Valsts sekretāru sanāksmē Zemkopības ministrija pieteica koncepcijas projektu “Koncepcija par akcīzes nodokļa atvieglojumu piemērošanas mehānismu mežsaimniecisko darbu veikšanā un nepieciešamajiem normatīvajiem aktiem”. Kā norāda Zemkopības ministrija, tad meža nozare līdz šim ir bijusi viena no nozīmīgākajām nozarēm Latvijas ekonomikā. Tās devums Latvijas iekšzemes kopproduktā ir apmēram 7,5 procenti, bet īpatsvars Latvijas kopeksportā 2004.gadā bija 35 procenti, taču postījumi, ko radīja šī gada janvāra vētra, kā arī ražošanas izmaksu pieauguma, tai skaitā degvielas sadārdzinājuma dēļ, var nozīmīgi samazināt nozares produkcijas konkurētspēju, nozares attīstības tempus un potenciālo devumu iekšzemes kopproduktā.Degvielas akcīzes nodokļa atvieglojumu piemērošana mežsaimnieciskajos darbos samazinātu to izmaksas un veicinātu vētras seku likvidēšanu, kā arī uzlabotu Latvijas uzņēmumu un koksnes produkcijas konkurētspēju starptautiskajā tirgū. Akcīzes nodokļa minimālās likmes naftas produktiem Eiropas Savienībā nosaka 2003.gada 27.oktobra direktīva Nr.2003/96/EC, kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai. Direktīvas 15.panta 3.punkts atļauj dalībvalstīm daļēji vai pilnībā samazināt nodokļu likmi mežsaimniecībā izmantotajiem energoproduktiem un elektroenerģijai. Degvielas akcīzes nodokļa atmaksāšanas mehānisma pamatprincipi: * Akcīzes nodokļa atmaksas potenciālie saņēmēji ir tiešie mežsaimniecisko darbu veicēji – fiziskas vai juridiskas personas, kuras ir reģistrētas, kā nodokļu maksātājas un veic grāmatvedības uzskaiti. * Nodokli atmaksās par dīzeļdegvielu (gāzeļļu) un svinu nesaturošo benzīnu, kas izlietots tādos mežsaimnieciskajos darbos, kā augsnes sagatavošana meža atjaunošanai, jaunaudžu sastāva kopšana, kokmateriālu sagatavošana galvenajā cirtē un starpcirtē, kā arī kokmateriālu pievešana. Lai mehānismu īstenotu, ir nepieciešams: 1) izdarīt grozījumus 2003.gada 30.oktobra likumā „Par akcīzes nodokli”, papildinot likumu ar normām, kas paredz mežsaimniecisko darbu veicējiem atmaksāt par svinu nesaturošo benzīnu un dīzeļdegvielu samaksāto akcīzes nodokli, kura izlietota likumā noteiktajos mežsaimnieciskajos darbos. Likumā nosakot pamatnosacījumus nodokļa atmaksas saņemšanai, nodokļa atmaksas saņēmēju loku un mežsaimniecisko darbu veidus, par kuros izlietoto dīzeļdegvielu un svinu nesaturošo benzīnu varēs saņemt nodokļa atmaksu; 2) izstrādāt Ministru kabineta noteikumus, kas noteiktu kārtību, kādā mežsaimniecisko darbu veicējiem atmaksājams akcīzes nodoklis par mežsaimnieciskajos darbos patērēto dīzeļdegvielu (gāzeļļu) un svinu nesaturošo benzīnu (arī atmaksas saņemšanai iesniedzamos dokumentus; nodokļa atmaksāšanas termiņus; iestādes, kuras veic mežsaimnieciskā darba pārbaudi; degvielas patēriņa normas mežsaimnieciskajos darbos); 3) pirms pasākuma ieviešanas saskaņā ar Eiropas Savienības līguma 88.panta 3.paragrāfu saskaņot to ar Eiropas Komisijai Lauksaimniecības ģenerāldirektorātam. Atmaksājot akcīzes nodokli par mežsaimniecisko darbu veikšanā izlietoto dīzeļdegvielu (gāzeļļu) un svinu nesaturošo benzīnu, iespējamā finansiālā ietekme uz Valsts budžetu 2006.gadā būs - 0,063 miljoni latu, 2007.gadā būs - 4,01 miljoni latu, 2008.gadā - 3,98 un 2009.gadā - 3,98 miljoni latu, norādīts MK preses sekretāra informācijā.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Mūsdienu saspringtajā situācijā, kad katrs uzņēmums cīnās par izmaksu samazināšanu un dažkārt pat par izdzīvošanu, noteikti nedrīkst aizmirst arī par drošību uzņēmumā un katra nodarbinātā darba vietā. Līdzekļu taupīšana uz darbinieku drošības rēķina nebūs nedz efektīvs, nedz ilgtermiņā pārdomāts risinājums, lai arī nereti notiek savādāk un līdzekļi tiek taupīti arī uz darba aizsardzības izmaksu samazināšanas rēķina. Turklāt atbildību par sekām, kas var rasties šādas rīcības rezultātā (nelaimes gadījumi darbā, iekārtu bojājumi, uzņēmuma darbības apturēšana u.c.), protams, būs jāuzņemas darba devējam.

No darba devēja puses nereti izskan apgalvojumi, ka Latvijas Republikā spēkā esošie normatīvie akti dažkārt ir nepārdomāti, nav savstarpēji saskaņoti un lielai daļai uzņēmumu tādēļ rodas lieki izdevumi. Turklāt nereti šiem apgalvojumiem ir pamats. Kā situācijas uzlabojums vērtējams 2010.gada 25.martā Saeimā pieņemtie un 28.aprīlī spēkā stājušies grozījumi Darba aizsardzības likumā (turpmāk tekstā grozījumi), kas būtiski atvieglos uzņēmumu darbību un samazinās izdevumus.

Darba aizsardzības organizatoriskā struktūra

Būtiskākās izmaiņas minētajā normatīvajā aktā ir saistītas ar grozījumiem likuma 9.pantā «Darba aizsardzības organizatoriskā struktūra». Tie nosaka, ka iespējama situācija, kad pats darba devējs ir darba aizsardzības speciālists uzņēmumā.

Kompetentas institūcijas „Darba Vide” pārstāvjiem no citu darba devēju puses ir nācies dzirdēt dažādus jautājumus par darba aizsardzības ieviešanu uzņēmumos. Piemēram, vai uzņēmumā, kurā strādā 2 darbinieki, ir nepieciešams norīkot darba aizsardzības speciālistus? Un vai darba aizsardzības speciālistus ir jānorīko arī ārvalstu uzņēmumu pārstāvniecībās? Jā, ir nepieciešams norīkot, jo Darba aizsardzības likums nosaka, ka, neatkarīgi no darbinieku skaita, katram darba devējam ir pienākums organizēt darba aizsardzības sistēmu savā uzņēmumā.

Pareiza ugunsdzēsības iekārtu apkope un atbilstoša personāla apmācība palīdzēs izvairīties no situacijas, kad neliels ugunsgrēks pārvēršas par katastrofu.

Ja darba devējam nav iespēja norīkot un apmācīt darba aizsardzības speciālistus vai arī darba devējs veic kādu no komercdarbības veidiem, kuru ir noteicis Ministru kabinets, darba devējs darba aizsardzības sistēmas izveidē un uzturēšanā ir jāiesaista kompetenta institūcija.

Kādas ir priekšrocības, ja uzņēmumā ir savs darba aizsardzības speciālists, kurš ir apguvis darba aizsardzības pamatlīmeņa zināšanu programmu 160 stundu apjomā? Ņemiet vērā, ka savs uzņēmuma darbinieks labi pārzina uzņēmuma darbību, tādēļ darba aizsardzības sistēmu iespējams vieglāk integrēt uzņēmuma darbībā, kā arī savam darba aizsardzības speciālistam ir ciešāks kontakts ar uzņēmuma darbiniekiem, kā rezultātā vieglāk darba aizsardzības jautājumu risināšanā iesaistīt pašus attiecīgos darbu veicējus.

Šā gada 4. martā pieņemtie grozījumi Darba likumā precizē un papildina virkni likuma normu, lai nodrošinātu vienveidīgu to piemērošanu, tai skaitā – atslogo darba devēju ikdienu, kā arī pastiprina darbinieku aizsardzību

Jauns darba devēja uzteikuma pamats

Kā viens no redzamākajiem jaunievedumiem Darba likumā ir jauna darba devēja uzteikuma pamata ieviešana. Turpmāk darba devējam būs tiesības uzteikt darba līgumu, ja darbinieks pārejošas darbnespējas dēļ neveic darbu vairāk nekā sešus mēnešus, ja darbnespēja ir nepārtraukta, vai vairāk nekā vienu gadu triju gadu periodā, ja darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem. Šajā laikā netiek ieskaitīts grūtniecības un dzemdību atvaļinājums, kā arī darbnespējas laiks, ja darbnespējas iemesls ir nelaimes gadījums darbā vai arodslimība. Šādi mēģināts risināt tādu izplatītu problēmu kā negodprātīgi darbinieki, kas ilgstoši neveic savus darba pienākumus pārejošas darba nespējas dēļ, kas, iespējams, nav pamatota. Jāatzīmē, ka minēto uzteikumu darba devējs varēs iesniegt arī tieši darbinieka pārejošas darbnespējas laikā, kas šobrīd ir kā ierobežojošs faktors, lai uzteiktu darba līgumu pēc citiem pamatiem.

