Lauksaimniecība

Zemnieku saimniecībā Dālderi saimnieko visa ģimene

Dienas Bizness, 15.07.2015

Jermaku ģimene – Ivars (no labās), dēls Arnis un Anda apkopj teju pussimtu slaucamu govju

Foto: Māris Krūmiņš

Jaunākais izdevums

Bārbeliete Anda Jermaka saimniekošanu piena lopkopībā pamato īsi – negribam, lai bērni brauc uz ārzemēm, vēsta reģionālais laikraksts Bauskas Dzīve.

Vecumnieku novada zemnieku saimniecības «Dālderi» īpašnieks Ivars Jermaks bilst, ka atvaļinājumā nav bijis kopš 2003. gada. Ģimene iztiek pašu spēkiem, un saprotams, ka tās ir nepārtrauktas rūpes.

Pienākumi sadalīti katram savi, ņemot vērā prasmes, kas katram tās spēcīgākās. Tētis Ivars ir zinošākais tehniskajos jautājumos, iekārtojis darbnīcu, kurā sava kārtība un nepieciešamais, lai vīru darbus veiktu uz vietas, nevis skrietu meklēt palīdzību lietās, ar kurām pats var tikt galā. Dēls Arnis, kurš absolvējis Saulaines profesionālo vidusskolu, bilst, ka tehnika saimniekošanas apjomiem varētu būt jaudīgāka un jaunāka. Bēdas vien, ja, piemēram, labākajā lopbarības sagādes laikā kaut kas nojūk. «Papīru lietas», kā mēdz teikt, ir mammas Andas pārziņā, jo viņa ir grāmatvede ar stāžu, savulaik strādājusi Bārbeles pagastā padomē. Meita Anda šogad absolvējusi Valles vidusskolas 12. klasi un ļoti labi zina lauku rūpes, kuras uzņemas nekurnēdama un palīdz ģimenes uzņēmumā.

Bārbeles pagastā piensaimniecībai ir sava vieta, jo zeme nav tik devīga, lai iegūtu augstas laukaugu ražas, kā tas ir apkaimēs, kur augsnes auglība ievērojami labāka. Lopkopība, piemēram, ir noturīga uzņēmējdarbība Mediņu, Rušiņu, Auziņu, Dziļumu, Spudiņu, Ķēniņu, Miezīšu, Dulēviču ģimenēm, norāda laikraksts.

Plašāk - laikrakstā Bauskas Dzīve.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau septīto gadu noslēdzies par tradīciju kļuvušais «Skaistākās lauku saimniecības» konkurss, kurā galveno nomināciju – «Skaistākā lauku saimniecība 2017» – saņēma Grasbergu ģimene no Zilūžu saimniecības Kocēnu novadā.

Atzinības šogad saņēmušas kopumā 10 saimniecības no Jelgavas, Kocēnu, Kuldīgas, Ķekavas, Naukšēnu, Rucavas, Skrīveru, Smiltenes un Vecpiebalgas novadiem.

«Cik prasmīgi mēs spēsim izmantot Latvijas lauku dotās iespējas, tik veiksmīgi attīstīsies Latvija. Prieks par saimniekiem, kuri sakārto ne tikai savas lauku sētas, bet ar savu pienesumu rūpējas arī par visu valsti. Īpaši gribu pateikties tām saimniecībām, kurās redzam dzīvojam un strādājam dažādas paaudzes. Tā mēs ieaudzinām savos bērnos mīlestību uz darbu, mīlestību uz Latviju,» stāsta konkursa «Skaistākā lauku saimniecība» patrons Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Kocēnu novadā pie Zilūža ezera saimnieko Grasbergu ģimene, kuri nodarbojas ar piensaimniecību. Zilūžu saimniecībā darbojas divas paaudzes. Grasbergu dēli Jānis, Valts un Andris juniors nav aizbēguši nedz uz pilsētu, nedz ārzemēm, bet strādā Zilūžos. Jānis ir stratēģis un vadītājs. Valts ir atbildīgs par tirdzniecību, bet Andris ir vetārsts. Grasbergi dod darbu 32 cilvēkiem, fermā, gatavo dabiskus piena produktus: biezpienu, krējumu, kefīru, jogurtu, sviestu un saldējumu. Grasbergu ģimene balvā saņēma goda plāksni, kas apliecina «Skaistākās lauku saimniecības 2017» statusu un apmaksātu braucienu divām personām uz Berlīnes Zaļo nedēļu – pasaules lielāko starptautisko pārtikas, lauksaimniecības un dārzkopības izstādi 2018.gada 19.–28. janvārī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar svinīgu ceremoniju Valsts prezidenta rezidencē Melngalvju namā jau ceturto gadu pēc kārtas noslēdzies konkurss Skaistākā lauku saimniecība, kurā tika sadalīti 2015.gada skaistāko saimniecību tituli Latvijā.

Par skaistāko saimniecību šogad atzīta Saldus novada Zvārdes pagasta saimniecība Vārpas un tās saimnieki – Valdis un Ļuba Markevici, informē konkursa organizētāji.

Vārpu saimnieki zemi tiešā nozīmē atkaroja džungļiem pirms vairāk nekā divdesmit gadiem. Pirms tam tur atradās Zvārdes aviācijas mērķu poligons. Tagad Vārpas nodarbojas ar aitkopību, ganāmpulks mērāms 300 sprogaiņos. Markevici balvā saņēma goda plāksni, kas apliecina Skaistākās lauku saimniecības 2015 statusu un apmaksātu braucienu divām personām uz Berlīnes Zaļo nedēļu – pasaules lielāko starptautisko pārtikas, lauksaimniecības un dārzkopības izstādi 2016.gada 15.-24.janvārī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vinteru saimniecības Līgo apgrozījums sarucis

LETA, 11.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimnieka Jāņa Vintera zemnieku saimniecības "Līgo" apgrozījums pērn bija 3,209 miljoni eiro, kas ir par 16,8% mazāk nekā gadu iepriekš, bet peļņa saruka vairākkārt - līdz 751 772 eiro, liecina informācija "Firmas.lv".

