Citas ziņas

Zvērinātiem notāriem būs tiesības reģistrēt laulības

Dienas Bizness, 19.01.2016

Jaunākais izdevums

Ministru kabinets otrdien, 19.janvārī atbalstīja grozījumus Civillikumā, Notariāta likumā un Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā, kas noteic zvērinātu notāru tiesības reģistrēt laulības un paredz atteikties no divu liecinieku obligātas klātbūtnes laulības reģistrācijas procesā gan pie zvērināta notāra, gan dzimtsarakstu nodaļā, informē Tieslietu ministrijā.

Ar izstrādāto regulējumu paredzēts veicināt laulību reģistrāciju, piedāvājot alternatīvu iespēju tās reģistrēšanai, tādējādi stiprinot ģimenes institūtu. Iespēja laulāties pie zvērināta notāra saistāma ar iespēju iegūt paplašinātu juridisku konsultāciju par normatīvo regulējumu, kas attiecas uz laulāto personiskajām un mantiskajām attiecībām. Proti, personām tiks izskaidrots un piedāvāts sakārtot mantiskās attiecības ar laulības līgumu par mantisko attiecību režīma noteikšanu laulāto starpā un nodrošināts attiecīgu ierakstu veikšanu valsts publiskajos reģistros.

Grozījumi paredz iespēju atteikties no liecinieku obligātas klātbūtnes laulības reģistrācijas procesā, jo mūsdienās šādai prasībai vairs nav juridiska pienesuma, tas ir vēsturisku tradīciju jautājums. Liecinieku aicināšana tiek atstāta to personu ziņā, kuras vēlas izmantot šo simbolisko iespēju un noslēgt laulību liecinieku klātbūtnē, regulējumā paredzot personām tiesību pieaicināt ne vairāk kā divus lieciniekus.

Ar grozījumiem Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā paredzēts novērst problēmsituācijas, kad personas, kuras maina uzvārdu, noslēdzot laulību, noteiktajā laika periodā nespēj nomainīt personu apliecinošo dokumentu, kas kļuvis nederīgs, jo tūlīt pēc laulības ceremonijas dodas ceļojumā uz ārvalstīm. Izstrādātais regulējums paredz iespēju personām mainīt uzvārdu dzimtsarakstu nodaļā viena mēneša laikā pēc laulības noslēgšanas, veicot papildinājumu laulību reģistra ierakstā, pamatojoties uz personu iesniegumu un izdodot jaunu laulības apliecību, kurā norādīts jaunais uzvārds. Lai novērstu iespējamās problēmas ar dokumentu maiņu, piemēram, ja ārvalstnieka pilsonības valstī ir atšķirīgs normatīvais regulējums attiecībā uz laulātā uzvārda iegūšanu, vienkāršota uzvārda maiņas kārtība arī gadījumos, ja personas vēlas atgūt savu pirmslaulības uzvārdu viena mēneša laikā pēc laulības reģistrācijas.

Plānots, ka šie grozījumi varētu stāties spēkā 2017. gada 1. septembrī. Grozījumi vēl jāpieņem Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā inflāciju, līdz pat 24% pieaugs zvērinātu notāru atlīdzības maksa, šodien lēma valdība.

Tieslietu ministrija (TM) norādījusi, ka preču un pakalpojumu patēriņu cenas no 2013.gada septembra līdz 2022.gada septembrim pieaugušas par 40,6%, tāpēc palielināmas arī zvērinātu notāru atlīdzības takses. Tomēr, lai palielinājums nesamērīgi neietekmētu iedzīvotāju intereses, spēkā esošās zvērinātu notāru atlīdzības takses palielināmas par 24%, ja attiecīgās takses nav pārskatītas kopš 2013.gada septembra, par 23% - takses, kuras nav pārskatītas kopš 2015.gada oktobra, un par 11,8% - tās takses, kuras nav pārskatītas kopš 2019.gada jūnija.

Kopš tika izdoti takses nosakošie noteikumi, preču un pakalpojumu patēriņu cenas pieaugušas par 40,6%. Turklāt Starptautiskā Enerģētikas aģentūra prognozē, ka augošā pieprasījuma un citu faktoru izraisītais elektroenerģijas cenu kāpums varētu saglabāties vēl trīs gadus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Foto: GIVEN

Kurš ir viens no pirmajiem lielajiem izaicinājumiem pāra attiecībās? Daudzi piekritīs, ka runa ir par gredzena izvēli laulībām, jo tas ir lēmums, kur jāsasniedz vienprātība neskatoties uz stila, modes un citām gaumes atšķirībām. Galu galā – laulību gredzens tiek izvēlēts visam kopdzīves laikam, tāpēc tam ir jābūt tādam, kas, ikreiz to ieraugot, priecē acis un sirdi. Reizēm pāra laulības gredzeni un to izvēle kļūst par interesantu tematu ne tikai pašam pārim, bet arī tuviniekiem, padarot izvēles procesu vēl sarežģītāku. Lai izvēli atvieglotu, jau laikus ir jāzina, tieši ko mēs vēlamies. Vai zini, kāds ir Tavs perfektais laulību gredzens? Ja ne – lasi tālāk un uzzini, kādi tie mēdz būt un izvērtē kuri no tiem ir tuvāki Tavai sirdij.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pērn noslēgts lielākais laulību līgumu skaits sešu gadu laikā

Žanete Hāka, 06.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gadā noslēgto laulību līgumu skaits ir līdz šim lielākais pēdējo sešu gadu laikā, liecina Latvijas Zvērinātu notāru padomes (LZNP) dati.

