Eksperti

Vai nodarbinātības tirgus ir gatavs attālinātajam darbam arī turpmāk?

Antons Kovaļovs, “Grenke” (SIA “GC Leasing Baltic”) direktors, 02.07.2021

Jaunākais izdevums

Brīdī, kad vairāk nekā gadu pasaulē valdošā globālā pandēmija ir nedaudz atkāpusies, bet priekšā vēl epidemioloģisko prognožu ziņā neskaidra ziema, ir vērts aizdomāties par uzņēmējdarbības, personāla rekrutācijas, vadības un biroju darbu organizēšanu turpmāk.

Galu galā, paliekošas pārmaiņas ir prognozējamas jau šobrīd. Eiropas Savienības valstīs kopumā un arī Latvijā būtiski palielinājies attālināti vai vismaz daļēji attālināti strādājošo īpatsvars, savukārt Latvijas socioloģisko pētījumu kompānijas "Katar" aptaujas liecina, ka darbs jaunajos apstākļos ir veicinājis daudzu strādājošo apmierinātības ar darbu pieaugumu (43%). Tiesa, uzņēmējiem tas raisa jaunus izaicinājumus, bet spēle ir tā vērta.

38% Latvijas nodarbināto potenciāli var strādāt attālināti

Ekonomikas ministrijas šopavasar pasūtītais pētījums apliecina – ja 2019.gadā ES-27 dalībvalstīs vidēji 14,4% no kopējā nodarbināto skaita pilnībā vai daļēji (dažreiz) strādāja attālinātā darba režīmā, tad pandēmijas laikā tāldarbā nodarbināto skaits pieauga trīskārt – līdz 44,6% darba ņēmējiem. Savukārt, Latvijā attālināti nodarbināto skaits pieauga turpat astoņas reizes – no 4,8% līdz 37,5%. Turklāt, epidemioloģiskās krīzes laikā mūsu sabiedrības digitālās prasmes ir strauji uzlabojušās. Tā, piemēram, Saeimā pandēmijas sākumā tikai 10 deputātiem bija e-paraksts, bet tagad to iemācījušies izmantot visi 100.

Runājot par nozarēm, tad attālinātu darbu jau šobrīd visbiežāk izmanto finanšu pakalpojumu un IT nozarē strādājošie. Tā, piemēram, šī gada sākumā 92% no vairāk nekā 1700 darbiniekiem, kas ir nodarbināti globālā finanšu pakalpojumu sniedzēja uzņēmējdarbības attīstībai "GRENKE", strādāja attālināti. Tā kā jau tagad ir skaidrs, ka vismaz daļēji attālināta nodarbinātība uzņēmējdarbībā ir ienākusi uz palikšanu, uzņēmuma vadība varēja atteikties no pirmspandēmijas plāniem par jauna centrālā biroja korpusa būvniecību, ļaujot kompānijai ietaupīt miljoniem eiro. Tās ir grandiozas pārmaiņas darba organizēšanas principos ar tālejošām sekām.

Aprēķinu rezultāti norāda, ka aptuveni 38% no nodarbinātajiem Latvijas tautsaimniecībā atkarībā no nozares un amata specifikas potenciāli var strādāt attālinātā režīmā. Globālā pieredze biroju attīstības finansēšanā un līzinga risinājumos apliecina, ka attālināts vai daļēji attālināts darbs ļauj rekrutēt darbiniekus no plašākas apkārtnes, faktiski no visas valsts Latvijas ģeogrāfiskā kompaktuma situācijā. Tādā veidā tieši tiek veicināta pozitīva konkurence darba tirgū, bet netieši – mazinātas reģionālās atšķirības iedzīvotāju ienākumu līmenī, sniedzot jaunu grūdienu nacionālajai attīstībai. Iekļaujoties jaunajos darba apstākļos, uzņēmumi var ietaupīt uz komandējumiem, tos biežāk aizstājot ar virtuālām apspriedēm. Ietaupīt var arī laiku, kas tika zaudēts, pārvietojoties starp dažādām sanāksmēm.