Agrākie solījumi jau ar 2005. gadu mežsaimniecisko darbu veicējiem un kūdras ieguvējiem piemērot degvielas akcīzes nodokļa atvieglojumus ir palikuši tikai solījumu līmenī, un nav zināms vai tie vispār tiks īstenoti un kad. Vairāki aptaujātie mežsaimniecisko darbu veicēji atgādina, ka jau pērn pēc 2005. gada valsts budžeta projekta iesniegšanas Saeimā bija skaidrs, ka ar šā gada 1. janvāri degvielas akcīzes nodokļa atlaide netiks piemērota, jo valsts makā šāds solis varētu iecirst ap 5 līdz 6 milj. Ls lielu robu. ES direktīva ļauj mežsaimniecībā izmantotajiem energoresursiem samazināt nodokļa likmi līdz nullei, bet Latvijas normatīvajos aktos šāda nodokļa atvieglojuma pagaidām nav, tāpēc «bumba», pēc vairāku mežizstrādātāju domām esot valsts institūciju pusē. Tiek atgādināts, ka izdevumu — degviela, rezerves daļas utt.— posteņi ir pieauguši, tāpēc solītā akcīzes nodokļa atmaksa mežsaimniecisko darbu veicējiem ļautu nepaaugstināt savu pakalpojumu cenas. Tika norādīts, ka, ieviešot šo akcīzes atmaksas principu, mežizstrādātāji Latvijā nezaudētu konkurences cīņā ar citu valstu — Vācijas un Skandināvijas mežizstrādātājiem, kuri nemaksā akcīzes nodokli par patērēto degvielu meža darbos, taču šobrīd, pēc vairāku aptaujāto domām valdībai nerūpot vienādot konkurences nosacījumus vietējiem mežsaimniecisko darbu veicējiem ar ārvalstu konkurentiem.

“...lai Aizsardzības ministrijai jebkurā brīdī būtu operatīvi pieejama informācija, kas varētu kalpot par pamatu iespējai atgūt nomas objektu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resora vajadzībām, izbeidzot nomas līgumus bez būtiskiem papildu izdevumiem no valsts budžeta”.

Tā skan Valsts kontroles revīzijas ziņojuma Vai īpašumu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resors pārvaldījis valsts interesēs? būtiskākā rekomendācija Aizsardzības ministrijai un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

SIA Arsan, kas noslēdzis neapdzīvoto telpu nomas līgumu uz 40 gadiem ar NBS pirms vairāk nekā 20 gadiem, lielākā ķeza ir, ka VK rekomendācija armijā ir uztverta kā nepārprotama pavēle. Uzņēmuma valdes loceklis Endo Lapsa pēc ilgstošas komunikācijas ar Aizsardzības ministriju un NBS sapratis, ka jāvēršas pie civilām amatpersonām pēc taisnības, un uzrakstījis vēstuli premjeram un aizsardzības ministram ar situācijas skaidrojumu, tomēr atbildi turpat divu mēnešu laikā tā arī nav saņēmis. Tikmēr objektā notiek kaut kas, ko var pielīdzināt reiderismam uzņēmējdarbības vidē ar to atšķirību, ka šajā gadījumā to realizē NBS un Aizsardzības ministrija. Dienas Bizness lūdza Endo Lapsu skaidrot situāciju īsāk un tiešāk, nekā tas darīts četru A4 formāta lapaspušu garajā vēstulē premjeram, kuru gan pilnā apmērā pievienojam intervijas noslēgumā.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Lai uzlabotu situāciju darba aizsardzības jomā, kā arī nodrošinātu darba aizsardzības jomas attīstības pamatnostādnēs noteikto mērķu sasniegšanu, Labklājības ministrija (LM) turpmāko trīs gadu periodā piedāvā konkrētus pasākumus darba aizsardzības situācijas uzlabošanai, Db.lv informēja Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments.

Tie iekļauti LM izstrādātajā Darba aizsardzības jomas attīstības programmā 2008.-2010.gadam, kas šodien, 27.martā, izsludināta valsts sekretāru sanāksmē. Programma vēl jāsaskaņo ar citām ministrijām un jāapstiprina valdībā.

LM norāda, ka galvenās darba aizsardzības jomā atklātās problēmas ir informācijas un kapacitātes trūkums darba aizsardzības politikas attīstībai, zemais normatīvo aktu ievērošanas līmenis praksē un sabiedrības neinformētība par darba aizsardzības jautājumiem.

Lai tās novērstu, programmā noteikti seši galvenie darbības virzieni:

1)nelaimes gadījumu darbā riska samazināšana un labāka darba aizsardzības normatīvo aktu ieviešana praksē;

Ieguldot vienu eiro aizsardzības un drošības industrijā, atpakaļ saņemam trīs, un saprotams, ka pieprasījums tuvākajā nākotnē tikai augs. Latvijai ir jāspēj kāpināt aizsardzības un drošības iepirkumu kapacitāte, vienlaikus domājot par preču un pakalpojumu saņemšanas nepārtrauktību.

To intervijā Dienas Biznesam pauž Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle.

Fragments no intervijas

Nu jau aizvadīti divi aktīvās karadarbības gadi Ukrainā, lai arī Krievijas agresijas ievads ir desmitgades garumā. Kādi ir secinājumi par Latvijas kritisko infrastruktūru kopumā? Kas šobrīd ir fokusā, par ko būtu jārunā, ja raugāmies no pašmāju uzņēmēju iespējām, nevis no iespējas tērēt budžeta naudu iepirkumiem ārvalstīs?

Sākšu ar to, ka aizsardzības un drošības industrijā strādājošajiem uzņēmumiem šie jau ir 10 kara gadi. Daudzi no jautājumiem, kas ir nonākuši dienaskārtībā pēdējā laikā, ja domājam par biznesa darbības nepārtrauktības nodrošināšanu, piegādes ķēžu pārtraukumiem, šajā industrijā ir atrisināti jau ilgāku laika periodu, gan uz piegādātājiem, gan noieta tirgiem skatoties. Galvenie piegādātāji ir NATO dalībvalstis, un noieta tirgi tāpat ir NATO dalībvalstīs. Manuprāt, mūsu organizācija ir vienīgā no nozaru organizācijām, kas finanšu nozares sakārtošanas laikā sagatavoja savas finanšu atbilstības vadlīnijas. Proti, industrijas dalībnieki nopietni pārskatīja savas finanšu plūsmas vēl pirms aktīvās karadarbības sākuma Ukrainā. Nozares spēlētāju gatavība situācijas saasinājumam ir bijusi gana augsta. Es gribētu teikt, ka uzņēmumi, kas nodrošina Latvijā kritisko infrastruktūru, ir pietiekami veiktspējīgi visneparedzamākajos apstākļos. Piemēram, kiberdrošības jomā organizēti un labi finansēti uzbrukumi mūsu infrastruktūrai bijuši jau krietnu laiku pirms 2022. gada februāra, un infrastruktūras turētāji labi tiek galā ar izaicinājumiem. Tas, par ko būtu jādomā, ir gatavība tiešiem konvencionāliem uzbrukumiem un uzņēmumu darbības nepārtrauktība šādos apstākļos. Darbs pie šāda tipa gatavošanās jau notiek un nepārtraukti. Kritiskās infrastruktūras uzņēmumi gatavojas, sadarbojoties gan ar Aizsardzības ministriju, gan ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, iesaistoties mācībās gan praktiski, gan teorētiskā līmenī.

«Gribu radīt produktus, kas ir citiem ir noderīgi. Ražošana ir līdzeklis, lai to sasniegtu,» intervijā DB saka uzņēmējs, Hanzas Elektronikas dibinātājs un līdzīpašnieks Ilmārs Osmanis.

Pēc elektronikas studijām Rīgas Tehniskajā universitātē viņš sāka mācīties aspirantūrā un strādāt par pētnieku. No zinātnieka ikdienas viņam nav patikusi izjūta par pētniecības atrautību no dzīves. Deviņdesmito gadu sākumā neilgi strādājis elektronikas rūpnīcā Lielbritānijā, tad atgriezās Latvijā un drīz sāka veidot savu biznesu. Uzņēmēja «jaunākais bērns» – šķidro kristālu displeju ražotne EuroLCDs – dibināta 2012. gadā, tomēr pēc uzņēmēja teiktā tā vēl ir start-up fāzē. «Diez vai šo lietu būtu sākuši, ja zinātu, ko tā prasa,» I. Osmanis pasmejas tā, ka var saprast – tam jaunajam, kas daudz ko prasa, ir arī liela vilkme.

Tuvākajā laikā valdībā plānots pieņemt aizsardzības industrijas un inovāciju attīstības stratēģiju, pirmdien pēc tikšanās ar aizsardzības industrijas uzņēmēju organizācijas pārstāvjiem sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Pēc stratēģijas pieņemšanas sekošot arī skaidrs rīcības plāns, atzīmēja premjere. "Viens ir stratēģijas nepieciešamība, kā mēs attīstāmies līdz 2036.gadam, bet mums noteikti ir vajadzīgs arī plāns, ko mēs darām tūlīt un tagad," sacīja Siliņa.

Ministru prezidente pauda, ka plāns būšot jau precīzāks dokuments, kur būšot lielāka skaidrība.

Premjere atzīmēja, ka stratēģijā izskatīta attīstība pa gadiem, taču pirms šodienas tikšanās ar uzņēmējiem viņa ar aizsardzības un ekonomikas ministriem pārrunājusi, ka šie datumi esot pārāk tāli un būtu nepieciešams ātrāk palielināt vietējo ražošanu, skaidri noteikt, cik liels, piemēram, būs ieguldījums pētniecībā.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Lielāks mežizstrādes apjoms valsts mežos šogad un pērn palielinājis pieprasījumu mežsaimniecisko darbu veicējiem 2011. - 2013. gadā.

Valsts mežu apsaimniekošanas valsts a/s Latvijas valsts meži (LVM) iepirkumu konkursos mēģina atrast palielinātu mežsaimniecisko darbu apjomu veicējus 2011. un 2012. gadam. «Sakarā ar ekonomisko lejupslīdi līgumus ar mežsaimniecisko darbu veicējiem varējām slēgt tikai uz vienu - kalendāro gadu, taču tagad atsāksim slēgt arī līgumus ar darbības laiku - divi gadi,» skaidro LVM struktūrvienības LVM Mežs direktora vietnieks ražošanas jautājumos Mārtiņš Gūtmanis. Viņš atzīst, ka 2011. gadā plānotais darbu apjoms ir vidēji par 20 - 25% lielāks nekā 2010. gadā.

Ministru prezidenta vietas izpildītāja Aināra Šlesera un finanšu ministra Ata Slaktera atbildes laupa mežsaimniecisko darbu veicējiem cerības uz akcīzes nodokļa atlaidi dīzeļdegvielai, raksta laikraksta Dienas bizness.

«Šī atbilde liecina, ka A. Šleseram un A. Slakterim valdības rīcības plāns nav saistošs un līdz ar to varbūt arī citi šajā plānā ierakstītie pasākumi paliks tikai un vienīgi uz papīra,» sašutis ir Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju asociācijas priekšsēdētājs Andis Araks. Viņš ir pārsteigts par A. Šlesera atbildē minēto, ka šī nozare nav tā, kurai pašlaik visvairāk būtu nepieciešams valsts atbalsts tieši akcīzes nodokļa veidā, jo runa viņa vēstulē bijusi par konkurētspējas izlīdzināšanu starp Latviju un Igauniju, kā arī Skandināvijas valstīm. A. Araks arī atgādina, ka savulaik A. Slakteris vēl kā zemkopības ministrs atbalstījis šādas atlaides ieviešanu, taču tagad jau kā finanšu ministrs pret to iebilstot.

Vētrā cietušas koksnes pārstrādei, pēc Latvijas lielākā mežistrādes uzņēmuma SIA Latsin valdes locekļa Vara Sīpola teiktā, neesot bijuši gatavi arī kokrūpnieki, un valsts arī neuzņemās palielināt šīs koksnes pievienoto vērtību. «Valstij vajadzēja palīdzēt veidot baļķu krājumus (iesaldēt koksni vēlākai pārstrādei kā to darīja, piemēram, SIA BSW un vēl vairāki kokrūpnieki), un tad vismaz daļa skujkoku baļķu, kuri tika pārstrādāti taras dēlīšos — ar zemu pievienoto vērtību un mazu gala realizācijas cenu, pērn būtu pārstrādāti dārgākos koksnes izstrādājumos,» uzsver V. Sīpols. Viņš un arī vairāki citi mežizstrādātāji arī nesaprot, kāpēc jau janvārī vai, vēlākais, februārī Ministru kabinets nerisināja jautājumu par akcīzes nodokļa atlaidi mežsaimniecisko darbu veicējiem, kā arī par 60 t smagu kokmateriālu kravu pārvadāšanu sala laikā pa iepriekš saskaņotiem ceļu maršrutiem. «Nezin kādēļ jautājumu par 60 t smago kokmateriālu kravu pārvadāšanu valdības līmenī sāka skatīt tad, kad sals jau faktiski bija beidzies — marta nogalē,» neizpratnē ir V. Sīpols. Pēc vairāku aptaujāto mežizstrādātāju domām — tieši gumijas stiepšana no atbildīgo ministriju puses ir galvenais iemesls, kāpēc šobrīd nav ne akcīzes nodokļa atlaides mežsaimniecisko darbu veicējiem pretstatā kaimiņvalstu uzņēmējiem, ne arī atļaujas sala apstākļos pārvadāt līdz 60 t smagas kokmateriālu kravas pa noteiktiem maršrutiem. «Nākamajās Saeimas vēlēšanās nebalsošu par pašreizējo valdību veidojošajām partijām, kuras nespēja meža nozarei grūtā brīdī pieņemt tik būtisko ar akcīzes nodokļa atlaidi mežsaimniecisko darbu veicējiem, kā arī par 60 t smagu kokmateriālu kravu pārvadāšanu sala laikā,» uzsver V. Sīpols.

Akcīzes nodokļa atlaides ieviešanu mežsaimniecisko darbu veicējiem skatīs kopā ar 2007. gada valsts budžeta projektu un prioritātēm, tādējādi liekot pašmāju uzņēmējiem pagaidīt, neraugoties uz to, ka Skandināvijas valstu, Igaunijas mežizstrādātājiem šādas atlaides ir. Tā tika nolemts Ministru kabineta komitejas sēdē. Tādējādi faktiski jautājumu — būt vai nebūt un cik lielām akcīzes nodokļa atlaidēm mežsaimniecisko darbu veicējiem — Aigara Kalvīša vadītā valdība nodod jau jaunajai valdībai. To atzina Ministru prezidents A. Klavītis, norādot, ka nebūtu pareizi jauno valdību apgrūtināt ar šādu atlaižu akceptēšanu šobrīd. Daļa mežizstrādātāju un mežsaimniecisko darbu veicēju prognozē, ka šādu atlaižu nebūs arī 2007. gadā.

Mežsaimnieki cer, ka šoreiz sagatavotie grozījumi par akcīzes nodokļa atmaksu mežsaimniecisko darbu veikšanai netiks noraidīti un nepazudīs starpministriju saskaņošanas procesā. Šīs jau ir trešais Zemkopība ministrijas piegājiens pēdējo gadu laikā, kas paredz akcīzes nodokļa atmaksu augsnes sagatavošanai meža atjaunošanai; kokmateriālu sagatavošanai cirsmā ar koku gāšanas mašīnu; cirsmā sagatavoto kokmateriālu pievešanai līdz meža ceļam. «Ceram, ka šīe grozījumi beidzot gūs arī valdības un jaunās Saeimas atbalstu,» norāda Latvijas mežsistrādātāju savienības izpilddirektors Andrejs Cunskis. ES direktīva ļauj mežsaimniecībā izmantotajiem energoresursiem samazināt nodokļa likmi līdz nullei. Lai gan kaimiņvalstis (Skandināvijas valstis, Igaunija) akcīzes nodokļa atlaides mežsaimniecisko darbu veicējiem jau piemēro, Latvijā tādas nav, būtiski pazeminot nozares konkurētspēju Eiropas tirgū, uzskata nozares uzņēmēji. Pēc A. Cunska teiktā, joprojām noraidoša attieksme pret visiem pasākumiem, kas samazina nodokļu ieņēmumus ir Finanšu ministrijai, tomēr viņš cer, ka šoreiz, kad ir noteiktas dīzeļdegvielas patēriņa normas konkrētu mežsaimniecisko darbu veikšanai, izdosies ieceri pārvērst realitātē. Citi aptaujātie mežsaimnieki nav tik optimistiski nosakņoti, jo valsts makā šāds lēmums iecērt vairākus miljonus Ls lielu robu ieņēmumos, bet finansējumu prasa gan veselība, gan izglītiba, gan kultūra utt. Jāņem vērā, ka uz akcīzes nodokļa atmaksu varētu pretendēt, ja augsnes sagatavošana meža atjaunošanai veikta vismaz 5 ha apjomā, savukārt kokmateriālu sagatavošana cirsmās ar koku gāšanas mašīnu vai cirsmās sagatavoto kokmateriālu pievešana līdz meža ceļam veikta vismaz 200 m3 apjomā.

Mežsaimniecisko darbu veicēji ir nobažījušies, ka ideja viņiem ar 2005. gadu atmaksāt akcīzes nodokli par dīzeļdegvielu un svinu nesaturošo benzīnu varētu tā arī palikt tikai solījumu līmenī. Šo bažu pamatā ir fakts, ka no Valsts sekretāru sanāksmes tika atsaukti Zemkopības ministrijas sagatavotie grozījumi akcīzes nodokļa likumā, kas paredzēja, ka degvielai, par kuru atmaksās nodokli, jābūt izlietotai mežsaimniecisko darbu veikšanai — augsnes sagatavošanā, mežaudžu kopšanā, apaļo kokmateriālu sagatavošanā, pievešanā, iekraušanā. Tā kā šobrīd valsts institūcijas strādā pie 2005. gada valsts budžeta projekta, tad šāda likumprojekta atsaukšana mežizstrādātājiem šķiet kā signāls tam, ka nauda ir nepieciešama daudz dažādām programmām un tāpēc ir mazas cerības, ka nākošgad varētu tikt atmaksāts akcīzes nodoklis mežsaimniecisko darbu veikšanai, jo valsts makā tas varētu iecirst ap 3 miljonus Ls lielu robu. «Tukši solījumi Latvijā ir modē,» skumji secina SIA Žīguru MRS direktors Ēvalds Macāns. Viņš norāda, ka tukši solījumi kaut kā amortizēt pāreju uz apaļkoku sortimentu tirdzniecību no zemkopības ministra bija ilgtermiņa līgumturētājiem, kuru līguma termiņš beidzās, jo uz papīra tie bija uzlikti, bet vēlāk pateica: to nevar īstenot, jo neļauj normatīvie akti. «Tagad ir tas pats, pasola tad visi nomierinas, bet pēc tam atzīst, ka nesanāca, un turpina solīt ko citu, tāpēc šiem solījumiem vairs neticu,» uzsver Ē. Macāns. Viņš atzīst, ka vismaz šo solījumu ietekmē daļa mežizstrādātāju dzīvoja ar domu — neraugoties uz degvielas cenu kāpumu, ko īpaši ietekmēja akcīzes nodokļa likmes palielināšana, šo pakalpojumu cenas labākajā gadījumā varēs nepaaugstināt vai sliktākajā gadījumā paaugstināt tikai nedaudz. «Tā kā Žīguru MRS atrodas pašā Latvijas nostūrī, jo līdz ostai ir ap 300 km, neesam konkurētspējīgi ar tiem, kuri izmanto kreiso degvielu un esam zaudējuši klientus tikai tāpēc, ka ar akcīzes nodokļa palielināšanu pieauga transporta izmaksas, bet pakalpojumu ņēmēji nav gatavi palielināt transportēšanas izmaksas,» atzīst Ē. Macāns.

Nereti uzņēmēji ir spiesti atteikties no pasūtījumiem un ražot mazāk, jo nav darbaspēka, bet darbaspēks ir. Problēmu var atrisināt īsā laika posmā, un to palīdzēs izdarīt personāla nomas uzņēmums Agence, tikai ir jāpieņem ideja par darbaspēka nomu kopumā. To intervijā Dienas Biznesam atklāj personāla nomas uzņēmuma Agence valdes priekšsēdētājs Rolands Einštāls un personāla attīstības vadītāja Rute Baltruka.

Uzreiz vērsim pie ragiem – kādēļ, pēc jūsu domām, ir situācija, ka uzņēmumi padodas un nespēj atrast darbiniekus ražošanas nodrošināšanai vajadzīgajā apjomā, tostarp atsakoties no jauniem pasūtījumiem?

Rolands Einštāls: Šobrīd darba tirgū praktiski nav informācijas par personāla nomas iespējām, un, pat ja uzņēmēji zina par šādu iespēju, tā netiek ņemta vērā kā nopietna. Nav jau Latvijā pārāk daudz šo personāla nomas uzņēmumu, kuri nodarbojas tieši ar vietējā tirgus apkalpošanu. Neslēpšu, arī mūsu uzņēmumam ir sadarbības partneri Dānijā un mēs piedāvājam iespējas darbiniekiem braukt strādāt uz šo valsti. Fakts ir, ka cilvēki grib strādāt tepat, viņi ir, un ir uzņēmumi, kuriem ir nepieciešami cilvēki, turklāt algu, dzīvošanas izmaksu un pārtikas cenu atšķirības kopumā nav tik nozīmīgas, lai izvēlētos darbu ārzemēs kā vienīgo iespēju.

Mežizstrādātāji ir priecīgi Zemkopības ministrijas sagatavotajiem grozījumiem akcīzes nodokļa likumā, kas paredz mežizstrādātājiem un mežsaimniecisko darbu veicējiem ar 2005. gadu atmaksās akcīzes nodokli par dīzeļdegvielu un svinu nesaturošo benzīnu, jo tādējādi tiktu paaugstināta to konkurētspēja, tāpēc ka citās valstīs motorzāģu benzīns un dīzeļdegviela meža traktoriem netiek aplikta ar akcīzes nodokli. Tiek norādīts, ka šis solis labākajā gadījumā pat varētu atļaut samazināt, bet sliktākajā gadījumā nepalielināt attiecīgo darbu pašizmaksu. Turklāt šis solis vēl lielāku nozīmi iegūst apstākļos, kad tiek prognozēts akcīzes nodokļa kāpums. «Šis priekšlikums varētu mazināt kreisās dīzeļdegvielas un benzīna izmantošanu mežizstrādē, iekraušanā un mežsaimniecisko darbu veikšanā, tādējādi mazinot negodīgu konkurenci šo pakalpojumu tirgū,» uzsver mežizstrādes un kokapstrādes SIA Žīguru MRS direktors Ēvalds Macāns. Viņaprāt, atmaksājot akcīzes nodokli par patērēto degvielu mežā, vairs nebūs izdevīgi šo darbu veikšanā izmantot kreiso degvielu — par kuru nav maksāti visi nodokļi.

Darba vides kaitīgie faktori pasliktina darbinieka veselības stāvokli, izraisot vai veicinot dažādu slimību attīstību, tādējādi paaugstinot kavēto darba dienu skaitu vai arī vienkārši samazinot darbaspējas. Šīs ir uzskatāmas par galvenajām problēmām, kas izraisa grūti aprēķināmus ekonomiskos zaudējumus.

Stress darba vietā un slikta darba organizācija var izraisīt paaugstinātu asinsspiedienu, bet darbs neērtā pozā vai nepareiza smagumu pārvietošana var izraisīt muguras sāpes vai galvassāpes. Ņemot vērā, ka pieaudzis cilvēks aptuveni trešo savas dzīves daļu pavada darbā, tad darba videi ar visiem tajā esošajiem kaitīgajiem faktoriem ir būtiska nozīme katra cilvēka veselības nodrošināšanā.

Drošības zīmes informē gan darbinieku, gan uzņēmuma apmeklētājus par iespējamiem darba vides riska faktoriem un samazina nelaimes gadījuma iestāšanās varbūtību.

Tātad novēršot vai samazinot kaitīgo darba vides faktoru iedarbību, iespējams ilgstoši nodarbināt veselīgu darbinieku ar labām darbaspējām! Šādā situācijā darba devējam iespējams efektīvāk izmantot darbinieku resursus, tādējādi paaugstinās uzņēmuma darba ražīgums, produkta vai pakalpojuma kvalitāte un sekojoši arī ieņēmumi. Mazāks veselības problēmu dēļ kavēto darba dienu skaits un mazāka kadru mainība ļauj ietaupīt uz darbinieku aizvietošanu un jaunu darbinieku apmācību. Bez tam veselīga un droša darba vide veicina darbinieku apmierinātību un lojalitāti, kas samazina personāla mainību un paaugstina iespējas piesaistīt un noturēt labākos darbiniekus, kā rezultātā veidojas pozitīvs uzņēmuma tēls.

Darba vides risku ignorēšana var novest pie nopietnām sekām, sākot no finansiāliem zaudējumiem līdz darbinieku veselības traucējumiem vai pat bojāejai. Prasmīga darba vides risku kontrole, savlaicīga to atklāšana un novēršana darba devējiem un darbiniekiem dos gan materiālus ieguvumus (darba ražīguma paaugstināšana, avāriju un dīkstāvju samazināšana, sodanaudu, slimību izmaksu un pabalstu samazināšanās u.c.), gan nemateriālus ieguvumus (darbinieku lojalitāte, augstāka motivācija, uzņēmuma prestižs, kadru mainības samazināšanās). Kā zināms, par pirmām 14 slimošanas dienām slimības pabalstu maksā darba devējs, tāpēc darba devēja interesēs būtu iespēju robežās darīt visu, lai samazinātu darbinieku slimošanu. Var uzskatīt, ka darbinieku slimošana nekādā mērā nav saistāma ar darba aizsardzību. Tomēr bieži vien slimības iemesls varētu būt saistāms tieši ar darba apstākļiem. Tas var būt caurvējš, nepiemērota temperatūra, pārslodze, nelabvēlīgas attiecības ar kolēģiem, stress un daudzi citi faktori, kas var atstāt ietekmi uz darbinieku veselību un sekmēt vienas vai otras slimības attīstību vai paasinājumu.

Darba aizsardzības speciālista apmācības. Darba aizsardzības likums nosaka, ka katrā uzņēmumā ir jānorīko darba aizsardzības specialists, kurš veic likumdošanā noteikto prasību izpildi darba aizsardzības jomā.

Viens no veidiem, kā darba devējam sekot līdzi savu darbinieku veselības stāvoklim, ir darbinieku norīkojums uz obligātās veselības pārbaudēm, kas ir arī obligāta likumdošanas prasība. Regulāri un kvalitatīvi veiktas obligātās veselības pārbaudes ļauj savlaicīgi atklāt kaitīgo faktoru ietekmi uz nodarbināto veselību un izstrādāt preventīvos pasākumus, lai novērstu šo kaitīgo faktoru ietekmi, nepieļaujot nodarbināto saslimšanu, kā arī atklāt arodslimības, ar darbu saistītās slimības un vispārēja rakstura slimības agrīnās stadijās, kad iespējama efektīva nodarbināto ārstēšana un rehabilitācija.

Aizsardzības ministrijas (AM) iepirkums par loģistikas pakalpojumu par pārtikas piegādi Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vajadzībām ir organizēts, pārkāpjot aizsardzības resorā noteikto kārtību iepirkumu plānošanai un organizēšanai, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā finanšu revīzijā par AM 2023.gada pārskatu.

Pārskatā VK vērtēja, vai jaunā pārtikas iegādes modeļa plānošana, iepirkuma īstenošana un noslēgtais līgums atbilst normatīvo aktu prasībām.

VK padomes locekle Kristīne Jaunzeme norāda, ka iepirkuma rezultātā iegādātais pakalpojums nebalstās NBS vajadzībās un neatbilst aizsardzības resora un nacionālās drošības interesēm. Lai arī iepirkums veikts un līgums slēgts par loģistikas pakalpojumu visaptverošai pārtikas piegādei NBS vajadzībām miera un krīzes laikā, kā arī atsevišķu pārtikas produktu grupu rezervju uzglabāšanu, iepirkumā un līgumā nav noteiktas prasības par pārtikas piegādi un rezervju glabāšanu krīzes laikā.

VK min, ka plānotā līguma summa līdz 220 miljoniem eiro ar tiesībām to palielināt par 50% līdz 110 miljoniem eiro, kopējo maksimālo līguma summu paredzot līdz 330 miljoniem eiro piecos līguma darbības gados, pirmo reizi norādīta, iepirkuma komisijai lemjot par līguma slēgšanu ar iepirkuma procedūras uzvarētāju SIA "Zītari LZ".

Mežsaimniecības konsultāciju un pakalpojumu SIA Meža īpašnieku konsultatīvais centrs izveidojot kopuzņēmumu ar Skandināvijas analoga rakstura kompānijām ielauzies mežsaimniecisko pakalpojumu tirgū Skandināvijas valstīs un Krievijā.Redzot Latvijas virzību uz iestāju ES un to ka vairākās valstis, piemēram, savu pakalpojumu tirgu nebūt negatavojās atvērt brīvai konkurencei ar jauno ES dalībvalstu analoga rakstura uzņēmumiem, arī SIA Meža īpašnieku konsultatīvais centrs piekrita izveidot kopuzņēmumu ar Skandināvijā pazīstamām mežsaimniecības kompānijām Foran, Norskog un Glummen, atceras SIA Meža īpašnieku konsultatīvais centrs (MĪKC) valdes priekšsēdētājs un SIA Foran Baltic valdes loceklis un izpilddirektors Gundars Skudriņš. Viņš norāda, ka kopuzņēmumā nav lielas investīcijas, jo tas darbojas konsultāciju jomā, kas ir balstīts uz speciālistiem. Tāpat kā MĪKC nodarbojas ar meža inventarizāciju, mežsaimniecības plānošanu, vides konsultācijām, kā arī visādu pakalpojumu sniegšanu, kas saistīts ar meža ieaudzēšanu un kopšanu, bet ne meža ciršanu. Lai arī kopuzņēmums Latvijā reģistrēts jau 2003. gadā, tomēr, pēc G. Skudriņa teiktā 2004. gads, faktiski ir bijis pirmais skolas gads kā strādāt Zviedrijas un Novērģijas mežsaimniecisko pakalpojumu tirgū, kad ir bijušas gan veiksmes, gan arī «uzsisti puni». Šobrīd Zviedrijā un Norvēģijā dažādu mežsaimniecisko pakalpojumu sniegšanā (tostarp aviācijas — 4 lidmašīnu — izmantošanu mežsaimniecības vajadzībām) strādājot 55 speciālisti no Latvijas (salīdzinājumam — MĪKC — 40).