Cilvēkiem patīk saņemt atalgojumu par to, ka viņi iepērkas pie kāda konkrēta tirgotāja; viņi vērtē, kur par savu pirkumu gūs lielāku labumu

Par šo virtuālo biznesu, kas daudziem joprojām šķiet neizprotams, plašāk intervijā DB stāsta holandietis Gabi Kols (Gabi Kool), kurš jau 15 gadus strādājis ar lojalitātes programmām, bet šobrīd ir nobāzējies Latvijā, kur attīsta daudzpartneru jeb koalīcijas lojalitātes programmas Pins.

Lojalitātes bizness sācies kā aviokompāniju biežo lidotāju apbalvošanas programma, bet šobrīd pasaulē ir jau divi miljardi daudzpartneru lojalitātes karšu un vēl neskaitāmas individuālās veikalu, kafejnīcu, skaistumkopšanas u.c. kompāniju klientu kartes. Viena no daudzpartneru jeb koalīcijas lojalitātes programmām – Pins, kas iepriekš bija zināma kā BalticMiles, – radīta Latvijā uzņēmumā Coalition Rewards. Šobrīd šīs programmas karti lieto 1,9 miljoni cilvēku, no kuriem 1,2 miljoni to dara nevis tepat Latvijā, bet gan vairāk uz ziemeļiem – Somijā.

Tirgotājiem un pakalpojumu sniedzējiem allaž ir bijis izaicinājums ne tikai piesaistīt jaunus klientus, bet arī noturēt esošos, veidojot piederības sajūtu konkrētam zīmolam jeb lojalitāti.

Daudzo lojalitātes programmu pamata ideja ir sniegt savam pastāvīgajam klientam papildu labumus un iespējas. Viena monētas puse ir šo programmu saturs – labumi, ko uzņēmums piedāvā saviem klientiem, bet otra puse ir tehnoloģiskie risinājumi. Tiem jānodrošina klientam maksimālas ērtības un komforts, savukārt uzņēmumam – iespēja labāk iepazīt savus klientus un veidot mūsdienīgus, individualizētus piedāvājumus. Kā veidojas un ko sniedz digitālā lojalitāte? Vai digitāla lojalitātes karte strādā labāk nekā plastikāta?

Lojalitātes maigā vara

Līdzšinējie pētījumi par lojalitātes karšu izmantošanu ikdienas produktu mazumtirdzniecības sektorā pierāda, ka lojalitātes programmas ir ļoti būtisks darbības elements. Tās saglabā klientus, nodrošina klientu lojalitāti, veicina atkārtotu pirkumu veikšanu, uzlabo klientu apmierinātību, kā arī sniedz klientiem piederības sajūtu un vilina potenciālos klientus kļūt par klientiem.

No šā gada 10.maija par Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Ventspils biznesa inkubatora vadītāju kļuvis Guntis Čoders.

G. Čoderam ir bakalaura grāds uzņēmējdarbības vadībā, 10 gadu pieredze pārdošanā un 7 gadu pieredze IT nozarē darbā ar jaunuzņēmumiem. Piedalījies daudzu IT projektu izveidē gan kā komandas biedrs, gan vadītājs un idejas autors. Viens no pirmajiem Latvijā, kurš uzņēmumā «Farcore» darbojies ar papildinošās realitātes aplikācijām, vadījis viedo ielu apgaismojuma risinājuma jaunuzņēmumu «Citintelly», ASV bāzētam uzņēmumam «Infotelis» izstrādājis VoIP zvanu mobilo aplikāciju, bijis pūļa finansējuma kampaņas komandas dalībnieks, kā arī pasniedzis lekcijas par IT tehnoloģijām Latvijas uzņēmumiem.

Par savu pieredzes bagātāko projektu Ventspils biznesa inkubatora vadītājs uzskata «Walmoo», kas ir digitāls risinājums ērtai klientu lojalitātes programmu un mārketinga kampaņu realizācijai. Ar šo izstrādāto risinājumu viņš ieguvis 2.vietu LIAA rīkotajā biznesa ideju TV konkursā «Firmas Noslēpums», saņēmis grantu programmas «Atspēriens» atbalstu, apmeklējis Silīcija ieleju, izgājis biznesa akcelerācijas 3 mēnešu programmu «ABC Accelerator» Slovēnijā un piesaistījis finansējumu 200 000 eiro vērtībā.

Vidēji viena ekonomiski aktīvā Latvijas iedzīvotāja maciņā ir sešas atlaižu vai lojalitātes kartes, un tikai 3% iedzīvotāju ikdienā neizmanto lojalitātes kartes, liecina pētījumu aģentūras TNS veiktais pētījums.

