Sabiedrība

Zatlers uz nenoteiktu laiku mazinās darbību politikā

Lelde Petrāne, 05.06.2012

Jaunākais izdevums

Reformu partijas (RP) līderim, eksprezidentam Valdim Zatleram radušās veselības problēmas, tādēļ viņš uz laiku savu darbību politikā mazinās.

«No aktīvās politikas es neaizeju,» viņš šorīt akcentēja intervijā LNT raidījumā 900 sekundes. «Es esmu politikā un es būšu politikā vismaz līdz nākamajām vēlēšanām. Būšu Reformu partijas priekšsēdētājs,» skaidroja Zatlers.

Viņš norādīja, ka, kamēr savedīs kārtībā savu veselību, darbs partijā nekādā gadījumā neapstāšoties.

Kā stāstīja pats Zatlers, viņam tiks veikta ķirurģiska operācija. Taču viņš bija atturīgs prognozēt, cik mēnešus prasīs atveseļošanās, lai atkal spētu strādāt ar pilnu jaudu. Viņš gan uzsvēra, ka arī šajā atlabšanas periodā darbu partijā turpināšot.

«Es esmu priekšsēdētājs, un es šo partiju vadīšu arī savas prombūtnes laikā,» teica Zatlers.

Šis esot ļoti privāts un ļoti intīms gadījums, par kuru viņš negribētu stāstīt, bet jāstāsta, lai nerastos baumas.

«Neskatoties uz pēdējā gada laikā panākto progresu Latvijas politikā un arīdzan ekonomikā, ir jāatzīst, ka man personiski pēdējais gads ir bijis pilns pārbaudījumu. Tas prasījis daudz spēka un izturības. Nedomāju, ka to jebkad būtu pietrūcis. Esmu drošs, ka Rīkojums Nr.2 uzlika mūsu valsti uz pareizā ceļa, un vairākās jomās gada laikā ir panākts progress, kādu nespējām panākt pēdējos 20 gadus. Taču vienlaikus man jāatzīst, ka turpmākajos mēnešos mans spēks un izturība visvairāk būs nepieciešami man pašam. Ārsti man ir uzstādījuši diagnozi, kas jau vistuvākajā laikā paredz operāciju un intensīvu ārstēšanu. Es nešaubos, ka jau pēc dažiem mēnešiem atgriezīšos un turpināšu strādāt jums un Latvijas valstij. Taču šobrīd uz nenoteiktu laiku man ir jāveltī visa enerģija savai veselībai,» vakar izplatītā paziņojumā norādīja Reformu partijas valdes priekšsēdētājs un frakcijas vadītājs.

4.jūnijā Reformu partijas valdes sēdē vienbalsīgi tika ievēlēti trīs valdes priekšsēdētāja vietnieki - Edgars Rinkēvičs, Jānis Vilnītis un Sandra Sondore-Kukule, nosakot viņu kompetences jomas un sadarbības principus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Akcīzes palielināšana Latviju padarīs par dārgākā alkohola valsti reģionā

Māris Ķirsons, 07.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepriekš nolemto akcīzes nodokļa likmju spēkā stāšanās gada 1. martā Latviju padarīs par dārgākā alkohola valsti reģionā, kā rezultātā plānoto ieņēmumu nebūs, turklāt iespējami tādi blakusefekti kā nelegālā alkohola straujš kāpums, tāpēc šīs likmes jāmaina.

Tāds ieteikums skanēja no uzņēmējiem Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē. Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis aicināja parlamentāriešus nekavējoties ķerties pie akcīzes nodokļa likuma grozījumiem, lai lai akcīzes likmes alkoholam Latvijā 1. martā nebūtu augstākas kā Lietuvā un Igaunijā.

Attiecībā par iecerēto akcīzes nodokļa likmju pieaugumu alkoholiskajiem dzērieniem vēl būs diskusija parlamentā, kurā tad arī varētu nolemt - saglabāt pašreizējās likmes, tās paaugstināt, piemēram, par 5%, 10%, vai arī ļaut tām pieaugt līdz likumā paredzētajām ar visām no tā izrietošajām sekām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Zatlers par eksprezidentu sociālajiem pabalstiem: tie jāsaglabā darbam valsts labā

LETA, 26.04.2012

Par 65 304 latiem iegādātais 2012. izlaiduma gada luksusa klases limuzīns Audi A8, ar kuru pārvietojas Valdis Zatlers

Foto: Raitis Puriņš, Dienas Mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reformu partijas līderis un eksprezidents Valdis Zatlers uzskata, ka eksprezidentu sociālās garantijas ir jāsaglabā, lai viņi varētu turpināt darbu valsts labā katrs savā veidā.

