuzņemas nekādu - ne morālo, ne politisko atbildību. Neveic savus ministra pienākumus. Uzskata, ka viss ir labi. Šo runu jūs varat paskatīties manā Fb laika joslā 14.jūnijā, ja interesē. Taču es pieprasīju vēl vienu demisiju, kas ir, manuprāt, absolūti nepieciešama. Ašeradena kungam. Trīs mēnešus iepriekš, kad es 8.martā uzkāpu tribīnē, toreiz es teicu: Ašeradena kungs, es nebalsošu par jūsu demisiju, jo jūs no šīs tribīnes solījāt, ka OIK ir negodīgs nodoklis, kurš nedrīkst būt, un ka jūs atbildēsiet pēc lietas būtības, un ka šī lieta Latvijā tiks izbeigta. Šis slēptais OIK nodoklis. Ašeradena kungam bija trīs mēneši. Ir rakstīti kopā, ja es nemaldos, 19 pieprasījumi. Bet Saeimas pieprasījumu komisijā tie visi ir noraidīti. Ašeradena kungam nav bijis jāatbild uz šiem jautājumiem. Tā vietā Ašeradena kungs sasauca darba grupu ar 35 cilvēkiem par valsts naudu. Noīrēja ārpakalpojumu par valsts naudu, nedomāju, ka tas bija lētākais. Kas tā bija par firmu? Ernst&Young, man liekas. Tātad 35 cilvēki un Ernst&Young ies un pārbaudīs spēkstacijas. Rezultātā nupat Ašeradens iznāca un pateica: esam secinājuši, ka ar OIK neko nevar izdarīt, to nevar izbeigt, bet, redziet, mēs darba grupā esam baigi strādājuši. Nu mēs redzam arī, kā tika izvēlēts VID ģenerāldirektora amata kandidāts Skujiņš, kur vesela darba grupa, vesela komisija sēdēja. Arī ne par mazu valsts naudu. Bet Aldis Gobzems vienkārši piecpadsmit minūtes pasēdēja internetā. Un saraka visas šīs te shēmas, no kurienes nāk Skujiņš, Martinsona kungs un viss pārējais šajā sakarā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Kaimiņš piedāvā Kariņam neņemt valdībā ministru amatos jau pabijušos politiķus no «vecajām varas partijām»

LETA, 24.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«KPV LV» valdes loceklis Artuss Kaimiņš apvienības «Jaunā Vienotība» (JV) politiķim Krišjānim Kariņam kā iespējamajam premjera amata kandidātam piedāvā neņemt iekšlietu ministra amatā «KPV LV» pārstāvi Aldi Gobzemu, bet vienlaicīgi atteikt ministru krēslus arī visām tām personām no «vecajām varas partijām», kas jau iepriekš ir bijušas valdībā vai augstos valsts amatos.

«Ierosinu Krišjānim Kariņam kā potenciālam šī brīža premjera amata kandidātam izsvītrot no iespējamā Ministru kabineta locekļu saraksta Aldi Gobzemu no partijas «KPV LV», bet no vecajām varas partijām - visas tās personas, kas ir jau bijuši ministri vai augstas valsts amatpersonas,» teikts Kaimiņa paziņojumā.

Saeimas deputāts tādējādi cerot «likvidēt veco, netīro politiku», lai tiktu galā ar obligātā iepirkuma komponentes radītajām problēmām, īstenotu administratīvi teritoriālo reformu, kā arī sakārtotu nodokļu sistēmu. «Šos darbus var īstenot tikai ar jaunu un tīru politiku, kā arī jaunu un godīgu Ministru kabineta locekļu sastāvu,» uzskata Kaimiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No partijas «KPV LV» frakcijas priekšsēdētāja vietnieka amata šodien atbrīvots deputāts Artuss Kaimiņš, informēja «KPV LV» deputāts, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs Kaspars Ģirģens.

Viņš norādīja, ka par šo lēmumu balsojis vairākums no frakcijas sēdē klātesošajiem 11 deputātiem. Nākamnedēļ paredzēts lemt par jauna kandidāta virzīšanu uz frakcijas priekšsēdētāja vietnieka amatu, un jebkurš deputāts var izvirzīt sev vēlamu kandidatūru, norādīja politiķis.

Ģirģens skaidroja, ka frakcijā ir nolemts, ka ir jāveic pārmaiņas partijā, kārtīgi jāstrādā pie programmas izpildes, jānodrošina demokrātiskāks darba process, kur frakcijas deputāti ir vienlīdzīgi un tiek respektēts frakcijas citu parlamentāriešu viedoklis.

Kā ziņots, Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Atis Zakatistovs iepriekš biedru sapulcē aprīļa beigās norādīja, ka partijai vajadzīga komanda nevis vienpersonisks līderis, jo viņš ir pamanījis, ka partijas Saeimas frakcija «krīt un ceļas» par darbiem, lai gan paralēli tam ir manāmas «šķeltniecības» pazīmes, ko noteikti neorganizē tā dēvētā partijas opozīcija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Partija KPV LV ir nolēmusi nemainīt savus izvirzītos ministru amata kandidātus un sagaida Jaunās Vienotības premjera amata kandidāta Krišjāņa Kariņa skaidrojumu par Alda Gobzema (KPV LV) kandidatūras noraidīšanu iekšlietu ministra amatam, pēc KPV LV Saeimas frakcijas sēdes žurnālistiem sacīja tās priekšsēdētājs Atis Zakatistovs.

