Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #41

DB, 20.10.2020

Salīdzinot Latvijas valsts parāda palielināšanās dinamiku un iedzīvotāju skaita kušanu, var izdarīt secinājumu, ka esošo 12 miljardus eiro lielo valsts parādu vajadzēs atdot vēl mazākam iedzīvotāju skaitam nekā šobrīd.

Latvijas iedzīvotāju skaits šobrīd ir 1,9 miljoni iedzīvotāju. Turpinoties iedzīvotāju skaita samazinājumam, valsts parādu būs jānodrošina vēl mazākam skaitam darbaspējīgo cilvēku nekā šobrīd.

Veids, kā iekasēt vairāk naudas, ir nodokļu paaugstināšana, kas jau nemitīgi notiek.

Lasi žurnāla #DienasBizness 20.oktobra numurā:

  • viedokļi - nepietiek tikai ar infrastruktūru
  • aktuāli – sociālā budžeta glābšanu uzticēs mazo algu saņēmējiem
  • tēma - premjerministri un valsts parāda tendences
  • finanses - soda pensiju krājējus
  • intervija - Inna Šteinbuka, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja
  • biznesa prognozes - kā uzņēmēji plāno nākamā gada budžetu
  • TOP 60 Latvijas straujāk augošie uzņēmumi
  • investīcijas - kas uzņēmējus piesaista Ādažiem
  • inovācijas - maģiskie Latvijas 2%, kas var mainīt krāsu tirgu pasaulē
  • brīvdienu ceļvedis - Andrjus Pranckevičs AS “Putnu fabrika Ķekava” valdes priekšsēdētājs.

Abonēt ir ērtāk: https://www.dbhub.lv/dienas-bizness-abonesana-2020-gads

Meklē arī preses tirdzniecības vietās vai lasi elektroniski: https://www.dbhub.lv/eavize

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Apceļo Latviju, nopērc žurnālu Dienas Bizness un laimē!

Db.lv, 06.04.2021

Dalies ar šo rakstu

Žurnāls Dienas Bizness organizē akciju: divu mēnešu laikā iespējami atšķirīgās preses tirdzniecības vietās pēc to ģeogrāfiskā novietojuma, iegādājies 4 dažādus žurnāla Dienas Biznesa izdevumus, nofotografējies pats ar žurnālu un nofotografē pirkuma čeku, lai varētu arī redzēt, kurā vietā ir iegādāts žurnāls.

Kopā 8 foto: 4 žurnāli + 4 čeki.

Atsūti foto uz e-pasta adresi [email protected] un laimē balvu. Galvenās balvas ieguvējs tiks noteikts pēc lielākā attāluma (km), kas būs starp preses tirdzniecības vietām, kur ir nopirkts žurnāls. (Piemēram, Daugavpils – Valka – Liepāja –Ventspils).

Balvas:

  • Galvenā balva - nakšņošana Skrundas muižā Suite klases numurā + SPA apmeklējums + brokastis 2 personām.
  • Balva 2. labākajam rezultātam - nakšņošana Skrundas muižā Superior klases numurā numurā + SPA apmeklējums + brokastis 2 personām.
  • Kā arī redakcijas veicināšanas balva - Dienas Biznesa Zīmola izdevums TOP 500 / Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 2020. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tagad žurnālu "Dienas Bizness" var nopirkt arī ar "Bolt Food" piegādi no "Narvesen".

Kopš "Narseven" ir sācis sadarbību ar "Bolt Food", tiek piegādāti arī preses izdevumi, starp kuriem ir žurnāls "Dienas Bizness".

Žurnāls "Dienas Bizness" iznāk katru otrdienu un ir nopērkams visu nedēļu.

Db.lv jau rakstīja, ka mazumtirdzniecības tīkls "Narvesen" sadarbībā ar ēdiena piegādes servisu "Bolt Food" ieviesis iespēju klientiem iegādāties gatavās maltītes un preces ar piegādi uz mājām.

Pasūtījuma minimālā summa ir seši eiro.

Žurnāls "Dienas Bizness" pieejams ar "Bolt Food" piegādi šajās "Narvesen" tirdzniecības vietās: "Origo", "Valdemāra", "Strēlnieku", "Sakta", "Brīvības", "Grēcinieku", "Barona", kā arī Liepājā un Jelgavā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Tiesa noraida uzņēmēja Lauvas prasību piedzīt no basketbolista Bertāna 32 269 eiro

LETA, 22.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesa šodien noraidīja uzņēmēja Mārtiņa Lauvas pārstāvētās "Basketbola attīstības aģentūras Rīga" jeb SIA "BAA Rīga" prasību piedzīt no Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) latviešu basketbolista Dāvja Bertāna 32 269 eiro, aģentūra LETA uzzināja tiesā.

Pārskatot lietu pēc būtības, tiesa šodien pasludinātajā spriedumā ir atzinusi, ka starp pusēm noslēgtā līguma noteikums par atlīdzību ir spēkā neesošs no līguma noslēgšanas brīža un strīda izšķiršanā nevar tikt piemērots, tādēļ prasība, kas tiesā celta, pamatojoties uz šo noteikumu, ir noraidāma.

Spriedums 30 dienu laikā ir pārsūdzams kasācijas kārtībā. Tāpat no Lauvas par labu Bertānam piedzenami ar lietas vešanu saistītie izdevumi, kā arī nospriests līdz ar sprieduma stāšanos spēkā atcelt lietā piemēroto prasības nodrošinājumu.

Apelācijas instances tiesā, skatot lietu atkārtoti, secināts, ka starp pusēm noslēgtā līguma noteikumi formulēti tā, ka nebija paredzams atlīdzības apmērs, kāds pienāksies "BAA Rīga" par tās sniegto pakalpojumu. Eiropas Savienības tiesa ir norādījusi, ka patērētāju līgumos noteikumiem par atlīdzību jābūt formulētiem saprotami, lai patērētājam būtu skaidras līguma ekonomiskās sekas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Bolt" jau otro vasaru pēc kārtas atklāj elektrisko skrejriteņu pakalpojumu Rīgā, nodrošinot vairākus simtus elektrisko skrejriteņu izmantošanai pēc pieprasījuma. Kopā šovasar plānots piedāvāt skrejriteņus iedzīvotājiem vairāk nekā 45 pilsētās visā pasaulē.

Lai uzlabotu mobilitāti pilsētā un sniegtu iespēju efektīvi mērot īsas distances, "Bolt" arī šovasar piedāvās iespēju izmantot elektriskos skrejriteņus Rīgā.

Kārlis Ķezberis, "Bolt" reģionālais vadītājs Latvijā, stāsta: "Pagājušajā vasarā pieredzējām lielu pieprasījumu no lietotāju puses, tāpēc arī šogad turpinām piedāvāt pakalpojumu, lai mūsu klienti ērti un ātri varētu pārvietoties pilsētvidē. Gaidāms, ka šogad pakalpojums tiks atklāts arī Latvijas reģionos."

Žurnāls Dienas Bizness pieejams ar Bolt Food piegādi 

Tagad žurnālu "Dienas Bizness" var nopirkt arī ar "Bolt Food" piegādi no "Narvesen"....

Viņš piebilst: "Lai arī varam novērot, ka katru dienu aizvien vairāk cilvēku atsāk savas ikdienas gaitas, joprojām aicinām iedzīvotājus būt atbildīgiem un ievērot valstī noteiktās drošības un higiēnas prasības."

Lai pārvietošanās kļūtu izdevīgāka, skrejriteņa atslēgšana un brauciena uzsākšana lietotājiem turpmāk būs bez maksas. Maksa par pirmajām 5 brauciena minūtēm būs EUR 0,22/min, bet sākot no sestās minūtes cena mainīsies uz EUR 0,11/min.

Šogad Rīgas ielās nonāks "Segway Ninebot Max" koplietošanas modelis, kura ātrums tiks ierobežots līdz 25 km/h, lai ar to būtu iespējams pārvietoties gan pa velosipēdu ceļiem, gan gājēju ietvēm. Turklāt, zonas, kurās būs iespējams pabeigt braucienu, iekļauj tādus mikrorajonus, kā Rīgas centru, Brasu, Teiku, Juglu, Pļavniekus, Maskavas forštati, Āgenskalnu, Torņakalnu un Imantu.

"Bolt" pakaļpojumi iekļauj kopbraukšanu, mikromobilitāti un pārtikas piegādi. Uzņēmumu 2013. gadā dibināja Markuss Villigs (Markus Villig). "Bolt" ir viena no ātrāk augošajām platformām Eiropā un Āfrikā, kuras investoru vidū ir "Daimler", "Didi Chuxing", "Korelya Capital" un "TransferWise" līdzdibinātājs Taavets Hinrikus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Ekonomikas un kultūras augstskola attīstībā ieguldīs trīs miljonus

Lelde Petrāne, 02.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īstenojot stratēģiskās attīstības plānu, Ekonomikas un kultūras augstskola (EKA) ar bankas "Citadele" atbalstu investēs trīs miljonus eiro, lai ēkā Pērnavas ielā izveidotu modernu un mūsdienu studijām atbilstošu studiju vidi. Tā būs ar specializētām auditorijām un laboratorijām, kuras studentiem būs pieejamas 24 stundas diennaktī.

Ēku Rīgā, Pērnavas ielā EKA pārņēma pērn, un piecu gadu laikā tajā ieguldīs vērienīgus finanšu līdzekļus. Patlaban notiek aktīvs darbs pie ēkas renovācijas projektu izstrādes, lai pēc iespējas ātrāk varētu pārcelties uz jaunajām telpām.

Jaunajās telpās tiks iekārtotas specializētas auditorijas un laboratorijas, kas ir jau esošajā augstskolas ēkā, piemēram, juristiem ir iekārtota mācību tiesas zāle, loģistikas speciālistiem – loģistikas auditorija, interjera dizaineriem - mākslas telpa, datorspēļu izstrādātajiem - digitāla laboratorija, savukārt topošajiem kultūras vadītajiem - radošā telpa ar dažādām multimediju iespējām. Paredzēts veidot arī jaunas laboratorijas, kuras studentiem būtu pieejamas 24 stundas diennaktī. Tā kā ēka atrodas tikpat kā Rīgas centrā, līdz tai būs arī daudz ērtāk nokļūt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Lielākie nekustamā īpašuma darījumi ārpus Rīgas: rekords - 6,3 miljoni

Lato Lapsa, Kristīne Bormane, pietiek.com, speciāli DB, 09.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Dienas Bizness" turpina publicēt ekskluzīvus datus – pilnu informāciju par pagājušā gada 25 lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Latvijā.

6,3 miljoni eiro – tāds bijis lielākā Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā 2019. gadā fiksētā nekustamā īpašuma (izņemot zemi) darījuma apmērs valstī ārpus Rīgas un Jūrmalas.

Ieskats TOP darījumos:

Latvijā reģistrētā SIA "Dinex Latvia" pērn 31. jūlijā pārdeva ārvalstu juridiskai personai "Dinex Emission Holding AS" 4,55 hektārus zemes ar astoņām ēkām Rubeņu ceļā 58, Raubēnos, Cenu pagastā, Ozolnieku novadā. Pārdevēja šo īpašumu ieguva 2002. gadā par 201 790 latiem (287 121 eiro).

SIA "Apex Investments" pērn 1. aprīlī pārdeva 7/8 daļas no patstāvīga ēku nekustamā īpašuma Viestura ielā 10, Daugavpilī. To par saviem līdzekļiem nopirka SIA "DV Serviss Group".

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Īlons Masks apsteidzis Zakerbergu un kļuvis par pasaulē ceturto bagātāko cilvēku

LETA, 20.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV elektromobiļu ražošanas uzņēmuma "Tesla Motors" līdzdibinātājs un vadītājs Īlons Masks trešdien apsteidzis sociālā tīkla "Facebook" dibinātāju un vadītāju Marku Zakerbergu, kļūstot par pasaulē ceturto bagātāko cilvēku, vēsta žurnāls "Forbes".

Pateicoties "Tesla" akciju cenas kāpumam, Maska bagātība sasniegusi 105,4 miljardus dolāru (89,08 miljardus eiro), apsteidzot Zakerbergu, kura bagātība tiek lēsta 100,6 miljardu dolāru (85,02 miljardu eiro) apmērā, norāda žurnāls.

"Tesla" akcijas vērtība šogad pieaugusi par vairāk nekā 460%, ievērojami palielinot Maska bagātību, kas kopš marta, kad "Forbes" publiskoja jaunāko ikgadējo pasaules bagātāko cilvēku sarakstu, pieaugusi par gandrīz 76 miljardiem dolāru.

Maskam pieder 21% "Tesla" akciju, bet viņa izveidoto uzņēmumu "SpaceX" investori augustā novērtēja 46 miljardu dolāru apmērā.

"Tesla" akcijas cenas kāpumu veicinājušas arī ziņas, ka tas 21.decembrī tiks iekļauts biržas indeksā "Standard & Poor's 500".

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Lielākie nekustamā īpašuma darījumi Jūrmalā: rekords - 3,10 miljoni

Lato Lapsa, Kristīne Bormane, pietiek.com, speciāli DB, 22.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Dienas Bizness" turpina publicēt ekskluzīvus datus – pilnu informāciju par pagājušā gada 25 lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā, Jūrmalā un pārējā Latvijā.

Kūrortpilsētā pērn reģistrēti tikai 15 darījumi, kuros darījuma summa bija miljons eiro vai vairāk, un darījuma cenas rekords ir bijis pieticīgs – 3,1 miljons eiro

Ieskats TOP darījumos:

1997. gadā dzimusī Latvijas pilsone Mona Martinsone divos darījumos, katrā nopērkot pusi, pagājušā gada 20. un 21. maijā nopirka 3735 kvadrātmetrus zemes ar dzīvojamo māju Vikingu ielā 25, Jūrmalā. Īpašumu pārdeva SIA "MMA Invest", kas to ieguva 2017. gadā par trīs miljoniem eiro. Darījums veikts bez hipotekārajiem kredītlīdzekļiem.

1953. gadā dzimusī Marina Mamontova pagājušā gada 19. jūnijā nopirka pusi no 5519 kvadrātmetru liela zemesgabala Ernesta Birznieka-Upīša ielā 3, Jūrmalā, uz kura atrodas divas dzīvojamās mājas, pirts ēka, saimniecības ēka un noliktavas ēka ar nojumi. Īpašumu pārdeva Kiprā reģistrēts uzņēmums "Tobis Ent, Limited". Iepriekšējais darījums ar šo nekustamo īpašumu slēgts 2012. gadā par 3,83 miljoniem latu (5,45 miljoni eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Lielākie būvniecības uzņēmumi 2019. gadā

Monta Glumane, Žanete Hāka, 26.05.2020

Dalies ar šo rakstu

Foto avots: Pixabay

Pērn būvkompānijas īstenojušas daudzus nozīmīgus publisko pasūtījumu un privātos projektus, un daļai no lielākajiem nozares dalībniekiem ir vērojams apgrozījuma samazinājums, bet daļai tieši pretēji – lēciens uz augšu.

Šogad, neskatoties uz Covid-19 pandēmijas ietekmi, būvlaukumos darbi turpinās, tomēr būvniekus satrauc, ka investīciju aktivitāte palēninās, kā rezultātā samazināsies privāto būvniecības projektu skaits.

Būvniecības produkcijas apjomi 2019. gadā turpināja pieaugt trešo gadu pēc kārtas. Nozare gadu kopumā noslēdza ar pozitīvu bilanci, un tā bija par 2,9% lielāka nekā 2018. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Nozares tendences gada griezumā var skaidrot ar bāzes efektu jeb iepriekšējo gadu straujās izaugsmes rezultātā sasniegtajiem augstajiem rādītājiem. Kā ietekmējošie faktori jāmin lielo privāto būvniecības projektu pabeigšana un maksimumu sasniegusī Eiropas Savienības struktūrfondu investīciju plūsma, norādīts Ekonomikas ministrijas vērtējumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Leiena vaino Dombrovski vakcīnu eksporta kontroles shēmas kļūdā

LETA--BLOOMBERG, 02.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena vainojusi EK viceprezidentu un Eiropas Savienības (ES) tirdzniecības komisāru Valdi Dombrovski pārpratumā saistībā ar Ziemeļīriju, kas izraisījās pēc Covid-19 vakcīnu eksporta kontroles shēmas pieņemšanas.

Kā jau ziņots, EK piektdien pieņēma shēmu rūpnīcās ES valstīs ražoto Covid-19 vakcīnu eksporta kontrolei un skaidroja, ka tas nepieciešams, lai nodrošinātu vakcīnu piegādi ES valstīm.

EK paziņojums izraisīja satraukumu Īrijā un Lielbritānijā, un Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons apsūdzēja ES Ziemeļīrijas protokola 16.panta iedarbināšanā, ko Ziemeļīrijas pirmā ministre Arlīna Fostere nodēvēja par "neticamu naidīguma izpausmi".

Taču drīz pēc tam EK atkāpās no sākotnējās nostājas šajā punktā.

EK preses pārstāvis Ēriks Mamers pirmdien žurnālistiem Briselē paziņoja, ka par šo sajukumu atbildīgs ir Dombrovska kabinets.

"Par šo regulējumu ir atbildīgs Dombrovska kungs un viņa kabinets un, protams, komisijas dienesti, kas pakļauti viņam," sacīja Mamers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

VIDEO: No uzvalku pasaules mēbeļu biznesā

Monta Glumane, 28.05.2020

Dalies ar šo rakstu

Foto: Ritvars Skuja/Dienas Bizness

Bijušais bankas darbinieks un nekustamo īpašumu mākleris Armands Grīnbergs jau vairākus gadus biroja darbu ir iemainījis pret interjera priekšmetu radīšanu no koka.

Koka dizaina mēbeles Pierīgā viņš sāka radīt pirms aptuveni pieciem gadiem. "Toreiz vēl strādāju bankā "Citadele". Nopirku jaunu gultu, un man vajadzēja atrast televizora galdiņu. Nolēmu, ka to uztaisīšu pats. Tā tapa pirmais, un daudziem iepatikās. Palēnām pa vakariem sporta pēc sāku ķimerēties. Aizgāju no bankas, no uzvalku pasaules un sāku darboties šajā biznesā," žurnālam "Dienas Bizness" stāsta zīmola "Groods" izveidotājs Armands Grīnbergs.

Šobrīd interjera priekšmetu radīšana no koka ir viņa pamatnodarbošanās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Jāatrod dzinējspēks, kas aptur tukšumu Rīgas centrā

Māris Ķirsons, Monta Šķupele, 16.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai Rīgas centrā atgrieztos cilvēki, būs nepieciešami ne tikai pilsētas vadības, bet arī Latvijas valdības lēmumi un valsts un pašvaldības kopīgi pasākumi – tāds ir dažādu jomu ekspertu secinājums.

Rīgas centrs pēdējās desmitgadēs ir piedzīvojis būtiskas pārmaiņas, jo iedzīvotāju skaits ir būtiski samazinājies, taču vēl lielāku klusumu centrā ienesis koronavīruss, jo pandēmijas ierobežošanas pasākumu rezultātā nav tūristu, slēgtas ir viesnīcas, arī restorāni, kafejnīcas.

Piektdaļa tukša

“Katra piektā ielu tirdzniecības telpa Rīgas centrālajās apkaimēs ir tukša,” atzīst nekustamā īpašuma Colliers international pētniecības un konsultāciju direktors Toms Andersons. Uzņēmums pērn septembrī organizēja pētījumu, vērtējot kopējo profesionālo tirdzniecības platību apjomu un dinamiku. Tas rāda, ka kopumā Rīgas centrālajās apkaimēs ir aptuveni 445 000 m2 iznomājamās platības, kuras ietver gan tirdzniecības platības ēku pirmajos stāvos un pagrabstāvos ar fasādes ieeju, kā arī atsevišķas ēkas, kuras iekļaujas ielu tirdzniecībā, no kurām pētījuma brīdī tukši bijuši 108 000 m2. Iznomāšanai tajā brīdī tikušas piedāvātas platības aptuveni 50 000 m2.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Grib studēt un prasa atbalstu

Evelīna Puzo, Latvijas Studentu apvienības Sabiedrisko attiecību vadītāja, 02.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā zināms, kopš 13. marta arī studiju process notiek neklātienē. Otrajā nedēļā pēc ārkārtējās situācijas sākuma LSA veica aptauju, kurā noskaidrojās, ka liela daļa studentu saskaras ar grūtībām – visvairāk bija vērojams tieši informācijas trūkums par izmaiņām un jaunās situācijas ietekmi uz studiju procesu. Šobrīd gan studenti, gan augstskolas pārsvarā paguvušas pielāgoties jaunajai situācijai.

Studenti tomēr atzīst, ka patstāvīga mācīšanās aizņem pat divreiz vairāk laika nekā studijas ikdienas režīmā. Ir nozares, kas īpaši cieš tieši praktisko nodarbību trūkuma dēļ – medicīnu vai teātra mākslu pilnvērtīgi šajos apstākļos apgūt vienkārši nevar.

Tikai viena banka 

Līdz šim bankas nav bijušas ieinteresētas piedalīties konkursā par studiju kredītu ar valsts...

Covid-19 krīze pilnīgi noteikti finansiāli ietekmējusi gan studentus, gan augstskolas un koledžas. Par studentu finansiālo stāvokli runājam daudz, šī iemesla dēļ arī rīkojam #GribuStudēt akciju, kas joprojām turpinās. Viens no tās mērķiem ir panākt atbalsta mehānismu izveidi studējošajiem, kuri no krīzes cietuši visvairāk – zaudējuši darbu vai palikuši bez ģimenes atbalsta un nekvalificējas jau pieejamajiem atbalsta mehānismiem. Vislielāko ietekmi uz augstskolu budžetu varētu atstāt prognozētā ārvalstu studējošo skaita samazināšanās – viņu studiju maksa ir būtisks ienākumu avots tām augstskolām, kur ārvalstnieku skaits ir lielāks. Ir arī papildu izdevumi, kas radušies krīzes ietekmē.

Labā ziņa – šis ir gan stimuls, gan iespēja augstskolām attīstīt spēju strādāt attālināti, sakārtot e-studiju vidi, uzlabot mācībspēku digitālās prasmes. Cerams, ka arī pēc krīzes studentiem gan lekciju ieraksti, gan citi materiāli būs vairāk pieejami tiešsaistē.

Jāņem vērā arī pārvietošanās ierobežojumu ietekme uz ārvalstu studējošo skaitu un mobilitāti - gan apmaiņas studentu ierašanos Latvijā, gan mūsu studentu došanos uz ārvalstīm.

Ir studenti, kuri nevar samaksāt mācību maksu, tāpēc vēršas savā augstskolā vai koledžā ar lūgumu pārcelt vai sadalīt studiju maksājumus. Lai gan martā situācija dažādās augstskolās un koledžās atšķīrās, šobrīd IZM uzsver, ka par šo jautājumu notikušas sarunas un visas augstskolas un koledžas piekritušas izrādīt pretimnākšanu studentiem, kuriem nepieciešama palīdzība. Mūsu veiktajā aptaujā gandrīz 12% studentu norādīja, ka plāno izmantot akadēmisko atvaļinājumu, tomēr nav zināms, cik daudzi šo iespēju apsvēra jau iepriekš, cik daudzi – tikai krīzes ietekmē.

12. maijā LSA ar atklātu vēstuli vērsusies pie Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa, izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas, finanšu ministra Jāņa Reira un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas, aicinot piešķirt līdzekļus īpašu atbalsta mehānismu izveidei studentiem Covid-19 krīzes radīto finansiālo seku novēršanai. Tajā minētie priekšlikumi:

  1. Īpaša stipendiju fonda izveide, lai atbalstītu krīzes vissmagāk skartos studējošos. Šādas stipendijas būtu nepieciešamas 8000 studentiem. LSA rosināja, ka to apmērs būtu 100 eiro mēnesī, maksimālais saņemšanas ilgums – 4 vai 7 mēneši (atkarībā no ieviešanas laika).

  2. Esošā stipendiju fonda stiprināšana akadēmiskās izcilības veicināšanai un jauno speciālistu atbalstam. Šobrīd IZM piedāvā šīs stipendijas palielināt no 99,60 līdz 200 eiro mēnesī un palielināt to saņēmēju skaitu.

  3. Turpināt pilnveidot valsts galvoto studiju un studējošo kreditēšanas sistēmu, palielinot 2020. gadā saņemto kredītu skaitu no 2000 uz 2500 kredītiem.

  4. Palielināt valsts budžeta vietu skaitu nozarēs, kas palīdzēs ekonomikas atlabšanā un Covid-19 seku novēršanā.

  5. Izveidot īpašu finansiālā atbalsta programmu augstskolām un koledžām.

Šāds piedāvājums stipendijām krīzē vissmagāk skartajiem studentiem pieņemts, balstoties uz mūsu veikto aptauju. 10% respondentu ietilpa tā sauktajā riska grupā – zaudējuši vai prognozē, ka zaudēs vismaz 50% līdzšinējo ienākumu, nekvalificējas esošajiem atbalsta mehānismiem un nevar saņemt palīdzību no citiem avotiem, piemēram, ģimenes vai partnera.

2. jūnija žurnāla "Dienas Bizness" tēma - izglītība: lasiet elektroniski, meklējiet preses tirdzniecības vietās vai pasūtiet ar "Bolt Food".

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Fokuss uz biotehnoloģijām, pedagoģiju un jaunuzņēmumiem

Kristīne Stepiņa, 02.06.2020

Dalies ar šo rakstu

Foto: Pixabay

Nākamajā akadēmiskajā gadā augstskolas piedāvās virkni jaunu studiju programmu – "odziņas" sarūpējušas ne tikai mācību iestādes Rīgā, bet arī reģionos. Tās centīsies piesaistīt ārvalstu studentus, būtiski palielinot mācību iespējas angļu valodā.

Studiju maksa gan pārsvarā saglabāsies iepriekšējā gada līmenī, taču daudzas augstskolas sola būt pretimnākošas.

Tā kā arvien vairāk jauniešu izvēlas studēt Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) studiju programmās angļu valodā, tostarp arī sociālajās zinātnēs, šogad augstskola piedāvā biznesa un starta uzņēmējdarbības studiju programmu angļu valodā "International Business and Start-up Entrepreneurship" (Starptautiskais bizness un jaunuzņēmējdarbība). Šī ir bakalaura līmeņa programma, kurā būs iespēja studēt pilna un nepilna laika klātienē, studijas noritēs izteikti starptautiskā vidē – ar ārvalstu studentiem un pasniedzējiem, kā arī vizītēm ārpus Latvijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Amerikāņu investors Vorens Bafets pievienojies nelielam cilvēku lokam, kuru bagātība pārsniedz 100 miljardus dolāru, vēsta žurnāls "Forbes".

Bafeta piederošā investīcijas uzņēmuma "Berkshire Hathaway" akcijas cenas trešdien sasniedza rekordaugstu līmenim, viņa bagātību palielinot līdz 100,3 miljardiem dolāru.

Tādējādi šī ir pirmā reize, kad Bafeta turība pārsniegusi 100 miljardu dolāru robežu, norāda "Forbes".

"Berkshire Hathaway" pieder vairāk nekā 60 uzņēmumi, tostarp ASV apdrošināšanas kompānija "Geico" un bateriju ražotājs "Duracell".

"Forbes" vēsta, ka šobrīd tikai četrām personām ir lielāka bagātība, kā Bafetam - ASV interneta tirdzniecības giganta "Amazon" vadītājam Džefa Bezosam (179,6 miljardi dolāru), elektroauto ražotāja "Tesla" vadītājam Īlonam Maskam (165,1 miljards dolāru), Francijas luksusa preču ražotāja LVMH vadītājam Bernāram Arno (158,5 miljardi dolāru) un datortehnoloģiju uzņēmuma "Microsoft" dibinātājam Bilam Geitsam (125,6 miljardi dolāru).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlamenta (EP) deputāti ceturtdien lems, vai ierosinātās Eiropas Savienības (ES) Covid-19 vakcinācijas apliecības apstiprināšanai izmantot steidzamības procedūru, informē EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš.

Eiropas Komisija (EK) 17.martā iesniedza priekšlikumu regulai, ar ko izveidot digitālo zaļo sertifikātu, ierosinot to pieņemt līdz vasarai. Priekšlikuma mērķis ir veicināt drošu un brīvu pārvietošanos ES iekšienē Covid-19 pandēmijas laikā.

Paredzēts, ka tajā būtu iekļauta informācija par to, vai ceļotājs ir vakcinēts pret Covid-19, vai ir saņēmis negatīvu Covid-19 testa rezultātu, kā arī informācija par agrākām Covid-19 infekcijām.

Pirmās EP debates par jauno apliecību notika 24.martā.

Žurnāls "Dienas Bizness" šonedēļ raksta, ka digitālais zaļais sertifikāts būs apliecinājums tam, ka persona ir vakcinējusies pret Covid-19, ir saņēmusi negatīvu testa rezultātu vai ir pārslimojusi Covid-19. Tas bez maksas būs pieejams digitālā vai drukātā formātā. Tajā būs iekļauts QR kods, kas nodrošinās sertifikāta drošību un autentiskumu. Komisija izveidos vārteju, lai no drošinātu, ka visus sertifikātus var verificēt visā ES, un palīdzēs dalībvalstīm tos tehniski ieviest, medijiem iepriekš apliecināja EK prezidente Urzula fon der Leiena.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan ziema šogad bija visai gara, pavasaris ir klāt, un pienācis laiks meklēt vasaras riepas. Izvēles iespēju ir daudz un dažādas, tāpēc šajā rakstā atradīsi noderīgu apkopojumu ar septiņiem riepu modeļiem, kurus augstu vērtē gan autovadītāji, gan eksperti!

Hankook Ventus Prime 3 K125 (biznesa klase)

Šīs vasaras riepas nodrošina lielisku sniegumu, pārvietojoties pa sausu ceļa segumu, savukārt slapjā laikā par ūdens novadīšanu parūpēsies plati drenāžas kanāli, bremzēšanas distanci samazinot par aptuveni astoņiem procentiem. Par saķeri bremzēšanas laikā rūpējas rievu šķautņu forma, kas palīdz izlīdzināt spiedienu kontakta vietā. VAI jeb vizuālo indikatoru sistēma, savukārt, ļauj redzēt nodiluma pakāpi, kā arī to, vai riepa nodilst vienmērīgi. Hankook Ventus Prime 3 K125 ir augsta Silica koncentrācija gumijas sastāvā, ka palīdz samazināt rites pretestību uz jebkādas ceļa virsmas, tajā pašā laikā uzlabojot rites īpašības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Svarīgākie notikumi finanšu tirgos un pasaulē šonedēļ

Jānis Šķupelis, 24.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbildot uz pandēmijas izraisīto ekonomikas brīvo kritienu, Eiropa tomēr emitēs kopēju parādu. ASV un Ķīna turpina strīdēties. Pagaidām prieks un laime akciju tirgū, kur nobirst arī pa rekordam.

1.Atgriežamies pie rekordiem!