Piemēram, eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga valsts labā strādā, darbojoties diplomātijā, eksprezidents Guntis Ulmanis pilda amata pienākumus Rīgas pils Atjaunošanas padomē, kā arī ir iesaistījies sporta jomā. Viņš pats atrodas politikas lauciņā - gadījumā, ja viņš nebūtu šajā sfērā, Zatlers varētu iesaistīties arī citu nacionālo jautājumu risināšanā, piemēram, jautājuma risināšanā par valstij svarīgu ēku un pieminekļu likteni.

Esot jāņem vērā, ka eksprezidentiem piemīt autoritāte, tāpēc ir jādod iespēja bijušajiem prezidentiem to izmantot un veikt viņu izvēlētos pienākumus.

Piemēram, apsardze viņam nav vajadzīga personīgajai dzīvē, bet savas drošības dēļ, jo bijusī valsts augstākā amatpersona ir 100% atpazīstama un ir pieņēmusi arī pretrunīgi vērtētus lēmumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais Rīgas mērs un Saeimas deputāts Andris Ārgalis intervijā laikrakstam Diena skarbi vērtē pašreizējo politisko vidi, taču pats tajā atgriezties neplāno.

«Vēlme nav bijusi, kaut uzrunājuši vairāki politiskie spēki. Visiem, ar ko esmu par to runājis, novēlu veiksmi,» uz jautājumu, vai pašam nav bijusi vēlme atgriezties uz politiskās skatuves, atbildējis A. Ārgalis.

Savukārt, vaicāts - šobrīd daudzas partijas piesaka sevi kā alternatīvu Vienotībai, vai kādam ir izredzes - viņš atbildējis kritizējoši: «Negatīvisms, ko pret jaunajām partijām ar visām savām izdarībām radīja Zatlers, ilgi nebūs izdzēšams. Pat, ja pēc gadiem parādīsies ļoti spēcīgi, jauni, Rietumos izglītību un zināšanas apguvuši cilvēki, kas grib palīdzēt savai valstij, viņiem būs ļoti grūti. Jo Zatlers ir sagrāvis ticību pārmaiņām.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā «zoodārza prezidents» kļuva par sorosītu

Sandris Točs, speciāli DB, 27.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savu pretinieku psiholoģiska ietekmēšana un pazemošana ir iecienīta metode Sorosa organizāciju darbā. Savulaik uz savas ādas to pilnā mērā izjuta bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers. Viņu bakstīja ar lietussargiem un nesauca citādi kā par «zoodārza prezidentu». Līdz kāds gudrs padomnieks – ļoti iespējams, tas bija toreizējais prezidenta kancelejas vadītājs Edgars Rinkēvičs – ieteica Valdim Zatleram «nobučot Džordža Sorosa roku».

Patiesi, atlika Latvijas Valsts prezidentam privātā dzīvoklī satikties ar miljardieri Džordžu Sorosu, un attieksme pret viņu izmainījās kā uz burvju mājienu.

Tagad Valdis Zatlers ir kļuvis «pieņemams», lai ko viņš darītu vai nedarītu. Maksimas traģēdijas sēru dienā, kad zem sagruvušā veikala drupām dzīvību tikko bija zaudējuši 54 cilvēki un pie televizoriem raudāja pat sveši cilvēki, Valdis Zatlers ar kundzi Lilitu devās uz modes skati Viļņā. Fotogrāfijas jautrā noskaņā no Lietuvas naktskluba Zolitūdes traģēdijas sēru dienā uz mirkli šokēja pat Zatlera partijas biedrus. Jebkuru citu šādas bezsirdības demonstrācija, iespējams, padarītu par politisko līķi uz visiem laikiem. Taču ne sorosītu sorosītu medijos – te kopš noteikta laika Zatleram ir «atlaists» viss.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Krīzi gaidot

Latvijas Bankas ekonomists Mārtiņš Bitāns, 15.03.2019

1. attēls. Reālās algas un darba ražīguma indeksi (2005. gada 1. cet. = 100)

Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Bankas aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan dažbrīd šķiet, ka finanšu krīze pasaulē un Latvijā piedzīvota samērā nesen, patiesībā pagājuši jau vairāk nekā desmit gadi, kopš vienas investīciju bankas bankrots izsauca lavīnveida sabrukumu un finansējuma apsīkšanu globālajos finanšu tirgos un arī Latvijā valdība bija spiesta lūgt Starptautiskā valūtas fonda (SVF) palīdzību.