Līdz tam brīdim, kamēr Kariņa kunga attieksme pret Gobzema kungu nav skaidrota, mēs uzturam spēkā savu ministru nominācijas, sacīja Zakatistovs.

Kā izteicās Zakatistovs, KPV LV saprotot, ka izveidojusies saspīlēta situācija, bet līdz galam nesaprotot iemeslus. Viņš piebilda, ka Kariņš esot izteicis savu personīgo viedokli par Gobzema kandidatūru, to īsti nepamatojot.

Līdz ar to viena no situācijas interpretācijām varētu būt tāda, ka valdības veidošana ir nonākusi līdz absurdai situācijai, kur cilvēku patikšana vai nepatikšana ietekmē lēmumu pieņemšanu, uzskata Zakatistovs. Kariņam būtu jāskaidro savs viedoklis, lai to varētu saprast gan KPV LV, gan sabiedrība, piebilda politiķis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Neviena partija nav piekritusi JKP piedāvātajam valdības modelim

LETA, 17.10.2018

«Attīstībai/Par!» līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts (no kreisās) un Jaunās konservatīvās partijas valdes priekšsēdētājs, premjera amata kandidāts Jānis Bordāns

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neviena no partijām, kas pašlaik ir iesaistīta valdības veidošanas sarunās, nav piekritusi Jaunās konservatīvās partijas (JKP) piedāvātajam valdības modelim.

Vaicāts par nostāju attiecībā uz JKP piedāvājumu, «KPV LV» līdzpriekšsēdētājs Artuss Kaimiņš sacīja, ka politiskais spēks nekomentē citu partiju paziņojumus. Reizē viņš norādīja, ka JKP solis, nākot klajā ar ministru piedāvājumu, vērtējams kā sasteigts, jo sākumā ir jāizrunā jautājums par veicamajiem darbiem.

Kaimiņš un «KPV LV» Ministru prezidenta amata kandidāts Aldis Gobzems iepriekš pauduši samērā kritisku pozīciju saistībā ar JKP izteikto piedāvājumu, tajā skaitā saņemot aktīvāko biedru atbalstu tam, ka «valdība nav jāveido e-pastā» - atsaucoties uz to, ka JKP savu piedāvājumu bija atsūtījusi elektroniski.

Nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) priekšsēdētāja Raivja Dzintara ieskatā, līdz ar «Attīstībai/Par!» pausto noraidījumu nav iespējams izveidot tādu valdību, kas atbilstu JKP piedāvātajam modelim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Saeima Rīgā izsludināto ārkārtējo situāciju atkritumu apsaimniekošanas jomā atzīst par pamatotu

LETA, 19.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien apstiprināja Ministru kabineta lēmumu par ārkārtējas situācijas izsludināšanu atkritumu apsaimniekošanas jomā Rīgā.

Tas nozīmē, ka pagājušajā nedēļā izsludinātā ārkārtas situācija joprojām ir spēkā.

Par ārkārtējo situāciju nobalsoja 59 deputāti, savukārt pret to saņemtas 24 deputātu balsis. Vēl viens deputāts balsojumā atturējās.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP), uzrunājot deputātus, atgādināja apstākļus, kuru dēļ izsludināta ārkārtēja situācija. Viņaprāt, ārkārtējā situācija ir jāturpina, jo pretējā gadījumā līdz ar ārkārtējas situācijas ieviešanu noteiktie ārkārtas pasākumi zaudēs spēku.

Līdz ar neskaidro situāciju atkritumu apsaimniekošanā uz spēles ir likta rīdzinieku labklājība un tiesības dzīvot tīrā un sakārtotā vidē, uzsvēra deputāts Artūrs Toms Plešs (AP). «Ja Rīgas dome nav spējusi parūpēties par rīdziniekiem, tad mums Saeimā tas būtu jādara,» teica Plešs

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koalīcijas partijas vienojušās Valsts prezidenta amatam virzīt Eiropas Savienības tiesas tiesneša Egila Levita kandidatūru, pirmdien pēc partiju pārstāvju tikšanās paziņoja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš sacīja, ka koalīcijas partijas ir vienojušās par vienu kandidātu un viņš neredz nevienu iemeslu, kādēļ šim pretendentam nebūtu Saeimas vairākuma atbalsts.

Partijas «KPV LV» līderis Artuss Kaimiņš apliecināja, ka partija nevirzīs savu Valsts prezidenta amata kandidātu, bet gan būs viens visu koalīcijas frakciju virzīts pretendents.

Kaimiņš norādīja, ka viņš, kā arī vairāki «KPV LV» frakcijas deputāti atbalstīts Levitu, bet kopumā atsevišķiem deputātiem iespējams arī citādāks balsojums.

Koalīcijas vairākums - nacionālā apvienība «Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK, Jaunā konservatīvā partija un partiju apvienība «Attīstībai/Par!» - jau iepriekš pauda, ka Valsts prezidenta amatam atbalstīs Levita kandidatūru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) pārtrauks administratīvās ēkas Elizabetes ielā 2, Rīgā, ekspluatāciju, nodrošinot tikai tās uzturēšanu, pavēstīja VNĪ Nekustamo īpašumu attīstības projektu pārvaldes direktors Jānis Ivanovskis-Pigits.

Viņš skaidroja, ka ēkas ekspluatācijas beigu termiņš - 1.aprīlis tika saistīts ar plānu par Ekonomikas ministrijas un to padotības iestāžu centralizācijas ieceri ēkā Elizabetes ielā 2 saskaņā ar 2018.gada valdības konceptuālo lēmumu.

