Pēdējā laikā tiek plaši diskutēts jautājums par cukurbiešu audzēšanu un cukura ražošanu Latvijā ar arvien jūtamāku ievirzi attaisnot tās izbeigšanu, atstājot šī jautājuma izlemšanu cukurfabriku īpašnieku ziņā.

Pirmkārt, ja paši cukuru neražosim, mums tas būs jāiepērk, vismaz par 25 – 30 miljoniem latu gadā, palielinot jau tā nenormālo importa pārsvaru pār eksportu. Kāpēc būtu jāieved tas, ko mēs paši varam saražot? Kāpēc būtu vajadzīgs kārtējais malēniskais risinājums. Latvijā cukuru ražo par trešdaļu mazāk nekā ir tā patēriņš un tas nekādi nedeformē cukura tirgu. Lai cukura ražošanu samazina valstis, kurās tā ir krietni lielāka par pašu vajadzībām, piemēram, Vācija, kas ražoja par 40% vairāk cukura, nekā vajadzīgs pašapgādei un tāpēc liekais cukurs bija jāeksportē maksājot par to eksporta subsīdijas. Kāpēc Latvijai par to būtu jācieš? Kāpēc mums jābūt peramajam zēnam par citu pārkāpumiem? Nesaprotami, kāpēc mūsu valsts vadītāji un atbildīgie darbinieki to nav pratuši izskaidrot ES vadītājiem. Bet varbūt, atsevišķu personu savtīgo interešu dēļ, kā tas pavīd dažās ziņās, to nav gribējuši. Varbūt vēl tagad var protestēt pret šo Latvijai netaisnīgo lēmumu un panākt nosacījumu mīkstināšanu.

Abas Latvijas cukurfabrikas, neplānojot pārstrukturizēt ražošanu, gatavo likvidācijas plānus un lēš, ka ar solīto ES atbalstu visiem pasākumiem nepietiks. Restrukturizācija nozīmē abu rūpnīcu likvidāciju. No idejas par ražošanas pārstrukturizēšanu, piemēram, uz bioetanola ražošanu, rūpnīcas ir atteikušās.

Lai arī pirms gada a/s Liepājas cukurfabrika izskatīja iespēju cukura vietā ražot bioetanolu, decembra beigās tā publiski paziņojusi par uzņēmuma likvidāciju. Savukārt Jelgavas cukurfabrikas vadība gatavojas demontēt iekārtas un nojaukt ēkas, bet turpmākos plānus neatklāj. Noprotams, ka ar bioetanolu tie nav saistīti. Arī zemkopības ministrs Mārtiņš Roze Db atzina, ka ražot bioetanolu no cukurbietēm būtu pārāk dārgi. Tiesa, iespējams ir variants ražot gan cukuru, gan bioetanolu, kas ir ekonomiski izdevīgāk, ministrs piebilda. Viņš arī ieteica zemniekiem cukurbiešu vietā audzēt linus un rapšus, kam gan lauksaimnieki nepiekrīt.

Tomēr jau provizoriskas aplēses liecina, ka ar ES kompensācijām varētu nepietikt, lai veiktu visus restrukturizācijas pasākumus, tostarp ēku demontāžu, sociālos un vides pasākumus. Kā jau tas daudzkārt ziņots, ja abas cukurfabrikas veiks pilnīgu iekārtu demontāžu, ES maksās 48,5 milj. eiro kompensāciju, no kuras 80 % tiks cukurfabrikām, bet atlikušie 20 % - cukurbiešu audzētājiem. Db jau vairākkrt ziņoja par Latvijas valsts agrārās ekonomikas institūta (LVAEI) veikto zinātnisko pētījumu par cukurbiešu nozares nākotni, kas parāda, ka ilgtermiņā no ekonomiskā viedokļa tā nespēs darboties ienesīgi. Līdz 31. janvārim Latvijai jāsagatavo restrukturizācijas plāns. Kā iepriekš Db sacīja zemkopības ministrs Mārtiņš Roze (29.12.2006.), pagaidām nav zināms laiks, kad zemnieki varētu tikt pie kompensācijām, savukārt ja cukurfabrikas restrukturizācijas pasākumus veiks gana efektīvi, tas, kas ir pa virsu, paliks rūpnīcas rīcībā.

2022. gada 1. janvārī stāsies spēkā teju divas reizes paaugstinātā akcīzes nodokļa likme saldinātajiem dzērieniem, kuros cukura daudzums pārsniegs 8 gramus.

