To rāda Pasaules tirdzniecības centra (World Trade Center) apkopotā statistika.2022. gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē pēc skujkoku stabu, pāļu un mietu eksporta kopējā apjoma. Latvija eksportēja 69,4 tūkstošus tonnu šo izstrādājumu, bet Polija - 67,9 tūkstošus tonnu, trešajā vietā pasaulē ar eksportētiem 35,7 tūkstošiem tonnu pāļu bija Baltkrievija, Igaunija ( 14,5 tūkstoši tonnu), Lietuva ( 13,4 tūkstoši tonnu). Savukārt pasaules otrajā desmitā bija Krievija, Vācija, Ķīna, Francija, Brazīlija, Hondurasa, Gvatemala, Austrija, Īrija un Dānija. Precīzi preču grupa, kurā Latvija ir tik augstā vietā pasaulē, ir skujkoku stīpu klūgas, šķeltas kārtis, koka pāļi, mieti un stabi, nosmailināti, bet gareniski nezāģēti, koka nūjas, rupji tēstas, bet nav virpotas, liektas vai citādi apdarinātas, piemērotas pastaigu spieķu, lietussargu, instrumentu rokturu vai tamlīdzīgu izstrādājumu izgatavošanai. Lielāko īpatsvaru no trijotnes - stabi, pāļi un mieti - veido tieši mieti.

Latvija -otrajā vietā pasaulē

Kopumā, atbilstoši Zemkopības ministrijas apkopotajai statistikai, 2021. gadā koku mieti un tamlīdzīga produkcija veidoja 0,9%, bet 2022. gadā – 0,6% no visa Latvijas meža nozares produkcijas kopējā eksporta naudas izteiksmē. Līdz pat 2021. gadam pasaulē lielākā koka mietu eksportētāja bija Polija. Savukārt galvenie Polijas mietu pircēji bija Čehijas un Slovākijas uzņēmumi. Kopš 2021. gada Polijas skujkoku mietu eksports uz Čehiju un Slovākiju praktiski ir izbeidzies, un tieši tas ļāva Latvijai apsteigt Poliju pēc pāļu eksporta. Latvijas mietu eksporta apjoms pēdējo divdesmit gadu laikā pakāpeniski palielinājās, pieaugot vairāk nekā 4 reizes. 2021. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu eksporta (31,6 miljoni eiro) bija pirmajā vietā pasaulē, un Latvijas daļa globālajā mietu, stabu un pāļu tirgū bija 19,76%. Savukārt 2022. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu, stabu un pāļu eksporta (24,6 miljoni eiro) bija otrajā vietā pasaulē, atpaliekot tikai no Polijas. 2022. gadā naudas izteiksmē Latvijas daļa globālajā pāļu tirgū 2022. gadā bija 16,5 %, bet Polijas daļa globālajā mietu, stabu, pāļu tirgū bija 21,4%. 2022. gadā trešajā vietā ar 10,9% lielu daļu no kopējā skujkoku pāļu eksporta bija Kanāda. Nozīmīga daļa globālajā skujkoku mietu eksportā ir arī Nīderlandei, Ukrainai, Francijai, Gvatemalai, Zviedrijai, Krievijai, Hondurasai, Gajānai, Portugālei, Dānijai un Austrijai.

A 1.aprīli Krievija, paceļot izvedmuitu baļķiem, to izvešanu padara par vēsturi, tādējādi kokrūpniekiem liekot revidēt nospraustos plānus.

Krievija turpina tās valdības 2007. gada februārī nolemtā izpildi -paaugstināt minimālo izvedmuitu zāģbaļķiem - pat neraugoties uz Eiropas Savienības un atsevišķu tās dalībvalstu, it īpaši Somijas aktīviem protestiem un draudiem ar iespējamo veto Krievijas uzņemšanai Pasaules tirdzniecības organizācijā. Jārēķinās, ka lēmums būtiski paaugstināt izvedmuitu apaļkoksnei ietekmēs ne tikai Latvijas, bet arī Igaunijas un vēl jo vairāk Somijas, Zviedrijas, Vācijas, Japānas un Ķīnas kokrūpniekus. Minimālo izvedmuitu skujkoku apaļkokiem Krievija palielina pakāpeniski - ar šā gada 1. aprīli no pašreizējiem 10 eiro/m3 to palielinot līdz 15 eiro/m3. Nākamais paaugstinājums paredzēts 2009. gadā, kad minimālā likme varētu sasniegt jau 50 eiro/m3 likmi. Uzņēmējiem jārēķinās, ka izvedmuita tiek noteikta % no darījumu vērtības, kas ar 1. aprīli būs 25 % (līdz šim 20 %) un 15 eiro (līdz šim 10 eiro) ir maksimāli iespējami mazākā summa.

Šobrīd koksnes produkcijas pieprasījumu ietekmē ne vien specifiski meža nozares faktori, bet arī svārstības pasaules ekonomikā un pat politiski procesi, piemēram, “Brexit” un pasaules lielvaru tirdzniecības kari. Tirgus prognožu izteikšana šādos apstākļos ir līdzvērtīga zīlēšanai kafijas biezumos. Tomēr objektīvi pārdošanas apjomu dati un cenas svārstību dinamika ļauj puslīdz droši cerēt uz situācijas stabilizāciju.

Zāģmateriāli

Sakarā ar pašreizējo situāciju tirgū daudzas lielās zāģētavas ir samazinājušas zāģēšanas jaudas, vai arī uz laiku ir pārtraukušas darbību pavisam. Brīvajā tirgū ir ļoti liela pārprodukcija - vējgāžu un mizgrauža sekas Vācijā, kur vēl arvien tiek izzāģēti cietušie un apdraudētie meži lielos apjomos. Vācija ir viens no lielākajiem zāģmateriālu tirgus spēlētājiem pasaulē, tādēļ likumsakarīgi, ka šobrīd lētā izejmateriāla dēļ Vācijas zāģētavas arī var nodrošināt zemas cenas zāģmateriāliem. Un lielus apjomus.

