Nekustamais īpašums

Investori Baltijas reģionā ir lielākoties ieinteresēti dominējošu tirdzniecības centru un biroja ēku iegādē

Žanete Hāka, 15.11.2017

Foto: pixabay

Jaunākais izdevums

Pieaug Baltijas nekustamā īpašuma pievilcība ārvalstu investoru vidū – ieguldījumu fondi un privātie investori šajā reģionā meklē kvalitatīvus aktīvus, investorus piesaista peļņas guvums un iespēja variēt savus portfeļus, informē UAB Gravitas Partners.

Starptautiskas nekustamā īpašuma konsultāciju sabiedrības Newsec investīciju konsultants Bernardas Velikonis skaidro: «Vēl nesen nekustamā īpašuma investori pat nepieļāva domu apsvērt Baltijas reģionu, bet šobrīd apstākļi ir vērsušies par labu mūsu reģionam, piesaistot pastiprinātu uzmanību».

Saskaņā ar Velikonis teikto, investoru ieinteresētība par Baltijas reģionā un liela mēroga darījumiem ir lielākoties, pateicoties reģiona pievienošanai eirozonai, kas sakrita ar straujo kapitāla pieaugumu un sarūkošajiem ieguldījumu ienākumiem Rietumu tirgos.

«Tā kā eirozona atcēla valūtas ierobežojumus, Lietuvu un citas Baltijas valstis ierobežo tikai produkcija, mazais tirgus un likviditāte. Mēs atrodamies perifērijā, un mūsu darījumi ir salīdzinoši mazi, sasniedzot aptuveni 15 miljonus EUR, bet standarta nekustamo īpašumu darījumi Rietumvalstu tirgos pārsniedz 100 miljonus EUR un reizēm - pat miljardu,» norāda Velikonis.

Pēc viņa teiktā, investori Baltijas reģionā ir lielākoties ieinteresēti dominējošo tirdzniecības centru un biroja ēku iegādē, kas sava apjoma, kvalitātes un likviditātes dēļ ir reālākie Rietumu investoru mērķi.

«Lietuvā iespējamais jaunu darījumu avots ir mazumtirdzniecības sektors, tā kā daudzi tirdzniecības centri tika attīstīti pirms krietna laika vai arī attīstītāji tos joprojām kontrolē. Līdzīgi arī Rīgas mazumtirdzniecības sektoram ir augsts potenciāls, jo tās tirdzniecības centri joprojām pieder attīstītājiem vai izdevīgumu meklējošiem īpašniekiem – slēgtiem fondiem no Amerikas, kas no šī tirgus visticamāk izies 5 gadu laikā. Igaunijas situācija ir līdzīga,» minēja Velikonis.

2017. gada pirmajos sešos mēnešos tirdzniecības centri veidoja 43% – kopējā investīciju apjoma nozīmīgāko daļu Baltijā. Ieguldījumu daļa tirdzniecības centros palielinājās par 9%, un 2016. gadā tā veidoja 34% no visiem darījumiem.

Velikonis uzskata, ka investorus drīz piesaistīs strauji augošie Viļņas biznesa centri.

Newsec pārstāvis norāda, ka tieši pensiju un apdrošināšanas fondi, kas investē nekustamajā īpašumā, ir tie, kas visaktīvāk meklē investīciju atdevi Baltijas reģionā. Rietumvalstīs šīs iespējas samazinās, tādējādi novedot pie ārkārtējas konkurences peļņu nesošo objektu starpā.

«Šos pēc būtības īpaši konservatīvos fondus piesaista jaunattīstītie īpašumi ar ilgtermiņa nomas līgumiem un spēcīgiem starptautiskiem nomniekiem. Šāda veida nekustamā īpašuma īpatsvars Baltijas reģionā šobrīd pieaug, un fondi pievēršas šim reģionam. Tāpat investīcijas veicina jauno aktīvu labā kvalitāte mūsu reģionā, lielāka peļņa, salīdzinot ar Rietumiem, kā arī iespēja pievērsties citam reģionam,» apgalvoja Velikonis.