Iespēju šādi parūpēties par savas ģimenes mantiskajām attiecībām Latvijā izvēlas arvien vairāk laulāto. 2016. gadā pie notāriem laulību līgumu noslēguši 1160 pāri.

«Sabiedrībā nostiprinās apziņa, ka arī mantiskās attiecības ir jākopj. Visbiežāk tiek slēgti laulības līgumi par mantas šķirtību, kas nozīmē, ka laulības šķiršanas gadījumā katram paliek tas, kas viņam piederējis, un otrs laulātais nevar no tā neko prasīt, pat ja ir piedalījies attiecīgās mantas iegādē. Arvien vairāk cilvēki vēršas pie notāriem, lai noslēgtu laulību līgumu arī tāpēc, ka viens no pāra ir uzņēmies lielas kredītsaistības vai uzsācis biznesu. Tādējādi parādi, kas uzņemti vai var rasties nākotnē, nevar tikt attiecināti uz abu laulāto kopīgo mantu vai to, kas iegādāts pirms laulībām,» stāsta Sandra Stīpniece, LZNP priekšsēdētāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ministru kabinetā iesniegtas izmaiņas, kas paredzēs zvērinātu notāru tiesības reģistrēt laulības

Žanete Hāka, 10.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien, 9.decembrī, Tieslietu ministrija iesniedza Ministru kabinetā grozījumus Civillikumā, Notariāta likumā un Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā, kas noteic zvērinātu notāru tiesības reģistrēt laulības un paredz atteikties no divu liecinieku obligātas klātbūtnes laulības reģistrācijas procesā gan pie zvērināta notāra, gan dzimtsarakstu nodaļā, informē ministrija.

Ar izstrādāto regulējumu paredzēts veicināt laulību reģistrāciju, piedāvājot alternatīvu iespēju tās reģistrēšanai, tādējādi stiprinot ģimenes institūtu. Iespēja laulāties pie zvērināta notāra saistāma ar iespēju iegūt paplašinātu juridisku konsultāciju par normatīvo regulējumu, kas attiecas uz laulāto personiskajām un mantiskajām attiecībām. Proti, personām tiks izskaidrots un piedāvāts sakārtot mantiskās attiecības ar laulības līgumu par mantisko attiecību režīma noteikšanu laulāto starpā un nodrošināts attiecīgu ierakstu veikšanu valsts publiskajos reģistros.

Grozījumi paredz iespēju atteikties no liecinieku obligātas klātbūtnes laulības reģistrācijas procesā, jo mūsdienās šādai prasībai vairs nav juridiska pienesuma, tas ir vēsturisku tradīciju jautājums. Liecinieku aicināšana tiek atstāta to personu ziņā, kuras vēlas izmantot šo simbolisko iespēju un noslēgt laulību liecinieku klātbūtnē, regulējumā paredzot personām tiesību pieaicināt ne vairāk kā divus lieciniekus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

59% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka testaments ir labākais formāts mantojuma jautājumu sakārtošanai – tā atklāj Swedbank Finanšu institūta veiktās aptaujas rezultāti. Savukārt 41% iedzīvotāju vērtējumā par tādu uzskatāma savlaicīga īpašumu «pārrakstīšana» izvēlētajai personai.

Līdzīgu tendenci rāda arī Latvijas zvērinātu notāru pieredze. Testamentu izveido vidēji 3000 cilvēku katru gadu. «Tā kā mūsu valstī testaments joprojām var tikt izveidots un glabāts arī mājās, reālais cilvēku skaits, kas rakstiski atstāj informāciju par savu pēdējo gribu, visdrīzāk ir lielāks,» uzsver Jānis Skrastiņš, zvērināts notārs un Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs.

Tajā pašā laikā ļoti daudzi cilvēki dažādu iemeslu dēļ nekustamo īpašumu izvēlas atdot bērniem vēl savas dzīves laikā. Viens no izplatītākajiem veidiem, ko šādās situācijās cilvēki izvēlas, ir nekustamā īpašuma dāvināšana. Vidēji gadā pie zvērinātiem notāriem Latvijā tiek taisīti aptuveni 2 500 dāvinājuma līgumi. «Populārs tas ir tāpēc, ka ar dāvinājumu nekustamo īpašumu var atdot bez atlīdzības. Taču vienlaikus jāņem vērā, ka dāvinājuma līgumu var apstrīdēt neatņemamās daļas tiesīgie. Piemēram, ja īpašnieks māju uzdāvinājis vienam no bērniem un pārējiem bērniem neatliek viņiem pienākošās neatņemamās daļas, pēc tēva nāves viņiem ir tiesības prasīt, lai tās tiktu izmaksātas. Tāpat būtisks ir jautājums par dāvinātāja tiesībām, jo visbiežāk māja vai dzīvoklis, piemēram, kādam no mazbērniem tiek uzdāvināts ar nodomu, ka vecvecāki tajā turpinās dzīvot līdz mūža galam. Tad līgumā noteikti jāparedz dzīvokļa tiesība, kā arī jāiekļauj aizliegums mazbērniem bez rakstiskas vecvecāku piekrišanas rīkoties ar īpašumu – piemēram, pārdot, ieķīlāt vai izīrēt. Diemžēl daudzos gadījumos tas netiek izdarīts, un pie notāriem nonāk ļoti skaudri stāsti par to, kā cilvēki vecumdienās palikuši gan bez mājokļa, gan bez aprūpes,» stāsta Jānis Skrastiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: TM virzītā nekustamo īpašumu darījumu reforma nav lauku cilvēku interesēs

