Jaunākais izdevums

Neskatoties uz ievērojamu vēlētāju atbalsta samazinājumu kanclerei Angelai Merkelei Vācijas Bundestāga vēlēšanās, Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kamera (AHK) nesaskata būtiskas izmaiņas Vācijas un Baltijas valstu nākotnes sadarbībā, kā arī uzskata, ka Vācijas loma Eiropā paliks nemainīga.

Florians Šrēders (Florian Schröder), Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kameras izpilddirektors, pauž: «Merkeles Kristīgo demokrātu partija paliek lielākais politiskais spēks valstī. Arī tad, ja koalīcija tiks veidota ar tādiem jaunajiem partneriem kā liberāļiem un zaļajiem, ekonomikas un ārpolitikas darbības virziens nemainīsies. Iespējams, ka daži jautājumi tiks atrisināti pat ātrāk.» Šrēders pieļauj, ka Vācija turpinās īstenot savu uz Eiropu virzīto kursu un turpinās sadarbību ar partnervalstīm.

Kopumā AHK vēlēšanu rezultātus vērtē kā līdzšinējās vadošās partijas varas mazināšanos. Šrēders: «Ņemot vērā milzīgos izaicinājumus, ar kuriem nācās saskarties pagājušajos gados – eiro krīze, bēgļu vilnis un terorisma draudi – Vāciju, salīdzinot ar citām valstīm, nemainīgi var uzskatīt par stabilitātes un kontinuitātes garantu.»

Saskaņā ar vēlēšanu galīgajiem rezultātiem kancleres Angelas Merkeles kristīgie demokrāti (CDU/CSU) ieguva 33% vēlētāju atbalstu, tādējādi zaudējot 8,6% balsu, kas ir viņu sliktākais rezultāts kopš 1949. gada. Tomēr viņi joprojām ar pārākumu ir lielākā frakcija ar tiesībām izvirzīt kancleru. Līdzšinējo valdības partneru, proti, sociāldemokrātu partijas (SPD) rezultāti samazinājās par 5.2%, kas ir vēsturiski zemākais rādītājs – 20.5%. Partijas līderis Martins Šulcs (Martin Schulz) tūlīt pēc vēlēšanām paziņoja, ka viņa partija turpmāk darbosies opozīcijā. Jaunie Merkeles koalīcijas partneri, visticamāk, būs liberāļi (FDP) un «zaļo» partija, ar iegūtiem 10.7% un attiecīgi 8.9% balsu. Šī trīsvienība var sasniegt stabilu vairākumu. Ilggadējais kristīgo demokrātu vadītājs, bijušais Vācijas kanclers Helmūts Kols (Helmut Kohl) kopā ar liberālo partiju vadīja valsti vairākus gadus. Turpretī koalīcijas izveide kopā ar «zaļo» partiju federālajā līmenī būtu jaunums.

Par uzvarētāju Vācijas Bundestāga vēlēšanās var uzskatīt labēji populistisko Alternatīva Vācijai (AfD) partiju, kas galvenokārt uzmanību pievērsa ar eiroskeptisko un polemisko pret Merkeli vērsto kritiku saistībā ar bēgļu politiku. Lielākoties šī partija atbalstu guva austrumu federālajās zemēs un valsts līmenī kļuva par trešo spēcīgāko partiju ar 12.6% balsu.

Kritiķi saistībā ar ultralabējās partijas panākumiem saskata politiskā virziena pārrāvumu – pirmo reizi 50 gadu laikā Bundestāgā iekļūst partija, kas ir «labējāka» par CDU. Novērotāji pauž bažas, ka Vācija iekšējās politikas jautājumos varētu kļūt izteikti labēja, tā kā AfD nav norobežojusies no neonacistu un nacionālistiskajiem strāvojumiem. Šī partija varētu vilkt paralēles ar tādiem Eiropas labējiem populistiem kā nīderlandieti Gertu Vildersu (Geert Wilders) un francūzi Le Pēnu (Le Pen). Turklāt šī partija vienmēr uzskatīta par tuvu Krievijas valdībai. Politiskā spektra otrajā galā «kreisie», proti Linkspartei, kas izveidojušies no agrākās Sociālistiskās partijas Austrumvācijā, vēlēšanās uzrādīja savu otro vēsturē labāko rezultātu, no jauna iekļūstot Bundestāgā ar 9.2%. Arī šīs partijas lielākais atbalstītāju loks ir Vācijas austrumu daļa.

Tiek lēsts, ka AfD partijas vēlēšanu rezultātu dēļ Vācijā atkal uzliesmos bēgļu politikas jautājums. Spriežot pēc novērotāju aplēsēm, priekšvēlēšanu kampaņā bija izteiktas bažas par nākotni. Vācija kopš 2015. gada uzņēma vairāk nekā miljonu bēgļu, kas lielākoties meklēja patvērumu Sīrijas pilsoņu kara dēļ. Šis aspekts vēlētājos raisīja domas par integrācijas un iekšējās drošības jautājumiem. No otras puses, neskatoties uz labklājības līmeņa un ekonomiskās izaugsmes paaugstināšanos, ne visi sabiedrības pārstāvētie slāņi guvuši labumu no līdzšinējās koalīcijas politikas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

A, B, C vai kā VID tagad vērtēs nodokļu maksātājus?

Madlena Drozdova, ZAB Ellex Kļaviņš Vecākā nodokļu konsultante, Nils Pužulis, ZAB Ellex Kļaviņš Jaunākais jurists, 05.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šā gada 1. janvāra VID ir ieviesta jaunā Nodokļu maksātāju reitinga sistēma. Publiski pieejamajam Reitingam ir informatīvs raksturs. Vienlaikus tā mērķis ir veicināt godīgas uzņēmējdarbības stiprināšanu un motivēt uzņēmumu uzlabot savu nodokļu samaksas disciplīnu.