Lielais piedāvājums un mazais pieprasījums koriģē zāģmateriālu cenas uz leju visā pasaulē. Situāciju pasliktina mizgrauzis vēl vienā mežsaimniecības lielvalstī Zviedrijā, kas vēl vairāk paplašina lētā izejmateriāla areālu. Secinājums - Eiropas tirgu Latvijas zāģmateriālu ražotājiem uz laiku ir jāaizmirst, jo tur dēļ mizgrauža ir liela zāģmateriālu pārprodukcija, pieprasījums mazs, kad tas viss beigsies – nav zināms.

Lielākais zāģmateriālu eksportētājs ir viens no lielākajiem zāģētās produkcijas ražotājiem Latvijā SIA Nelss, kurš pēc pērn eksportētā apjoma ievērojami — teju par 86 000 m3 — apsteidz tuvākos sekotājus. To liecina Db pētījums par Latvijas lielākajiem zāģmateriālu eksportētājiem. Tabulā ir tikai 9 Latvijas zāģmateriālu eksportētāji, kas pērn eksportējuši 100 000 m3 vai nedaudz mazāk zāģmateriālu. Turklāt nav izslēgts, ka Db sastādītajā zāģmateriālu eksportētāju topā nav iekļuvis kāds zāģmateriālu eksportētājs, jo Latvijā ar šo biznesu nodarbojas daudzi uzņēmumi. Lielāko zāģmateriālu eksportētāju vidū pēc aptaujāto ekspertu vērtējuma (virs 100 000 m3) vajadzēja būt arī SIA Stora Enso Timber Trading, kas eksportē viena no Latvijas lielākajiem kokzāģētājiem a/s Stora Enso Timber saražotos zāģmateriālus, taču konkrētus datus par eksportēto zāģmateriālu apjomu uzņēmums nesniedza. Savukārt cits liels kokzāģētājs SIA Swedwood Latvia lielāko daļu saražoto zāģmateriālu pārstrādā citos koksnes izstrādājumos un tos eksportē, kamēr zāģmateriālus eksportē nelielos apjomos.

Pasaules finanšu krīzes un tās radīto seku dēļ 2009. gadā skujkoku zāģbaļķu sortimentus valsts mežu apsaimniekotājs pārdos par 2005. gada cenām, šodien raksta avīze Dienas bizness.

"Cenas LVM varēja iegūt augstākas, ja vien trīsgadīgo līgumu pretendentiem — pircējiem nebūtu uzstādījuši, kā prasību līdzdalībai izsolē — obligātu automātisko baļķu uzmērīšanas līnijas esamību, tādējādi būtiski samazinot pretendentu skaitu," uzser kokapstrādes SIA Latvāņi direktors Laimonis Onzuls. Viņam šķitis dīvaini, ka LVM apaļkoksnes piegādēs cenu krituma un pretendentu sarukuma apstākļos vēl vairāk sašaurināja potenciālo pircēju loku.

Vairāk lasiet 13. janvāra Dienas biznesā.

Skujkoku konstrukciju materiālu ražotāji sastapušies ar būtisku izstrādājumu pieprasījuma un līdz ar to arī cenu kritumu Eiropas un Āzijas tirgos, savukārt to ražošanai nepieciešamos zāģbaļķus no Latvijas Valsts mežu apsaimniekotāja spiesti iegādāties par labo laiku cenām, kā rezultātā zaudēta konkurētspēja un tiek zvanīti trauksmes zvani, cerot uz ministru un valdības iesaisti situācijas normalizēšanai.

Stāvokli vēl skarbāku padara fakts, ka citās Latvijas zāģētās produkcijas ražotāju konkurentvalstīs to pašu izejvielu – skujkoku zāģbaļķi - varot iegādāties par būtiski zemākām (pat par 40%) cenām, nekā tos atbilstoši noslēgtajiem līgumiem piegādājot AS Latvijas Valsts meži (LVM). Rezultātā uzņēmumi cenšas superdārgos zāģbaļķus no Latvijas Valsts mežu apsaimniekotāju mežiem jaukt ar lētākajiem, kas iegādāti no privātmežu īpašniekiem, un vai tos importēt no Skandināvijas. Vienlaikus par šo problēmu apspriedes tiek rīkotas ne tikai nozares uzņēmēju organizācijās, bet nu jau arī citā līmenī, jo pagājušajā nedēļā par šo jautājumu sprieda arī Vācijas - Baltijas Tirdzniecības kamerā.

SIA Rīgas meži vērtējums par 2019.gada otro ceturksni (un pirmo pusgadu) un redzējums par nākotnes tendencēm lielā mērā atspoguļo zāģmateriālu un apaļkoka tirgus ainu, ar kādu saskaras un rēķinās visi tirgus dalībnieki, neatkarīgi no saražotajiem apjomiem, specializācijas, iepriekš noslēgtiem līgumiem, īpašnieku struktūras vai līdzšinējās pieredzes. Tirgu var raksturot vienā vārdā – lēns.

Zāģmateriāli

Otrais ceturksnis ir iezīmējies ar lēnu zāģmateriālu tirgu visos virzienos. Joprojām aktīvākais ir bijis Āzijas virziens. Eiropa, tajā skaitā arī Anglija, ir turējusi salīdzinoši zemas cenas un pieprasījums ir bijis neliels. Šobrīd redzams, ka aizvien lielāka daļa no pircējiem kavē maksājumus un pat atsakās no līgumiem, ja tiek kavēti piegādes termiņi. Tas rada zināmu nedrošību ražotāju pusē, jo ražošanas process mēdz būt atkarīgs no dažādiem aspektiem, piemēram, neplānotiem iekārtu remontiem u.c.