Kopumā absolūtajam vairākumam jeb 97% iekonomiski aktīvo Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem r vismaz viena lojalitātes/atlaižu karte, kura tiek izmantota ikdienā.

Visbiežāk izplatītas ir to pakalpojumu sniedzēju lojalitātes vai atlaižu kartes, kuri ikdienā tiek izmantoti visbiežāk - tā ir pārtika un ikdienas preces (94%).

Salīdzinoši lielam skaitam ir būvmateriālu (69%), aptieku (57%), kā arī degvielas uzpildes staciju (51%) lojalitātes vai atlaižu kartes.

Trešdaļai (33%) ekonomiski aktīvo Latvijas iedzīvotāju ir kāda no lojalitātes kartēm sabiedriskajā ēdināšanā, savukārt 31% - apģērbu, apavu veikalos, bet 30% - kāda no tirdzniecības centru lojalitātes kartēm, liecina pētījuma rezultāti.

Sākot ar augustu, Zviedrijas mēbeļu un interjera preču mazumtirgotājs IKEA jaunajiem lojalitātes programmas dalībniekiem vairs neizsniegs plastmasas kartes. To vietā turpmāk tiks izmantoti digitāli risinājumi, kā arī tiks vienkāršota reģistrēšanās lojalitātes programmai.

IKEA Latvija veikala vadītāja Inga Filipova saka, ka līdz ar karšu digitalizāciju mainās lojalitātes programmas būtība: «Mūsdienās tā vairs nav noslēgta un priviliģēta klientu grupa. Lietotnes, fiziskie un digitālie risinājumi paver plašākas iespējas ikvienam. »

Galvenie iemesli, kāpēc plastmasas kartes tiek nomainītas pret digitālajām, ir ērtāka lietošana un mērķis samazināt plastmasas izmantošanu.

«Mēs IKEA šķirojam atkritumus, izmantojam atjaunojamo resursu enerģiju, savā sortimentā atsakāmies no vienreizlietojamajiem plastmasas izstrādājumiem. Nu ir pienācis laiks arī lojalitātes programmai kļūt dabai un lietotājiem draudzīgākai – atsakoties no plastmasas, speram soli tuvāk klientiem ērtākiem digitālajiem risinājumiem. Daudzi IKEA klienti veikalā ierodas vairākas reizes gadā, taču daļa no tiem lojalitātes karti nenēsā līdzi. Tā kā aptuveni 70 procenti Latvijas iedzīvotāju lieto viedierīces, lielākajai daļai IKEA klientu karte vienmēr būs līdzi – telefonā,» stāsta I. Filipova.

Klientu lojalitātes kartes patīk lielākajai daļai pircēju, kuriem tās nodrošina atlaides un bonusus izvēlētajos veikalos. Savukārt tirgotājiem tā ir efektīva iespēja nodrošināt pircēju uzticību un ieņēmumu stabilitāti. Liekas abpusēji izdevīgas attiecības. „Taču lojalitātes kartēm piemīt viens trūkums - saņemot kārtējo noderīgo plastikāta karti, tās aizņem pārāk daudz vietas pircēju makos” , skaidro PAYYAP vadītājs Helmuts Buļs. Iegādāties un nēsāt līdzi ietilpīgus makus? Sašķirot un ikdienā retāk lietotās kartes atstāt mājās? „Uz šiem diviem jautājumiem arī cenšamies rast atbildi”, secina Helmuts, kāpēc ir attīstīta lojalitātes platforma PAYYAP.

Pienācis laiks atslogot makus un virtualizēt savas lojalitātes karšu kolekcijas. Šādam nolūkam varam ērti izmantot rīku, kas vienmēr mums ir līdzi – viedtālrunis. Lojalitātes platforma PAYYAP, ko radījis tāda paša nosaukuma Latvijas IT uzņēmums, piedāvā plastikāta kartes pilnībā aizstāt ar viedtālruņos lejupielādētu mobilo aplikāciju. Tā ļauj lojalitātes programmu dalībniekiem ātri un ērti reģistrēt savus pirkumus, iegūt atlaides, uzkrāt bonusus un saņemt informāciju par aktuālajiem un izdevīgajiem piedāvājumiem. „Uz doto brīdi esam vienojušies ar Latvijas tirgotājiem ELVI un DOMO, tas nozīmē, ka PAYYAP platforma būs izmantojama šajos veikalos, bet vēl mazliet mums ir jāpastrādā, lai startētu. Gribam izteikt pateicību šiem Latvijas zīmoliem par uzticību”, turpina Helmuts. Platforma paredz, ka pircējs kartes vietā izmantos PAYYAP mobilo aplikāciju un pie kases noskanēs ekrānā redzamo QR kodu, kā rezultātā notiks pircēja atpazīšana, atlaides piešķiršana un/vai bonusu uzkrāšana.

Lojalitātes karte nav tikai plastmasas gabaliņš atlaidei. Tā ir starpnieks uzņēmuma attiecībās ar klientu

Labums tai jādod abām pusēm – uzņēmējam dati, ko var izmantot, lai uzrunātu klientu vēl labāk, bet pircējam – īpaša pieeja un atlaides.

Pašlaik attiecību pierādījums ir karte, taču arvien biežāk starpnieka loma tiek uzticēta viedtālrunim.

Dati – zelta vērtē

«Klientu ieguvumi ir atlaides, īpaši piedāvājumi un jaunumi, savukārt veikala ieguvums ir kontaktu datu bāze, kuru var izmantot mārketinga aktivitātēm,» atklāj Evija Majevska, Linstow Center Management Tirdzniecības centru komercdirektore. Zeķu veikalu Madam Baron zīmola īpašniece Inese Barone uzsver personalizēto piedāvājumu iespēju. Klientiem interesanti piedāvājumi ir viens no priekšnosacījumiem, kāpēc viņi izvēlas iepirkties tieši šajos veikalos.

Latvija ir izveidojusi unikālu vienotu veselības aprūpes lojalitātes programmu Baltijas valstīs, kuras realizācijā apvienojušies veselības aprūpes eksperti Latvijā „Veselības centru apvienība” (VCA), „Mēness aptieka" un „Centrālajā laboratorija”.

Ar plašu veselības aprūpes pakalpojumu klāstu veselības lojalitātes programma jau ir pieejama vairāk nekā 330 vietās visā Latvijā.

Kļūstot par vienotās „VESELĪBAS” lojalitātes programmas dalībnieku, ikvienam ir ērta iespēja saņemt punktus un tos izmantot jebkurā no trīs uzņēmumu 330 filiālēm – piemēram, sakrāt punktus, iegādājoties uztura bagātinātāju ar D vitamīnu „Mēness aptiekā”, un tērēt tos, lai segtu līdz pat līdz 50% no cenas par D vitamīna līmeņa analīzēm „Centrālajā laboratorijā” vai arī līdz 50% ārsta konsultācijai „Veselības centru apvienībā”.

Programma „VESELĪBA” ietver visus ambulatorās veselības aprūpes cikla pakalpojumus, ko piedāvā šie veselības uzņēmumi – pakalpojumus un aptieku produktus veselībai un profilaksei, diagnostikai un ambulatorajai ārstēšanai, kā arī dažādus rehabilitācijas un citus pakalpojumus, lai atbalstītu veselīgu dzīvesveidu.

Bez snobisma, bet ar pretenziju uz pasaules klasi – tā varētu dēvēt Latvijas restorānu centienus vīna karšu izveidē.

«Lai izveidotu izcilu vīna karti, nepieciešams apsēsts vīnzinis, kam jāstrādā tandēmā ar šefpavāru un saprotošu un naudīgu restorāna īpašnieku. Vīna karte ir ļoti nozīmīgs instruments klientūras pievilināšanā, lojalitātes veicināšanā un, protams, rentabilitātes uzlabošanā,» uzsver Riga Wine&Champagne festivāla un konkursa Baltic Wine List Awards dibinātājs Aigars Nords.