Nedaudz ieskicējot Reitinga vēsturi, to var iedalīt trīs posmos. Pirmais posms ir pilotprojekta laiks no 2018. līdz 2020. gadam, kad Reitings bija ierobežoti pieejams (tikai pašam uzņēmējam) un ar ierobežoto rādītāju skaitu. Reitings bija kā rīks uzņēmumiem ar mērķi paraudzīties uz savu darbību no Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) puses. Otrajā posmā no 2020. līdz 2021. gadam norisinājās Reitinga paplašināšana, jo uzņēmumiem radās vairāki jautājumi par to, kā reitings ir izveidots. Tika paplašināts rādītāju skaits, tomēr informācija joprojām palika pieejama tikai uzņēmumam. Savukārt, sākot ar 2024. gadu, iesākās trešais posms – jaunā Nodokļu maksātāju reitinga sistēma. Proti, Reitings būs ar publiski pieejamiem elementiem aplūkojams VID publiskojamajā datubāzē no 2024. gada marta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgts līgums par Ķekavas apvedceļa izbūvi, kas ir Baltijas valstīs pirmais vērienīgais publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts ceļu būvniecībā, kas tiks īstenots pēc “projektēt–būvēt –finansēt –uzturēt” modeļa.

Šis ir arī pirmais projekts Baltijas valstīs, kuram Eiropas Statistikas birojs (Eurostat) ir sniedzis viedokli, ka projekta aktīvi tiek uzskaitīti privātā partnera aktīvu bilancē, neradot nevēlamu ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci un parādu.

Atbilstoši Ķekavas apvedceļa PPP iepirkuma rezultātiem bruto pieejamības maksājuma kopsumma bija 265 729 046,65 eiro (bez PVN). Taču PPP līguma slēgšanas brīdī tā tika precizēta, veicot pārrēķinu atbilstoši iepirkuma nolikumā noteiktajai procedūrai, tostarp atbilstoši PPP līguma slēgšanas brīdī spēkā esošajai starpbanku aizņemšanās likmei (Euribor) un procentu mijmaiņas darījumu likmei (angļu val. – interest rate swap). Tā rezultātā bruto pieejamības maksājuma kopsumma samazinājās par 15 miljoniem eiro un būs 250 132 500 (bez PVN). Šī summa tiks sadalīta ceturkšņu maksājumos un izmaksāta privātajam partnerim 20 gadu laikā pēc tam, kad Ķekavas apvedceļš kļūs pieejams satiksmei, attiecīgi gada griezumā bruto pieejamības maksājuma summa būs 12 528 513 eiro (12,53 milj) (bez PVN).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Tele2 AB” grupa ir izraudzījusies “Nokia” kā piegādātāju, kas uzstādīs uzņēmumam 5G radio piekļuves tīklu (RAN) Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.

“Tele2” kopīgi ar “Nokia” Baltijas valstīs veidos nākamās paaudzes savienojumu infrastruktūru, kas privātpersonām un uzņēmumiem palielinās mobilā interneta ātrumu un uzlabos pārklājumu, kā arī samazinās latentumu jeb aizturi iekārtām un nodrošinās lielāku uzticamību.

“Tele2” par sadarbību ar “Nokia” 5G pamata tīkla veidošanā informēja jau 2021. gada janvārī. Tagad “Tele2” paplašina savas partnerattiecības ar “Nokia”, noslēdzot vienošanos arī par 5G RAN uzstādīšanu Baltijā, vienlaikus arī uzsākot “Tele2” 5G tīkla izvēršanu katrā valstī līdzko tajās tiks iegūts nepieciešamais frekvenču spektrs.

“Mums ir spēcīgs un uzticams partneris, lai īstenotu 5G tīkla ieviešanu Baltijā un kopīgiem spēkiem nodrošinātu nozīmīgu mobilā interneta attīstību katrā valstī. “Nokia” piedāvā pirmšķirīgus risinājumus un modernu aprīkojumu apvienojumā ar lielisku servisu. “Nokia” mums ir bijis lielisks partneris, ieviešot iepriekšējās mobilo tehnoloģiju paaudzes, un mēs ar prieku gaidām šīs partnerības turpinājumu nākotnē,” saka “Tele2” izpilddirektors Baltijā Petrs Masjulis (Petras Masiulis).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

1. Tēmas aktualitāte – Vācijas potenciāls darbaspēka nomas nozarē

Vācija ir viens no Eiropas blīvākajiem tirgiem, kuru apgūt vēlas daudzu valstu, tai skaitā arī Latvijas, uzņēmumi. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes informācija uz 2024. gada janvāri, Vācija ir trešais svarīgākais eksporta partneris Latvijai. Lai arī šie statistikas dati attiecas uz preču eksportu, ne mazāk būtiska loma ir pakalpojumiem, kā, piemēram, IT jomā, kā arī pēdējo gadu aktualitātei – darbaspēka plūsmai.

