Mazumtirdzniecība

Zara īpašniece paziņo, ka cenas nepaaugstinās

Lelde Petrāne,14.12.2011

Jaunākais izdevums

Pasaulē lielākais apģērbu mazumtirgotājs Inditex pārspējis prognozes, paziņojot, ka tā peļņa augusi par 10%. Pieaugumu sekmējusi paplašināšanās Āzijā un pārdošana tiešsaistē, ziņo BBC.

Zara veikalu ķēdes īpašniece paziņojusi, ka gada pirmo deviņu mēnešu tīrā peļņa veido 1,3 miljardus eiro. Atbilstošajā laika posmā iepriekšējā gadā tā bija 1,17 miljardi eiro.

Tīrais apgrozījums palielinājies līdz 9,7 miljardiem eiro.

Kompānija paziņojusi, ka tā nepaaugstinās cenas un tās plāns atvērt jaunus veikalus tiek īstenots.

Inditex sniegusi informāciju, ka atvērusi Zara veikalus Taivānā, Dienvidāfrikā un Azerbaidžānā, demonstrējot savu globālo tirdzniecības jaudu. Tā sākusi arī tiešsaistes pārdošanu Japānā.

Inditex ir arī tādi zīmoli kā Pull & Bear, Massimo Dutti un Bershka.

Programmatūra

Izstrādāta apģērbu zīmola Zara aplikācija Android operētājsistēmas viedtālruņiem

Lelde Petrāne,05.09.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienu dinamiskais dzīvesveids ir būtiski mainījis arī iepirkšanās paradumus. Lai padarītu iepirkšanos vēl ērtāku un palīdzētu izvēlēties saskaņotu garderobi, apģērbu zīmols Zara radījis savu aplikāciju viedtālruņiem, kas darbojas uz Android operētājsistēmas bāzes.

Pirmos sešus mēnešus aplikācija būs pieejama ekskluzīvi Samsung Apps aplikāciju veikalā visiem Samsung viedtālruņu un planšetdatoru lietotājiem.

Zara aplikācijā atspoguļotas jaunākās modes tendences, ko piedāvā Zara Woman, TRF, Men un KIDS kolekcijas.

Ar aplikācijas palīdzību varēs arī noskanēt preču svītrkodus, lai atrastu konkrēto preci aplikācijā. Ja veikalā nebūs pieejams pircējam nepieciešamais apģērba izmērs vai krāsa, aplikācija palīdzēs atrast tuvāko Zara veikalu sekmīgai pirkuma veikšanai.

Atsevišķās valstīs aplikācija nodrošinās arī ērtu iepirkšanos Zara interneta veikalā (Baltijas valstīs šis pakalpojums pagaidām nav pieejams).

Tirdzniecība un pakalpojumi

Viļņā atklāts lielākais Zara veikals Baltijas valstīs

LETA,12.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viļņā tirdzniecības un izklaides centrā Ozas ceturtdien atklāts lielākais un modernākais Zara veikals Baltijas valstīs, vēsta Vz.lt.

Kā paziņojusi uzņēmumu grupa Apranga, kas pārstāv šo zīmolu, jaunā veikala platība ir gandrīz 2300 kvadrātmetru, bet interjera risinājumi līdzinās Zara veikaliem Ņujorkā, Londonā, Madridē, Parīzē un Honkongā.

Kopumā Baltijas valstīs darbojas 11 Zara veikali. Kompānija neatklāj, cik investējusi jaunajā Viļņas veikalā.

«Šajā tirdzniecības centrā mums tagad ir pieci veikali,» pastāstījis Apranga ģenerāldirektors Rimants Pervenecks. «Nākotnē šeit saskatām perspektīvas arī citiem projektiem».

Ozas kompānijas ECE Projektmanagement Vilnius ģenerāldirektore Inga Navickaite norādījusi, ka tirdzniecības centrā Ozas izveidojies plašs modes zīmolu piedāvājums.

Mazumtirdzniecība

Mazumtirgotāja Zara īpašniece pērn nopelnījusi 2,6 miljardus

Lelde Petrāne,21.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veikalu tīkla Zara īpašniece - Spānijas Inditex - paziņojusi par gada peļņu 2,6 miljardu ASV dolāru apmērā, kas ir pieaugums par 11%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ziņo BBC.

Pagājušajā gadā Inditex atvērusi 483 veikalus. Tai tagad pieder 5527 veikali visā pasaulē ar dažādiem zīmoliem, un šogad plānots atvērt vēl 520 veikalus.

Kompānija investē arī tiešsaistes biznesā un šogad plāno atvērt Zara internetveikalu Ķīnā.

Pagājušajā gadā Inditex Ķīnā atvērusi 132 jaunus veikalus, no kuriem 30 bija ar Zara zīmolu.

Analītiķus Inditex darbības rezultāti patīkami pārsteiguši.

Kompānijas akciju cena otrdien sasniegusi rekordu - 71,74 eiro. Šogad tā augusi par 13%.

Tas palīdzējis Inditex dibinātājam Amancio Ortega kļūt par bagātāko cilvēku Spānijā. Ortega pieder gandrīz divas trešdaļas no Inditex.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc aģentūras Bloomberg miljardieru indeksa jaunākajiem datiem Spānijas Inditex lielākais akcionārs Amansio Ortega ar 39,5 miljardu dolāru vērtu privāto rocību kļuvis par bagātāko cilvēku Eiropā. Arī viņa modes veikalu kompānija Inditex, kuras zīmoli Zara, Pull & Bear, Massimo Dutti un citi pazīstami arī Latvijā, šogad izcēlusies ar ievērojamu ekonomisko rādītāju kāpumu.

Galīcijas pilsētā Lakorunjā bāzētās kompānijas un tās ilggadējā vadītāja (A. Ortega aizgāja no amata pērn jūlijā, paturot 59% akciju) pašreizējo panākumu atslēga ir atkarības mazināšana no pašmāju tirgus. 2012. gada pirmajā ceturksnī šis jau tā pasaulē lielākais apģērbu pārdevējs pamanījies peļņu gada griezumā paaugstināt par 30%. Naudas izteiksmē tas, ieskaitot aprīli, ir 432 miljoni eiro.

Pašlaik Spānijas tirgus veido vien 22% Inditex apgrozījuma, bet 45% nāk no jaunattīstības ekonomikām. Lai gan visvairāk Inditex piederošo zīmolu veikalu aizvien ir Eioropā – vairāk nekā 4300, biznesa uzsvars aizvien vārāk tiek likts uz pārējo pasauli. Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā kompānijai 400 veikalu, Āzijā – gandrīz 900. Septembrī plānots Ķīnā atvērt arī interneta veikalu.

Tirdzniecība un pakalpojumi

Apranga pagarina sadarbību ar Inditex līdz 2016. gadam

Žanete Hāka,17.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas apģērbu mazumtirdzniecības uzņēmums Apranga Group vienojies ar starptautisko apģērbu mazumtirgotāju Inditex par franšīzes līguma pagarināšanu līdz 2016. gadam, liecina paziņojums NASDAQ OMX Vilnius.

Līgums pagarināts tādiem zīmoliem kā Zara, Bershka, Pull and Bear, Stradivarius un Massimo Dutti.

Abu uzņēmumu sadarbība sākās 2004. gadā, un franšīzes līgumi tika pagarināti 2008. un 2011. gadā. Pirmais Zara veikals Baltijas valstīs tika atvērts 2004. gada augustā, bet pirmais Bershka veikals – 2006. gada februārī. Šā paša gada augustā Baltijas valstīs atklāja pirmo Pull and Bear veikalu, bet 2008. gada aprīlī – Stradivarius. Savukārt 2011. gada augustā Baltijā sāka darboties pirmais Massimo Dutti veikals.