Personības aspekts

Pirms vīna kartes izstrādāšanas jāapzinās, vai tā domāta vīna bāram, kafejnīcai, casual dining vai fine dining restorānam. Tāpat svarīgs faktors ir atrašanās vieta – Rīgā vai kādā lauku nostūrī, kas kļūst aizvien populārāk. Tas ietekmē to, kas būs gala patērētājs. «Līdz ko pieskaramies restorānu lauciņam, prātīgi būtu pārdomāt, kāds ir šefpavāra gatavoto maltīšu rokraksts. Protams, vīns un ēdiens iet roku rokā, līdz ar to lielai daļai vīna kartē atrodamo dzērienu jābūt pakārtotiem ēdienam, ko restorānā pasniedz. Viens no restorāna klientu visbiežāk uzdotajiem jautājumiem ir – kādu vīnu ieteiksiet pie šī ēdiena? Lai gan ir iesaistītas divas lielas personības – šefpavārs un vīnzinis, viņi nevar strādāt katrs savā lauciņā, un es uzskatu, ka pasaulē tas vēl pieklibo,» stāsta restorāna Vincents vadītājs vīnzinis Raimonds Tomsons. Savukārt itāļu restorāna Monterosso līdzīpašnieks, vīna veikala Art-Vino īpašnieks Zandis Klebais akcentē, ka, veidojot restorāna vīna karti, jāņem vērā trīs iesaistīto pušu intereses – uzņēmuma īpašnieka, kurš gribēs pēc iespējas vairāk nopelnīt, klientu, kuri vēlēsies maksāt pēc iespējas mazāk, un vīnziņa, zāles pārziņa vai viesmīļa, kurš vēlēsies būt interesants, parādīt savas zināšanas. «Rīga katrā ziņā nav nedz lielākā, nedz izsmalcinātākā pasaules pilsēta, līdz ar to veidot tādas vīna kartes, kādas ir restorānos Ņujorkā vai Japānā, ir lieki – tas būtu vai nu dārgs hobijs, vai ceļš uz bankrotu. Mūsdienās vīna pasaule ir ārkārtīgi plaša, un tā ar katru gadu kļūst vēl daudzpusīgāka, līdz ar to aptvert visu vienā kartē nav iespējams. Es mudinu specializēties. Piemēram, Monterosso ir pieejama Itālijas stila virtuve, un arī vīna kartē akcents ir uz Itāliju, kas ir tik plaša un vīna reģioniem bagāta valsts, ka pietiktu pozīciju vismaz pieciem restorāniem,» stāsta Z. Klebais. Tai pašā laikā ir jāsaprot, ka ne visiem restorāniem ir vēlme un vajadzība veidot plašu vīna karti. Piemēram, restorāna Gutenbergs terase vadītājs Sandis Solims teic, ka vīna kartes noteikti veido tie restorāni, kuru īpašnieki mīl vīnu un neļauj piegādātājiem izdarīt spiedienu. Viņš atklāj, ka sākumā nedaudz aizrāvies ar sava rakstura parādīšanu vīna kartē, bet restorāna viesus tas neuzrunāja, tāpēc vīna karti nācās pārstrādāt. «Būtiski ir saprast, kādā virzienā restorāns plāno savu attīstību, kāda ir tā virtuves specifika un viesis. Kad ir apzināts pieprasījums un aptuvenā vīzija, var ķerties klāt pie vīna kartes skeleta izveides un tālāk jau parādīt tajā savu īpašo rokrakstu,» pieredzē dalās restorāna Kolonāde. Mūsu stāsti vīnzinis Aigars Ozoliņš, kurš atjaunoto vīna karti viesu vērtējumam nodevis pirms diviem mēnešiem.

Mūsdienās papildu saziņas funkcijām telefons iegūst arī norēķinu ierīces vaibstus, taču pagaidām maksājuma kartes vietā «pīkstināt» viedtālruni vēl nav norma.

«Gandrīz visām bankām ir bezkontakta kartes, vairākas bankas ir izveidojušas savus maciņus, ar kuriem var norēķināties arī ar telefonu. Nākamais risinājums būtu telefonu ražotāju maciņi – Apple Pay vai Samsung Pay,» saka Zanda Brīvule-Jansone, norēķinu karšu sistēmas operatora Worldline Baltics vadītāja. Fiziskajā pasaulē, iepērkoties veikalos, Apple Pay un Samsung Pay būs viena no vairākām bezkontakta norēķinu metodēm, un šajā vidē nebūs lielas starpības, vai maksāt ar telefonu vai karti. Viņas skatījumā, visbūtiskāk situācija mainīsies virtuālajā vidē, kad ar Apple Pay vai Samsung Pay varēs norēķināties arī e-komercijā. «Tās transakcijas būs tikpat drošās kā fiziskā vidē apstiprināti maksājumi ar PIN kodu,» viņa norāda.

Šobrīd gandrīz ikvienam iedzīvotājam ir kāda no lojalitātes kartēm, kas sniedz atlaides un priekšrocības dažādās jomās – pārtikas, degvielas, uztura bagātinātāju, apģērba, kosmētikas un citu preču iegādei.

Latvijā populārākās lojalitātes kartes, visticamāk, ir pārtikas iegādes jomā, DB pieļauj TNS Latvia mārketinga vadītāja Laura Vendele. Daļa tirgotāju vai pakalpojumu sniedzēju, pamatojoties uz klientu datiem no lojalitātes kartēm, piedāvā tiem speciāli izstrādātus piedāvājumus, ņemot vērā cilvēku pirkšanas paradumus. Tādējādi paralēli klientu lojalitātes karšu popularitātes pieaugumam aktuālāki kļūst datu drošības un ētikas dabas jautājumi.

Viens no pēdējā laika skaļākajiem gadījumiem ārvalstīs, kas balansē uz lojalitātes programmas ētikas robežas, bijis ASV, kurā izcēlās lielveikalus ķēde Target. Analizējot klientu datus, Target precīzi un detalizēti bija noteicis klienta vēlmes un vajadzības pat tik tālu, lai nosūtītu atbilstošu piedāvājumu grūtniecēm. Tādējādi īpašo atlaižu piedāvājumi reizēm izsūtīti pirms laika, kad sieviete par grūtniecību informējusi pārējo ģimeni.