Nedaudz vairāk nekā puse Latvijas darba ņēmēju dotu priekšroku apvienot darbu no mājām ar darbu birojā

Dati par sabiedrības viedokli liecina, ka nedaudz vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju dotu priekšroku apvienot darbu no mājām ar darbu birojā/ darbavietā. Redzams, ka darbs no mājām kombinācijā ar darba vietas apmeklēšanu klātienē var uzlabot darbinieku apmierinātību un darba rezultātus. Pieaugot konkurencei par darbaspēka piesaisti, darbinieku apmierinātība ar darba vidi un darba izpildes nosacījumiem spēlēs arvien lielāku lomu biznesa attīstības kontekstā.

Jaunais modelis izgaismo arī darba devēja jaunos uzdevumus, kompetences un prasmes, kas būs vajadzīgas darbiniekiem. Tā ir, piemēram, attālinātā darba etiķete, apzinoties, ka arī tāldarbs ir pilnas slodzes nodarbinātība, tikai citā, darbiniekam ērtākā vietā. Tāpat pilnveidojamas ir dažādas virtuālās prasmes, piemēram, e-paraksta vai attālināto konferenču rīku iespēju lietošana, kā arī spēja būt pašmotivētiem un patstāvīgi plānot savu darbu.

Nepieciešams piebilst, ka 40% attālināti nodarbināto efektīvam darbam traucē tieši nepietiekams darba aprīkojums, programmatūra, kā arī lēns internets. Te nu ir jāatzīst, ka nodrošināšana ar nepieciešamo aprīkojumu ir darba devēja prerogatīva. Būtiski ir ļaut darbiniekam darbavietas birojā un mājās strādāt ar vienu un to pašu datoru, kas, protams, prasa pielāgošanos lielākajai daļai Latvijas uzņēmumu. Atbilstoši "Grenke" uzņēmējdarbības pieredzei Rietumeiropā aizvadītos 40 gados savu uzvaras gājienu ir pieteikuši līzinga risinājumi, kas ļauj iegādāties biroja tehniku un labiekārtot pašas telpas tūlīt, bet izmaksu veikt pakāpeniski. Domājot par uzņēmējdarbības Latvijā konkurētspēju un pandēmijas ietekmē pamatīgi mainošos darba vidi, aicinu ikvienu Latvijas darba devēju izvērtēt daļēji attālināta nodarbinātības modeļa priekšrocības un izaicinājumus savā uzņēmumā. "Pastāvēs, kas mainīsies," Rainis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā dzīvot (strādāt) tālāk – kāpēc uzņēmumi sāk atgriezties birojos?

Harijs Švarcs, Darījumu apkaimes “Skanstes City” pārvaldītāja “SG Capital” valdes priekšsēdētājs, 28.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienas formulas, kā turpmāk strādāsim, nav, katram uzņēmumam jāatrod sava pieeja. Visticamāk neatradīsim arī miljons iemeslu, kāpēc birojs izkonkurēs darbu mājās, taču iemeslu noteikti ir gana daudz – gan uzņēmumu, gan darba ņēmēju pusē.

Kāpēc uzņēmumi vēlas atgriezties birojos?

Pirms pandēmijas daudzi uzņēmumi domāja un veidoja savu iekšējo kultūru tā, lai darbinieks pēc iespējas vairāk laiku pavadīja birojā, nevis otrādāk. Veidoja modernus birojus, jaunas darba vides un apaudzēja tās ar dažādiem pasākumiem un izglītošanās iespējām. Viņi domāja kā darbiniekus piesaistīt, iesaistīt darba un ārpus darba aktivitātēs. Attiecīgi ir pamats domāt, ka vienā brīdī, kad apstākļi būs labvēlīgi, šie uzņēmumi mēģinās atkal radīt vidi darbiniekiem, lai viņi gribētu nākt uz darbu klātienē. Birojā darbiniekiem būs viss nepieciešamais, lai varētu efektīvāk, labāk, patīkamāk strādāt, nevis censties palikt mājās. Birojs paliks uzņēmuma saimnieciskās darbības centrā, un, domājot uz priekšdienām, darbinieki tiks virzīti uz šo centru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Attālinātais darbs: priekšrocības un trūkumi

Zane Driņķe, Biznesa augstskolas “Turība” Uzņēmējdarbības vadības fakultātes dekāne, 19.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attālinātais darbs neapšaubāmi ir kļuvis par mūsu nākotnes neatņemamu elementu. Taču, lai tas veiksmīgi noritētu, nepieciešami vairāki nosacījumi, piemēram, labi organizēta iekšējā komunikācija.