Patlaban Apranga pieder 38 Inditex tīkla veikali – desmit Zara, astoņi Bershka, astoņi Pull and Bear un seši Stradivarius un Massimo Dutti katram.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Es jau agri zināju, ka gribu nodarboties ar modi, bet dizaina skolai biju par jaunu – tur pieņēma tikai no 18 gadiem, tāpēc sākumā trīs gadus mācījos par drēbnieci. Tā kā es tiešām zināju, ko daru, no sākta gala,» saka apģērbu veikalu ķēdes H&M radošā konsultante Margarēta van den Boša

Fragments no intervijas:

Kas ir jūsu konkurētspējas šķautne?

H&M grupas iekšienē mums ir arī citi zīmoli un veikali – COS, Monki, Weekday, Cheap Monday, tā kā piedāvājums ir dažāds. Tomēr uzskatu, ka klienti jebkurā gadījumā redz, ka mēs atšķiramies, piemēram, no Zara. Viņi noteikti ir ļoti labi savā darbā, tomēr mūsu klienti ir citi.

Droši vien esat mēģinājuši definēt šos savus klientus, ja?

Protams, ka esam. Arī Zara grupā ir daudzi atsevišķie zīmoli, bet ir redzams, ka tie ir vairāk domāti Dienvideiropai. Mēs strādājam tajos pašos segmentos, tomēr atšķirīgi. Es domāju, ka mūsu dizains ir ziemeļnieciskāks, arī mūsu klienti ir jaunāki. H&M veikalos ir dažādi cenu līmeņi, tomēr standarta kolekcijās mūsu preces noteikti ir arī lētākas.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gārsa, pieneņu lapas, nātres, kosas, virza, madaras, dadži, ceļmallapas un citi zaļumi kādam šķiet pļavas vai meža rota, citam – vērtīga vitamīnu «bumba»

Superbarības (superfood) popularitāte uzņēm apgriezienus, turklāt Latvijas ēdāji sāk novērtēt ne tikai ārvalstu brīnumproduktus, bet interesējas par vietējām dabas veltēm. Latvijas daba ir ļoti dāsna.

Nezāļu kokteilis

«Pirmos pavasara saulītē parādījušos nezāļu zaļumus var izmantot kā veselīgu hlorofila devu, kas pēc savas būtības ir fotosintēzes rezultātā pārstrādāta tīra saules enerģija. Nezālēs ir daudzveidīgas bioloģiski aktīvās vielas (ogļhidrāti, organiskās skābes, vitamīni, fitoncīdi, minerālvielas),» stāsta veikala Uz zaļa zara valdes locekle Inese Psarjova. Pirms diviem gadiem viņa sāka lolot sapni par savu zaļo lietu veikalu, taču tagad tas ir sācis darbību. Uz zaļa zara gatavo arī zaļos kokteiļus, piegādā tos uz darbavietām un mājām. Tajos ir gan pirmie pavasara zaļumi, gan jaunās aveņu un upeņu lapas. Vēlāk – kliņģerīšu lapiņas un ziedi. Labs garastāvoklis ir obligāts nosacījums zaļo kokteiļu pagatavošanai. Uz zaļa zara iegriežas cilvēki, kas ikdienā nevar paspēt sarūpēt sev un savai ģimenei ekoloģiski tīrus un daudzveidīgus augļus, dārzeņus, zaļumus, tomēr rūpējas par veselību un apzinās svaigo zaļumu lomu ēdienkartē, vēlas pēcpusdienas kafijas devu aizvietot ar kaut ko veselīgu.

Mazais bizness

Mana pieredze: Ceļojuma iedvesmu pārvērš naudā

Ilze Žaime,31.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mērķis ir parādīt latviešiem, kas ir Japāna, daudzi to vēl nezina, saka konditore Kristīna Čirikala.

SIA Sweet Memory (zīmols Mochi) novembrī svinēs gada jubileju. Izmēģināt dažādus Japānas produktus un nogaršot mochi jau ir iespējams divās kafejnīcās Rīgā – Barona un Skolas ielā. To izveidotāja Kristīna Čirkala stāsta, ka tas nebūtu noticis bez pircēju pamudinājuma. «Tolaik, kad mochi pārdevām internetā, daudzi rakstīja, ka gribētu atnākt, padzert kafiju un apēst šo desertu pie mums,» atceras jaunā uzņēmēja.

Iedvesmu rod ceļojot

Ēdināšana Kristīnai vienmēr ir bijusi ļoti tuva, viņa ir ieguvusi gan konditora, gan pavāra izglītību un strādājusi dažādos konditorejas uzņēmumos. Pēc atgriešanās no ceļojuma uz Japānu viņai dzima doma jaunatvestās idejas un receptes likt lietā, vilināja gan interese pamēģināt radīt Japānā tik populāro desertu, gan doma to piedāvāt citiem. «Tā pasaule man raisīja šoku, arī tas, ko cilvēki ēd. Katru dienu pamēģināju kaut ko jaunu. Tradicionālais deserts Mochi – rīsu mīklas kūciņas – tur ir visur,» stāsta konditore.

Eksperti

Naftas cenu ietekme uz Latvijas patēriņa cenām

Latvijas Bankas ekonomisti Oļegs Krasnopjorovs un Andrejs Bessonovs,09.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenai pieaugot par 10%, patēriņa cenu līmenis Latvijā vidējā termiņā palielinās par 0.6%, liecina pētījuma rezultāti. (Raksts balstīts uz Latvijas Bankas ekspertu veikta pētījuma, kas pilnā apjomā tiks publicēts vēlāk.)

Pēdējo mēnešu laikā tirgus vairākas reizes pārskatīja naftas cenu prognozes uz leju. Investoru bažas noteica gan lēnāks globālās ekonomikas attīstības temps (kas nozīmē arī mazāku pieprasījumu pēc naftas produktiem), gan arvien pieaugošā naftas ieguve ASV. Šķita, ka situācija būtiski mainījās 14. septembrī, kad uzbrukumā cieta vairāki Saūda Arābijas naftas rūpniecības objekti, tajā skaitā pasaules lielākā naftas pārstrādes rūpnīca Abkaikā. Jau pirmajās stundās pēc biržas atvēršanas tas noteica naftas cenas kāpumu par vairāk nekā 10%.

Trīs nedēļu laikā pēc uzbrukuma naftas cena atgriezās iepriekšējā līmenī. Saūda Arābijai atjaunojot naftas ieguves apjomu ātrāk, nekā to gaidīja investori. Tomēr šīs gadījums uzskatāmi parāda, cik svārstīga var būt naftas cena. Ja naftas cenas kāpums izrādītos noturīgs, cik lielā mērā tas ietekmētu patēriņa cenu dinamiku Latvijā? Kādu produktu un pakalpojumu cenas visvairāk reaģē uz naftas cenas svārstībām? Caur kādiem kanāliem un cik ātri naftas cenu dinamika izpaužas Latvijas patēriņu cenās? Vairāk par to – šajā rakstā.

Eksperti

Vai atkal jau «Dzīvnieku ferma»? Jeb valdes atbildības par nodokļiem ideja ir pārāk plaša

Jānis Taukačs, SORAINEN partneris,03.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesen FM publicēja ziņu (1), ka plānots ieviest valdes solidāru atbildību par uzņēmuma nesamaksātajiem nodokļiem, kas izveidojušies pēc nākamā gada 1. janvāra. Drīz pēc tam publiskots arī pats likumprojekts un tā anotācija (2). Galvenā doma nav peļama – valsts vērsīsies pret negodīgajiem valdēs, kas pamet dēļ nodokļu parādiem grimstošu kuģi un izveido jaunu, ar pēc iespējas līdzīgu nosaukumu, ar no kuģa pārņemtiem aktīviem un bez satīrīšanas aiz sevis.

