Šodien laikrakstā

Viens no Latvijā lielākajiem šprotu ražotājiem ierauts akcionāru strīdā; apsūdz reiderismā

Sandra Dieziņa, 19.05.2014

Jaunākais izdevums

Akcionāru strīds ir viens no iemesliem kompānijas dīkstāvei, šobrīd nav iespējams piesaistīt ES fondu finansējumu turpmākai attīstībai.

Strīdus iemesls – SIA Rānda kapitāldaļas, ko tās dibinātājs Oskars Grosmanis pirms vairāk nekā desmit gadiem piešķīra sadarbības partnerim Vladimiram Zļenko, lai viņš iesaistītos uzņēmuma attīstībā.

Strīds par kapitāldaļām

«Tā ir daļēji privāta problēma, bet iezīmējas arī valsts attieksme pret to. Vladimirs Zļenko savā laikā tika pieņemts uzņēmumā kā akcionārs ar nosacījumu, ka strādās uzņēmumam par labu, veicot ieguldījumus un piedaloties produkcijas realizācijā Krievijā. Viņš savulaik darbojies arī tādos uzņēmumos kā a/s Brīvais vilnis un Salacgrīva 95 un tolaik tapa sadarbība arī ar Rāndu. Diemžēl tajā laikā viņam sāka zust interese par produkcijas realizāciju. Bija populāra PVN izkrāpšana un tur viņš saredzēja lielākas biznesa perspektīvas, strādājot kā privātpersona. Viņam bija mazsvarīga ražotne vai cilvēki, vai bizness kā tāds,» stāsta O. Grosmanis.

O. Grosmaņa sadarbība ar V. Zļenko sākās 2001. gada beigās. Šajā laikā par V. Zļenko faktiski piederošo kapitāla daļu īpašniekiem uzņēmumā tika uzrādīta V. Zļenko dzīvesbiedre Nataļja Zļenko, kā arī Aleksandrs Iļčenko. Pēc ievērojamas pamatkapitāla palielināšanas 2002. gadā līdz 232,9 tūkstošiem Ls, kad O. Grosmanis ieguldīja sev piederošo mantu – nekustamo īpašumu un iekārtas, pēc diviem gadiem viņš pārrakstīja N. Zļenko un SIA Baltie investments fondi kapitāldaļas ar nosacījumu, ka V. Zļenko par šo un iepriekš reģistrēto daļu iegūšanu samaksās O. Grosmanim 200 tūkstošus USD, taču tas nenotika. Neskatoties uz to, 2008. gadā SIA Baltie investments fondi pārrakstīja savas daļas uz N. Zļenko vārda un viņa kļuva par 60% Rāndas kapitāldaļu īpašnieci.

Vēl pēc gada N. Zļenko savas akcijas pārrakstīja uz vīra vārda, lai arī nekāds finansiāls ieguldījums uzņēmumā Rānda netika veikts. Tā kā V. Zļenko nepildīja vienošanos ar Grosmani, vairāku gadu garumā notika sarunas par Rāndas 116 433 kapitāldaļu atgriešanu atpakaļ O. Grosmanim, kas rezultējās ar darījumu, kā rezultātā V. Zļenko atdeva sev piederošās daļas. «2009. gadā starp mums notika darījums, kad vienojāmies par kompromisu – es no viņa nepiedzenu parādus, ko viņš palicis parādā uzņēmumam. Mēs vienojāmies, taču pēc trīs gadiem viņš to apstrīdēja, neraugoties uz to, ka bijušajiem sadarbības partneriem un kreditoriem viņš apliecinājis, ka ar uzņēmumu viņam nav nekādas saistības.» 2012. gadā viņš vērsās tiesā, un šobrīd V. Zļenko vēlas no O. Grosmaņa atdabūt akcijas, ko pats savulaik tam atdevis.

«Problēma – sapratu, ka tas nav tas cilvēks, kurš varētu attīstīt uzņēmumu. Jau pirmajā un otrajā gadā bija situācijas, kad nevis tika ieguldīts uzņēmumā, bet tas tika izzagts – netika veikti norēķini plus vēl bija mēģinājumi iesaistīt uzņēmumu PVN atmaksas shēmās, pret ko biju kategoriski pret. Sākās nesaskaņas un nonācu strupceļā, jo vienā brīdi man piederēja tikai 40%. Šobrīd V. Zļenko jau ir atguvis 50% akciju un tagad strīds ir vēl par 10% akciju atguvi, situāciju komentē O. Grosmanis.

Uz jautājumu par izveidojušos situāciju Vladimirs Zļenko teica, ka nekādu komentāru nebūs, jo notiek izmeklēšana, un momentā pārtrauca telefonsarunu ar DB.

Veic auditu

Būtisks pavērsiens bijis 2012. gadā veiktais VID nodokļu audits Oskaram Grosmanim, kā rezultātā viņam papildus aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis par 2008. un 2009. gadu, pamatojoties uz to, ka gan 2008., gan 2009. gadā pircis kapitāldaļas no Natālijas Zļenko un V. Zļenko. Uzlikto sodu O. Grosmanis ir samaksājis.

«Iemesls bija vienkāršs – kā novada Zvejniecības komisijas loceklim bija jāiesniedz deklarācija VID, kas aprēķināja slēpto apliekamo ienākumu. VID auditā konstatēja, ka manā rīcībā nonāca akcijas, uz kā pamata tika uzlikts uzrēķins. Tajā laikā VID lūdza informēt Zļenko pāri par notikušo darījumu ar akciju atsavināšanu, uz ko viņi atbildēja, ka šāds darījums nav noticis, un pēc tam V. Zļenko jau vērsās prokuratūrā par to, ka noticis viņa paraksta viltošanas fakts un tā rezultātā viņam esot prettiesiski atsavinātas 116 433 Rāndas kapitāldaļas. Prokuratūra sāka kriminālprocesu, bet ekspertīze konstatēja, ka V. Zļenko paraksts ir viltots. Tā rezultātā Uzņēmumu reģistra valsts notārs pieņēma lēmumu, atceļot iepriekš pieņemto valsts notāra lēmumu par Rāndas kapitāldaļu atsavināšanas darījumu un uz V. Zļenko vārda UR atkal reģistrētas 116 433 Rāndas kapitāldaļas.