Pagaidām izcili turpina klāties akcijām – sevišķi dažu ASV tehnoloģiju gigantu vērtspapīriem. Piemēram, "Amazon.com" akcijas cena kopš marta vidus ir palēkusies jau gandrīz par 85% (un kopš gada sākuma par 65%). Jāsecina – tie, kas šajā neskaidrajā laikā turpinājuši turēt šos vērtspapīrus, savu bagātību spējuši gandrīz dubultot. "Netflix" akcijas cena šogad pieaugusi uz pusi. Savukārt "Microsoft" un "Apple" akcijas cena kopš gada sākuma palēkusies par trešo daļu un gan "Alphabet", gan "Facebook" – par 15%. Faktiski – kas vienam slikti, otram ir labi. Pandēmija nozīmējusi, ka vērtība turpina augt gan tehnoloģiju, gan arī, piemēram, farmācijas nozares uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar pandēmijas krīzi savu ekonomisko ietekmi ievērojami audzējusi Ķīna. Šī valsts bija vienīgā lielā tautsaimniecība, kas 2020. gada iespēja augt (par 2,3%). Ja tic oficiālajiem datiem, tad Ķīnas cīņa ar pandēmiju bijusi visai efektīva.

Ķīnas tirdzniecībai katapultēties augstāk šajā periodā palīdzējis, piemēram, tas, ka daudzas pasaulē nepieciešamās lietas – sejas maskas, medicīniskais aprīkojums un mājsēdei nepieciešamie priekšmeti – nākušas tieši no tās. Arvien biezāk nomanāmas aplēses, ka Ķīna nākamajos dažos gados neizbēgami, aizsteidzoties priekšā ASV, kļūs par pasaules lielāko tautsaimniecību. Faktiski - ja vēl 2000. gadā Ķīna veidoja nepilnus 12% no ASV ekonomikas, tad tagad aiz kalniem vairs nav tas brīdis, šī valsts kļūs par pašu lielāko pasaules ekonomiku.

Ne viss gan šai Tālo Austrumu lielvalstij ir ideāli. Viens no galvenajiem faktoriem, kas Ķīnas ambīcijas var sabremzēt, ir šīs valsts demogrāfiskā bilde. Tiek gaidīts, ka Ķīna pirmo reizi vairāk nekā pusgadsimta laikā gados – jeb kopš šīs valsts “Lielā bada” 60-to gadu beigās, kas noveda pie desmitiem miljoniem cilvēku nāves (“blakusefekts” Ķīnas Komunistiskās partijas līdera Mao Dzeduna “Lielā lēciena” kursam) - varētu ziņot par savu iedzīvotāju skaita kritumu. Proti, 2019. gadā Ķīnas iedzīvotāju skaits pārsniedza 1,4 miljardus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Saredz problēmu darbaspēka nodokļa slogā

Jānis Goldbergs, 20.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministra maiņa Latvijā notika Covid dīkstāves laikā. Jānis Vitenbergs ir aizvadījis pirmās 100 dienas ministra amatā.

Žurnāls "Dienas Bizness" izjautāja ekonomikas ministru par Latvijas ekonomikas attīstības plāniem.

"Mēs kā ministrija esam nākuši klajā ar samazināto PVN likmi tūrisma industrijai, konkrēti – ēdinātājiem. Šādu pasākumu efektivitāti labi parāda arī citu valstu pieredze, kad krīzes laikā terminēti tiek samazinātas PVN likmes. Vācijā un Austrijā ir šādi piemēri. Mēs kā valsts esam pirmajā trijniekā ar lielākajām PVN likmēm ēdināšanai. Ar šo priekšlikumu nācu klajā jau saistībā ar Covid, tomēr tika pieņemts lēmums šo jautājumu skatīt kopējās nodokļu politikas kontekstā. Visticamāk, tas notiks līdz ar budžeta izskatīšanu nākamajam gadam.

Ir skaidrs, ka uzņēmējiem būtisks slogs ir darbaspēka nodoklis. Piemēram, lai uzturētu darbinieku, kuram maksā 1000 eiro uz rokas, ir būtiskas atšķirības uzņēmēja maksājumu pusē, salīdzinot ar Rietumeiropas valstīm. Es gribētu šo dialogu uzturēt," intervijā pauž ekonomikas ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) izbeidzis 2018.gadā sākto tā dēvēto būvnieku karteļa krimināllietu, kurā aizdomās par kukuļošanu figurēja uzņēmēji un valsts amatpersonas, bet izmeklēšanu par karteļa darbību turpina Konkurences padome.

Kā informēja KNAB, biroja rīcībā nonāca informācija par iespējamu liela apmēra kukuļošanu, kuras mērķis tostarp varētu būt bijusi uzņēmēju interešu īstenošana ar iepirkumiem nesaistītos jautājumos, kā arī par iespējamu cenu saskaņošanu iepirkumos, ko izdarījuši iepirkumu pretendenti.

Ievērojot, ka šo informāciju bija iespējams pārbaudīt tikai ar kriminālprocesuālām metodēm, KNAB 2018.gada 19.septembrī sāka kriminālprocesu par kukuļņemšanu un kukuļdošanu lielā apmērā, kā arī pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu, kas izdarīta mantkārīgā nolūkā.

Ņemot vērā, ka KNAB pirmstiesas izmeklēšanas laikā saskatīja iespējamus konkurences tiesību pārkāpumus, iestāde atbilstoši kompetencei informēja Konkurences padomi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Vai politiķi apzināti plāno būvēt lētāk?

Māris Ķirsons, Jānis Goldbergs, 25.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gandrīz visi būvniecības projekti to īstenošanas laikā piedzīvo sadārdzināšanos.

Žurnāls "Dienas Bizness" pēta, vai politiķi apzināti plāno būvēt lētāk, un detalizēti analizē Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa celtniecības gaitu, par kuru tiek runāts vairāk nekā 10 gadus. Tā izveides procesi tiek pavadīti ar dažādiem skandāliem un sākotnējo izmaksu pieaugumu. Diemžēl tas nav vienīgais, jo līdzīgi stāsti ir arī citu objektu izveidē.