Piemērs

Likumprojektā paredzēts, ka jāpiepildās visiem trijiem kritērijiem, lai nodokļus varētu piedzīt no valdes. (3) Tomēr, tas var izrādīties nemaz ne tik sarežģīti. Piemēram, VID audita laikā ar informācijas pieprasīšanu ārvalstu nodokļu administrācijām uzņēmumam iespējams ilgstoši neatmaksāt PVN. Alternatīvs variants – biznesa projekts izrādījies neveiksmīgs. Tādēļ uzņēmumam izveidojas nodokļu parāds, kas pārsniedz EUR 16 000. Bankas un citi kreditori tajā pašā laikā novēršas. Arī VID nepiekrīt kavētos maksājumus sadalīt termiņos vai atlikt, jo kritēriji ir subjektīvi – VID var sadalīt vai atlikt, bet tam parasti nepieciešams kāds nodrošinājums.

Finanses

Paredz ieviest apvienošanās izvērtēšanas valsts nodevu

Žanete Hāka,12.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija izstrādājusi grozījumus Konkurences likumā ar mērķi efektivizēt konkurences lietu izskatīšanu, preventīvi veicināt konkurences tiesību ievērošanu, piemērotā naudas soda samaksu, tiesisko pienākumu izpildi, konkurences tiesību pārkāpuma rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzību un apvienošanās kontroli, tādejādi sekmējot godīgu konkurenci, informē EM.

Ar grozījumiem likumā iestrādāti uzlabojumi, kas novērš līdz šim konstatētas nepilnības, tāpat, tos izstrādājot, ņemtas vērā Eiropas Savienības (ES) Tiesas atziņas un citu ES dalībvalstu labā prakse.

Viens no būtiskākajiem jaunā likumprojekta grozījumiem paredz Konkurences Padomei (KP) tiesības ierosināt lietas par likuma pārkāpumiem tikai pēc savas iniciatīvas, kā arī iespēju prioritizēt izskatāmās lietas, tādējādi nodrošinot, ka iestāde savus resursus veltīs tieši smagāko Konkurences likuma pārkāpumu (karteļi), kā arī tādu pārkāpumu, kas būtiski ietekmē konkurenci vai patērētāju intereses, izpētei. Vienlaicīgi likumprojekts saglabā arī tirgus dalībniekiem iespēju ziņot par likuma pārkāpumiem.

Mazumtirdzniecība

Uzsāk tirdzniecības parka Alfa paplašināšanās projektu; izmantos bankas kredītu

Lelde Petrāne,20.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Linstow Center Management (LCM) un Multi Corporation 3. oktobrī Rīgā oficiāli uzsāks tirdzniecības parka Alfa paplašināšanu par 30 000m2. Projekta kopējās investīcijas sasniedz 55 miljonus eiro un to plānots pabeigt 2019. gada augustā.

Swedbank Latvija ir projekta finanšu partneris, sniedzot 40 miljonu eiro lielu aizdevumu būvniecībai.

Paplašināšanās projekts palielinās tirdzniecības parka Alfa platību, kopējai tirdzniecības centra platībai sasniedzot 100 000m2, bet nomnieku skaits no pašreizējiem 170 tiks palielināts līdz 250.

Paplašināšanās projekts paredz jaunu trīsstāvīgu piebūvi ar īpašu, gandrīz 6 500m2 plašu restorānu zonu augšstāvā, kur apmeklētāji varēs ieturēt maltīti tādos restorānos kā LIDO, Vairāk Saules, BabyBack Ribs & BBQ un Galleria d’Arte. Tāpat restorānu zonā no jauna tiks atvērti restorāni Gan Bei City, Čili Pica un Double Coffee.

Jaunās ēkas pirmajos divos stāvos tiks izvietoti apģērbu veikali Zara, Bershka, Pull & Bear, Reserved un Mohito, kā arī jauni veikali, piemēram, Zara Home, Massimo Dutti, Stradivarius, Oysho, House, Cropp, Sinsay un Moskito.

Mazumtirdzniecība

FOTO: Alfa kļūst par Latvijas lielāko tirdzniecības centru; darbi vēl nav galā

Monta Glumane,05.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības centrs Alfa pēc divu gadu būvniecības darbiem ver jaunās piebūves durvis apmeklētājiem. Līdz ar paplašināšanas darbu noslēgumu Alfa atkal kļūst par Latvijas lielāko tirdzniecības centru, palielinot iznomājamo tirdzniecības platību līdz 71 000 m².

Projekta kopējās investīcijas veido 55 miljonus eiro. Šobrīd norisinās darbs arī pie esošā tirdzniecības centa interjera renovācijas plāna.

T/c Alfa paplašināšanas darbi tika uzsākti 2017. gada septembrī. To ietvaros uzbūvētas divas jaunas ēkas – daudzstāvu autostāvvieta un trīsstāvu tirdzniecības ēka, kā arī labiekārtota teritorija, iestādot 177 kokus un veidojot Brīvības ielai piegulošo autostāvvietu kā parku. Paplašināšanas ietvaros nomnieku skaits no iepriekšējiem 170 palielināts līdz 210. Savukārt jaunās autostāvvietas ēka un teritorijas labiekārtošana šobrīd apmeklētājiem ļauj nodrošināt autostāvvietas 1750 automašīnām, kā arī velonovietnes.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar īpašu ceremoniju Linstow Center Management (LCM) un Multi Corporation otrdien, 3.okobrī oficiāli uzsāka 55 miljonus eiro vērtos tirdzniecības parka Alfa paplašināšanas darbus.

Jau vēstīts, ka tirdzniecības centru iecerēts paplašināt par 30 000m2. Projekta kopējās investīcijas sasniedz 55 miljonus eiro un to plānots pabeigt 2019. gada augustā.

Fotogrāfijas no paplašināšanās uzsākšanas ceremonijas skatiet galerijā!

40 miljonu eiro aizdevumu būvniecībai izsniedza projekta finanšu partneris Swedbank Latvija. Pēc paplašināšanās nomnieku skaits no pašreizējiem 170 tiks palielināts līdz 250.

Paplašināšanās projekts paredz jaunu trīsstāvīgu piebūvi ar īpašu, gandrīz 6 500m2 plašu restorānu zonu augšstāvā, kur apmeklētāji varēs ieturēt maltīti tādos restorānos kā LIDO, Vairāk Saules, BabyBack Ribs & BBQ un Galleria d’Arte. Tāpat restorānu zonā no jauna tiks atvērti restorāni Gan Bei City, Čili Pica un Double Coffee.

Mazumtirdzniecība

Zara īpašniecei Inditex Eiropas lietusgāžu dēļ zemākie rādītāji četru gadu laikā

Gunta Kursiša,12.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visā Eiropā mazumtirgotāju tirdzniecības apjomus iedragājuši sliktie laikapstākļi, kas atturējuši patērētājus no vasaras apģērba iegādes. Lielākās apģērbu mazumtirdzniecības kompānijas Inditex ceturkšņa izaugsme gada griezumā ir zemākā pēdējo četru gadu laikā, vēsta BBC.

Inditex peļņa laika posmā no šā gada februāra līdz aprīlim bija vien par 1,4% lielāka nekā pirms gada, un tas ir vājākais apģērbu mazumtirgotāja izaugsmes rādītājs pēdējo četru gadu laikā.

Tāpat apģērbu pārdošanā izaugsmi nepieredzēja Inditex sāncesis Hennes & Mauritz (H & M) – maijā pārdošanas apjomi bijuši tikpat lieli kā pirms gada, un uzņēmums norāda, ka tas noticis, vājo rezultātu Eiropā dēļ.

Inditex pārdošanas apjomus negatīvi ietekmēja ne vien aukstie laikapstākļi, bet arī valūtas svārstības.