Velikonis min, ka nekustamā īpašuma investori atklāj jaunas valstis vēl bez Lietuvas, kas līdz šim bijušas mazāk populārs uz nekustamā īpašuma kartes: Ungārija, Portugāle un Grieķija. Tāpat pieaug alternatīvās investīcijas nekustamā īpašuma segmentos – veco ļaužu pansionātos, studentu kopmītnēs, datu centros un autostāvvietās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Nekustamā īpašuma investori meklē iespējas Baltijas loģistikas nozarē

Žanete Hāka, 11.01.2018

Foto: pixabay

Jaunākais izdevums

Eiropā pieaug pieprasījums pēc loģistikas centriem – kopš gada sākuma visvairāk nomas un pārdošanas darījumu noslēgts lielākajos reģiona tirgos - Parīzes reģionā un Lielbritānijas centrālajā daļā.

Visstraujākā izaugsme tajā pašā laikā fiksēta Spānijā un Nīderlandes dienvidu daļā. To veicina augošais patēriņš un tirdzniecība internetā, rāda jaunākais «BNP Paribas Real Estate» Eiropas loģistikai paredzētā nekustamā īpašuma pārskats.

Augošā investoru interese par loģistikas objektiem novērojama arī Baltijas valstīs, kur darījumu vērtība šogad augusi par 10%.

«BNP Paribas Real Estate» partneres Baltijas valstīs – starptautiskās nekustamā īpašuma konsultāciju sabiedrības «Newsec» – eksperti uzsver, ka loģistikas sektors vēl aizvien nav pietiekami novērtēts, bet augošās investīciju plūsmas uz šo sektoru pierāda, ka tā potenciāls ir nozīmīgs.

«Šogad, jau otro gadu pēc kārtas, Baltijas reģionā fiksēti darījumi vairāk nekā 100 miljonu eiro vērtībā tikai industriālās loģistikas segmentā vien. Šogad vislielākais komerciālā nekustamā īpašuma darījums notika tieši loģistikas sektorā – Zviedrijas investīciju sabiedrība »East Capital« no »VGP Group« par 54 milj. eiro iegādājās »Nehatu« loģistikas centru Tallinā. Trīs Baltijas valstīs 2017. gada trīs ceturkšņos kopā nodoti īpašumā 150 tūkstoši kvadrātmetru loģistikai izmantojama īpašuma,» saka «Newsec» Investīciju darījumu grupas vadītāja Neringa Rastenīte-Jančūniene.

Komentāri

Pievienot komentāru
Darba vide

FOTO: DB viesojas IT uzņēmuma Visma birojā

Linda Zalāne, 28.02.2018

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

#Jaunajās biroju telpās atspoguļojas Norvēģijā bāzētā mātes kompānijas ideoloģija, kuru godā tur visi Visma uzņēmumi pasaulē.

IT uzņēmuma Visma biroja dizainā valda tīras un skaidras līnijas, ziemeļvalstīm raksturīgie pieklusinātie toņi, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Viens no lielākajiem ziemeļvalstu IT uzņēmumiem Visma ir nozīmīgs nomnieks jaunajā A klases biroja centrā Place Eleven Sporta ielā Rīgā. Uzņēmums kopumā aizņem divus ar pusi stāvus 3293 m2 platībā. Tajā ir iespēja izvietot 305 darba vietas. Patlaban uzņēmumā strādā 257 cilvēki.

«Iepriekš Visma Labs, Visma Enterprise un Visma Consulting atradās atsevišķās vietās un dzīvošana dažādās mājās bija apgrūtinoša, turklāt uzņēmumi auga un bija skaidrs, ka esošajās telpās kļūst par šauru. Arī no uzņēmuma identitātes un kultūras skata punkta raugoties, mums bija svarīgi, lai mēs esam kopā un tiekam uztverti kā viens veselums, lai gan esam vairākas juridiskas personas. Brīdī, kad izlēmām par labu šim biroja centram, te vēl nebija izraksta būvniecības bedre, mēs pieņēmām izaicinājumu pievienoties attīstītāja vīzijai par to, kā šeit varētu izskatīties,» stāsta Visma Enterprise vadītāja Antra Zālīte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vējonis: Baltijas valstis un ASV apņēmušās aktivizēt ekonomisko sadarbību

LETA, 03.04.2018

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Tiekoties ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, Baltijas valstis ir saņēmušas apliecinājumu par ASV militārās klātbūtnes reģionā saglabāšanu un ASV gatavību turpināt atbalstīt Baltijas valstu aizsardzības spēju stiprināšanu, paziņojumā par trīs Baltijas valstu un ASV samita rezultātiem norādīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Valsts prezidents uzsvēra, ka Vašingtonā notikušais trīs Baltijas valstu un ASV prezidentu samits kalpo kā spēcīgs vēstījums Baltijas valstu un ASV ciešajai partnerībai. Īpašu simbolismu samitam piešķirot fakts, ka šogad tiek atzīmēta Baltijas valstu neatkarības simtgade, piebilda Vējonis.