Jāatzīst, ka palīdzības lūgšana SVF vienmēr ir valsts prestižam diezgan neglaimojoša un neko labu neliecina par valsts spēju īstenot saprātīgu ekonomisko politiku. Skaidrs, ka nevienam negribētos vēlreiz nonākt līdzīgā situācijā. Tāpēc varbūt nav pārsteidzoši, ka, par spīti salīdzinoši sekmīgai valsts ekonomikas attīstībai pēdējos gados, arvien biežāk dzirdam runas par melniem mākoņiem pie Latvijas tautsaimniecības debesīm, krīzes nenovēršamību utt.

Ekonomikas prognozēšana ir diezgan nepateicīga nodarbošanās – ekonomists Pauls Samuelsons savulaik ironizēja, ka tirgus dalībnieki biržā ir sekmīgi paredzējuši deviņas no pēdējām piecām recesijām. Savukārt krīzes gaidīšana un prognozēšana būtībā ir samērā neproduktīva nodarbošanās – ja krīzes varētu precīzi prognozēt un paredzēt, tad ikviens tām varētu laicīgi gatavoties, novēršot šo krīžu izraisošās darbības, līdz ar to krīzes nemaz neiestātos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sabiedrība

Zatlers: Sprūdžs ir pirmais ministrs, kas ir izpildījis savu pienākumu

Dienas Bizness, 18.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēršoties pret Ventspils domes priekšsēdētāju Aivaru Lembergu, valsts aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs ir pirmais ministrs, kas pilda savu pienākumu, norāda Reformu partijas līdzdibinātājs, eksprezidents Valdis Zatlers.

Zatlers LNT raidījumā 900 sekundes norādīja, ka Lemberga rīcība ir netaisnīga, par piemēru minot ostas teritorijas, kas Lemberga interesēs iznomātas par ļoti zemām cenām.

Lembergs politikā darbojas jau kopš Padomju laikiem un ir pieradis pie varas, un ir gatavs pie tās turēties visiem spēkiem, sacīja Zatlers.

Jautāts, vai Reformu partija koalīcija izjūt atbalstu, vēršoties pret Lembergu, Zatlers norādīja, ka atbalstu jūt.

Runājot par 2013. gada budžetu, bijušais prezidents sacīja, ka jebkura budžeta pieņemšana ir ļoti grūta, taču 2013. gada budžeta pieņemšana būšot īpaši grūta.

Tikmēr par to, kādi «labumi» būtu jāsaņem Latvijas prezidentiem pēc darba termiņa beigām, Zatlers nevēlējās runāt, norādot, ka iesaistīt bijušos prezidentus šajās sarunās ir ļoti nekorekti. Par to esot jālemj sabiedrībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Zatlera valsts nomātajā dzīvoklī uzturas viņa dēls

LETA, 30.04.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais Valsts prezidents un pašreizējais Saeimas deputāts Valdis Zatlers ikdienā nemaz neizmanto dzīvokli, kura īrēšanai šobrīd valsts katru mēnesi tērē 1200 latus, bet gan ir nodevis to lietošanai savam dēlam Kārlim, vēsta LTV raidījums De facto.

Zatleram dzīvoklis tā sauktajā prezidentu mājā Brīvības un Elizabetes ielu krustojumā iepretim Ministru kabinetam, beidzot pildīt prezidenta pienākumus, netika, jo tajā nebija brīvu platību. Rezultātā pagājušajā vasarā Zatlera vajadzībām Prezidenta kanceleja noslēdza īres līgumu ar uzņēmēju Irēnu Pulkinenu par pagaidu dzīvokļa nomu, kamēr Zatlera vajadzībām netiks iegādāts dzīvoklis pastāvīgai lietošanai. Šis dzīvoklis atrodas Elizabetes ielā.

Zatlers reāli lieto nevis īrēto dzīvokli, bet gan dzīvesbiedrei piederošo mitekli Brīvības ielā.