3D kartes, sākot ar magnētiņu pie ledusskapja līdz A0 formāta Alpu kalnu ainavai, kas precīzi līdz milimetram atbilst realitātei, ir pašmāju uzņēmuma veikums, kas iespējams, pateicoties «Uzlex» vakuumformēšanas tehnoloģijai un radošam komandas darbam.

Vizuālo tehnoloģiju centrs SIA «WMT Baltic» jau vairāk nekā divdesmit gadu garumā nodarbojas ar industriālās drukas, lāzergriešanas un citu tehnoloģiju izmantošanu, kā arī dažādu drukas materiālu, celtniecības plastikātu, instrumentu un citu ar reklāmu saistītu produktu izgatavošanu un tirdzniecību.

Viens no tiem ir produktu zīmols «Uzlex», kurā ietilpst profesionālo instrumentu ražošana darbam ar pašlīmējošām plēvēm, vakuumiekārtu un polimēru ražošana, kā arī gatavo produktu izstrāde izmantojot šo tehnoloģiju. Zīmols «Uzlex 3D Map Publisher» tika izstrādāts ar mērķi piešķirt formu apdrukātajiem materiāliem, padarot izstrādājumus, kas bieži kalpo kā reklāmas, suvenīri vai vides objekti, aizraujošākus.

Klientu uzticību starptautiskie milži veicina ar atmaksātiem procentiem no pirkuma summas

Ierasto atlaižu un speciālo piedāvājumu vietā maksājumu karšu tirgū modē nāk naudas atmaksa klientiem no iztērētās summas. Starptautiskās kompānijas kopā ar bankām aizvien biežāk veido īpašas lojalitātes kartes ar maksājumu funkciju. Latvijā šādu karšu popularitāti pagaidām neprognozē, ņemot vērā pārāk mazo tirgus izmēru.

Darbojas kopā

Lielās starptautiskās kompānijas pasaulē šobrīd meklē iespējas, kā vairot patērētāju uzticību saviem produktiem un veicināt pārdošanas apjomus, savukārt kredītiestādes domā, kā saviem klientiem piedāvāt jaunas norēķinu kartes. Līdz ar to pēdējo gadu laikā aizvien izteiktāka kļuvusi dažādu nozaru kompāniju sadarbība ar bankām, izstrādājot kredītkartes, kas kalpo ne tikai kā maksājumu līdzeklis, bet arī kā lojalitātes kartes, piedāvājot uzņēmuma klientiem naudas atmaksu vai speciālus bonusus par iepirkšanos konkrētās kompānijas veikalos. Kā liecina Nilson Report pētījums, tieši pēdējā laikā karšu izdevēji lielāku uzmanību vērš nevis uz atlaižu piedāvājumiem, piemēram, viesnīcām vai restorānu apmeklējumiem, bet gan tieši naudas atmaksai no konkrētas iztērētās summas attiecīgās kompānijas tirdzniecības vietās, un vēl vairāk – daļa to piedāvā iztērēt tieši šī uzņēmuma veikalos, līdz ar to klients aizvien ciešāk tiek piesaistīts konkrētajai kompānijai.

Pieaugošā maksājumu karšu popularitāte sniedz iespēju uzņēmējiem izmantot tās kā mārketinga rīku, - apvienojot lojalitātes un maksājumu funkciju vienā un izdot kopzīmola kartes. 2015. gadā Latvijā visvairāk lietotais bezskaidrās naudas maksāšanas līdzeklis bijis maksājumu kartes, kā liecina Latvijas Bankas maksājumu statistikas dati.

Karšu maksājumu skaits 2015. gadā bija 215,2 miljoni, bet to apjoms – 4,2 miljardi eiro. Salīdzinājumā ar 2014. gadu, karšu maksājumu skaits pieaudzis par 12,7%, bet apjoms – par 11,1%.

«Kopzīmola kartes sāk aktīvi savā ikdienā izmantot arvien jaunāki lietotāji. Piemēram, tā saucamā Millenium paaudze ir daudz atvērtāka dažādiem inovatīviem risinājumiem, kas ir risks konservatīvajai banku nozarei. Kāpēc? Šī paaudze ne tikai izmanto alternatīvo (nebanku) finansēšanas veidu, bet ir arī daudz atvērtāki dažādiem lojalitātes piedāvājumiem. Kopzīmola kartes ir viens no veidiem,» atzīst Maksims Jaroševskis, Transact Pro valdes loceklis.