Inditex ir tādu zīmolu kā Zara, Pull & Bear, Massimo Dutti, Bershka, Stradivarius, Oysho, Zara Home un Uterque īpašniece. Kopumā Inditex ir vairāk nekā seši tūkstoši veikalu 86 tirgos, tai skaitā Latvijā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē lielākais apģērbu mazumtirgotājs Inditex, turpinot atvērt veikalus un pieņemt darbā jaunus darbiniekus, paziņojis par ievērojamu peļņas un apgrozījuma pieaugumu, ziņo BBC.

Zara veikalu ķēdes īpašnieks paziņojis, ka tīrā peļņa gada pirmajos sešos mēnešos bijusi 717 miljoni eiro, kas ir pieaugums par 14%, salīdzinot ar 628 miljoniem eiro, ko tas guva attiecīgajā laika posmā pērn.

Tīrais apgrozījums palielinājies par 12% līdz 6,2 miljardiem eiro.

Īsā paziņojumā Inditex informējis, ka šajā laika posmā atvēris 177 veikalus un tā darbinieku skaits palielinājies par turpat 10%.

Saskaņā ar grupas sniegto informāciju Zara tuvākajos mēnešos plāno ieiet Dienvidāfrikā, Taivānā, Gruzijā, Azerbaidžānā un Peru.

Inditex pieder arī zīmoli Pull&Bear, Massimo Dutti un Bershka.

Pasaulē

Zara īpašnieks pērn nopelnījis 2,4 miljardus; pelņas pieaugums - niecīgs

Lelde Petrāne,19.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inditex, Spānijas modes gigants, kam pieder arī Zara zīmols, paziņojis, ka tā peļņa 2013. gadā augusi visai maz, vēsta BBC.

Pasaulē lielākais apģērbu mazumtirgotājs informējis, ka tīrā peļņa 12 mēnešos - līdz janvāra beigām, pieaugusi tikai par 1% līdz 2,4 miljardiem eiro.

Inditex pieder arī tādi zīmoli kā Massimo Dutti, Bershka un Pull and Bear.

Pārdošanas apjomi palielinājušies par 5%, bet pārdošanas apjomu pieaugums Eiropā, atskaitot Spāniju, bijis vien 0,5% apmērā. Savukārt, zīmols Zara Home uzrādījis strauju pārdošanas apjomu pieaugumu - par 29%.

2013. gadā Inditex atklāja 331 jaunu veikalu, un tagad tam pieder 6340 veikali 87 valstīs, tai skaitā Latvijā. Kompānija turpina paplašināt arī darbību interneta tirdzniecībā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017.gada 3.oktobrī uzsāktie paplašināšanas darbi t/c Alfa strauji tuvojas beigām un jau 5.septembrī tiks atklāta jaunā piebūve.

«Pēc divu gadu intensīvas būvniecības t/c Alfa ir gatava atgūt lielākā Latvijas tirdzniecības centra titulu. Tādēļ ar gandarījumu varu pavēstīt, ka jaunā Alfa durvis vērs jau šī gada 5. septembrī,» skaidro Linstow Center Management valdes priekšsēdētājs Frode Gronvolds. «Esam tiešām pateicīgi gan mūsu apmeklētājiem, gan nomniekiem un sadarbības partneriem par pacietību. Tomēr varu apgalvot – tas ir bijis tā vērts, jo tagad piedāvāsim ne tikai plašāko modes preču zīmolu klāstu vienuviet, bet spēsim nodrošināt mūsu apmeklētājiem arī plašu restorānu zonu, sporta zāli un arī unikālu bērnu izklaižu zonu.»

Jau ziņots, ka projekta kopējās investīcijas sasniedza 55 miljonus eiro un tā ietvaros tirdzniecības centrs paplašināts par 30 000 m2. Līdz ar to nomnieku skaits no pašreizējiem 170 tiks palielināts līdz 250. Šobrīd iznomātas 95% tirdzniecības platību.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Telpas Tērbatas ielā, kur līdz šim atradās apģērbu veikals Zara, plānots dalīt divās līdz četrās tirdzniecības zonās ar atsevišķām ieejām no Tērbatas un/vai Lāčplēša ielas, bet otrajā stāvā ierīkot biroju telpas, Db.lv informē SIA Liece komercdirektors Jānis Brants.

«Līgums ar SIA Apranga LV , kas pārstāv arī zīmolu Zara, beidzās 2018 gada 21 decembrī. Esam pateicīgi šim uzņēmumam par līdzšinējo salīdzinoši veiksmīgo sadarbību. Šķīrāmies, saglabājot draudzīgas attiecības un novēlot viens otram veiksmi turpmākajos projektos. Februārī tika saskaņots projekts, kas paredz pirmā stāva telpas dalīt divās līdz četrās tirdzniecības zonās ar atsevišķām ieejām no Tērbatas un/vai Lāčplēša ielas. Otrā stāva telpas tiks paredzētas un iznomātas ofisu vajadzībām. Tas ļaus kopējos ieņēmumus no konkrēto telpu iznomāšanas palielināt par 40%. Pašlaik ir noslēgts līgums par telpu pārbūvi un pielāgošanu minētajam izmantošanas mērķim,» informē J.Brants.

Mazumtirdzniecība

Bezkažokādu programmai Fur Free Retailer pievienojušies pirmie Latvijas uzņēmēji

Dienas Bizness,27.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fur Free Retailer programmā iestājušies pirmie Latvijas uzņēmēji – Uniq, Ecattus un modes zīmols Ieva Janelsiņa, tādējādi pievienojoties citiem, tostarp starptautiski plaši zināmiem, apģērbu zīmoliem, kas izvēlējušies netirgot kažokādu izstrādājumus.

Fur Free Retailer programmas mērķis ir veicināt ētiskas izvēles iespējas patērētājiem, sniedzot precīzu informāciju par mazumtirgotāja politiku attiecībā uz kažokādām. Apliecinot savu apņemšanos atteikties no kažokādu izstrādājumu ražošanas un tirdzniecības, šai programmai ir pievienojušies vairāk nekā 300 uzņēmumu no visas pasaules, tostarp Zara, H&M, Esprit, Lindex, Cubus, Dressmann, Bik Bok,Topshop, Bershka, Stradivarius un citi. Tagad Fur Free Retailer programmā iestājušies arī pirmie Latvijas uzņēmēji: Uniq, Ecattus un modes zīmols Ieva Janelsiņa.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aģentūra Reuters publicējusi fotogrāfijas, kurās redzama Vjetnamas apģērbu rūpnīca, kurā tiek ražoti arī apģērbi zīmolam Zara.

Rūpnīca atrodas netālu no Hanojas.

Vjetnamā top tādu visā pasaulē labi zināmu zīmolu kā Nike, Adidas, H&M, Gap, Zara, Armani un Lacoste preces.

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

Mazumtirdzniecība

Veikalu Zara īpašniece par spīti eiro krīzei turpina labi pelnīt

Lelde Petrāne,13.06.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spānijas Inditex, pasaulē lielākā apģērbu mazumtirgotāja, tīrā peļņa trīs mēnešos - līdz 30. aprīlim, palielinājusies par 30% līdz 432 miljoniem eiro, ziņo BBC.

Kompānija, kam pieder Zara un vairāki citi zīmoli, tostarp Massimo Dutti, Pull & Bear un Bershka, paziņojusi, ka peļņas palielināšanās saistāma ar starptautisko izaugsmi.

Apgrozījums audzis par 15% līdz 3,4 miljardiem eiro, kam palīdzējusi ekspansija Gruzijā, Bosnijā un Ekvadorā.

Inditex septembrī Ķīnā atklās Zara zīmola tiešsaistes veikalu.

Societe Generale analītiķe Anne Kritčlova lēš, ka apgrozījums, no kura atņemta jauno veikalu ietekme, pieaudzis par vismaz 6%.