Vācija izjūt akūtu nepieciešamību pēc speciālistiem un personāla gandrīz katrā nozarē. Saskaņā ar Vācijas Ekonomikas un klimata aizsardzības ministrijas (Bundesministerium für Wirtschaft und Klimaschutz) datiem Vācijā jau vairākus gadus ir izteikts darbaspēka trūkums tādās nozarēs kā amatniecība, ražošana, būvniecība, veselības joma. Šī tendence demogrāfiskās situācijas, digitalizācijas un dekarbonizācijas procesa dēļ turpmākajā gadu desmitē tikai pastiprināsies. Attiecīgi tas aktualizē Vācijai nepieciešamību piesaistīt darbaspēku no citām Eiropas Savienības un trešajām valstīm. Šajā sakarā Vācija pieņēma jaunu likumu par kvalificētu speciālistu imigrāciju (Fachkräfteeinwanderungsgesetz), kas stājas spēkā pakāpeniski līdz 2024. gada 1. jūnijam. Jaunais regulējums paplašina iespējas kvalificētiem darbiniekiem no valstīm, kas atrodas ārpus ES, ieceļot Vācijā, lai stātos darba tiesiskajās attiecībās, un daudzos gadījumos vienkāršo vīzas izsniegšanas procedūru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kā kreditēšanas tendences vērtē uzņēmumi un kā - bankas?

Žanete Hāka, 05.01.2018

1. attēls. MVU pieprasījums pēc kredītiem banku un uzņēmumu vērtējumā

(par pieprasījuma pieaugumu ziņojošo banku neto skaits un par finansējuma vajadzību pieaugumu ziņojošo uzņēmumu neto skaits, %)

Piezīmes:

1 – vidēji 1. un 2. gada ceturksnī;

2 – līdz 2014. gadam ir pieejami dati par banku vērtējumu par uzņēmumu pieprasījumu kopumā, neizdalot MVU sektoru;

3 – vidēji banku kredītiem un banku kredītlīnijām, overdraftiem, kredītkartēm 1. pusgadā;

4 – aptaujas dati par uzņēmumu finansējuma pieejamību publicēti par 2009., 2011. un 2013. - 2017. gadu Eiropas Komisijas mājas lapā.

Datu avots: Latvijas Bankas dati, Eiropas Komisijas mājas lapa, autora aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepilnā desmitgadē Vācijas nekustamo īpašumu uzņēmums Noratis no pusotra miljona liela izauga līdz 150 miljonu izmēram, nokļuva Frankfurtes biržā, turpināja augt, līdz tika veiksmīgi pārdots.

Par uzņēmuma attīstību, uzņēmējdarbības un investīciju vidi gan pašu mājās, gan Vācijā Dienas Bizness jautājumus uzdeva Noratis idejas līdzautoram, investoram un uzņēmējam Edgaram Pīgoznim.

Esat ne tikai Vācijas nekustamo īpašumu kompānijas Noratis investors, bet arī Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācijas (LVCA) valdes loceklis. Šobrīd esat pieslēdzies sarunai no Londonas. Kā izdodas savienot visus darbus un pienākumus?

Patiesībā ir vēl dinamiskāk. Pērn tiku ievēlēts arī Latvijas Darba devēju konfederācijas padomē un izvirzīts par vienu no viceprezidentiem, un nu jau gadu arī šie pienākumi paņem ievērojamu daļu mana darba laika. Sabiedrisko darbu manā ikdienā netrūkst, un jāatzīst, ka dažkārt tur ir pat interesantāk nekā biznesā. Tas patiešām aizņem lielu daļu mana laika, tāpēc katra diena tiek rūpīgi izplānota, diezgan daudz deleģēju savai profesionāļu komandai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) radījis uzņēmumu novērtēšanas rīku «Nodokļu maksātāja reitings.» Tas gan vēl ir pilotprojekta stadijā un līdz šā gada beigām tiks gaidīti priekšlikumi par uzlabojumiem.

Rīks pēc dažādiem VID informācijas kritērijiem izvērtē uzņēmumu, sniedzot vienotu, procentos izteiktu rezultātu. Jo vairāk procentu, jo labāks ir uzņēmuma reitings. Vienlaikus uzņēmējs var apskatīt arī atsevišķu rādītāju novērtējumu.

Uzņēmējs savu reitingu var apskatīt VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā jeb EDS

«Tiekoties ar uzņēmējiem, vairākkārt esmu dzirdējusi bažas par to, ka nav iespējas pārliecināties, vai potenciālais sadarbības partneris ir godprātīgs. Lūdzot viņam uzrādīt savu reitinga sistēmu, ar īpašu QR kodu tiek nodrošināta pieeja detalizētākai informācijai, kas ļauj saprast, cik uzticams šis komersants ir. Ceram, ka tas pašiem uzņēmējiem būs ne tikai informatīvs rīks, bet arī motivācija pilnveidoties un tiekties uz vēl labākiem rezultātiem,» saka VID ģenerāldirektores p.i. Dace Pelēkā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas tirgus pagaidām nes zaudējumus, bet esam gatavi to uzveikt, to intervijā Dienas Biznesam atzīst AS Lido padomes priekšsēdētājs Gunārs Ķirsons

Viņš neslēpj, ka Vācijā ir mērķis panākt rentablu biznesu. Pēc tam iecerēts izvērsties arī Skandināvijas valstīs.

Fragments no intervijas, kas publicēta 9. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Lido pēdējos gados ir strauji attīstījies, izveidoti trīs restorāni Igaunijā, divi Vācijā. Kā Lido sokas Vācijā?