Rudīte Krūmiņa, Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācijas valdes locekle, Balvu novada bāriņtiesas priekšsēdētāja, 14.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieslietu ministrija (TM) pēc Zvērinātu notāru padomes iniciatīvas virza starp ekspertiem nevienozīmīgi vērtēto nekustamo īpašumu darījumu reformu, kas nosaka, ka visiem darījumiem būs jābūt apstiprinātiem notariālā kārtībā, par to notāram samaksājot amata atlīdzību 0,5% apmērā no darījuma summas.

Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācija vērš uzmanību, ka jaunā reforma var negatīvi ietekmēt iedzīvotājus reģionos un būtiski palielināt nesakārtotu īpašumtiesību un mantojumu īpatsvaru nākotnē. Pašvaldību prioritāte ir nodrošināt saviem iedzīvotājiem saņemt kvalitatīvus pakalpojumus pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai. Šī reforma nav lauku cilvēku interesēs.

Neizpratni par virzīto reformu Tieslietu ministrijas izveidotajā darba grupā jau rakstiski paudušas daudzas sabiedriskās organizācijas - Latvijas pašvaldību savienība (LPS), Bāriņtiesu darbinieku asociācija, Nacionālā nekustamo īpašumu attīstītāju alianse (NNĪAA), Ārvalstu investoru padome (ĀIP) Latvijā, LTRK, LDDK, Zvērinātu advokātu padome, Latvijas Komercbanku asociācija un Maksātnespējas administratoru asociācija. Tomēr šobrīd reforma tiek virzīta, īsti neņemot vērā šo organizāciju iebildumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad jūlijā aprit trīs gadi, kopš, sastādot testamentu pie notāra, nav vairs nepieciešami liecinieki, un šo gadu laikā divtik pieaudzis pie notāriem taisīto testamentu skaits. Tādējādi sabiedrība kļūst atbildīgāka un izglītotāka par riskiem, kas var iestāties, ja cilvēks pēdējo gribu ir nolēmis paust mājās rakstītā un glabātā testamentā, norāda Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāja Sandra Stīpniece.

Līdz 2014. gada 1. jūlijam testatoram jeb cilvēkam, kurš vēlējās savu mantu novēlēt kādam ar testamentu, to noformējot pie notāra, bija jāpieaicina divi liecinieki, kas nav radinieki vai ģimenes locekļi. Tas bija ne vien sarežģīti, bet arī sadārdzināja testamenta izmaksas, jo valsts reģistros tika veikta liecinieku identitātes pārbaude.

Vienlaikus ar atteikšanos no lieciniekiem, taisot publisku testamentu, Latvijā tika izveidots Publisko testamentu reģistrs. Tajā atrodami dokumenti, kas pie notāriem tapuši kopš 1993. gada 1. septembra un satur pēdējās gribas rīkojumus, kā arī dokumentus, kas atsauc, groza, papildina vai atceļ šos rīkojumus. Tā valsts nodrošina vienotu pēdējās gribas rīkojumu aktu uzskaiti un garantē, ka īpašums nonāk tām personām, kurām to novēlējis testators. Līdz šī gada jūlija vidum Testamentu reģistrā ir izdarīti 48 107 ieraksti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VID būs pieejama plašāka informācija par aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā

Lelde Petrāne, 22.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai sekmētu noziedzīgu nodarījumu atklāšanu valsts ieņēmumu jomā, no 2017. gada 1. janvāra VID saņems informāciju par aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā ne tikai no kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, bet arī no pārējiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) likuma subjektiem.

Likumā Par nodokļiem un nodevām veiktās izmaiņas nosaka, ka visiem NILLTFN likuma subjektiem no 2017. gada 1. janvāra jāsniedz VID informācija par likumā Par nodokļiem un nodevām 22.2 pantā noteiktajām pazīmēm atbilstošiem aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā, ja tos veic personas, kuru rezidences (reģistrācijas) valsts ir Latvijas Republika.

Tas sekmēšot tādu likumpārkāpumu atklāšanu, kuru rezultātā var tikt ļaunprātīgi samazināts valsts budžetā maksājamā nodokļa apmērs vai palielināts no valsts budžeta atmaksājamā nodokļa apmērs.