«Tas ir turpinājies pirmajās sešās otrā ceturkšņa nedēļās, maijā un pusē jūnija, kas, domājot par eiro krīzi, ir pārsteidzoši,» viņa teikusi.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvā atvērts pirmais Inditex grupā ietilpstošais Oysho zīmola veikals, liecina Apranga Group paziņojums Nasdaq Vilnius.

Veikals atvērts Viļņā, Akropolis tirdzniecības centrā un tā kopējā platība ir 340 kvadrātmetri.

Oysho veikalos varēs iegādāties tādas preces kā apakšveļu, sporta tērpus, pludmales tērpus, nakts apģērbu, apavus un aksesuārus.

Oysho pasaulē kopumā ir 674 veikali, no kuriem 190 atrodas Spānijā. Oysho zīmols radīts 2001.gadā. Zīmols pieder Inditex Group, kurā ietilpst septiņi zīmoli: Zara, Pull&Bear, Massimo Dutti, Bershka, Stradivarius, Zara Home un Uterqüe.

Oysho tīklu Baltijas valstīs attīstīs Apranga Group.

Viedokļi

Kāda ir naftas cenas netiešā ietekme uz inflāciju Latvijā?

Latvijas Bankas ekonomisti Oļegs Tkačevs un Andrejs Bessonovs,31.01.2017

1. attēls. 10% naftas šoka ietekme uz ražotāju cenām nozaru griezumā

Avots: Centrālā statistikas pārvalde (CSP), World Input Output Database, Latvijas Bankas novērtējums

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo divu gadu laikā naftas cena pasaules tirgos ir nozīmīgi samazinājusies. To savos maciņos izjutuši arī Latvijas patērētāji. Vai drīkstam pie šīs sajūtas pierast vai tomēr jāgatavojas naftas cenu kāpumam?

2015. gadā naftas cenas kritums sasniedza 47%, samazinājumu, tam turpinoties arī 2016. gada sākumā. Savukārt 2016. gadā beigās - pēc sarunām starp nozīmīgākajiem spēlētājiem starptautiskajā naftas tirgū - iezīmējās naftas cenas kāpuma tendence. Šādas naftas cenas pārmaiņas atstāj ietekmi uz Latvijas inflācijas līmeni divos veidos:

tiešā veidā (mainot degvielas cenu, kā arī dabasgāzes un siltumenerģijas tarifus);

netiešā veidā (paaugstinot/samazinot preču un pakalpojumu ražošanas izmaksas un tādējādi arī to cenas).

Tiešā veidā radīto ietekmi Latvijas patērētāji izjūt diezgan ātri (piemēram, 85% no naftas cenas palielinājuma/samazinājuma benzīna un dīzeļdegvielas cenās atspoguļojas apmēram divu mēnešu laikā). Taču preču un pakalpojumu cenu korekcija var aizņemt noteiktu laiku, kamēr uzņēmēji pārnes enerģijas cenu izmaiņas uz pārdošanas cenām.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu avotu Latvijai. Laikraksts Diena iepriekš jau aprakstīja Baltkrievijas uzņēmējdarbības ciešo saikni ar prezidentu Aleksandru Lukašenko. Tagad uzmanības centrā nelegālās imigrācijas ierocis, kuru arī ne bez Lukašenko ziņas izmantoja gan pret Latviju, gan Lietuvu un Poliju, pērn novembrī izraisot ļoti saspīlētu situāciju uz Baltkrievijas–Polijas robežas.

Baltkrievijas acīmredzami mākslīgi veidotā migrantu krīze 2021. gada nogalē kļuva par neatņemamu mediju dienaskārtības sastāvdaļu. Notikumi, kas norisinājušies uz Baltkrievijas robežas un kur klātesoši bija tūkstošiem spēka struktūru pārstāvju, nav klasificējami kā klasisks militārs konflikts, lai arī brīžiem šķita, ka tas teju sāksies. Pietiks ar apzīmējumu "hibrīdagresija".

Lasi arī:

Kā Baltkrievija kļuva par cigarešu kontrabandas centru

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu...

Kā iepatikties Lukašenko. Neaizskaramais oligarhs Topuzidis

Laikraksts Diena turpina rakstu sēriju Cita Baltkrievija, kurā atklāj, kā Baltkrievijas biznesa,...

Pāvela Topuzida biznesa īpatnības: turpinājums

Laikraksts Diena turpina pētīt Baltkrievijas uzņēmējdarbības specifiku, uzmanības centrā izvirzot...

Šī krīze, kura migrantus pārvērtusi par instrumentu dažnedažādu mērķu sasniegšanai, vienlaikus eksportējot koronavīrusu uz Eiropas Savienību, spilgti izgaismo arī vienu no šo hibrīdagresiju provocējušajām dimensijām, proti, ekonomiskos un biznesa ieguvumus, kā arī zaudējumus. Finanšu pasaules mūžīgais jautājums "kam tasizdevīgi?" īsti vietā, aplūkojot Tuvo Austrumu migrantu tranzītu caur Baltkrieviju.

Mucai spunde vaļā

2021. gada pavasarī uz pasliktinošos attiecību ar Baltkrieviju fona Lietuva vērš uzmanību uz pieaugošo nelegālo migrantu straumi, kas valstī ieplūst pāri Baltkrievijas robežai. Visa 2020. gada laikā Lietuvā aiztur tikai 81 nelegāli, bet līdz 2021. gada aprīlim – jau pavisam 90.Par atskaites punktu, kas mucai atrāvis spundi vaļā, tradicionāli tiek minēta 2021. gada 24. maijā notikusī Ryanair lidmašīnas, uz kuras borta atradās opozīcijas žurnālists Romāns Protasevičs, piespiedu nosēdināšana Minskas lidostā. A. Lukašenko apvainojas par šim notikumam sekojušo Rietumu sektorālo sankciju paketi un paziņo, ka pārtrauks kontrolēt nelegālo migrantu plūsmu. 26. maijā viņš apsola Eiropu pārpludināt ar migrantiem.22. jūnijā sakot runu Brestas cietoksnī saistībā ar 80. gadadienu, kopš trešā reiha karaspēks šķērsoja PSRS robežu, A. Lukašenko skaidri akcentē, ka migrantu plūsmas ir atriebība Rietumiem par sankcijām, kas vērstas pret Baltkrieviju: "Uz Lietuvu, Latviju un Poliju metās nelegālo migrantu tūkstoši un tūkstoši. Viņi [kolektīvie Rietumi] mums prasa sevi aizsargāt pret kontrabandu, pret narkotikām (..) Mēs tērēsim simtiem miljonu dolāru gadā, tāpat kā agrāk, lai aizstāvētu jūsu ģeopolitiskās intereses?"

Šā izteikuma detaļu patiesumu apšauba baltkrievu Nacionālās antikrīzes pārvaldes līderis Pāvels Latuško: "Valsts robeža tika uzlabota, lielā mērā pateicoties ES, kā arī Krievijas palīdzībai. Es to saku kā bijušais Baltkrievijas sūtnis Polijā, kurš ņēmis dalību lielākās daļas uz Polijas robežas esošo caurlaides punktu organizēšanā. Es zinu, no kādiem avotiem tie tika finansēti, par kādu naudu tika pirktas iekārtas, tehnika. Resursi tika gūti, pateicoties Frontex.

"Plašas nelegālo migrantu plūsmas caur Baltkrieviju uz ES nav novērotas pat lielās tautu staigāšanas laikā 2015.– 2016. gadā un tādas it kā nevar būt principā. ES austrumu spārnā gandrīz neviens ko tādu nav arī prognozējis. Saskaņā ar Frontex statistiku pēdējos 10 gados maksimālais ES austrumu robežu šķērsojušo nelegālo imigrantu skaits nav pārsniedzis 280 cilvēku mēnesī. Visaugstākie rādītāji attiecināmi uz 2015. gadu, kad Eiropa uzņēma vairāk nekā miljonu migrantu, galvenokārt no Sīrijas un Irākas.

Slepenā operācija Slūžas

Tomēr A. Lukašenko samelojas ne vien attiecībā uz detaļām, bet arī būtību – nelegāļu straume ES virzienā paplašinājās vēl pirms Ryanair lidmašīnas nosēdināšanas. Zināma, kaut arī neliela un slepenībā turēta pieredze Tuvo Austrumu migrantu nosūtīšanai uz ES Baltkrievijai jau eksistēja, un A. Lukašenko nevarēja nezināt, ka šis maršruts jau aprobēts.

Baltkrievija vienmēr bijusi tranzīta valsts. Migranti no Afganistānas, Pakistānas un citām Āzijas valstīm nereti nokļuva tās teritorijā. Cīņas ar organizēto noziedzību un korupciju Galvenās pārvaldes (CONKGP) Trešā nodaļa, ko vadījis Aleksandrs Azarovs, ķēra nevis migrantus, bet gan starptautisko noziedzīgo grupējumu dalībniekus, kuri veidoja plūsmu.

Baltkrievijas robeža patiesībā izsenis nav bijusi aiz atslēgas. Valsts drošības komiteja (VDK) regulāri īstenoja operāciju Slūžas, tīmekļa vietnes Ukr.net žurnālistam pastāsta A. Azarovs: "Tādas operācijas notika, lai vara nopelnītu naudu. Kad Valsts robežas komitejas struktūrvienību OSAM vadīja Terteļs, VDK pašreizējā priekšsēdētāja brālis, šī operācija tika plaši īstenota. OSAM darbinieki ieveda nelegāļus un sūtīja pāri robežai. Viņi taču zina situāciju uz robežas, vienību pārvietošanās shēmas. Un ņēma par to naudu, kas nonāca pie varas esošo kabatās. "OSAM ir atsevišķs pusslepens aktīvo pasākumu dienests ar neierobežotām pilnvarām, kas darbojas visā Baltkrievijas teritorijā un pakļaujas vienīgi A. Lukašenko.

Šajā specnodaļā dienējuši arī A. Lukašenko dēli Viktors un Dmitrijs. V. Lukašenko savulaik bija arī Baltkrievijas Drošības padomes loceklis, tagad viņš ir rezerves ģenerālmajors. Nauda, ko elites specnodaļas OSAM virsnieki saņēma par nelegālo migrantu plūsmas organizēšanu, tika nopelnīta absolūti nelegālā veidā, akcentē A. Azarovs.

"Nelegāļi pēc iebraukšanas Baltkrievijā maksāja naudu. Tas bija fiksēts, CONKGP bija operatīvās uzskaites lietas, ko pēc tam savāca VDK – un vēlāk šīs lietas pazuda. Šī bija nelegāļu pārsūtīšanas oficiālā valsts politika. Un tagad, kā es saprotu, šī operācija Slūžas atsākusies. Taču daudz pastāvīgākā mērogā," komentē A. Azarovs.

Atstrādāta shēma

Pēc A. Lukašenko skaļajiem izteikumiem Viļņa sāk fiksēt strauju nelegāļu skaita pieaugumu: jūlija sākumā viņu skaits sasniedz ap 800, augustā – jau vairāk nekā 4000 (1. augustā aizturēts rekordskaits – 289).

Vēl gada sākumā 768 kilometru garās Baltkrievijas– Lietuvas robežas infrastruktūra kā tāda praktiski neeksistē, tā ir izteikti caurumaina. Lietuvas iekšlietu ministre Agne Bilotaite maija beigās precizē, ka videonovērošanas sistēma aptver mazāk nekā 40% no šīs robežas, un, lai situāciju uzlabotu, nepieciešami divi gadi un 38 miljoni eiro. Jūnija beigās A. Bilotaite portālam Delfi.lt paziņo: "Nelegālā migrācija no Baltkrievijas uz Lietuvu – organizēts un pelnošs bizness, kurā iesaistīti baltkrievu ierēdņi un virsnieki."

Vasarā Irākas iedzīvotājs uz anonimitātes principa pastāsta medijprojektam Reform.by, ka A. Lukašenko teikto, ka Baltkrievija pārtrauc aizšķērsot migrantu plūsmas, vairākas dienas pēc kārtas translējusi Irākas televīzija. Par Baltkrieviju plašāk sākuši vēstīt arī citi Irākas plašsaziņas līdzekļi, kas seko līdzi migrācijas tēmai. Līdztekus tam informācija par iespējām caur Baltkrieviju nonākt Lietuvā sāk iekarot savu vietu dārknetā. Simtiem analoģisku piedāvājumu parādās WhatsApp, reģionā vispopulārākajā saziņas vietnē. Ceļojumu biroju reklāmas ar izcenojumiem un prasībām klientiem izraibina Instagram.

Viens pēc otra savairojas sociālo tīklu kanāli ar tūkstošos mērāmu auditoriju, kur var saņemt padomus, kā šķērsot Baltkrievijas robežu. Tajos publicē pavadoņu kontaktus un ērtas vietas robežas pāriešanai, iesaka, kā ģērbties un ko ņemt līdzi. Dažās sarakstes grupās piedāvā izgatavot viltotus dokumentus, tostarp ES valstu pases, piemēram, par 2400 ASV dolāriem.

Pēkšņi ceļu uz ES caur Baltkrieviju Irākā un Tuvajos Austrumos sāk uzskatīt par visātrāko un drošāko, secina lietuviešu portāls 15min.lt, pieminot, ka par nokļūšanu ES pār Baltkrievijas–Lietuvas robežu tiek prasīti 5–15 tūkstoši eiro. Salīdzinājumam 2021. gada vasarā nelegāla iekļūšana Eiropā pāri Egejas jūrai izmaksā 8–9 tūkstošus dolāru, caur Balkāniem – astoņus tūkstošus eiro, savukārt pāri Vidusjūrai – 3–5 tūkstošus eiro. Par parastu tūrisma ceļojumu no Irākas uz Baltkrieviju saskaņā ar Reform.by sniegto informāciju ceļojumu biroji prasa 500–1500 dolāru. Vasarā, pateicoties ievērojamam pieprasījuma pieaugumam, šādas tūres cena jau ievērojami kritusies.

Ieceļotāji no Tuvajiem Austrumiem Minskā drīz kļūst par jauniem acu tīksmināšanas objektiem, kas raisa lielāku interesi nekā pilsētas arhitektūra, secina ziņu aģentūra Lenta.ru. Lai arī 2021. gada vasarā Baltkrievijas galvaspilsētā gandrīz neparādās ierastie tūristi, Minskas un Grodņas hoteļus līdztekus migrantiem palīdz pārpildīt arī žurnālisti, kuri filmē un fotografē nelegāļus. Migrantu plūsmu var uzskatīt par lielu, lai arī pārsvarā neformālu ekonomikas sektoru, kura izaugsmi nodrošina pat plašsaziņas līdzekļi.

Pateicoties Baltkrievijai, 2021. gadā otro elpu guvis pārrobežu bizness ar migrantiem, kas krāšņi uzplauka 2015.–2016. gadā. Attiecībā uz šo laikposmu Eiropols secinājis, ka vairāk nekā 90% Eiropā ieceļojušo migrantu izmantojuši kriminālās pasaules atbalstu. Lielākā daļa no viņiem par šiem pakalpojumiem maksājusi 3,2–6,5 tūkstošus dolāru. Piemēram, ceļojuma paketes, kurā iekļauti pārlidojumi no Turcijas uz Lībiju un pēc tam no Lībijas uz Itāliju, cena ir 3700 dolāru. Pārvešanas pāri Vidusjūrai neoficiālās izmaksas: pieaugušajiem – 1000 dolāru, bērniem – 500. Rezultātā šī starptautiskā biznesa apgrozījums sastādīja 5–6 miljardus dolāru, tajā iesaistījās vairāk nekā 100 valstu pilsoņi.