Ivanovskis-Pigits norādīja, ka divu gadu laikā projekts netika apstiprināts - bija neskaidrība par projekta īstenošanas nepieciešamību. VNĪ saņēma indikācijas no lietotāja, ka lēmums tiek pārvērtēts, tādēļ faktiski šī attīstības projekta īstenošana netika uzsākta un tika meklētas alternatīvas par ēkas pielāgošanu citu iestāžu vajadzībām. 2020.gada jūnijā valdībā pieņemts lēmums par koncertzāles novietni Elizabetes ielā 2, kas VNĪ kā kapitālsabiedrībai ir saistošs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Lombarda industrija nav bijusi digitālas transformācijas fokusā, bet mēs vēlamies to mainīt. DelfinGroup vēlas attīstīt produktu digitālā vidē, piedāvājot lombarda aizdevumu mūsdienu klientu prasībām atbilstošā veidā. Mēs vēlamies ne tikai nostiprināt līderpozīcijas nozarē, bet arī kļūt par industrijas pārveidotājiem".

Tā intervijā norāda AS DelfinGroup valdes locekle Sanita Zitmane.

Kā jūs raksturotu pārstāvēto nozari, kāda ir šā brīža situācija un galvenās tendences?

Ir pagājis gads, kopš pandēmijas radītajām sekām, kas ietekmēja visas pasaules lombardu nozari. Lielākie tirgus spēlētāji ir stabilizējuši savu uzņēmējdarbību, ieviešot jaunus pakalpojumus un piedāvājot elastīgus nosacījumus saviem produktiem. Vēsturiski lombardu nozarē ir bijis vērojams mērens, taču stabils pieaugums. Šo stabilitāti nodrošināja fakts, ka liela daļa klientu lombarda aizdevumu izmanto atkārtoti, kas norāda uz pakalpojuma ērtību un pieejamību.

Mūsdienās klienti arvien mazāk vēlas tērēt laiku, lai apmeklētu pakalpojuma sniedzēju klātienē, tādēļ digitalizācijas procesu ieviešana ir būtiskākais nozares virzītājs tuvākajos gados. Tieši digitālie risinājumi palīdzēs lombardu nozarei uzrunāt jaunus klientus un ieņemt stipras pozīcijas starp citiem aizdevumu veidiem, kuri šobrīd tiek nodrošināti tiešsaistē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

LANA: Kāpēc FM neiesaistās vai netiek iesaistīta diskusijās par izmaiņām Alkohola aprites likumā?

Db.lv, 10.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Alkohola nozares asociācija (LANA) aicina Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju uz pamatotu un datos balstītu grozījumu veikšanu Alkoholisko dzērienu aprites likumā.

Šobrīd diskusiju fokusā ir trīs galvenie temati: par alkoholisko dzērienu tirdzniecības laika ierobežojumiem, par alkoholisko dzērienu tirdzniecību internetā un par vecuma sliekšņa grozīšanu alkoholisko dzērienu iegādē. Īpaši svarīgi ir likumā vai to pavadošajos noteikumos iekļaut mērīšanas kritērijus, pēc kuriem vērtēt regulāru likumu grozījumu ietekmi uz pārmaiņām sabiedrības veselībā.

"Jautājumus raisa fakts, ka diskusijās par iespējamām izmaiņām Alkoholisko dzērienu aprites likumā nepiedalās vai netiek iesaistīta Finanšu ministrija. Tiek plānoti ierobežojumi, kas pēc VM un ārstu sacītā varētu mazināt alkoholisko dzērienu pārdošanas apjomus, tiek paaugstināts akcīzes nodoklis, bet vienlaikus valsts budžeta projektā plānots 14 milj. EUR nodokļu pieaugums pret pagājušo gadu. LANA vaicā, kā tas ir iespējams", vaicā LANA izpilddirektors Dāvis Vītols.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas universālveikals Stockmann pagājušo gadu pabeidzis ar peļņu un apgrozījuma pieaugumu par 4%

Šogad uzņēmums sācis strādāt ar jaunu biznesa modeli, noslēdzot pirmo koncesijas līgumu ar labi zināmu zīmolu Hugo Boss, kas ļaus saņemt piegādes tieši no ražotāja, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Rīgas universālveikala direktore Dace Goldmane atklāj, ka saskaņā ar kompānijas veikto aptauju lielākā daļa jeb 60% klientu izvēlas Stockmann tāpēc, ka tā sortiments ir unikāls, bet 75% atzīst, ka apkalpošana ir tāda, ko nevar saņemt nekur citur Rīgā. «Un mēs būvējam biznesu uz to, ka veikala visās nodaļās kvalitātes prasības ir vienādas, apkalpošana būs vienāda. Ideāli, ja pārdevējs jau pasaka priekšā klientam, ko vēl vajadzētu,» tā direktore.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kurzemes biznesa forumā akcentē Ventspils piemērotību LNG termināļa izveidei

Māris Ķirsons, 08.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī pašlaik par iespējamāko LNG termināļa izveides vietu tiek minēta Skultes osta, kā arī Rīgas osta, tomēr Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš norāda, ka visatbilstošākā infrastruktūra un līdz ar to arī vismazākie ieguldījumi varētu būt, ja šādu termināli izveidotu Ventspilī.