Pasaules ekonomikas foruma publiskotie dati liecina, ka ap 70% uzņēmumu izskata iespēju pēc pandēmijas beigām saglabāt darbiniekiem iespēju strādāt attālināti, tātad šajā modelī saredz būtiskas priekšrocības.

Priekšrocības un trūkumi iet roku rokā

Kad nav jātērē laiks loģistikai, rodas iespēja atrasties divās vietās vienlaikus un īstenot tā saukto multitāskingu jeb vairāku darbību veikšanu vienlaikus. Protams, cilvēks nav dators un nekad neizpildīs mehāniski tam uzdotos pienākumus, tomēr attālinātā darbošanās cilvēkam paver plašākas iespējas. Piemēram, vienā konferencē es kā dalībnieks ar pārtraukumu varu klausīties pārējos runātājus, bet otrā – pati uzstāties kā runātāja. Bez attālinātās funkcijas tas nebūtu iespējams. No vienas puses, tas ir efektīvi, no otras puses, ilgtermiņā tas var nebūt risinājums, jo attiecībā uz viena darbinieka produktivitāti prasa privātās un profesionālās dzīves līdzsvaru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pandēmijas iespaids: vai klasiskie biroji vēl nākotnē būs vajadzīgi?

Harijs Švarcs, "Skanstes City" pārvaldītāja "SG Capital" partneris un valdes priekšsēdētājs, 19.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau gadu attālinātais darbs no mājām ir ļoti daudzu ikdiena. Arī uzņēmumi pie strādāšanas attālināti ir pieraduši kā pie ierastas prakses. Vai satraukumam par to, ka pēc pandēmijas klasiskie biroji vairs nebūs vajadzīgi, ir pamats un kā strādāsim turpmāk, ir jautājumi, kas šobrīd nodarbina daudzus uzņēmuma īpašniekus, vadītājus un personāla speciālistus, un galu galā arī ikvienu darbinieku.

Vai klasiskie biroji izzudīs?

Domāju, ka nākotnē virzīsimies uz tā saucamo fleksiblo jeb elastīgo darba organizēšanas modeli. Fleksiblais darbs jeb darbs, kur darbiniekam kaut kādu noteiktu laiku vai dienas ir atļauts strādāt no mājām, ir uz palikšanu, taču vienlaicīgi es nesagaidu galējības. Diez vai lielais vairums strādās no mājām vai tik pat daudz cilvēku, cik tagad strādā no mājām, arī turpinās to darīt pēc pandēmijas. To apliecina arī tendences citās valstīs, kas savos vakcinācijas līmeņos ir jau aizsteigušās mums priekšā, piemēram, Amerika, kur lielie uzņēmumi atgriežas birojos. Ir valstis, kurās iedzīvotāji atgriežas birojos, jo ir ļoti dārgs nekustamais īpašums un attiecīgi viņi dzīvo izteikti mazos dzīvokļos, piemēram, Āzijas valstīs. Viņi fiziski nevar pastrādāt attālināti, jo trīs paaudzes atrodas vienās mājās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā izskatās situācija darba tirgū?

Aiga Ārste – Avotiņa, “Amrop” Latvijas biroja vadošā partnere, 26.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tas, kā attīstīsies norises darba tirgū, šobrīd interesē visus – gan darba devējus, gan darbiniekus.

Pat prestižais izdevums the Economist pavasarī veltīja atsevišķu apskatu darba tirgus tendenču apkopojumam, pasludinot, ka iestājies darba ņēmēju zelta laikmets. Lai gan cilvēki mēdz būt sentimentāli, kavējoties atmiņās par to, cik jauka darba dzīve bija agrāk, neapmierināti ar to, kāda tā ir šobrīd un baiļu pilni par to, kāda tā būs nākotnē, fakti rāda, ka gadu gaitā darba ņēmēju apstākļi ir arvien uzlabojušies un šobrīd izskatās labāk nekā jebkad agrāk. Diendienā darbojoties augstākā līmeņa darbinieku atlases jomā, vēlos dalīties arī savos novērojumos.

