No š.g. 1.-3.jūnijam Rīgā notika Eiropas lauksaimnieku organizācijas COPA-COGECA Prezidija sēde, uz kuru ieradušies vairāk nekā 100 lauksaimnieki no visas Eiropas Savienības (ES). COPA-COGECA ir lielākā profesionālā lauksaimnieku organizācija Eiropā, kura apvieno vairāk nekā 76 organizācijas no 26 ES dalībvalstīm. Kā svarīgākie temati tika apspriesti piena nozares smagā situācijā, iespējamie risinājumi un bioloģiskās lauksaimniecības sektora turpmākā attīstība, teikts paziņojumā medijiem.

Tiekoties ar lauksaimniekiem, Ministru prezidente Laimdota Straujuma aicināja COPA-COGECA lauksaimniekus sniegt priekšlikumus par situācijas uzlabošanu ES lauksaimniecībā. Ministru prezidente norādīja, ka šobrīd Eiropā no visiem normatīvajiem aktiem aptuveni 50% ir tieši lauksaimniecības nozarē, tādēļ viņa aicināja COPA-COGECA dot uzdevumu zinātniekiem izstrādāt priekšlikumus birokrātijas mazināšanai. Tas palīdzētu taupīt izmaksas, un veicinātu Eiropas lauksaimnieku konkurētspēju, norādot, ka «tikai bizness var apstādināt birokrātijas sniega bumbu.» Runājot par tā saukto Junkera investīciju plānu, L.Straujuma norādīja par iespēju dalībvalstīm sadarbībā ar valstu attīstības finanšu institūcijām radīt īpašas platformas, lai spētu tādā veidā piesaistīt finanšu līdzekļus.

Mūsdienu mainīgajā pasaulē investīcijām ir ļoti liela loma efektīvas, jaudīgas un ienesīgas tautsaimniecības attīstības nodrošināšanai. Tās ir nozīmīgs faktors ražošanas sekmēšanai un nodarbinātības veicināšanai, tādējādi stiprinot valsts ekonomisko attīstību, t.sk. konkurētspēju. Izaugsmes gados privātais sektors investē aktīvāk, savukārt krīzes laikā privātās investīcijas kļūst piezemētas pastāvošās nenoteiktības dēļ.

Tādā laikā tautsaimniecības stimulēšanai ļoti svarīgas ir investīcijas no valdības puses. Ierasti tās aptver sabiedrībai tādas nozīmīgas jomas kā transporta infrastruktūra, aizsardzība, izglītība, veselība un arī kultūra, kur privātā sektora investīcijas piesaistīt ir problemātiski.

Biznesa vidē investīcijas tiek veiktas, lai balstītu un attīstītu uzņēmējdarbību, investējot jaunās, uzlabotās ražošanas iekārtās vai pakalpojumu sniegšanas aprīkojumā, darbinieku profesionalitātes paaugstināšanā. Savukārt valdības investīciju mērķis ir nodrošināt ērtu, kvalitatīvu infrastruktūru un valsts nozīmes pakalpojumus nodokļu maksātājiem un sabiedrībai kopumā. Turklāt attīstīta infrastruktūra ir svarīgs priekšnosacījums jaunu privāto investīciju piesaistīšanā. Parasti publiskās investīcijas galvenokārt veic tādās jomās, kur privātās investīcijas nenonāk, piemēram, ceļu un tiltu būvēšanai, izglītības iestāžu un ārstniecības iestāžu būvniecībai un uzturēšanai, un tās izpaužas gan valsts, gan pašvaldību līmenī.

Jāveicina Latvijas piena produktu patēriņš vietējā tirgū, notikušajā ikgadējā kongresā uzsvēra lauksaimnieki.

Biedrība Zemnieku saeima (ZSA) priekšplānā izvirzīja atbalsta nepieciešamību krīzes skartajiem piensaimniekiem, kā arī turpmāko visas lauksaimniecības konkurētspējas stiprināšanu globālo ģeopolitisko un ekonomisko pārmaiņu kontekstā.