“Nav jābūvē jauna piestātne, jo tāda jau ir. Ventspils Naftā terminālim ir atbilstoši uzglabāšanas rezervuāri, ir tukšs naftas vads, kuram ir vajadzīgs tikai 4,5 km (Skultes–Inčukalna pazemes gāzes krātuves attālums ir teju 10 reizes garāks) garš savienojums ar maģistrālo gāzes vadu,” stāsta J. Vītoliņš.

LNG termināli Latvijā varētu attīstīt Skulte LNG Terminal vai Kundziņsalas dienvidu projekts 

Sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli Latvijā varētu attīstīt AS "Skulte LNG Terminal" vai...

Viņš norāda, ka Ministru prezidentam ir nosūtīta attiecīgā informācija un tā jau ir nonākusi Ekonomikas ministrijā, kurai tad jānāk ar konkrētu priekšlikumu valdībā. “Esošā sistēma var strādāt ar 70 bāru spiedienu, bet gāzei pietiek ar 55 bāriem,” par naftas infrastruktūras tehnisko atbilstību gāzei atbild. J. Vītoliņš. Ventspilī tiek īstenots arī 18,1 milj. eiro vērts katlumājas projekts, kurā paredzēts kā kurināmo izmantot atkritumus. Tam ir paredzēts 9,2 milj. eiro liels ES struktūrfondu atbalsts. Tiesa, projekta iedarbināšanas laiks ir 2023. gads.

Pēdējo gadu uzmanības fokusā IKT

Pašreizējos pārmaiņu laikos, kad būtiski pieaug izmaksas, viens no biznesa konkurētspējas stūrakmeņiem būs inovācijas, kurās arvien lielāku lomu spēlēs mākslīgais intelekts, kā arī – labvēlīgas uzņēmējdarbības vides nodrošināšana, kurā būtiska nozīme ir un būs vietējai varai - tādi secinājumi izskanēja Kurzemes biznesa forumā, kas norisinājās 26. maijā Ventspilī koncertzālē Latvija.

Pasākums organizēts projekta Nr. LV-LOCALDEV-0004 Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Kurzemes plānošanas reģionā ietvaros. Projektu līdzfinansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, izmantojot EEZ grantus programmā Vietējā attīstība, nabadzības mazināšana un kultūras sadarbība.

Pēdējos gados informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT), to dažādie risinājumi ir sava veida modes prece, turklāt tos ražo uzņēmumi, kuri atrodas ne tikai kaut kur tālu ārzemēs, bet arī tepat, Latvijā, un ne tikai Rīgā, bet arī Ventspilī, Liepājā, Valmierā, Daugavpilī u.c. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumus izstrādā ne tikai pasaules mēroga milži, bet arī nelielas kompānijas – jaunuzņēmumi.

To apliecināja arī J. Vītoliņš, norādot, ka pēdējo gadu uzmanības fokusā ir bijušas IKT. “Ventspilī ir 67 IKT uzņēmumi, kuri nodarbina vairāk nekā 600 strādājošo, un šī sektora kompāniju neto apgrozījums pārsniedz 10 milj. eiro gadā,” norādīja J. Vītoliņš. Viņš uzsvēra, ka pilsētā ir izveidota šai nozarei nepieciešamā infrastruktūra, kurā iesaistīta gan Ventspils Augstskola kā jauno speciālistu kalve, gan Ventspils Augsto tehnoloģiju parks, kura uzdevums ir nodrošināt visu nepieciešamo infrastruktūru un atbalsta pakalpojumus progresīvo risinājumu nozarei. Ventspils Augsto tehnoloģiju parka pirmsākumi meklējami pirms 17 gadiem, bet par būtisku izrāvienu uzskatāms brīdis, kad izdevās piesaistīt pirmo elektronikas sfēras uzņēmumu – Ventspils Elektronikas fabriku (šodien – HansaMatrix).

“Ja pirms 20 gadiem kāds būtu prognozējis, ka Ventspilī būs elektronikas ražotnes un IKT sfēras uzņēmumi, tas tobrīd būtu šķitis neiespējami, taču tā ir realitāte šodien,” tā J. Vītoliņš. Šodien Ventspilī atrodas arī Accenture reģionālais birojs, SIA TestDevLab struktūrvienība, mākslīgā intelekta pētniecības un risinājumu izstrādes uzņēmums SIA Asya. Kā īpašu veiksmes stāstu J. Vītoliņš minēja jaunuzņēmumu SIA Azeron, kurš nodarbojas ar inovatīvu spēļu konsoļu ražošanu un to eksportu. Jāatzīst, ka uzņēmuma pirmie prototipi izgatavoti lauku šķūnītī, savukārt jau šogad kompānija nodarbina vairāk nekā 100 darbinieku, plānojot neto apgrozījumu 4,5 milj. eiro apmērā, SIA Azeron ir uzvarējusi Ventspils Zinātnes un inovāciju centra VIZIUM telpu nomas konkursā, iegūstot tiesības strādāt šī centra telpās.

“Latvijas digitālās vides mērījumā Latvijas e-indekss 2017., 2019. un 2021. gadā Ventspils tika atzīta par labāko nacionālās nozīmes attīstības centru kategorijā, bet Ventspils digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss ir bijis 55,6, kamēr vidēji ES tas bija 52,6, attiecīgi Ventspils ierindojusies 13. vietā,” tā J. Vītoliņš. Viņš norādīja, ka jau ir veikti pasākumi (renovētas ēkas), lai radītu jaunas darba vietas tieši IKT sektorā. Ir arī pieejams grants telpu nomas izmaksu segšanai 100% apmērā pirmajā gadā vai 50% apmērā otrajā darbības gadā. No šāda granta 28 saņēmējiem 20 darbojas tieši IKT sfērā.

IKT loma pieaug

Datorprogrammēšanas SIA Asya valdes loceklis Ēvalds Urtāns atzina, ka uzņēmums ir izstrādājis sistēmu, kas automātiski analizē pārdošanas un klientu apkalpošanas zvanus, atpazīst klientu emocijas pēc sarunas intonācijas. “Klients, kurš izmantoja šo sistēmu, divu mēnešu laikā palielināja pārdošanu par 43%,” skaidroja Ē. Urtāns. Viņš gan atzina, ka jaunuzņēmums, atšķirībā no lieliem uzņēmumiem, pagaidām dedzina vairāk naudas, nekā nopelna, jo jāatrod labākais risinājums. Kā vēl vienu mākslīgā intelekta produktu min Asya radīto sistēmu, kura atpazīst dažādus bojājumus zāģmateriālos.

Ē. Urtāns atzina, ka kompānija dažādu risinājumu izstrādē sadarbosies ar Ventspilī strādājošajiem uzņēmumiem. Komunālās tehnikas ražošanas SIA Bucher Municipal uzņēmuma vadītājs Mikus Brakanskis atzina, ka ražošana balstās uz cilvēkiem, viņu kompetenci un spējām, taču tiek izmantoti arī metināšanas roboti, un tiem ir vajadzīgas attiecīgas IKT programmas, tā radot vairāk darba šīs jomas speciālistiem. Tieši tāpēc būs jautājums, kurš – liels ražošanas uzņēmums vai jaunuzņēmums – spēs piesaistīt attiecīgās jomas speciālistus.

“Rodas jautājums – kurā brīdī investēt jaunāko automatizācijas iekārtu iegādē, jo īpaši tāpēc, ka tās ir dārgas un tām ir salīdzinoši garš amortizācijas laiks, vienlaikus ņemot vērā faktu, ka ik pēc vairākiem mēnešiem tirgū tiek piedāvātas arvien gudrākas un efektīvākas iekārtas,” tā M. Brakanskis.

Viņš norādīja, ka uzņēmums investē automātiskā rezerves daļu piegādes līnijā no noliktavas uz ražošanu. Jāņem vērā, ka pirms dažiem gadiem uzņēmums jau izveidoja jaunu produktu montāžas līniju.

Virtuālās vides izrāviens

“Tehnoloģiju vīzijas 2022. gada vadmotīvs ir tikšanās metaversā (virtuālajā vidē), kas pēdējo divu Covid-19 pandēmijas gadu laikā ir piedzīvojusi ļoti strauju izaugsmi un tās doto iespēju apguvi, jo uzņēmumi bija spiesti izmantot attālinātās saziņas tehnoloģijas gan attiecībās ar darījumu partneriem, gan darbiniekiem,” skaidroja informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izstrādes un konsultāciju kompānijas Accenture Kurzemes reģiona vadītājs Guntis Čoders.

Viņš uzsvēra, ka pēdējo divu gadu notikumus IKT attīstībā nevajadzētu uztvert kā revolūciju, bet gan kā evolūciju, jo daudzas tehnoloģiskās iespējas jau bija, bet to iespējas netika ļoti plaši izmantotas. “Metaverss ir jauna veida internets, jo sākotnēji (1990. g.) bija datu internets (pirmās datu meklētājprogrammas), kam sekoja mobilās ierīces (2000. g.), kas bija pamats sociālo platformu (2010. g.) attīstībai (internets kļuva par sociālu vidi), turpinājums 2020. gadā bija lietu internets, kur savā starpā sazinās iekārtas, kam papildus vēl nākusi datu apstrāde, inteliģence, un internets kļūst par vietu, kura savieno telpas,” skaidroja G. Čoders.

Viņš norādīja, ka šādā situācijā ir jāņem vērā dažādi jautājumi: kādi ir šīs vides likumi, noteikumi, kas kuram šajā vidē pieder, kur glabājas dati, kā notiek norēķini utt. “Atkarībā no nozares metaverss mainīs visas mijiedarbības. Arī to, kā notiks darbs ar darbiniekiem, klientiem, kā nogādāsim produktus līdz patērētājiem u.tml.,” uzsvēra G. Čoders. Viņaprāt, nav vērts gaidīt, kad tehnoloģijas atnāks pie konkrēta uzņēmuma, bet gan pašam uzņēmējam ir jābūt proaktīvam. “Cilvēki baidās sākt kaut ko jaunu, tāpēc ka visbiežāk iepriekš ir apdedzinājušies – pārāk strauji un ātri ielēkuši jaunajā,” stāstīja G. Čoders. Viņš gan uzskata, ka uzņēmējiem eksperimentēt vajadzētu regulāri, bet investēt – tikai tad, kad ir pabeigta testēšana. “Sāciet ar mazumiņu un, ja izdodas, tad ieviesiet,” rekomendēja G. Čoders. Viņš norādīja, ka arvien vairāk ap mums būs programmējamās pasaules un arvien vairāk būs jaunu mašīnu, kuras piedāvās nepieredzētas iespējas. Piemēram, nesen notika virtuālais koncerts, kuru apmeklēja vairāk nekā 27 miljoni skatītāju.

