Karadarbība ap airBaltic ir sagādājusi un turpina sagādāt kompānijai lielus zaudējumus, atcelto reisu dēļ sākuši ciest arī pasašieri.

«airBaltic reisu atcelšanai ir vairāki iemesli, bet nākamgad airBaltic no lidostas Rīga noteikti lidos mazāk,» to DB sacīja airBaltic prezidents un līdzīpašnieks Bertolts Fliks. Viņš atteicās komentēt izskanējušās versijas par to, ka airBaltic atcēlis tos lidojumus, kuros nav bijis pietiekams pasažieru noslogojums, vai arī to, ka šādu lēmumu uzņēmuma vadība pieņēmusi finansiālu apsvērumu dēļ, piemēram, nespējot norēķināties par degvielu.

«Nevajag iedomāties, ka Rīga savu līderpozīciju aviācijas nozarē nevar zaudēt un ka vieta pēc nacionālās aviokompānijas aiziešanas nevar palikt tukša. To, ka tā var palikt tukša, apstiprina kaut vai piemērs ar Lietuvas nacionālo aviokompāniju FlyLaL,» tā B. Fliks. Viņaprāt, ir nepieļaujami, ka valsts vilcina lēmumu ar pamatkapitāla palielināšanu, vienlaikus to neļaujot darīt arī otram lielākajam airBaltic akcionāram Baltijas aviācijas sistēmām (BAS). Par «nonsensu» Fliks dēvē valdības argumentu, ka valsts nevar lemt par papildu ieguldījumiem airBaltic bez auditēta 2010. gada kompānijas gada pārskata, jo auditori savukārt gaidot uz airBaltic kapitāla palielināšanu.

Tikmēr valdības pārstāvji pašlaik apcer pēdējo dienu airBaltic problēmas. Kā DB jau rakstīja, pašlaik anonīms investors ir samaksājis teju 10 milj. eiro par 2002. gadā SAS piešķirtajām obligācijām un, pēc B. Flika sacītā, ir devis trīsdesmit dienu laika esošajiem akcionāriem šo akciju izpirkšanai. Ja tas nenotiks, šis investors sākšot izmantot savas balstiesības airBaltic, taču līdz ar to valsts zaudēs savu vairākumu airBaltic.

Visu rakstu lasiet laikrakstā Dienas bizness.

Laikraksta abonentiem elektroniskā versija DB arhīvā.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra