Ekonomika

Zviedrija iesaka darbiniekiem turpināt strādāt no mājām līdz nākamajam gadam

LETA--THE LOCAL, 31.07.2020

Jaunākais izdevums

Zviedrijas Veselības ministrija un Sabiedrības veselības aģentūra ieteikusi darbiniekiem turpināt strādāt no mājām līdz nākamajam gadam.

Kā paziņoja Sabiedrības veselības aģentūra, viens no iemesliem attālinātās strādāšanas turpināšanai ir tāds, ka tas palīdzēs mazināt sabiedriskā transporta noslogojumu.

Zviedrijas galvenais epidemiologs Anderss Tegnells norādīja, ka rudenī sabiedriskais transports būs noslogotāks sakarā ar studentu un vidusskolas skolēnu atgriešanos pie mācībām, kā arī no atvaļinājuma atgriezīsies cilvēki, kuri nevar strādāt no mājām, piemēram, komunālo dienestu darbinieki un medicīniskais personāls.

Tegnells arī aicināja ikvienu turpināt ievērot pašreizējās rekomendācijas izmantot alternatīvu transporta veidu, nevis sabiedrisko transportu.

Ieteikums strādāt no mājām Zviedrijā ir spēkā no marta vidus.

Tegnells tāpat pavēstīja, ka šobrīd ir grūti prognozēt, kad darbinieki var gaidīt atgriešanos darbā. Pēc viņa teiktā, tas drīzāk būs pakāpenisks process, nevis pēkšņas pārmaiņas.

Zviedrijā inficēšanās ar jauno koronavīrusu apstiprināta 80 100 cilvēkiem, un 5739 cilvēki miruši no šī vīrusa izraisītās slimības Covid-19.

Zviedrija atšķirībā no citām Ziemeļvalstīm un pārējās Eiropas neīstenoja ārkārtējus pārvietošanās ierobežojumus.

Tā vietā Stokholma aicināja pilsoņus uzņemties atbildību un ievērot sociālās distancēšanās vadlīnijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vairumā nozaru strādāt attālināti nav iespējams

Jānis Goldbergs, Māris Ķirsons, 24.11.2020

Dalies ar šo rakstu

Foto: pixabay.com

Attālināts darbs, attālināta saziņa, darbinieku vēlme strādāt mājās Covid-19 pandēmijas ierobežojumu laikā tiek daudzināta teju kā vienīgā darba un saziņas iespēja, tomēr tās pienesums ir tikai daļā tautsaimniecības.

Vairumā gadījumu attālināti strādāt vispār nav iespējams. Jautājums ir – ko iegūstam, un kādi ir trūkumi.

"Ir nozares, kur attālināts darbs var būt produktīvs un atsevišķos gadījumos pat dot lielāku labumu, nekā strādājot klātienē, tomēr lielākajā daļā tautsaimniecības ir citādi. Rūpniecībā, lauksaimnieciskajā ražošanā, tirdzniecībā ir nepieciešams klātienes darbs. Kādam preces ir jāsaražo, stāvot pie virpas vai sēžot traktorā, ieliekot tās kastēs vai arī tās piegādājot," Dienas Biznesam sacīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Turklāt publiskajā un privātajā sektorā ir būtiska atšķirība. "Proti, privātajā sektorā teju vienmēr ir virzība uz mērķi, bet publiskajā sektorā bieži ir procesa nodrošināšana, līdz ar to attālinātā darba efektivitātes mērījumi privātajā sektorā ir daudz vienkāršāki. Biznesā viss ir atkarīgs no rezultāta," uzsver J. Endziņš. Proti, privātais sektors neatkarīgi no darba formas ir tendēts uz mērķi – peļņu, un tas ir skaidrs darba efektivitātes mērītājs. Valsts iestādes iet savu ceļu, skaidri definējot uzdevumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau teju desmit tūkstoši uzņēmumu visā pasaulē izmanto "Draugiem Group" zīmola "DeskTime" darba laika uzskaites programmu un pēdējās nedēļās interese par to ir daudzkāršojusies.

"Draugiem Group" runasvīrs Jānis Palkavnieks stāsta, ka līdz ar ārkārtējo situāciju strauji pieaugusi attālinātā darba aktualitāte un saistībā ar to martā 2,5 reizes ir pieaudzis ar "DeskTime" saistīto atslēgvārdu meklējumu skaits, trīs reizes vairāk meklēts tieši "DeskTime" risinājums un piecreiz pieaudzis lejupielāžu skaits. Interesanti, ka specifiskie atslēgvārdi, piemēram, produktivitātes mērīšana attālinātā darbā pieaugusi pat 20 reizes.

Prēmijas piesaista virtuālajiem apskāvieniem 

Ikdienā mazinoties savstarpējam kontaktam, vēl vairāk ir nepieciešami mehānismi, kā darbinieki...

Līdz ar klientu skaita pieaugumu, pieaudzis klientu atbalsta nodaļas darba apjoms, jo ienāk daudz vairāk zvani un e-pasti no lietotājiem. "Pēc straujā klientu skaita pieauguma un jau pirmajām atsauksmēm varam secināt, ka šajā ārkārtas situācijā "DeskTime" loma efektīvā darbinieku pārvaldē ir izšķiroša. Neatkarīgi no komandas lieluma, automātiskā darba laika uzskaite piefiksē visus darbinieka projektus, izmantotās lapas un lietotnes, atklājot gan darbinieku liekās aktivitātes, gan ļaujot veiksmīgi sekot līdzi visiem aktuālajiem projektiem un to patiesajam izpildes laikam," norāda Toms Bļodnieks, "DeskTime" projektu vadītājs.

Runājot par to, kā šobrīd klājas grupas uzņēmumiem, J. Palkavnieks teic, ka "Vendon", "draugiem.lv" un "Mapon" darbojas gandrīz ierastajā režīmā. "Pārvadājumi notiek un šobrīd ir vēl jo svarīgāk sekot tiem līdzi. "Mapon" ir gatavs dalīties savā kompetencē, ja kāds Latvijā grib ieviest saslimušo kontaktpersonu izsekošanas sistēmu," viņš norāda.

Līdz ar ārkārtas stāvokļa pasludināšanu "Draugiem Group" pieņēma lēmumu strādāt attālināti. Izņēmums ir cilvēki, kam fiziski jābūt uz vietas un, piemēram, jāpieņem vai jānodod lietas piegādei.

Runājot par to, ko no kolēģiem prasa attālināts darbs, viņš izceļ, ka vadītājiem jāpievērš lielāka uzmanība savai komandai. "Draugiem Group" kultūrā ierasta neformāla komunikācija, piemēram, neplānoti ar kolēģi vai vadītāju iedzert kafiju, aprunāties. Birojā šāda nejauša komunikācija, kas veicina saliedētību, ir biežāk iespējama, bet tagad tā jāveido apzināti. "Darbs veido 80 līdz 90% no darba laika un 10 līdz 20% ir sociālā dzīve, par ko tagad nedrīkst aizmirst. Cenšamies darīt visu to, kas ierasts birojā, tikai no mājām. Piemēram, lai "atšķaidītu" darba sarunas, mums ir čatiņi, kur stāstām, ko ēdam pusdienās, liekam suņu un kaķu bildes, lai komunikāciju maksimāli pietuvinātu reālajai dzīve," stāsta J. Palkavnieks.

Arī grupas lielākā uzņēmuma "Printful" mārketinga vadītājs Raitis Puriņš norāda, ka tagad kā nekad ir svarīgi atrast laiku, lai atvilktu elpu un papriecātos.

Arī "Printful" komanda organizē attālinātas kafijas pauzes un spēļu vakarus, kā arī sūta cits citam bildes no savas jaunās darba vides ar ģimeni, istabas biedriem un četrkājainajiem draugiem. "Lai arī digitāla, tā tomēr ir enerģijas un pozitīvu emociju apmaiņa, kas uzlabo garastāvokli," viņš spriež.

Lai arī "Printful" ir ražošanas uzņēmums, tam grupā ir vislielākā pieredze attālinātā darbā, jo kompānijas 50 cilvēku mārketinga komandā darbinieki strādā dažādās valstīs. "Strādājot vairākās laika joslās, nedrīkst zaudēt tempu. Piemēram, ievērojam noteikumu, ka uz e-pastiem jāatbild 24 stundu laikā. Atbilde "atbildēšu pēc divām dienām" arī ir atbilde – jebkas ir labāk par klusumu. Nedēļas beigās no katra komandas biedra saņemu atskaiti brīvā formā par aizvadītās nedēļas aktualitātēm, pārdomām un prioritātēm nākamajai nedēļai," viņš teic.

Komanda ir vienojusies, kādus rīkus lietot video zvaniem, sarakstēm un dokumentu veidošanai. Tā mēģina pieturēties pie tās pašas darba kārtības, kāda bija birojā: regulāras "tikšanās", diskusijas par prioritātēm un kolēģu informēšana par jaunumiem. "Saziņa vairs nav tik spontāna, kā agrāk un tajā ir krietni mazāk neverbālās komunikācijas – neatrodamies vairs vienā telpā un video zvani mēdz kļūt par audio zvaniem. Cenšos runāt pēc iespējas nepārprotamāk un sniegt pārdomātus komentārus gan par to, ko kolēģi izdarījuši labi, gan par to, ko būtu jāuzlabo," teic R. Puriņš.

Atšķirībā no biroja darba, kas paveicams pie datora, ražošanā darbs no mājām nav iespējams un lielākais grupas uzņēmums "Printful" darbojas kā ierasts, bet darbinieki izmanto maskas, ievēro distanci un lieto dezinfekcijas līdzekļus. J. Palkavnieks teic, ka ražošana vienmēr ir riskantāka un tur ir īpaša piesardzība, jo, piemēram, ja ražotnē ir kāds saslimušais, tad tiem kolēģiem, kurus attiecīgo instanču epidemioloģiskajā izmeklēšanā atzīs par kontaktpersonām, būs jāievēro pašizolācija. Ražotne un pārējie kolēģi pēc dezinfekcijas turpinās strādāt. "Sliktākajā gadījumā dezinfekcijas laikā nestrādā viena maiņa, kas ir astoņas stundas," skaidro J. Palkavnieks, piebilstot, ka uzņēmumā ir nodrošināta divu metru distance gan ēdot, gan strādājot. Visiem ir maskas un cimdi, līdz ar to ļoti zems risks saslimdināt kolēģus.

Tāpat ražošanā izaicinājums ir tas, ka ārkārtas situācijas dēļ var būt aizkavētas piegādes, ja kāds partneris nevar laikā piegādāt kādu materiālu.

Savukārt IT jomā teju vienīgais risks ir tas, kāds internets darbiniekam mājās ir pieejams. Tāpat izaicinājums ir komunikācija. "Kad nolēmām, ka visi, kam tas iespējams, strādās attālināti, kolēģi varēja pieteikties un viņiem uz mājām aizveda biroja krēslus un galdus, jo, ja sēdi uz virtuves ķeblīša, tas var slikti atsaukties uz veselību," piebilst J. Palkavnieks. Arī R. Puriņš uzsver, ka darba aprīkojumam mājās jābūt gandrīz identiskam ierastajai darba videi birojā, lai attālinātā režīmā neciestu darba kvalitāte. Atkarībā no amata specifikas, kolēģiem tiek nodrošināta ne tikai datortehnika, bet arī ar datorkrēsli, austiņas un papildu ekrāni.

"Draugiem Group" uzņēmums "Roadgames" izstrādājis divas spēles, kas dod iespēju doties virtuālā piedzīvojumā un iepazīt Itālijas pilsētu Veronu un atklāt mūsu pašu Rīgu, neizejot no mājas. Atšķirībā no "Roadgames" spēles dabā, tās virtuālajā versijā spēlētāji pārvietojas, izmantojot "Google Street View", kurā meklē foto objektus un atbildes uz dažādiem jautājumiem. Spēles virtuālā versija ir izstrādāta, lai tā maksimāli būtu pietuvināta reālai ceļojumu un sacensību pieredzei. Pirmās spēles no šodienas līdz 14. aprīlim būs bezmaksas. Pēc tam komandas biļetes cena būs 4,99 eiro, no kuriem viens eiro tiks ziedots tās valsts, kur notiek virtuālā spēle, medicīnas sistēmas atbalstam cīņā ar "Covid-19". "Ne tikai cilvēkiem, bet arī uzņēmumiem ir jāpielāgojas jaunajiem apstākļiem. Šis ir veids, kā mēs pārprofilējam savu darbību – spēli pārceļam no reālās vides uz virtuālo, lai vienlaikus neradītu riskus sabiedrības veselībai un sniegtu atbalstu," stāsta Liene Grenevica, "Roadgames" vadītāja.

"Draugiem Group" ietver zīmolus "Printful", "Mapon", "Vendon", "Istabai", "GiftCard", "DeskTime", "Fast Brands", "Tachogram", "Startup Vitamins", "perkamkopa.lv", "draugiem.lv", kuros kopumā strādā 682 darbinieki. Grupas lielākais uzņēmums ir drukas, šūšanas un piegādes ārpakalpojumu kompānija "Printful", kas sniedz interneta veikalu īpašniekiem iespēju piedāvāt pircējiem vairāk nekā 160 dažādu produktu, pašiem neieguldot ražošanas iekārtās. Savā pastāvēšanas vēsturē uzņēmuma ražotnes apdrukājušas vairāk nekā 13 miljonus dažādu produktu. Pērn "Printful" tika iekļauts Inc.com ASV straujāk augošo uzņēmumu sarakstā. "Prinful" Inc. un a/s "Printful Latvia" kopējais apgrozījums 2018. gadā bija 77 miljoni dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielāko biroju ēku iznomātāji 8.martā ir nosūtījuši atklāto vēstuli Ministru kabinetam, paužot bažas par publiski izskanējušo informāciju saistībā ar obligāta attālinātā darba noteikšanu.

Vēstules autoru ieskatā šāds lēmums var ievērojami graut valsts ekonomiku, daudziem uzņēmumiem atņemot iespēju veikt savu pamatdarbību, bet biroju ēku iznomātājus atstājot bez jebkāda ienākumu avota. Jau pašlaik lielākā daļa biroju darbinieku strādā attālināti – uz birojiem nāk tikai tie darbinieki, kuru darba specifika neļauj darbu darīt attālināti.

Attālināta darba vietā nozare ierosina noteikt ierobežojumu – viens cilvēks uz 25 m2. Gadījumā, ja tomēr valdība lems par labu obligātam attālinātām darbam, nozare uzsver nomas maksas atbalsta mehānisma nepieciešamību.

Vēstules autori norāda, ka, aptaujājot lielāko biroju ēku iznomātājus Latvijā, secināts, ka jau pašreiz attālinātu darbu veic 70% līdz 90% biroja darbinieku. Katrs birojs jau šobrīd, ievērojot spēkā esošajā Ministru kabineta rīkojumā iekļautos darba devēja pienākumus, ir ieviesis savu politiku epidemioloģisko prasību nodrošināšanā, jo neviens darba devējs nevēlas, lai tā darbinieki saslimtu un nokļūtu pašizolācijā, kas vēl vairāk kavētu uzņēmuma darbu. Birojos ir ieviesti gan telpu dezinfekcijas pasākumi, nodrošināta distances ievērošana, maiņu darbs, masku lietošana, kā arī papildu informācijas aprite par ierobežojumu ievērošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Prognozē starptautisko biznesa pakalpojumu centru lomas pieaugumu

Zane Atlāce - Bistere, 30.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērtējot COVID-19 ietekmi uz pasaules ekonomiku un biznesa vidi, jau šobrīd var prognozēt, ka krīzes situācija visā pasaulē liks izvērtēt starptautiski pārstāvētu organizāciju pārvaldības labo praksi, iespējas to padarīt efektīvāku, pārskatot arī par administratīvo izmaksu pārdomātu strukturēšanu.

Starptautiskie pakalpojumu centri, kas izvietojuši biznesa atbalsta funkcijas vienuviet, zināmā mērā ir atbilde uz šo izaicinājumu.

Esošajā ārkārtas situācijā Latvijā, nozare ir pierādījusi tās spēju pilnībā strādāt attālināti, ātri pielāgoties mainīgajiem apstākļiem un nodrošināt biznesa nepārtrauktību, kas ir izšķirošs faktors globālu organizāciju dzīvotspējai.

"Situācijai pasaulē strauji mainoties, uzņēmumiem pāris dienu laikā nācies pielāgoties darbam attālināti. Ar mainīgām sekmēm, taču liela daļa gan privātajā sektorā, gan valsts institūcijās strādājošo ik dienas apgūst jaunas prasmes tehnoloģiju izmantošanā un komandas darba vadīšanā attālināti. Starptautisko biznesa pakalpojumu centru nozare šajā ziņā ir spējusi pilnībā turpināt darbību attālināti, ņemot vērā, ka noteicoši lielākā daļa biznesa atbalsta funkciju tiek nodrošinātas un apkalpotas online režīmā." atzīst "ABSL Latvia" valdes priekšsēdētājs un "EVRY Latvia" vadītājs Fredis Bikovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbildot šobrīd esošajam pieprasījumam, arī industriālā marķējuma ražotājs "Silmor" sācis sejas aizsargvairogu ražošanu.

Uzņēmuma kapacitāte ir 1000 vairogi astoņu stundu maiņā. Ja pieprasījums pārsniegs uzņēmuma jaudu, tas ir gatavs veidot papildu maiņu.

"Drīzumā gaidām jaunu iekārtu, kas palīdzēs divkāršot jaudu. Taču mēs sagaidām, ka arī citi uzņēmumi būs atsaucīgi un papildus ikdienas produktu plūsmai uzsāks sabiedrībai vajadzīgu produktu ražošanu, kā jau to dara daudzi uzņēmumi, kas uzsākuši ražot dezinfekcijas līdzekļus. Šobrīd ir nenopietni domāt par konkurenci. Visiem ir jāmetas iekšā, lai nodrošinātu pieprasījumu ar atbilstošu piedāvājumu. Ikvienam Latvijas uzņēmumam ir jārada produkti un sadarbības, kas var palīdzēt sabiedrībai - jo ātrāk, jo labāk. Jau šobrīd medijos ir ziņas, ka "Shield48" ir problēmas ar kapacitāti, kas ir pamatoti, jo izmantotā 3D tehnoloģija nav piemērota un rada lielas izmaksas, ja runājam par lielu tirāžu un ātru ražošanu. Mēs koncentrējamies, lai tehnoloģija atbilstu produktam, ražošanas laiks būtu īss, efektīgi pielietoti droši materiāli, kas gala rezultātā spētu nodrošināt adekvātu cenu un pieejamību gana īsā laikā. Pasaulē dažādiem produktiem, kas var palīdzēt pandēmijas apkarošanā, ir noņemti jebkādi patenti un ražošanas ierobežojumi. Tas ir loģiski, jo šobrīd prioritāte ir veselība, drošība un cilvēku aizsardzība," apgalvo Jānis Siliņš, SIA "Silmor" izpilddirektors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piemērošanās jaunajiem darba apstākļiem, kad daudzi strādā attālināti, no mājām, kad notiek arī attālinātas mācības skolās, jūtama ne tikai biroju segmentā, bet arī mājokļu tirgū, kur novērojama interese par lielākām platībām ar vietu darbistabai. Taču vajadzība pēc lielāka vai mazāka biroja arī pēc pandēmijas daļai uzņēmumu noteikti nemazināsies.

Nekustamo īpašumu kompānijas Latio pētījumā gandrīz puse jeb 49% aptaujāto Latvijas uzņēmēju atzinuši, ka beidzoties otrajam ārkārtas stāvoklim, lielākā daļa darbinieku kuri šobrīd strādā attālināti, atgriezīsies uz patstāvīgu darbu birojos. Kamēr 17% uzņēmumu uzskata, ka tikai neliela daļa atgriezīsies. Tomēr 18%, gandrīz piektā daļa, uzņēmumu ir pārliecināti, ka birojos no tiem darbiniekiem, kuri šobrīd strādā attālināti, iespējams, neatgriezīsies neviens. Nozīmīgai daļai - 16% šobrīd nav skaidras atbildes.

"Pētījuma dati un mūsu novērojumu liecina, ka biroji joprojām būs svarīgi uzņēmējiem, tomēr mainīsies to nozīme un izskats. Krietnai daļai darbinieku reprezentatīvā un socializēšanās funkcija birojā būs svarīgāka kā darba galda atrašanās vieta. Lielākā vai mazākā mērā distancētās darba attiecības ir uz palikšanu - mums visiem būs tām jāadaptējas," pētījuma rezultātus skaidro "Latio" valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas teātru vadība vīrusa Covid-19 uzliesmojuma laikā meklē jaunus risinājumus un cer uz valsts atbalstu šajā krīzes situācijā.