2019.gadā "Līgo" apsaimniekoja 1235,4 hektārus lauksaimniecībā izmantojamās zemes Elejas, Lielplatones un Vilces pagastos - pašiem piederošo un nomāto. Pērn tika iegādāta arī papildus zeme. Aizvadītajā gadā zemnieku saimniecība audzēja ziemas kviešus, kukurūzu zaļbarībai un skābbarībai, ziemas rapsi, pupas un enerģētiskās cukurbietes.

FOTO: Vinteri saimnieko pašpietiekami 

«Pagaidām nav īpaši monstrīgie plāni kaut ko jaunu iesākt. Strādājam ar to...

Tāpat zemnieku saimniecības vadības ziņojumā atzīmēts, ka biogāzes iekārtā pērn saražoto elektroenerģiju tā pārdeva "Elektroenerģijas publiskajam tirgotājam". Saražoto siltumenerģiju "Līgo" izmantoja pašu siltumnīcu apsildīšanai.

Pērn kopumā divu hektāru segtajās platībās divās apritēs izaudzētas 3,55 tonnas hibrīdo gurķu sēklu eksportam.

Jelgavas rajona zemnieku saimniecība "Līgo" prognozē minimālu Covid-19 ietekmi uz saimniecisko darbību šogad, bet pieļauj ieņēmumu samazinājumu biržas cenu krituma dēļ un saistībā ar risku savlaicīgi nepaveikt atsevišķus darbus, kas var samazināt iegūstamo ražas apmēru. Tomēr turpmāko notikumu ietekme var atšķirties no šī saimniecības vērtējuma.

Informācija "Firmas.lv" liecina, ka 2018.gadā zemnieku saimniecība strādāja ar 3,856 miljonu eiro apgrozījumu, bet tās peļņa bija 1,471 miljons eiro.

Jelgavas rajona zemnieku saimniecība "Līgo" reģistrēta 1992.gadā Lielplatonē un ir viena no lielākajām Zemgalē. Tajā pērn bija nodarbināti 48 strādājošie. Saimniecības pamatdarbība ir augkopība, kā arī audzē hibrīdo gurķu sēklas, nodarbojas ar elektroenerģijas ražošanu, grāmatvedības pakalpojumu sniegšanu. Saimniecības vienīgais patiesais labuma guvējs ir Jānis Vinters.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemnieku saimniecība Vizbuļi Dobeles novadā nav liela pēc hektāru skaita, bet ir liela tās saimnieku izpratnē par to, kas ir īsta pārtika

Vizbuļu saimnieki ir Zemgales «baltie zvirbuļi», jo lec laukā no priekšstata par saimniekošanu šajā reģionā. Vizbuļos ražas sezonā nelīgojas monokultūru daudzhektāru lauki un nerosās miglotāji. Gluži pretēji– tur top, ja tā var teikt, personīgi dārzeņi, un tiek apčubināts katrs burkāns. «Mums visriņķī ir konvencionālie zemnieki, viscaur ir robežas ar konvencionālajiem laukiem. Un tas ir izaicinājums,» saka Vizbuļu saimniece Laima Hercberga.

Monotonlauku apkampienā

Hercbergu ģimene saimnieko no Laimas vīra vecākiem mantotā īpašumā. «Kur tad nu mēs skriesim? Mūsu spēkos arī nav «iznīcināt» blakus esošās konvencionālās saimniecības, drīzāk viņi gribētu to izdarīt ar mums,» humora izjūtas lielisko veselības stāvokli apliecina Laima, kuras sejā smaids ir krietni noturīgāks nekā latviešos vidēji. Tikai deviņi hektāri. Tik daudz zemes ir Vizbuļu īpašumā, tāpēc Hercbergi nevar i ne mērīties ar kaimiņu platībām, kas vairāk atbilst izpratnei par to, kas ir normāla lauku saimniecība Zemgalē. Tāpēc Vizbuļu saimniekiem kā konvencionālās kārtības jaucējiem ir sevišķi nozīmīga loma. Parādīt, ka var arī citādāk. «Konvencionālie nodarbojas ar industriālo ražošanu, bet bioloģisko zemnieku ar lielām platībām ir diezgan maz. Iespējas attīstīties nav īpaši lielas, arī tāpēc, ka Latvijā bioloģiskajiem zemniekiem ir mazs finansiālais atbalsts no Eiropas Savienības– atšķirībā, piemēram, no Vācijas. Turklāt Rietumeiropā bioloģiskajām saimniecībām ir nesalīdzināmi lielāka pieredze, bet mēs Latvijā šajā jomā esam atpalikuši par aptuveni 20‑30 gadiem,» uzskata Laima.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

FOTO: Pieprasījums pēc kazas piena - lielāks nekā piedāvājums

Laura Mazbērziņa, 29.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemnieku saimniecībā Līvi apgrozījums 2017. gadā audzis par 20%, bet šogad tā plāno apgrozījumu kāpināt par 15%

Madonas novada zemnieku saimniecībā Līvi ir viens no lielākajiem kazu ganāmpulkiem Latvijā. Kazkopība ir nozare ar milzīgu perspektīvu un potenciālu, uzskata saimniecības īpašnieks Raimonds Melderis.

«Lai gan sākotnēji viegli negāja, šobrīd sūdzēties nevaru. Tagad cilvēki meklē kaut ko eksotiskāku, un tas ir tas, ko mēs piedāvājam, – kazas piena produktus. Šie produkti ir citādāki, un nevar salīdzināt, kas ir veselīgāks vai garšīgāks. Pieprasījums pēc šiem produktiem aug, un esmu laimīgs par to,» atzīst R. Melderis.