Strādājam vairāk, bet esam apmierinātāki

Varētu likties, ka paredzēt, kāds būs pēc-pandēmijas darba tirgus tikai gadu pēc šādas plaša mēroga kataklizmas ir teju neiespējami. Tomēr dati rāda, ka darba tirgus atgūstas pat straujāk kā prognozēts. Tikai gadus piecpadsmit atpakaļ, tehnoloģisko ierobežojumu dēļ šāda mēroga attālinātais darbs vienkārši nebūtu iespējams. Šobrīd dažādas darbinieku aptaujas rāda, ka darbam veltīto stundu skaits ir ievērojami pieaudzis. Paradoksāli, bet šodien no mājām strādājošie lai gan nereti strādā pat vairāk, tomēr uzrāda augstākus apmierinātības rādītājus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Valsts pārvaldē un privātajā sektorā strādājošajiem būs jāstrādā attālināti

LETA, 12.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts pārvaldē, pašvaldībās un privātajā sektorā strādājošajiem no 16.marta būs jāstrādā attālināti, piektdien lēma Ministru kabinets.

Šī prasība neattieksies uz ražošanas nozari un citiem darbiem, ko objektīvi nevar veikt attālināti.

Līdz šim rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu bija spēkā prasība, ka darbs pēc iespējas ir jāorganizē attālināti, tomēr ar piektdien pieņemtajiem grozījumiem rīkojumā papildus noteikts darba devēja pienākums identificēt tos darbiniekus, kuri drīkst veikt darbu klātienē, lai nodrošinātu darba nepārtrauktību.

Attiecībā uz privāto sektoru, lai klātienē darba pienākumus veiktu tikai tie darbinieki, kuri nodrošina darbu nepārtrauktību un nevar to veikt attālināti savā dzīvesvietā, darba devējam ārkārtējās situācijas laikā būs tiesības vienpusēji norīkot darbinieku veikt darbu attālināti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Luminor Bank AS šogad pirmajā ceturksnī strādājusi ar peļņu 5,8 miljonu eiro, liecina bankas publiskotais pārskats par 2021.gada pirmo ceturksni.

Bankas peļņa šī gada pirmajā ceturksnī palielinājusies līdz 5,8 miljoniem eiro, galvenokārt pateicoties uzkrājumu samazinājumam kredītzaudējumiem par 27,9 miljoniem eiro. Tas ir būtisks kāpums, salīdzinot ar 2020.gada pirmo ceturksni, kad Covid-19 radītās ietekmes dēļ bankas zaudējumi bija 21,2 miljonu eiro. Savukārt ienākumus nenesošo kredītu īpatsvars kopējā bankas bruto kredītportfelī samazinājies līdz 3,1%.

Luminor prioritātes, uzsākot jauno stratēģisko posmu, ir klientu apmierinātības veicināšana, kreditēšanas izaugsme, it īpaši hipotekāro aizdevumu jomā un MVU sektora finansēšanā, kā arī digitalizācijas un automatizācijas palielināšana, vienlaikus izpildot bankas uzstādītās saistības pret sabiedrību un apkārtējo vidi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālās pandēmijas ieviestais attālinātais darbs nav mazinājis labas kvalitātes biroju ēku popularitāti investoru acīs – šis sektors ir pieprasītākais Baltijas reģionā, savukārt ieguldījumu apjoma ziņā līderos ir daudzdzīvokļu sektors.

Dienas Biznesa speciālizdevums Nekustamais īpašums vēsta, ka Baltijas investīciju tirgū, tāpat kā visā Eiropā, 2020.gads kopumā iezīmējies ar jūtamu kritumu – 30% apmērā salīdzinājumā ar 2019.gada apjomiem. Kā pieprasītākais investīciju komercīpašumu sektors Baltijas reģionā bija biroji (46% no visām investīcijām), aiz sevis atstājot tirdzniecības (25%) un industriālo sektoru (18%), liecina komercīpašumu pakalpojumu uzņēmuma CBRE Baltics apkopotie dati. Tomēr kopumā katrs no nekustamā īpašuma segmentiem Covid-19 pandēmiju ir izjutis citādi.

