Foto: AFP/LETA

Zelts strauji kļūst lētāks 

Lai arī vēl pirms nedēļām zeltu varēja uzskatīt par samērā pievilcīgu investīciju objektu ilgtermiņa ieguldījumu griezumā, pēdējo dienu norises pasaules dzeltenā metāla tirgū rosina ieņemt nogaidošu viedokli. Proti, pāris dienu laikā zelta cenai procentuālā izteiksmē izdevies zaudēt vairāk, nekā citkārt pieaugt vesela gada laikā.

Mārtiņš Apinis, 2013. gada 16. aprīlis plkst. 7:45

Strauja un paniska zelta izpārdošana sākās piektdien, dienas laikā dzeltenā metāla cenai krītoties vairāk nekā par četriem procentiem. Ņemot vērā faktu, ka investori no zelta turpināja atbrīvoties arī pirmdien un jau rīta pusē salīdzinājumā ar iepriekšējās nedēļas izskaņu kādreiz tik pieprasītais investīciju metāls bija zaudējis vēl aptuveni septiņus procentus vērtības, zelta jūnija kontraktam maksājot jau mazāk nekā 1400 dolārus par Trojas unci, varēja jau runāt par vispārēju investoru nepatiku. Dienas otrajā pusē gan kritums bija sarucis līdz aptuveni 5% un cena bija virs 1420 dolāru par unci robežas.

Tāda īstena un fundamentāla iemesla tik straujam zelta cenas kritumam nav. Faktiski var teikt, ka to izraisīja investīciju bankas Goldman Sachs paziņojums par zelta vidējās cenas prognožu samazināšanu šim gadam no 1610 līdz 1545 dolāriem par Trojas unci. Tomēr tā ir tikai gada vidējā prognoze, jo saskaņā ar investīciju bankas analītiķu paredzējumiem gada beigās dzeltenajam metālam vajadzētu atrasties pie 1450 dolāru, bet nākama gada beigās – 1270 dolāru atzīmes par Trojas unci.

Pašreizējais zelta cenas kritums ir slikts signāls globālajai ekonomikai kopumā. Proti, tas norāda uz faktu, ka ieguldītājiem vairs nav baiļu par to, ka inflācija apēdīs ietaupījumus. Domas par virzīšanos deflācijas virzienā norāda uz ekonomisko pagurumu, kas savukārt nozīmē korporatīvās peļņas kritumu, potenciālu darba samaksas pieauguma bremzēšanos, kas pēc spirāles principa savukārt vedinās uz tālāku mājsaimniecību tēriņu samazināšanos, izraisot jaunu dilemmu par jostu savilkšanu valsts un korporatīvajā sektorā, vai arī runas par jauniem naudas drukāšanas pasākumiem, kas galu galā atkal liks investoriem domāt par drošā patvēruma meklējumiem un zelta cenai atkal vajadzētu pieaugt.

Visu rakstu lasiet laikrakstā Dienas bizness.

Laikraksta abonentiem elektroniskā versija DB arhīvā.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2013. gada 10. aprīlis plkst. 11:55

9.aprīlī plkst. 10:30 Liepājā, Tirgoņu ielā, juvelierizstrādājumu veikalā divi pagaidām nenoskaidroti...

2013. gada 02. aprīlis plkst. 15:19

Iedomājieties, ja jūs būtu supernelietis, kurš ieguvis visu pasaules zeltu un nolēmis...

2013. gada 26. marts plkst. 14:07

Reaģējot uz tirgus dalībnieku vidū valdošajām runām, ka vienošanās par Kipras glābšanu...

2013. gada 06. februāris plkst. 8:42

Līdz ar iestāšanos eirozonā Latvijai piederošā zelta ģeogrāfiskā izkliede kļūs...

2013. gada 18. janvāris plkst. 11:03

Vācijas centrālā banka mājup vedīs gandrīz 700 tonnas smagās zelta rezerves, kas...

Nepalaid garām

SIA Rešetilovs aizvirzās no krīzes, ko uzņēmums savā 28 gadu pastāvēšanas laikā...

Nepilniem 40 000 mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem var nākties domāt par savu nākotni,...

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā...

Lai gan konkurence elektronikas mūzikas instrumentu ražošanas segmentā ik gadu saasinās, SIA...

Investējot 15 miljonus eiro, Salienā, Babītes novada Piņķos uzsākta King's College Britu...

No šīs sadaļas
2013. gada 15. aprīlis plkst. 17:21

Tikai 5 no 27 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm kā patērētāju izdevumus kontrolējošu...

2013. gada 15. aprīlis plkst. 16:29

Šā gada janvārī Latvijas eksporta apjomi piedzīvojuši piekto straujāko izaugsmi Eiropas...

2013. gada 15. aprīlis plkst. 13:51

Pagājušajā nedēļā lielāko komercķīlu reģistrējusi SIA Rīgas Centrālais termināls,...

2013. gada 15. aprīlis plkst. 13:44

Latvijā vidējās algas saņēmējam darbaspēka nodokļi veido 44,2% no kopējām darba devēja...

2013. gada 15. aprīlis plkst. 13:24

Krājobligācijas plānots ieviest Latvijā šā gada pirmajā pusē, un paredzams, ka tās...

2013. gada 15. aprīlis plkst. 12:02

Ķīnas ekonomika, kas ir otra lielākā pasaulē, sabremzējusies un gada pirmajos trīs...

2013. gada 15. aprīlis plkst. 10:59

Lielāko daļu no īpašuma apdrošināšanas atlīdzībām veido ūdensvadu avārijas....

2013. gada 15. aprīlis plkst. 10:05

Savulaik, lai glābtu Parex banku, valsts tajā ieguldīja vienu miljardu latu. No...

2013. gada 15. aprīlis plkst. 8:35

Aprīlis finanšu grūtībās nonākušajam metālapstrādes uzņēmumam Liepājas metalurgs...

2013. gada 15. aprīlis plkst. 8:05

Investora piesaiste DK Daugava ļāvusi norēķināties ar Swedbank....