Zāģmateriālu tirgus iekšējiem cenas un pieprasījuma regulācijas mehānismiem pievienojušies arī globālu tirdzniecības konfliktu izraisīti faktori. Ja Ķīna ceturkšņa sākumā bija tirgus, kurā joprojām varēja realizēt zāģmateriālus – diskutējama bija cena, bet līgumus bija iespējams noslēgt un strādāt – tad jūnijā jau tapa skaidrs, ka tirdzniecības konflikts starp Ķīnu un ASV ir samilzis un radījis situāciju, kurā dažas Ķīnas rūpnīcas ir spiestas pārtraukt ražošanu, jo noliktavas ir pārpildītas, bet lielākais eksporta tirgus tām ir slēgts.

ASV dolāra vērtība pret citām nozīmīgajām valūtām ir noslīdējusi līdz 2 gadu minimumiem. Bet eiro un mārciņas kursi pret dolāru virzās vēl augstāk, cenšoties sasniegt vēsturiskas virsotnes. USD un Latvijas lata savstarpējās attiecībās galveno lomu spēlē fakts, ka lats ir piesaistīts eiro. Līdz ar to, eiro vērtībai dolāros pieaugot, dolāra vērtība latos krīt.

Ņemot vērā atšķirības eiro un dolāra bāzes procentlikmju izredzēs (likmju starpība šogad solās sarukt), vienotās valūtas kurss pret dolāru ir pietuvojies visu laiku (kopš eiro laišanas apgrozībā 1999. gadā) augstākajām atzīmēm, tuvojoties 2004. gada decembrī sasniegtajam vēsturiskajam maksimumam - 1.3670 dolāriem par eiro.

"Eiro zonas ekonomikas izaugsme un iespējamie inflācijas draudi liks Eiropas Centrālajai bankai reaģēt un paaugstināt eiro procentu likmes, kamēr ASV ekonomikas veselība ir pasliktinājusies un dolāram šogad ir izredzes ieraudzīt procentu likmju samazinājumu. Tirgus dalībnieki, jūtot eiro un dolāra procentu likmju samazināšanās iespēju, izvēlas investēt eiro pirkšanā, kas samazina dolāra vērtību," skaidro Nordea Markets analītiķis Andris Lāriņš.

Krievijas baļķu plūsma varētu apsīkt, bet vairākiem apaļkoksnes sortimentiem pat pilnīgi pārtrūkt, ja tiks pacelta izvedmuita.Krievijā tiek gatavots lēmums būtiski palielināt izvedmuitu, kas sākotnēji varētu paaugstināt to izmaksas pircējiem, bet daļai to izvešanu no Krievijas pat padarītu par ekonomiski neizdevīgu.

Krievijas ekonomikas ministrija pēc prezidenta Vladimira Putina teiktā, ka nepieciešams paaugstināt apaļkoksnes izvedmuitas nodevu, ir sagatavojusi tās straujāku paaugstināšanas plānu. Proti, sākotnēji bijis iecerēts izvedmuitu palielināt ar 2007. gada 1. jūliju, taču tagad jau gribot to darīt ar nākamā gada 1. martu. Apaļkoku eksporta nodevas pieaugums plānots ik gadu līdz pat 2010. gadam, ziņo RBC - Daily. Ekonomiskās attīstības ministrijas gatavotie dokumenti paredzēja, ka nodeva sāks pieaugt, sākot ar 9 eiro/m3, bet 2010. gadā sasniegšot 24 eiro/m3 (šobrīd skujkokiem 6.5 eiro/m3, bet ne mazāk kā 4 eiro/m3). ·obrīd gan nav zināms, vai izvedmuita tiks piemērota arī lapkoku apaļoksnes sortimentiem. Turklāt pēc pašu Krievijas mežsaimnieku domām tās apmērs pārvelk krustu legālajam apaļkoksnes eksportam. Pēc Stora Enso (Krievija) menedžera Petra Kačurina teiktā, 9 eiro/m3 ir cena, kura ir augstāka par rentabilitātes slieksni. Viņaprāt, tieši tāpēc lielie uzņēmumi aizies no šā tirgus, bet apaļkoksnes eksports pāries uz pelks ekonomikas segmentu.

Viens no lielākajiem kokzāģētājiem Latvijā SIA Vika Wood nodevis ekspluatācijā 3 milj. eiro vērto jaunas baļķu šķirošanas līniju.

"Ar jaunās baļķu šķirošanas līnijas iedarbināšanu spēsim apstrādāt lielākus zāģbaļku apjomus, jo mežizstrāde ir pakārtota klimatiskajiem apstākļiem un tai ir izteikts sezonāls raksturs," skaidro SIA Vika Wood valdes loceklis Andris Krecers. Viņš savu teikto pamato ar to, ka jaunās līnijas baļķu šķirošanas ātrums ir 160 m minūtē, kamēr līdz šim tas bija tikai 55 metri minūtē.

"Tas nozīmē, ka baļķu šķirošanu varēsim veikt vismaz 2.5 reizes ātrāk, kā arī tos sašķirot ar augstu precizitāti, jo jaunās līnijas garums ir 300 m, pašlaik uz pusi mazāka — tikai 150 m," stāsta A. Krecers. Viņaprāt. šādas līnijas izveide ir solis pretī Latvijas mežu un koksnes īpašniekiem, lai tiem nebūtu jāgaida rindā uz baļķu uzmērīšanu kokzāģētavā, turklāt mežā sagatavotie baļķi jāglabā krautuvēs mežos vai pie mežu ceļiem, kur tos var izvest tikai noteiktos gadalaikos. «Ilgstoši glabājoties mežu krautuvēs, bez speciālas apstrādes skujkoku, it īpaši priedes zāģbaļķi zaudē savas īpašības un kvalitāti un līdz ar to pazeminās to realizācijas iespējas un cenas,» norāda A. Krecers. Viņš atzīst, ka vienmērīga balķu plūsma no meža cirsmām uz kokrūpniecības uzņēmumiem būtu iespējama tikai tad, kad līdz šiem mežiem ceļi būtu klāti ar asfaltu.

Krievijas baļķu plūsma varētu tuvāko pāris gadu laikā pārtrūkt, ja kaimiņvalsts pildīs iecerēto - pacels izvedmuitu līdz 50 eiro/m3. Ar Krievijas valdības 5. februāra lēmumu apstiprināti apaļkoksnes jaunie izvedmuitas tarifi, kuru pirmo ietekmi varam just jau šovasar, ziņo meža nozares portāls Latvianwood. Faktiski Krievijas lēmums būtiski paaugstināt izvedmuitu apaļkoksnei ietekmēs ne tikai Latvijas, bet arī Igaunijas un vēl jo vairāk Somijas, Zviedrijas, Vācijas un Ķīnas kokrūpniekus.

Pēc portāla Latvianwood ziņām izvedmuitu apaļkokiem Krievija paredzējusi palielināt jau ar šā gada 1. jūliju, no pašreizējiem 4 eiro/m3 to palielinot līdz 10 eiro/m3. Nākamais paaugstinājums paredzēts jau 2008. gada aprīlī, kad minimālā likme varētu sasniegt jau 15 eiro, bet jau ar 2009. gadu tā sasniegtu 50 eiro/m3 likmi. Latvianwood rīcībā esošais dokuments paredz ne tikai būtiski kāpināt izvedmuitas tarifu skujkoku zāģbaļķiem, bet tādu ieviest arī lapkoku apaļkoksnei un pat papīrmalkai, kurai tādas līdz šim vispār nebija.

Ražot Krievijā

Daļa uzņēmēju uzskata, ka Krievija pakāpeniski turpināšot palielināt izvedmuitas tarifus līdz brīdim, kad izdevīgāk būs pārstrādāt apaļkoksni Krievijā, nekā maksāt izvedmuitu un to pašu darīt kādā citā valstī. Paaugstinot izvedmuitu, Krievijas valdība rūpējoties par to, lai vismaz apaļkoksnes pirmapstrāde attīstītos tieši Krievijā. Pēc vairāku uzņēmēju domām, nav būtiskas nozīmes, kādēļ Krievijas koksnei pieaug cenas - vai tas ir izvedmuitas, vai kādu citu iemeslu dēļ, svarīgāk - vai šīs cenas ir ekonomiski pieņemamas.Pēc Krievijas RBC-Daily ekspertu un Latvijas uzņēmēju domām, tas varētu būtiski ietekmēt nevis tos kokrūpniekus, kuri Krievijā iegādājas procentuāli nelielu daudzumu no kopējā nepieciešamā apaļkoksnes daudzuma, bet gan tos, kuri ir tiešā veidā atkarīgi no Krievijas apaļkoksnes importa un kas sasniedz 30-50%. Palielinot izvedmuitu, Krievija faktiski varētu izraisīt arī attiecīgo sortimentu zāģbaļķu cenu pieaugumu Latvijas tirgū, jo tos šeit varētu mēģināt iepirkt ne tikai vietējie kokrūpnieki, bet arī Igaunijā bāzētie, kuri šobrīd ir lieli Krievijas apaļkoksnes pārstrādātāji. Savukārt tāds Krievijas solis veicinās zāģmateriālu izvešanu, tostarp arī uz Latviju, kur tiktu pievienota vērtība - radīs koksnes izstrādājums ar augstāku pievienoto vērtību.

Lielbritānijas zemo cenu aviokompānija easyJet šī gada martā pārvadāja 3.49 miljonus pasažieru, kas ir par 6.3% mazāk nekā attiecīgajā mēnesī pērn, ziņo Market WemeasyJet/em pasažieru skaits krīt, emRyanair /em- kāpjatch.

easyJet lidmašīnu sēdvietu piepildījums šī gada martā bija 84.7%, kas ir par 2.8 procenta punktiem mazāk nekā pērn martā. Arī Ryanair lidmašīnu sēdvietu piepildījums samazinājies – no 79% līdz 77%.

British Airways šī gada martā pārvadājis par 7% mazāk pasažieru nekā pērn martā. 13% kritums vērojams biznesa klasē un 6% ekonomiskajā klasē. British Airways lidmašīnu piepildījums samazinājies par 6.4 procenta punktiem līdz 72.7%.

Lai arī pērn zāģmateriālu eksporta apjomi pieauguši par 13.2 %, tomēr eksportēto zāģmateriālu vērtība salīdzinājumā ar 2002. gadu ir pieaugusi par 24.5 %. Tādējādi ienākumu kāpums ir gandrīz divreiz lielāks par eksportēto zāģmateriālu vienību pieaugumu. «Šie dati tikai apstiprina to, ka no Latvijas tiek eksportēti zāģmateriāli ar augstāku pievienoto vērtību,» skaidro Latvijas kokmateriālu eksportētāju asociācijas izpilddirektors Harijs Jordāns. Viņš norāda, ka sava nozīme zāģmateriālu eksporta ieņēmumu pieaugumā ir arī Latvijas skujkoku zāģmateriālu lielākā noieta tirgus Lielbritānijas valūtas — sterliņu mārciņas stipruma, kā arī eiro vērtības kāpumam attiecībā pret latu pieaugumā. Viņš norāda, ka daļa zāģmateriālu vairs netiek eksportēti, bet gan izmantoti jau dārgāku koksnes izstrādājumu — mēbelēm, logu un durviju ražošanai un eksportam. Par to liecina ne tikai mēbeļu, bet arī namdaru un galdnieku izstrādājumu ražošanas un eksporta kāpums. Turklāt arvien mazāk tiek eksportēti nežāvēti, neēvelēti zāģmateriāli, jo kopš 2002. gada zāģmateriālu eksportā dominē žāvēti zāģmateriāli

Kokapstrādes SIA Cord, investējot maziet vairāk par 1 miljonu ASV dolāru, ir būtiski palielinājis savas kokzāģēšanas jaudas. «Šobrīd Tukumā ir uzstādīta lietota Zviedrijā pirkta kokzāģētava, kuras gada jauda ir 50 000 — 60 000 m3 zāģmateriālu vienā maiņā,» skaidro SIA Cord izpilddirektors Ivo Šneiders. Viņš atzīst, ka šobrīd zāģētava strādā testa un regulēšanas režīmā ar apmēram 20 % lielu noslodzi, tomēr plānoto ražošanas jaudu paredz sasniegt apmēram pusgada laikā. Db veidotajā lielāko kokzāģētavu topā pēc pērn saražotā zāģētās produkcijas apjoma m3 SIA Cord ieņēma 14. vietu. Tomēr šie kapitālieguldījumi SIA Cord ļaus ražot vismaz 3 — 4 reizes vairāk zāģmateriālu, nekā tika iespēts pērn, 23 028 m3 un arī kļūt par vidēja līmeņa kokzāģētavu Latvijā. Pēc I. Šneidera teiktā, investīciju atpelnīšana tiek plānota apmēram četru gadu laikā. Savukārt veco kokzāģētavu paredzēts pārcelt uz Baltkrieviju, kur jau strādā viena no SIA Cord grupas kokzāģētavām (pērn saražoti ap 15 000 m3 zāģmateriālu, kuru tālākā apstrāde veikta Rīgā). Cord grupā ietilpst ne tikai pats SIA Cord, bet arī kokzāģētājs SIA Reshold, mežizstrādes un transporta uzņēmums, kā arī tirdzniecības kompānija, kurš Cord grupas uzņēmumu saražoto un iepirkto realizē Lielbritānijā un Īrijā, kopumā nodarbinot 350 — 400 strādājošo, skaidro I. Šneiders. Pērn kopumā SIA Cord realizējis apmēram 110 000 m3 zāģmateriālu, no kuriem iepirkti no citiem ražotājiem ir ap 70 000 m3. I. Šneiders atzīst, ka realizēt varētu arī vairāk. Tā kā zāģbaļķu augsto cenu dēļ, samazinās to zāģētavu loks, kas piegādā zāģmateriālus SIA Cord, tika pieņemts lēmums par kokzāģētavas iegādi un pašu ražošanas jaudu kāpināšanu. Lai arī šobrīd ne viens vien kokrūpnieks atzīst, ka galvenā problēma ir nevis saražotās produkcijas noiets, bet gan baļķu iegāde, tomēr I. Šneideram resursu sagāde bažas nerada, jo Cord grupā ir mežizstrādes uzņēmums, turklāt ir noslēgti līgumi ar citiem baļķu piegādātājiem, arī par to importu.

Zviedrijā pēc 2005. gada janvāra vētras joprojam no meža nav izvestas sacirstas un sakrautas vējgāzes tādos daudzumos, ka iestādēm radušās nopietnas bažas par neredzētu kukaiņu savairošanos pavasarī. Runa ir par baļķu grēdām, kas daudzviet vēl stāv ceļmalās un varētu kļūt par koksnes kaitnieku perēkļiem. Tādēļ Zviedrijas meža pārvalde (Skogstyrelsen) devusi norādījumu visiem meža īpašniekiem izvest visus koksnes krājumus vai «padarīt tos nederīgus kā perināšanās vietas» līdz 15. jūlijam. Tā kā visus ceļmalās sakrautos balķus nav iespējams izvest uz zāģētavām vai koksnes krātuvēm ārpus meža (piem., uz vietām, kur baļku grēdas smidzina ar ūdeni), lielais meža koncens Sodra nolēmis izmantot apstrīdētu kukaiņu indi cipermetrīnu (cypermertin) baļku krājumu smidzināšanai. Balķu smidzināšana un impregnēšana ar cipermetrīnu novērstu kukaiņu vairošanos, taču šādi plāni izraisījuši nopietnas rūpes zviedru vides aizsardzības iestādēs. Cipermetrīnu uzskata par ļoti spēcīgu un bīstamu indi, sevišķi, ja tā nonāk ūdenskrātuvēs, kur inde vai nogalināt zivis. Kā raksta avīze Hallands Nyheter, brīdinājumi par kukaiņu vairošanos nostāda sabiedrību izvēlē starp riskēšanu ar divām katastrofām – neredzētu kukaiņu uzbrukumu gan baļķu krājumiem, gan veselam mežam, vai arī masveidīgu zivju un citu ūdenskustoņu noindēšanu. Avīze norāda, ka ar nejaušu pusmiljons lašu mazuļu noindēšanu «zivju fermā» 1991. gadā pietika, lai valsts iestādes censtos aizliegt cipermetrīna priekšteci permetrīnu. Aizliegumu novērsa spiediens no meža nozares, taču to vēlāk aizliedza Eiropas Savienība. Savukārt cipermetrīns esot desmit reizes indīgāks, nekā aizliegtais permetrīns.

Pagājušā gada laikā no Latvijas eksportēti 2,29 miljoni kubikmetru skujkoku zāģmateriālu, kas ir par 1% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Saglabājas iepriekšējo gadu tendence strauji augt zāģmateriālu pieprasījumam Āfrikas un Āzijas tirgos, aģentūru LETA informēja Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta informācijas centra vadītājs Igors Krasavcevs.

Lielākais produkcijas realizācijas apjoma pieaugums - par 14% - gada griezumā bija vērojams Āfrikas tirgū, kurp pērn aizsūtīti 345 000 kubikmetru zāģmateriālu, kā arī Āzijas reģionā, kurp aizsūtīti 334 000 kubikmetru, veidojot 2% pieaugumu.

Tikmēr eksportā uz Eiropu bija vērojams 2% kritums, izvestajiem zāģmateriāliem sasniedzot 1,60 miljonu kubikmetru apjomu.

Pagājušajā gadā piecas lielākās skujkoku zāģmateriālu realizācijas valstis bijušas Lielbritānija (0,76 miljoni kubikmetru), Vācija (0,16 miljoni kubikmetru), Nīderlande (0,15 miljoni kubikmetru), Igaunija (0,13 miljoni kubikmetru), kā arī Polija (80 000 kubikmetru).

Savukārt Āzijas reģionā gada laikā visvairāk skujkoku zāģmateriālu eksportēts uz Japānu (11 000 kubikmetru), Koreju (10 000 kubikmetru) un Izraēlu (40 000 kubikmetru).

Proti, pērn eksportēti 2.33 milj. m3 skujkoku zāģmateriālu, kas ir par 4.1 % mazāk nekā 2004. gadā, kaut arī ienākumi no tiem bijuši par 2.8 % lielāki. Lielākais Latvijas skujkoku zāģmateriālu tirgus (ietver galvenokārt celtniecības materiālus) ir Lielbritānija un Īrija — aizņemot 6 5% no kopējā zāģmateriālu eksporta apjoma, secina lielākā Latvijas kokzāģētāja un viens no lielākajiem zāģmateriālu eksportētājiem SIA Vika Wood izpilddirektors Andris Krecers. Viņš atzīst, ka pērn izrādīta lielāka aktivitāte citos Rietumeiropas tirgos Vācijā, Nīderlandē un Francijā. Viņaprāt, par perspektīvu tirgu var uzskatīt ASV tirgu. Kā negatīvu tendenci A. Krecers, redz zāģmateriālu eksporta kritumu uz Japānu, kas uzskatāms par labu cenu tirgu, ja vien tiek piedāvāts īstais produkts. «Pretēji tam, SIA Vika Wood pērn palielināja skujkoku zāģmateriālu ralizācijas apjomus (60 % no kopējā Latvijas eksporta) Japānā pat neraugoties uz grūtībām sakarā ar vējlaužu bojātajiem baļķiem,» uzsver A. Krecers. Viņš norāda, ka izejvielu cenu un apjoma spiediens liek meklēt katrai produktu grupai piemērotāko tirgu ne tikai Eiropā un ne tikai eksportā.

«Vētra skujkoku tirgu ir apmetusi kājām gaisā,» lakoniski situāciju vērtē viena no lielākajiem Latvijas kokzāģētājiem SIA Swedwood Latvia tirdzniecības vadītājs Ronalds Jurevics. Viņš atzīst, ka neviens nebija rēķinājies ar vētru un tādēļ savos izdevumos bija ieplānojis ievērojami lielākus tēriņus skujkoku zāģbaļķu iegādei, taču šo sortimentu pārprodukcija ir izraisījusi cenu kritumu, kā rezultātā šobrīd uzņēmumu izdevumi par skujkoku sortimentu iegādi ir vidēji par 25 — 33 % mazāki nekār sākotnēji plānotajie. «Cik viegli vētra uzaudzē šos taukus, tik ātri arī pēc tam tie tiks noēsti,» uzsver R. Jurevics. Šāds secinājums tiek balstīts uz to, ka maijs ir pēdējais mēnesis, kad no vētrā postītajiem mežiem vēl var dabūt laukā savas kvalitatīvās īpašības nezaudējušo priedi, bet jau šā gada nogalē un vēl jo vairāk 2006. gadā šī sortimenta tirgū trūks un tam kāps cenas. Tāpēc, lai perspektīvā — 2006. gadā pēc pašreizējās baļķu pārprodukcijas un cenu krituma neiestātos «bada laiki», apaļkoksne būs jāimportē tāpat kā to dara Igaunijas un Skandināvijas kokzāģētavas, norāda R. Jurevics. «Jā, visas kokzāģētavas ir teju vai iekrautas ar baļķiem, tās strādā ar maksimāli iespējamo jaudu, jo, tikai vairāk sazāģējot, var vairāk nopelnīt, taču — cik ilgi?» jautā R. Jurevics. Viņš uzsver, ka vētra uz laiku ir devusi jaunas iespējas kokzāģētājiem, jo īpaši nelielajiem un vidējiem, kuri atradās pirmsbankrota stāvoklī vai arī apsvēra aiziešanu no kokzāģēšanas. Tomēr šis apaļkoku cenu kritums būs īslaicīgs un, cik šo dabas doto laiku nelielie uzņēmumi būs izmantojuši lietderīgi, rādīs laiks, atzīst R. Jurevics. Viņš norāda, ka tieši baļķu cenu kritums un pārprodukcija ir viens no galvenajiem iemesliem dažādu skujkoku izstrādājumu cenu kritumam Latvijas tirgū. Otrs ne mazāk svarīgs iemesls ir kritums mēbeļu rūpniecībā, kas daļēji saistīts ar sezonalitāti un spēcīgām izmaiņām mēbeļu ražošanā, atzīst R. Jurevics. «Starptautiskajā tirgū Latvija ir pārāk sīks spēlētājs, lai varētu ietekmēt, piemēram, priedes zāģmateriālu noieta cenas, taču Zviedrija un tajā radītie vētras mežu postījumi gan varētu šo to mainīt,» uzsver SIA Swedwood Latvia tirdzniecības vadītājs. Viņš uzsver, ka starptautiskajā tirgū zāģmateriālu cenas tomēr krītas, tajā pašā laikā būtiski pieaugot kuģu frakta izmaksām. Tā kopš šā gada 1. janvāra kuģu frakta cenas ir kāpušas par 30 %, un tas ir sāpīgi, it īpaši, ja frakta izmaksas veido apmēram 20 % no kopējām zāģmateriālu ražošanas izmaksām, protams, šis kāpums nav ļoti bīstams dārgāku koksnes izstrādājumu ražotājiem,» skaidro R. Jurevics. Viņaprāt šāda situācija ietekmēs eksporta apjomus uz noteiktām valstīm (tirgiem).

Viens no lielākajiem Latvijas kokzāģetājiem SIA Nelss pērn saražojis 190 500 m3 zāģmateriālus, bet 2005. gadā plāno pārstrādāt apmēram 400 000 m3 baļķu. Pērn uznēmums izžāvējis 227 000 m3 zāģmateriāku, bet šogad plāno izāvēt nedaudz vairāk — 240 000 m3. Pērn Nelss ir eksportējis 280 000 m3 zāģmateriālu,liecina uznēmuma informācija. Kokapstrādē uznēmumā pērnā gada sākumā tika nodarbināti 426, bet 2005. gada sākumā jau 437 strādājošie. Bez tam Nelss koapstrādē pērn investējis 2.41 milj. Ls, bet šogad plāno ieguldīt nedaudz vairāk — ap 2.53 milj. Ls, liecina uznēmuma informācija. Uzņēmums arī nodarbojas ar Krievijas kokmateriālu importu, tā pērn importēti 85 000 m3 zāģmateriālu un 100 000 m3 baļķu. Pērn Nells kāpinājis zāģmateriālu realizācijas apjomus uz ASV — par 41 %. Turklāt Nells pērn kāpinājis koksnes izstrādājumu ar augstāku pievienoto vērtību realizācijas apjomus uz ASV, Japānu. Arī šogad Nelss plāno pārdalīt noieta tirgus par labu pievienotās vērtības produktiem.

Meža nozares produkcijas eksporta ieņēmumi šā gada pirmajā pusgadā sasnieguši teju 2,2 miljardus eiro, kas ir par 36,6% vairāk nekā analogā laikā 2021. gadā, un šis apjoms ir lielāks nekā visā 2016. gadā kopā; šādas situācijas iemesls – baiļu cena.

Zemkopības ministrijas apkopotā informācija pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem rāda, ka 2022. gada I pusgadā ir novērots nepieredzēts eksporta ienākumu pieaugums, kaut arī faktiskais eksporta apjoms (m3 vai tonnās) ir mazāks vai aptuveni tāds pats, salīdzinot ar 2021. gada I pusgadu. Ienākumi no zāģmateriālu eksporta pieauguši par 33,9%, kaut arī to piegādes daudzums ir par 1,1% mazāks. Savukārt apaļkoksnes eksporta apjoms ir pieaudzis par 1,9%, bet ienākumi no eksporta pieauguši par 59,6%. Būtībā ienākumu pieauguma pamatā ir ažiotāža un tā brīža neziņa par attiecīgo produktu pieejamību perspektīvā.

Neredzēta aina

„Patiešām tas ir nepieredzēts ienākumu pieaugums, kam pamatā ir bailes, proti, ārvalstu zāģmateriālu un plātņu materiālu pircēji pēc Krievijas invāzijas Ukrainā nobijās par iespējamu šo produktu nepieejamību un deficītu, tāpēc bija gatavi maksāt ļoti augstu – tā dēvēto riska cenu tikai tāpēc, lai viņiem šādi produkti būtu,” situāciju skaidro Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss. Viņš norāda, ka brīdī, kad ir redzami šā gada pirmā pusgada eksporta ieņēmumi, iepriekš minētā situācija jau ir pagātne. „Zāģmateriālu cenas pēc neticamu augstuma rekordu sasniegšanas pašlaik ir nokāpušas pagrabā. Tie ir sava veida amerikāņu kalniņi – te augšā, te lejā, turklāt salīdzinoši īsā laikā,” skaidro K. Klauss. Viņš nenoliedz, ka situācijā, kad zāģmateriālu cenas lielākajos to noieta ārvalstu tirgos ir sarukušas, jāsamazinās būtu arī zāģbaļķu iepirkuma cenām, taču tās joprojām augstā līmenī uztur malkas kosmiskās cenas, kuras turpina karsēt dabasgāzes deficīts un tās neadekvātās cenas Eiropā.

Investējot teju vienu miljonu eiro, SIA Jaunzeltiņi uzstādījuši zāģmateriālu ēvelēšanas līniju, kura jau kļuvusi par būtisku kokmateriālu apstrādes — impregnēšanas – papildinājumu; tas ļauj cerīgi raudzīties nākotnē situācijā, kad teju vai visos lielākajos noieta tirgos ir recesijas pazīmes.

„Kokmateriālu apstrāde — žāvēšana, ēvelēšana, impregnēšana, profilēšana - ir papildu pievienotās vērtības pakalpojums, ko izmanto klienti, lai savu kravu transportēšanas laikā pievienotu tai vērtību,” skaidro SIA Jaunzeltiņi valdes priekšsēdētājs Artūrs Veispāls. Viņš norāda, ka zāģmateriālu ēvelēšana ir vienas no uzņēmuma jaunākajām investīcijām pievienotās vērtības pakalpojumos. „Ēvelēšanas līnijas izveide tika pabeigta 2023. gada sākumā, un pašlaik, strādājot vienā maiņā, varam apstrādāt 1500 m3 mēnesī. Taču pie sasniegtā neapstājamies, turpinām investēt un uzlabot ēvelēšanas un šķirošanas pakalpojumu, kā rezultātā jau 2024. gadā plānojam palielināt šīs iekārtas jaudu vēl par 30%,” izaugsmes ieceres atklāj A. Veispāls.