ZS Līvi ganāmpulkā ir vairāk kā 400 kazu – 260 no tām ir slaucamās, bet 150 kazas ir paredzētas gaļai. Uzņēmums ražo dažāda veida kazas piena sierus. No vienas kazas gadā var iegūt vidēji 600 litru piena. Kazu šķirnes ir dažādas – Anglo, Alpu, Vācu baltā un brūnā, Tīringas. Uz jautājumu, kādi ir saimniecības produkcijas realizācijas apjomi, saimnieks vien nosaka – pietiekami.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Orientēšanās sportā sevi pierādījušajam Andrim Jubelim sports un bizness iet roku rokā. Viņš vada bioloģiskā piena saimniecību Madonas novadā un gatavojas 2018. gada Pasaules čempionātam

Darbs saimniecībā tiek pakārtots tā, lai varētu pilnvērtīgi trenēties. Tajā tiek ražots augstas kvalitātes bioloģiskais piens. Tas tiek realizēts AS Lazdonas piensaimnieks jau 25 gadus. «Saimniecība ir diezgan maza, tāpēc pašiem pārstrādāt pienu produkcijā ir pārāk sarežģīti. Koncentrējamies tieši uz piena kvalitāti, izslaukumu, barības sagādi,» skaidro A. Jubelis.

Viņš dzimis zemnieku ģimenē. «Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas vecāki atguva mantotos īpašumus un izvēlējās dzīvi laukos, dibinot zemnieku saimniecību Kaupēri, kas atrodas Sarkaņu pagastā. Mamma pēc izglītības ir agronoms, bet tēvs – plaša spektra mehanizators, tāpēc bija visas nepieciešamās zināšanas par lauku darbiem. Iesākumā saimniecība audzēja piena govis un nodarbojās arī ar meža izstrādi. Jau no bērnības tiku iesaistīts lauku darbos, devos līdzi mežā. Kopš 2004. gada, kad Latvija iestājās ES, saimniecība pilnībā tika pārveidota piena lopkopībai, jo meža platības tika iekļautas dabas parka teritorijā. Tas piespieda pilnībā koncentrēties uz piena lopkopību. Veikt vēl lielākas investīcijas bija plānots jau 2008. gadā, bet lēmums šo soli atlikt bija pareizs, jo ekonomikas lejupslīde lopkopību ietekmēja pamatīgi. Pēc krīzes pārvarēšanas – 2012. gadā – tika veiktas lielākas investīcijas saimniecībā, uzbūvēta jauna un plašāka lopu novietne, kā arī nākamajos gados atjaunots tehnikas parks. Saimniecībā ir 40 slaucamas govis, kā arī papildu ataudzējamās teles, apsaimniekojam 66 ha zemes. Par saimniecības īpašnieku kļuvu 2012. gadā, gatavojoties projektu realizācijai, jo vecāki vēl baidījās par nākotni, bet es to gribēju saistīt ar dzīvi laukos. Dziļi sirdī vēl bija doma sevi realizēt sportā, tāpēc, kopīgiem spēkiem un vienam otru iedrošinot, risku uzņēmāmies. Līdz tam paralēli strādāju arī IT nozarē, bet pēc saimniecības paplašināšanas darbs saimniecībā pietiek visiem, tāpēc šobrīd pilnībā varu sevi saukt par lauksaimnieku, darbu IT nozarē jau esmu atstājis vēsturē,» stāsta A. Jubelis. Šobrīd viņš var būt pats sev priekšnieks, atvēlēt pilnvērtīgu laiku treniņiem, plānot treniņnometnes, doties uz sacensībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Piena un gaļas lopu bizness - drīzāk darbietilpīgs hobijs

Kristīne Stepiņa, 09.10.2019

Zemnieku saimniecības Dārznieki saimnieks Raimonds Bērtulsons un viņa dēls Armands.

Foto: Evija Trifanova/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemnieku saimniecībā Dārznieki piena un gaļas lopu audzēšana ir sabalansēta tā, lai varētu gan izdzīvot, gan veidot uzkrājumus pašiem savā privātajā pensiju fondā.

Šogad bijusi laba graudu raža, arī kukurūza augusi griezdamās, tikko novākti 35 hektāri un sagatavota skābbarība ziemai, pie kūtīm gozējas svaigi siena ruļļi, kuros ik pa brīdim uzskrien zilacainais haskija un rotveilera jauktenis Būmers, lai gods godam pildītu viņam uzticētos sarga pienākumus.

Nākotne dēla rokās

Lai iepazītos ar zemnieku saimniecības prāvo ganāmpulku – 300 liellopiem, nākas vilkt kājās koši zilas bahilas un saimnieka Raimonda Bērtulsona un viņa dēla Armanda vadībā, izstaigāt visas četras kūtis, kurās mitinās gan brangi bullēni, gan melnraibas piena gotiņas, gan pāris dienu veci teliņi. Nekāds lielais bizness jau šis neesot, drīzāk darbietilpīgs hobijs, izrādot plašo saimniecību, secina R. Bērtulsons. Zemnieku saimniecība Dārznieki ir ieguvusi Gada uzņēmējs Zemgalē 2018 statusu, jo ar savu darbu un degsmi par Latvijas laukiem ir izgājuši cauri neskaitāmām grūtībām un pierādījuši, ka ir iespējams gan pašiem, gan arī jaunajai paaudzei dzīvot un attīstīties vietā, kura ir mīļa, un darba mīlestību nodot arī tālāk. Bērtulsonu ģimene – Ilga un Raimonds – Dārzniekos saimnieko jau vairāk nekā 25 gadus. Ģimenes lielākais palīgs lauku un fermas darbos ir dēls Armands, kurš prot darīt visus lauku darbus. A. Bērtulsons nesen Priekuļu tehnikumā ir izskolojies par lauku īpašumu apsaimniekotāju un vecākiem par prieku Dārzniekos ir uz palikšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien, 16. oktobrī, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā zemkopības ministrs Jānis Dūklavs sveica konkursa Sējējs – 2015 laureātus un vecināšanas balvu saņēmējus – lauksaimniekus, lauku uzņēmējus un jaunos zinātniekus lauksaimniecībā, infomē Zemkopības ministrijā.