Saskaņā ar valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas kārtību laika posmā no 14.marta līdz 13. aprīlim nenotiek neviena no Dailes teātra repertuārā ieplānotajām izrādēm un teātra ēka ir piekļuvei slēgta.

Kā zināms, diviem no Dailes teātra darbiniekiem ir konstatēts pozitīvs Covid-19 testa rezultāts. Kā informē Dailes teātra direktors Juris Žagars, abiem darbiniekiem saslimšana norit vieglā formā un paredzama drīza izveseļošanās.

Šobrīd darbs teātrī iespēju robežās tiek organizēts attālināti. J.Žagars norāda, ka teātra administrācija šādi funkcionē samērā veiksmīgi, saziņai izmantojot "Skype" konferences, telefonsarunas un e-pastu. Klātbūtnes trūkums, protams, ir liels izaicinājums, taču administratīvais darbs var notikt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar pasaules centrālās organizācijas naudas atmazgāšanas apkarošanai Finanšu darījuma darba grupas (FATF) lēmumu neiekļaut Latviju tā dēvētajā "pelēkajā sarakstā" finanšu nozarē riski ir mazināti, tomēr pie sasniegtā nevar apstāties, atzina banku vadītāji.

Bankas "Citadele" valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis uzsvēra, ka Latvija viennozīmīgi ir pelnījusi nebūt "pelēkajā sarakstā", jo izdarīts ir ļoti daudz.

"Banku sistēmā risks, lai arī pilnībā nav izzudis, un tā arī nevar būt, bet ir būtiski samazināts, tai pat laikā neradot būtiskus satricinājumus. Jāizdara pareizie secinājumi par visu notikušo, bet arī jānovērtē, vai šur tur neesam pārcentušies un pārspīlējuši. Visiem ir skaidrs, ka Latvijas banku sistēma vairs nekad nebūs tāda, kā pirms trim gadiem," sacīja "Citadeles" vadītājs.

Viņš piebilda, ka lielās bankas ir spēcīgas un stabilas, turklāt pēc FATF lēmuma bankas attīstīs savu darbību Latvijā un ekonomikai pienesumu dos arī pamazām pieaugošās tiešās ārvalstu investīcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesen sāktais darbs pie Latvijas tēla veidošanas atšķirsies no iepriekšējām reizēm, jo valsti nav plānots reklamēt ar kādu vienu konkrētu zīmolu, trešdien žurnālistiem atklāja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns.

Viņš atzīmēja, ka Latvijai iepriekš bijuši vairāk nekā 20 mēģinājumi strādāt pie dažādiem zīmoliem, lai nonāktu pie vienotā valsts tēla. Tomēr, pēc Rožkalna teiktā, tas vienmēr ir novedis pie sadrumstalotas pieejas. "Proti, tajā brīdī, kad tiek nozīmolotas ļoti konkrēti kāda virziena intereses, tad pārējie virzieni neatzīst to kā savu un nelieto to ikdienā," sacīja Rožkalns.

Pašam atbildot uz jautājumu, kādēļ iesaistītie domā, ka darbs pie jaunā tēla veidošanas šoreiz būs veiksmīgāks, Rožkalns skaidroja, ka atšķirībā no citām reizēm šajā reizē valsts tēla veidošana tiks sākta tieši ar saturu. "Sākam ar to, kur mēs gribam nonākt, kas ir tas, kur gribam redzēt Latviju pēc 10, 50 vai vairāk gadiem," sacīja Rožkalns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Biroju telpu nākotne Covid- 19 pandēmijas laikā

Līga Uzkalne, SIA “Vestabalt” valdes locekle, 22.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada martā mūsu visu dzīves un ikdienas gaitas negaidīti un neatgriezeniski mainījās. Pēc ierobežojumu un drošības prasību ieviešanas mēs vairs nevaram ceļot, tikties, strādāt, iepirkties un socializēties kā bijām raduši to darīt iepriekš.

Covid-19 ieviestie drošības pasākumi ir kaut kas iepriekš nepiedzīvots un mums visiem līdz šim nezināms. Daudz uzņēmumiem iepriekš neplānoti bija īsā termiņā jānodrošina iespēja saviem darbiniekiem strādāt attālināti vai maiņās, ievērojot ārkārtas stāvokļa ierobežojumus un jānodrošina visas nepieciešamās drošības prasības darba vietā tiem darbiniekiem, kas nevarēja strādāt attālināti.

Šī gada sākumā lielākā daļa no mums uzskatīja, ka Covid-19 krīze uz ieviestie ierobežojumi ir kas īslaicīgs un ātri pārejošs. Tagad līdz ar Covid-19 pandēmijas otro vilni un atkārtotajiem ierobežojumiem, aizliegumiem mums nākas pieņemt, ka Covid-19 nekur nepazudīs un ar jauno lietu kārtību ir jāiemācās sadzīvot ilgākā laika periodā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas pasākumu nozares tehniskā nodrošinājuma uzņēmumi: Stāvoklis ir kritisks

Db.lv, 10.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas pasākumu nozares tehniskā nodrošinājuma uzņēmumi rīkos piketu pie Kultūras ministrijas un gājienu uz Ministru kabinetu, lai pievērstu sabiedrības uzmanību kritiskajam stāvoklim nozarē.

Pasākumu jomas tehniskās puses profesionāļi ir apvienojušies, lai kopīgi paustu savas bažas par nozares nākotni un aicinātu atbildīgās institūcijas pieņemt lēmumus uzņēmumu un darbavietu glābšanai.

"Kultūra nav tikai koristu un dejotāju kolektīvi, mūziķi uz skatuves, aktieri un performatori. Pasākumu industrija apvieno plašu "neredzamo" darbinieku pulku, ko pasākumu apmeklētājs bieži pat nepamana un neiedomājas par viņu eksistenci. Tehniskā nodrošinājuma uzņēmumu darbinieki ir tās neredzamās rokas, kas rūpējas par to, lai tiktu uzceltas vērienīgas un drošas skatuves ar jaunāko gaismu tehniku un video projekcijām, lai klausītājiem viss būtu dzirdams un ausīm baudāms, lai pasākumā būtu atbilstoša un estētiska scenogrāfija un dekorācijas, lai būtu kur un pie kā apsēsties, lai brīvdabas pasākumos būtu jumts, zem kura paslēpties, lai vakara noslēgumā visi sajūsmā noelstos par krāšņu uguņošanu, lai viss aprīkojums tiktu atvests un aizvests laikā, lai tiktu pienācīgi ierobežota teritorija," norāda uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Darba vide

Nāk klajā ar jaunu pieeju biroju tirgū

Anda Asere, 19.05.2020

"MySpotit" vadītājs Latvijā Raivis Ozoliņš (no labās),līdzdibinātāji

Timo Mitts (Timo Mitt) un Miks Pūrmans (Mikk Puurmann) un

programmatūras izstrādātājs Rauls Kristjans Pīroja (Raul-Kristjan

Piiroja).

Foto: Publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas izcelsmes arī Latvijā pārstāvētais jaunuzņēmums "MySpotit" krīzes ietekmē izveido biroju koplietošanas platformu.