Sākotnēji Zatlers noliedzis, ka Elizabetes ielas dzīvoklī viņš nedzīvo, sakot: «Tas nu nav tiesa, tas tā nav tiesa, pirmkārt, tas ir pagaidu dzīvoklis, būsim ļoti godīgi, es joprojām esmu uz čemodāniem un kastēm un neizpakotām mantām. [..] Es dzīvoju gan tur, gan tur, un es dzīvoju arī laukos, savā lauku mājā. [..] Jūs jau neesat specdienesti un nevērojat mani 24 stundas dienā. Un es paspēju būt visur.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas teātru vadība vīrusa Covid-19 uzliesmojuma laikā meklē jaunus risinājumus un cer uz valsts atbalstu šajā krīzes situācijā.

Saskaņā ar valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas kārtību laika posmā no 14.marta līdz 13. aprīlim nenotiek neviena no Dailes teātra repertuārā ieplānotajām izrādēm un teātra ēka ir piekļuvei slēgta.

Kā zināms, diviem no Dailes teātra darbiniekiem ir konstatēts pozitīvs Covid-19 testa rezultāts. Kā informē Dailes teātra direktors Juris Žagars, abiem darbiniekiem saslimšana norit vieglā formā un paredzama drīza izveseļošanās.

Šobrīd darbs teātrī iespēju robežās tiek organizēts attālināti. J.Žagars norāda, ka teātra administrācija šādi funkcionē samērā veiksmīgi, saziņai izmantojot "Skype" konferences, telefonsarunas un e-pastu. Klātbūtnes trūkums, protams, ir liels izaicinājums, taču administratīvais darbs var notikt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Bizness analizē potenciālos premjera amata kandidātus.

Atlase: Partiju reitingi augustā, saskaņā ar SKDS pētījumu par partiju popularitāti, pieskaitot neizlēmušo balsis, kas sadalītas proporcionāli izlēmušo balsīm.

Saskaņas premjera kandidāts Dombrovskis

Salīdzinot ar esošo premjeru, ilggadējo politiķi Māri Kučinski, Saskaņas premjera amata kandidātam Vjačeslavam Dombrovskim nav īpaši liela valdības darba pieredze, lai gan viņš ir bijis gan izglītības un zinātnes, gan arī ekonomikas ministrs. Nav tik ilga pieredze politikā, kaut arī Vjačeslavs Dombrovskis ir bijis Zatlera Reformu partijas priekšsēdētājs.

Toties pašreizējam premjeram Mārim Kučinskim nav tāda līmeņa izglītības un arī tik labu valodu zināšanu, kādas ir ekonomikas zinātņu doktoram Vjačeslavam Dombrovskim. Viņš labi runā latviski, krievu valoda viņam ir dzimtā, bet angļu valodā Vjačeslavs Dombrovskis ir ne tikai mācījies, bet arī bijis pasniedzēja palīgs Klarka Universitātē (ASV), kā arī ir dzīvojis Amerikas Savienotajās Valstīs. Trīs valodu un trīs kultūru zināšanas ir vērtīga bagāža iespējamajam nākamajam Latvijas premjeram, kas ļauj potenciāli aktīvi darboties ne tikai vietējā, bet arī reģionālajā un pasaules politikas līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Zatlers: nodokļi jāsamazina pakāpeniski

Jānis Rancāns, 17.04.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nākamā gada pakāpeniski jāsamazina darba spēka nodokļi, lai Latvijas ekonomikā varētu sākties izaugsme un valsts gūtu sekmes cīņā pret ēnu ekonomiku, raidījumā Dienas Rīts sacīja Zatlera Reformu partijas līderis Valdis Zatlers.

Viņš norādīja, ka nodokļu samazināšana jāsākot pakāpeniski un uzmanīgi. V. Zatlers arī saprotot ministru piesardzību šajā jautājumā, kas tāda ir pasaules situācijas dēļ. Arī nākamā gada budžeta aprises sākot tikai veidoties un notiek pirmās konsultācijas.

Runājot par veselības ministres Ingrīdes Circenes ideju par veselības pakalpojumu sasaisti ar nodokļu maksāšanu, V. Zatlers akcentēja, ka būtībā tā ir sena ideja. «Igaunijā tas jau ir izdarīts – pirmie soļi bija sāpīgi. Bet kur ir Igaunijas medicīna šodien, kur ir mūsu?» jautāja V. Zatlers.