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu ) komisijas darba rezultāts, izskatot grozījumus akcīzes nodokļa likumā, kuri gan vēl tiks skatīti parlamenta plenārsēdē. Pēc ilgākām diskusijām atbildīgā komisija atbalstīja mazāku akcīzes nodokļa pieaugumu, nekā sākotnēji iecerēts. Proti, bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu līdz 8 gramiem (neieskaitot) uz 100 mililitriem - akcīzes nodokļa likme būs 7,4 eiro, bet dzērieniem ar cukura saturu no 8 gramiem (ieskaitot) uz 100 mililitriem - 14 eiro.

Turklāt šāda novitātē spēkā būs no 2022. gada 1. janvāra, nevis 2021. gada 1. janvāra vai 2021. gada 1. jūlija, jo tādējādi varēs ietaupīt 23 000 eiro nodokļu administrētāji, jo ar 2022. gadu notiek pāreja uz jauniem maksājumu administratīvo sistēmu, kurā akcīzes nodokļa deklarācijas tajā sāks strādāt ar 2022. gadu. Interesanti, ka pašlaik par šāda nodokļa ieviešanu ziņu nav nedz no Igaunijas, nedz arī Lietuvas.

Īstenojot Eiropas cukura nozares pārstrukturēšanas plānu, tika atteiktas 5,8 milj. tonnu cukura kvotas, kas ļoti tuvu sākotnējam mērķim – 6 milj. tonnu.

Šā četru gadu laikposma noslēgumā ES cukura un izoglikozes kvota – 2006. gada cukura reformas pamatelements – samazinājusies līdz 14 miljoniem t (no kurām 13,3 miljoni t attiecas uz cukuru). Pašlaik ES cukura ražošana koncentrēta 18 dalībvalstīs (atšķirībā no 23 pirms reformas), kurās ir labvēlīgi agronomiskie apstākļi, un aptuveni 70 % no ražošanas notiek 7 dalībvalstīs, kurās ir visaugstākais cukura ieguvums. Cenas vietējā tirgū samazinās, tas arī bija reformas mērķis – panākt ES cukura nozares ilgtspējību un konkurētspēju.

Jau ziņots, ka 2006. gada februārī ES lauksaimniecības ministri oficiāli pieņēma radikālu ES cukura nozares reformu. Tās mērķis bija garantētās minimālās cukura cenas samazinājums par 36 % (no 631,9 eiro/t 2006./2007. gadā līdz 404,4 eiro/t no 2009./2010. gada), kompensācijas lauksaimniekiem un cukura ražotāju finansēts Pārstrukturēšanas fonds, kura mērķis bija mudināt konkurēt nespējīgos cukura ražotājus pārtraukt darbību šajā nozarē.

Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze darba vizītē Bauskā un Liepājā tiksies ar lauksaimniekiem un citiem interesentiem, lai informētu par Eiropas Savienības cukura reformu un situāciju Latvijas cukura ražošanas nozarē, Db.lv informēja Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece.

Tikšanās notiks 1. februārī plkst. 10:00 Bauskas pilsētas Tautas namā un 2. februārī plkst. 12:00 Liepājas Latviešu biedrības namā.

"Ņemot vērā šobrīd izvērtušos situāciju, kad katrs, kuram nav slinkums, nāk klajā ar vairāk vai mazāk demagoģiskiem prātojumiem par to, ko vajadzēja un ko nevajadzēja darīt Latvijā Eiropas Savienības cukura reformas kontekstā, uzskatu par savu pienākumu personīgi tikties ar lauksaimniekiem, lai klātienē izskaidrotu viņiem situāciju cukura ražošanas nozarē un uzklausītu viņu pārdomas par to," stāsta Mārtiņš Roze.

Zemkopības ministrs norāda: "Vairākas gan jau pastāvošas, gan šai situācijai par godu no jauna dibinātas organizācijas šobrīd rīkojas populistiski un diemžēl ļoti neapdomīgi. Lēmums par Latvijas cukurfabriku restrukturizāciju un cukura ražošanas pārtraukšanu tiek komentēts, ņemot vērā tikai emocionālos faktorus, aizmirstot par racionālismu un loģiku."

Eiropas Savienība (ES), reformējot cukura tirgu, ir samazinājusi savā teritorijā ražoto cukura daudzumu un lielāku vietu atvēlējusi importa cukuram. Taču neviens nerēķinājās, ka trešo valstu cukurs, kas ierasti maksājis daudz lētāk par ES saražoto, tirgū maksās dārgāk

Šī netipiskā situācija patlaban izveidojusies saistībā ar bažām par cukura trūkumu pasaulē, kas lielā mērā saistīts ar lielākajās eksportētājvalstīs Brazīlijā un Indijā gaidāmo slikto cukurniedru ražu, raksta laikraksts Diena.

