Kā top?: iesals pirmajā Latvijas iesalnīcā

2014. gada 07. februāris plkst. 7:27
Autors: Gunta Kursiša
Sadaļa: Foto stāsts
Dalies ar šo rakstu

Šogad atklātā iesalnīca Jelgavas novada Staļģenē ir vienīgā šāda ražotne Latvijā. Patlaban tā jau ir pagatavojusi savu otro iesala partiju, bet Db.lv viesojās Staļģenē laikā, kad notika alus miežu diedzēšanas process. Piedāvājam fotogalerijā aplūkot, kā top iesals.

Iesalnīca uzcelta uz deviņdesmitajos gados būvēt iesāktas iesala ražotnes bāzes. Deviņdesmitajos gados tika uzcelta pati ēka un daļa diedzētavas, taču infrastruktūra, graudu glabātuve un kalte tika uzbūvēta aizvadītā gada laikā. Kopējas investīcijas ieslanīcas būvē ir trīs miljoni eiro, no kuriem vienu miljonu plānots atgūt, piesaistot Eiropas fondu līdzfinansējumu.

Patlaban vidēji iesala cena Eiropā svārstās atkarībā no dažādiem parametriem. Dažādi Eiropas ražotāji pārdod iesalu no 405 eiro līdz 500 eiro par gaišā iesala tonnu.

Gaišais iesals ir katra alus pamatā, un Latraps iesalnīca cer vidēji uz 20 - 25% Latvijas iesala tirgus. Latraps Staļģenes struktūrvienības vadītājs Agris Stauģis gan neatklāj, kuriem alus darītājiem iesals varētu tikt piegādāts, taču zināms, ka Latraps iesalu izmēģinās arī Aldaris. Par to uzņēmums paziņoja ceturtdien, 6. februārī.

«Latvijā gadā vidēji patērē 20 – 25 tūkstošus tonnu iesala, savukārt mēs plānojam pilna gada laikā saražot līdz pieciem tūkstošiem tonnu iesala,» pauda A. Stauģis. Realizējot otru projekta kārtu, A. Stauģis plāno iesalnīcas ražošanas jaudas kāpināt līdz desmit tūkstošiem tonnu iesala gadā. Tā kā līdz šim lielos apjomos Latvijā iesals nav ražots daudzu gadus, pašlaik Latvijā iesala ražošanā ir vēl jāeksperimentē, atzīst Latraps Staļģenes struktūras vadītājs. 

Tāpat Elejā tiek būvēta speciāli alus miežiem paredzēta līnija, kur notiks graudu priekšapsrtāde, kaltēšana, glabāšana, un to šķirošana pēc kvalitātes. Šobrīd līnija Elejā ir jau samontēta, un nākošās ražas laikā komplekss varētu būt gatavs, stāstīja A. Stauģis.

Līdz šim iesals Latvijā tika importēts. Piemēram, lietuviešiem ir divas iesalnīcas - viena no tām ir UAB Maltosa, kurā tiek saražoti vidēji  20 tūkstoši tonnu iesala gadā, un Viking Malta AB, kuras ražošanas jauda ir aptuveni 40 tūkstoši tonnu gadā. Tāpat Latvijā alus ražošanā tiek izmantots, piemēram, Vācijā vai Austrijā ražots iesals. Kaimiņiem igauņiem šobrīd nav iesalnīcu.

Alus miežu šķirne ir izvēlēta atbilstoši klimatiskajiem apstākļiem. Latvija ietilpst ceturtajā joslā, kas ir tāda pati kā, piemēram, Zviedrijas dienvidos un daļā  Dānijas.

No iesala, kurš tiek ražots Latraps iesalnīcā, varēs ražot jebkuru alu, jo aptuveni 90% katra alus ražošanā ir nepieciešams gaišais iesals.

Dalies ar šo rakstu