Konference: Jauno nekustamo īpašumu tirgus un attīstība 

Izdevniecība Dienas Bizness sadarbībā ar CBRE Baltics un nekustamo īpašumu tirgus ekspertiem...

Mājokļu īres sektoru Covid-19 pandēmija ietekmējusi mazāk, un tas 2020.gadā visā Eiropā uzrādījis augstu noturību. Pēdējos gados Eiropā ir novērojams investīciju pieaugums daudzdzīvokļu sektorā, 2020.gadā kļūstot par ieguldījumu apjoma ziņā lielāko aktīvu grupu. “Privāto īres mājokļu sektors turpina piesaistīt attīstītāju un investoru interesi gan reģionā, gan ārpus tā. Tāpat arī Rīgā redzam lielāku aktivitāti šajā dzīvojamā sektorā un prognozējam, ka interese turpinās saglabāties augsta. Tāpat noturība tika novērota veselības aprūpes un datu centru segmentā, kuros investīciju apjomi, salīdzinot ar 2019.gadu, pagājušajā gadā ir pieauguši, un šāda tendence turpināsies arī šogad,” prognozē CBRE Baltics Investīciju departamenta direktore Vineta Vigupe.

Uzņēmums nule apkopojis lielāko investoru atbildes jaunākajā Investoru nodomu pētījumā (EMEA Investor Intentions Survey 2021), kurā piedalījās vairāk nekā 400 Eiropā bāzēti investori. Secināts, ka investori aizvien ir optimistiski par investīciju tirgu 2021. gadā un 60% respondentu šogad plāno palielināt savu komercīpašumu iegādes aktivitāti. Turklāt, neskatoties uz elastīgu darba modeļu ieviešanu, labas kvalitātes biroju ēkas joprojām ir vispopulārākais aktīvu veids Eiropas investoriem. Tāpat investori sagaida, ka cenas loģistikas aktīviem šogad nekritīsies un pēc labiem investīciju objektiem varētu pieaugt pieprasījums.

Visu rakstu lasiet "Dienas Bizness" speciālizdevumā "Nekustamais īpašums"! Žurnāla "Dienas Bizness" abonenti "Nekustamo īpašumu" saņem bez maksas. Speciālizdevums nopērkams arī lielākajās tirdzniecības vietās!

Abonēt ir ērtāk: https://www.dbhub.lv/abone

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Uzticēšanās ir būtiska

Čena Lifanga, Huawei korporatīvā vecākā viceprezidente un valdes priekšsēdētāja, 28.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos mēnešos pasaule saskārusies ar ārkārtīgiem izaicinājumiem, nedrošību un sarežģījumiem. Pandēmija ir pārņēmusi visu pasauli un ietekmējusi gandrīz katru mūsu dzīves daļu. Radikāli ir ietekmēta mūsu personīgā brīvība ceļot, strādāt un rotaļāties, vairs nav iespējas to darīt tā, kā vēl pavisam nesen.

Pandēmija spēcīgi skārusi arī tautsaimniecību un to, kā notiek biznesa procesi. Īsā laika posmā attālinātais darbs no mājām kļuvis par jauno dzīves normu. Patiesi - visa veida digitalizācijas procesi ātri akselerējās. Ekonomikas digitalizācijas nozīme ir neaprakstāma.