Nereformēt savu daudzus gadus aizsargāto cukura tirgu ES nevarēja augošā spiediena dēļ no trešo valstu cukura ražotājiem, arī Brazīlijas, Austrālijas, Taizemes. Šīs valstis bija nemierā ar ES praksi maksāt eksporta subsīdijas jeb piemaksāt saviem cukura ražotājiem par ārpus ES pārdoto cukuru. Tādējādi mākslīgi pazemināta cukura cena pasaulē, kropļots tirgus un radīti zaudējumi trešo valstu cukura ražotājiem. Pasaules Tirdzniecības organizācijas strīdu izšķiršanas panelis 2005. gadā lika ES samazināt subsidētā eksporta apjomu par sešiem miljoniem tonnu. Vienlaikus pēc Āfrikas, Klusā okeāna un Karību jūras reģionu sūdzības ES uzdots arī padarīt savu tirgu pieejamāku trešajās valstīs ražotajam cukuram. 2006. gadā pieņemts lēmums reformēt ES cukura nozari, vairāk to orientējot uz tirgu, tajā noturot konkurētspējīgākos. Tiem, kas vēlējās palikt tirgū, par tiesībām ražot tirgum (cukura kvotas tonnu) četrus gadus reformas laikā bija jāveic konkrētas iemaksas fondā. No tā maksāja kompensācijas tiem, kas no savas kvotas atteicās - izlēma pārtraukt ražošanu.

Ārkārtas apstākļu dēļ pasaules cukura tirgū ES līdz šā gada 31. jūlijam vēlas papildus eksportēt vēl 500 tūkstošus tonnu ārpuskvotas cukura.

Šis pasākums, kas pilnībā atbilst ES starptautiskajām saistībām, ir iespējams, pateicoties ārkārtējiem tirgus apstākļiem gan ES, gan visā pasaulē un esot maz ticams, ka šāda situācija cukura tirgū nākotnē atkārtosies. ES lauksaimniecības un lauku attīstības komisāre Marianna Fišere Bola norāda, ka pašreizējais stāvoklis pasaules tirgū ir ārkārtējs - ražošanas apjomi ir mazāki par patēriņu, cukura krājumi izsīkst, tāpēc cukura cenas ir cēlušās līdz agrāk nepieredzētam līmenim, kas kaitēj patērētājiem nabadzīgākās valstīs.

«Situācija radusies vienlaikus ar ES cukura nozares pārstrukturizācijas noslēguma posmu. ES tirgus cena ir samazinājusies, un ne tik konkurētspējīgie ražotāji ir pārtraukuši cukura ražošanu. Tādējādi uzlabojusies ES cukura nozares konkurētspēja gan cukurbiešu audzētāju, gan cukura ražotņu līmenī. Cenas ES un pasaules tirgū, kā arī biešu audzēšanas un cukura ražošanas izmaksas ES ir tādas, ka ES saražoto ārpuskvotas cukuru var eksportēt, nepārkāpjot saistības par subsīdijām, ko ES uzņēmusies PTO,» skaidro komisāre.

Valdība apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta noteikumus Kārtība, kādā piešķir, administrē un uzrauga Eiropas Savienības atbalstu cukura rūpniecības restrukturizācijai, kuros noteikta Eiropas Savienības (ES) cukura rūpniecības restrukturizācijas atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības kārtība saskaņā ar vairākām Eiropas Padomes regulām par pagaidu shēmu cukura rūpniecības restrukturizācijai Kopienā, Db.lv informēja Zemkopības ministrija.

Normatīvais akts izstrādāts, jo Latvijas cukura ražotāji ir paziņojuši par vēlmi saņemt atbalstu cukura rūpniecības restrukturizācijai. Līdz ar to ZM radījusi likumisko bāzi cukura rūpniecības restrukturizācijas procesa sakārtošanai, tas ir: iesniegumu iesniegšanas kārtībai, restrukturizācijas atbalsta maksājuma daļu apjoma noteikšanai cukurbiešu audzētājiem un tā izmaksāšanas kārtībai, cukura rūpniecības restrukturizācijas iesniegumu izvērtēšanas kārtībai un cukura rūpniecības restrukturizācijas iesniegumā paredzēto pasākumu, kontroles un ziņojumu sagatavošanas kārtībai.

Dokumentā noteikts, ka cukurbiešu audzētāji restrukturizācijas atbalstu saņems 20 % apmērā no Padomes regulā noteiktās kopējās atbalsta summas, cukura ražotājiem atsakoties no savām cukura ražošanas kvotām un pilnībā veicot ražošanas iekārtu demontāžu.