Uzrunājot kongresa dalībniekus, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs izteica atzinību ZSA līdzšinējai darbībai, kā arī uzsvēra nepieciešamību kopīgiem spēkiem turpināt virzīt lauksaimniecības attīstību. Ministrs norādīja, ka par nopietnu zemnieku pieeju lauksaimniecības kā nozares izaugsmei liecina arī rekordlielais pieteikumu skaits Lauku atbalsta dienestā, Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējuma saņemšanai investīciju projektiem. Tāpat ministrs klātesošos informēja, ka turpinās iesākto darbu, lai panāktu papildus ES atbalsta piešķiršanu piensaimniekiem.

Latvijā lielākā piensaimnieku kooperatīva Trikāta KS biedri trešdien piedalās protesta akcijas «Traktora brauciens Tallina – Brisele» pasākumā pieturas punktā pie Valmieras Domes, prasot godīgus ES tiešos maksājumus.

Kooperatīvs ir starp lielākajiem ziedotājiem tiešmaksājumu lobijam, šim mērķim līdz novembra sākumam iemaksājot 8944 latus, kā arī starp aktīvākajiem protesta akcijas organizētājiem. Trikāta KS valdes priekšsēdētājs un viens no Latvijas zemnieku interešu lobijiem Briselē Uldis Krievārs pauž gandarījumu par Igaunijas, Latvijas un Lietuvas zemnieku vienošanos kopīgā protesta akcijā, kas ir līdz šim lielākā un nozīmīgākā, ko Baltijas valstu iedzīvotājiem, reaģējot uz Briseles politiku, ir izdevies noorganizēt.

Kooperatīva biedri protesta akcijā piedalās ne tikai ar savu klātbūtni, bet arī ar 20 siena ķīpām no z/s Kūdras, kas šodien ir novietotas pie Valmieras Domes un tālāk tiks vestas uz Rīgu, Doma laukumu, kur 15.novembrī plkst 14.00 notiks nākamais traktora protesta brauciena pieturas punkta pasākums. Mazsalacas novada z/s Kūdras saimnieks Agris Ludriksons komentē: «Mums pašiem ir jābūt aktīviem savu interešu aizstāvēšanā un ikviena akcija jāatbalsta cik vien spējam. Eiropas atbalstam jābūt godīgam – vai nu visiem vienādi maksājumi vai arī nemaksāt nevienam.»

Saistībā ar Krievijas noteikto importa aizliegumu sākusi veidoties piena pārprodukcija, strauji krīt piena iepirkuma cena, kā arī pēdējās dienās tiek lauzti iepirkuma līgumi Lietuvā, līdz ar to atbalsts no valdības būtu jāsaņem ne tikai konkrētiem pārstrādes uzņēmumiem, bet arī problēmā iesaistītajiem piensaimniekiem, norāda apjautātie eksperti.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) piena grupas vadītāja Sandra Stricka sacīja, ka pārstrādātājiem steigšus jāmeklē jauni noieta tirgi, jo Latvijas tirgus piensaimnieku saražotajai produkcijai kļuvis par mazu, savukārt Lietuvas piena iepircēji tūlīt pēc Krievijas embargo izsludināšanas strauji reaģējuši un sākuši lauzt līgumus par piena iepirkumiem.

«Ir jau no zemniekiem informācija, ka Lietuvas uzņēmumi jau lauž iepriekš saslēgtos līgumus, kā arī piena iepirkuma cenas strauji krīt uz leju. Cenas nedaudz mazinājās jau iepriekš, bet līgumus gan sāka uzteikt tūlīt pēc Krievijas paziņojuma. Ne jau zemnieki ir vainīgi pie esošās krīzes, līdz ar to arī valdības un ES institūcijām ir jādomā, kā risināt izveidojušos situāciju un domāt, kur zemniekiem likt saražoto pienu,» sacīja zemniece.