Jāatzīst, ka vēl ne visai labi. Pagājušo gadu tur bija lieli zaudējumi, bet tas ir apzināti, un tā netaisāmies pabeigt. Ja ieejat jaunā tirgū, tur ir milzīga konkurence un neviens nevēlas vēl kāda ienākšanu svešā valstī. Ja tas būtu pirms 25 vai 30 gadiem, man visi nāktu un palīdzētu, sakot, ka no padomijas nākušajiem jāpalīdz. Tagad tos, kas nāk no padomijas, mēģina uzskatīt par negodīgiem. Bet mēs esam balti un pūkaini. Pusdienās Lido restorānos ir pārpildīts un nav, kur papīram nokrist. Mums dienas sākas desmitos un beidzas deviņos vakarā. Esiet tik laipni, nāciet vēl! Bet viņiem ir kārtība – vācu ordnungs: ēst pusdienas viņi nāk pie mums, bet, kā pavadīt vakarus, mums vēl jāizdomā. Esam jau daudzas lietas izdomājuši, darām, bet tas notiek lēnām, ar mazāku aktivitāti. No rīta varam taisīt brančus, bet jādomā, ko darīt pēc četriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Ķekavas apvedceļa būvniecību paredzēts sākt 2021.gada otrajā ceturksnī

LETA, 19.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķekavas apvedceļa būvniecību paredzēts sākt 2021.gada otrajā ceturksnī, īsi pēc publiskās un privātās partnerības (PPP) līguma noslēgšanas, teica projekta īstenotāja, Luksemburgā reģistrētā investīciju fonda "Transport Infrastructure Investment Company 2 S.C.A., SICAR" ("TIIC") vadošais partneris Manuels Karijs.

Pēc viņa sacītā, nākamais darba posms būs projekta finanšu noslēgums.

Pirmais ceļš par privātu naudu būs 

Valdība 11.augustā atbalstīja Ķekavas apvedceļa būvniecību kā pirmo nozīmīgo industriālo...

"Kā ierasts PPP projektā, mēs strādājam pie turpmākajiem posmiem, kas seko pēc izvēlētā pretendenta noteikšanas - tie ir atbalsts finansētājiem, lai tie veiktu apstiprinošu padziļināto izpēti un finanšu dokumentu izstrādi, balstoties uz mūsu labāko un galīgo piedāvājumu," stāstīja Karijs, skaidrojot, ka, balstoties uz TIIC pieredzi, šie darba posmi prasa ļoti labu procesa organizāciju un uzticēšanos starp privāto partneri un finansētājiem, kā arī visu pušu apņemšanos sadarboties un panākt veiksmīgu PPP līguma un finansēšanas līgumu noslēgšanu.

Karijs pauda, ka lielākā plānošanas daļa jau ir pabeigta, jo iepirkuma piedāvājums ietvēra ļoti plašu plānošanas dokumentu kopumu, tostarp projekta, būvniecības un uzturēšanas plānus, kā arī finanšu modeli.

Daļu valsts galveno autoceļu pārbūvēs par četrjoslu ātrgaitas ceļiem 

Latvijas valsts ceļu attīstības plānā 2020.-2040.gadam paredzēts 1020 kilometrus valsts galveno...

"Atbilstoši šiem plāniem, būvniecību paredzēts sākt 2021.gada otrajā ceturksnī, īsi pēc PPP līguma noslēgšanas," stāstīja Karijs.

Kā paredz konkursa noteikumi, projekts tiks dalīts divos posmos - būvniecības posmā, kas var ilgt līdz trīs gadiem, un 20 gadu ekspluatācijas posmā.

Karijs skaidroja, ka "Kekava ABT" piedāvājums paredz, ka būvniecības posms ilgs divus gadus un trīs mēnešus, skaitot no PPP un finansēšanas līguma noslēgšanas brīža. Šajā sākotnējā posmā konsorcija biedru veidotais uzņēmums, proti, privātais partneris, ar kuru publiskais partneris noslēgs PPP līgumu, veiks būvniecības darbus atbilstoši konkursa prasībām un iepirkuma piedāvājumam Šos darbus finansēs privātā partnera akcionāri un izraudzītie finansētāji. Paredzams, ka finansētāji būs Eiropas finanšu institūciju un institucionālo investoru grupa.

Publiskais partneris veiks pārbaudes un uzraudzīs procesu, lai gūtu pārliecību par atbilstību konkursa prasībām, likumdošanai un kompetento varasiestāžu norādēm. Izraudzītie kvalificētie tehniskie konsultanti, kas darbosies finansētāju uzdevumā, arī veiks šādus auditus visā būvniecības periodā.

Karijs skaidroja, ka pēc šī procesa publiskais partneris izdos un parakstīs pieejamības sertifikātu, kas ļaus privātajam partnerim atvērt Ķekavas apvedceļu lietotājiem. Publiskais partneris finansiāli nebūs iesaistīts būvniecības fāzē.

Kā ziņots, Ķekavas apvedceļa PPP projektā par uzvarētāju atzītā personu apvienība "Kekava ABT", kuras sastāvā ir TIIC, kā arī AS "A.C.B." un SIA "Binders". Ķekavas apvedceļš būs valsts galvenā autoceļa Rīga-Bauska-Lietuvas robeža (Grenctāle) (A7) posms no 7,78. līdz 25.kilometram. Ķekavas apvedceļš būs arī pirmais projekts Baltijā, kas tiks realizēts pēc principa "projektē-būvē-uzturi-finansē". Privātais partneris nodrošinās gan projektēšanu, gan būvniecību, gan finanšu piesaisti un ceļa uzturēšanu 23 gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas reģions – pievilcīgs tirgus tirdzniecības sabiedrību paplašināšanai, taču Makes You Local izpilddirektors Donats Gudelis (Donatas Gudelis), kas palīdz dibināt uzņēmumus dažādās valstīs, stāsta, ka šim attīstības posmam ir pienācīgi jāsagatavojas un jāizvairās no visbiežāk pieļautajām kļūdām.

Pēc sarunbiedra teiktā, viņam ir nācies redzēt un strādāt ar daudziem veiksmīgiem projektiem, taču gadās arī neveiksmes.