Šī jaunā realitāte ir devusi papildus pievienoto vērtību un likusi uzsvaru uz uzticēšanās veidošanu un tās uzturēšanu. Tā ir spēcīgs pamats savstarpējai sadarbībai un inovācijām. Patiešām, uzticība, kas mūs visus saista, tagad ir svarīgāka nekā jebkad agrāk. Manuprāt, sabiedrības normu un tehnoloģiju mijiedarbība būs viens no galvenajiem ekonomikas izaugsmes virzītājiem nākamajā desmitgadē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Saslimstībai nokrītoties zem 200, "luksofora princips" paredz atsevišķu ierobežojumu mīkstināšanu

LETA, 08.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divu nedēļu saslimstībai ar Covid-19 nokrītoties zem 200 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju, Latvija pārgājusi uz zemāku, lai gan aizvien augstu riska "luksofora principa" kategoriju, kad paredzēts mīkstināt noteiktus ierobežojumus, liecina iepriekš valdībā apstiprinātais Veselības ministrijas informatīvais ziņojums.

"Luksofora princips" ir Ministru kabinetā apstiprināts, Veselības ministrijas virzīts dokuments, kas regulē valstī ieviesto Covid-19 ierobežojumu pārskatīšanu pēc konkrētiem kritērijiem. Turklāt "luksofora principa" dokumentā ir apspriesti tikai maksimālie risinājumi katrā riska fāzē.

Vadoties pēc "luksofora principa", šobrīd, kad saslimstība ir nokritusies zem 200 gadījumiem, pakalpojumu sniegšanai un tirdzniecībai būtu jānotiek, nodrošinot stingru kontroli un drošības pasākumu ievērošanu, kā arī prioritāri ārtelpās. Tomēr šajā aspektā, tāpat kā citos, jau pirms dokumentā noteiktā rādītāja sasniegšanas tika pieņemti lēmumi ieviest konkrētus atvieglojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas valdība no pirmdienas atcēlusi visus karantīnas ierobežojumus, lai gan zinātnieki un opozīcija apgalvo, ka tas esot bīstams lēciens nezināmajā.

No svētdienas pusnakts darbu atsākuši naktsklubi, un arī visiem citiem iekštelpās esošajiem iestādījumiem ļauts atsākt darbību pilnā apjomā.

Atcelta arī obligātā aizsargmasku nēsāšana un attālinātais darbs.

Premjerministrs Boris Džonsons, kurš pēc veselības ministra inficēšanās ar Covid-19 pats spiests ievērot pašizolāciju, aicinājis sabiedrību ievērot saprātīgu piesardzību, bet tos, kas vēl nav potējušies, pievienoties divām trešdaļām līdzpilsoņu, kas pilnībā vakcinējušies.

Daudzi mediji ierobežojumu atcelšanu sveikuši kā "Brīvības dienu", kamēr zinātnieki pauž bažas, jo jaunu inficēšanās gadījumu skaits Lielbritānijā atkal pārsniedzis 50 000 dienā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilo sakaru operators un IKT pakalpojumu sniedzējs Bite uzsācis pilotprojektu, kura ietvaros ir nokomplektēta jauna pārdošanas speciālistu komanda, kas strādās tikai attālināti no jebkuras vietas Latvijā.

Interese par vakanci darbam 100% tikai no mājām ir bijusi ievērojami augstāka, nekā tāda paša amata pozīcijai bez šādas iespējas.

Uzņēmumā norāda, ka tas ir ne tikai veids, kā mazināt bezdarba līmeni reģionos, bet arī nodarbināt gados vecākus cilvēkus, un neizslēdz, ka pēc pilotprojekta pirmo mēnešu darbības rezultātu novērtēšanas, šādas komandas tiks ieviestas arī ilgtermiņā.

Kopumā uz vienu no 13 vakantajām vietām pretendēja 22 amata kandidāti. Visi 13 darbinieki, kuri veido jauno komandu, darbu uzsākuši jūlija vidū.