"MySpotit" nodrošina sapulču telpu rezervēšanas platformu un saistībā ar Covid-19 krīzi ieviestajiem ierobežojumiem zaudēja visu biznesu.

Komanda nemeta plinti krūmos un, sākoties straujai darba kultūras pārejai attālinātā darba virzienā, izstrādāja biroju koplietošanas platformu, lai, ierobežojumiem mazinoties, atbalstītu cilvēku masveida atgriešanos darbā un veicinātu attālinātā darba kultūras ieviešanu ikdienas praksē.

Biroju loma mainās 

Šajos divos mēnešos no mājām strādājuši arī tie, kuri nekad to nav darījuši,...

"MySpotit" platformā uzņēmumi un nekustamo īpašumu attīstītāji var iznomāt brīvās darba vietas esošajos birojos vai biroja vajadzībām pielāgotās telpās, tādējādi dodot iespēju darbiniekiem iespēju strādāt dažādās vietās. Šī biroju koplietošanas platforma jaunuzņēmuma skatījumā ir unikāla Eiropas mērogā

"Līdzīgi kā mūziku "Spotify", attālinātā darba veicēji katru reizi no plašā biroju klāsta varēs izvēlēties piemērotu darba vietu konkrētajai dienai par fiksētu ikmēneša maksu. "MySpotit" platformā tas būs lētāk, nekā mēnesi nomāt darba vietu kādā konkrētā birojā. Arī darba devējam rodas iespēja savu komandu sasaukt kopā tieši tad, kad tas nepieciešams, izvēloties sanāksmes vietu ar pareizo izmēru un pielietojumu," norāda Raivis Ozoliņš, "MySpotit" vadītājs Latvijā.

Viņš uzskata, ka šāds pakalpojums risina samilzušo problēmu, kad biroju telpu tirgū šobrīd ir vairāk, nekā pieprasījums pēc tām. Daudziem uzņēmumiem biroji ir pustukši un tas rada izdevumus, nevis ieņēmumus.

2008. gada ekonomiskās krīzes laikā ar nu jau globālā uzņēmuma "Airbnb" palīdzību izplatījās mājokļu koplietošana visā pasaulē, palīdzot ceļotājiem būtiski ietaupīt izmaksas, bet esošā krīze ir izraisījusi būtiskas izmaiņas strādāšanas paradumos. R. Ozoliņš novērojis, ka sabiedrību pārņem hibrīds darba modelis, kas ietver gan darbu birojā, gan attālināti.

Ekonomiskās lejupslīdes dēļ uzņēmumi pārskata izmaksu struktūru. Ir uzņēmumi, kas piedzīvo liela apmēra atlaišanas un tāpēc daudziem biroji kļūst par lielu. Tāpat daļa uzņēmumu ir pārdomu priekšā, vai tiem vispār būs vajadzīgs pastāvīgs birojs. Attālināti strādājošo cilvēku skaits kopš 2005. gada ir palielinājies par 159%, liecina "Merchant Savvy" pētījums. R. Ozoliņš spriež, ka kopā ar pandēmijas izraisītajām sekām attālinātais darbs piedzīvo milzīgu lēcienu uz priekšu.

"Mēs visi kopā tikko esam pieredzējuši pasaulē lielāko attālinātā darba eksperimentu, un ir likumsakarīgi, ka mēs neatgriezīsimies pie tā, kā bija agrāk. Pēdējos divos mēnešos darbam attālināti ir noticis vairāku gadu attīstības lēciens. Agrāk darbs attālināti bija vairāk jaunuzņēmumu lauciņš, bet tagad arī lielie uzņēmumi apspriež elastīgu darba metožu ieviešanu," teic R. Ozoliņš.

Piemērs ir tehnoloģiju gigants "Twitter", kas tikko publiski paziņoja par jaunu darba kārtības politiku, ļaujot turpmāk katram darbiniekam, kurš to vēlas, strādāt attālināti.

Twitter ļauj darbiniekiem strādāt no mājām mūžīgi 

Mikroblogošanas vietne "Twitter" informējusi savus darbiniekus, ka viņi drīkst strādāt no mājām...

Viņš gan norāda, ka darbs attālināti nenozīmē strādāšanu no mājām, kur bērni un ledusskapis neizbēgami sāk ietekmēt darba rezultātus. Strādājot pilnu darba laiku no mājām, darba rezultāts var ciest. Lai sasniegtu nepieciešamo efektivitāti un gūtu pašrealizācijas pieredzi, atšķirīgiem darba uzdevumiem nepieciešama dažāda vide un apstākļi.

R. Ozoliņš pieļauj, ka nākotnē birojos darba vietu būs mazāk nekā darbinieku, kuri daļu vai pat visu laiku strādās attālināti. Viņa skatījumā palielināsies kopstrādes telpu skaits. Iespējams, tās nebūs tādā formātā kā šodien, bet ideja saglabāsies – telpa, kur tiek nodrošināti biroja pakalpojumi.

"Šis ir neatgriezenisks process. Jautājums – cik ātri tas notiks," tā R. Ozoliņš.

Viņš uzsver, ka nav liekama vienādības zīme starp attālinātu darbu un strādāšanu mājās, kur esošie apstākļi ne vienmēr ir piemēroti darbam. "Attālinātais darbs ir profesionāļa brīva izvēle laikā un vietā izraudzīties apstākļus, kur strādāt atbilstoši konkrētā uzdevuma vajadzībai," saka R. Ozoliņš.

Viņš paredz, ka ar laiku parādīsies lielāks tirgus "MySpotit" sākotnējai idejai – sanāksmju telpu nomai, jo arvien ik pa laikam kolēģiem būs vajadzība tikties aci pret aci un, iespējams, tas notiks ārpus darba telpām. Ņemot vērā, ka katram uzņēmumam visu laiku nav nepieciešamība pēc šādas telpas, palielināsies pieprasījums pēc šim mērķim piemērotu telpu nomas, kas ilgtermiņā būs lētāk, nekā uzturēt to pašiem.

Šobrīd platforma darbojas Latvijā un Igaunijā. Tuvā nākotnē plānots paplašināties Eiropā.

"MySpotit" ir biroju un sanāksmju telpu koplietošanas platforma, kas piedāvā iespēju rezervēt piemērotu darba vietu par fiksētu ikmēneša maksu. Uzņēmumu 2018. gadā dibināja Hardi Kinns (Hardi Kinnas), Miks Pūrmans (Mikk Puurmann) un Timo Mits (Timo Mitt) ar domu savest kopā organizācijas, kas vēlas atrast neparastas tikšanās vietas, ar telpu īpašniekiem, kuri vēlas nopelnīt, iznomājot savas dīkstāvē esošās sapulču vai pasākumu telpas.

Uzņēmums darbu Latvijā sāka šā gada sākumā. "MySpotit" tiek dēvēta par sapulču telpu "Airbnb".