Laikam ejot, atklājas, ka savulaik, vienojoties par dažādiem nosacījumiem, kas attiecas uz Latvijas iestāju ES, mūsu valsts amatpersonas ir parakstījušas teju visu pēc kārtas, īpaši neaizraujoties ar nākotnes scenāriju modelēšanu.

Parasti šādai neapdomībai ir arī noteiktas negatīvas sekas, taču nu esam nonākuši situācijā, kas ir vērtējama kā totāli muļķīga.

Proti, savulaik, vienojoties par piena ražošanas kvotām, mūsu atbildīgās amatpersonas ir ņēmušas vērā to, cik daudz ticis saražots tajā konkrētajā brīdī, taču lauksaimnieki ir izrādījušies produktīvāki, ražīgāki par valsts aparātā strādājošajiem un, gadiem ejot, attīstījušies, ražojot arvien vairāk. Rezultātā šogad, nesagaidot pat pusi no kvotu piešķiršanas perioda, daļa saimniecību tās jau ir izpildījuši par visiem 100%. Un tālākie iespējamie scenāriji šīm saimniecībām ir vienkārši neapskaužami. Viens no tiem - turpināt slaukt un izslaukto liet grāvjos. Vienkārši un muļķīgi! Otrs variants gan nav diez ko saprātīgāks - turpināt pilnvērtīgi ražot, realizēt savu produkciju, pārsniedzot kvotas, par šādu patvaļu maksājot ES naudas sodu. Turklāt sods ir noteikts lielākā apmērā, nekā šobrīd ir iespējams iekasēt, pārdodot pārstrādes uzņēmumiem pienu. Paši lauksaimnieki gan uzskata, ka šādu soda naudu vajadzētu maksāt no valsts budžeta, taču arī tad veidotos absurda situācija. Redz, Latvijas lauksaimniekiem neizdevīgus nosacījumus savulaik pieļāva konkrēti cilvēki, kuriem ir vārdi, uzvārdi un personas kodi, bet, maksājot, iespējams, par vairākos miljonos mērāmu soda naudu no valsts budžeta, principā tiktu paņemta nauda no visu nodokļu maksātāju kabatas, kas arī nebūtu pareizi. Tātad šis ir kārtējais apliecinājums tam, ka Latvijā ir pēdējais laiks noteikt personīgo atbildību par valsts vārdā parakstītajiem dokumentiem. Vienkārši pārāk bieži ir situācijas, kad konkrētu cilvēku sastrādātais ir jākompensē no valsts budžeta.

Situācija piena nozarē vasarā var kļūt kritiska, un nav skaidrs, kad tā uzlabosies, šodien pēc valdības sēdes atzina zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).

Vasara piena nozarē ir periods, kad piena apjomi palielinās, bet cenām paaugstināšanās pagaidām nav prognozēta. Tāpat arī neesot prognozējams, kad situācija nozarē uzlabosies, un neesot ziņu, ka tuvākajā laikā no Krievijas puses varētu tikt atcelts embargo.

Mēs esam apsprieduši situāciju ar piena ražotājiem, tiek piedāvāti daudz un dažādi pasākumi, kas ir saistīti ar nodokļu samazināšanu, atlikšanu vai pārcelšanu. Taču tas viss ir saistīts ar valsts budžeta līdzekļiem, noteica ministrs.

Kā viens no risinājumiem ir meklēt eksporta tirgus piena produkcijai, ko Zemkopības ministrija arī piensaimniekiem iesaka darīt, klāstīja Dūklavs. Risinājumi, kā rīkoties, gan varot būt dažādi, piemēram, pārprofilēšanās. Ministrs uzsvēra, ka lauksaimniekiem nebūs visiem viens risinājums, bet katram atšķirīgs, ņemot vērā konkrēto situāciju.