Trīs Baltijas valstu prezidentu un ASV prezidenta preses konferencē Vējonis norādīja, ka samits apstiprinājis apņemšanos sargāt kopīgās vērtības, draudzīgās attiecības un veiksmīgās partnerattiecības, kas starp Baltijas valstīm un ASV pastāvējušas jau gandrīz 100 gadus. ASV ir uzticamākais un ciešākais sabiedrotais un partneris, kas atbalsta Baltijas veiktos pasākumus, kā arī palīdz cīnīties ar dažādiem drošības apdraudējumiem, ar ko Baltija saskaras.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

British Steel: Mūs interesē Liepājas metalurga darbības atjaunošana, nevis aktīvu iegāde

LETA, 16.05.2018

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Konsorcijam, kurā ietilpst Lielbritānijas uzņēmumi «British Steel», «Greybull Capital» un Igaunijas uzņēmums «Baltic Metal Holding», interesē maksātnespējīgā «KVV Liepājas metalurga» («Liepājas metalurgs») darbības atjaunošana, nevis aktīvu iegāde, intervijā aģentūrai LETA uzsvēra «Greybull Capital» partneris Daniels Goldsteins.

Viņš norādīja, ka nevēlas detalizēti komentēt, kāpēc konsorcijs izstājās no «Liepājas metalurga» pārdošanas procesa pagājušā gada vasarā, bet atzīmēja, ka patlaban «šķiet ir iespēja kompānijas iegādi veikt konstruktīvā veidā», tāpēc aprīļa vidū konsorcijs atkārtoti paudis vēlmi iegādāties visu maksātnespējīgā «Liepājas metalurga» mantu kopumā. «Iepriekšējā pieeja lielākoties bija izsolīt aktīvus, bet šādā procesā mēs nebijām ieinteresēti. Mūs interesē veidot biznesu. Bizness un aktīvi ir atsevišķas lietas. Lai bizness veiksmīgi veidotos, ir aktīvi jāiesaistās visām ieinteresētajām pusēm, un tieši uz to mēs ceram. Aktīvi, protams, ir svarīgi, bet tas nav noteicošais. Tas, ka tev būs noteikti aktīvi, vēl nenozīmē, ka būsi veiksmīgs, » teica Goldsteins.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Piecas globālas tendences un to nozīme Latvijas kontekstā

Latvijas Bankas ekonomists Andris Strazds, 11.06.2018

Foto: Ieva Leiniša/LETA

Jaunākais izdevums

Latvija saskaras ar būtisku globālās ārējās vides nenoteiktību. Ir daudz dažādu faktoru, kas to veicina: plaisas pasaules kārtībā, kāda tā bija izveidojusies pēc aukstā kara, straujas klimata un tehnoloģiju pārmaiņas, pastāvīga urbanizācija un ekonomiskās aktivitātes ģeogrāfiskā koncentrācija, demogrāfiskās pārmaiņas un populisms.

Tie ir tikai daži no galvenajiem faktoriem, tāpēc grūti noformulēt nākotnē gaidāmo pārmaiņu bāzes scenāriju. Tomēr ārējo vidi veido un arī turpmāk veidos vairākas ilgāka termiņa tendences, kas politikas veidotājiem ļauj izdarīt svarīgus secinājumus. Šī raksta mērķis ir aplūkot atsevišķas globālās tendences, kuras varētu ietekmēt Latviju, un piedāvāt atbilstošus politikas pasākumus, ko nenāksies nožēlot.