O. Grosmanis uzskata, ka V. Zļenko izmantojis likuma nepilnības un notikušais ir apzināta krāpšana lielos apmēros un klasiks reiderisma gadījums, kad kāda persona cenšas pārņemt cita īpašumu. «Viņš nevienu brīdi neinteresējas, kas notiek uzņēmumā, kā sokas darbiniekiem, kā to ietekmē krīze. Bet viņš prasa uzņēmumam izmaksāt dividendes, sūtot neskaitāmas vēstules,» stāsta Rāndas īpašnieks.

Šobrīd uzņēmumu ietekmē gan akcionāru strīds, gan situācija Krievijā. O. Grasmanis atklāj, ka V. Zļenko reputācija ir zināma arī Krievijas sadarbības partneriem un viņi nelabprāt vēlas sadarboties ar uzņēmumu, kura īpašnieku vidū viņš atrodams pēc Lursoft datiem. Šobrīd jau sākušas nākt izejvielas piegādātāju vēstules, ka šī iemesla dēļ sadarbība var tikt pārtraukta. «Bija iespēja izmantot ES naudu, bet es šādā situācijā neesmu gatavs attīstīt uzņēmumu šādā statusā. V. Zļenko nav mērķis domāt par uzņēmumu, bet – kā dabūt līdzekļus,» sašutis O. Grosmanis.

Rada sekas

Rāndas īpašnieks arī uzskata, ka nav saprotama UR darbība, atceļot 2009. gada lēmumu par pamatkapitāla daļu atsavināšanu, jo šis lēmums radījis neatgriezeniskas sekas.

Tāpat šobrīd nav skaidrības, vai VID nebūtu jāatmaksā papildus aprēķinātais IIN par 2009. gadu, jo UR atcēlis iepriekš pieņemto valsts notāra lēmumu par 116 433 daļu atsavināšanu. Atbilde no VID vēl nav saņemta.

UR lēmumu O. Grosmanis pārsūdzējis Administratīvajā tiesā, bet tiesa to atstājusi negrozītu, neraugoties uz to, ka ir divi viens otru izslēdzoši ekspertu slēdzieni.

UR referente komunikāciju projektu jautājumos Sandra Notruma skaidro, ka UR kompetencē, izskatot reģistrācijas lietas, ir pārbaudīt, vai reģistrējamie dokumenti ir sastādīti atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Likumdevējs UR nav deleģējis tiesības veikt arī pārbaudes, kādos apstākļos ir sastādīti iesniegtie dokumenti, proti, UR kompetencē neietilpst komersanta lēmuma pieņemšanas faktisko apstākļu pārbaude. Rāndas gadījumā UR tika saņemts pieteikums izmaiņām dalībnieku reģistrā, kam pievienots arī pats dalībnieku reģistrs. «Dalībnieku reģistru parakstījis arī daļu atsavinātājs. Vēlāk UR tika saņemts Valsts policijas paziņojums, no kura izrietēja, ka izmeklēšanas laikā ir bijusi nozīmēta rokraksta ekspertīze, un rokraksta ekspertīzes atzinumā ir norādīts, ka parakstus daļu atsavinātāja vārdā nav izpildījis daļu atsavinātājs, bet cita persona, atdarinot viņa parakstu. Pamatojoties uz minēto, UR valsts notārs atcēla iepriekš pieņemtos lēmumus, jo, tā kā paraksts uz dalībnieku reģistra bija viltots, dalībnieku reģistrs nevarēja tikt pievienots sabiedrības reģistrācijas lietai. Galvenais valsts notārs atstāja negrozītu valsts notāra lēmumu. Arī Administratīvā rajona tiesa, noraidot pieteikumu par reģistra galvenā valsts notāra lēmuma atcelšanu, atzina UR galvenā valsts notāra lēmumu par pareizu,» skaidro S. Notruma.

20. maijā paredzēta otrās instances tiesas sēde par UR lēmumu, uz ko Rāndas īpašnieks liek lielas cerības. «Situācija ir kritiska, jo neesam Rīgā, bet laukos. Rojas novadā esmu viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem un ap 200 cilvēkiem darbs uzņēmumā ir vienīgie ienākumi. Es šobrīd viņiem neko nevaru solīt, ceru uz veselo saprātu,» tā Grosmanis.

Šobrīd arī uzsākts civilprocess pret V. Zļenko, lai atzītu darījumu par spēkā esošu, kas dotu tiesības atgriezt akcijas, tiesas sēde nozīmēta šā gada jūlija beigās. Tas būtu drošības garants uzņēmuma noturēšanai un darbības turpināšanai, uzskata O. Grosmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Papildināta - Krievija Latvijas šprotēs atkal atradusi benzopirēnu; pārbaudes veiks arī Latvijas PVD

Gunta Kursiša, 13.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā, uzņēmumā SIA Rānda, ražotajās šprotēs Krievijas pārtikas uzraudzības dienests (Россельхознадзор) atklājis kancerogēno vielu benzopirēnu, ziņo Krievijas medijs Ria Novosti. Lai konstatētu pārkāpuma cēloņus, SIA Rānda produkcijas pārbaudes veiks arī Latvijas Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), kurš iepriekšējās pārbaudēs uzņēmumā pārkāpumus nav konstatējis.

[Ziņa papildināta ar PVD komentāru]

Krievijā ir uzsākta pastiprināta kompānijas ražojumu pārbaude. Krievijas uzraudzības dienesta paziņojums nenozīmē, ka SIA Rānda produkciju aizliegts eksportēt uz Krieviju, skaidroja PVD.

«Laboratorijas ekspertīzē noskaidrots, ka benzopirēna koncentrācija ir lielāka par maksimālo pieļaujamo normu, un tas ir Krievijas un Muitas savienības normatīvo aktu pārkāpums,» teikts Krievijas pārtikas uzraudzības dienesta paziņojumā. Tajā arī uzsvērts, ka benzopirēns ir bīstams cilvēku veselībai arī nelielos daudzumos, jo viela organismā uzkrājas.

Savukārt Latvijas PVD pārbaudes laikā tiks pārbaudīta produktu kūpināšanas procesu atbilstība, izmantotie kūpināšanas materiāli, uzņēmuma paškontroles ietvaros veikti laboratoriskie izmeklējumi, kā arī noņemti oficiālie paraugi produkcijas testēšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? Šprotes eļļā uzņēmumā Brīvais vilnis

Māris Ķirsons, 05.10.2018

Šprotu ražošanai ir derīgas Baltijas jūras brētliņas – sardīņu sugas zivis, un reņģes – siļķu sugas zivis.

Foto: Brīvais vilnis/Māris Ķirsons

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Portāls db.lv viesojas zivju pārstrādes uzņēmumā Brīvais vilnis.

Šprotes bez konservantiem un garšas pastiprinātājiem Lavijā ražo jau sen. Pašreizējā Brīvā viļņa ražotne strādā no 1985. gada, bet uzņēmuma saknes meklējamas jau 1949. gadā.

Brīvā viļņa produktos tiek izmantotas tikai ziemas periodā noķertās zivis, jo tās ir treknas un tām ir tukši vēderi.

No kopējiem ražošanas apmēriem šprotes ir dominējošais produkts. Kopumā šogad a/s Brīvais vilnis ražošanas apjomi salīdzinājumā ar pērno gadu ir pieauguši par 20%.

Ik dienu Brīvais vilnis saražo aptuveni 80 000 (savulaik bija pat 100 000 – 130 000) konservu (kārbu skaits), no kuriem 70% ir šprotes. Zivju konservu jomā šprotēm neesot analogu. Kvalitatīvu šprotu ražošana ir ļoti sarežģīts un darbietilpīgs process, tāpēc šprotes ir delikatese.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Rosseļhoznadzor: paaugstinātu benzopirēna saturu Latvijas šprotēs konstatē arī Igaunijā un Ungārijā

Dienas Bizness, 16.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas Federālais Veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienests Rosseļhoznadzor ceturtdien, 16. janvārī, ziņo, ka paaugstināts benzopirēna saturs Latvijas šprotēs atklāts arī Igaunijā un Ungārijā.

Benzopirēnu Latvijas šprotēs tādā līmenī, kas pārsniedz Eiropas Savienības noteikumos pieļaujamo normu, pagājušā gada decembrī konstatējis arī veterinārais dienests Ungārijā, norāda Rosseļhoznadzor.

Savukārt Igaunijā Latvijas šprotēs benzopirēna neatbilstība pieļaujamajām normām konstatēta šā gada janvārī, teikts Rosseļhoznadzor paziņojumā.

Tāpat, pēc Rosseļhoznadzor apgalvotā, Latvijas šprotēs konstatētas arī citas neatbilstības, proti, pārāk augstu policiklisko aromātisko ogļūdeņražo koncentrāciju.

Jau ziņots, ka Latvijā, uzņēmumā SIA Rānda, ražotajās šprotēs Krievijas pārtikas uzraudzības dienests atklājis kancerogēno vielu benzopirēnu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Arnolds Babris stāsta, kāpēc kļuva par vienu no a/s Brīvais vilnis akcionāriem

Māris Ķirsons, 26.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kvalitatīvu zivju konservu ražošanā Latvijā ir gan iespējas, gan arī izaicinājumi, ko rada gan Latvijas valstī pieņemtie lēmumi, gan arī pasaules ģeopolitiskie notikumi

To intervijā Dienas Biznesam stāsta a/s Brīvais vilnis valdes priekšsēdētājs un tagad arī līdzīpašnieks Arnolds Babris. Viņš atzīst, ka zivju pārstrādē ir sava specifika, šogad pieprasījums pēc kvalitatīviem produktiem ļāvis audzēt ražošanas apjomus un līdz ar to arī samazināt zaudējumus.

Fragments no intervijas, kas publicēta 26. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kāpēc kļuvāt par vienu no a/s Brīvais vilnis akcionāriem?

Tas, ka par uzņēmuma īpašniekiem kļūst tā vadītāji (valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris un valdes loceklis, komercdirektors Māris Trankalis), nav nekas neparasts. Tādi precedenti Latvijā jau ir bijuši, un droši vien, ka tādi būs arī nākotnē. Jāatgādina, ka 2004. gadā bija grūts brīdis uzņēmumam, kas nestrādāja jau vairāk nekā sešus mēnešus. Tad a/s Brīvais vilnis akciju daļa nonāca baņķieru brāļu Belokoņu pārziņā. 2004. gada jūnijā es kļuvu par šī uzņēmuma vadītāju (M. Trankalis vadības komandai pievienojās 2007. gadā). Mums kopā izdevās reanimēt zivju konservu ražotni un saglabāt ražošanu, šodien – 14 gadus pēc šiem notikumiem – rūpnīca turpina strādāt, šobrīd mēnesī tiek saražoti 1,6 līdz 1,7 miljoni konservu kārbu dažādu zivju konservu, no kuriem, protams, lielākā daļa ir šprotes eļļā. Šogad brāļi Belokoņi izdarīja secinājumus, ka zivju konservu ražošana nav viņu biznesa profils, un nolēma fokusēties uz finanšu pakalpojumu jomu, un piedāvāja man un M. Trankalim iegādāties viņiem piederošās šī uzņēmuma akcijas. Rezultātā vairāk nekā 90% a/s Brīvais vilnis akciju nonāca manās un M. Trankaļa rokās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Par zivju pārstrādes uzņēmuma Brīvais vilnis īpašniekiem kļuvuši Māris Trankalis un Arnolds Babris

LETA, 05.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par zivju pārstrādes uzņēmuma «Brīvais vilnis» īpašniekiem kļuvuši kompānijas valdes loceklis un izpilddirektors Māris Trankalis un kompānijas valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris, liecina publiskotais paziņojums Oficiālās regulētās informācijas centralizētās glabāšanas sistēmā.

Paziņojumā teikts, ka SIA «A Corporation» un SIA «Baltic Finance & Capital» ir pārdevušas visas tām piederošās «Brīvā viļņa» akcijas SIA «Mūsu investīciju fonds», kura īpašnieki, pēc «Firmas.lv» datiem, ir Trankalis (50,21%) un Babris (49,79%).

Tāpat «Firmas.lv» informācija liecina, ka «A Corporation» un arī «Baltic Finance & Capital» kopš 2018.gada 24.oktobra pieder Kanādā reģistrētajai kompānijai «Nordburg Nordic L.P.», kuras patiesā labuma guvēji ir Baltkrievijas pilsonis Denis Damme un Ukrainas pilsone Anna Oniščenko.

Savukārt līdz šā gada 24.oktobrim «Baltic Finance & Capital» vienīgais īpašnieks bija «Baltic International Bank» līdzīpašnieks Valērijs Belokoņs, bet «A Corporation» vienīgais īpašnieks bija «Baltic International Bank» līdzīpašnieks Vilorijs Belokoņs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? Gamma-A šprotes eļļā

Monta Glumane, 06.12.2019

"Līcis-93" ražošanas vadītāja Regīna Rūmniece. Tālāk galerijā skatāms ražošanas process uzņēmumā!

Foto: Evija Trifanova/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties SIA "Gamma Holdings A.O.I." zivju pārstrādes uzņēmuma "Līcis-93" ražotnē, lai redzētu, kā top šprotes eļļā.

Uzņēmums šprotes ražo dažādos iepakojumus un ar dažādām garšām. Produkcija tiek eksportēta uz 40 valstīm, bet Latvijā tiek patērēti mazāk kā 10% no kopējā gada apjoma. Uzņēmums vēlas kļūt par Nr.1 šprotu ražotāju pasaulē.

"Gamma Holdings A.O.I." zivju pārstrādes uzņēmumi "Līcis-93" un "Gamma-A" pēdējā gada laikā uzlabojuši rādītājus. Pērn "Gammai-A" par 37% palielinājies apgrozījums un zaudējumi no 4,5 miljoniem eiro samazināti līdz 300 tūkstošiem eiro. Savukārt "Līcim-93" apgrozījums kāpis par 31% un zaudējumus uzņēmums samazinājis no pusmiljona eiro līdz 165 tūkstošiem eiro. Uzņēmumi plāno, ka arī šis gads noslēgsies ar pozitīviem rādītājiem, tomēr par kopējo situāciju nozarē grūti spriest.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija atcēlusi aizliegumu piegādāt zivju konservus diviem Baltijas valstu uzņēmumiem, tostarp Latvijas zivju pārstrādes uzņēmumam Karavela, liecina paziņojums Rosseļhoznadzor mājaslapā.

Šādu lēmumu Krievijas atbildīgais dienests pieņēmis, izskatot materiālus, ko saņēmis pēc tam, kad Rosseļhoznadzor speciālisti pārbaudījuši Latvijas un Igaunijas uzņēmumus. Atļauja eksportēt savu produkciju stājas spēkā no šī gada 15. decembra.

Tādējādi Karavela varēs eksportēt uz Krieviju zivju produkciju, zivju konservus un preservus, savukārt Igaunijas kompānija DGM Shipping AS varēs kaimiņvalstī realizēt zivis un zivju produkciju – Baltijas siļķes un brētliņas.

Citiem uzņēmumiem aizliegums ievest savu produkciju Krievijā tikšot pārskatīts pēc tam, kad Latvija un Igaunija atskaitīsies par konstatēto pārkāpumu novēršanu, uzsver dienestā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Zivju konservu ražotājs Gamma-A apsver iespēju apvienoties ar kādu citu nozares uzņēmumu

LETA, 31.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivju konservu ražotāja «Gamma-A» pieļauj iespēju apvienoties ar kādu citu zivju konservu ražošanas nozares uzņēmumu, lai gan pagaidām konkrēts lēmums par konsolidāciju nav pieņemts, atzina uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Aivars Lejietis.

Viņš teica, ka zivju konservu ražošanas nozari joprojām negatīvi ietekmē ierobežotās tirgus iespējas Krievijas embargo dēļ, taču pozitīvi vērtējams, ka nozare minētajos apstākļos ir saliedējusies, kopīgi pārspriež ekonomikas aspektus, tostarp nav izslēgtas plašāka vai šaurāka mēroga dažādu nozares uzņēmumu apvienošanās. Arī «Gamma-A» šāda veida pārrunu procesā ir iesaistījusies.

«Šāds variants ir pieļaujams. Jebkura veida apvienošanās nenoliedzami atrisina kaut kādas ekonomikas problēmas, samazina izdevumus un efektivizē. Zināmu pozitīvu ekonomisko efektu tas dod, tāpēc ir vērts par to domāt, un, ja var, realizēt,» pārdomās dalījās Lejietis, vienlaikus norādot, ka konkrēts lēmums par «Gamma-A» apvienošanas ar citu kompāniju vēl nav pieņemts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Dombrovskis: iespējams, Krievijas šprotu aizliegumam ir kampaņas raksturs

Dienas Bizness, 15.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagaidām nav objektīvas informācijas, ka Latvijā ražotās šprotēs būtu pārsniegtas veselībai bīstamo vielu normas. Iespējams, ka nesenajai Krievijas rīcībai ir kampaņas raksturs, demisionējušais premjers Valdis Dombrovskis pauda LNT raidījumā 900 sekundes.

Latvijas un visu Baltijas valstu nomelnošana no Krievijas puses notiek regulāri, norādīja Ministru prezidents.

Jau rakstīts, ka Krievijā no tirdzniecības izņemti vairāk nekā 24 tūkstoši Latvijas zivju konservu kārbu. Krievijas Patērētāju aizsardzības dienests Rospotrebnadzor apturējis vairāku veidu Latvijas uzņēmuma Kolumbija ražoto zivju konservu tirdzniecību. Tāpat ir apturēta Latvijas uzņēmuma Rānda šprotu tirdzniecība. Krievijas atbildīgie dienesti esot apsūdzējuši uzņēmumu Rānda, ka tā ražotajā produkcijā benzopirēna līmenis normu pārsniedzot 35 reizes, sacīja uzņēmuma līdzīpašnieks Oskars Grosmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Aicina neatlaist darbiniekus, bet aizdot tos

Monta Glumane, 21.03.2020

Zivju pārstrādes uzņēmums "Karavela" aicina aizdot darbiniekus, nevis viņus atlaist.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronavīrusa radītā ārkārtas situācija veicinājusi pieprasījumu pēc ilgāk uzglabājamas pārtikas, tostarp arī konserviem. Pieprasījuma apmierināšanai meklējot papildspēkus, zivju pārstrādes uzņēmums "Karavela" aicina citas nozares aizdot darbiniekus, nevis atlaist tos.

Ar šādu paziņojumu sociālajos tīklos uzņēmums steidzami meklē darbiniekus, kas ir gatavi palīdzēt īstermiņā. Esošajiem 200 darbiniekiem nepieciešami papildspēki - 80 darbinieki.

Nosaukums:
SIA "Karavela"
Nozare:
Zivju, vēžveidīgo un mīkstmiešu pārstrāde un konservēšana
Uzņēmuma īpašnieks:
Bite Jānis (56%), Bite Andris (24%), Endele Jānis (20%)
Apgrozījums:
41,616 miljoni eiro (2018. g.)
Strādājošo skaits:
202 (2018. g.)
Atrodas:
Rīga
Reģistrācijas datums:
16.10.2001
Avots:
Lursoft

"Neatkarīgi no tā, kas šodien notiek Latvijā un pasaulē, darījumi ir krietni pieauguši. Mums jebkurā gadījumā būtu nepieciešams papildu darbaspēks vai risinājumi, kā saražot pieprasīto produkciju. Pieprasījums pēc mūsu produkcijas vai konserviem - pēc visa tā, ko var ilgi glabāt, - ir pieaudzis burtiski pēdējās trīs, četrās nedēļās. Tas ir ļoti strauji kāpis," atklāj SIA "Karavela" mārketinga direktors un līdzīpašnieks Jānis Endele.

Uzņēmums novērojis, ka Baltijā, kas ir uzņēmuma mazākais tirgus, pieprasījums pieaudzis uz pusi. "Ja skatāmies uz rietumiem, tad šajā brīdī nav svarīgi, cik ir pieaudzis, bet tas, cik mēs varam izpildīt. Ideja, kā piesaistīt īstermiņā papildu darbaspēku, varētu atbilst citu godīgu, labu uzņēmumu aktuālai problēmai – mums īstermiņā ir nepieciešams papildu darba resurss, kurš, iespējams, nebūs nepieciešams pēc mēneša vai diviem. Kopā tiek saliktas divas līknes - mums tā šobrīd iet uz augšu, savukārt citur viss iet uz leju. Tātad, lai cilvēkiem dotu mēnesi saprašanai, kas notiek, mēs piedāvājam šādu iespēju," komentē J.Endele.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Glābšanas riņķis? Cilpa kaklā? Imigrācija

Raivis Bahšteins - DB galvenās redaktores vietnieks, 15.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Šajās dienās viršanas temperatūru sasniedza jautājums par darbaspēka ievešanu Latvijā. Darbaspēka ievešanai ir divas dabas, jo virkne nozaru to gaida kā glābiņu, citi – baidās kā no uguns.

Šajās dienās viršanas temperatūru sasniedza jautājums par darbaspēka ievešanu Latvijā. Darbaspēka ievešanai ir divas dabas, jo virkne nozaru to gaida kā glābiņu, citi – baidās kā no uguns.

Politiķi Saeimas vēlēšanu priekšvakarā, šķiet, izvēlas mesties zem gultas, jo risināt tik sensitīvu jautājumu nav no vieglākajiem tautas uzticēto amatu pildītāju pienākumiem. Tomēr tas atkal ir stāsts par to, ka, atliekot problēmu, tā neizgaisīs. Gluži pretēji, šoreiz pat neiedziļinoties statistikā, bet, tikai saspicējot ausis, noteikti ausu kanālos iezagsies viena vai cita uzņēmēja vaimanas par to, ka darbinieku trūkums briest kā rauga mīkla svētku priekšvakarā. Arodbiedrības turpretī cenšas apcirst jebkādus darbaspēka imigrācijas atvieglošanas iedīgļus un uztiepj viedokli, ka, matemātiski palielinot atalgojumu, darbarokas uz burvju mājiena atrastos pašu mājās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā tapis Izraēlas uzņēmuma Ma Yoffi produkta koncepts, kas jau drīzumā tiks piedāvāts ASV veikaliem.

Šobrīd viss ir gatavs, lai uzņēmums varētu sākt ražošanu un piedāvātu pirmo paraugu partiju ASV veikaliem, un šis piedāvājums ir tapis Rīgā, Dienas Biznesam atklāj Tirdzniecības un juridisko pakalpojumu uzņēmuma Waltz&Tailor eksperte Agnese DeLatoni.

Līza Maiofisa (Liza Mayofis), izveidojot kompāniju Ma Yoffi Izraēlā, biznesu uzsāka pirms četriem gadiem. Pamatideja – garšīgas dāvanas. Izejvielas – dabīgi Izraēlā audzēti produkti. «Sākām mēs dāvanu nišā, bet pēc tam sapratām, ka, lai izplestos un ražotu vairāk, mums ir jāmērķē arī uz pārtikas ražošanu. Jau sākotnēji izlēmām, ka pārtikas ražošanā varam sākt ar dateļu sīrupa bāzes mērcēm. Vispār ir divu tipu mērces šajā nišā – sojas un dateļu. Turklāt dateļu mērces ir sastopamas retāk,» stāsta L. Maiofisa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inficēšanās ar Covid-19 konstatēta zivju pārstrādes uzņēmuma SIA "Līcis-99" darbiniekiem, apstiprināja uzņēmuma direktors Kaspars Cveiģelis.

Covid-19 skartais cehs atrodas Kolkā.

Cveiģelis pastāstīja, ka pirmais ar Covid-19 saslimšanas gadījums reģistrēts pagājušajās brīvdienās. Pēc tam uzņēmums sazinājies ar Slimību profilakses un kontroles centru (SPKC), lai vienotos par turpmāko rīcību.

"Uzņēmumā strādā vairāk par 200 strādniekiem no Dundagas un Talsu novadiem, kuri uz darbu Kolkas cehā dodas ar autobusu. Ar SPKC vienojāmies, ka visiem darbiniekiem veiks siekalu testu. Vakar visi testi tika nogādāti laboratorijā un cilvēki individuāli saņem to rezultātus. SPKC uzņēmumu nav informējis par to, cik konkrēti mūsu darbinieku patlaban ir slimi," sacīja Cveiģelis.

Viņš skaidroja, ka jau vakar pieņemts lēmums šodien un rīt apturēt ražošanu. "Kad saņemsim konkrētas norādes par turpmāko rīcību no SPKC, lemsim kad un kā atsākt ražošanu," sacīja "Līcis-99" direktors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

AS Brīvais vilnis pērn strādājis ar 1,122 miljonu eiro zaudējumiem

Dienas Bizness, 02.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Brīvais vilnis 2017.gadā ir strādājusi ar zaudējumiem 1,122 miljonu eiro apmērā, liecina kompānijas pārskats Nasdaq Riga.

Pārskata gada ieņēmumi ir 6,8 miljoni eiro. Apgrozījums 2017.gadā palielinājies par 25%, salīdzinot ar 2016.gadu. Sabiedrības darbības rezultātus ir ietekmējusi ekonomiskā situācija NVS valstīs un Krievijas noteiktais ekonomiskais embargo, uzkrājumu izveidošana šaubīgajiem debitoriem, kā arī konkurentu aktivitātes tirgus segmenta saglabāšanai.

2017.gadā saražoti 12,8 miljoni kārbu dažāda (159) sortimenta zivju konservu, no tā 4,6 milj. kārbu šprotes, saražoti arī 2 veidi zivju preservu un 3 veidi kaltēto brētliņu. Pārdots 13,1 miljons kārbu par 6,8 miljoniem eiro, kas ir par 30% kārbu vairāk salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Sabiedrība 2018.gadā strādā pie papildus noieta tirgus apgūšanas, inovatīvu iepakojuma veidu izmantošanas un jaunu produktu izstrādes, kā arī izmaksu optimizēšanas. AS Brīvais vilnis komercdarbības veidi ir zivju un zivju produktu pārstrāde un konservēšana, pārtikas produktu vairumtirdzniecība, kā arī pārējā citur nekvalificētā komercdarbība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vai pārtikas rūpniecība ietur diētu?

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 11.04.2019

1. attēls. Apstrādes rūpniecības kopā un tajā skaitā pārtikas produktu un dzērienu saražotās produkcijas apjoma un apgrozījuma indeksi (2000.g.=100%)

Avots: CSP, autores aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivju pārstrādes uzņēmums Karavela nostiprinās Skandināvijā un pēta tirgujaunām investīcijām.

Uz kopējā fona, ko radīja gan ekonomiskā recesija, gan Krievijas un citu Austrumeiropas valstu aizvēršanās, SIA Karavela ir zivju pārstrādes nozares veiksmes stāsts. Kompānijas īpašnieki pirms vairākiem gadiem riskēja, ieguldot daudzmiljonu investīcijas ražotnes modernizēšanā, un šobrīd var teikt – tas bija pareizs solis, lai augtu un attīstītos.

Jāatgādina, ka SIA Karavela izveidojās uz kādreizējā zivrūpniecības flagmaņa Kaija bāzes, kas pēc Krievijas krīzes bija nonācis bankrota priekšā. Karavela ražošanu maksātnespējīgās zivju pārstrādes AS Kaija telpās sāka 2004. gada novembrī, un tolaik mēnesī tika saražots aptuveni miljons līdz 1,2 miljoni kārbu konservu, galvenokārt no Atlantijas okeāna zivīm. Šogad kompānija plāno saražot sešas reizes vairāk, un pamazām tiek iekaroti rietumvalstu tirgi. Tagad Karavelas niša ir premium segments un roku darbs. Skandināvijas tirgū šobrīd tā ieņēmusi līderpozīcijas ar skumbriju konserviem. Kompānija iegājusi arī ASV tirgū, kur realizācijas apjomi ir stabili, taču sākotnējās prognozes par Krievijas tirgus ātru aizstāšanu ar šo tirgu pagaidām nav vainagojušās ar panākumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

SIA Zivju pārstrādes uzņēmumu serviss ierosināts tiesiskās aizsardzības process

Žanete Hāka, 29.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nīcas novada zivju pārstrādes uzņēmumam SIA Zivju pārstrādes uzņēmumu serviss (iepriekš SIA Piejūra) ierosināts tiesiskās aizsardzības process, liecina paziņojums Lursoft Maksātnespējas datu bāzē.

Tiesiskās aizsardzības procesu 25. aprīlī ierosinājusi Kurzemes rajona tiesa. Kompānijas finanšu dati par 2017. un 2018.gadu nav pieejami. 2016.gadā apgrozījums bija 3,055 miljoni eiro, bet peļņa – 282,2 tūkstoši eiro. Uzņēmumā strādāja 153 darbinieki. VID Administrēto nodokļu parāds šā gada 26.aprīlī sasniedza 412 tūkstošus eiro.

Lursoft dati liecina, ka kompānijas valdes loceklis ir Aleksejs Karalkins. Viņam arī pieder 24% kompānijas daļu. 75% uzņēmuma daļu pieder AS Rising Hill.

Šā gada 1.martā uzņēmums mainīja nosaukumu.

Uzņēmums ar nosaukumu SIA Piejūra tika reģistrēts 1995.gadā. Tas ražo dažādus zivju konservus, tostarp šprotes eļļā ar zīmolu «Amberfish».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nīcas novada zivju pārstrādes uzņēmumam SIA Piejūra ierosināta maksātnespējas procesa lieta, un tas ir pieteikts kā administrēšanai vakantais maksātnespējas subjekts, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Kurzemes rajona tiesa (Liepājā) SIA Piejūra maksātnespējas procesa lietu ierosinājusi 20.augustā, balstoties uz «Sparebank 1 Factoring AS» pieteikumu. Administratora pretendents ir Māris Bertmanis.

Šī nav pirmā reize, kad tiesā prasīta SIA Piejūra maksātnespēja. 2017.gadā ar pieteikumu ierosināt uzņēmuma maksātnespēju vērsās divi uzņēmumi - SIA «Pro print» un A/S «Salmoexport».

«Lursoft izziņa liecina, ka uz 2018.gada 7.augustu SIA Piejūra bija izveidojies Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu parāds 199 tūkstošu eiro apmērā.

SIA Piejūra reģistrēta 1995.gadā, uzņēmums ražo dažādus zivju konservus, tostarp šprotes eļļā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 2 134 300 eiro, tā patiesā labuma guvēji ir Latvijas pilsoņi Mihails Šilovs un Mihails Kočņevs, kā arī Krievijas pilsonis Alexey Rukhlyada.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivju konservu ražotājs «Gamma-A» uzsācis produktu tirdzniecību «ALDI» veikalos Austrālijā, kā arī norit sarunas, lai drīzumā produktus tirgotu kādā ASV lielveikalu tīklā, informē uzņēmumā.

Kā biznesa portālam Db.lv pastāstīja «Gamma-A» pārstāvis Kaspars Cveiģelis, uzņēmuma mērķis ir apgādāt gardēžus visā pasaulē ar premium klases šprotu konservu produkciju. Šobrīd «Gamma-A» produkcija pieejama 39 valstīs.

Šobrīd norisinās sarunas, lai uzņēmums savu produktu varētu tirgot arī vienā no ASV lielveikalu tīkliem.

To, kādi apjomi šobrīd tiek pārdoti Austrālijā, uzņēmums neatklāj. Austrālijā uzņēmumam ir divi importētāji: Conga Foods ar privāto zīmolu Sole Mare un Clama ar privāto zīmolu Ocean Rise ar pozīcijām. Ocean Rise zīmola šprotes ir atrodamas ALDI veikalos visā Austrālijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Zivju pārstrādes uzņēmums Kolumbija Ltd slīkst problēmu jūrā

Laura Mazbērziņa, 10.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas zivju pārstrādes uzņēmumu Kolumbija Ltd piemeklējušas vairākas problēmas – tiesiskās aizsardzības process, tirgus noieta problēmas, obligātās iepirkuma komponentes (OIK) maksājumu dārdzība un darbaspēka trūkums.

Jau ziņots, ka Kolumbija Ltd ir nonākusi finansiālās grūtībās un par savu eksistenci cīnās, atrodoties tiesiskās aizsardzības procesā. Kolumbija Ltd tiesā iesniegtajā tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumā bija norādījusi, ka uzņēmums ir nonācis finansiālās grūtībās, kas ierobežo spēju veikt aktuālus norēķinus ar darbiniekiem un kreditoriem. Pieteikumā bija teikts, ka kompānijas saistību apmērs turpina palielināties, bet apgrozāmo līdzekļu trūkums liedz turpināt pilnvērtīgu saimniecisko darbību, tostarp arī izpildīt uzņemtās saistības.

«Iegriež» banka

Kolumbijai Ltd ir noslēgti vairāki kredīta un kredītlīnijas līgumi ar AS Trasta komercbanka, kura nonāca finansiālās grūtībās un 2016. gada 14. martā ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas spriedumu uzsākusi kredītiestādes likviditātes procesu. Kredītiestāde neturpināja ierasto komercdarbību, bet, īstenojot maksātnespējas procesa īpatnības, atsavināja savus aktīvus un arī prasījuma tiesības. «Es uzskatu, ka bankas maksātnespējas administratoriem ir nepareiza tiešas darbības politika – nesaglabāt darbojošos uzņēmumu, tas ir absurds,» sacīja Kolumbija Ltd īpašnieks Igors Krupņiks (Igor Krupnik).

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Pēdējā lielā kūpinātava uz salas

Ilze Žaime, 30.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepilnu desmit kilometru attālumā no Sāremā salas lielākās pilsētas Kuresāres, mazā ciematiņā Nasva salas dienvidu pusē atrodas zvejnieku saimniecība «Tihemetsa Talu». Divi no saimnieces dēliem ir zvejnieki, viņu māte Tīna Mai (Tiina Mai) kūpina zivis un vada ekskursijas.

T. Mai vecāki šādam biznesam savulaik pievērsās, jo atrast darbu uz salas neesot bijis viegli. Meita biznesu pārņēma un šodien turpina ar to nodarboties, lai gan grūtību ir daudz un «Tihemetsa Talu» palikusi par pēdējo lielo kūpinātavu Sāremā.

Ik sezonu saimniecībā tiek apstrādātas vairākas tonnas zivju. Iegādāties gan tās var tikai uz vietas, svaigi kūpinātas. Dažas tonnas gadā nav gana daudz, lai kas paliktu tirgiem vai zivju tālākai pārdošanai. Patiesībā, mazas nozvejas dēļ ik pa laikam zivis nākas pat piepirkt klāt.

Pircēji nevēlas iegādāties zivis, kas bijušas saldētas, līdz ar to mazais uzņēmums atjautīgi risina to, kā zivis uzglabāt svaigas. Pat lielie ledusskapji tādam zivju apjomam nespēj nodrošināt piemērotu temperatūru, tādēļ saimniecība lielos daudzumos iepērk ledu, kurā zivis svaigas var uzglabāt līdz 3 dienām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivju pārstrādes uzņēmums SIA Karavela pabeidzis auditu un gatavs starta piegādēm starptautiskajam veikalu tīklam Lidl

SIA Karavela līdzīpašnieks un mārketinga direktors Jānis Endele DB stāsta, kāds bijis ceļš līdz Lidl un kliedē vairākus mītus.

Fragments no intervijas:

Kāda ir Karavelas pieredze ceļā uz Lidl veikalu plauktiem?

Būtu jāsaprot, kas Rietumos ir zemo cenu veikali. Polijā tas ir Biedronka, kas šo koncepciju noskatījās no Lidl, un Aldi. Šie ir giganti, citiem nav sanācis tik labi. Interesantākais ir tas, kāpēc tie aug un cilvēki turp labprāt dodas. Tecso un citiem lielajiem tirgotājiem Anglijā apgrozījums samazinājās, bet Lidl un Aldi tas auga par 25 %.

Kas tad ir Lidl vai šo zemo cenu veikalu fenomens? Te jāsaka, ka esam eksperti – esam kļuvuši par partneriem Aldi Vācijā, kur kādu laiku strādājam, tikko esam izgājuši auditu Lidl, un divi līgumi ir sagatavošanas stadijā. Strādājam pie etiķetēm, dizaina, cenas apstiprinātas, un būs piegādes. Tāpēc varu pamatoti uzskatīt, ka Karavela ir eksperts. Jāsaprot, kas ir šī tīkla veiksmes pamatā, kā tas rīkojas jaunajos tirgos, kuros piegādātājus izvēlas nedaudz savādāk, kamēr tiek sasniegta zināma kapacitāte. Pirmkārt, to varētu nosaukt par veikalu pie mājas vai ikdienas iepirkumu veikalu. Veikala plauktos tur ir tikai TOP preces, ko cilvēkiem vajag patērēt ikdienā. Taču, ja man būs jātaisa ballīte, es neiešu uz Lidl vai Aldi, jo man vajag plašāku sortimentu. Kompānija to izkalkulē ļoti vienkārši, pirms ienākšanas tirgū profesionāli datu pētītājiem noskaidrojot, kas šajā reģionā vai valstī ir TOP produkti, ko cilvēki ikdienā patērē. Tādējādi tā pati sākotnēji neeksperimentē ar sortimentu. Otrs – mazumtirgotājs noskaidro, kas konkrētā preču grupā ir labākais produkts. Ja tas, nosacīti, ir biezpiena sieriņš kārumiņš tas paņems šo produktu, to izpētīs un iedos potenciālajiem piegādātājiem, sakot, ka nepieciešams tieši tādas pašas kvalitātes produkts, un plauktā atradīsies pilnīgi identisks produkts, bet ar veikala dizainu. Jāsaprot, ka viņi vispār nestrādā ar tradicionālajām preču zīmēm. Tā ir galvenā atšķirība, ka šādu tirgotāju veikalos ir tikai to pašu preču zīmes. Cilvēks to zīmolu nepazīst, bet visi saka, ka cenas ir pieņemamas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Sākts zivju pārstrādes uzņēmuma Zivju pārstrādes uzņēmumu serviss likvidācijas process

LETA, 21.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākts zivju pārstrādes uzņēmuma SIA «Zivju pārstrādes uzņēmumu serviss» (iepriekš «Piejūra») likvidācijas process, liecina informācija «Firmas.lv».

«Zivju pārstrādes uzņēmumu servisa» likvidatora amatā iecelts Jurijs Sičevs.

Kompānijas likvidācijas process sākts trešdien, 20.novembrī.

Kurzemes rajona tiesa 2019.gada 25.aprīlī ierosināja «Zivju pārstrādes uzņēmumu servisa» tiesiskās aizsardzības procesu, taču šogad 2.jūlijā tiesa nolēma procesu izbeigt, jo kompānijas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu nebija atbalstījis kreditoru vairākums.

«Zivju pārstrādes uzņēmumu servisa» finanšu dati par 2017. un 2018.gadu nav pieejami, taču 2016.gadā uzņēmuma apgrozījums bija 3,055 miljoni eiro, bet peļņa - 282 206 eiro.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto nodokļu parāds «Zivju pārstrādes uzņēmumu servisam» šogad 7.novembrī veidoja 355 319 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Krievijas eksporta pārorientāciju uz savām ostām vēstnieks saista ar politiku

LETA, 29.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija ir pieņēmusi lēmumu attīstīt savas ostu jaudas un savu infrastruktūru, un šajā lēmumā saskatāms liels politikas elements, intervijā aģentūrai LETA sacīja Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš.

Viņš norāda uz šaubām, cik lielā mērā šāds Krievijas puses lēmums ir ekonomiski pamatots un cik tas ir politiski pamatots, tomēr, pēc viņa domām, tajā saskatāms «ļoti liels elements no politikas».

«Ja Latvijas ostas, pārvadātāji un dzelzceļš spēj piedāvāt konkurētspējīgu tarifu un izcenojumus, tad uzņēmējs izvēlēsies lētāko un kvalitatīvāko ceļu un neies to dārgāko ceļu, tikai kādu iniciatīvu vai patriotisku jūtu dēļ,» ir pārliecināts vēstnieks.

Riekstiņš norādīja - šobrīd ir skaidri redzams, ka Krievija ir izvēlējusies ceļu, kurā tā attīstīs savu ostu jaudas un pārorientēs visu eksportu uz savām ostām, un apstiprinājums šādam lēmumam ir dzirdēts gan no Krievijas puses, gan Latvijas politiķiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

PVD pārbauda zivrūpniekus Kolumbija un Rānda

Lelde Petrāne, 15.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī oficiāla informācija par konstatētajiem pārkāpumiem divu Latvijas zvejas produktu eksportētājuzņēmumu ražotajā un eksportētajā produkcijā no Krievijas atbildīgajiem dienestiem nav saņemta, Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) inspektori ir devušies uz uzņēmumiem ārpuskārtas pārbaudēs. Liecina informācija dienesta interneta vietnē.

Uzņēmumā Rānda PVD izvērtēs uzņēmuma paškontroles ietvaros veiktos testēšanas pārskatus. Līdz šim saražotās produkcijas laboratoriskajās pārbaudēs neatbilstības nav konstatētas.

PVD izvērtēs arī SIA Kolumbija Ltd eksportētās produkcijas marķējumu, izmantotās metodes marķējumā noteikto uzturvērtību noteikšanā, kā arī paņems paraugus produkcijas laboratoriskai testēšanai.

Tāpat PVD ir sagatavojis un nosūtīs vēstuli Krievijas Federācijas Patērētāju tiesību aizsardzības dienestam ar lūgumu sniegt informāciju par konstatētajiem pārkāpumiem SIA Kolumbija Ltd.

Detalizētākas pārbaudes dienests veiks pēc informācijas saņemšanas no Krievijas atbildīgajiem dienestiem, pēc kuras būs iespējams identificēt aizturētās partijas numuru un produkcijas veidu.

Komentāri

Pievienot komentāru