Pārtikas mazumtirgotāji apgalvo, ka lojalitātes karšu īpašnieku personas dati ir drošībā

Tāpat slepenībā tiek turēta informācija par pircēja iepirkšanās paradumiem, DB uzsver aptaujātie pārtikas mazumtirgotāji. «Veikala interesēs diez vai būtu šo informāciju kādam pārdot reklāmas nolūkos, jo viņi paši vēlas kontrolēt šos datus un reklāmu/informāciju, ko nogādāt klientiem. Ja nu vienīgi atsevišķi katram ražotājam par viņa preču noietu, bet, cik man zināms, tad lielveikali nav īpaši dāsni arī ar šo informāciju. Datu izpaušana nav veikala interesēs, līdz ar to pircēji var justies droši,» stāsta digitālo risinājumu ieviesējas SIA Walmoo līdzīpašnieks un vadītājs Guntis Čoders.

«Rimi ļoti strikti pieturas pie personisko datu aizsardzības politikas. Mūsu lojalitātes datiem ir pieeja tikai ļoti ierobežotam darbinieku lokam, kuriem tas ietilpst tiešajos darba pienākumos un kuriem tas ir nepieciešams konkrēto klientu apkalpošanā. Pārējiem darbiniekiem nav pieejas Mans Rimi lojalitātes karšu lietotāju personiskajiem datiem,» stāsta Rimi Baltic biznesa attīstības direktore Gundega Martinsone. Šis gads ir arī zīmīgs, jo Rimi ļoti strikti strādā pie jaunās personas datu aizsardzības regulas atbilstības aktivitātēm, kas nozīmē, ka līdz brīdim, kad regula stāsies spēkā, Rimi darbinieki būs gatavi un procedūras būs atbilstošas regulas prasībām.

Pārdošanas jomā mēs piesardzīgi svinam uzvaras, kad ierodas jauni klienti.

Tomēr katrā uzņēmējdarbības mācību grāmatā teikts, ka pārdošana jaunam klientam izmaksā trīsdesmit reizes dārgāk nekā pašreizējam. Un mēs joprojām pieliekam vairāk pūļu, lai atrastu jaunus klientus, nevis veidotu ilgtermiņa attiecības ar viņiem.

Varbūt, piesaistot jaunus klientus, mēs jūtam lielāku lepnumu? Vai šampanietis ir garšīgāks, svinot jaunu pārdošanas darījumu? Veiksmīga klientu aiziešanas novēršanas kampaņa reti beidzas ar biroja ballīti.

Kāpēc uzvara ir tikai sākums?

Mūsdienu uzņēmējdarbība ir balstīts uz ilgtermiņa attiecībām ar klientiem. Lielākā daļa veiksmīgu uzņēmumu pielāgojas mainīgajām klientu vajadzībām, nodrošina izcilu klientu apkalpošanu un maksimāli palielina klientu vērtību ilgtermiņā.

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) esot bijis padomā aplikt ar nodokļiem lojalitātes kartēs uzkrāto naudu, tomēr šis plāns tālāk netiks virzīts.

VID pārstāve Ināra Pētersone informēja, ka VID šāds plāns - aplikt ar iedzīvotāju ienākumu nodokli lojalitātes karšu naudu - esot bijis, tomēr tas netiks virzīts tālāk. «VID nevajadzētu uzlikt iedzīvotājiem papildu birokrātisko slogu saistībā ar klientu lojalitāšu karšu izmantošanu,» viņa pauda.

Tāpat VID lojalitātes kartēs uzkrāto informāciju vēlējās izmantot cīņai pret ēnu ekonomiku, izmantojot karšu informāciju par veikalos iztērētajiem līdzekļiem, tomēr šī ideja netika netiks virzīta tālāk.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) savā rīcībā nedrīkst balstīties uz datiem, kas nav pilnībā ticami, un nav pamata uzskatīt, ka klients, saņemot lojalitātes karti, par sevi ir sniedzis pareizu informāciju. Tāpat arī, norēķinoties par pirkumiem, klientam netiek prasīts uzrādīt personu apliecinošu dokumentu, norādīja komisijas deputāts Ingmārs Čaklais.

Galvaspilsētas iedzīvotājiem ilgs laiks jāpavada milzīgās rindās, lai saņemtu Rīdzinieka kartes, kas dos iespēju lētāk izmantot sabiedrisko transportu, novēroja aģentūra LETA.

Kā informēja Rīgas pašvaldības SIA Rīgas satiksme preses sekretārs Viktors Zaķis, Rīgas satiksmei ir astoņi klientu apkalpošanas centri, kuros šīs kartes var saņemt.

Klientu apkalpošanas centru laiks pagarināts, un tie strādā bez brīvdienām no plkst.9 līdz plkst.21. No novembra papildu astoņi klientu apkalpošanas centri atklāti sadarbībā ar Rīgas namu pārvaldnieku. Arī šie centri decembrī strādā no plkst.9 līdz 21.

Savukārt pašvaldības rajonu izpilddirekcijās atvērti vēl trīs klientu apkalpošanas centri.