Attīstīto valstu vidusslāņa negatīvais viedoklis par globalizāciju

Pēdējā Eiropas un ASV vēlēšanu ciklā kandidāti ar nacionālistisku noskaņojumu un negatīvu viedokli par globalizāciju guva nozīmīgu sabiedrības atbalstu vai pat tika ievēlēti amatā. Visspilgtākais piemērs ir Donalda Dž. Trampa (Donald J. Trump) ievēlēšana ASV prezidenta amatā, sabiedrībai atbalstot viņa aicinājumu īstenot nacionālistiskāku ekonomisko politiku un solījumu pārskatīt svarīgāko ASV parakstīto tirdzniecības līgumu nosacījumus. Trampa administrācija jau izstājusies no Klusā okeāna reģiona partnerības (TPP), apturējusi sarunas par Transatlantisko tirdzniecības un investīciju partnerību (TTIP) ar Eiropas Savienību (ES), kā arī pārskata Ziemeļamerikas brīvās tirdzniecības nolīguma (NAFTA) noteikumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Zemo procentu laikmeta ietekme uz investoru rīcību fiksēta ienesīguma vērtspapīru tirgū

Latvijas Bankas ekonomists Erlands Krongorns, 12.06.2018

Mājsaimniecību un nefinanšu uzņēmumu eiro noguldījumu vidējās svērtās gada procentu likmes jauniem darījumiem Latvijas kredītiestādēs

Avots: Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Līdz ar ekonomikas izaugsmes atgriešanos pēdējā laikā arvien vairāk publiskajā telpā parādās debates par centrālo banku noteiktajām procentu likmēm. Jau ilgāku laiku tās ir bijušas rekordzemos līmeņos. Kā tas ietekmējis investorus un kā tie rīkojušies aizvadītajos gados?

Daudz plašāk publiskajā telpā runāts par to, kā zemas procentu likmes veicina ekonomikas aktivitātes pieaugumu, samazinot uzņēmēju un mājsaimniecību procentu maksājumus par kredītiem un sekmējot patēriņu. Tāpat zemas procentu likmes palīdz uzņēmumiem vieglāk un lētāk piekļūt naudas resursiem, kas veicina jaunas investīcijas un ļauj tiem straujāk attīstīties. Ilgā laika periodā mēs visi esam ieguvēji no zemākām procentu likmēm periodā, kad pēc ekonomikas kritumiem nepieciešams veicināt straujāku atkopšanos un izaugsmi, tomēr īsā laika posmā ir arī zaudētāji, un tie ir kapitāla īpašnieki, kas veic ieguldījumus fiksēta ienesīguma vērtspapīru tirgū. Kapitāla īpašnieku zaudējumi veidojas no negūtiem ienākumiem, ko tie varētu gūt, ja procentu likmes būtu augstākas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Iemūrē kapsulu SWH Biroju centrā

Zane Atlāce - Bistere, 18.06.2018

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Ar svinīgu kapsulas iemūrēšanu uzsākta SWH Biroju centra savienojošās daļas starp esošajiem korpusiem būvniecība, kas ir viens no būtiskākajiem posmiem pērn decembrī sāktajā biroju centra ēku - Skanstes ielā 50A, 52, 52A – pārbūves procesā.

Plānots, ka pēc SWH Biroju centra ēku pārbūves pārbūvēto ēku biroja telpu platība būs 12 000 m2, bet kopējā biroju centra nomai piedāvāto telpu platība teju 40 000 m2.

SWH Biroju centra ēku pārbūvju mērķis ir ne tikai palielināt iznomājamo telpu platību, bet arī modernizēt biroju centru un uzlabot tā infrastruktūru. Saskaņā ar pārbūves ieceri biroju ēkas Skanstes ielā 52 un 52A tiks savienotas ar jaunbūvi, kurā atradīsies galvenā ieeja gan abās esošajās ēkās, gan visā kvartālā. Tāpat abām ēkām plānots palielināt stāvu skaitu līdz 6 stāviem. Savukārt biroju ēkai Skanstes ielā 50A pārbūves procesā tiks demontēti esošie ēkas slīpie jumti un jumta stāvi, to vietā izbūvējot 2 stāvus, kā rezultātā ēkai būs pilni 4 virszemes stāvi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Uzsākta Ülemiste tirdzniecības centra paplašināšana Tallinā

Monta Glumane, 28.08.2018

Foto: Mareks Metslaids

Jaunākais izdevums

Baltijas valstu tirdzniecības centru attīstītājs un apsaimniekotājs Linstow Center Management ar kapsulas iemūrēšanas ceremoniju nupat nosvinējis Ülemiste tirdzniecības centra paplašināšanas uzsākšanu. Iecerēts, ka durvis tas vērs jau 2019. gada jūnijā, informē SIA Linstow Center Management.