Kā vēl viens piemērs tika minēts digitālais vēja parku dvīnis, kurš reālā laika režīmā simulē, kā šis parks strādā, tādējādi tā darbību efektivizējot par 20%. “Accenture kopā ar Latvijas Universitāti attīsta Quantum projektu, kas aizies pēc pieciem–septiņiem gadiem. 2021. gadā izgatavots kvantu dators spēja atrisināt vienā minūtē uzdevumu, ko superdators risinātu 10 000 gadu. Te arī ir atbilde par to, kā tik ātri varēja iegūt vakcīnu pret Covid-19, jo pirms 10 gadiem tas nebūtu iespējams,” skaidroja G. Čoders.

Ventspils domes priekšsēdētājs J. Vītoliņš vienlaikus uzskata, ka ir jāturpina attīstīt ražošanu. 2021. gadā Ventspilī strādājošo ražošanas uzņēmumu neto apgrozījums sasniedza 355 milj. eiro salīdzinājumā ar 240 milj. eiro 2020. gadā. “Ventspilī fokuss uz ražošanu tika vērsts pēc tam, kad 2002. gadā Krievija apturēja jēlnaftas transportēšanu pa cauruļvadu un Ventspils ostā pārkrauto kravu apjoms piedzīvoja būtisku samazinājumu,” atceras J. Vītoliņš. Viņš uzsvēra, ka tika radīta laba biznesa ekosistēma, kura arī ir devusi vairāk nekā 3000 darba vietu tieši ražošanā. “Ventspils jau ceturto reizi atzīta par vienu no desmit labākajām mikro pilsētām ārvalstu tiešo investīciju piesaistes stratēģijas jautājumos, šoreiz iegūstot trešo vietu,” uz vienu no veiksmes iemesliem investoru piesaistē norādīja J. Vītoliņš.

Viņš gan steidza piebilst, ka Ventspils osta vairs nav veiksmes stāsts. “Kopš Ventspils pilsētas pārstāvji ir izslēgti no ostas pārvaldības, tajā būtiski ir samazinājušies kravu apjomi. Ja 2019. gadā ostā pārkrāva 20,5 milj. t, tad 2021. gadā – vairs tikai 11,1 milj. t, un arī šogad nav labu ziņu, jo, ja piepildīsies satiksmes ministra prognozētais kritums par 2/3, tad Ventspils ostā visā gadā tiks pārkrauts tikai ap 3,9 milj. t kravu, kaut arī bija laiks, kad 3 milj. t krāva ik mēnesi,” skaidroja J. Vītoliņš. Viņš saprot, ka šāds prognozētais kravu apjoma kritums ir saistīts ar ES sankcijām pret Krievijas un Baltkrievijas uzņēmumiem un precēm, taču būtu tikai godīgi, ja to kompensētu ar atbalsta instrumentiem, kurus var iegūt no ES programmām.

“Ja šādas kravu apjoma krituma prognozes piepildīsies, tad bez darba paliks 600 līdz 700 cilvēku, un ir jābūt plānam, ko un kā darīt,” norādīja J. Vītoliņš. Viņaprāt, viens no risinājumiem ir attīstīt rūpniecību, no kuras 85% produkcijas tiek eksportēta. “Diemžēl kopš tā laika, kad valsts pārņēma savā pārziņā Ventspils brīvostas pārvaldi, tā nav uzsākusi nevienu jaunu industriālo būvju projektu. Pašlaik pašvaldība ir iniciējusi 4,3 milj. eiro vērtu projektu, kurā varētu tikt izveidotas ap 45 jaunām darbavietām. Viena darbavieta izmaksā 100 000 līdz 200 000 eiro,” norādīja J. Vītoliņš. Viņš atzīst, ka Ventspils pretendēs uz ES programmas atbalstu, lai varētu īstenot 15 milj. eiro vērto divu ražošanas ēku kompleksu izveidi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāts Aldis Gobzems (KPV LV) piektdien, 7.decembrī, plāno iepazīstināt partnerus ar «reālu plānu B» valdības izveidošanai, pavēstīja politiķis.

Gobzems pagaidām neatklāja, ko paredz viņa plāns.

Uz tikšanos plkst.10 partijas «KPV LV» Saeimas frakcijā aicināts pa vienam pārstāvim no Jaunās konservatīvās partijas (JKP), nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK), Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un partiju apvienības «Jaunā Vienotība» (JV).

Kā ziņots, vairākas sarunās iesaistītās partijas uzskata, ka vēl nav paveikti ļoti būtiski valdības izveidošanas priekšdarbi, tāpēc tās skeptiski vērtē iespēju tuvākajās dienās nonākt līdz Saeimas balsojumam par Gobzema veidojamo Ministru kabinetu.

Pagaidām vēl nav panāktas vienošanās par Gobzema vadītas valdības deklarāciju, sadarbības līgumu, Ministru kabineta sastāvu un atbildības jomu sadalījumu, un politiskie spēki norāda, ka šo darbu īstenošanai nepieciešams ilgāks laiks. Lai arī partijas ir skeptiskas un kritizē valdības veidošanas procesu, visas joprojām pauž gatavību sarunām par darbiem un valdības deklarāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Partija «KPV LV» nākamnedēļ «konsultāciju formātā» plāno tikties ar «Saskaņu», skaidrojot, ka tādējādi izpildīs vienu no vēlētājiem dotajiem solījumiem.