Biedrība Lauksaimnieku apvienība lūgusi Latvijas Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu vērsties pie Latvijas piena pārstrādes uzņēmumiem ar aicinājumu «pārstāt lietot diskriminējošu politiku piena iepirkumu cenu veidošanā».

Šī diskriminējošā piena iepirkuma cenu politika piespiežot piensaimniekus ražot pienu par pašizmaksu vai pat zem tās, tāpēc radušies draudi, ka Latvijā likvidēs lielu govju ganāmpulku skaitu.

Kopš 2014. gada maija, kad Krievijas Federācija ieviesa embargo Latvijas lauksaimniecības produkcijai, vislielākos zaudējumus ir cietusi Latvijas piensaimniecības nozare.

Šāda situācija radusies, jo Latvijā ir daudzas saimniecības ar salīdzinoši nelielu piena govju skaitu (50 – 500), kas nav konkurētspējīgas kopējā piena tirgū tāpēc, ka no šīm saimniecībām lielie pārstrādes uzņēmumi un kooperatīvi pienu iepērk par zemāko iespējamo cenu. 2015. gada maijā piena iepirkuma cenas Latvija svārstās no 14 līdz 33 eiro centiem par kilogramu, turklāt zemākās cenas tiek piemērotas saimniecībām, piena pārstrādātājiem apelējot pie zemās piena kvalitātes un loģistikas trūkuma. Pēc biedrības Lauksaimnieku apvienība domām, tas nav korekti, jo, piemēram, loģistikas izdevumi piena cenu var palielināt ne vairāk kā par 0,8 - 1,5 eiro centiem kilogramā.

Piensaimnieki saņems 7,9 miljoni eiro lielu ciltsdarba avansa maksājumu, lai nodrošinātu piena šķirņu slaucamo govju produktivitātes datu noteikšanas un izvērtēšanas pakalpojumu, informē Zemkopības ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Rūta Rudzīte.

Ministrijā skaidro, ka pēc Krievijas noteiktā preču importa aizlieguma Latvijas piensaimniekiem radušies zaudējumi, ko izraisījusi piena iepirkuma cenas krasa pazemināšanās, atsevišķās saimniecībās pat noslīdot zem piena ražošanas pašizmaksas. Lai segtu piensaimniekiem radītos zaudējumus un ļautu saglabāt ražošanas apmēru, vienlaikus novērstu augstvērtīgu piena šķirņu slaucamo govju izkaušanu ganāmpulka ciltskodolā, Ministru kabinets (MK) pirmdien pieņēma zināšanai Zemkopības ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu Par zaudējumiem piena nozarē.

Vienlaikus valdība apstiprināja grozījumus noteikumos par valsts atbalsta piešķiršanas kārtību piena šķirņu slaucamo govju produktivitātes datu izvērtēšanai.

«Galvenais, ko sagaidām no jaunās valdības, ir stabilitāti, iesāktā darba turpināšanu un spēju ātri reaģēt krīzes situācijās,» uzsver biedrības Zemnieku saeima valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja.

Zemnieku saeimas priekšsēdētājs Juris Lazdiņš vērtē, ka svarīgākais risināmais jautājums jau tuvākajās nedēļās būs 2015.gada budžets, tai skaitā finansējums pārejas posma valsts atbalstam un bezakcīzes dīzeļdegvielai. Tāpat jaunajai valdībai ir jādomā, kā visveiksmīgāk pārvarēt Krievijas Federācijas pārtikas embargo radītos zaudējumus, lai lauksaimnieki nezaudē savu saimniecisko darbību.

Viņš norāda, ka kopā ar 11.Saeimas deputātiem esam paveikuši vairākus nozīmīgus darbus lauksaimniecības attīstībai, kā, piemēram, darbs pie likuma par zemes privatizāciju lauku apvidos, kas lauksaimniekiem ir ļoti būtisks, lai Latvijas svarīgāko resursu saglabātu vietējo saimnieku rokās. «Ceram, ka ar 12.Saeimas deputātiem un topošo valdību darbs turpināsies tikpat konstruktīvi,» piebilst. J. Lazdiņš.

Konditorejas izstrādājumu un uzkodu ražošanas uzņēmuma Orkla Confectionery & Snacks Latvija valdes priekšsēdētāja amatā ar 2017. gada 1. februāri stājas Toms Didrihsons, kas pārņem līdzšinējā valdes priekšsēdētāja Erika Smita-Hansena pienākumus, savukārt uzņēmuma valdes locekļa amatu ieņem Orkla Confectionery & Snacks Latvija komercdirektors Jevgenijs Fedjaņins.

Pārmaiņas vadības komandā īstenotas, jo Eriks Smits-Hansens ir pabeidzis uzņēmuma iegādi un integrāciju Orkla grupā.

T. Didrihsonam ir vairāk nekā 12 gadu pieredze Orkla grupas uzņēmumos, pildot Orkla Confectionery & Snacks Latvija (iepriekš NP Foods) integrācijas direktora, finanšu direktora un valdes locekļa pienākumus, kā arī iepriekš strādājot dažādos amatos Orkla Foods Latvija (iepriekš Spilva). Viņš ir ieguvis bakalaura grādu banku un finanšu vadībā Kvīnslendas Tehnoloģiju universitātē, Austrālijā, kā arī uzņēmējdarbības vadības maģistra (MBA) grādu Rīgas Biznesa skolā.

Orkla Confectionery & Snacks Latvija veiks daudzmiljonu eiro investīcijas jaunas, multifunkcionālas ražotnes būvniecībā Latvijā. Jaunā ražotne sniegs uzņēmumam iespējas attīstīt efektīvāku ražošanu, nodrošināt stabilu produktu kvalitāti, plānot efektīvāku piegādes ķēdi un loģistiku, kā arī nodrošināt labākus darba apstākļus darbiniekiem. Šis ieguldījums papildinās Orkla Confectionery & Snacks Latvija investīcijas, kas pēdējo divu gadu laikā sasniegušas vairāk nekā 10 miljonus eiro, padarot šo par vienu no lielākajiem ieguldījumiem pārtikas ražošanas nozarē Latvijā. Šī ir daļa no uzņēmuma ilgtermiņa stratēģijas.

2017. gads noslēdzies ar Latvijas tautsaimniecības izaugsmi, kur svarīgu lomu ieņem investīciju aktivitātes pieaugums. Kādēļ līdzšinējos gados investīciju aktivitāte ir bijusi zema?

Vai šis ir īstermiņa uzrāviens, vai arī sākums straujākai attīstībai ilgtermiņā? Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, apskatīsim investīciju struktūru un tendenci, noteiksim galvenos uzņēmumu investīciju ietekmējošos faktorus, t.sk. Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu lomu investīciju dinamikā.

1. Pamatfakti par investīcijāmInvestīciju dinamika Latvijā atgādina amerikāņu kalniņus - strauju izaugsmi pirmskrīzes periodā nomainīja vēl straujāks kritums recesijas periodā. Tam sekoja palēciens 2011. gadā, mērens kritums 2013.-2016. gadu periodā un atkal uzrāviens pagājušajā gadā (1. attēls).

Lai saprastu šo izmaiņu cēloņus, pētīsim investīciju struktūru. Vispirms pirmskrīzes mājokļu burbuļa dēļ bruto pamatkapitāla veidošanā [1] no pārējām investīcijām nodalīsim investīcijas mājokļos. Redzam, ka investīcijas mājokļos svārstās vidēji 2-3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), izņemot mājokļu burbuļa periodu, kad šis īpatsvars trīskāršojās (2. attēls). Pēckrīzes periodā mājokļu investīciju īpatsvars ir bijis stabils; pieprasījumu pēc mājokļiem daļēji uzturēja valdības atbalsta programmas (atbalsts ģimenēm ar bērniem [2] un iespēja ārvalstniekiem iegūt uzturēšanās atļauju par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā [3]).

Ziņu virsraksti liecina, ka pēdējos gados pasaules turīgākie iedzīvotāji gatavi izdot milzu summas par kādiem atpazīstamiem mākslas darbiem. Dažādas luksusa preces, mākslas darbi un kolekcijas priekšmeti dažkārt var būt zināma alternatīva, lai sabalansētu savus ieguldījumus.

Raksta galerijā skatāmi TOP 16 pasaulē oficiāli visdārgāk pārdotie mākslas darbi!

Mazsvarīgi nav tas, ka šādi ieguldījumi sniedz arī emocionālo atdevi un iespēju palielīties ar reālu lietu, ko savukārt grūtāk ir nodrošināt finanšu vērtspapīru tirgiem. Var iegādāties gleznu vai kādu vērtīgu pastmarku ar domu, ka tā vērtība nākotnē palielināsies, bet pieprasījums pēc tiem būs no attiecīgās jomas interesentu un bagātnieku puses.

Art Basel un Šveices bankas UBS aprēķini liecina, ka 2018. gadā pasaulē mākslas tirgus apmēri sasnieguši 67,4 miljardus ASV dolārus, kas ir par 6% vairāk nekā vēl iepriekšējā gadā. Dažkārt gan tiek norādīts, ka skaļas daudzmiljonu summas patiesībā gatavs maksāt vien visai ierobežots cilvēku loks par vēl ierobežotāku skaitu ar mākslinieku mākslas darbiem (esot deficīta sajūta). Tādējādi skaļie rekordi šo tirgu kopumā atspoguļo vien daļēji. Proti, nav garanta, ka stabili par pievilcīgām summām pārdoti tiks arī mazāk atpazīstamu mākslinieku veikumi.

Miljonāra Oļega Osinovska vārda parādīšanās Latvijas dzelzceļa bijušā šefa Uģa Magoņa korupcijas lietā politiķiem pēkšņi likusi no viņa norobežoties – Rīgas mērs Nils Ušakovs apgalvo, ka viņu pazīšanās esot pavirša, savukārt pašreizējais Valsts prezidents Raimonds Vējonis vispār neatceras, vai ar miljonāru savulaik ticies, piektdien raksta laikraksts Diena.

Ar pusmiljonu eiro atceļā no Igaunijas aizturētais va/s Latvijas dzelzceļš (LDz) prezidents Uģis Magonis nav vienīgā ietekmīgā Latvijas amatpersona, kuras numurs ierakstīts Igaunijas bagātākā cilvēka, U. Magoņa lietā iesaistītā Oļega Osinovska telefonā. Viņa «kolekcijā», kā izpētīja Diena, izrādās, ir gan Valsts prezidents Raimonds Vējonis, gan Saskaņas līderis Nils Ušakovs, viņa padomnieks Ēriks Teilāns un Saskaņas deputāts Andrejs Elksniņš, gan Vienotības līdere Solvita Āboltiņa un šīs partijas politiķis Dzintars Zaķis. Vai šie politiskie kontakti šobrīd tiek izmantoti, lai «atvieglotu» lietas izmeklēšanu, paliek atklāts jautājums, tāpat kā tas, vai no O. Osinovska saņemtie 500 000 eiro bija plānoti LDz šefam par, iespējams, sadārdzinātu daudzmiljonu iepirkumu.

Graudu pārstrādes uzņēmums "Dobeles dzirnavnieks" šogad plāno apgrozījuma pieaugumu par apmēram 10% salīdzinājumā ar pagājušo gadu, informēja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils.

"Šogad plānojam, ka mūsu pārstrādāto graudu apmērs un apgrozījums varētu pieaugt par apmēram 10%," teica "Dobeles dzirnavnieka" valdes priekšsēdētājs, vienlaikus atzīstot, ka uzņēmuma šā gada rezultātus ir grūti prognozēt, jo nav zināms, kāda šogad būs graudu raža un kādas būs graudu cenas, kas var ietekmēt apgrozījumu.