Db.lv jau vēstīja - iepriekš premjers Valdis Dombrovskis izteicās, ka jau ar 2013. gadu plānots samazināt darbaspēku nodokļus, taču vēl pirms tam varētu notikt kādu patēriņa nodokļu samazināšana ar mērķi iegrožot inflāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, kas ļauj 16 gadus veciem jauniešiem medīt ar šaujamieroci tā īpašnieka tiešā klātbūtnē.

Kā iepriekš informēja Saeimas Preses dienestā, likumā noteikts, ka fiziskai personai, kas sasniegusi 16 gadu vecumu, bet vēl nav astoņpadsmitgadīga, un uz kuru neattiecas citi likumā minētie aizliegumi, būs tiesīga individuālajās medībās izmantot medībām klasificētu ieroci (izņemot vītņstobra) tā īpašnieka tiešā klātbūtnē.

Tāpat akceptēts iekšlietu ministra Sanda Ģirģena (KPV LV) piedāvātais precizējums, ar kuru noteikts, ka jaunietim jābūt Valsts meža dienesta izsniegtai mednieka apliecībai, kā arī Valsts policijas atļaujai. Tāpat jaunietim būs jābūt arī vecāku vai likumisko pārstāvju rakstveida piekrišanai.

Par drošības prasību un medības reglamentējošo normatīvo aktu prasību ievērošanu attiecīgajā gadījumā būs atbildīgs ieroča īpašnieks. Gadījumā, ja atbildīgais nebūs nodrošinājis prasību ievērošanu, Valsts policija (VP) varēs anulēt īpašniekam piešķirtās ieroča iegādāšanās, realizēšanas, glabāšanas nēsāšanas un kolekcijas atļaujas vai nepagarināt to derīguma termiņu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Kaut augumā raženais eksprezidents pēdējā laikā mazliet notievējis, citādi nekas neliecina par veselības problēmām. Tomēr patiesība ir dramatiska - viņam ir audzējs,» raksta izdevums Ir.

Pēc operācijas Zatlers atklājis: «Man bija prostatas vēzis, pietiekami nopietni.» Iepriekš viņš to neesot sacījis, cenšoties pasargāt mediķus no liekas uzmanības, kāda iepriekš novērota gadījumos, «kad jāārstē vipi».

Jautāts, ar kādām emocijām uzņēmis vēsti par slimību, Zatlers atbildējis: «Pirmkārt, es to uzņēmu kā skarbu realitāti. Man nebija tā fāze, kad cilvēks cenšas sevi kaut kā apmānīt. Drusku pajokoju - tas nozīmē, ka 100 gadus jau vairs nenodzīvošu. Bet es stāvu stingri ar abām kājām uz zemes.»

«Dzīvojot manu samērā dinamisko dzīvi, sevis saudzēšana vai čubināšana nekad nebija raksturīga. Es jau kā vecs ķirurgs - nav sūdzību, nav jāārstē.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Pēc «reformām» situācija atgriezusies izejas punktā

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 28.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz atlaistās Saeimas fona Zatlera Reformu partijas zvaigzne uzlēca strauji un tikpat ātri nodzisa – jaunizceptais politiskais spēks reālam darbam izrādījās nepiemērots.

Šodien, 28. maijā, atzīmējama savdabīga jubileja – pirms trim gadiem šajā dienā toreizējais Valsts prezidents Valdis Zatlers spēra revolucionāru soli un ar nu jau folklorizējušos Rīkojumu nr. 2 atlaida 10. Saeimu. Ja vien Zatlers par šādu lēmumu nebūtu izšķīries tik īsi pirms savas prezidentūras termiņa beigām, kad pēc dažu avotu sacītā viņam jau bija kļuvis skaidrs, ka prezidenta amatā viņu nepārvēlēs, varētu sacīt – drosmīgs solis. Jo ja tauta referendumā nebūtu atbal- stījusi Saeimas atlaišanu, amats būtu jāzaudē pašam prezidentam. Zatlera gadījums izrādījās savādāks. Īstajā laikā izteiktie saukļi uzrunāja ievērojamu sabiedrības daļu, kuras gandarījums transformējās ne tikai maijpuķīšu pušķos Zatleram un katarsē ar «oligarhu» dedzināšanu, bet arī visai cienījamā rezultātā nākamajās Saeimas vēlēšanās, Zatlera Reformu partijai iegūstot 22 vietas. Taču ar to arī šis «veiksmes stāsts» beidzas un liek visai rezignatīvi paskatīties uz visa šī pasākuma patieso jēgu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Biežāk uzdotie jautājumi

Latvijas Banka / eiro.lv, 03.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Viedoklis: Uzdzīvo ar prātu, lai pēc tam nebūtu jāsavelk josta

Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts, 20.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas izaugsmes tempi kļūst straujāki, un ik pa laikam izskan runas par ekonomikas pārkaršanu.