Tas nozīmē, ka no 2017. gada 1. janvāra VID saņems informāciju par aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā arī no:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšana (PCTA) ir viens no apdrošināšanas veidiem, kas īpaši strauju attīstību piedzīvojis pēdējā desmitgadē. Eiropā savu profesionālo atbildību jau izvēlas apdrošināt vairāk nekā 500 dažādu profesiju pārstāvji, kamēr Latvijā pieprasījums pēc šī pakalpojuma būtiski palielinājies vien pēdējā laikā.

«PCTA apdrošināšana nodrošina profesionālo pakalpojumu sniedzējiem iespēju pasargāt sevi no neparedzētiem finansiālajiem zaudējumiem, kas potenciāli varētu tikt radīti klientiem vai citām personām kļūdas vai nolaidības dēļ. Apdrošinātāja izaicinājums ir piedāvāt piemērotāko pakalpojumu, kas patiesi visprecīzāk atbilst katras profesijas specifikai,» skaidro Viktorija Antropova, apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) īpašuma un speciālo produktu pārvaldes produktu vadītāja, norādot, ka pieprasījums pēc šī pakalpojuma turpina palielināties arī Latvijā.

«Katru gadu pieaug izdoto polišu skaits, tiek paplašināti segumi un apdrošināšanas darbības teritorijas. Saskaņā ar Latvijas likumdošanu PCTA apdrošināšana šobrīd ir obligāta 14 profesiju pārstāvjiem, un ar katru gadu šis saraksts tiek papildināts,» stāsta V.Antropova.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Iniciatīvu ieviest obligātu notariālu formu visiem nekustamā īpašuma atsavināšanas darījumiem vērtē kā pretrunīgu

LETA, 02.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iniciatīva ieviest obligātu notariālu formu visiem nekustamā īpašuma atsavināšanas darījumiem ir pretrunīga, šīs ieceres lietderība ir apšaubāma, uzskata zvērinātu advokātu biroja Sorainen partneris Agris Repšs.

Jau ziņots, ka Tieslietu ministrija sadarbībā ar Latvijas Zvērinātu notāru padomi gatavo priekšlikumus nekustamo īpašumu darījumu jomas sakārtošanai, tostarp apsverot obligātas notariālā akta formas ieviešanas iespējas atsavināšanas darījumos. Notariālā akta plašāka izmantošana stiprinātu pušu interešu aizsardzību un paaugstinātu darījumu drošību, argumentējusi ministrija.

Savukārt Repšs ierosinājumu vērtē kā pretrunīgu un norāda, ka šādi grozījumi var nopietni ietekmēt uzņēmējdarbības vidi Latvijā.

Viens no argumentiem ieceres ieviešanai ir tēze, ka tas novērsīs krāpšanas gadījumus, taču Sorainen partneris vērsa uzmanību, ka krāpšanas gadījumi notiek arī reizēs, kad darījumi slēgti pie notāriem, tādējādi aiziešana pie notāra krāpšanas darījumu vēl nenovērsīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Īpašumu darījumos grib obligātu notāru iesaisti

Māris Ķirsons, 03.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai novērstu reiderisma risku, tiek piedāvāts nekustamo īpašumu darījumus slēgt pie zvērinātiem notāriem, kuri elektroniski iesniegtu datus reģistrācijai zemesgrāmatā; šķērslis šai idejai varētu būt darījumu iespējamais sadārdzinājums, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šādu piedāvājumu Tieslietu ministrijai iesniegusi Latvijas Zvērinātu notāru padome, pamatojoties uz pētījumiem par nekustamā īpašuma darījumu kārtošanas procedūru Lietuvā, Igaunijā un citās valstīs Eiropā. Pašlaik aptuveni 90% nekustamā īpašuma darījumu tiek slēgti privātā kārtā un tikai 10% tiek gatavoti notariāla akta formā.

Ieviešot piedāvāto kārtību, notiktu atteikšanās no notāra apstiprinātā nostiprinājuma lūguma zemesgrāmatai, zvērināti notāri iegūtu papildu darbu un arī ienākumus, izslēdzot nekustamā īpašuma reiderisma risku un atbrīvojot darījuma puses no pienākuma skaidrot pašvaldību pirmpirkuma tiesības un doties uz zemesgrāmatu, jo dati tiktu nodoti elektroniski. Kā būtisks šķērslis šīs idejas iedzīvināšanai tiek minēts tieši nekustamo īpašumu darījumu iespējamais sadārdzinājums, tomēr to varētu risināt, pārskatot ne tikai notāru atlīdzības, bet arī valsts nodevu par reģistrāciju zemesgrāmatā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ko darīt, ja partneris regulāri pārskaita naudas līdzekļus ikdienas tēriņiem?

VILGERTS nodokļu eksperte Viktorija Kristholde - Lūse, 14.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesen jau rakstījām, ka pastāv iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) risks, ja personas, kuras dzīvo nereģistrētās attiecībās veic regulārus maksājumus viena otrai un gada kopējā summa pārsniedz EUR 1 425 gadā.

Minētais risks, protams, nav aktuāls tikai nereģistrēto attiecību starpā. Šī problēma ir aktuāla arī citām personām, kuras veic «dāvinājumus» personām, kuri nav radinieki (palīdzība audžuvecākiem, konta papildināšana no ārvalstīm kaimiņam radinieku vajadzībām, ja radiniekiem nav bankas konts, utml.).

Kādi ir potenciālie risinājumi, ja VID piesakās uz auditu?

Attiecību juridiskā reģistrēšana

Samērā viegls risinājums ir juridiska attiecību reģistrēšana. Proti, tā ir, piemēram, laulība vai adopcija. Gadījumā, ja Latvijā palikušajiem radiniekiem vecuma dēļ ir grūti lietot bankas kontu, tomēr jārod iespēja lūgt atvērt pašiem savu kontu un veikt naudas pārskaitījumus tieši vecāku kontā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai apkarotu ēnu ekonomiku, tiek piedāvāti deviņi pasākumi, kuru vidū ir skaidras naudas darījumu sliekšņa samazināšana no pašreizējiem 7200 līdz 3000 eiro, turklāt skaidrā naudā nevarētu iegādāties nekustamos īpašumus un transportlīdzekļus.

Tādu ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumu plānu Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē prezentēja Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece Jana Salmiņa. Lai šos pasākumus īstenotu, kopā ar 2019. gada valsts budžeta likumprojektu vienā paketē būs arī grozījumi deviņos likumos.

Karš pret skaidru naudu

«Ēnu ekonomikas asinsrite ir skaidra nauda, un ja, to necentīsimies ierobežot, tad arī nevar gaidīt lielus panākumus no ēnu ekonomikas apkarošanas, nepalīdzot ar pasākumiem,» uzsvēra J. Salmiņa. Viņa atgādināja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes rezultātu, kur deputātu vairākuma atbalstu guva tikai viens no trijiem ierosinājumiem samazināt skaidras naudas darījumu sliekšņus. Proti, netika atbalstīts ierosinājums liegt veikt transportlīdzekļu un nekustamā īpašuma iegādi skaidrā naudā, kā arī samazināt skaidras naudas darījumu slieksni no pašreizējiem 7200 līdz 3000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

FOTO: Pirmajā Latvijas notariāta hakatonā uzvar ideja par personas ātru identificēšanu

Db.lv, 25.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmajā Latvijas notariāta hakatonā Go2SmartNotary uzvarējusi ideja par personas ātru identificēšanu, informē pasākuma rīkotāji.

Hakatonā 48 stundu intensīvā darbā komanda, kurā bija notāri un IT speciālisti, izstrādāja programmu, kas tiešsaistes konsultācijā 10 sekunžu laikā pēc identifikācijas dokumenta fiksēšanas kamerā veic datu apkopošanu par personu no visiem iespējamiem reģistriem un datu bāzēm.

«Pašlaik zvērināts notārs klienta identitātes noteikšanai on-line konsultācijā velta gandrīz 2 minūtes laika. WILLI 4.0. risinājums paredz, ka tas varēs notikt 10 sekundēs. Līdz ar to tehniskām darbībām veltītais laiks samazinātos, lai, tiekoties on-line konsultācijā, gan zvērināts notārs, gan klients laiku varētu veltīt pašam darījumam,» prezentējot ideju un hakatonā paveikto, uzsvēra WILLI 4.0. komandas kapteinis zvērināts notārs Agris Jaunpujēns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Vairums Latvijas iedzīvotāju diezgan vieglprātīgi attiecas pret mantojuma juridisko pusi

Db.lv, 17.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju diezgan vieglprātīgi attiecas pret mantojuma atstāšanas juridisko pusi. Lai gan vairums (89%) atzīst, ka mantojuma lietas ir svarīgi sakārtot jau laicīgi, realitātē to izdarījis vien retais, - liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja.

Pēc Latvijas iedzīvotāju domām, visefektīvākais veids mantojuma nodošanai tuviniekiem ir testamenta sastādīšana (59%), savlaicīga īpašuma noformēšana uz izvēlētā mantinieka vārda (41%) un dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu un/vai pensiju 3.līmeņa uzkrājumi (18%). Tiesa, praktiski kādu no iepriekšminētajiem veidiem izmantojusi itin maza daļa aptaujāto – testamentu sastādījuši 6% iedzīvotāju, bet mantojumu uz mantinieka vārda noformējuši vien 9%. Atšķirīga aina vērojama tikai uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas un 3.pensiju līmeņa kontekstā, 61% no tiem aptaujātajiem, kas šo veidu minējuši kā efektīvu mantojuma nodošanas instrumentu, paši to arī pielieto.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Preču zīmju aizsardzība

Linda Reneslāce - ZAB Sorainen zvērināta advokāta palīgs, 31.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunuzņēmumi, kas darbojas, lai radītu inovatīvu produktu vai biznesa modeli, bieži vien atliek juridisku jautājumu risināšanu uz vēlāku laiku, jo uzskata, ka tie vēl nav aktuāli, to risināšana ir pārāk dārga vai nebūtiska. Tomēr ir atsevišķi jautājumi, kuru laicīga atrisināšana novērš juridiskus riskus, kas citādi negatīvi ietekmē biznesa turpmāko attīstību. Viens no tādiem ir preču zīmju reģistrācija.