„Strādājam ar uzņēmumiem, kas ienāk Lietuvas vai citu Baltijas valstu tirgū, esam viņu galvenais padomdevējs tirgus izpētē, adaptējam internetveikalu saturu dažādām valstīm, mums ir savs zvanu cents, kurā apkalpojam klientus dažādās valodās. Tādā veidā redzam arī problēmas, ar kurām saskaras uzņēmumi, un mēģinām kopā tās risināt. Esam redzējuši gan ļoti veiksmīgus piemērus, gan arī vilšanās,” saka D. Gudelis.

D. Gudelis stāsta, ka viena no svarīgākajām lietām starptautiskajā biznesā ir preču kustība un apkalpošanas kvalitāte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas izstāžu biznesa karuselis griežas atkal. Kopš vasaras vidus visās 16 Vācijas federālajās zemēs ir dota zaļā gaisma izstāžu biznesam, proti, notiek klātienes izstādes, stingri sekojot izmainītajiem izstāžu organizēšanas noteikumiem un speciālajām higiēnas prasībām.

Vācijas izstāžu darbības pamatprincips šodien balstās uz 3G un tas nav mobilā interneta tīkla ātrums, bet gan ar to tiek apzīmētas trīs personu grupas, kas var piedalīties Vācijā organizētos pasākumos iekštelpās. Tās ir personas, kurām ir vakcinācijas un/vai Covid-19 pārslimošanas sertifikāts un personas ar negatīvu Covid-19 testa rezultātu. Kā nākošā obligātā prasība ir medicīnisko sejas masku FFP2 valkāšana un 1,5 metru distances ievērošana. Papildus tam, katrai no izstādēm ir noteikts maksimālais vienas dienas apmeklētāju skaits. Tas nozīmē, ka uz katru izstādes dienu ir ierobežots skaits ieejas biļešu, kas nopērkamas internetā, un tikai iepriekš reģistrējoties un pievienojot digitālo sertifikātu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules mērogā novērojama arvien aktīvāka virzība uz procesu automatizāciju, robotizāciju, elektrifikāciju un energoefektivitāti, kas nākotnē varētu veicināt vēl lielāku enerģijas pieprasījuma pieaugumu.

Ceturtā industriālā revolūcija jeb Industrija 4.0 noteikti ieviesīs būtiskas izmaiņas ražošanas procesos gan globālā, gan nacionālā līmenī, teic Agris Veliks, ABB Elektrifikācijas biznesa vadītājs Latvijā. Viņš atzīmē, ka nākotnē pieprasījums pēc enerģijas, visticamāk, turpinās augt, kas attiecīgi veicinās arī cenu kāpumu, tā ietekmi uzņēmēji var mazināt, investējot energoefektivitātē un ilgtspējīgos risinājumos.

Jāpielāgojas tirgum

Pēdējos gados Baltijas valstis ir panākušas būtisku progresu, strādājot pie reģiona elektrifikācijas un virzības uz ilgtspēju, domā A. Veliks. “Mēs cenšamies būt mazāk atkarīgi no fosilā kurināmā, lai sasniegtu vides mērķus, un motivējam uzņēmējus atrast veidus, kā pielāgoties jaunajai realitātei un konkrētajos apstākļos, integrējot ABB produktus, kļūt energoefektīvākiem un konkurētspējīgākiem. Šajā gadījumā atbildi mēs redzam tā sauktajās viedajās ēkās un gudrās enerģijas risinājumos, kā arī enerģijas avotu dažādošanā. Arī ABB vairāku gadu garumā ir bijis uzticams partneris progresīvo tehnoloģiju integrēšanā ar mērķi optimizēt enerģijas patēriņu un dažādot energoapgādi. Ieguldām gan saules enerģijā un energoefektivitātē, gan e-mobilitātes infrastruktūrā un citos risinājumos. Tāpat ABB nodrošina uzņēmumus, tajā skaitā dažādus datu centrus, birojus un slimnīcas, ar UPS sistēmām un citiem viedajiem risinājumiem,” teic A. Veliks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Auto apskats: Porsche Panamera Sport Turismo

Aldis Zelmenis, 15.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Porsche Panamera Sport Turismo nosaukumā neviens vārds nav meli vai izdomājums. Tajā ir gan tīrasiņu sporta auto DNS, gan Gran Turismo ceļotāja gars; ja vēl modeļa nosaukumā pievieno vārdu «turbo», šim auto uz planētas Zeme nebūtu līdzinieku

Visi zinām, ka mūsdienās viltojumu ir vairāk nekā vajadzētu, arī autobūvē īstu lietu kļūst arvien mazāk, jo pat necilu modeļu nosaukumos kaislīgu vārdu virtenes tiek izmantotas arvien biežāk un bezatbildīgāk. Nav brīnums, ka reālajā dzīvē pārsvarā tās ir pelēcīgas un pieticīgas personības, kam ar kaisli, sportu vai elementāru dinamiku ir maz kopīga. Turpretim ar Porsche Panamera Sport Turismo viss ir pa īstam. Novembra beigās šis eksluzīvais Porsche modelis Latvijā svinēja savu pirmizrādi, piedaloties laikraksta Dienas bizness Top 500 jeb Latvijas labāko un spēcīgāko uzņēmumu apbalvošanas ceremonijā, savukārt DB autoapskatniekam pirms kāda laika bija unikāla iespēja ar šo skaistuli izbraukt gleznainajā Horvātijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēdināšanas uzņēmuma AS «Lido» nākotnē varētu pamest Vācijas tirgu, taču gala lēmums vēl nav pieņemts, un patlaban kompānija turpina analizēt savas kļūdas un iespējas šajā tirgū, sacīja «Lido» padomes priekšsēdētājs Gunārs Ķirsons.