Zina, ko ved

2021. gada vasarā Irākas un Sīrijas tūrisma tirgū jau nostabilizējies jauns, vilinošs produkts nodrošinātai publikai: iekļūšana ES kā bēglim. Šādā paketē parasti iekļauta Baltkrievijas grupas vīza (individuālā – par atsevišķu piemaksu), lidojums ekonomiskajā klasē uz Minsku (biznesa klasē – par atsevišķu piemaksu), dzīvošana Minskas viesnīcā, piemēram, uz trim diennaktīm, aizvešana līdz robežai, kuras šķērsošana esot 20 minūšu jautājums. Skaistos vārdos tiek aprakstīta pat dzīvošana un darbā iekārtošanās ES.

Tāpat par atsevišķu samaksu var saņemt instrukciju, kā šķērsot Baltkrievijas robežu ar GPS navigāciju vai pat tiek piedāvāta robežas pāriešana pavadoņa pavadībā. Depozītā atstājamās summas zemākais slieksnis ir 3000 dolāru, augstākais var pietuvoties 20 000 dolāru.

"Cenu variāciju nosaka tas, līdz kādam punktam pavadonis aizvedīs," uz anonimitātes nosacījuma izdevumam Novaja Gazeta savā pieredzē dalās kādas baltkrievu tūrfirmas darbiniece. "Visbiežāk tā ir Vācija – 95% gadījumu. [Ceļotājs] atlido uz Minsku, iekārtojas viesnīcā un norunātajā dienā ierodas noteiktā vietā. Tur pulcējās grupa, visbiežāk no 10 līdz 45 cilvēkiem. Viņus ved līdz robežai, parāda virzienu, bet tālāk migranti dodas paši.

"Izcelsmes zemēs daudzi migranti pārdod visu savu īpašumu, lai samaksātu par nokļūšanu ES. Baltkrievijas pusē ceļazīmes migrantiem pārdod Prezidenta lietu pārvaldes paspārnē esošā iestāde Centrkurort, kā arī citas tūrfirmas, kuru starpā aktīvi darbojas arī Oscartur un Jood Land.Svarīgs aspekts – opozīcijas informācijas resursi ziņo, ka migranti koronavīrusa pandēmijas situācijā pēc ierašanās Minskā nebūt neievēro izolācijas režīmu. Savdabīgi, ka Baltkrievijas likumdošana paredz iespēju neievērot karantīnu, ja ārzemnieks ieradies komandējumā ar atbilstošu vīzu.

Lietuvas ārlietu ministra vietnieks Arnolds Abramavičus augusta sākumā oficiāli pauž, ka valsts noskaidrojusi galvenos ceļus līdz savai robežai. Savdabīgā popularitātes saraksta pašā virsotnē – tiešais reiss Bagdāde–Minska, lidojumi četrreiz nedēļā: otrdien, trešdien, piektdien, svētdien. Pēc A. Abramavičus vārdiem, migranti, kas izlido no Irākas un Turcijas, līdztekus pašam ceļojumam pērk arī kontrabandistu, kuri ieceļojušos pavada jau Baltkrievijas teritorijā, pakalpojumus.

Lielisks migrantu aktivitāšu indikators ir aviokompāniju reisu skaits. Iraqi Airways lidojumi no Irākas uz Baltkrieviju, sākot no 2017. gada, notiek divreiz nedēļā. Augusta sākumā aviokompānija uzsāk vēl trīs reisus no dažādām Irākas pilsētām. 2021. gada maijā arī Fly Baghdad sāk lidot uz Baltkrieviju – divreiz nedēļā. Katra aviokompānija vienā reisā var uzņemt 200– 300 pasažieru.

Līdztekus sevi nopietni piesaka arī maršruts caur Stambulu, ko apkalpo Belavia un Turkish Airlines. Izdevuma The Moscow Times publicētā reportāža no kāda Belavia reisa skaidri liecina – lielākā daļa pasažieru izrādās migranti, bet ekipāžas locekļi korespondentam pastāstījuši, ka skaidri zina, ko ved, lai arī izlidošanas vietās identificēt pasažierus kā migrantus praktiski nav iespējams. Viņiem ir nauda, ar dokumentiem viss kārtībā, viņu apģērbs ne ar ko neatšķiras – aviokompānijām nav nekāda pamata šos pasažierus nelaist uz borta, pat ja tām pašām rastos iebildumi.

Dzeramnauda diplomantiem

"Protams, viņi saņēma vīzas," izdevumam Novaja Gazeta pastāsta Baltkrievijas tūrfirmas darbiniece. "Tika noformēti kā tūristu grupas, un pirmajām šādām grupām dežurējošais konsuls no Ārlietu ministrijas lidostā štancēja vīzas pēc atlidošanas. Pēc tam viņi sāka saņemt vīzas jau konsulātos arābu valstu, Sīrijas, Turcijas teritorijā. Iespējams, lai arī Ārlietu ministrijas darbinieki varētu nopelnīt. Baltkrievu vīza maksā 120 dolāru."

"Vienlaikus konsuli dažās austrumu zemēs – man par to stāstīja tie, kas Baltkrievijas vīzu saņēma dzimtenē un atbrauca uz Minsku, – papildus pilnai dokumentu paketei – ielūgums, hoteļa rezervācija, biļetes abos virzienos – ņēma 300 dolāru no katra "par pozitīvu vīzas jautājuma risinājumu". Bakšišs (dzeramnauda, kukulis – red.) – austrumos ar to nevienu nepārsteigsi, visi pie tā pieraduši un arvien gatavi izvilkt maku. Un tagad iedomājies, cik daudz tādu "tūristu" ik dienu izgāja caur baltkrievu konsulu. Domāju, daudzi no šiem konsuliem atpakaļ Baltkrievijā vairs neatgriezīsies. Pārcelsies, piemēram, uz Emirātiem, būdami nodrošināti vairākus gadus uz priekšu,|" stāsta darbiniece.

Kļūst arvien grūtāk

Pēc ierašanās Minskā "tūristu" atkarībā no iegādātās paketes vai nu aizved uz viesnīcu, vai arī viņš uzreiz dodas uz noteiktu gaidīšanas vietu. Kad savācas komplekts, grupu iesēdina autobusā un aizved uz rietumu robežu. To pašu dara taksometru vadītāji, taču viņi uzņem ne vairāk kā četrus pasažierus.

"Taksisti arābiem aktīvi piedāvā "aizsviest" līdz robežai," raksta Lenta.ru. "Jautājuma cena bieži ir 250 dolāru. Tāpat taksometru šoferi mīl piebilst, ka par migrantu vešanu līdz Polijas robežai iespējams tikt pie līdz pat pieciem gadiem cietumā. (..) Pilsētā klaiņo baumas par vadītājiem, kuri veselas ģimenes aizved uz Polijas robežas vājajām vietām: nevis uz zināmajiem robežkontroles punktiem, bet gan uz slepenām pārejām. Taču tas maksā ievērojami dārgāk.

Daži veiksmīgi robežu pārgājušie ceļotāji no Tuvajiem Austrumiem Vācijas policistiem izstāstījuši, ka baltkrievu robežsargi viņiem palīdzējuši pāriet otrā pusē – izgriezuši ejas dzeloņdrāšu žogā vai arī ar dronu palīdzību uzmeklējuši drošu robežas šķērsošanas vietu.