Šogad laureātu nosaukumus, diplomus un balvas piešķīra septiņās konkursa nomināciju grupās.

Laureāta nosaukums konkursa grupā Gada lauku saimniecība tika piešķirts Alūksnes novada zemnieku saimniecībai Kadiķi M.A. un tās vadītājam Mārtiņam Augstkalnietim.

Konkursa grupā Gada uzņēmums pārtikas ražošanā par labāko atzīta Alojas novada SIA Aloja Starkelsen, tās vadītājs Jānis Garančs.

Konkursa grupā Ģimene lauku sētā šogad laureāta titulu ieguva Ogres novada zemnieku saimniecība Ogrēni, kurā saimnieko Gailīšu ģimene.

Par veiksmīgāko jauno zemnieku atzīts Zilupes novada SIA Vinca Agro īpašnieks Andrejs Rasimenoks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Gaļas liellopu biznesā saskata lielas izaugsmes iespējas

Laura Mazbērziņa, 13.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā saimniece Alma Bērziņa Vecsaules pagasta zemnieku saimniecībā «Jundas» audzē liellopu gaļas šķirņu krustojumu lopus gaļas iegūšanai.

Lai Latvijā audzētā gaļa kļūtu arvien līdzīgāka un kvalitatīvāka lielajos apjomos, viņasprāt, būtiski būtu sadarboties visām zemnieku saimniecībām, kas ražo liellopa gaļu. Tāpat svarīgi ir veicināt eksportu, jo tas ir nozares galveno ienākumu pamats.

A. Bērziņa uzauga Bauskas pusē, kur viņas vecākiem ir augkopības saimniecība. Esot lauksaimnieku vidē, A. Bērziņa ievēroja, ka gaļas liellopu nozarei ir ļoti lielas izaugsmes iespējas. Tāpēc viņa iestājās Latvijas Lauksaimniecības universitātē, kur 2015. gadā ieguva laukkopības, agronoma diplomu. «Sākumā domāju, ka palīdzēšu vecākiem biznesā vai strādāšu graudaugu selekcijas sektorā. Taču studējot, paralēli arī strādāju ar gaļas liellopu audzētājiem saistītā uzņēmumā, kur mani pamanīja Šveices uzņēmēji un gadu vēlāk piedāvāja vadīt viņu izveidoto uzņēmumu «Baltic Vianco» Latvijā,» atceras A. Bērziņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vecsaules pagasta zemnieku saimniecība "Jundas" turpina attīstīties un plāno uzlabot liellopu gaļas piegāžu kvalitāti.

"Ir labākas dienas, ir grūtākas dienas, bet kopumā virzāmies uz augšu," stāsta zemnieku saimniecības "Jundas" saimniece Alma Bērziņa.

Db.lv jau rakstīja, ka 2016. gadā tika izveidota zemnieku saimniecība "Jundas", lai attīstītu gaļas liellopu audzēšanu.

Šobrīd ganāmpulkā ir 82 liellopi, kuru pamatā ir "Herefordas" un "Angus" krustojumu liellopi, kā arī reizēm saimniecība iepērk arī "Limuzīnas" šķirnes liellopus.

80 - 90 liellopi pašlaik ir maksimālais apjoms, kādā ģimenes saimniecība vēl tiek galā ar darbiem un iztiek bez papildus darbiniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Iegādājoties zemi, attīstīs bioloģisko vīnogu audzēšanu

Lelde Petrāne, 22.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemnieku saimniecība "Mazburkas" iegādājusies 12 hektārus zemes, lai Kurzemes pusē attīstītu bioloģisko vīnogu audzēšanu vīna ražošanai un aitu ganāmpulka turēšanai.

Saimniecības pamatnodarbošanās ir divas šķietami nesaistītas jomas – vīnogu un jēru audzēšana, kas piesaista arvien lielāku tūristu uzmanību.

Engures novada Smārdes pagasta bioloģiskā zemnieku saimniecība ilgstoši no kaimiņiem nomāja 12 hektārus zemes līdz radās iespēja ar bankas "Citadele" finansējumu to iegādāties savā īpašumā, nodrošinot saimniecības izaugsmi un saglabājot bioloģisko saimniekošanu teritorijā.

Līdz ar zemes iegādi "Mazburku" saimniecība ir paplašinājusies līdz 54 hektāriem.

Saimniecība izveidota, sakopjot pašreizējo saimnieku Niedru ģimenes vecvecāku īpašumu un saimniekošanu uzsākot bez pieredzes lauksaimniecībā.

