«Es jau jutu, ka tas ir kaut kas revolucionārs»

Autori: Jolanta Sēnele, speciāli DB
2017. gada 24. novembris plkst. 10:48

Rubika kubiks vēl joprojām ik gadu tiek pārdots vairākos miljonos eksemplāru

Šī ģeniāli vienkāršā grozāmā puzle varbūt nav populārākā, bet droši var teikt, ka tā ir visvairāk pārdotā rotaļlieta: pēc pēdējiem pieejamajiem datiem, pasaulē ir pārdoti vairāk nekā 5,25 miljoni Rubika kubu. Tas gan diezgan vāri iekļaujas rotaļlietu segmentā, ja ar to saprotam lietas, ar kurām spēlējas tikai bērni, jo ar to pilnīgi noteikti neaizraujas tikai viņi. Un vispār – ar šo kubiku nemaz nespēlējas, to vienkārši groza, mēģinot salikt katrā no sešām skaldnēm pa krāsai. Nekā vienkārša gan arī te nav: esot iespējami 43 kvintiljoni dažādu kombināciju (kvintiljons ir skaitlis ar 18 nullēm). Un, ja nu kāds iedomāsies izmēģināt visas šīs iespējamās kombinācijas, tam būs nepieciešami 1,4 triljoni gadu, ja pieņemam, ka ātrums ir viens pagrieziens sekundē (triljons savukārt ir skaitlis ar 12 nullēm). Salīdzinot ar mūslaiku smalko elektroniku, kubs ir pat vienkāršs, bet, pateicoties tam, ka tas tik jauki ieguļas cilvēka plaukstā un to var izspēlēt daudzos un dažādos variantos, tas ir kļuvis par tādu pašu nezūdošu vērtību kā šahs vai dambrete. Tikai, atšķirībā no tām, Rubika kubs ir solo spēle.

Tas ir arī vienpatņa radīts. Pagājušā gadsimta 70.gados Budapeštā tolaik trīsdesmitgadīgais arhitektūras un mākslas pasniedzējs Ernē Rubiks (Ernő Rubik) meklēja taustāmu veidu, kā studentiem uzskatāmi nodemonstrēt trīsdimensiju ģeometriju. «Un tā kādu dienu es raudzījos Donavā – kā ūdens virpuļo ap oļiem,» laikrakstā The Guardian atceras E. Rubiks. Šis skats viņam kļuva par iedvesmu kubika grozāmajam mehānismam. Fakts, ka tas ir grozāms un nesajūk, ir daļa no tā burvības. Tā pirmajam prototipam E.Rubiks mammas virtuvē eksperimentēja ar koku, riepu gumiju un papīra saspraudēm. Kad kuba prototips bija gatavs, tā autors saprata, ka kustības ir «jākodē», tāpēc viņš izmantoja sešas pamatkrāsas. «Es jau tad jutu, ka tas ir kaut kas revolucionārs,» atzīstas E.Rubiks. Viņš arī saprata, ka studentiem domātais paraugs ir izrādījusies īsta puzle, par kuras salikšanu viņam nebija ne jausmas. «Tas bija kā skatīties vēstulē, kas rakstīta ar slepenu kodu. Tikai atšķirība tāda, ka šajā gadījumā es to kodu biju pats izdomājis un tomēr nespēju izlasīt,» atceras E.Rubiks. Viņam vajadzēja mēnesi, lai katru krāsu dabūtu savā pusē.

1974.gadā E.Rubiks patentēja savu izgudrojumu, un pēc kāda laika to arī sāka ražot ar vārdu Maģiskais kubs.

Visu rakstu Slavenākā no puzlēm lasiet 24. novembra laikrakstā Dienas Bizness.