“Aizvadītais pandēmijas laiks ir ieviesis savas korekcijas darba tirgū, tajā skaitā arī sadarbības modeļos starp darba devēju un darba ņēmēju. Ir profesijas, kurās iepriekš attālinātais darbs nebija iedomājams, tomēr šobrīd tā kļuvusi par ikdienas praksi. Tāpat aizvien biežāk darba devēji ievieš vairākus darba attiecību modeļus vienlaicīgi, jo tas, kas der vienai komandai ar saviem darba pienākumiem un uzdevumiem, ļoti iespējams, neder citai. Ideja izveidot komandu, kas strādā tikai no mājām, ļauj uzrunāt jau pieredzējušus pārdošanas jomas speciālistus visā Latvijā, aptvert dažādas vecuma grupas, gan arī nodarbināt cilvēkus tur, kur ir augstāks bezdarba līmenis, vienlaikus saglabājot cilvēkiem iespēju dzīvot savā pilsētā. Kopumā šobrīd darba tirgus piedzīvo vienu no lielākajiem transformācijas procesiem un šīs pārmaiņas piedzīvosim arī turpmāk,” stāsta Endija Kaševska, Bites Klimata kontroles vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā pusotru gadu pēc pandēmijas sākuma gandrīz puse (45%) no mazajiem un vidējiem uzņēmējiem (MVU) turpina strādāt attālināti, tomēr vairāk nekā ceturtā daļa (28%) no tiem labprāt atgrieztos atpakaļ birojos.

Tas secināts jaunākajā Tet biznesa klientu aptaujā, kurā piedalījās 151 uzņēmums. Pilnībā attālināti strādā nedaudz mazāk kā piektdaļa (17%) no aptaujātajiem uzņēmumiem, savukārt 29% birojā pavada dažas dienas nedēļā.

Rādītāji saglabājas nemainīgi, salīdzinot ar 2020. gadu, kad tehnoloģiju un izklaides uzņēmums Tet veica līdzīgo aptauju. Tomēr novērojams, ka šobrīd krietni mazāk uzņēmumu, nekā pērn plāno pāriet uz attālināta darba modeli.

"Neskatoties uz prognozēm par to, ka attālinātais darbs ir uz palikšanu, aptaujas rezultāti MVU segmentā rāda, ka liela daļa uzņēmumu plāno nākotnē strādāt no birojiem. Ja 2020. gadā ceturtā daļa no tiem, kuri strādāja klātienē birojos, vēlējās ieviest attālinātu darbu, tad šobrīd situācija ir būtiski mainījusies – tikai 11% plāno to darīt nākotnē. Savukārt vairāk nekā 80% uzņēmumu nemaz neplāno attālinātu darbu," skaidro Tet IT drošības biznesa vadītājs un Tet grupas uzņēmuma Data experts izpilddirektors Deniss Rubens.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ik dienu sastopamies ar jauniem kiberdrošības risinājumiem, kas ierobežo datu zādzības iespējas, palielinot gan banku kontu drošību, gan personālo datoru aizsardzību. Arī krāpnieki gudro aizvien jaunas metodes, kā datus iegūt, un runa nav tikai par piekļuvi kontiem.

Dienas Bizness uz sarunu par kiberdrošību un jaunumiem šajā jomā aicināja SK ID Solutions Latvijas filiāles koordinatori un Globālās pārdošanas vadītāju Sanitu Meijeri. Uzņēmums ir Smart-ID pakalpojuma un citu drošības programmatūru izstrādātājs.

Vēsturiski 2020. gads ir kļuvis par digitalizācijas lēcienu gan uzņēmējdarbībā, gan valsts institūcijās. Kādus riskus parādīja šī samērā straujā pāreja?

Lielākie izaicinājumi bija attālinātais darbs, attālināta klientu apkalpošana un pēc tam droša attālināta klientu apkalpošana. Kas attiecas uz attālināto darbu – tas nebija pārdomāts. Nebija rīku, nebija pieredzes, kā organizēt sapulces un tikšanās attālināti, nebija drošu informācijas apmaiņas kanālu. Nebija arī drošu pieslēgumu darba serveriem no darbinieku mājām. Daži datu centriem varēja pieslēgties, tikai esot birojā. Nācās ātri reaģēt – steigā mēģināt ieviest dažādus procesus un risinājumus, lai bizness neapstātos. Šajā steigā nenotika ne risku analīze, ne drošības risku izvērtējums. Ļoti pieauga dažādu krāpšanas gadījumu, datu un naudas zādzību skaits.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada pēdējie trīs ceturkšņi aizvadīti pandēmijas Covid-19 ierobežojumu ēnā, aicinot biroju darbiniekus strādāt no mājām. Aktivizējusies attālināta tirdzniecība, izmantojot dažādas interneta platformas, tā uzsākta steigā, daudz nezinot par iespējamiem riskiem, ko nes attālinātais darbs no mājām.