Preču zīme, kas biznesa vidē saukta par zīmolu, ļauj atšķirt viena uzņēmuma preces un pakalpojumus no cita uzņēmuma precēm un pakalpojumiem. Lai arī sākotnēji jaunuzņēmuma lielākā vērtība ir tā radītais produkts vai biznesa modelis, arī preču zīmes izvēlei un aizsardzībai jāpievērš tikpat liela uzmanība.

Ja jaunuzņēmums ir reģistrējis preču zīmi, tas var liegt šo preču zīmi izmantot citām personām. Pretējā gadījumā var gadīties, ka jaunuzņēmums izmanto preču zīmi, kas līdzīga citas personas reģistrētai preču zīmei, un attiecīgi šī persona varēs tiesas ceļā liegt to izmantot. Otrkārt, cita persona var pati sākt izmantot jaunuzņēmuma preču zīmi, taču jaunuzņēmums nevarēs tam iebilst, jo savu preču zīmi nav reģistrējis. Izņēmums, kad preču zīmi tās aizsardzībai var apsvērt nereģistrēt, ir, ja tā ir «plaši pazīstama», t.i., preču zīme ir tik populāra, ka patērētāji varētu uzskatīt cita uzņēmuma preces vai pakalpojumus par jaunuzņēmuma precēm un pakalpojumiem. Lai novērstu minētos riskus, jaunuzņēmumam ir jāveic vairākas darbības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Māklerus grib tikai reģistrēt, bet nozare vēlas stingrāku regulējumu

Māris Ķirsons, 17.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu mākleru darbību grib reglamentēt ar speciālu likumu, ko atbalsta arī nozare, taču tajā ietvertais pārsteidzis jomas uzņēmējus.

Šīs nedēļas Ministru kabineta sēdē tika akceptēts Finanšu ministrijas sagatavotais Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likumprojekts, kurš tuvākajā laikā nonāks vērtēšanai Saeimā. Iecerēts, ka šis projekts par likumu varētu kļūt jau tuvāko mēnešu laikā un būt spēkā jau no 2020. gada. Sagatavotais projekts paredz, ka starpniecības pakalpojumus varēs sniegt tikai Ekonomikas ministrijas reģistrā reģistrēts nekustamā īpašuma darījumu starpnieks. Par nekustamā īpašuma darījumu starpnieku var būt fiziska vai juridiska persona, kura saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma prasībām ir izveidojusi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas iekšējās kontroles sistēmu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Aiz strīdiem ap miljardiera Burlakova mantojumu vīd Krievijā ietekmīga, sankcijām pakļauta persona

Comments.ua, 25.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aiz skandāla ap Krievijas miljardiera Oļega Burlakova mantojuma dalīšanu, iespējams, stāv kāda ar Krievijas augstāko varas ešelonu saistīta un sankcijām pakļauta persona, ziņo Ukrainas medijs “comments.ua”.

Tas varētu būt viens no iemesliem, kādēļ Maskavas tiesa neeksistējošam Veras un Nikolaja Kazakovu fondam par labu it kā rakstīto testamentu atzina par īstu.

Tiek lēsts, ka Oļega Burlakova atstātais mantojums ir no 650 miljoniem līdz 1,5 miljardiem ASV dolāru liels. Saskaņā ar likumu, puse no Burlakova īpašuma pieder viņa sievai Ludmilai kā neatraidāmai mantiniecei, savukārt otra puse, tajā skaitā arī aptuveni 220 miljonu ASV dolāru vērtā 106 metrus garā trīsmastu buru jahta “Melnā Pērle”, ietilpst mantojuma masā.

Šī jahta vēl 2018.gadā aizdomīgu darījumu rezultātā nonāca Kazakovu kontrolētās Kipras kompānijas “Silver Angel Yachting Limited” īpašumā, un pēc Melnkalnes tiesas lēmuma par visu uz tās esošo mākslas darbu inventarizāciju tika pretlikumīgi izvesta no Tivatas ostas Melnkalnē. “Comments.ua” ziņo, ka jahta 29.jūnijā esot redzēta Duresas ostā Albānijā, turklāt šoziem, kad jahta atradās pie Karību salām, uz tās klāja esot manīta Krievijas politiskajai elitei pietuvināta un sankcijām pakļauta persona.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Čeku loterijā līdz šim reģistrēti 23 tūkstoši čeku, biļešu vai kvīšu

LETA, 02.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Čeku loterijā līdz otrdienas plkst.10 jau ir reģistrēti 23 tūkstoši čeku, biļešu vai kvīšu, informēja Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

Dienestā norādīja, ka loterijai pieteiktie darījumu apliecinošie dokumenti tiks pārbaudīti parastajā kārtībā, pagaidām gan neviens loterijai iesniegtais dokuments vēl nav pārbaudīts.

VID norādīja, ka čeku loterija ir preventīvs pasākums, lai veicinātu iedzīvotāju paradumu maiņu. Prasot čeku vienmēr, jebkurā tirdzniecības vai pakalpojumu sniegšanas vietā, ikviens cilvēks rosina uzņēmēju būt godprātīgam un atbildīgam pret klientiem.