Minētie apkalpošanas centri nestrādās tikai Ziemassvētkos un gadu mijā - 24.decembrī un 25.decembrī, kā arī 31.decembrī un 1.janvārī.

Saskaņā ar jauno Eiropas Savienības Vispārīgo datu aizsardzības regulu veikalu tīkls Rimi veicis izmaiņas Mans Rimi lojalitātes programmā un uzsācis vērienīgu kampaņu savu pircēju personas datu atjaunošanai, informē uzņēmumā.

Turpmāk, reģistrējoties programmā, pircējiem vairs nebūs jānorāda savs uzvārds, kā arī vajadzība pēc citiem datiem variēs atkarībā no pircēju vēlmes saņemt dažādas Rimi lojalitātes kartes priekšrocības.

«Līdz ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas tiešas piemērošanas uzsākšanu šā gada 25.maijā Latvijā tiks īstenots tās galvenais mērķis – mazināt ģeogrāfisko robežu radīto birokrātiju fizisko personu datu apstrādes un uzglabāšanas jomā un harmonizēt pielāgojamās tiesību normas un prakses. Turpmāk visiem Eiropas Savienības uzņēmumiem neatkarīgi no to reģistrācijas valsts tiks nodrošināti vienoti datu aizsardzības noteikumi un piemērots vienas pieturas aģentūras princips, izvairoties no nacionālajām atšķirībām likumdošanā un veicinot uzņēmumu vienkāršāku un lētāku darbību Eiropas Savienībā. Savukārt patērētāju ikdienā būtiskas izmaiņas nebūs jūtamas – datu aizsardzības vispārējie principi regulā paliek nemainīgi; tie jau šobrīd ir spēkā un tiek pielietoti praksē,» pauž Datu valsts inspekcijas direktora vietniece Lāsma Dilba.

http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard02(395).jpg

Dzirdot dažādu valsts iestāžu ieceres, laiku pa laikam rodas sajūta, ka Latvijā ir izsludināts konkurss par absurdākās idejas paušanu, apsolot balvā kaut ko tiešām vērtīgu. Lai uzskaitītu visus prāta stumšanas stūrī piemērus, ko Latvija piedzīvojusi pēdējo pārdesmit gadu laikā, ar vienu avīzes numuru droši vien izrādītos par maz.

Tāpēc vietas taupīšanas nolūkos pievērsīsimies tikai pēdējam «šedevram» - VID ir iecerējis kontrolēt personu naudas plūsmu, izmantojot lielveikalu rīcībā esošos datus saistībā ar dažādām lojalitātes programmām, izsniegtajām klientu kartēm un tamlīdzīgām lietām.

Pēc pagājušajā gadā veiktās vērienīgās "Delikatess" nodaļas rekonstrukcijas universālveikals Stockmann turpina attīstību, investējot digitālajos projektos.

1. jūnijā darbu uzsāka jauna lojalitātes programma un aplikācija klientiem, savukārt jūnija beigās paredzēts laist klajā jaunu modes un mājas preču e-veikalu. Visi risinājumi darbosies Baltijas valstīs un Somijā.

"Šogad universālveikala fokusā ir daudzkanālu iepirkšanās vides attīstība, un šie jaunie risinājumi palīdzēs nodrošināt vienlīdz augstu klientu iepirkšanās pieredzi visos mūsu kanālos kā klātienē, tā e-vidē. Gan jaunā aplikācija un lojalitātes programma, gan e-veikals veidoti, ņemot vērā mūsu klientu vēlmes un pielāgojoties viņu vajadzībām. Mums vienmēr ir svarīgi nodrošināt klientus ar tādām izvēlēm, kas atvieglotu viņu dzīvi, padarītu to ērtāku un iedvesmojošāku," norāda universālveikala Stockmann direktore Dace Goldmane.

Telekomunikāciju uzņēmums Lattelecom aizsāk, pēc paša uzņēmuma vārdiem, vēl nebijušu lojalitātes programmas modeli Latvijā, kas ļauj klientiem izvēlēties un pašiem veidot lojalitātes bonusus virtuālajā vidē.

Latvijā esot maz izplatītas lojalitātes programmas, kas mērķtiecīgi būtu veidotas tieši uzņēmumiem. Lattelecom veiktajā izpētē noskaidrots, ka pārsvarā uzņēmumiem kā lojalitāti veicinoši instrumenti tiek piemērotas kampaņveidīgas atlaides pakalpojumiem, organizēti klientu pasākumi vai dāvinātas korporatīvas dāvanas.