«Pašlaik Linstow Center Management Baltijas valstīs paplašina trīs iepirkšanās centrus, bet kopumā Latvijā un Igaunijā apsaimnieko sešus centrus. Mēs varam lepni teikt, ka šī paplašināšanās, kas padarīs Ülemiste par 125 000 kvadrātmetru lielu iepirkšanās un izklaides centru, to ierindos lielāko Eiropas tirdzniecības centru vidū un Baltijas tirdzniecības centru augšgalā,» stāsta AS Linstow valdes priekšsēdētājs Pērs Mortensens.

SIA Linstow Center Management valdes priekšsēdētājs Frode Gronvolds norāda, ka pamatā cilvēki labprāt apmeklē tirdzniecības centrus, jo tajos ir veikalu dažādība, tomēr paplašināšanas mērķis ir papildus iepirkšanās iespējām piedāvāt arī kvalitatīvu izklaidi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Paziņos Baltijas M&A un privātā kapitāla balvu ieguvējus

Elīza Grīnberga, speciāli DB, 17.10.2018

Foto: pixabay

Jaunākais izdevums

Ceturtdien, 18.oktobrī Baltijas M&A un privātā kapitāla foruma 2018 laikā tiks paziņoti Baltijas M&A un privātā kapitāla balvu ieguvēji.

Pirmie seši mēneši Baltijā 2018. gadā uzņēmumu pirkšanas un pārdošanas (M&A) nozarē aizvadīti aktīvi, liecina Prudentia M&A Folio dati. Šā gada pirmajā pusgadā kopumā tika izziņoti 137 M&A darījumi, kur vismaz vienu no darījuma pusēm pārstāv kāda no Baltijas valstīm. Ja salīdzina 2018. gada pirmos sešus mēnešus ar šo pašu periodu 2017. gadā, tad šogad M&A nozare Baltijā bijusi par 26 darījumiem jeb 23% piesātinātāka. 2018. gada pirmajos sešos mēnešos 28 Baltijas M&A darījumiem bija publiski pieejamas vērtības, kuru akumulētā summa bija aptuveni 976,3 milj. EUR. Lielāko trīs darījumu vērtība aizņem aptuveni 70% no kopējās publiski pieejamās darījumu summas Baltijas M&A sektorā. 2018. gadā pirmajos sešos mēnešos izziņotie darījumi pārsvarā bija Baltijas reģiona ietvaros, veidojot 54% no kopā izziņotajiem M&A darījumiem. Vienas valsts ietvaros pārliecinoši aktīvākā bija Igaunija, kur tika izziņoti 32 M&A darījuma, kam sekoja Lietuva un Latvija ar attiecīgi 24 un 7 izziņotiem M&A darījumiem. Toties tieši Latvijas uzņēmumi analizētajā periodā bija visizplatītākie starptautisko investoru lokā. 15 izziņotajos M&A darījumos Latvijas uzņēmumu iegādājās ārpus Baltijas bāzēts uzņēmums, Lietuvā un Igaunijā šāda tipa M&A darījumi tika izziņoti attiecīgi 12 un 8 reizes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - KNAB veikta kārtējā reorganizācija

LETA, 17.10.2018

Foto: Edijs Pālens/LETA

Jaunākais izdevums

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) veikta kārtējā reorganizācija, kuras rezultātā septiņas amatpersonas nolēmušas darbu birojā pamest, sešām no tām dodoties izdienas pensijā, liecina aģentūra LETA rīcībā esošā informācija.

KNAB aģentūrai LETA apgalvoja, ka biroja amatpersonu skaita samazinājums būtiski neietekmē tā uzdevumu izpildes kvalitāti, kā arī sekmīgu biroja funkciju nodrošināšanu.

«Uzsveram, ka KNAB reorganizācija ir pārdomāta, uz analīzi balstīta vairāku mēnešu mērķtiecīga darba rezultāts. Tās laikā netika likvidētas amata vietas, proti, netika samazināts kopējais amata vietu skaits, bet tika veiktas izmaiņas KNAB struktūrā, amatpersonu/darbinieku štatu un amatu sarakstā,» norādīja birojā.

KNAB priekšnieks Jēkabs Straume šodien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā skaidroja, ka vēl viens iemesls reorganizācijai bijis tas, ka līdz šim birojā bija ļoti lielas nodaļas, kurā strādāja līdz pat 20 cilvēki. Tik lielas nodaļas valsts pārvaldes sistēmā esot ļoti grūti vadīt, tāpēc «zelta standarts» esot nodaļas ar 10 līdz 12 cilvēkiem.

Komentāri

Pievienot komentāru