Apkopotā statistika liecina, ka Latvija 2023. gadā ieņēmusi 3.vietu pasaulē pēc ienākumiem no cukurbiešu eksporta uz vienu iedzīvotāju.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), tad 2023. gadā pēc ienākumiem no cukurbiešu eksporta uz vienu iedzīvotāju Latvija bija… trešajā vietā pasaulē!2023. gadā cukurbiešu sējumu platības Latvijā sasniedza 20% no tā līmeņa, kāds Latvijā bija 2006. gadā – pēdējā gadā, kad Latvijā vēl darbojās cukura ražošanas nozare.

Cukurbietes un cukurniedres ir divi augi, kas ir nozīmīgi saharozes (parastā cukura) rūpnieciskai ražošanai. Ja cukurniedres ir augs, kas var augt tikai karstā klimatā, tad cukurbietes ir piemērotas mērenajam klimatam.

Lauksaimnieki uzskata, ka lielā mērā pie esošās krīzes piensaimniecībā vainojams zemkopības ministrs Mārtiņš Roze, tāpēc tiek prasīta viņa demisija.

Par to vienojušās vairākas lauksaimnieku organizācijas. Pēc teju trīs stundu sarunām ar lauksaimniekiem piena ražotāji valdības namu vakar pameta ļoti neapmierināti. Kā tūlīt pēc tikšanās atzina Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš, iepazīstoties ar Zemkopības ministrijas (ZM) informatīvo ziņojumu par notiekošo piena nozarē, nācies secināt, ka tas nav sagatavots stadijā, lai par to kāds valdībā balsotu, līdz ar to lauksaimnieks ir nikns­ par velti izlietoto laiku. J. Lazdiņš uzskata, ka esošais zemkopības ministrs, pavadot savā amatā sešus gadus un trīs mēnešus, ir novedis nozari līdz situācijai, kāda tā ir šobrīd, tāpēc ministrs ir jāmaina. Līdzīgu viedokli pauda arī citi lauksaimnieciskās produkcijas ražotāji. Silvija Dreijere no Latgales novada uzskata, ka ministram ir jāatkāpjas, ja reiz viņš nespēj nodrošināt adekvātu lēmumu pieņemšanu, kas ļautu laukos nodarboties ar lauksaimniecību.

Valsts sekretāru sanāksmē ceturtdien, 8. janvārī, no jauna tika izdoti Ministru kabineta (MK) noteikumi par Eiropas Kopienas (EK) pašu resursu sistēmas funkcionēšanas kārtību. Izmaiņas noteikumos izstrādātas, lai precizētu tiesību normas saistībā ar cukura ražošanas slēgšanu Latvijā.

Tā kā ar 2007. gadu cukura ražošana Latvijā tika slēgta, likvidējot abas cukurfabrikas, cukura ražošanas nodeva Latvijai vairs nav jāmaksā. Līdz ar to turpmāk Zemkopības ministrijai (ZM) katru gadu līdz 1. martam nebūs jānodrošina, lai informācija par cukura ražošanas A un B kvotu sadalījumā pa cukura ražošanas uzņēmumiem nākamajam tirdzniecības gadam tiktu iesniegta Valsts ieņēmumu dienestā (VID). Tāpat vairs nebūs jānodrošina katru gadu līdz 1. martam, lai informācija par provizoriskajiem cukura ražošanas rādītājiem kārtējam tirdzniecības gadam, bet līdz 15. septembrim – par galīgajiem cukura ražošanas rādītājiem par iepriekšējo tirdzniecības gadu, tiktu iesniegta VID un EK.

Pēkšņi 47 gadu vecumā mūžībā aizgājis bijušais zemkopības ministrs Mārtiņš Roze, aģentūrai LETA apstiprināja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.

Bijušā ministra nāvi varētu būt izraisījis trombs, aģentūrai LETA pieļāva ZZS pārstāvji.

Iespējams, ka izvadīšana varētu notikt ceturtdien, 13.septembrī, pieļāva Brigmanis.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Roze dzimis 1964.gada 28.septembrī Rīgā. Bijušais ministrs bija precējies un divu dēlu tēvs.

1982.gadā Roze beidzis Liepājas 1.vidusskolu, 1987.gadā - Latvijas Valsts universitātes Bioloģijas fakultāti, iegūstot specialitāti biologs, bioloģijas un ķīmijas pasniedzējs.

No 1988. līdz 1992.gadam studējis aspirantūrā Latvijas Zemkopības zinātniski pētnieciskajā institūtā un bijušajā Vissavienības augu selekcijas un ģenētikas institūtā Odesā, Ukrainā. Darba pētījuma tēma bija "Latvijā izaudzēto kviešu, miežu un auzu kvalitāte atkarībā no rezerves olbaltumvielu sastāva".