Lattelecom jaunā biznesa klientu lojalitātes programma tiek veidota sadarbībā ar kolektīvās iepirkšanās portālu Cherry.lv un portālu nozare.lv. Sadarbībā ar Cherry.lv Lattelecom Biznesa klientiem tiek piedāvāta iespēja izmantot piedāvājumu ar īpašu atlaidi 3 kategorijās – birojam, izglītībai un izklaidei. Ar šiem piedāvājumiem var iepazīties Lattelecom Biznesa e-žurnālā. Piedāvājumi ir izvietoti uz Cherry.lv platformas, taču tiem iespējams piekļūt vienīgi ar Lattelecom Biznesa e-žurnāla starpniecību.

Mums ir bažas, ka cilvēki, baidoties no iespējamām privāto datu pārbaudēm, varētu sākt atteikties no dalības programmā vai arī izmantot fiktīvus datus, tādējādi liedzot sev daļu no programmas priekšrocībām.

Tā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ieceri kontrolēt personu datus, izmantojot lielveikalu rīcībā esošos datus, komentē Rimi Latvia Mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja Zane Eniņa. «Būtu svarīgi apzināties, ka, lai izsekotu konkrētas personas finansu darījumiem, iespējams, lojalitātes kartes nav piemērotākais instruments dēļ informācijas pārbaudāmības un kartes lietošanas specifikas. Piemēram, tā kā uz kartes nav personu identificējošas informācijas, tad praksē sastopamies ar gadījumiem, kad ģimenes locekļi tās mēdz savā starpā sajaukt, vai arī neprecējies pāris, iepērkoties kopā, lieto vienas personas lojalitātes karti, savukārt otrs samaksā par pirkumu,» viņa norāda.

Attīstot ilgtspējīgus finanšu pakalpojumus, banka Citadele Baltijas valstīs sāks izsniegt jauna dizaina maksājumu kartes, kas izgatavotas no 95 % pārstrādātas plastmasas. Turklāt jaunajām kartēm pievienota papildu funkcionalitāte, lai tās būtu ērti lietojamas arī cilvēkiem ar redzes traucējumiem.

Līdzšinējo X smart, X supreme un X prime karšu vietā klienti, kuri vēlēsies noformēt jaunu maksājumu karti, turpmāk varēs izvēlēties kādu no C (Citadeles) kartēm – C smart, C supreme vai C prime. C kartes veidotas jaunā dizainā, taču pakalpojumu ziņā tās saglabā pilnīgi visas X karšu priekšrocības. Tāpat kā līdz šim C kartēm būs trīs līmeņi: smart, supreme un prime.

Kartēm būs pieejami dažādi krāsu varianti. "Citadeles maksājumu kartes ir iecienītas visā reģionā, tāpēc esam radījuši produktu, kas apvieno esošās priekšrocības ar pilnveidotiem jauniem, lietotājiem svarīgiem risinājumiem. Piemēram, pārstrādāto materiālu kartes ir videi draudzīgākas. Savukārt, veidojot dizainu, karšu sānā iestrādāts izgriezums, kas cilvēkiem ar redzes traucējumiem palīdzēs saprast, kā pareizi karti ievietot bankomātā vai terminālī. Tāpat uz kartēm Braila rakstā iestrādāti nosaukumi, lai varētu atšķirt maksājumu kartes, ja tās ir vairākas. Lai arī daļai klientu kartes dizains ir būtisks, vispirms aicinām iepazīties ar karšu līmeņu priekšrocībām un izvērtēt sev nepieciešamos pakalpojumus,” norāda Vladislavs Mironovs, bankas Citadele valdes loceklis stratēģijas realizācijas, digitālās un biznesa attīstības jautājumos.

Latvijas iedzīvotāji dod priekšroku mārketinga akcijām, kas paredz tūlītējus ietaupījumus - pastāvīgo klientu lojalitātes programmas (64%) vai cenu atlaides (63%), liecina Swedbank Uzņēmējdarbības kompetences centra (UKC) veiktā aptauja.

«Prasmīgi izvēlēta mārketinga stratēģija un taktika veicina uzņēmuma attīstību. Aptauja atspoguļo tendenci, ka iedzīvotāji visvairāk novērtē pastāvīgo klientu lojalitātes kartes. To iespējams izskaidrot ar faktu, ka, saņemot lojalitātes karti, klients ne tikai iegūst atlaides, bet arī piederības sajūtu konkrētajam zīmolam. Lojalitātes kartes ir lielisks palīginstruments arī pārdevējiem, kas palīdz veidot lojālo klientu loku un sniedz informāciju par klientu, kura dod iespēju pārdevējam izvērtēt , cik lielā mērā viņa pieņēmumi par klienta vēlmēm atbilst realitātei un kā to uzlabot, par labu klientam un sava uzņēmuma ilgtspējai,» komentēja Kristīne Krauze-Slucka, Swedbank Uzņēmējdarbības kompetences centra vadītāja.