"Sabiedrisko projektu sadārdzināšanās nav tikai un vienīgi Latvijā novērota parādība, jo tieši tādu pašu ainu var ieraudzīt arī citviet, tepat Eiropā," situāciju vērtē bijušais Ministru prezidents, uzņēmējs Māris Gailis. Viņš atgādina, ka, lai ar vērienu sabiedrisko projektu dabūtu cauri visādām dzirnavām, tiek uzrādīta neadekvāti maza summa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Draugiem Group" drukas produktu ražotājs "Printful" ieguvis 130 miljonu dolāru (106,6 miljonu eiro) investīcijas no privātā investīciju uzņēmuma "Bregal Sagemount", kļūstot par pirmo Latvijas "vienradzi" jeb jaunuzņēmumu, kas sniedzis vairāk nekā viena miljarda ASV dolāru tirgus vērtību, vēstī "Wall Street Journal".

"Bregal Sagemount" investīcijas veicis, neiegūstot kontroles tiesības pār uzņēmumu.

"Astoņu darbības gadu laikā no maza jaunuzņēmuma esam izauguši par lielāko latviešu kapitāla uzņēmumu ASV. Tas viss pateicoties pašu spēkiem un neatlaidīgam komandas darbam, ko vada Latvijas jaunā uzņēmēju paaudze," aģentūrai LETA sacīja uzņēmuma izpilddirektors un līdzdibinātājs Dāvis Siksnāns.

Viņš uzsvēra, ka nākamajā izaugsmes posmā vērtību pievienos globālu ekspertu un industrijas līderu iesaiste. "Šī investīcija kalpos kā apliecinājums, ka investors atzinis mūs par industrijas līderi. Tas arī pierāda, ka darbojamies nozarē, kurā ir ievērojams potenciāls augt, attīstīties un nostiprināt mūsu līderpozīcijas," teica Siksnāns, piebilstot, ka investīcījas tiks ieguldītas galvenokārt jaunu profesionāļu piesaistē, kā arī ražošanas procesu un mārketinga aktivitāšu attīstībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Noslēgusies Būvniecības informācijas sistēmas attīstības projekta pirmā kārta

Db.lv, 28.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Oficiāli noslēgusies Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) īstenotā projekta "Būvniecības procesu un informācijas sistēmas attīstība" I kārta.

Projektam piesaistīts Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējums, un uz to balstījusies līdzšinējā Būvniecības informācijas sistēmas (BIS) attīstība.

Projekts tika īstenots no 2017.gada pakāpeniski, septiņos posmos jeb laidienos, un tā rezultātā Latvijā visas ar būvniecību saistītās formalitātes, sākot no ieceres reģistrēšanas līdz būves nodošanai ekspluatācijā, iespējams veikt attālināti. Vispirms tika pilnveidots būvkomersantu datu pārvaldības process - radīta iespēja sistēmā veikt būvkomersantu klasifikāciju.

Pirmajā laidienā tika pilnveidots ieceres dokumentācijas saskaņošanas process, izveidota tehnisko noteikumu izdevēju darba vieta, ievērojami pārveidota publiskā portāla, kā arī būvvalžu un uzraugošo iestāžu darba vieta. Būtiskākie jaunie e-pakalpojumi, kurus kļuva iespējams veikt procesa ietvaros, bija tehnisko noteikumu pieprasīšana, paralēla ieceres dokumentācijas saskaņošana un saņemšana elektroniski.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīna, mēģinot risināt savus demogrāfiskos izaicinājumus, kas tur draud raisīt dažādas citas plašākas problēmas, nākusi klajā ar lēmumu atļaut tās pāriem tikt pie trešā bērna.

Pagaidām vēl nav skaidrs, kad tieši šis lēmums stāsies spēkā, lai gan, visticamāk, tas tiks ieviests nākamo piecu gadu laikā.

Jānorāda, ka Ķīnas vadība pakāpeniski mēģina koriģēt savu bērnu dzimstības politiku. Ilgstoši šajā valstī bija aktuāla viena bērna politika. Tā tika atcelta 2016. gadā, kad Ķīnas Komunistiskā partija izlēma, ka valsts nākotnes labā ģimenēs tomēr ir pieļaujami divi bērni. Jāteic gan, ka šim lēmumam pēc sākotnējā uzrāviena bija visai maza ietekme uz Ķīnas dzimstību, kas turpinājusi strauji rukt.

Kopumā Austrumāzijā priekšroka arvien lielākā mērā tiek dota mazākām ģimenēm. Ir apsekojumi, kas liecina, ka tajā pašā Ķīnā viena bērna politika kļuvusi bezmaz vai par kulturālu fenomenu. Tāpat vecāki izceļ augstās izmaksas, kas saistītas ar bērna audzināšanu. Visa rezultātā pagājušajā gadā kopā Ķīnā piedzima “tikai” 12 miljoni bērni, kas ir vismazāk kopš 1961. gada, ziņo Bloomberg. Tas, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, bija kritums par 18%. Iepriekšējos piecos gados dzimstības koeficients uz sievieti Ķīnā bijis 1,3 apmērā, kas ir viens no zemākajiem pasaulē, savukārt raksta Financial Times.

Komentāri

Pievienot komentāru