Lai gan pašreizējās norises tautsaimniecībā būtiski atšķiras no pirmskrīzes periodā pieredzētā, tikai fakts vien, ka šādas sarunas notiek, liecina par salīdzinoši augstu ekonomisko aktivitāti. Tas, kā situācija attīstīsies nākotnē un vai pārkaršanas riski pieaugs, lielā mērā ir atkarīgs no mācībām, kas gūtas no pagātnē pieļautajām kļūdām.

Šajā rakstā par vienu no tām – fiskālās politikas reakciju uz ekonomiskajiem apstākļiem jeb fiskālās politikas cikliskumu. Valdības spēju ietekmēt ekonomikas aktivitāti nevajadzētu novērtēt par zemu. Budžeta ieņēmumi un izdevumi katru gadu ir vienlīdzīgi aptuveni trešdaļai no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Tas nozīmē, ka nepieciešamības gadījumā valdības lēmumi var gan veicināt, gan arī bremzēt ekonomisko aktivitāti. Kad un kādus lēmumus valdībai ir nepieciešams veikt? To lielā mērā nosaka ekonomiskie apstākļi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sabiedrība

Zatlers: atlaist Saeimu viennozīmīgi bija vērts

Ritvars Bīders, 23.05.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms gada atlaist Saeimu viennozīmīgi bija vērts, jo aptaujas rāda, ka uzticība Saeimai ir ievērojami pieaugusi, tomēr tā joprojām zema, norāda eksprezidents, tagadējais Saeimas deputāts Valdis Zatlers.

Viņš LNT raidījumā 900 sekundes norādīja, ka svarīgi, lai Saeimas atlaišanas ieguvumus saskatītu pilsoņi, kas, pēc Zatlera domām, ir arī noticis, jo uzcticēšanās Saeimai pēdējā gada laikā palielinājusies no aptuveni 10 līdz 25 %.

Runājot par Latvijas neatkarīgo arodbiedrību konfederācijas centieniem atlaist pašreizējo Saeimu, uzsākot parakstu vākšanu, Zatlers saka, ka Saeimas atlaišanu varot uzsākt ikviens, bet svarīgi esot zināt, kurā brīdī tas jādara.

Eksprezidents, kurš patlaban darbojas Reformu partijā, raidījumā arī sacīja, ka viņa pārstāvētajam politiskajam spēkam esot izdevies izpildīt lielu daļu doto solījumu. Savukārt, runājot par no Reformu partijas aizgājušajiem biedriem, kas darbojas Saeimā, Zatlers saka - nekādu izlēcienu, ka šī politiķu grupa darītu kaut ko nekonsekventu, nav.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Godīgi sakot, ja es varētu atkāpties, es par šādu cenu dzīvokli tagad nepārdotu. Bet nu, kas noticis, tas noticis,» sūrojas uzņēmēja Irēna Pulkinena, kurai piederošu dzīvokli iecerēts pirkt eksprezidenta Valda Zatlera (RP) lietošanai.

Kaut jau izskanējuši pirmie pārmetumi, ka ekskluzīvā dzīvokļa cena - 484,9 tūkstoši latu - esot pārāk liela, I. Pulkinena Dienai apgalvo, ka ir tieši otrādi - tā esot tirgus cenas zemākā robeža. Jāpiebilst, ka tieši šis dzīvoklis jau tiek īrēts V. Zatlera vajadzībām.