«KPV LV» līderis Artuss Kaimiņš pauda, ka «KPV LV» kā partijai, kura ir uzvarējusi vēlēšanās tā dēvētājā centriskajā, centriski labējā jeb latviskajā spārnā, ir pienākums tikties ar visām Saeimā ievēlētajām partijām. «KPV LV» arī saviem vēlētājiem iepriekš apsolīja tikties ar visiem politiskajiem spēkiem, norādīja politiķis.

Arī «KPV LV» premjera amata kandidāts Aldis Gobezems iepriekš pauda, ka «KPV LV» «konsultāciju formātā» plāno tikties ar «Saskaņu». Viņš gan uzsvēra, ka tas ir atšķirīgs formāts no valdības veidošanas sarunām. Šāda tikšanās notikšot, jo «KPV LV» vēlētājiem solījusi iepazīstināt visas parlamentā pārstāvētās partijas ar savu programmu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2016. gada sākuma līdz 2018. gada beigām Rīgas domes biedrībām un nodibinājumiem piešķirtais finansējums 26,5 miljonu eiro apmērā ir apšaubāms un pašvaldība, izmantojot biedrības, nodarbojusies ar ziedošanu, kas tai nav atļauts.

Šāds bija Valsts Kontroles (VK) ziņojuma vēstījums deputātiem Saeimas publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē. VK revīzijas laikā izdalījusi divus nodibinājumus, kuru dibinātājs ir Rīgas pašvaldība – Rīgas Tūrisma un attīstības birojs (RTAB) un riga.lv, kā arī vienu Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentu, kas ar līdzekļiem rīkojies nepārskatāmi un, iespējams, finansējis sev tīkamākas biedrības un nodibinājumus.

VK pētītajā laika posmā kopumā ir runa par 26,5 miljonu eiro izlietojumu dažādiem mērķiem. RTAB pārziņā apsaimniekošanā bijuši 17 miljoni eiro, riga.lv rīkojušies ar 4,35 miljoniem eiro, bet departamenta gadījumā pētīts 5,15 miljonu eiro lielas naudas izlietojums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz opozīcijas iebildumiem, kā arī vienas koalīcijas partijas pretēju nostāju, koalīcijas partijas šodien panākušas grozījumus likumos, kas atlaišanas gadījumā Rīgas domi ļaus ievēlēt uz vairāk nekā pieciem gadiem.

Par grozījumiem "Par pašvaldībām" un Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā, ar kuriem mainīta pašvaldību ārkārtas vēlēšanu kārtība, nobalsoja četras koalīcijas partijas, kā arī pie frakcijām nepiederošā deputāte Anda Čakša un divi partijas "KPV LV" deputāti - Artuss Kaimiņš un Aldis Blumbergs, tādējādi balsojumā par vienu likumprojektu iegūstot 52, bet par otru likumprojektu - 51 balsi. Pret minētajām izmaiņām balsoja pārējie "KPV LV" deputāti un opozīcijas partiju deputāti, taču Zaļo un zemnieku savienības deputāte Janīna Jalinska balsojumā nepiedalījās.

Minētie likumprojekti šodien Saeimas sēdes darbakārtībā iekļauti, koalīcijas deputātiem piesaucot bezprecedenta situāciju un neņemot vērā par likumprojektiem atbildīgās Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas viedokli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Bizness analizē potenciālos premjera amata kandidātus.

Atlase: Partiju reitingi augustā, saskaņā ar SKDS pētījumu par partiju popularitāti, pieskaitot neizlēmušo balsis, kas sadalītas proporcionāli izlēmušo balsīm.

Saskaņas premjera kandidāts Dombrovskis

Salīdzinot ar esošo premjeru, ilggadējo politiķi Māri Kučinski, Saskaņas premjera amata kandidātam Vjačeslavam Dombrovskim nav īpaši liela valdības darba pieredze, lai gan viņš ir bijis gan izglītības un zinātnes, gan arī ekonomikas ministrs. Nav tik ilga pieredze politikā, kaut arī Vjačeslavs Dombrovskis ir bijis Zatlera Reformu partijas priekšsēdētājs.

Toties pašreizējam premjeram Mārim Kučinskim nav tāda līmeņa izglītības un arī tik labu valodu zināšanu, kādas ir ekonomikas zinātņu doktoram Vjačeslavam Dombrovskim. Viņš labi runā latviski, krievu valoda viņam ir dzimtā, bet angļu valodā Vjačeslavs Dombrovskis ir ne tikai mācījies, bet arī bijis pasniedzēja palīgs Klarka Universitātē (ASV), kā arī ir dzīvojis Amerikas Savienotajās Valstīs. Trīs valodu un trīs kultūru zināšanas ir vērtīga bagāža iespējamajam nākamajam Latvijas premjeram, kas ļauj potenciāli aktīvi darboties ne tikai vietējā, bet arī reģionālajā un pasaules politikas līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Petravičas preses sekretāre Kalve saistīta ar ES fondu izsaimniekošanu

LETA, 11.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labklājības ministres Ramonas Petravičas (KPV LV) padomniece komunikācijas jautājumos Liesma Kalve iepriekš bijusi saistīta ar Eiropas Savienības (ES) fondu izsaimniekošanu, svētdien vēstīja LTV raidījums «de facto».

Kalves uzņēmums «Lateast» 2008.gadā bija saņēmis 600 000 latu (853 723 eiro) finansējumu no ES fondiem māla granulu rūpnīcas izveidei Kupravā, taču ražotnes darbība tā arī nebija uzsākta. Vēlāk Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) ar tiesas palīdzību lika firmai atmaksāt atpakaļ ES piešķirto naudu, taču tas nebija iespējams, jo firma likvidēta un īsi pirms tam tai reģistrēts 120 000 latu nodokļu parāds.