"Mūsu attīstības princips - kad realizēts viens mērķis, azartiski ķeramies pie nākamā. Ideja radīt savu vīna lauku radās, lai nogāze izskatītos skaistāka. Vīnogu audzēšana, vīna darīšana un aitu ganāmpulks piesaista arī ceļotāju uzmanību. Paralēli lauksaimniecībai par saimniecības ikdienu kļuvušas arī ekskursijas vīnogu dārzā, vīna degustācijas, vīnogu lasīšana un dažādu pasākumu organizēšana. Labprāt dalāmies pieredzē gan par vīnogu audzēšanu, gan aitkopību. Pēc ilgu gadu pūliņiem, vīni ir apbalvoti arī ar vairākām balvām vīna konkursos un vīna skatēs. Lai arī vīnu ražojam vairākus gadus, uzskatām, ka joprojām tikai mācāmies," stāsta saimniece Gunta Niedra, kura vīna darīšanu apguva pašmācības ceļā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo 3 gadu laikā Latvijā vidēji vienā lauku saimniecībā apsaimniekotā lauksaimniecības zemes platība pieaugusi par 19,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie 2016. gada lauku saimniecību struktūras apsekojuma provizoriskie rezultāti.

Lauku saimniecības Latvijā kļūst lielākas – 2016. gadā izmantotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) platība vidēji vienā lauku saimniecībā bija par 19,6 % vairāk nekā 2013. gadā un par 27,9 % vairāk nekā 2010. gadā. Arī kopējā lauksaimniecības kultūru sējumu platība vidēji vienā lauku saimniecībā pieaugusi no 12,5 ha 2010. gadā līdz 14,0 ha 2013. gadā un 17,4 ha 2016. gadā. Kopumā kultūru sējumu platība vidēji vienā lauku saimniecībā 2016. gadā bija par 24,3 % lielāka nekā 2013. gadā un par 39,2 % lielāka nekā 2010. gadā.

Salīdzinot iepriekšējo struktūras apsekojumu rezultātus, vērojama tendence, ka graudu audzētāju saimniecībās palielinās graudaugu sējumu platības. 2016. gadā vidēji vienā graudaugu audzētāju saimniecībā audzēja 30,4 ha graudaugu jeb par 23,1 % vairāk nekā 2013. gadā un par 51,7 % vairāk nekā 2010. gadā. Turpretim, tehnisko kultūru audzētāju saimniecībās šīs grupas kultūraugu sējuma platība vidēji vienā saimniecībā samazinājās no 57,0 ha 2010. gadā un 55,4 ha 2013. gadā līdz 51,1 ha 2016. gadā. 2016. gadā, salīdzinot ar 2013. gadu, tehnisko kultūru sējumu platības vidēji vienā saimniecībā samazinājušās par 7,7 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Saimniekošana bez ķīmiskām vielām kļūst populārāka

Dienas Bizness, 08.06.2015

Birzniekos bioloģiskā saimniekošana nodota jaunajai paaudzei – saimnieces A. Rences dēls Jānis Tiltiņš un viņa sieva Evita ir gatavi izaicinājumam. Saimniecībā tiek ražoti 17 veidi mīkstā kazas siera.

Foto: Kristaps Kalns, Dienas mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados Latvijā palielinājies bioloģisko saimniecību skaits – pašlaik ir sertificētas 3500 saimniecību un 165 pārstrādes uzņēmumi. Šogad, sākoties jaunajam lauku attīstības programmas 2014.–2020. gada plānošanas periodam, savā saimniecībā saražoto produkciju atbilstošajai sertifikācijai pieteikuši vēl 700 lauksaimnieku, kuri ir gatavi saimniekot bez ķīmisko vielu lietošanas, pirmdien raksta laikraksts Diena.

«Tas ir pozitīvs rādītājs. Lauksaimnieki sapratuši, ka saimniekot bioloģiski var diezgan veiksmīgi, un arī pieprasījums pēc biopārtikas aug. Sabiedrība vairāk sākusi domāt par veselību un veselīgu pārtiku – arī skolas un ēdināšanas uzņēmumi savos iepirkumos aizvien vairāk iekļauj bioloģisko pārtiku,» atzīst Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas (LBLA) valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis. Tomēr viņš arī norāda, ka daļai patērētāju joprojām ir virspusīgs priekšstats par to, cik daudz pūļu un atbildības lauksaimniekam jāiegulda, lai viņa produkcija tiktu oficiāli marķēta kā bioloģiskā un to iegādātos pircēji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Grasbergi Zilūžos saimnieko moderni

Sandra Dieziņa, 18.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grasbergu saimniecībā Zilūži Bērzaines pagastā palielina piena un piena produktu ražošanu

Z/s Zilūži saimnieks Jānis Grasbergs ir moderns lauksaimnieks un šajā nozarē saredz labu perspektīvu. Investīcijas saimniecībā jau sasniegušas vairākus miljonus eiro.

Fotoattēlus skatīt raksta galerijā!

Saimniecība darbojas četrās nozarēs – piena lopkopības, augkopības, piena pārstrādes un tirdzniecības. Saimniecībā ir 200 slaucamās govis, kopā 400 liellopi. Dienā tiek iegūtas septiņas tonnas piena, no kā 3 tonnas pārstrādā pašu piena pārstrādes uzņēmumā, iegūstot biezpienu, krējumu, sviestu un saldējumu. Pārējais piens tiek realizēts kooperatīvam Piena Loģistika.

Piena pārstrādes un tirdzniecības nozares viena otru labi papildina. Saimniecībai ir savs autoveikalu tīkls, caur kuru tiek realizēta saražotā produkcija. Pārstrādi J. Grasbergi uzsāka 2013. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Apbalvoti konkursa Sējējs 2017 laureāti

Dienas Bizness, 16.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sveikti konkursa «Sējējs 2017» laureāti.

Šogad laureātu nosaukumus, diplomus un balvas piešķīra astoņās konkursa nominācijās. Laureāta nosaukums nominācijā «Gada lauku saimniecība» tika piešķirts Jelgavas novada zemnieku saimniecībai «Terēņi» un tās saimniekam Kasparam Dugem.

Nominācijā «Gada uzņēmums pārtikas ražošanā» par labāko atzīta Smiltenes novada akciju sabiedrība «Smiltenes piens», tās vadītāja Gita Mūrniece.

Konkursa nominācijā «Ģimene lauku sētā» šogad laureāta titulu ieguva Beverīnas novada zemnieku saimniecība «Kalnleimaņi», kurā saimnieko Lolita Zvirgzda ar ģimeni.

Par veiksmīgāko jauno zemnieku atzīts Valkas novada zemnieku saimniecības «Lejasciņi» īpašnieks Kristaps Sula, bet laureāta nosaukumu nominācijā «Bioloģiskā lauku saimniecība» ieguva Kuldīgas novada SIA «Lāses AM», tās vadītājs Aigars Melderis ar sievu Daci Antanoviču.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Apbalvoti konkursa Sējējs 2016 laureāti

Žanete Hāka, 14.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien, 14. oktobrī, Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) aulā zemkopības ministrs Jānis Dūklavs sveica konkursa Sējējs 2016 laureātus un vecināšanas balvu saņēmējus – lauksaimniekus, tostarp arī jaunos zemniekus, lauku uzņēmējus un mazpulcēnus, informē Zemkopības ministrija.

Šogad laureātu nosaukumus, diplomus un balvas piešķīra septiņās konkursa nomināciju grupās. Laureāta nosaukums konkursa grupā Gada lauku saimniecība tika piešķirts Kuldīgas novada zemnieku saimniecībai Ezergaļi un tās saimniekiem Dzintaram un Ivetai Erdmaņiem. Konkursa grupā Gada uzņēmums pārtikas ražošanā par labāko atzīta Bauskas novada SIA Jaunkrasts, tās vadītājs Gints Druseiks.

Konkursa grupā Ģimene lauku sētā šogad laureāta titulu ieguva Rēzeknes novada zemnieku saimniecība Lukstiņmājas, kurā saimnieko Ķipuru ģimene. Par veiksmīgāko jauno zemnieku atzīts Kocēnu novada zemnieku saimniecības Zilūži īpašnieks Jānis Grasbergs, bet laureāta nosaukumu nominācijā Lauksaimniecības kooperatīvs ieguva Durbes novada LPKS Durbes grauds, tās vadītājs Sandris Bēča.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gadā lauku saimniecību vidējais lielums bija 43,2 ha, kas ir par 15,5 % vairāk nekā 2013. gadā, kad to vidējā zemes platība bija 37,4 ha. To kopējā standarta izlaide pieaugusi par 24,5 %, lai arī ekonomiski aktīvo lauku saimniecību skaits ir samazinājies par 14,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie 2016. gada lauku saimniecību struktūras apsekojuma provizoriskie rezultāti.

Izmantotā lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) platība vidēji vienā lauku saimniecībā palielinājās par 20 % (no 23,0 ha 2013. gadā līdz 27,6 ha 2016. gadā). 2016. gadā vienā lauku saimniecībā bija nodarbināti vidēji 2,3 cilvēki, kas ir par 9,5 % vairāk nekā 2013. gadā. Lielākās lauku saimniecības bija Zemgalē un Kurzemē, kur vidēji viena saimniecība apsaimniekoja attiecīgi 35,7 ha un 33,6 ha izmantotās LIZ.

Graudaugu sējumu platības vidēji vienā saimniecībā palielinājās par 3,6 ha – no 24,7 ha 2013. gadā līdz 28,3 ha 2016. gadā. Palielinājušās arī kartupeļu stādījumu platības – no 0,6 ha 2013. gadā līdz 0,9 ha 2016. gadā un lopbarības-zaļbarības kultūru platības par 2,9 ha, 2016. gadā, sasniedzot 17,2 ha vidēji vienā lauku saimniecībā. Rapšu sējumu platības samazinājās par 9,3 ha līdz 50,4 ha vidēji vienā saimniecībā pērn.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Sēlijā izkrāpti platību maksājumi par tam neatbilstošiem smiltsērkšķiem

LETA, 11.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas uzņēmējiem piederošā SIA «North East Group» Sēlijā atbalstam no valsts deklarējusi tā saņemšanas nosacījumiem neatbilstošas smiltsērkšķu platības, par kurām atbalsts iepriekšējos gadus arī izmaksāts kopumā 250 000 eiro apmērā. Lauku atbalsta dienests (LAD) nolēmis saimniecību sodīt un vēl vērtē, cik lielu summu prasīt atmaksāt atpakaļ.

LAD skaidro, ka dienests kopā ar Latvijas Augļkopju asociācijas speciālistiem veica kontroli saimniecībā un konstatēja, ka smiltsērkšķu audzēšana tur nenotiek atbilstoši pieņemtajai agrotehniskajai praksei. Attiecīgie konkrētās kultūras stādījumi nebija atbilstoši, lai par tiem varētu saņemt atbalsta maksājumus. Līdz ar to LAD izlēma par šīm platībām saimniekam atbalstu neizmaksāt, kā arī piemērot soda sankcijas.

Par 2019.gadu saimniecība nesaņems maksājumus, kas saistīti ar smiltsērkšķu audzēšanu. Turklāt tiks piemērota soda sankcija, kas vienāda ar nepamatoti pieprasītā atbalsta apjomu. Paralēli tiek vērtēts atpakaļ atprasāmā finansējuma apjoms par iepriekšējiem gadiem, jo ir aizdomas, ka arī iepriekšējā gadā smiltsērkšķu audzēšana nav notikusi atbilstoši vispārpieņemtai praksei. Pieteikuma un kontroles rezultāti vēl tiek vērtēti sadarbībā ar nozares ekspertu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Zemnieku saimniecība Liepmuiža attīstībā plāno ieguldīt vairāk nekā miljonu eiro

LETA, 15.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saldus rajona Saldus pagasta zemnieku saimniecība «Liepmuiža» attīstībā plāno ieguldīt vairāk nekā miljonu eiro, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Zemnieku saimniecības īpašniece Daina Liepa aģentūrai LETA pastāstīja, ka investīciju projektu iecerēts īstenot ar mērķi uzglabāt pašiem savus graudus. «Mums līdz šim nebija pašiem savas kaltes un pietrūka arī uzglabāšanas jaudas tiem apjomiem, ko mēs ražojam savas cūku fermas nodrošināšanai. Kaltēšana līdz šim bija ārpakalpojums,» teica Liepa.