Oficiāli dzīvokļa meklējumi tika uzsākti jau 2009. gadā, kad V. Zatlers vēl bija prezidents, jo va/s Valsts nekustamie īpašumipārvaldītajā namā Brīvības ielā 38., kur dzīvokļi piešķirti abiem pārējiem eksprezidentiem - Vairai Vīķei-Freibergai un Guntim Ulmanim -, brīvu mitekļu vairs nebija. Tomēr meklējumi ieilga, līdz Valsts prezidenta Andra Bērziņa kancelejas paspārnē tika izveidota īpaša iepirkuma komisija, kura tagad lēmusi par labu dzīvoklim Elizabetes ielā 17. Kritēriji dzīvokļa izvēlei bija izstrādāti ļoti smalki - saskaņā ar LETA ziņoto dzīvoklim bija jābūt no 180 līdz 250 kvadrātmetru lielam, tam bija jāatrodas Rīgas centrā, mūra ēkā, ar slēdzamu kāpņutelpu, kā arī vizuāli un tehniski labā stāvoklī esošu fasādi. Ja dzīvoklis atrastos ceturtajā stāvā vai augstāk, mājā jābūt liftam, dzīvoklim jābūt piemērotam tūlītējai dzīvošanai, ar iebūvētu virtuves iekārtu un četrām vai piecām istabām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reformu partijas līderis, bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers trešdien dosies uz ārzemēm, kur viņam veiks vēl vienu operāciju, jo ārstu konsīlijs ir uzstādījis papildus diagnozi, informē laikraksts Diena.

V. Zatlers laikrakstam pastāstījis, ka viņam konstatēta reta saslimšana, kas saistīta ar asinsvadu veidojumu mugurkaula kanālā. Tā kā Latvijā ārstiem nav pieredze šādu slimību ārstēšanā, viņi ir sazvanījušies ar kolēģiem Briselē, kuri rekomendējuši tūlīt veikt operāciju.

V. Zatlers teicis, ka tieši šīs saslimšanas dēļ viņš ir nonācis ārstu rokās, un tikai tad viņam ir konstatēts arī prostatas vēzis. Pēc tā operācijas politiķis jau sācis atlabt. Taču, turpinot izmeklējumus, ir atklāts cēlonis arī sākotnējām muguras sāpēm.

Bijušais prezidents nezinot, cik šāda operācija maksās, jo tas šajā gadījumā nav tas, par ko esot jādomā. Partijas pārstāve Daiga Holma apliecinājusi, ka partijas biedri ir gatavi palīdzēt, ja tas būs nepieciešams.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Eksperts: Eiropa neizbēgami sāk zaudēt savu pozīciju pasaulē kā liels ekonomikas centrs

LETA, 16.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropa neizbēgami sāk zaudēt savu pozīciju pasaulē kā liels ekonomikas centrs, Latvijas Universitātes (LU) forumu cikla «Latvijas formula 2050. Attīstības scenāriji» otrajā forumā «Latvijas attīstības ārējie faktori» sacīja LU asociētais profesors Daunis Auers.

Viņš skaidroja, ka 2030.gadā neviena no pasaules 25 lielākajām pilsētām vairs neatradīsies Eiropā, kas automātiski ietekmēs arī ekonomiku. Profesors atzīmēja, ka Eiropa nākotnē vairs nebūs tik pievilcīga, kāda tā bijusi līdz šim, un vēl viena būtiska izmaiņa, kas skar un skars Eiropu, ir demogrāfijas krīze, jo 2050.gadā Āfrikā dzīvos četras reizes vairāk cilvēku nekā Eiropā.

«Šobrīd demogrāfijas krīzei nav reāla risinājuma. Viens no risinājumiem būtu imigrācija, taču tieši tā ir izraisījusi autoritāro līderu, piemēram, Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna parādīšanos Eiropā. Arī »Breksit« būtībā bija balsojums pret imigrāciju. Ir jāpieņem lēmums, vai Eiropa grib imigrāciju un, ja tiek nolemts, ka tā būs, tad ir jāsaprot, ka Eiropa stipri mainīsies - būs lielāki konflikti sabiedrībā un mainīsies kultūra,» norādīja Auers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sabiedrība

Zatleram veiktā operācija Briselē veiksmīga

Lelde Petrāne, 20.07.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reformu partijas līderim, bijušajam Valsts prezidentam Valdim Zatleram Briselē veiksmīgi noritējusi otrā operācija, portālu Diena.lv informējusi Reformu partijas pārstāve Daiga Holma.

Operācija veikta ceturtdien. D. Holma sacījusi, ka ārstējošais ārsts vēlāk informēs partijas līderi, cik ilgi vēl būs jāuzturas slimnīcā.