«Bez šaubām, informāciju no loterijai reģistrētajiem darījumu apliecinošajiem dokumentiem VID izmantos savā datu analīzē apkopotā veidā, analizējot kopsakarā ar VID rīcībā jau esošo informāciju par attiecīgo tirgotāju vai pakalpojumu sniedzēju. Aizdomu gadījumā tiks veikti atbilstošākie nodokļu administrēšanas un/vai kontroles pasākumi, ievērojot «Konsultē vispirms» principu,» skaidroja VID.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Patieso labuma guvēju atklāšana nedrīkst aprobežoties tikai ar informācijas apkopošanu

Rosita Zvirgzdiņa, Biznesa augstskolas Turība profesore, 27.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No februāra beigām kapitālsabiedrības, kuras tiek vērtētas ar augstu riska pakāpi izmantošanai noziedzīgiem nolūkiem, saņēma paziņojumu no Uzņēmumu reģistra (UR) ar aicinājumu nekavējoties atklāt patiesos labuma guvējus. Pēc šī paziņojuma virkne uzņēmumu ir iesnieguši prasīto informāciju, un tas publiskajā telpā ļāvis parādīties arī dažādiem nepatīkamiem faktiem.

Skaļākais no tiem ir «Rīgas Satiksmes» degvielas piegādātāja «RDZ Energy» gadījums, jo uzņēmuma patiesie labuma guvēji ir divi Monako dzīvojoši itāļi, kuru vārdi starptautiskā izmeklējošo žurnālistu pētījumā tiek saistīti ar noziedzīgo pasauli. Patieso labuma guvēju atklāšana ir parādījusi gan loģiskas un likumsakarīgas lietas, gan atnesusi dažus nepatīkamus pārsteigumus. Jēga no patieso labuma guvēju atklāšanas būs tikai tad, ja pēc informācijas iegūšanas sekos arī tālāki soļi – sankcijas un stingrāka uzraudzība, kas rezultātā uzlabotu uzņēmējdarbības vidi Latvijā.

Patieso labuma guvēju atklāšana nav jaunums

Savulaik pieņemtie grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā paredzēja, ka UR sāka reģistrēt patiesos labuma guvējus jau no 2017. gada 1. decembra. Tāpat šāda informācija tika pieprasīta kredītiestādēs, pie zvērinātiem notāriem vai revidentiem. Šobrīd jautājumam pievērsta pastiprināta uzmanība, jo termiņš, kura laikā jānorāda nepieciešamā informācija, tuvojas beigām, un klajā nākuši arī nepatīkami fakti par vairākiem uzņēmumiem. Jāatgādina, ka maija beigās gaidāmi atkārtoti grozījumi jau pieminētajā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, kas paredzēs iespēju gadījumos, ja nav iesniegti patiesie labuma guvēji, uzņēmumu likvidāciju veikt vienkāršotā kārtībā bez tiesas iesaistes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc vairākām skaļām publikācijām masu medijos un konferencēm, kas tika veltītas reiderisma problemātikai, tā vien šķiet, ka reiderisms pašlaik ir zaudējis savu aktualitāti. Tas nenozīmē, ka reiderisms Latvijā vairs nav problēma. Ir, bet kā liecina prakse, reiderisma gadījumi, pat ja tie izskan skaļi, ir izņēmums no ierastās kārtības un uz normālas komercdarbības fona – mazskaitlīgi.

Noplokot sākotnējām emocijām un sašutumam, ko šis temats radīja publiskajā telpā, pašlaik varētu būt īstais brīdis, lai vēlreiz rosinātu diskusiju par veiksmīgāko pieeju reiderisma problemātikas risināšanai. Likumdevēja sākotnējā reakcija uz reiderisma gadījumiem bija diezgan asa, 2013. gadā pieņemot grozījumus līdz tam ļoti liberālajā Komerclikuma regulējumā un paredzot daudz stingrākus noteikumus attiecībā uz darījumiem ar kapitālsabiedrību daļām un atsevišķos gadījumos korporatīvo lēmumu pieņemšanas formu. Pašlaik tiek popularizēts viedoklis, ka šis virziens ir jāturpina un atbilde reiderisma sērgas izskaušanai atrodama vēl stingrākā komercdarbības regulējumā, tā sauktajā preventīvajā tiesiskumā. Pēc būtības ar to tiek saprasti vēl striktāki noteikumi attiecībā uz darījumiem ar kapitāldaļām un korporatīvo pārvaldi kapitālsabiedrībās, visbiežāk, paredzot obligātu zvērinātu notāru iesaisti. Nav noslēpums, ka vieni no aktīvākajiem šī viedokļa aizstāvjiem ir tieši zvērināti notāri.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Gatavojoties valsts simtgadei, KM vēlas reģistrēt preču zīmi «Es esmu Latvija»

LETA, 29.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kultūras ministrija (KM) iesniegusi Patentu valdē pieteikumu reģistrēt saukli «Es esmu Latvija» kā preču zīmi, vēstīja raidījums LNT ziņas.

Latvijas valsts simtgades birojā norāda, ka šāds solis sperts piesardzības dēļ, lai izvairītos no situācijām, kad saukli piereģistrē kāds cits un to izmanto, iespējams, negodprātīgi.