Viņa pieļāva, ka investīciju projekta īstenošanas rezultātā graudu kaltēšana vairs nebūs ārpakalpojums, bet zemnieku saimniecībai būs iespējams pašai to paveikt. Tomēr plašāku informāciju par projektu viņa nevēlās publiski izpaust.

Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā Saldus pagasta zemnieku saimniecība «Liepmuiža» izsludinājusi konkursu par graudu pieņemšanas ēkas, graudu kaltes, putekļu mājas, sešu graudu uzglabāšanas tvertņu un autosvaru būvniecību. Konkursā starp trim pretendentiem uzvarējusi kompānija SIA «Voka», kuras līgumcena ir 1 014 938 eiro (838 791 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bakteriālā iedega zemnieku saimniecībai Akmentiņi var būt liktenīga

Tā apgalvo Valsts Augu aizsardzības dienests (VAAD), kas šoruden divās vietās Latvijā konstatējis augļu kokiem bīstamo bakteriālo iedegu, kas atklāta bumbierēm komercdārzā Jelgavas novada Vilces pagastā un kādā piemājas saimniecībā Sesavas pagastā. «Nav nekā traģiska, es pat teiktu, ka troksnis vairāk tādēļ, ka VAAD vajag publicitāti. Brīžam liekas: kura ziņa būs jaudīgāka – par iedegu vai par cūku mēri?» DB saka augļkope Dace Drošprāte.

Žēl neiegūtās ražas

VAAD DB apstiprina, ka bakteriālā iedega konstatēta zemnieku saimniecībā Akmentiņi Lietuvas pierobežā. VAAD noteicis, ka šajā komercdārzā jāiznīcina 36 bumbieres, lai novērstu infekcijas izplatīšanos. D. Drošprāte ir saimniecības Gaidas īpašniece, savukārt Akmentiņos saimnieko viņas sadarbības partneris Jānis Baltiņš. Akmentiņos un Gaidās kopā augļkoki aug aptuveni 20 hektāru lielā platībā – lielākoties ābeles un bumbieres, bet pagājušajā gadā augļudārzs papildināts ar plūmēm, skābajiem ķiršiem, aprikozēm un persikiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ilgstošā sausuma dēļ, trūkstot lopbarībai, jau tiek likvidēti mājlopi, aģentūru LETA informēja Kuldīgas novada lauksaimnieki. Kuldīgas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Signeta Lapiņa informēja, ka Kuldīgas novada pašvaldība rosina Ministru kabinetam izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā.

Smagākā situācija izveidojusies lopkopjiem. Saimniecības likvidē lopus, jo nespēj tos pabarot. Ganības ir izdegušas, tāpēc lopiem nav, ko ēst. Zemnieki lopus baro ar pagājušā gadā novākto sienu. Tas rada bažas par to, ar ko baros lopus šajā ziemā.

Bioloģiskā saimniecība Rozbeķi no Kabiles pagasta pārdos aptuveni 40 gaļas lopus, lai pabarotu piena govis. Saimniecība ir 300 hektārus liela, un tajā tiek audzēti aptuveni 150 lopi, tai skaitā 50 piena govis. "Audzējam kviešus, miežus, auzas, griķus. No izaudzētā barojam lopus, citus gadus ražu pat pārdodam, taču, tā kā šogad mums ir stipri mazāka raža, nesanāks pat pabarot savus lopus," pastāstīja saimnieks Māris Lankovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lauksaimnieki: Tik neprognozējami kā šogad sen nav gājis

Žanete Hāka, 08.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja no katras lauksaimniecības nozares nebūtu atkarīgs iedzīvotāju skaits, bērnu skaits skolās un darbavietas lauku reģionos, tad par šī brīža situāciju lauksaimniecībā varētu ironizēt, ka atkal lauksaimniekiem daba traucē strādāt, norāda Zemnieku saeimas pārstāvji.

«Mēs bieži sūdzamies, ka ir vai nu pārlieku sauss vai pārāk līst un sabiedrība to jau uztver ar smaidu. Bet diemžēl tas nav joks. Šogad situācija ir dramatiska. Kas laukos notiek šobrīd,» ar informāciju dalījās biedrības Zemnieku saeima” valdes locekļi ikmēneša valdes sēdē 7.septembrī sacīja lauksaimnieki.

Edīte Strazdiņa, biedrības Zemnieku saeima valdes locekle un KS Mūsmāju dārzeņi valdes priekšsēdētāja no Ogres novada: «Šogad situācija dārzeņkopībā ir traģiska – pavasarī bija izteikts sausums, vasarā kaitēkļi un nepārtrauktas lietus gāzes. Ražas novākšana ir pamatīgi iekavējusies. Joprojām vācam sīpolus un tikai tad sekos kartupeļi, arī ar nosacījumu, ja nelīs. Laikapstākļu ietekmē, piemēram, bietes ir gan ļoti lielas, gan ļoti mazas, kas neatbilst veikalu standarta izmēram. Tāpat sarežģīti šādus dārzeņus būs pārstrādāt. Uz laukiem veidojas peļķes un dubļi, kā rezultātā vēlās kāpostu šķirnes, stāvot ūdenī, iet bojā. Situāciju vietējiem ražotājiem pasliktina arī šī gada labās ražas Polijā. Jau šobrīd Latvijā ir pieejami poļu kartupeļi par 0,09 eiro kilogramā. Latvijā viena kilograma kartupeļu pašizmaksa nav zemāka par 0,13 eiro . Ja pirms pāris gadiem, kad rēķinājām santīmos, dārzeņiem bija zemas cenas, tad šobrīd tiek uzstādīts zemo cenu rekords,» norāda Edīte Strazdiņa, biedrības Zemnieku saeima valdes locekle un KS Mūsmāju dārzeņi” valdes priekšsēdētāja no Ogres novada.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alsviķu pagasta zemnieku saimniecībā Zelmeņi 1 saimnieko Dace Broka un Kaspars Vaļinieks. Viņi kļūst arvien atpazīstamāki ar ozolzīļu, cigoriņu un miežu kafijas dzērienu Mājas dzēriens, tirgojoties mājražotāju tirdziņos, vēsta reģionālais laikraksts Alūksnes Ziņas.