Pasaulē dārgāks pandēmijas laikā kļuvis vesels lērums izejvielu, tai skaitā arī cukurs.

Nupat tā cena ASV preču biržā sasniegusi teju 20 ASV dolāra centus par mārciņu, kas ir visvairāk četros gados. Strauji - līdz gandrīz 500 ASV dolāriem par tonnu – pieaugusi arī baltā cukura cena Londonas preču biržā. Kopš šā gada sākuma cukurs tur kļuvis par 16% dārgāks.

Savukārt kopš pagājušā gada sākuma šis pieaugums ir jau 37% apmērā. Var vien lēst, ka arī šāda cukura vērtības palielināšanās spēlēs par labu tam, lai turpinātu augt dažnedažādu citu pārtikas preču cena.

Cukura deficīts

Pamatā cukura cenas nesenajam lēcienam enerģiju piešķīluši slikti laika apstākļi Brazīlijā, kas visai pārliecinoši ir pasaulē lielākā šīs pārtikas izejvielas eksportētāja. Cukurniedru audzēšanas reģionus šajā valstī skārušas netipiski bargas salnas. Tas sabojājis esošās cukurniedres, negatīvi ietekmējis to augšanas procesu un mazinājis cukura īpatsvaru tajās. Šādas salnas nākušas pavisam nelaikā, kur cukurniedru fermeriem jau pirms tam nācās cīnīties ar lielu sausumu, kas arī negatīvi bija ietekmējis ražu (DB jau rakstījis, ka šīs pašas salnas lielas problēmas sagādājušas kafijas fermeriem).Rezultātā šobrīd Starptautiskā Cukura organizācija (ISO) lēsusi, ka šogad globālais cukura patēriņš tā piedāvājumu pārsniegs par četriem miljoniem tonnām. Tādējādi jau otro gadu pasaule dzīvošot šīs saldās izejvielas deficīta apstākļos.

Latvijas ražotāji un tirgus eksperti būtisku ietekmi no šonedēļ vērojamā cukura cenu kāpuma pasaulē neparedz.

Kā Db norādīja saldumu ražotāja a/s Laima mārketinga vadītāja Dace Kokina, ikdienas cukura cenu svārstības uzņēmumu neietekmē, jo a/s Laima ar cukura piegādātāju ir noslēgts ilgtermiņa līgums, kurā ir noteikta fiksēta cukura cena.

Arī Nordic Sugar mazumtirdzniecības daļas vadītājs Baltijā un Skandināvijā Henriks Bramsteds norāda, ka cukura cenas pasaules biržās ir cēlušās, «pateicoties» mazākai plānotajai cukura ražai Indijā, taču tās neietekmēs cenas Eiropas tirgos t.sk. Latvijā, jo šeit sistēma ir slēgta. Tiesa, ES cukura tirgus tiek reformēts, taču šī brīža pasaules cukura cenas to neietekmē, viņš piebilda. LTVC pārstāvis Juris Hāzners Db atzina, ka cenu kāpums Latviju nevar skart, jo ES cukura tirgus ir ierobežots cukura importam. Viņš arī piebilda, ka šobrīd Latvijā cukura cena ir viena no augstākajām ES valstu vidū, kas būtu par 10 % zemāka, ja vien Latvijai būtu kāds alternatīvs cukura piegādātājs.

Ar grozījumiem Cukura nozares likumā Latvijā plānots veicināt virskvotas cukura ražošanu un rūpnieciskā cukura pārstādi.

Saeima likuma grozījumus atbalstījusi 2. lasījumā.

Likumprojekts paredz definēt ārpuskvotas cukuru kā saražotā cukura daudzumu, kas pārsniedz Eiropas Savienības Padomes regulā valstij noteikto kvotas daudzumu konkrētam tirdzniecības gadam. Paredzēts, ka noteikumus, kas noteiktu iestādi, kas veiks ārpuskvotas cukura ražotāju un rūpnieciskā cukura pārstrādātāju apstiprināšanu, pārbaudes un soda sankciju piemērošanu, kā arī nepieciešamo informāciju, ko ārpuskvotas cukura ražotājs un rūpnieciskā cukura pārstrādātājs iesniedz kompetentajai iestādei cukura bilances sagatavošanai utt., izdos Ministru kabinets.

Pašlaik cukura ražošanas kvota Latvijai ir noteikta 0 tonnu apmērā. Jāatgādina, ka cukura reforma, lai samazinātu cukura cenu iekšējā tirgū un atvērtu to trešajām valstīm, Eiropas Savienībā tika sākta 2006. gadā.