Kalve nesen pieņemta darbā labklājības ministrijā. Kalve neuzskata, ka minētā situācija ar ES fondu projektu bojā viņas reputāciju, uzsverot, ka pie vainas toreiz esot bijusi ekonomiskā krīze un tas, ka banka lūdza ātrāk atmaksāt kredītu, ko firma sedza no fondu līdzekļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien apstiprināja 13.Saeimas vēlēšanu rezultātus.

Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem partijai «Saskaņa» jaunajā parlamenta sasaukumā būs 23 vietas, partijai «KPV LV» un Jaunajai konservatīvajai partijai - katrai 16 vietas, partiju apvienībai «Attīstībai/Par!» un nacionālajai apvienībai «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) - katrai 13 vietas, Zaļo un zemnieku savienībai - 11 vietas, bet partiju apvienībai «Jaunā Vienotība» - astoņi mandāti.

13.Saeimas vēlēšanās kopā piedalījušies 844 925 jeb 54,6% balsstiesīgo pilsoņu, no tiem ārvalstīs - 31 946 jeb 23,7% no ārvalstīs reģistrēto vēlētāju skaita vēlēšanu dienā, aģentūru LETA informēja CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jāņa Bordāna, Jutas Strīķes un Jura Juraša valdības izveidošana ir lielā iespēja. Premjera amats un visas spēka ministrijas tiks koncentrētas vienas partijas rokās. Paradoksāli, bet, neskatoties uz sadrumstaloto Saeimu, tā tiešām ir iespēja, ka tiek izveidots jauns un stabils varas centrs uz nākamajiem desmit gadiem.

Pilnīgi iespējams, ka, zaudētāju partiju deputātiem pārejot uz JKP, jau šajā Saeimā izveidosies «superpartija» ar vairāk nekā 50 deputātiem. Latvijas valsts vara nonāks vienota, specdienestu atbalstīta un ar gribu apveltīta politiskā spēka rokās.

Atšķirībā no Saeimas, specdienestos jefiņu nav. Tur ir «veči» ar pieredzi, kas arī ar bandītiem «risina lietas». Varbūt tiešām labi, ka uz Latvijas simtgadi varu beidzot pārņem «vilkači uzplečos», lai tiktu izbeigta tā valsti iznīcinošā «šļura», no kuras tauta ir ļoti nogurusi pēdējās desmitgadēs. Tiesas mokās ar blēžiem, prokuratūra gadiem velk lietas, un policija neko nevar atklāt. Valsti nesodīti izzog, miljardus brīvi izsaimnieko. Tas beigsies, kungi!

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Papildināta - KPV LV frakcija turpinās sarunas par valdību; Gobzems atteicies no iekšlietu ministra krēsla

LETA, 03.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Partijas «KPV LV» Saeimas frakcija ceturtdien lēma turpināt valdības veidošanas sarunas, izvirzot prasību kopumu, kas nodotas tā dēvētajām koalīcijas «kodolam», žurnālistiem sacīja «KPV LV» frakcijas vadītājs Atis Zakatistovs.

Zakatistovs neatklāja, kādas ir šīs prasības, kā arī skaidri neatbildēja uz jautājumu, vai «KPV LV» uztur Alda Gobzema (KPV LV) kandidatūru iekšlietu ministra amatam, lai arī atzina, ka Gobzema kandidatūra šim amatam bijis tāds kā «klupšanas akmens» jaunās valdības izveidošanai. Viņš minēja, ka ir piecas «KPV LV» prasības, bet nekonkretizēja, kādas tās ir.

Zakatistovs norādīja, ka šis ir vienots frakcijas lēmums. Savukārt Gobzems un «KPV LV» līderis Artuss Kaimiņš pēc sanāksmes komentārus nesniedza, norādot, ka to pilnvarots darīt Zakatistovs.

«KPV LV» frakcijas vadītājs apliecināja, ka partija ir gatava iet valdībā, kuru vadītu Krišjānis Kariņš (JV), ja sarunas par «KPV LV» piedāvājumu novedīs pie atbilstoša rezultāta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamās Saeimas sastāvā ir ievēlēti tikai 35% no esošajiem deputātiem, sekojoši divas trešdaļas deputātu būs jauni, liecina provizoriski vēlēšanu rezultāti, kas vēl var mainīties.

Visticamāk, parlamentā būs iekļuvuši arī 10 no 14 esošā premjera Māra Kučinska (ZZS) valdības ministriem, vairums no kuriem ir bijuši ievēlēti Saeimā un ir ar parlamentārā darba pieredzi, bet Saeimas deputātu mandātus bija nolikuši uz ministru pienākumu pildīšanas laiku.

Visvairāk esošās Saeimas deputātu nākamajā parlamenta sasaukumā saglabās partija «Saskaņa», no kuras, pēc provizoriskajiem rezultātiem, nākamās Saeimas sastāvā darbu varētu turpināt 15 deputāti.

No nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK nākamajā Saeimā darbu varētu turpināt desmit deputāti, no partiju apvienības «Jaunā Vienotība» - pieci līdzšinējie «Vienotība» deputāti, bet no Zaļo un zemnieku savienības - tikai četri. Tāpat Saeimā darbu turpinās partijas «KPV LV» līderis Artuss Kaimiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru