Eksperti

Viedoklis: Latvijas alternatīvo finanšu pakalpojumu nozare 18 mēnešus pēc normatīvā regulējuma pārmaiņām

Gvido Endlers, 4finance Latvia izpilddirektors, 09.08.2017

Jaunākais izdevums

2016. gada Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izmaiņas ir ievērojami ietekmējušas finanšu nozari un patērētājus. Likuma grozījumi ir mainījuši pakalpojumu vidi, likuši mainīties nozares uzņēmumiem, radījuši jaunas iespējas, mudinājuši izglītoties.

Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumi un ko tie nosaka

Kopš 2016. gada 1. janvāra Latvijā ir spēkā Patērētāju tiesību aizsardzības likums redakcijā (izdarīti grozījumi ar 28.05.2015. likumu Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā), kas nosaka būtiskus kredīta kopējo izmaksu ierobežojumus tiem uzņēmumiem, kas saņēmuši licenci patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai. Starp šiem uzņēmumiem līderis Latvijā ir AS “4finance” (4finance).

Latvijā ir noteiktas kredīta izmaksas un noteikts, kādas kopējās izmaksas ir patērētāja interesēm neatbilstošas. Vienlaikus noteikti citi kredīta līguma izmaksu ierobežojumi – ja aizdevuma atmaksas termiņš nepārsniedz 90 dienas, maksimālā kredītsaistību izpildes summa nevar pārsniegt paša kredīta summu.

Grozījumi turklāt nosaka kredīta atmaksas nokavējuma procentu aprēķināšanas ierobežojumus – patērētāja kredīta līgums, kas paredz iespēju prasīt no patērētāja nokavējuma procentus, nav spēkā, ja šo procentu apmērs ir lielāks par 36 % virs aizņēmuma likmes gadā. Tāpat kredītus turklāt aizliegts izsniegt naktīs no plkst. 23.00 līdz 07.00.

Grozījumu rezultātā ir mainījusies finanšu pakalpojumu vide

No kreditētāju piedāvājuma ir pazuduši īstermiņa kredīti ar atmaksas termiņu līdz 7 dienām. Lai arī mūsu rīcībā nav informācijas par sekām konkrētiem uzņēmumiem, ietekmi uz nozari šī pārmaiņa ir atstājusi.

Joprojām redzam, ka pieprasījums tirgū pēc šādiem kredītiem būtu ievērojams, bet šādu pakalpojumu komersantiem nav iespējams nodrošināt. Iemesls ir ļoti vienkāršs – likuma strikto grozījumu dēļ šo pakalpojumu piedāvāt ir pavisam nerentabli – tik lēti naudas līdzekļi starptautiskajos tirgos, kur finansējumu kreditēšanai gūst 4finance, vienkārši nav pieejami. Rezultātā, iegūt šos finanšu līdzekļus ir dārgāk, nekā piedāvāt kredītu, pakalpojums izzūd. Šādā situācijā klienti ir spiesti izvēlēties aizdevumu, uz periodu, kas ilgāks par 7 dienām, tādējādi palielinot klientam izmaksas.

Otra ievērojama pārmaiņa alternatīvo finanšu pakalpojumu sniedzējiem ir attīstība konkurencē. Pateicoties kredīta izmaksu griestiem, faktiski ir ierobežota pakalpojuma cena brīvā tirgū. Citiem vārdiem sakot, faktiski pakalpojuma cena tiek regulēta. Tas nozīmē, ka konkurēt nozares dalībnieki var ar servisu, pakalpojumu kvalitāti, ātrumu, piemērotību klienta vajadzībām, attieksmi un atbildību pret klientu kopumā. Likumsakarīgi, ka no atbildīga aizdevēja aizņemties ir vienkāršāk un drošāk.

Trešā pārmaiņa, nozares uzņēmumiem konkurējot ar kvalitāti, ātrumu un servisu, ir ieguldījumi pakalpojumos. 4finance jau gadiem investē ievērojamus līdzekļus pakalpojuma uzlabošanā, maksātspējas efektīvā vērtēšanā un klientu servisā un izglītošanā; rezultātā – atbildīgā kreditēšanā.

Šobrīd aktīvās un tuvākā laika investīcijas 4finance plānotas klientu vadības sistēmā, aizdevumu atgūšanas sistēmā, biometrisko datu noteikšanas sistēmā, pašapkalpošanās sistēmu ieviešanā, maksātspējas vērtēšanas modeļa pilnveidošanā, jaunās platformās un mobilajās aplikācijās, citos IT projektos un ātros maksājumos starpbanku ietvaros. Esam priecīgi, ka arvien vairāk nozares spēlētāju dara to pašu, investējot pakalpojumu kvalitātē saviem klientiem.

Kredītņemšanas iespējas dažādojas

Lai arī 7 dienu kredīti izzūd, to vietā nāk dažādi citi pakalpojumi. Kreditēšanas iespējas pieaug un pieaug to cilvēku skaits, kas šīs iespējas izmanto. Viens no būtiskiem iemesliem šādai tirgus dinamikai ir valsts politika, paralēli iedzīvotāju maksātspējas pieaugumam Latvijā.

Likuma grozījumu rezultātā ir noteikta maksimālā kredīta jeb pakalpojuma cena. Tas nozīmē, ka, dēļ valsts politikas, aizņemties ir kļuvis lētāk. Likumsakarīgi, ka, citiem rādītājiem (ienākumiem, finanšu izglītības līmenim) saglabājoties stabiliem vai pieaugot, cilvēki aizņemas vairāk un atbilstošāk savām vajadzībām. Distances kredītu gadījumā, salīdzinot 2015. un 2016. gadu, izsniegto kredītu summas apjoms pieaudzis vidēji par 11 %.

Nepieciešamība izglītot un izglītoties

Attīstoties alternatīvo finanšu nozarei Latvijas tirgū, uzskatām par nepieciešamu arvien intensīvāk izglītot savus klientus finanšu pratībā, budžeta veidošanā un kritiski izvērtēt, vai kredīts ir atbilde konkrētā brīža izaicinājumiem.

Dažādas izglītības iniciatīvas nodrošina gan Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija, gan nozares līderi. Arī pēc 4finance iniciatīvas izveidots finanšu izglītības portāls www.aiznemiesatbildigi.lv, kas sniedz vienkāršas, precīzas atbildes un kvalitatīvu informāciju par kredītnozari, personīgajām finansēm un atbildīgu aizņemšanos.

Valstī finanšu nozares attīstība dažādojas

Apsveicami, ka valsts dažādo iespējas finanšu nozares attīstībai. Par to galvenokārt atbildīgas Ekonomikas un Finanšu ministrijas. Dažādu sektoru attīstībā – savstarpējo aizdevumu platformas, tiešsaistes patēriņa kredīti, jaunuzņēmumu finansēšana – ieguldīts ievērojams darbs.

Ārkārtīgi būtiski, ieviešot korektu normatīvā regulējuma bāzi, ir iegūt nozares atbalstu, izpratni, un nelikt birokrātiskus šķēršļus nozares darbībai ikdienā. Uzskatām, ka šobrīd patērētāju kreditēšanas regulējums ir nobriedis, saprotams un nozarei pieņemams.

Ir ļoti vērtīgi, ja tiek dota iespēja atbildīgi un prognozējami strādāt un apkalpot pieprasījumu. Tas nozīmē labāku pakalpojumu, izglītotākus, tostarp banku, klientus un pamanāmu nozares izaugsmi, salīdzinot 2015. un 2016. gadu.

Domājot par nākotni, ir ļoti būtiski turpināt šī gada maija Finanšu nozares forumā "Nākotnes finanšu risinājumi jau šodien" uzsākto apņemšanos par daudzpusēju dialogu un visu iesaistīto pušu atbildīgu attieksmi pret nozares attīstību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Regulējums, kas noteica lielo tirdzniecības centru darbības ierobežojumus Covid-19 pandēmijas apstākļos, neatbilst valsts pamatlikumam, atzinusi Satversmes tiesa (ST).

Lieta rakstveida procesā tika izskatīta pirms mēneša. Tā tika ierosināta pēc SIA "Eften Domina" ("Domina"), SIA "Jysk Linnen’n Furniture" ("Jysk") un SIA "VRPB" pieteikumiem. Uzņēmumi ST bija vērsušies atsevišķi, tomēr ST lēma lietas apvienot.

Uzņēmumi lūdza ST pārbaudīt Ministru kabineta (MK) noteikumu "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" 24.18 punkta atbilstību Satversmes 91.panta pirmajam teikumam, kā arī 105.panta pirmajam un trešajam teikumam.

MK noteikumi paredzēja, ka tirdzniecības centrā, kura kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir lielāka par 7000 kvadrātmetriem, darbojas tikai veikali, kuros tirgo pārtiku ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, veikali, kuros tirgo higiēnas preces ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, kā arī aptiekas, optikas preču veikali, dzīvnieku barības veikali, ziedu veikali, grāmatnīcas, preses tirdzniecības vietas, kā arī datoru, to perifēro iekārtu un programmatūras, kā arī telekomunikācijas iekārtu veikali.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

Kredītiestāžu skaits Eiropā uz 1 miljonu iedzīvotāju ir samazinājies no 19 līdz 15

Žanete Hāka, 16.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savstarpējo aizdevumu platforma TWINO publicējusi pirmo Alternatīvo Aizdevumu indeksu (AAI), kas sniedz vispusīgu pārskatu par alternatīvās finanšu nozares attīstības potenciālu Eiropā.

Pētījums, kas tapis sadarbībā ar starptautisko biznesa konsultāciju kompāniju KPMG Baltics, salīdzina kreditēšanas vidi Eiropā laikposmā no 2010. līdz 2016. gadam.

AAI izmantoti dati, kas iegūti no Eiropas Centrālās bankas (ECB), ārpus eiro zonas esošo valstu Centrālajām bankām un Eurostat. Indekss ir augstāks tajās valstīs, kurās pastāv pieprasījums pēc kredītiem, bet to pieejamība ir relatīvi zema un/vai pastāv nekonkurētspējīgi vai stingri kredītu izsniegšanas kritēriji.

Atbilstoši pētījumam, Eiropas valstis ar visaugstāko AAI jeb augstāko potenciālu attīstīt alternatīvo aizdevumu nozari, ir Ungārija, Slovēnija, Latvija, Polija, Rumānija, Grieķija un Īrija. Tikmēr Igaunija ierindojas tikai 12. vietā, kamēr Lietuva 15. vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Krīzes simulācija izgaismo nepilnības

Māris Ķirsons, 28.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējamās enerģētiskās krīzes situācijā paredzētie dabasgāzes piegādes samazinājumi par 20%, 40%, 80% vai pat par 100% būtiski ietekmēs ražošanas uzņēmumus, kuriem nāksies apturēt savu darbību ar visām no tā izrietošajām sekām, to novēršanai var būt nepieciešami milzīgi līdzekļi, tieši tāpēc jāpārskata gāzes samazināšanas un atslēgšanas nosacījumi un uzņēmumu atrašanās vienā vai otrā grupā.

Šāds ir uzņēmēju viedoklis pēc dabasgāzes sadales sistēmas operatora akciju sabiedrības Gaso rīkotajām mācībām, kurās tika izspēlēts scenārijs par to, kas un kā notiek situācijā, kad valstī nav dabasgāzes tādā apmērā, lai visiem varētu nodrošināt tās piegādi. Atbilstoši MK noteikumos strikti noteiktajiem nosacījumiem augstākā prioritāte dabasgāzes piegādēm ir paredzēta slimnīcām, sociālās aprūpes iestādēm, mājsaimniecībām, kas gāzi izmanto ēdiena gatavošanai, ūdens sildīšanai vai apkurei, savukārt šī resursa industriālajiem patērētājiem tās piegāde krīzes situācijā var tikt ierobežota 20%, 40%, 80% apmērā vai pat pilnībā apturēta. Vienlaikus, apturot ražošanu, uzņēmumi nespēs ne tikai samaksāt darbiniekiem, bet arī preču un pakalpojumu sniedzējiem un nemaksās arī nodokļus valsts budžetā, tādējādi raisot sava veida domino efektu. Tāpēc uzņēmēji aicina darīt visu, lai šādu situāciju nepieļautu, jo īpaši, ja pašlaik ir atklāti jautājumi par dabasgāzes pieejamību nākamajā ziemā. Vienlaikus dabasgāzes padeve pagaidām nevienam Latvijā nav samazināta, jo krīzes situācija nav izsludināta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 20.septembrī,notiks Dienas Biznesa rīkotais, jau otrais finanšu forums «Finanšu tehnoloģiju globalizācija un pakalpojumu digitālā transformācija».

Foruma laikā gan vietējo, gan starptautisko kompāniju eksperti, uzņēmēji, valsts institūciju un nozares organizāciju pārstāvji dalīsies pieredzē un diskutēs par finanšu nozares stiprajām pusēm, izaicinājumiem, regulējumu un citiem jautājumiem. Šogad forumā plānots apskatīt finanšu nozares attīstību, uzmanību pievēršot pārmaiņām finanšu pakalpojumos un to globalizācijai, kas notiek lielā mērā pateicoties tehnoloģijām, kompāniju uzņēmībai, kā arī valsts pārvaldes pārdomātai nozares politikai.

«Galvenā tendence finanšu tehnoloģiju jomā nākotnē būs produktu un pakalpojumu personalizācija. Šī tendence jau šobrīd ir vērojama banku un finanšu tehnoloģiju kompāniju piedāvājumos, taču, attīstoties mākslīgajam intelektam un palielinoties datu apjomam, ar ko klienti būs gatavi dalīties, pakalpojumu sniedzēju piedāvājumi varēs kļūt vēl niansētāki un pielāgotāki katra iedzīvotāja interesēm, dzīves paradumiem un vēlmēm,» prognozē bankas Citadele E-biznesa daļas vadītājs Mārtiņš Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Gatavojoties DORA: kā finanšu iestādes turpmāk pārvaldīs IKT pakalpojumu sniedzēju riskus?

Maira Pužule, COBALT juriste, 10.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ik pa laikam Eiropas Savienības institūciju dienas kārtībā parādās kādas nozares vai jautājuma vispusīga sakārtošana. Tā tas notika gan ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomu, gan personas datu aizsardzību, kas uzņēmumu ikdienā ienesa virkni jaunu politiku, procedūru un pienākumu. Tagad ir pienācis laiks līdzīgam vingrinājumam arī attiecībā uz digitālo risku pārvaldību finanšu nozarē.

Digitālās darbības noturības regula jeb DORA (Digital Operational Resilience Act), kas stāsies spēkā 2025. gada 17. janvārī, pirmo reizi vienā tiesību aktā apvienos noteikumus, kas attiecas uz digitālo risku finanšu nozarē. Daļa šo noteikumu jau parādās sektorālajos Eiropas Savienības tiesību aktos.

Piemēram, daļa informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) riska pārvaldes noteikumu attiecībā uz maksājumu iestādēm ir iekļauta Maksājumu pakalpojumu direktīvā (PSD2), attiecībā uz ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām – Finanšu instrumentu tirgus direktīvā (MiFID), utt. DORA papildinās jau pastāvošos noteikumus, ieviešot vienotu regulējumu visām finanšu iestādēm.DORA ir piemērojama ļoti plašam finanšu iestāžu lokam, tostarp kredītiestādēm, maksājumu iestādēm, elektroniskās naudas iestādēm, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem (ar šauru izņēmumu), apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām (ar šauru izņēmumu), apdrošināšanas starpniekiem, un kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

Nebanku aizdevēji šogad kredītos varētu izsniegt 570-590 miljonus eiro

Zane Atlāce - Bistere, 12.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Šogad turpināsies 2017.gadā novērotā tendence - palielināsies no jauna izsniegtie patēriņa aizdevumi ar atmaksas grafiku un garāku aizdevuma termiņu.

No jauna izsniegtie nebanku aizdevumi 2018. gadā varētu sasniegt 570 – 590 miljonus eiro, liecina Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas prognozes par 2018. gadu.

Savukārt kopējais nebanku aizdevumu kredītportfelis gada beigās varētu būt robežās no 625 līdz 635 miljoniem eiro, no kuriem vairāk nekā 55% veidos nebanku aizdevēju, tai skaitā nebanku aizdevēju - banku meitas sabiedrību, sniegtie līzinga pakalpojumi.

Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija prognozē, ka patēriņu aizdevumu segmentā 2018. gadā palielināsies konkurence starp bankām un nebanku aizdevējiem. No vienas puses tas mazinās no jauna nebanku izsniegto patēriņa kredītu apjomus, savukārt ekonomiskās situācijas uzlabošanās un algu pieaugums izlīdzinās izsniegto kredītu apjomus. Asociācija prognozē, ka nebanku patēriņu kredītu pieaugums varētu būt 2-3% robežās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības sēdē, 6. februārī, Ministru kabinets atbalstīja noteikumu projektu, kas paredz noteikt vienotas prasības elektrotransportlīdzekļu uzlādes, dabasgāzes uzpildes un ūdeņraža uzpildes iekārtām, informē Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļa.

Ņemot vērā, ka Latvijā alternatīvo degvielu politika ir tikai pašā attīstības sākumposmā, vienotu prasību noteikšana šādu transportlīdzekļu uzpildes un uzlādes stacijām ir īpaši svarīga. atzīmē ministrijā.

Autotransports veido 91,3% no kopējā transporta SEG (siltumnīcefekta gāzes) emisiju apjoma, bet 23,9% – no kopējā SEG emisiju apjoma. Attiecībā uz transporta nozares radīto gaisa piesārņojumu, nozīmīgas ir nozares radītās slāpekļa oksīda emisijas. NOx emisiju galvenais avots Latvijā ir transports (49%), it īpaši autotransports, kas rada 35% no kopējām emisijām.

Atzīmēts, ka 92% no autoparka veido ar fosilajām degvielām (benzīns un dīzeļdegviela) un 7% ar sašķidrināto naftas gāzi darbināmi transportlīdzekļi, kas ir galvenais SEG emisiju avots. Ir jāapzinās, ka, paplašinot alternatīvo degvielu pielietojumu transportā, varētu parādīties pozitīvā ietekme šādam pasākumam uz Latvijai saistošo mērķu izpildi par SEG emisiju samazināšanu turpmākajos gados.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka iesniegusi Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā priekšlikumus grozījumiem Kredītiestāžu likumā, lai nodrošinātu lielāku kredītiestāžu pakalpojumu pieejamību reģionos, informē Latvijas Banka.

Priekšlikumu mērķis ir sekmēt vienmērīgu ekonomisko attīstību visā Latvijas teritorijā, kā arī finanšu pakalpojumu sniegšanu tādā formā, kas veicinātu visu sabiedrības grupu finansiālo iekļautību un finanšu pakalpojumu pieejamību.

Latvijas reģionos ir nepieciešama līdzsvarota pieeja, kas paredz gan attālināto, gan klātienes finanšu pakalpojumu sniegšanu arī turpmāk. Tomēr bez regulējuma pārmaiņām šo mērķi sasniegt ir sarežģīti, jo kredītiestāžu izvēli par labu attālināto pakalpojumu attīstīšanai un klātienes pakalpojumu mazināšanai diktē digitālā transformācija un komerciālās intereses. Tā rezultātā starp visām eirozonas valstīm kopš 2014.gada Latvijā bijis procentuāli nozīmīgākais (75%) kredītiestāžu klientu apkalpošanas vietu samazinājums, rēķinot uz 100 000 pilngadīgajiem iedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FKTK reģistrē jaunun alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku

Dienas Bizness, 06.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) reģistrējusi jaunu alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku - SIA Alfa Asset Management AIFP, informē FKTK Komunikācijas daļas vadītāja Laima Auza.

FKTK padome ir pieņēmusi lēmumu reģistrēt SIA Alfa Asset Management AIFP kā alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku un Stella Fund un Astra Fund kā slēgtos alternatīvo ieguldījumu fondus.

Alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekam SIA Alfa Asset Management AIFP būs atļauts sniegt fonda ieguldījumu pārvaldīšanas un riska pārvaldīšanas pakalpojumus, kā arī Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā norādītos alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldes papildpakalpojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

Pirmajā pusgadā caur Latvijas savstarpējo aizdevumu platformām investēti 206 miljoni eiro

Zane Atlāce-Bistere, 31.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajā pusgadā caur Latvijas savstarpējo aizdevumu platformām veiktas investīcijas aizdevumos 206 miljonu eiro apmērā, liecina Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas apkopotie dati.

Ja salīdzina ar atbilstošu periodu pirms gada, kad caur platformām tika investēti 59 miljoni eiro, tad šā gada pirmajos sešos mēnešos investīciju apjoms ir palielinājies trīsarpus reizes.

«Latvijas savstarpējo aizdevumu platformas turpina audzēt savus darbības rādītājus, arvien vairāk nostiprinot pozīcijas Eiropas alternatīvo finanšu tirgū. Lai gan vēl nav apkopoti dati par darbības rādītājiem citās Eiropas valstīs, prognozēju, ka šobrīd Latvija ierindojas pirmajā vietā kontinentālajā Eiropā pēc piesaistīto investīciju apjoma. Vērtējot izaugsmes iespējas nākotnē, kritiski svarīgs būs nozares darbību regulējums, kuru šobrīd izstrādā Finanšu ministrija,» uzsver Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš, norādot, ka likumam ir jābūt konkurētspējīgam, lai platformas varētu attīstīties arī nākotnē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

Šogad caur Latvijas savstarpējo aizdevumu platformām finansēti aizdevumi 329 miljonu eiro apmērā

Žanete Hāka, 08.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada deviņos mēnešos caur Latvijas savstarpējo aizdevumu platformām veiktas investīcijas aizdevumos 329 miljonu eiro apmērā, liecina Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas apkopotie dati.

Ja salīdzina ar atbilstošu periodu pirms gada, kad caur platformām tika investēti 114 miljoni eiro, tad šā gada trīs ceturkšņos investīciju apjoms ir palielinājies gandrīz trīs reizes.

«Savstarpējo aizdevumu platformas no Latvijas, ik ceturksni būtiski kāpinot to darbības rādītājus, ir iezīmējušas Latvijas vārdu Eiropas finanšu tehnoloģiju uzņēmumu pakalpojumu tirgū kā industrijs līderi. Tomēr nozares tālākai izaugsmei un attīstībai kritiski svarīgs būs kopfinansējuma platformu likumprojekts, kas šobrīd ir izsludināts valsts sekretāru sanāksmē. Nozares uzņēmumi atzinīgi vērtē Finanšu ministrijas sagatavoto projektu, ar kuru plānots aptvert visus tirgus dalībniekus, radot normatīvo regulējumu arī kredītprasību izvietošanai un administrēšanai kopfinansējuma platformās,» uzsver Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš, norādot, ka, pieņemot likumu, kas viena normatīvā akta ietvaros skaidri definē prasības dažāda veida platformām, Latvija var kļūt par labas prakses piemēru Eiropā, kur joprojām daudzās valstīs darbs pie normatīvā regulējuma izstrādes šajā jomā nav pat uzsākts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā ceturksnī salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, pieaudzis par 0,1%, salīdzinot ar 2023.gada attiecīgo periodu, aģentūrai LETA pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē.

Savukārt, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP 2024,gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2023.gada attiecīgo periodu, palielinājies par 0,9%.

Vienlaikus arī šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2023.gada ceturto ceturksni - Latvijas IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, audzis par 0,9%.

2024.gada pirmajā ceturksnī Latvijas IKP faktiskajās cenās bija bija 9,335 miljardi eiro.

Statistikas pārvaldē norāda, ka 2024.gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu kopējā pievienotā vērtība samazinājās par 0,2%, pakalpojumu nozarēm saglabājoties iepriekšējā gada līmenī, bet ražojošām nozarēm samazinoties par 1,1%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

Pētījums: Katrs ceturtais iedzīvotājs Latvijā ir izmantojis FinTech pakalpojumus

Žanete Hāka, 13.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katrs ceturtais jeb 24% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju Latvijā pēdējo divu gadu laikā ir izmantojuši finanšu tehnoloģiju uzņēmumu (FinTech) sniegtos pakalpojumus, secināts Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas (LAFPA) veiktajā pētījumā, kas īstenots sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru «SKDS».

Galvenais iemesls, kāpēc iedzīvotāji izmantojuši FinTech pakalpojumus, ir tas, ka darījumus var veikt attālināti un nav nepieciešams klātienes kontakts, to kā būtiskāko priekšrocību norādījuši 56% respondentu.

«Šogad veiktais pētījums parāda, ka ir palielinājies to iedzīvotāju skaits, kuri ir izmantojuši kāda finanšu tehnoloģiju uzņēmuma pakalpojumus, salīdzinot ar gadu iepriekš. Sagaidāms, ka līdz ar finanšu tehnoloģiju attīstību šī tendence arvien pieaugs,» prognozē LAFPA vadītājs Gints Āboltiņš.

Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji, kas ir izmantojuši finanšu tehnoloģiju pakalpojumus, visbiežāk kā galveno iemeslu to izmantošanai norādīja, ka šādā gadījumā nav jāiet uz banku vai nav nepieciešams klātienes kontakts (56%). Kā nākamie biežāk norādītie iemesli ir ērtāki digitālie risinājumi (40%), kā arī vienkāršāki un vieglāk saprotami pakalpojumi (33%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Daudzpusīga risku pārvaldība kā atslēga uz stabilitātes panākšanu Latvijas nestabilajā ekonomikas vidē

Gvido Endlers, AS “4finance” Latvijas reģionālais vadītājs, 04.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija, tāpat kā daudzas citas Eiropas valstis, pēdējos gados ir piedzīvojusi dažādas ekonomiskās nestabilitātes, jo būt daļai no Eiropas Savienības nozīmē arī iesaistīties tās sociāli-politiskajās norisēs un sadalīt riskus no to īstenošanas. Globālo tirgu dinamiskais raksturs apvienojumā ar iekšējām problēmām ir radījis svārstīgu vidi, kurā uzņēmējiem ir nepieciešama rūpīga orientēšanās.

Stabilitātes sasniegšana un līdzsvara atrašana Latvijas nestabilajā ekonomiskajā ainavā ir gan izaicinājums, gan iespēja, kas prasa no uzņēmējiem nemitīgi eksaminēties, pilnveidoties un proaktīvi īstenot arvien jaunas risku pārvaldības stratēģijas.

Kreditēšanas nozare vienmēr ir bijusi ne tikai svarīgs tautsaimniecības elements, bet arī valsts ekonomikas “lakmusa papīrs”. Kredītu pieejamība ir rādītājs, kas liecina par vispārējo ekonomikas veselību, bet pieprasījums pēc kreditēšanas pakalpojumiem norāda uz aizņēmēju pārliecinātības līmeni par savu finanšu stabilitāti un uzticēšanos ekonomikas sistēmai kopumā. Tāpēc kreditēšanas sektors būtībā kalpo kā agrīna brīdinājuma sistēma par iespējamām tirgus svārstībām vai ekonomikas lejupslīdi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Zem cīņas pret "naudas atmazgāšanu" karoga privātums tiek "izbradāts"

Zvērināts advokāts, Eiropas datu aizsardzības speciālists un augstskolas "Turība" lektors Ivo Krievs, 10.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā brīža situāciju saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu (NILLTFN) banku sektorā raksturo pārmērība, un to uz savas ādas izjūt kā uzņēmēji, tā arī iedzīvotāji, kuriem bieži jāsniedz neadekvāti daudz informācijas, kaut arī personas riska profils ir samērā zems.

Nesamērīgas interpretācijas datu apstrādes jautājumos

Bankas šobrīd atrodas ķīlnieka lomā. Tām, no vienas puses, būtu jārūpējas par klientu komfortu, bet, no otras puses, tām dažādus pienākumus uzliek valsts un starptautiskās institūcijas, kuru izpilde rada klientu neapmierinātību.

Finanšu nozare un, īpaši, banku sektors, šobrīd nepiedzīvo mierīgākos laikus. Banku sektorā no valsts puses ir sacelta pietiekami liela panika. Nozare ir iebiedēta ar dažādu sankciju draudiem, sodiem, dažādu krāsu sarakstiem. Lai bankas no sevis noņemtu jebkādas šaubas un riskus NILLTFN jomā, tās visu šobrīd dara nevis uz 100%, bet gan uz 150%. Rezultātā no tā cieš privātpersonu privātums, jo bankām ir jāizdara izvēle starp savu biznesu un klientu privātuma aizsardzību, kur biznesa eksistence noteikti ņem pārspēku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Finanšu inovācijas – viens no virzieniem Latvijas ekonomikas modernizācijai

Viktors Valainis, ekonomikas ministrs, 18.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikvienam ir skaidrs, ka strauja Latvijas ekonomikas izaugsme, konkurētspēja ar kaimiņiem un Ekonomikas ministrijas izvirzītā mērķa – dubultot IKP apjomu līdz 2035. gadam – sasniegšana ir iespējama tikai tad, ja mēs spēsim modernizēt mūsu ekonomiku un radīt pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību. Viens no virzieniem šajā modernizācijas procesā ir finanšu inovācijas.

Vēl pirms gadiem desmit Latvijā bija salīdzinoši augstu attīstīta finanšu pakalpojumus nozare, kas apkalpoja klientus no Krievijas un NVS valstīm, mūsu valstī tika izveidota Banku augstskola, kas tieši specializējās uz finanšu speciālistu izglītošanu. Pēc tā sauktā finanšu nozares “kapitālā remonta” un ģeopolitiskajām pārmaiņām situācija nu ir pilnīga cita – mēs vairs neesam finanšu tilts starp Austrumiem un Rietumiem, savukārt iekšējā klientu apkalpošana, tostarp kreditēšanas apjoms, ne tuvu nav Latvijas tautsaimniecībai un iedzīvotājiem nepieciešamajā līmenī.

Tādēļ viens no veidiem, kā uzlabot un modernizēt finanšu nozares pakalpojumus būtu mūsu spēcīgo zināšanu par finanšu nozari, kā arī augsti attīstītās informācijas tehnoloģiju vides izmantošana, lai pārvērstu Latviju par vienu no t.s. WEB3.0 tehnoloģiju ekonomikas centriem Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Šodienas lēmumi - nākotnes pensijas

Latvijas Bankas ekonomiste Ludmila Nola, 28.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā sabiedrības uzmanības lokā arvien vairāk nonāca jautājumi, kas saistīti ar nākotnes pensiju kapitāla pārvaldīšanu. To veicināja gan jaunu tirgus dalībnieku ienākšana fondēto pensiju jomā, gan Latvijas Bankas rosinātās izmaiņas fondēto pensiju jeb pensiju 2. līmeņa regulējumā.

Rezultātā tika panākta valsts fondētās 2. līmeņa pensiju līdzekļu pārvaldīšanas izmaksu ierobežošana, pensiju sistēmas dalībniekiem nākotnē ietaupot vairākus desmitus miljonu eiro gadā.

Latvijas pensiju sistēma šķērsgriezumāLatvijā ir izveidotā moderna, trīs līmeņu pensiju uzkrāšanas sistēma. Pirmais līmenis būtībā ir pensija visierastākajā izpratnē – no katra nodokļa maksātāja sociālās apdrošināšanas iemaksām tiek izmaksātas pensijas esošajiem pensionāriem. Vienlaikus šīs iemaksas tiek reģistrētas katram individuāli un pensionējoties šo iemaksu kopsumma būs aprēķinātās pensijas pamatā.

Otrais līmenis ir valsts fondēto pensiju daļa. Tā tiek uzkrāta katra personīgajā kontā no nomaksātajiem nodokļiem, tur novirzot daļu no sociālās apdrošināšanas iemaksām. Šī nauda tiek izvietota finanšu tirgus instrumentos ar fondēto pensiju shēmas līdzekļu ieguldījumu plānu (pensiju plānu) starpniecību. Tos pārvalda ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, kurām Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) izsniedz licenci šī pakalpojuma sniegšanai. Otrā pensiju līmeņa mērķis ir skaidri definēts Valsts fondēto pensiju likumā – nepalielinot kopējo iemaksu apmēru vecuma pensijām, dot iespēju iegūt papildu pensijas kapitālu. Pensionējoties šī uzkrātā fondētā pensija tiek pievienota pirmā līmeņa uzkrātajam kapitālam, no kā tad arī rēķina vecuma pensiju, vai arī par šo naudu var iegādāties mūža pensijas apdrošināšanas polisi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar izmaiņām regulējumā bankām varētu atvieglot finanšu noziegumu uzraudzību, trešdien Saeimas Tautsaimniecības komisijas sēdē vienojās finanšu nozari uzraugošās iestādes un valsts institūcijas.

Iepriekš dažādu nozaru pārstāvji norādījuši, ka Latvijas cīņa pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanu ir apgrūtinājusi ne tikai banku darbu, bet arī ierobežojusi uzņēmējdarbību, piemēram, ārvalstu uzņēmumiem atsakot atvērt kontu.

Komisijas vadītājs Ralfs Nemiro (KPV LV) atzina, ka patlaban spēkā esošajos normatīvajos aktos ir jāveic grozījumi, lai atvieglotu gan banku darbu, gan veicinātu uzņēmējdarbību, vienlaikus neatsakoties no stingras finanšu noziegumu kontroles un izskaušanas. "Bija uguns dzēšanas periods, kad strādājām pie tā, lai Latvija nenonāktu "pelēkajā sarakstā". Tas ir izdevies. Tagad ir pienācis laiks veltīt uzmanību saprātīgu risinājumu piemērošanai," piebilda Nemiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FID priekšnieks: Šoreiz uz Moneyval novērtēšanas procesu vairs neraugāmies negatīvi

LETA, 29.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu izlūkošanas dienests (FID) uz gaidāmo Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas ("Moneyval") novērtēšanas procesu vairs neraugās negatīvi un nesaredz to kā ārkārtas situāciju, aģentūrai LETA atzina ceturtdien amatā ieceltais FID priekšnieks Toms Platacis.

Vaicāts, vai novērtēšanas atzinums Latvijai būs pozitīvs un būtiskas problēmas Latvijai netiks konstatētas, jaunais FID vadītājs atbildēja, ka vērtēšanas metodoloģija ir ļoti detalizēta un pietiekami sarežģīta, tādēļ nav viennozīmīgas atbildes uz šādu jautājumu.

"Būtiski, ka šoreiz uz "Moneyval" novērtēšanas procesu vairs neraugāmies negatīvi, nesaredzam to kā ārkārtas situāciju. Šoreiz vēlamies šo novērtējumu, jo gribam palīdzēt atjaunot Latvijas reputāciju. "Moneyval" novērtēšanas process nenozīmē jaunu kapitālo remontu. Tieši pretēji. Mēs izcelsim un kapitalizēsim labo, kas jau izdarīts. Mums ir daudz labu piemēru, ar ko pierādīt savu efektivitāti," uzsvēra Platacis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Priekšvēlēšanu laikā nevajadzētu pieņemt sasteigtus lēmumus nebanku aizdevēju ierobežošanai, uzsver nozares pārstāvji.

Finanšu ministrijas (FM) rosinātie nebanku aizdevēju nozares ierobežojumi izkropļos finanšu tirgu, jo vienu nozares dalībnieku darbība tiks mākslīgi ierobežota, bet citu spēlētāju (banku) pozīcijas tendenciozi uzlabotas, komentējot FM lēmumu ierobežot nebanku kredītdevēju maksimālo izsniedzamo kredīta summu un iespējas pagarināt kredīta atmaksu, norāda nozares pārstāvji.

FM ir sagatavojusi priekšlikumus nebanku kredītņēmēju aizsardzībai. Priekšlikumi grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā tiks iesniegti Saeimas Tautsaimniecības agrārās vides un reģionālās politikas komisijā. FM ar tiem rosina ierobežot maksimālo izsniedzamo kredīta summu un iespējas pagarināt kredīta atmaksu. Aizdevēji uzsver, ka nedrīkst tik sasteigti virzīt nozīmīgus grozījumus likumā, kas ierobežo konkrētu finanšu segmentu, turklāt šobrīd FM risināmas daudz nopietnākas problēmas saistībā ar banku sektoru, nevis bez nopietnas analīzes jāierobežo viens sektors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Saeimas komisijā izgaismojas daudz nepilnību dronu lietošanas regulējumā

LETA, 11.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde šodien izgaismojās daudz nepilnību tālvadības lidaparātu jeb dronu lietošanas regulējumā, novēroja aģentūra LETA.

Civilās aviācijas aģentūras (CAA) direktors Māris Gorodcovs norādīja, ka Eiropas Savienības līmenī patlaban notiek darbs pie dronu izmantošanas regulējuma, kuru varētu pieņemt nākamā gada pirmajā ceturksnī. Tas gan nebūšot visaptverošs regulējums, tāds plānots līdz 2020.gadam. Viena no prasībām varētu būt dronu ar svaru virs 900 gramiem aprīkot ar SIM karti, lai attālināti varētu pārņemt tā vadību.

Vienlaikus līdz gada beigām plānots pilnveidot regulējumu nacionālā līmenī, pie kuru patlaban strādā darba grupa.

Gorodcovs klāstīja, ka dronu izmantošanas aspekti pēdējā laikā kļuvuši aktuālāki, tāpēc šogad īstenota informatīvā kampaņa, izdodot bukletus, reklāmas rullīšus, kā arī stāstot par droniem skolās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Desmit gados pieckāršojies IT pakalpojumu eksports; nozarē sevi pieteikuši servisa centri un startup jomas uzņēmumi

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozare attīstās strauji, un šobrīd neviens nav jāpārliecina par tās ilgtspēju un nākotnes potenciālu. Lai gan nozarē vēl aizvien ir dažādi stereotipi un ne visa sabiedrība izprot tās specifiku, pēdējos desmit gados šī joma piedzīvojusi lielas izmaiņas, arī rezultāti redzami – to apliecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Latvijā IKT sektorā strādājošo skaits ir palielinājies par 58%. 2008.gadā nozarē strādāja 18,9 tūkst. cilvēku, 2015. gadā – 28,3 tūkst., bet pērn vairāk nekā 30 tūkst., DB pamato Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa. Palielinājies arī IKT uzņēmumu skaits – Latvijā 2008.gadā to bija 2,6 tūkst., bet 2015.gadā – vairāk nekā 6 tūkst. Novērojams arī IKT sektora pievienotās vērtības īpatsvara pieaugumus iekšzemes kopproduktā – no 3,6% 2008. gadā līdz 4,2 % 2015. gadā. Jāatzīmē, ka IKT nozarē atalgojums ir viens no augstākajiem valstī. Īpaši jāizceļ IT pakalpojumu eksporta lēciens. Atbilstoši Latvijas Bankas datiem, 2000. gadā IT attiecīgais rādītājs bija 16,34 milj. eiro, bet 2015. gadā – 256,98 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Sagatavoti priekšlikumi virtuālo valūtu jomas attīstībai Latvijā

Laura Mazbērziņa, 13.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinetā (MK) tiks izskatīts Finanšu ministrijas (FM) sagatavots informatīvais ziņojums par virtuālo valūtu izmantošanas ieguvumiem un riskiem un tālāko rīcību jomas attīstības veicināšanai un identificēto risku mazināšanai, informē FM.

FM ziņojumā pauž, ka, pamatojoties uz pašlaik pieejamo informāciju, virtuālās valūtas šobrīd neveido sistēmiskus riskus Latvijas maksājumu sistēmai un finanšu stabilitātei.

FM uzskata, ka blokķēdes tehnoloģijas izmantošanas un attīstības veicināšanai ir būtiski iegūt konsekventu redzējumu un valsts stratēģiju. Tāpat ir progresīvi jāveido specializēts ietvars, uz kura pamata blokķēdē reģistrētie darījumi tiktu atzīti par leģitīmiem. Jāstimulē IT uzņēmumu izstrādes šajā jomā, tomēr vienlaikus jāmazina iestāžu un banku bieži vien nekorekta šī IT virziena sasaiste ar virtuālajām valūtām un nepamatota ierobežošana.

Lai izvērtētu tehnoloģijas potenciālu uzlabot valsts pārvaldes pakalpojumu efektivitāti un drošību, ir nepieciešams veicināt tehnoloģijas izmantošanu privātajā sektorā, identificēt barjeras un sagatavot priekšlikumus pasākumiem tehnoloģijas atbalstam, kā arī izveidot ekspertu darba grupu Ekonomikas ministrijas vadībā. Darba grupas viens no uzdevumiem būtu padziļināti izvērtēt iepriekšminētos jautājumus un sagatavot priekšlikumus efektīvai un drošai tehnoloģijas izmantošanai valsts pārvaldē un privātajā sektorā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Finanšu ministrijas grozījumi UIN likumā ir pretrunā ar Satversmi

Tīna Lūse, Fintech Latvija Asociācijas vadītāja, 09.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kreditēšanas pakalpojumu vidē vienmēr ir bijuši divi spēlētāji - banku segments un alternatīvo kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji.

Neskatoties uz to, ka abu spēlētāju piedāvātie produkti savā būtībā ir ļoti līdzīgi, tomēr vēsturiski nebanku kreditēšanas sektors un komercbankas Finanšu ministrijas pieejā vienmēr ir bijuši konsekventi nodalīti kā nesalīdzināmi nodokļu maksātāji, kam pat pie līdzvērtīgu pakalpojumu sniegšanas UIN regulējums ir piemērojams dažādi. Privilēģijas un atvieglojumi UIN maksājumiem, ko bauda bankas, nebanku sektoram nav pieejami. Tieši tāpēc, ka Latvijas likums paredz banku un nebanku patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem piemērot atšķirīgas regulējuma normas, Fintech Latvija Asociācija noraida Finanšu ministrijas ierosinājumu "Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā" ietvert grozījumus, kas paredz piemērot abām minētajām tirgus spēlētāju grupām vienādus noteikumus ārpuskārtas nodokļa nomaksā.

Komentāri

Pievienot komentāru