Šā gada sākumā "MySpotit" noslēdza pirmo investīciju raundu, piesaistot vairāk nekā 100 tūkstošus eiro. Investīciju rezultātā uzņēmuma tirgus vērtība ir pārsniegusi miljonu eiro. Investoru vidū ir transporta pakalpojumu platformas "Bolt" līdzdibinātājs Martins Villigs (Martin Villig), "Kapitel" un Tallinas Tehnoloģiju universitātes uzraudzības padomes loceklis un bijušais "Swedbank" valdes priekšsēdētājs Igaunijā Roberts Kits (Robert Kitt), pirmais "Bolt" investors Mikko Silventola, "Salv" līdzdibinātājs Tāvi Tamkivi (Taavi Tamkivi), "Technopolis Ülemiste" vadītājs Gerts Jostovs (Gert Jostov), "East Capital Baltics" valdes loceklis Martins Otsa (Martin Otsa) un "Lantmännen Unibake" rīkotājdirektors Asso Lankots.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets ir atbalstījis jauna doktorantūras modeļa ieviešanu Latvijā, kas paredz būtiski uzlabot doktorantūras studiju kvalitāti un ieviest jaunu finansēšanas kārtību, nodrošinot doktorantiem konkurētspējīgu atalgojumu studiju laikā, kā arī noteikt vienotu promocijas kārtību.

Jauno doktorantūras finansēšanas pieeju pakāpeniski sāks īstenot no nākamā studiju gada, līdzšinējo stipendiju vietā doktorantam piešķirot atalgojumu - vismaz 1000 eiro mēnesī (bruto). Līdz 2023. gada beigām doktoranta atalgojumu nodrošinās no ES fondu finansējuma. Piešķirot valsts budžeta finansējumu augstskolām doktorantūras īstenošanai, tiks ņemts vērā augstskolas sniegums, tostarp doktora grāda ieguvēju skaits, augstskolas rezultāti zinātnē un mākslinieciskajā jaunradē, kuru izpildē tieši iesaistīti doktoranti, kā arī citi rezultatīvie rādītāji.

Koncepcija paredz, ka akadēmiskā personāla pārstāvis promocijas darba izstrādes laikā saņem atalgojumu, kura vienu slodzes daļu veido ES fondu finansējums (1000 eiro), bet otra daļa veidojas no doktoranta iesaistes pētniecības un attīstības projektos dažādās programmās, piemēram, fundamentālo un lietišķo pētījumu programmā, valsts pētījumu programmā u.c., kā arī piesaistot doktorantam atalgojumu no zinātnes bāzes finansējuma un augstskolu snieguma finansējuma līdzekļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielāko kompāniju spēkos ir rādīt piemēru un iedvesmot citus uzņēmējus pievērsties savai ietekmei plašākā kontekstā par primāro biznesu.

"Esam lielākais igauņu vienradzis, kas joprojām ir 100% Igaunijas uzņēmums. Gribam parādīt Baltijai, ka tas ir iespējams, un iedvesmot citus sekot mūsu piemēram," savā runā tehnoloģiju un jaunuzņēmumu konferencē "TechChill" norādīja Martins Villigs (Martin Villig), Igaunijā dibinātās transporta pakalpojumu platformas "Bolt" līdzdibinātājs.

Viņš runāja par vienradžu – tehnoloģiju jaunuzņēmumu, kuru novērtējums investīciju piesaistes rezultātā pārsniedzis miljardu dolāru – ietekmi un uzskata, ka to spēkos ir radīt pozitīvas pārmaiņas. M. Villigs regulāri tiekas ar jauniem uzņēmējiem, mentorē viņus, palīdz, iepazīstinot ar citiem vērtīgiem kontaktiem, kā arī privāti investē jaunuzņēmumos, tostarp arī Latvijas "Printify" un igauņu "MySpotit". Arī citiem jaunuzņēmumu dibinātājiem viņš iesaka ieguldīt savas zināšanas vietējā ekosistēmā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vai digitālā nomadu vīza ir nākamā jaunuzņēmumu vīza?

Viedokļa autors: "Twino" īpašnieks Armands Broks; viedokli publicēšanai sagatavojusi Anda Asere, 20.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada jūnijā Igaunija paziņoja par digitālo klejotāju jeb nomadu vīzas izsniegšanas uzsākšanu – tā ir jauna vīzu forma, kas ļautu ceļotājiem likumīgi strādāt Igaunijā.

Arguments par labu šādai vīzas formai ir tas, ka vīza piesaistīs valstij ceļojošos digitālos darbiniekus, kuri attiecīgi Igaunijā tērēs savus ieņēmumus, dalīsies savās zināšanās un kopumā dos labumu vietējai ekonomikai.

Tīmekļvietnē "Sifted" publicētā rakstā Karoli Hindriksa (Karoli Hindriks) norāda, ka valstīm, kuras ir ieinteresētas piesaistīt prasmīgus talantus savai valstij, vajadzētu apsvērt iespēju ieviest līdzīgu vīzu.

Vai šī būs jaunā vīzu tendence?

Šī nav pirmā reize, kad mēs redzam, kā tehnoloģijas rosina ieviest jaunas vīzas. Varam vilkt daudzas paralēles ar jaunuzņēmumu vīzu iniciatīvu, kas visā Eiropā ir izplatījusies neticamos ātrumos. Jaunuzņēmumu vīzas tiek izdotas tādās valstīs kā Itālija, Francija, Īrija, Apvienotā Karaliste, Dānija, Zviedrija, Vācija, Beļģija, Spānija un visas trīs Baltijas valstis. Francija piedāvā pat jaunuzņēmumu ieguldītāju vīzu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Plānots precizēt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas regulējumu

LETA, 13.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas regulējumā plānoti atsevišķi precizējumi, taču prasības pēc būtības netiks mainītas, sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Santa Purgaile.

Viņa norādīja, ka, noslēdzot pirmo gadu komisijas vadītājas amatā, ir liels gandarījums par izdarīto un lietām, kuras ir sāktas. "Ja visu to izvērtē, tad godīgi varu teikt, ka man ir labi padarīta darba sajūta," sacīja Purgaile.

FKTK vadītāja atzīmēja, ka, stājoties amatā, viņa definēja trīs galvenās prioritāte, tostarp pirmā prioritāte bija panākt, lai Latvija neiekļūtu Finanšu darījuma darba grupas (FATF) tā dēvētajā "pelēkajā sarakstā", kas arī tika paveikts.

Savukārt otra prioritāte, pēc Purgailes teiktā, bija darbs pie rokasgrāmatas jeb skaidrojošā materiāla, lai bankas varētu izpildīt visas starptautiskās prasības naudas atmazgāšanas novēršanas jomā, bet vienlaikus nepārspīlētu. "Tas bija tāpat kā pašūt kleitas vienā izmērā un tad iedomāties, ka tās derēs ikvienam. Tādēļ rokasgrāmatas uzdevums ir izskaidrot, kādēļ viena vai otra prasība ir ieviesta, kas ar to ir iecerēts un kā šo "kleitu" var pielāgot konkrētiem tirgus dalībniekiem, neķeroties pie pāršūšanas procesa. Šo darbu mēs kopā ar Finanšu nozares asociāciju pabeidzām vasarā. Tas bija ļoti vērtīgs darbs visiem kopā, jo mācījāmies mēs visi," viņa sacīja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Piešķir 5,6 miljonus eiro piemaksām bērnudārzu pedagogiem un atbalsta personālam

LETA, 22.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija (FM) saskaņojusi 5,6 miljonu eiro piešķiršanu piemaksām bērnudārzu pedagogiem un atbalsta personālam, aģentūru LETA informēja ministrijā.