"100% drošs nav nekas! Ja šodien konkrētai programmai nav atrasti caurumi, tas nenozīmē, ka tādi neparādīsies rīt. Tāpēc visiem ieteiktu saprast, kas ir tā informācija, ko uzņēmums vēlas komunicēt caur rīkiem, kas paredzēti attālinātajam darbam. Cik sensitīva vai svarīga ir šī informācija, un kas notiktu, ja tā nonāktu ārpus uzņēmuma?" Dienas Biznesam pauž Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas CERT.LV kiberdrošības eksperts Andrejs Konstantinovs.

Kiberdrošības uztvere mainās pēc datu zādzības  

Ik dienu sastopamies ar jauniem kiberdrošības risinājumiem, kas ierobežo datu zādzības iespējas,...

Tehniskie riski

A. Konstantinovs riskus iedala divās daļās – tajos, kas skar attālinātā darba tehnisko pusi, un tajos, kas attiecas uz cilvēcisko faktoru. Tehniskie riski ir saistīti ar izmaiņām, kas notiek brīdī, kad darbinieks no biroja, kur viss bijis salīdzinoši droši, pandēmijas apstākļos pārceļas uz mājas biroju. Darbinieka mājās uzņēmumam šādu drošības līmeni piedāvāt ir jau daudz sarežģītāk. Vēl riskantāka situācija ir tad, ja darbinieks strādā no sava privātā datora, kam, iespējams, nav lejupielādēti pēdējie atjauninājumi un no kura, protams, tiek apmeklēti arī ar darbu nesaistīti resursi. Šādi apstākļi uzbrucējiem paver plašākas iespējas, un potenciālos uzbrukuma scenārijus var vien modelēt.

"Piemēram, daudz kas atkarīgs no tā, kurā maršrutētāja interneta portā ir savienojums ar internetu: lietotāja dators var būt pieslēgts iekšējam – drošam – tīklam vai ārējam – nedrošam – tīklam. Ja patiess ir otrais variants, tad uzbrucēji var mēģināt pieslēgties datoram, izmantojot interneta savienojumu, minēt paroles vai meklēt citu drošības ievainojamību," norāda A. Konstantinovs.

Aktualitāte problēmai saglabājas arī tad, ja darbiniekam tiek lietošanā piešķirts uzņēmuma dators, kas sākotnēji ir konfigurēts darbam drošā vidē ar pieslēgumu iekšējam tīklam.

Visu rakstu lasiet 12.janvāra žurnālā "Dienas Bizness"!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Coca-Cola HBC raugās kafijas tirgus virzienā

Db.lv, 29.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas gadā pielāgojoties jaunajiem tirgus apstākļiem uzņēmums Coca-Cola HBC aktīvi strādājis pie plāniem doties kafijas tirgū, kas būs viens no lielākajiem uzņēmuma izaicinājumiem nākamajā desmitgadē.

Jauns piedāvājums tiks ieviests 14 tirgos visā pasaulē, informē uzņēmumā. Coca-Cola HBC izpilddirektors Zorans Bogdanovičs atzīst, ka, izvērtējot iepriekšējā gada rezultātus, galvenais pārsteigums esot darbinieku un uzņēmuma spēja ātri pielāgoties apstākļiem. "Ir skaidrs, ka šajā laikā strauji mainās klientu un patērētāju vēlmes un nepieciešamības, tāpēc lielākie ieguvēji ir tie, kas ātrāk un efektīvāk spēj pielāgoties. Pasaules Ekonomikas forumā nesen tika uzsvērts, ka nākamajos piecos gados vienas no svarīgākajām prasmēm būs kritiskā domāšana un spēja risināt problēmas. No mūsu pieredzes šīs prasmes es vēl papildinātu ar labu pārvaldību, aktīvu mācīšanos, spēju pārvarēt šķēršļus un pielāgošanos jauniem apstākļiem," skaidro Z.Bogdanovičs.

Komentāri

Pievienot komentāru