Pērn viens no lielākajiem zāģmateriālu ražotājiem — SIA Nelss — par 39 500 m3 jeb 20.7 % — palielinājis kopējās saražotās produkcijas apjomu salīdzinājumā ar 2004. gadu. Pērn SIA Nelss kokzāģētavā Aizkrauklē saražoti 230 000 m3 zāģmateriālu, bet šogad plānots zāģmateriālu ražošanu paaugstināt līdz 250 000 m3, skaidro SIA Nelss direktors Uldis Asars. Viņš norāda, ka kokzāģētavas jauda ļauj saražot vairāk zāģmateriālu, taču, nav jēgas ražot, lai pārdotu neapstrādātus dēļus, tāpēc nežāvēti zāģmateriāli tiek pārdoti nelielos apjomos. «Tie lielākoties ir malu dēļi, kuriem ekonomiski neatmaksājas pievienot vērtību,» norāda U. Asars. Viņš norāda, ka pērn ir investēts žāvētavu jaudu palielināšanā, kas 2006. gadā ļaus izžāvēt ap 300 000 m3 salīdzinājumā ar 230 000 m3 pērn. Tāpat ir uzbūvēts jauns ēvelēšanas cehs, otra augstspiediena impregnēšanas līnija. Kopumā kokzāģētavas kompleksā Nelss 2005. gadā investējis 1.5. milj. Ls. Šogad uzņēmums kopumā plāno ieguldīt apmēram 3.3 milj. Ls. «Ieguldījumi paredzēti dzelzceļa atzarā, kas ļaus samazināt baļķu vadāšanu cauri pilsētai no Aizkraukles stacijas uz uzņēmumu, jaunu pievadceļu izbūvei, muitas noliktavu, kā arī kokmateriālu glabāšanas laukumu izveidei,» skaidro U. Asars.

«Zāģmateriālu apjoma eksporta kāpuma pamatā liela nozīme ir importa izejvielām — apaļkoksnei un zāģmateriāliem, jo Latvijā nav lieku zāģbaļku resursu, bet kokzāģēšanas jaudas pārsniedz valstī legāli iegūstamo baļķu apjomus.» uzsver Latvijas kokmateriālu eksportētāju asociācijas izpilddirektors Harijs Jordāns. Viņaprāt, Latvijas kokrūpnieki savu ražošanas apjomu kāpināšanai arvien vairāk izmanto importēto (vai ieved uz pārstrādi) koksni. To rāda arī apaļkoksnes imports, kas no 388 800 m3 2002. gadā pieaudzis līdz 459 200 m3 2003. gadā, savukārt zāģmateriālu imports no 157 900 m3 2002. gadā palielinājies līdz 457 000 m3. «Zāģmateriālu imports gada laikā pieaudzis par 189.4 % jeb 300 000 m3,» uzsver H. Jordāns. Visvairāk kokmateriālu tiek importēti no Krievijas, no kurienes pērn ieveda lauvas tiesu apaļkoku un zāģmateriālu. Latvijā strādājošie kokrūpnieki sekmīgi turpina strādāt meža resursiem bagātajā Krievijā un Baltkrievijā, tāpat kā to agrāk darīja skandināvu uzņēmēji, norāda H. Jordāns.

Lielais zviedru zāģētavu koncerns «Setra» sācis izķepuroties no nopietnas krīzes, raksta avīze «Dagens Industri» (DI). «Setra», kas pieder valsts uzņēmumam «Sveaskog» (50 %) un Zviedrijas Zemnieku savienībai (Lantbrukarnas riksförbund, 25 %) pēdējo divu gadu laikā zaudējusi vairāk nekā 260 miljonus kronu (apmēram 19.25 miljonus Ls). Uzņēmuma pārdošanas apjoms 2005. gadā bija 5.4 miljardi kronu (apmēram 400 miljoni Ls). Galvenais zaudējumu cēlonis, kā raksta DI, bijis nepareizs zāģmateriālu sortiments. No 2.4 miljoniem saražotās produkcijas 70 % veidoja priedes zāģmateriāli. Kā atzīmē avīze, priedes zāģmateriālu cenas strauji kritās pēc tam, kad 2004. gadā Ziemeļāfrikas tirgū «tika izgāzta» produkcija no Krievijas. Šobrīd priedes zāģmateriālu cenas atkal kāpušas, taču vienlaikus kāpj arī priedes baļķu cenas. Tas liek «Setra» pārstāvim secināt, ka uzņēmums šogad, iespējams, gūs ļoti pieticīgu peļņu (pārtraucot virkni zaudējumu gadu).

Vienam no Latvijas eksporta balstiem - meža nozarei -2008. gads būs smagu pārbaudījumu laiks, ko rada straujais izmaksu pieaugums ar pieprasījuma kritumu noieta tirgos. Ekju finanšu direktors Uldis Nāzars.

Tādas prognozes izsaka ne viens vien nozares uzņēmējs. Tas nozīmē, ka nozarē straujāk nekā agrāk notiks strukturālas pārmaiņas, tiek pieļauts, ka vairāki Latvijas mērogiem vidēji un pat lieli spēlētāji veiks reorganizāciju (ražošanas optimizāciju), pārtraucot ražot koksnes izstrādājumus, kuri nedod peļņu, bet sliktākajā gadījumā pat pārtrauks savu darbību vismaz šajā nozarē. Tiesa, kā kopējos meža nozares ražošanas un ienākumu ciparus ietekmēs šīs prognozes, vēl neviens īsti paredzēt neuzņemas, jo ir taču kompānijas (piem., SIA Bolderaja Ltd utt.), kuras ieguldījušas lielus līdzekļus un izveidojušas modernas lieljaudas ražotnes, kas arī kompensēs ienākumu kritumu, ko radīs citu ražotāju ienākumu kritums.