Kā vestīts, V. Zatlers trešdien devās uz ārzemēm, kur viņam bija paredzēts veikt vēl vienu operāciju, jo ārstu konsīlijs uzstādīja papildus diagnozi.

V. Zatlers iepriekš pastāstīja, ka viņam konstatēta reta saslimšana, kas saistīta ar asinsvadu veidojumu mugurkaula kanālā. Tā kā Latvijā ārstiem nav pieredze šādu slimību ārstēšanā, viņi ir sazvanījušies ar kolēģiem Briselē, kuri rekomendējuši tūlīt veikt operāciju.

V. Zatlers teicis, ka tieši šīs saslimšanas dēļ viņš ir nonācis ārstu rokās, un tikai tad viņam ir konstatēts arī prostatas vēzis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alkoholiskie dzērieni no 1. marta Latvijā kļūs dārgāki, taču cenas kāpums nebūs tik straujš, kā bija paredzēts, bet gan daudz mērenāks.

To paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā atbalstītais akcīzes nodokļa likuma grozījumu projekts, kurš gan vēl jāakceptē parlamenta vairākumam.

Iecerēts, akcīzes nodokļa likmi no 1.marta paaugstināt vidēji par 5% un tieši tikpat lielu pieaugumu īstenot arī no 2021.gada 1. marta.

Faktiski, pērn Igaunijas īstenotais bezprecedenta alkohola akcīzes nodokla likmes samazinājums ir piespiedis Latviju atteikties no tām iecerēm par alkohola akcīzes nodokļa likmju paaugstināsanu, kāds bija iecerēts 2017. gadā apstiprinātajās Valsts nodokļu politikas pamatnostādnēs 2018.-2020. gadam.

Bija paredzēts liels kāpums

Pašlaik Latvijā ir zemākās alkohola akcīzes nodokļa likmes, taču tā vairs nebūs, ja 1. martā spēkā stāsies iepriekš paredzētās šī nodokļa likmju izmaiņas - tad tās Latvijā būs visaugstākās Baltijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes uzņēmums SIA "Elpa" pieteicis tiesiskās aizsardzības procesu, atklāja kompānijas valdes priekšsēdētājs Gundars Sisenis.

Viņš sacīja, ka tālākas detaļas pašlaik izpaust nevar.

Kā liecina informācija "Firmas.lv" piena pārstrādes uzņēmumam pirmdien, 16.maijā, piemērots aizliegums kapitāldaļu atsavināšanai un aizliegums reģistrēt komercķīlas. Kā līdzekļa piemērotājs norādīta Zvērināta tiesu izpildītāja Dace Cgojeva.

Elpa uz nenoteiktu laiku pārtrauc ražošanu 

Piena pārstrādes uzņēmums SIA "Elpa" uz nenoteiktu laiku pārtraucis ražošanu, atklāja kompānijas...

Jau vēstīts, ka "Elpa" uz nenoteiktu laiku pārtraucis ražošanu. Pašlaik nav zināms, vai kompānija spēs atjaunot darbību.

Sisenis norādīja, ka darbību kompānijai nācās pārtraukt saistībā ar pieaugušajām cenām energoresursiem, izejvielām ražošanai, kā arī palīgmateriāliem, piemēram, ražošanas līdzekļiem, kuru cena būtiski pieaugusi, kopš tos vairs nevar iegādāties no Baltkrievijas.

Informācija "Firmas.lv" liecina, ka kompānijai 13.maijā bija Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto nodokļu parāds 152 140 eiro apmērā. Tāpat kompānijai ir divas aktīvas komercķīlas kopumā 720 000 eiro apmērā.

"Elpa" apgrozījums 2020.gadā bija 2,974 miljoni eiro, bet peļņa - 5873 eiro. Finanšu dati par 2021.gadu vēl nav publiskoti. Kompānija reģistrēta 1993.gadā, un tās pamatkapitāls ir 85 910 eiro. Uzņēmums pieder Laimonim Balčum (18,18%), Sisenim (17,77%), Mārītei Stoļarovai (16,94%), Viesturam Grasmanim (16,12%), Mārai Rundei-Pīrsonei (12,4%), Ritvaram Rogam (10,33%), Tatjanai Brūverei (6,2%), Montai Alkšarei (1,65%) un Jānim Kalniņam (0,41%).

Komentāri

Pievienot komentāru