«Neesam nolēmuši šo tirgu pamest, bet veicam tā izpēti, pārrunas un analizējam savas iespējas,» sacīja Ķirsons, atzīstot, ka tiek pieļauta iespēja, ka «Lido» varētu aiziet no Vācijas tirgus, taču gala lēmums nav pieņemts.

Komentējot līdzšinējo darbību Vācijā, Ķirsons norādīja, ka «Lido» patlaban Berlīnē ir divas ēdināšanas iestādes, no kurām vienai veicas samērā labi - tā dubultojusi apgrozījumu kopš darbības uzsākšanas. Otrai - Šarlotes ielā - klājies slikti, un to būtu jāslēdz ciet. Tāpat kompānijai ir ražotne Berlīnē, kuru gan plānots pārcelt uz citu apdzīvotu vietu Vācijā, jo iecere Berlīnē atvērt 12 restorānus esot kļūda, tostarp lielās ēnu ekonomikas dēļ Vācijas galvaspilsētā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai privātās un publiskās partnerības modelis (PPP), pēc kura tiks īstenota Ķekavas apvedceļa būvniecība, ir ļoti pievilcīgs, teica projekta īstenotāja, Luksemburgā reģistrētā investīciju fonda "Transport Infrastructure Investment Company 2 S.C.A., SICAR" ("TIIC") vadošais partneris Manuels Karijs.

Viņš skaidroja, ka dažādos Eiropas PPP ir atšķirības, taču kopumā var identificēt divus galvenos ieņēmumu mehānismus attiecībā uz ceļu projektiem. Pirmkārt, tie ir tīrie pieejamības maksājumi, kad publiskais partneris (nacionālā līmeņa valdība, pašvaldības u.c.) maksā privātajam partnerim par infrastruktūras pieejamību, kā tas ir Ķekavas apvedceļa gadījumā. Otrkārt, tie ir ieņēmumi, kas tiek pakļauti pieprasījuma riskam, ko savukārt iespējams sadalīt divās daļās: ceļa maksas ieņēmumi, ko tieši maksā lietotāji ik reizi, kad tiek izmantots ceļš; tā saucamā "ēnu" maksa, kad publiskais partneris maksā privātajam partnerim par katru automobili, kas izmanto ceļu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Noskaidroti Rēzeknes SEZ "Gada uzņēmumi"

Db.lv, 16.08.2022

Uzvarētājs lielo/vidējo komercsabiedrību grupā nominācijā "Gada uzņēmums" ir "Verems".

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Rēzeknes Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) "Gada uzņēmumiem" atzīti SIA "Verems" un AS "Rēzeknes dzirnavnieks", informē Rēzeknes SEZ pārstāvji.

Uzņēmumi tika vērtēti vairākās nominācijās - "Gada produkts", "Gada pakalpojums", "Gada eksportētājs", "Gada sadarbības partneris", "Gada inovācija", "Videi draudzīgākais uzņēmums", "Gada darba devējs", "Sociāli atbildīgākais uzņēmums".

Kopumā tika vērtētas 19 Rēzeknes SEZ komercsabiedrības. Ņemot vērā gan iegūtās nominācijas, gan iepriekšējā gada darbības rādītājus, tika noteikti uzvarētāji arī galvenajai nominācijai "Gada uzņēmums".

Uzvarētājs mazo komercsabiedrību grupā nominācijā "Gada uzņēmums" ir "Rēzeknes dzirnavnieks". Otro vietu ieguva SIA "Midis", bet trešo vietu - SIA "Energy Resources CHP".

Uzvarētājs lielo/vidējo komercsabiedrību grupā nominācijā "Gada uzņēmums" ir "Verems". Otro vietu ieguva SIA "NewFuels", bet trešo vietu - SIA "Leax Rēzekne".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meklējot alternatīvas klasiskajiem kviešu miltiem, "Pupuchi" nonāk pie idejas par grauzdētu cūku pupu miltiem.

Produkts tirgū ir pavisam nesen un šobrīd "Pupuchi" produktu ražotāja SIA "Zekants" īpašnieces Zanda Ozola un Kristīne Ozoliņa vēro, kāds ir pieprasījums, lai saprastu, vai ir nepieciešams ieguldīt spēkus un finanses, lai to piedāvātu plašākā tirgū."Šis ir interesants laiks, kas dod iespēju eksperimentēt. Mums jau agrāk bija doma par šādiem miltiem, bet pandēmijas laiks šai idejai iedeva lielāku jaudu," saka Z. Ozola.

Grauzdētu cūku pupu miltus uzņēmums ražo no grauzdētām mazajām lauka cūku pupām bez eļļas un citām piedevām. Z. Ozola lepojas, ka šim produktam ir ilgs derīguma termiņš – divi gadi.

Viņas tos izmēģinājušas gan pankūkās, gan vafelēs, gan šokolādes braunijā. Tos var izmantot maltītes un konditorejas izstrādājumu uzturvērtības un garšas bagātināšanai. Tas ir veids, kā uzturā iekļaut vairāk pākšaugu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rietumu Bankā, kas ir Latvijas Hokeja federācijas ilggadējais partneris, aizvadīta svinīga pieņemšana par godu Latvijas izlases hokejistu panākumiem Pasaules čempionātā.

Pasākumā tika paziņots par vēl vienu atbalsta summu Latvijas hokeja federācijai. Rietumu Bankas dibinātais labdarības fonds Nākotnes Atbalsta fonds ziedos 50 000 eiro jauno hokejistu apmācībām. Pasākumā piedalījās Latvijas Hokeja federācijas prezidents Aigars Kalvītis, Latvijas Hokeja federācijas ģenerālsekretārs Roberts Pļāvējs, Starptautiskās Hokeja federācijas Pasaules čempionāta hokejā 2023 orgkomitejas vadītājs Rīgā – Edgars Buncis, Latvijas hokeja izlases galvenā trenera asistents Artis Ābols. Kā arī izlases spēlētāji – tajā skaitā aizsargs Oskars Cibuļskis, uzbrucējs Rihards Bukarts, kurš šogad ar 11 punktiem uzstādīja Latvijas rekordu gūto punktu ziņā Pasaules čempionātā, kā arī vārtsargs Artūrs Šilovs, kurš ir atzīts par 2023. gada čempionāta vērtīgāko spēlētāju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien apstiprināja Baibu Šmiti-Roķi Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores amatā.

Šmite-Roķe VID ģenerāldirektores amatā darbu sāks 13.februārī.

Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji informēja aģentūru LETA, ka galvenie jaunās VID ģenerāldirektores darba uzdevumi ietver VID digitālo attīstību, tostarp izveidot un ieviest VID datu pārvaldības sistēmu, apstiprināt dienesta informācijas tehnoloģiju (IT) sistēmas attīstības vīziju un nodrošināt VID pakalpojumu pieejamību mobilās aplikācijas risinājuma veidā.

Nozīmīgs uzdevums būs arī klientu servisa attīstība, kas ietver VID klientu apmierinātības pieaugumu, nodrošinātu proaktīvu reakciju uz klienta situāciju ar skaidriem risinājumiem un lēmumiem samērīgā laikā, kā arī pilnveidotu risinājumu izlīgumu sistēmas ieviešanai sadarbībai ar klientu strīdu situācijās. Tāpat svarīgi uzdevumi būs ēnu ekonomikas mazināšanas pasākumi, sekmīga VID un Nodokļu un muitas policijas pārvaldes reorganizācijas īstenošana un panākts dienesta reputācijas uzlabojums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ātro sūtījumu sabiedrība Venipak gada sākumā reģistrēja uzņēmumu Vācijā. Sabiedrības starptautiskās attīstības vadītājs Kristijons Dunausks saka, ka attīstība Vācijā ir ilgi plānots stratēģisks solis.

“Daudz gadus esam strādājuši, lai klientiem Baltijas valstīs un Polijā piedāvātu visaugstākās kvalitātes pakalpojumus, tāpēc attīstība Vācijā ir dabīgs solis. Vērojam aizvien pieaugošos sūtījumu apjomus uz Vāciju un no tās uz Baltijas valstīm, tāpēc nolēmām jau šajā gadā atvērt savu pārstāvniecību Frankfurtē,” saka K. Dunausks.

“Pārstāvniecība rūpēsies par sūtījumu loģistiku Vācijā. Tas nozīmē, ka mūsu klienti varēs vērsties pie mums tieši Vācijā, ja viņiem radīsies jautājumi vai neskaidrības ar sūtījumu piegādēm vai paņemšanu,” saka K. Dunausks.

Venipak pārstāvis apgalvo, ka, atverot savu biroju Vācijā, sūtījumi no jebkuras Baltijas valsts uz šo valsti tiks nogādāti daudz ātrāk: “Tas saistīts ar vairākām lietām – pagājušajā gadā parakstījām sadarbības līgumu ar Lufthansa, tāpēc varam apkalpot daudz vairāk sūtījumu un tos piegādāt jebkurā Vācijas daļā stipri īsākā laikā,” saka K. Dunausks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Latvijas basketbolisti Pasaules kausa ceturtdaļfinālā piekāpjas Vācijai

LETA, 06.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas vīriešu basketbola izlase trešdien Manilā Pasaules kausa finālturnīra ceturtdaļfinālā zaudēja Vācijai.

Latvija piekāpās ar 79:81 (16:13, 18:23, 25:26, 20:19).

Rezultatīvākais Latvijas izlasē ar 24 punktiem un astoņām rezultatīvām piespēlēm bija Artūrs Žagars. Dāvis Bertāns, realizējot sešus no 13 tālmetieniem, guva 20 punktus, 14 punktus un astoņas atlēkušās bumbas sakrāja Rolands Šmits, astoņus punktus un septiņas atlēkušās bumbas sakrāja Andrejs Gražulis, kurš iemeta četrus no pieciem divpunktu metieniem, bet septiņus punktus un desmit atlēkušās bumbas - Rodions Kurucs, kurš trāpīja visus savus metienus - pa vienam divpunktu un trīspunktu, kā arī abus soda metienus.

Pretiniekiem 16 punktus un astoņas atlēkušās bumbas sakrāja Francs Vāgners, 13 punktus guva Andreass Obsts, 12 punktus guva Morics Vāgners, desmit punktus un septiņas atlēkušās bumbas sakrāja Johanness Tīmanis, bet pa deviņiem punktiem guva Deniss Šrēders un Daniels Teiss, kura kontā arī astoņas atlēkušās bumbas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Darba vide

Vienošanās par atvaļinājumu kārtību ne reti izraisa konfliktu

Signe Knipše, speciāli DB, 28.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konflikti parāda, ka uzņēmuma attīstībā ir radušies kādi šķēršļi, traucēkļi. Gandrīz vienmēr aiz domstarpībām slēpjas izaugsmes grūtības, saka Aloizs Leiendekers (Aloys Leyendecker), Vācijā un Latvijā dzīvojošs un strādājošs konsultants un mediators.

Avīzes redaktore ieminējās, ka konflikti, iespējams, nav vasarīgs temats.

Es gan tā neteiktu, jo, piemēram, vienošanās par atvaļinājumu kārtību uzņēmumos ne reti ir konflikta iemesls.