«Mēs vēlamies, lai cilvēki to brīvi izmanto, lai tas ir pieejams ikvienam un ikkatram. Un tīri aiz tā iemesla, lai nepasteidzas un to neizdara kāds cits, piereģistrējot tos vārdus, kas teorētiski var būt iespējams, mēs esam pieteikuši šo vēstījumu kā preču zīmi,» skaidroja Latvijas valsts simtgades biroja pārstāve Linda Pastare.

Kā vēsta raidījums, šāda valsts rīcība bijis pārsteigums Latvijas Reklāmas asociācijā. «Ir pārsteigums. No vienas puses, šķiet jocīgi. Tikpat labi es varētu reģistrēt «Es esmu māja» vai «Es esmu [kaut] kas». Protams, Latvijas vārds tur ir iekšā, un tas uzliek zināmus pienākumus par tā izmantošanu,» vērtēja asociācijas valdes loceklis Varis Lāzo.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Visi konti – zem lupas: Saeima atbalsta maksājumu un noguldījumu kontu reģistra izveidi

Lelde Petrāne, 23.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima trešdien, 23.novembrī, galīgajā lasījumā pieņēma Kontu reģistra likumu, kas paredz Latvijā izveidot sistēmu, lai varētu identificēt jebkuras fiziskas un juridiskas personas, kurām ir atvērts pieprasījuma noguldījuma vai maksājumu konts.

Kā kontu reģistra pārzinis noteikts Valsts ieņēmumu dienests (VID), un paredzēts, ka ziņas iekļaušanai reģistrā sniegs kredītiestādes, krājaizdevu sabiedrības un maksājumu iestādes.

Noteikts, ka reģistrā iekļaujamajām ziņām būs ierobežotas pieejamības informācijas statuss un tās drīkstēs izmantot un izpaust tikai likumā noteiktajiem mērķiem. Jaunais regulējums nosaka arī ziņu apjomu, kas kredītiestādēm būs jāsniedz VID.

Likums tāpat nosaka reģistra informācijas lietotāju tiesības un pienākumus, kā arī ziņu saņemšanas kārtību. Likuma projekta autori anotācijā norādījuši, ka informācijas apmaiņas procesā tiks nodrošināta atbilstība prasībām, ko nosaka Fizisko personu datu aizsardzības likums un Konvencija par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iedzīvotājiem būs iespēja mantot otrajā pensiju līmenī uzkrāto kapitālu, paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā trešdien, 13.jūnijā, otrajam lasījumam Saeimā atbalstītie grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā.

Saskaņā ar komisijā atbalstītajiem priekšlikumiem fondēto pensiju shēmas dalībniekam būs tiesības izvēlēties, kā tiks izmantots viņa uzkrātais kapitāls 2.pensiju līmenī, ja persona mirusi pirms vecuma pensijas sasniegšanas.

Likumprojekts paredz, ka fondēto pensiju shēmas dalībnieks savu uzkrāto kapitālu viņa nāves gadījumā varēs atstāt mantojumā Civillikumā noteiktajā kārtībā. Tāpat paredzēta iespēja uzkrājumu pieskaitīt citas personas pensiju kapitālam.

Savukārt, ja shēmas dalībnieks izvēli nebūs izdarījis, tad uzkrājumu paredzēts ieskaitīt valsts pensiju speciālajā budžetā un ņemt vērā, aprēķinot apgādnieka zaudējuma pensiju.

Paredzēts, ka pensiju shēmas dalībniekam būs iespēja savu izvēli mainīt neierobežoti vairākkārt, jo, mainoties pensiju shēmas uzkrājuma apmēram vai ģimenes stāvoklim, dažādos dzīves posmos katra no iespējām varētu būt izdevīgāka. Tas pensiju shēmas dalībniekam sniegtu papildu motivāciju regulāri interesēties par saviem pensiju uzkrājumiem un veikto sociālo iemaksu apmēru, tādējādi arī sekmējot ēnu ekonomikas mazināšanos, komisijas sēdē atzīmēja Labklājības ministrijas pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Saeimas komisija galīgā lasījumā atbalsta 2.līmeņa pensijas uzkrājuma mantošanu

LETA, 26.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien izskatīšanai galīgajā lasījumā vienbalsīgi atbalstīja grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā, kas paredz iespēju iedzīvotājiem mantot otrajā pensiju līmenī uzkrāto kapitālu.

Komisijā atbalstītais likumprojekts paredz, ka fondēto pensiju shēmas dalībniekam būs tiesības izvēlēties, kā tiks izmantots viņa uzkrātais kapitāls 2.pensiju līmenī gadījumā, ja persona nomirs pirms vecuma pensijas sasniegšanas, aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā.

Likumprojekts paredz, ka fondēto pensiju shēmas dalībnieks savu uzkrāto kapitālu viņa nāves gadījumā varēs atstāt mantojumā Civillikumā noteiktajā kārtībā. Tāpat paredzēta iespēja uzkrājumu pieskaitīt citas personas pensiju kapitālam.

Savukārt, ja shēmas dalībnieks izvēli nebūs izdarījis, tad uzkrājumu paredzēts ieskaitīt valsts pensiju speciālajā budžetā un ņemt vērā, aprēķinot apgādnieka zaudējuma pensiju.

Komentāri

Pievienot komentāru