Viegluma pakāpe, ar kādu "tūristi" no Tuvajiem Austrumiem šķērso robežlīniju (līdz ar tās pusēs atrodošos valstu attieksmi), 2021. gadā mainās strauji. Migrācijas krīzes sākumā Lietuvas, Polijas un Latvijas robežsargi pieņem "tūristus" no Tuvajiem Austrumiem un tālāk nosūta uz speciālām iestādēm. Kad robežu sāk šķērsot jau simtiem un vēlāk – tūkstošiem dienā, ES valstis pārstāj viņus ielaist, vienlaikus veidojot garus dzeloņdrāšu žogus.

Cilvēki, kuriem nav izdevies pāriet robežu, var doties atpakaļ uz Grodņu, Minsku un citiem apdzīvotiem punktiem, lai atpūstos un pēc kāda laika atkal izmēģinātu laimi. Novembrī baltkrievu robežsargi migrantus piespiedu kārtā jau ved uz robežas tuvumā izveidotām nometnēm, "lai cilvēki neatgrieztos pilsētā un tur ilgi neuzturētos, bet gan censtos no jauna šķērsot robežu", interneta izdevums The Bell citē cilvēktiesību organizācijas Human Constanta darbinieci Aļonu Čehoviču.

Ceļotāja portrets

Kas ir šie migranti? "Pirmām kārtām tie ir irākiešu kurdi," satriecošā reportāžā no Baltkrievijas robežas novembrī pauž izdevums Kommersant. "Irākas Kurdistāna – tie ir Irākas ziemeļi, daļēji autonoma valsts daļa. Ir cilvēki no pašas Irākas, no dienvidiem, kur šobrīd ne īpaši labvēlīga situācija. Satiku arī dažus sīriešus. Kolēģi sastapa vēl libāniešus un afgāņus, taču man viņi nepatrāpījās. 90–95% ir Irākas kurdi. Demogrāfiskais sastāvs – vīrieši 20–30 gadu vecumā. Taču daudz arī ģimenes cilvēku, ar maziem bērniem. Topošās māmiņas un bērni, burtiski no zīdaiņiem pāris mēnešu vecumā. Ir arī ļoti lielas ģimenes, cilvēki ar pieciem bērniem. Lielākā daļa no viņiem – vidusšķiras pārstāvji. Daudzi saka, ka viņiem ir augstākā izglītība. Tomēr daži puiši ir jaunāki: uzreiz pēc skolas vai vienkārši kaut kur strādājuši. (..) Kurp doties, viņi uzzina čatos. Kurš vada čatus, kurš pauž vajadzīgo [robežpārejas] vietu, saprast nav iespējams.""Pirmajā dienā tur bija kaut kādas ēdamā rezerves, taču nelielas," turpina Kommersant.

"Otrajā dienā Baltkrievijas varas iestādes, Baltkrievijas Sarkanais Krusts, citas sabiedriskās organizācijas atveda humāno palīdzību. Tas ir piens, gaļas konservi, es redzēju cīsiņus, ūdens, segas, minimāls medikamentu daudzums."

Ap migrantu nometni burtiski ik pēc pusmetra stāv cilvēki formastērpos, ķiverēs, pilnā bruņojumā. Daļa telšu atrodas jau poļu teritorijā – aiz poļu robežstabiem, bet vēl pirms dzeloņdrātīm. Bet visi poļi stāv uzreiz aiz dzeloņdrātīm. "Daži bēgļi stāstīja, ka viņiem sūta SMS. Izskaitļo pēc irākiešu numuriem un atsūta ziņojumus: baltkrievi jūs māna, brauciet prom, atgriezieties mājās. Bēgļi izbrīnīti un šokēti, ka robeža ir slēgta. Viņi nav paredzējuši atrasties slēgtas robežas priekšā. Viņiem var pārmest naivumu, taču viņiem ir pilnīgi cita psiholoģija, citi priekšstati par pasauli," raksta Kommersant.

"Baltkrievijas varas iestāžu atbildība – vieglums, ar kādu šie cilvēki saņem vīzas. Viņi saņem caur firmu, paši nedodas tieši uz vēstniecību vai konsulātu. Šeit viņus lidostā sagaida cilvēki, sakot: "Mēs jums palīdzam." Tādi kā brīvprātīgie. Taču acīmredzami, ka tie ir diasporas pārstāvji, kuri sen jau dzīvo šeit, Baltkrievijā".

Likumu devalvācija

Laikrakstā Novaja Gazeta publicētajā intervijā tūrfirmas pārstāve uz jautājumu, cik atsevišķi maksā tieši robežas šķērsošana, atbild: "No 700 dolāru, taču ar garantiju – 800–900 dolāru. Un maksāts tiek vienīgi pēc fakta. Ņemot vērā, ka parasti pāriet ne pa vienam, bet tomēr grupās, katrā reizē pavadonis ļoti labi nopelna."

Uz jautājumu, vai «vienīgi pēc fakta nozīmē, ka tajā pusē un tur mani satiek vietējā pavadoņa poļu kolēģis, viņa atbild: "Nē, tu ar pavadoni ej tieši uz Poliju. Un tikai, kad tu jau saproti, ka atrodies Polijas teritorijā, pieņemsim, pēc ģeolokācijas, viņam samaksā, un viņš cauri mežiem dodas atpakaļ uz Baltkrieviju."

Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks paziņo, ka noskaidroti gan robežas nelegālas šķērsošanas organizētāji, gan izpildītāji, kuri izmanto baltkrievu oficiālo iestāžu labvēlību. Migranti paši atzīstot, ka cilvēki kamuflāžā viņiem sniedzot ļoti detalizētas instrukcijas: kā iznīcināt dokumentus, kā notiek iztaujāšana, kādas atbildes sniegt. "Tas, ko mēs patlaban vērojam, ir īsts bandītisms un robežsargu darbības jēgas un pienākumu apgriešana kājām gaisā," situāciju izdevumam Naša Ņiva komentē patlaban dienošs robežapsardzes virsnieks.

"Vismaz vēl pirms pusgada darbiniekiem izmaksāja prēmijas 200 rubļu apmērā par nelegālas migrācijas kanāla aizšķērsošanu, daudzi paātrinātā kārtā saņēma jaunas dienesta pakāpes par afrikāņu un irākiešu grupu aizturēšanu. Desmit cilvēku grupa uz robežas tika uzskatīta par ārkārtēju notikumu, par kuru informēja Valsts robežas komiteju. Nedod dievs, ja kāds no viņiem izlauztos – momentāni sekoja zvans poļiem, lai viņi savā pusē pārtvertu un atgrieztu, citādi lieta varēja nonākt līdz rājienam, pazeminājumam, pārcelšanai. Patlaban notiekošais – pilnīga likumu un zvēresta devalvācija."

Medijprojektam Reform.by divi citi robežsargi uz anonimitātes nosacījuma pastāsta, kā migranti neoficiāli kļuvuši "neredzami" un viņiem uz robežas tiek veidoti "logi" – pēkšņi parādās nepieskatītas zonas. Viens no intervētajiem pauž, ka pret nelegāļiem agrāk izturējās stingrāk, sastādīja administratīvo protokolu un ievietoja speciālos izvietošanas punktos sekojošai deportācijai. Tagad viņus vienkārši atlaiž.

"No priekšniecības nāca mutiska pavēle – pievērt acis uz nelegālajiem migrantiem, aizturēt vienīgi tajos gadījumos, kad kļūst pavisam nekaunīgi un cenšas iziet bezmaz caur robežkontroles punktu," pauž viens no avotiem. "Starp citu, tagad robežsargu vietā robežas kontrolei un patrulēšanai izmanto Robežapsardzības spēku speciālo nodaļu, un pilnīgi iespējams, ka cilvēki no specnodaļas parāda migrantiem, kur jādodas."