"Šis ir līdz šim nebijis precedents, ka EK pieļauj iespēju nākt kādai dalībvalstij pretī un iesaistās sarunās par kādiem papildnoteikumiem speciāli konkrētai valstij. Tas ir mūsu - Zemkopības ministrijas un lauksaimnieku organizāciju aktīva darba rezultāts," informēja zemkopības ministrs Mārtiņš Roze.

2. martā zemkopības ministrs Mārtiņš Roze ticies ar Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi (LOSP) un citām lauksaimnieku organizācijām, lai informētu par to, kā vakar Briselē noritēja saruna ar Mariannu Fišeri - Bēlu jautājumā par Eiropas Komisijas (EK) papildus valsts tiešo maksājumu (PVTM) reformas ieviešanu, Db.lv informēja Zemkopības ministrija.

Atbilstoši Zemkopības ministrijas sniegtajai informācijai, Mārtiņš Roze informējis - Marianna Fišere - Bēla pēc abu sarunas vakar piedāvāja, ka EK PVTM reformā varētu izstrādāt īpašus papildnoteikumus tieši Latvijai, kas nodrošinātu, ka reformas ieviešana, piemēram, saimniecībām, kas plānojušas paplašināties vai veikt strukturālas pārmaiņas, neradītu būtiskus sarežģījumus un zaudējumus.

Līdz 2025. gadam Coca-Cola mērķis ir panākt, lai 50% Eiropā pārdoto dzērienu būtu ar zemu vai nulle kaloriju saturu. Lai sasniegtu šo mērķi, mēs turpinām prioritizēt cukura samazināšanu Coca-Cola produktos un ar mārketinga kampaņu palīdzību popularizējam dzērienus ar samazinātu cukura saturu vai bez tā.

Kad cilvēki man jautā, kur es strādāju, gandrīz neizbēgami seko jautājums par to, vai es dzeru Coca-Cola ar cukuru. Mana atbilde ir "Jā, bet ne tik bieži". Taču kādēļ tā?

Tāpat kā daudzi citi, arī es cenšos kontrolēt ikdienā patērētā cukura daudzumu un bieži vien dodu priekšroku Coca-Cola dzērieniem bez pievienota cukura un kalorijām. Daudzi Coca-Cola patērētāji rīkojas tāpat. Šobrīd 42% no mūsu dzērienu apjoma Eiropā veido dzērieni ar zemu vai nulle kaloriju saturu, turklāt Coca-Cola mērķis ir panākt, lai līdz 2025. gadam šo dzērienu īpatsvars sasniegtu 50% .

Coca-Cola ir 136 gadus ilga pieredze dzērienu ražošanas tirgū, un vienmēr esam sekojuši līdzi patērētāju vēlmēm, lai spētu piedāvāt to, kas pircējiem ir svarīgs. Šobrīd pircēji seko līdzi tam, lai viņu mīļākajos dzērienos būtu samazināts cukura daudzums un lielāka pievienotā vērtība, kā arī tas neietekmētu dzērienu ierasto garšu. Tādēļ aktīvi strādājam pie tā, lai cilvēkiem piedāvātu dzērienus, kas atbilst viņu gaidām.

Ceturtdien, 21. jūnijā, pulksten 14.00 zemkopības ministrs Mārtiņš Roze viesosies zemnieku saimniecībā "Mazdzērvītes", Kocēnu pagastā, lai sveiktu Latvijas pienīgāko govi un tās saimnieku. Zemkopības ministrs tiksies arī ar citiem Valmieras rajona piensaimniekiem, lai pārrunātu aktualitātes, panākumus un problēmas piensaimniecībā Latvijā.

Jāņa Ločmeļa govs Poga 2006. gadā sasniegusi augstāko piena izslaukuma rādītāju Latvijā. Poga ir devusi 14 tonnu un 538 kilogramu lielu piena izslaukumu. Mārtiņš Roze, atgriežoties pie sensenām tradīcijām, sveiks Pogu un tās saimnieku, uzliekot rekordistei simbolisku Jāņu zāļu vainagu. Šādu simbolisku un svinīgu sveikšanu un zāļu vainaga uzlikšanu gada pienīgākajai govij kādreiz praktizējis Latvijas prezidents Kārlis Ulmanis, tā godinot Latvijas piena devējas.

"Jānis Ločmelis un viņa gotiņa Poga ir kārtējais pierādījums tam, ka Latvijā piena nozarē var ļoti veiksmīgi saimniekot," norāda Mārtiņš Roze. "Ir tāds ticējums - Līgo dienā govij liek zāļu vainagu galvā, lai to vasarā knišļi nekostu un tā dotu daudz piena. To arī novēlēšu Pogai, viesojoties zemnieku saimniecībā "Mazdzērvītes", savukārt saimniekam - panākumus un lieliskus rezultātus saimniecībā arī turpmāk."