Pirms kāda laika lasījāt lekciju par konfliktu risināšanas atšķirībām un līdzībām Latvijā un Vācijā.

Manuprāt, Latvijas un Vācijas uzņēmumi ir dažādos attīstības posmos, turklāt vēl ir atšķirīga mentalitāte, līdz ar to konflikti ir dažādi. Vācijā jau no 60 gadu vecuma sāk runāt par pensionēšanos. Latvijā cilvēki labāk vēlas ilgāk strādāt. Latvijā tādi konflikti ir; Vācijā tādu ir mazāk. Vācijā savukārt atšķirības vairāk ir darbinieku līmenī, jo tie nāk no dažādām zemēm, tostarp Latvijas, Turcijas. Šeit tādu nav.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bez ziemas pārtraukuma turpinās būvdarbi topošā Ķekavas apvedceļa (Bauskas šoseja A7) trasē, tā arvien redzamāk iezīmējas apvidū. Būvdarbi jau ir ievērojami pavirzījušies un notiek abpus Rīgas apvedceļam (A5), kur nākotnē būs satiksmes pārvads.

Patlaban tiek izbūvēta Ostvalda kanāla caurteka trases 14,78. kilometrā, uz caurtekas izbūves laiku upīte ir novirzīta no tās gultnes (foto DJI_0065). Uzsākta arī pašvaldības autoceļa C12 pārvada pār Ķekavas apvedceļu (15,33. km) un pašvaldības autoceļa C13 tuneļa zem Ķekavas apvedceļa (16,50. km) izbūve. Tiek būvēts arī ceļa pārvads pār Ķekavas apvedceļu (11,66. km). Trasē turpinās zemes darbi, materiālu pievešana, apauguma noņemšana u.c. sagatavošanas un demontāžas darbi. Būvdarbu laikā materiālu piegāde notiek pa vairākiem vietējās nozīmes autoceļiem, kuri ir nodoti apsaimniekošanā būvniekam. Patlaban notiek jaunās trases būvdarbi un nav nepieciešamas ieviest satiksmes ierobežojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažādi tulkošanas pakalpojumi ir nepieciešami teju jebkuram starptautiskam uzņēmumam. Tos piedāvā virkne speciālistu, tāpēc rakstā noskaidrosim, pēc kādiem kritērijiem izvēlēties konkrētu tulkošanas biroju!

1. kritērijs: uzticams klientu un sadarbības partneru loks

Ja privātajā dzīvē pastāv teiciens “Pasaki man, kas ir tavi draugi, un es pateikšu, kas esi tu”, profesionālajā vidē to varētu nedaudz pārfrāzēt, jo par uzņēmumu stāsta tā klienti un sadarbības partneri. Profesionāls un uzticams tulkošanas birojs mājaslapā noteikti būs norādījis klientu loku, nereti pievienojot arī atsauksmes par sadarbību.

2. kritērijs: atbilstoša sertifikācija

Jūs taču nedotos pie zobārsta, kas amatu apguvis pašmācības ceļā, vai ne? Šādai pieejai vajadzētu būt arī gadījumos, kad tiek meklēts tulkošanas birojs. Svarīgi, lai atbilstošs sertifikāts ir ne tikai tulkošanas biroja darbiniekiem, bet arī pašam uzņēmumam. Uzmanību pievērsiet ISO jeb Starptautiskās Standartizācijas organizācijas sertifikātiem. Piemēram, ISO 27001 standarts garantē, ka tulkošanas birojs īsteno uzticamas informācijas aizsardzības pārvaldības prakses.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mobilie sakari

FOTO: Liepājā apskatāma Latvijas slavenību veco mobilo tālruņu ceļojošā izstāde

Monta Glumane, 06.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai aicinātu Latvijas iedzīvotājus neuzglabāt mājās nolietotos mobilos tālruņus un neizmest tos sadzīves atkritumu konteineros, Latvijas Mobilais Telefons (LMT) sadarbībā ar Latvijas Zaļo punktu turpina kampaņu «Visu cieņu vecajam telefonam!».

Lielākos klientu apkalpošanas centrus visā Latvijā apceļo izstāde, kurā apskatāmi vecie telefoni, ko pārstrādei nodevuši sabiedrībā zināmi cilvēki. Izstāde apskatāma arī LMT klientu centrā Liepāja, kur tā papildināta ar slavenu liepājnieku telefoniem.

Atsaucoties LMT aicinājumam, kopš akcijas sākuma Latvijas iedzīvotāji atkārtotai pārstrādei nodevuši jau 9972 nolietotos mobilos tālruņus. Vairāk nekā pusi jeb 56% tālruņu otrreizējai pārstrādei novēlējuši Latvijas reģionu iedzīvotāji – no tiem 506 tālruņus nodevuši liepājnieki.

Saskaņā ar LMT veiktās iedzīvotāju aptaujas datiem gandrīz piektā daļa iedzīvotāju nemaz nezina, ko iesākt ar veco tālruni, taču daudzi tik un tā noglabā nederīgo ierīci skapī vai atvilktnē. LMT noskaidrojis, ka mobilais tālrunis ikdienā ir uzticams līdzgaitnieks 98% Latvijas iedzīvotāju. Aptuveni 43% LMT aptaujāto iedzīvotāju atzinuši, ka kopš iegādes brīža mobilā telefona aparātu lieto mazāk nekā gadu, un tikai 8% iedzīvotāju izmanto vienu ierīci vairāk nekā piecus gadus. Tikai 4% aptaujāto atzinuši, ka nodod veco telefonu pārstrādei, bet 3% godīgi atzīst, ka izmet telefonu sadzīves atkritumos.

Komentāri

Pievienot komentāru