Iepriekš atbalsts tika lēsts 4,4 miljonu eiro apmērā, taču piektdien FM ir saskaņojusi atbalstu 5,6 miljonu eiro apmērā vienreizējām piemaksām 300 eiro apmērā pirmsskolas un speciālās izglītības iestāžu pedagogiem un personām, kuras sniedz aukles pakalpojumus, par darbu Covid-19 pandēmijas laikā.

Priekšlikums iepriekš atbalstīts finanšu ministra Jāņa Reira (JV) vadītajā grupā uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam.

Nepieciešamais finansējums atbalsta izmaksāšanai aprēķināts 5,6 miljonu eiro apmērā. No tā 4,4 miljonus eiro paredzēts izmaksāt piemaksās pedagogiem, bet 1,2 miljonus eiro - atbalsta personālam, tostarp auklēm un pedagogu palīgiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Imantas Tirgus izveidojis e–Tirgu un turpina domāt par paplašināšanos tuvākajos gados, stāsta SIA Imantas Tirgus valdes loceklis Ēriks Ertmanis.

Pastāstiet vairāk par savu uzņēmumu, tā koncepciju un pakalpojumiem! Kādas ir jūsu priekšrocības salīdzinājumā ar konkurentiem nozarē?

Imantas Tirgus izveidošanas mērķis ir apvienot Latvijas pārtikas produktu ražotājus vienkopus, kā arī papildināt to piedāvāto klāstu ar populāriem produktiem no Eiropas. Esam izveidojuši paviljonu vairāk nekā 2000 m2 platībā, kurā atrodas vairāk nekā 50 saimniecību tirdzniecības vietas, kurās piedāvā visus nepieciešamos pārtikas produktus ikdienai un svētku reizēm. Pie mums var nesteidzīgi iepirkties, nobaudīt dažādus ēdienus un dzērienus, ko gatavo uz vietas. Mūsuprāt, pircējiem ir būtiski iegādāties svaigus pārtikas produktus ar skaidru izcelsmi. Mēs rūpējamies, lai klienti pie mums atgrieztos arvien biežāk. Viena no galvenajām atšķirībām ir tā, ka mēs atrodamies apkaimē ar ērtu piebraukšanu un bezmaksas autostāvvietu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Tiecas uz būvgružu zero waste

Monta Šķupele, 14.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dodot izmantotajiem būvniecības materiāliem otro dzīvi, tos izmanto gan ceļu uzlabošanā, gan jaunu materiālu ražošanā.

Lielu daļu būvniecības atkritumu var veiksmīgi pārstrādāt un izmantot atkārtoti. Šādi atkritumu apsaimniekotāji izpilda ES prasības, kas ar katru gadu kļūst aizvien stingrākas, un tas ir liels izaicinājums nozarei. Proporcionāli klasisko būvgružu ir pat vairāk nekā sadzīves atkritumu.

“Ir maza nianse – tie neož, līdz ar to necērtas acīs vai nāsīs, bet to apjoms patiesībā ir ļoti liels. Nojaucot vienu māju, iegūstam tūkstošiem tonnu, ko iedzīvotāji nerada pat gada laikā,” komentē vides pakalpojumu uzņēmuma Clean R valdes loceklis Guntars Levics.

Jāizglīto sabiedrība

Sabiedrības izpratne par atkritumu šķirošanu vērtējama no vidējas līdz pat ļoti sliktai. Uzņēmums bieži vien saskaras ar to, ka iedzīvotāji remonta atkritumus izmet sadzīves atkritumu konteinerā. “Pirmkārt, tas ir slikti, jo lauž konteinerus, atkritumu mašīnas, iekārtas, kas šķiro, un dienas beigās tas viss nonāk atkritumu kalnā. Tas nav ne videi draudzīgi, ne atbalstāmi. Otrkārt, mūsu darbs un pienākums ir nodrošināt iespējas, kur šos atkritumus likt. Tas nav tikai viena vai otra operatora darbs. Tas ir visas nozares, ministrijas, Valsts vides dienesta sabiedrības izglītošanas darbs visos iespējamajos kanālos,” norāda G. Levics.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā darbinieku trūkumu vairākās lauksaimniecības nozarēs, ir pamatotas bažas par augļu, ogu un dārzeņu ražas novākšanu. Latvijas nevalstiskās lauksaimnieku organizācijas aicina atbildīgās institūcijas aktīvāk iesaistīties robežu šķērsošanas jautājumu risināšanā, lai lauksaimniecībā varētu ievest viesstrādniekus no trešajām valstīm.

Šonedēļ biedrība "Zemnieku saeima", Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome un Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija nosūtījušas vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājam Ralfam Nemiro, Ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam, Iekšlietu ministram Sandim Ģirģenam un Zemkopības ministram Kasparam Gerhardam, izsakot bažas par darbinieku trūkumu lauksaimniecībā, it īpaši augļu, ogu un dārzeņu ražas novākšanā.

Latvijā tiek audzēta daudzveidīga augļu, ogu un dārzeņu produkcija, kuras novākšanai, tāpat kā visās ES valstīs, ir nepieciešams intensīvs roku darbs. Ražas novākšanas sezona tuvojas, bet par ievietotajiem darba piedāvājumu sludinājumiem interese ir minimāla, neskatoties uz norādīto bruto mēnešalgu 900 eiro. Lauksaimniekus sarūgtinot pesimistiskā perspektīva, ka Latvijā izaudzētā raža varētu palikt uz lauka, un tajā pašā laikā mūsu patērētāji pirktu Polijā un citās valstīs izaudzētās ogas, augļus un dārzeņus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Spēcīgā vēja dēļ elektroapgāde traucēta apmēram 10 000 Sadales tīkla klientu

LETA, 13.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spēcīgā vēja dēļ elektroapgādes traucējumi piektdien plkst.7 ir apmēram 10 000 AS "Sadales tīkls" klientu visā Latvijā, informēja kompānijas pārstāve Tatjana Smirnova.

Viņa norādīja, ka vētra, kas naktī šķērsoja valsts teritoriju, izraisīja vairāk nekā 460 elektrotīkla bojājumu. Kopumā plašās spēcīgā vēja darbības zonas dēļ un reģistrētajiem tehnoloģiskajiem traucējumiem "Augstsprieguma tīkls" elektrotīklā vētras kulminācijas brīdī ap plkst.2.30 īslaicīgi elektroapgādes traucējumi bija 38 000 klientu.

Lielākajai daļai klientu elektrības piegāde operatīvi atjaunota un piektdienas rītā ap plkst.7 bez elektroapgādes bija vēl aptuveni 10 000 klientu visā Latvijā. "Sadales tīkls" turpina darbu pastiprinātā režīmā, lai pēc iespējas ātrāk novērstu elektrotīkla bojājumus un atjaunotu klientiem elektroapgādi.

Lielākos postījumus elektrotīklā vētra izraisījusi Vidzemē un Latgalē. Tos galvenokārt izraisīja spēcīgā vēja ietekmē elektrolīniju vados iegāzti koki un ieķērušies koku zari, kas pārrāva elektrolīniju vadus un bojāja balstus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai pilnveidotu Covid-19 testēšanas kārtību un veicinātu plašāku testēšanu, valdība Veselības ministrijai (VM) no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem ceturtdien piešķir 83,23 miljonus eiro.

Valdība jau otrdien konceptuāli atbalstīja VM informatīvo ziņojumu, kas paredz, ka drošai darbības sākšanai nepieciešams veikt tautsaimniecības nozarēs strādājošo regulāru Covid-19 testēšanu, kas savukārt nozīmē, ka testēšanas kārtība būtu jāpilnveido.

Ziņojumā ir izveidots trīs riska grupu dalījums, un atbilstoši katrai grupai ir noteikts testēšanās biežums.

Pirmā augstākā riska grupa iekļauj strādājošos, kuru darbs saistīts ar augstu citu cilvēku inficēšanās risku un kuriem ikdienā ir tuvs kontakts ar pacientiem vai klientiem. Viņu testēšanu VM vērtējumā būtu jāveic divreiz nedēļā ar antigēnu testu vai vismaz reizi nedēļā ar siekalu testu.

Šajā grupā ietilptu slimnīcu darbinieki, sociālās aprūpes centru (SAC) darbinieki un klienti, ambulatoro iestāžu darbinieki, policija, pašvaldību sociālie darbinieki un dienas centri, kā arī patversmes. Tāpat šajā kategorijā ietilptu strādājošo grupas, kuras plānots skrīnēt, piemēram, skolotāji un bērnudārza darbinieki, kas mācību procesu nodrošina klātienē, kā arī darbinieki izglītības iestādēs, kuras sniedz programmas bērniem ar īpašām vajadzībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Nacionālas nozīmes objektu būvniecība pagaidām turpinās

Zane Atlāce - Bistere, 30.03.2020

Noslēguma stadijā atrodas būvdarbi topošajā centralizētajā prokuratūras ēkā Rīgā, Aspazijas bulvārī 7. Kādreizējās policijas ēkas pārbūvē 10 prokuratūras struktūrvienību vajadzībām šobrīd pabeigti vairāk nekā 85% darbu.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) šobrīd nodrošina darbu nepārtrauktību nacionālas nozīmes ēku būvniecībā. Darbi notiek, ievērojot piesardzības pasākumus un risinot ārkārtas situācijas radītās izmaiņas materiālu piegādēs, kā arī garākus saskaņojumu termiņus atbildīgajās iestādēs, informē VNĪ valdes loceklis Jānis Ivanovskis- Pigits.

"Rēķināmies, ka ārkārtas situācija valstī un pasaulē jebkurā brīdī var radīt izmaiņas arī plānoto projektu gaitā. Lai pēc iespējas mazinātu ietekmi uz nodarbinātību, pašlaik būvlaukumos darbs turpinās. Tiek veikti darbiniekus informējoši pasākumi, ievērota maksimāla sociāla distancēšanās, nepieciešamās higiēnas un dezinfekcijas prasības un veikta pastiprināta kontrole," norāda J. Ivanovskis-Pigits.

Noslēguma stadijā atrodas būvdarbi topošajā centralizētajā prokuratūras ēkā Rīgā, Aspazijas bulvārī 7. Kādreizējās policijas ēkas pārbūvē 10 prokuratūras struktūrvienību vajadzībām šobrīd pabeigti vairāk nekā 85% darbu. Pabeigti jumta izbūves darbi, visas būvkonstrukcijas, fasādes atjaunošanas darbi, tai skaitā fasādes apgaismojuma ierīkošana, izbūvēti lifti. Turpinās inženiertīklu izbūve, iekštelpu apdares darbi un ēkas vēsturisko elementu restaurācija, kā arī labiekārtošanas darbi ēkas iekšpagalmā. "Pie optimistiskākā scenārija ēku plānojām ekspluatācijā un lietošanai prokuratūrai jau šā gada vasarā, " darbu gaitu raksturo J. Ivanovskis - Pigits.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Mākslas akadēmijas absolvente Marta Prēdele kā savu materiālu jūt porcelānu, no tā rada funkcionālus dizaina traukus, kas attēlo ainavu.

M. Prēdeles bakalaura darba pamatdoma ir vērst uzmanību uz ainavas estētiskajām vērtībām. "Es atradu veidu, kā varu savu iedvesmu – ainavu – izpaust telpiskā funkcionālā objektā caur radošu un arī glezniecisku procesu – radot porcelāna glāzes. Katras glāzes ainavas attēls ir unikāls un, grozot glāzi uz riņķi, var redzēt pilnu ainavas loku. Īpašais dizaina moments šajā darbā ir tas, ka, saliekot visas 12 glāzes joslā, tās veido vienu kopīgu ainavas attēlu, jo glāzes savā starpā ir saistītas ar ainavas attēlu, kas attīstās no vienas glāzes otrā. Glāzes var sadalīt arī mazākās grupās un radīt mazākas gleznas. Rezultātā šis darbs ir gan kā konceptuāla kolekcija un eksponējams izstāžu darbs, gan ikdienā kalpojoša māksla, no kuras baudīt dzērienus un padarīt savu vidi estētiskāku," viņa teic.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu būvniekiem darbs būs un valsts ceļu būvdarbu iepirkumi rit pēc plāna, norāda VAS "Latvijas Valsts ceļi" (LVC).

"Šajā būvdarbu sezonā ceļu būvniekiem darbs būs, valsts ceļu būvdarbu iepirkumi rit pēc plāna, atbilstoši pieejamajam finansējumam. Pateicoties ekonomijai iepirkumos, objektu skaits, kuros šogad uzsāksies darbi, visticamāk, palielināsies. Arī gadījumā, ja krīzes pārvarēšanas plāna ietvaros valdība lems par papildu līdzekļiem ceļu būvniecībai, esam gatavi laist tirgū papildu ceļu remontdarbu projektus, kuri jau ir attiecīgajā gatavības stadijā," norāda LVC valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.

"Būvniecība, ieguldījumi infrastruktūrā ir tradicionāls veids, kā "sildīt" ekonomiku krīzes laikā. Tāpēc no savas puses LVC kā pasūtītājs, pirmkārt, dara visu, lai iepirkumu process notiktu bez aizķeršanās, lai visi remontdarbi, kas šogad ieplānoti, tiktu arī uzsākti. Otrkārt, mēs sekosim līdzi tam, lai rēķini par paveiktajiem būvdarbiem tiktu apmaksāti iespējami īsākos termiņos. Arī līdz šim kavējumi ar apmaksu mums nav bijuši raksturīgi, taču saprotam, ka šogad būvniekiem ir īpaši būtiski saņemt maksājumus operatīvi," turpina J. Lange.

Komentāri

Pievienot komentāru