Saeima trešajā galīgajā lasījumā atbalstījusi grozījumus Cukura nozares likumā, ar kuriem plānots veicināt virskvotas cukura ražošanu un rūpnieciskā cukura pārstādi Latvijā.

Likums paredz definēt ārpuskvotas cukuru kā saražotā cukura daudzumu, kas pārsniedz Eiropas Savienības (ES) Padomes regulā valstij noteikto kvotas daudzumu konkrētam tirdzniecības gadam. Paredzēts, ka noteikumus, kas noteiktu iestādi, kas veiks ārpuskvotas cukura ražotāju un rūpnieciskā cukura pārstrādātāju apstiprināšanu, pārbaudes un soda sankciju piemērošanu, kā arī nepieciešamo informāciju, ko ārpuskvotas cukura ražotājs un rūpnieciskā cukura pārstrādātājs iesniedz kompetentajai iestādei cukura bilances sagatavošanai utt., izdos Ministru kabinets. Noteikumos arī plānots noteikt papildu nodevas (pārpalikuma maksājuma), kā arī sodu sankciju piemērošanas un administrēšanas kārtību.

Pētījums par situāciju cukurbiešu cukura nozarē Latvijā liecina, ka tā tuvākajos gados nespēs turpināt darbību. A/s Jelgavas cukurfabrika valdes priekšsēdētājs Jānis Blumbergs norāda, ka turpināt darbu, balstoties tikai uz "labu gribu", nebūs iespējams, tāpēc pārtraukt nozares darbību būtu racionālākais un reālākais ceļš.

Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta Lauksaimniecības attīstības un ekonomisko attiecību nodaļas vadītājs Andris Miglavs atzinis: "No ekonomikas viedokļa raugoties, jāatzīst, ka racionālākais ir nozari slēgt, jo cukurbiešu audzēšana kļūs arvien neizdevīgāka. Turklāt racionāli būtu pārtraukt cukurbiešu audzēšanu jau ar 2007./2008. gada sezonu tāpēc, ka, jo vēlāk šis lēmums tiks pieņemts, jo mazāks būs restrukturizācijas fonda apjoms. Rupji rēķinot, katrs lēmuma atlikšanas gads nozarei izmaksās ar zaudētiem 20 miljoniem eiro." Nozare ilgtspējīgi nespēs pastāvēt vairāku faktoru dēļ - Latvijā salīdzinot ar citām ES dalībvalstīm ir ļoti zema cukurbiešu vidējā ražība , mūsu cukurfabrikām ir mazas ražošanas kvotas, tāpat strauji palielinās gāzes un darbaspēka izmaksas. Tomēr galvenais faktors ir pieaugošā konkurence un prognozējamais cukura cenas samazinājums.

Pretēji Zemkopības ministrijas paustajam, ka Latvija balsojusi pret Eiropas Komisijas Kopējās lauksaimniecības politikas veselības pārbaudes kompromisa lēmumam, EK norāda, ka nekāda balsojuma nav bijis un lēmums pieņemts dalībvalstīm vienojoties.

iesa, no viņa teiktā izriet, ka Latvijas zemkopības ministrs Mārtiņš Roze ES lauksaimniecības ministru sanāksmē savu viedokli paudis, jo runājuši esot visu 27 dalībvalstu pārstāvji.

Savukārt M. Roze, iespējams, jūtoties kā pēc labi padarīta darba, uzreiz pēc sanāksmes Briselē devies atvaļinājumā. Zemkopības ministrijā Db uzzināja, ka ministrs patiešām uzreiz pēc sarunām Briselē devies atvaļinājumā, kas ilgs līdz 5. decembrim.

Lauksaimnieki par ministra rīcību ir šokēti, jo uzskata, ka Latvijas puse sarunās nav panākusi praktiski neko. Kopējās lauksaimniecības politikas veselības pārbaudē nepanākot maksājumu izlīdzināšanas sarunu uzsākšanu jau 2010. gadā, uz spēles likta lauksaimnieciskās ražošanas turpmākā pastāvēšana, uzskata zemnieki.

Pretēji ekonomistu solītajam pēc cukura nozares likvidēšanas cukura cena nav sarukusi.

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka pēdējo astoņu gadu laikā cukurs mazumtirdzniecībā Latvijā lētāks nav kļuvis.

Ja gadu pirms iestājas ES cukura vidējā cena bija 0.56 Ls/kg, tad 2005. gadā tā pieauga līdz 0.66 Ls/kg un turpmāk, izņemot ekonomiskās krīzes gadus, tā palielinājās, 2012. gadā sasniedzot 0.84 Ls/kg. Jāatgādina, ka pētījumā par cukura nozares nākotni, ko 2006. gadā veica Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūts ekonomista Andra Miglava vadībā, tika paredzēts cukura cenas samazinājums līdz 0,37 Ls/kg - tiesa, tā bija optimistiskā prognoze. Kā viens no cenas samazināšanās iemesliem 2010. – 2012. gados tika minēts pieaugošs cukurniedru cukura imports no nabadzīgākajām valstīm, taču tas nav piepildījies.

Cukura patērēšana kļuvusi nepopulārāka, kas «sit» pa šīs izejvielas cenu

Šogad vērojama vairāku izejvielu cenu samazināšanās, un vienu no straujākajiem kritumiem preču biržās piedzīvojusi cukura vērtība. Pasauli jau kādu laiku pāršalcis veselīgākas ēšanas bums, un gaismā tiek celtas raizes par dažādām veselības problēmām, pie kā dažkārt tiek vainots lielāks cukura patēriņš, piemēram, diabētu, aptaukošanos un sirds slimībām. Rezultātā arī dažādu pārtikas produktu ražotāji meklē veidus, kā cukuram rast alternatīvas un mazināt tā izmantošanu.

Par trešo daļu

Tādējādi tiek spekulēts, ka cukura pieprasījums pasaulē varētu būt uz ilgtermiņa norieta taciņas laikā, kad šī resursa piedāvājums joprojām ir ļoti liels. Starptautiskā Cukura organizācija (International Sugar Organization jeb ISO) paredz, ka globālais cukura piedāvājums gan šajā, gan nākamajā sezonā ievērojami pārsniegs tā pieprasījumu. Turklāt pārpalikuma prognozes tiek koriģētas arvien augstāk. ISO arī piebilst, ka lielais cukura ieguves pārpalikums nozīmēs, ka aug šī resursa uzkrājumi, kur to noplicināšanai, pat ja iestāsies deficīts, būs vajadzīgs ilgāks laiks. Green Pool Commodity Specialists eksperti paredz, ka šogad pasaulē cukura pārpalikums varētu būt gandrīz 20 miljonu tonnu apmērā, kas šajā ziņā būtu jauns rekords.

Būtiski lielākas akcīzes nodokļa likmes noteikšana saldinātajiem dzērieniem, balstoties uz tajos esošo cukura daudzumu, sastopas ar pretsparu no uzņēmējiem un rada daudz jautājumu, lēmuma pieņemšana tiek atlikta

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes lēmums, izskatot grozījumus akcīzes nodokļa likumā.

Priekšlikumu par diferencētu akcīzes nodokli bezalkoholiskajiem dzērieniem no 2020. gada 1. jūnija iesniedza Saeimas deputāti Andris Skride, Ilmārs Dūrītis un Inese Voika. Priekšlikums paredz, ka bez- alkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu līdz pieciem gramiem uz 100 mililitriem akcīzes nodoklis būtu 7,4 eiro par 100 l, tiem, kuru saturā cukura daudzums būtu no pieciem līdz astoņiem gramiem, – 10 eiro par 100 l, un tiem, kuru saturā cukura daudzums pārsniegtu astoņus gramus, akcīzes nodokļa likme jau būtu 30 eiro. Jāņem vērā, ka pašlaik akcīzes nodokļa likme bezalkoholiskajiem dzērieniem ir noteikta 7,4 eiro par 100 l. Turklāt akcīzes nodoklis bezalkoholiskajiem dzērieniem Latvijā ir ieviests no 2000. gada. Jāatgādina, ka šī nav pirmā reize, kad skan idejas par akcīzes nodokļa ieviešanu cukuram un sālim. Savulaik – 2009. gadā – šādu ideju izteica tā brīža Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis, norādot, ka pārmērīga sāls lietošana samazina dzīves ilgumu, bet cukura lietošana – cukura diabēta slimnieku skaita pieaugumu, turklāt abas šīs vielas iedzīvotāji uzņem, lietojot rūpnieciski ražotus pārtikas produktus. Savukārt Veselības ministrija budžeta papildināšanai un veselīgāka dzīvesveida popularizēšanai piedāvāja noteikt akcīzes nodokli ne tikai sālim un cukuram, bet arī konfektēm, šokolādei, konditorejas izstrādājumiem un citiem produktiem. Tolaik bija piedāvājums bezalkoholiskajiem dzērieniem to palielināt līdz 22,2 eiro par 100 l dzēriena. To, ka par akcīzes nodokli cukuram jau ir bijušas diskusijas, atgādināja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas prezidente Ināra Šure.