Zelmeņos 1 viņi saimnieko trešo gadu. «Gribas strādāt pašiem sev un panākt, lai pienāk tāds brīdis, kad, strādājot tikai savā saimniecībā, varam nopelnīt ģimenei iztiku – nu un vēl vasarā aizbraukt uz Maljorku!» smaidot saka Kaspars

Mājas dzērienu viņi gatavo trīs gadus un atzīst – kamēr nonāk līdz galaproduktam, process ir diezgan garš un prasa daudz laika, turklāt viss ir roku darbs. Mājas dzēriens sastāv no 40 procentiem cigoriņu, tikpat miežu un 20 procentiem ozolzīļu. Cigoriņi un mieži tiek audzēti savā saimniecībā, ozolzīles salasītas no dabas dotā.

Šī ir tradicionālā kafija, kādu agrāk laukos vārīja vecmāmiņas – saukta arī par bērnu kafiju. Šis dzēriens esot lieliska alternatīva tiem, kuri vēlas atradināties no īstās kafijas regulāras lietošanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas un Igaunijas lauksaimnieki vienojas kopējā organiskā mēslojuma apsaimniekošanas projektā

Žanete Hāka, 17.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jelgavā aizvadīta biedrības Zemnieku saeima un Igaunijas Lauksaimniecības un Tirdzniecības kameras kopīgi veidotā projekta GreenAgri konference par aktualitātēm organiskā mēslojuma apsaimniekošanā, informē Zemnieku saeima.

Konferences pirmajā dienā dalībnieki apmeklēja lauksaimniecības uzņēmumus, kuri nodarbojas ar organiskā mēslojuma apsaimniekošanu. Savukārt otrajā dienā Latvijas un Igaunijas eksperti prezentēja spēkā esošās atšķirīgās vides prasības, kā efektīvi izmantot resursus un organiskā mēslojuma iestrādes tehnoloģijas.

GreenAgri projekta ietvaros, četru gadu garumā Latvijas un Igaunijas apvienotā ekspertu komanda strādās pie inovatīvu organiskā mēslojuma apsaimniekošanas tehnoloģiju un metožu izstrādes. Projekta gaitā 10 Latvijas un 10 Igaunijas lauksaimnieku demonstrējumu laukos tiks novēroti un novērtēti dažādi mēslu apsaimniekošanas veidi. Eksperti un pētnieki apkopos, kā arī analizēs iegūtos datus par iespējamām barības vielu noplūdēm un sniegs lauksaimniekiem informāciju par optimāliem risinājumiem organiskā mēslojuma uzglabāšanai, izkliedei un iestrādei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Veckūkuros paplašina ražotni un lūkojas eksporta virzienā

Sandra Dieziņa, 29.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Strenču novada saimniecībā Veckūkuri šogad uzbūvēts jauns piena pārstrādes cehs; uzņēmums lūkojas eksporta virzienā

Z/s Veckūkuri ar piena pārstrādi nodarbojas kopš 2009. gada, bet Jērcēnu pagastā saimnieko kopš 2000. gada, kad iegādāts īpašums. Sākumā nav bijis domas attīstīt piena lopkopību, bet nācies nopirkt četras govis, un ar to viss sācies. Slaucamo govju skaits ganāmpulkā izaudzis līdz 50-70, un viss saimniecībā saražotais tiek pārstrādāts produktos. Jaunajā cehā ieguldīti 130 tūkstoši eiro, piesaistīts arī Eiropas Savienības līdzfinansējums. Vidēji dienā ražotnē tiek pārstrādāta pusotra tonna piena.

Z/s Veckūkuri piena pārstrādi attīstīja laikā, kad valdīja ekonomiskā krīze, piena iepirkuma cenas bija ļoti zemas, un vajadzēja domāt, kā gūt ieņēmumus. Sākumā veiktas piena analīzes, un izrādījies, ka Veckūkuru nepasterizētais piens ir labāks nekā citām saimniecībām piens pēc pasterizācijas. Tādējādi zaļā gaisma savai pārstrādei bija dota. Laikā, kad bija piena bums, bijuši ļoti labi gadi, bet, kā jau tas vērojams tirgū, pēc kāpuma seko kritums. Saimniecībā pāri palicis piens, un nācies domāt, ko ar to darīt. Kāds Šveices tehnologs izteicies, ka Latvijā nav garšīgu jogurtu, un tas pamudinājis Veckūkuru saimnieci Ilviju Jakovinu pievērsties jogurtu ražošanai. «No saimniecībā saražotā piena sākām ražot jogurtu. Mēs pienu neatkrejojam un nehomogenizējam. Kādu pienu govs ir iedevusi, tādu lejam katlos un raudzējam. Tas pats piens lielākoties tiek izmantots siera lodīšu masai un jogurtiem.

Komentāri

Pievienot komentāru