Tāpat viņš piebilda, ka uzņēmums šogad ļoti cer arī uz lielāku peļņu nekā pērn.

Amsils pastāstīja, ka "Dobeles dzirnavnieka" plāns šogad ir no jaunās ražas pieņemt graudus vismaz 350 000 tonnu apmērā, kas ir tuvu pērn pieņemtajam apmēram.

Komentējot potenciālo jaunās labības ražas apmēru, viņš atzina, ka uz to pašlaik skatās piesardzīgi optimistiski. "Uz laukiem ražas potenciāls ir liels, un pašlaik rūpīgi monitorējam laika apstākļu prognozes. Ir redzams, ka ir lauki, kuri ir cietuši no lielajiem lietiem kombinācijā ar vēju, un labība ir sagāzta veldrē," atzina Amsils, piebilstot, ka, piemēram, Zemgalē salīdzinoši mazs īpatsvars labības ir sagāzta veldrē.

Sakaru operators par 500 tūkstošiem latu modernizējis sakaru tīklu Latgalē, tādējādi nodrošinot piekļuvi mobilajam internetam 82% Latgales iedzīvotāju.

Tīkla pārmaiņas Latgalē tika veiktas Tele2 daudzmiljonu projekta ietvaros, kura laikā uzņēmums modernizē sakaru tīklu visā valsts teritorijā.

Tīkla modernizācijas ietvaros Latgalē Tele2 mainīja aparatūru esošajās bāzes stacijās, kā arī uzbūvēja 29 jaunas trešās paaudzes jeb 3G bāzes stacijas. Apdzīvotās vietas, kurās pēc šo bāzes staciju uzcelšanas Tele2 mobilais internets ir kļuvis pieejams vai arī tas tiek nodrošināts vēl ātrāks, ir Ciblas novada Pušmucovas pagasts, Dagdas novada Dagda, Daugavpils, Daugavpils novada Demenes, Naujenes, Nīcgales, Skrudalienas un Tabores pagasti, Ilūkstes novada Pilskalnes pagasts, Ludzas novada Brigu un Cirmas pagasti, Kārsavas novada Malnavas pagasts, Preiļu novada Saunas pagasts, Rēzekne (Noliktavu iela), Rēzeknes novada Feimaņu, Gaigalavas, Nautrēnu, Rikavas un Silmalas pagasti, Riebiņu novada Rušonas pagasts, Varakļānu novada Varakļāni, Vārkavas novada Rimicānu un Upmales pagasti, Zilupes novada Zilupe un Lauderu, Pasienes un Zaļesjes pagasti.

Nepieciešamais investīciju apjoms, lai esošā elektrotīkla stāvokli ne tikai uzturētu, bet arī uzlabotu, nākamajos desmit gados ir aptuveni 100 miljoni eiro gadā

Tā intervijā saka AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs Andis Pinkulis.

Elektrotīkla sistēmas operators AS Sadales tīkls ir uzsācis darbu pie plašas investīciju programmas īstenošanas. Kādi ir uzņēmuma būtiskākie izaicinājumi šajā ziņā?

Vispirms jāņem vērā uzņēmuma mērogs. Sadales tīkls ir lielākais sadales sistēmas operators Latvijā, aptverot ar savu pakalpojumu 99% no valsts teritorijas. Ir vēl tikai neliels skaits lokālu sadales tīklu operatoru. Mūsu kopējais elektrotīklu garums – gaisvadu līnijas un kabeļu līnijas ir 95 tūkstošus kilometru garas – vairāk kā divas reizes pārsniedz Zemes apkārtmēru pa ekvatoru. Kopējais elektrības uzskaišu skaits ir aptuveni viens miljons. Klientu skaits ir mazliet mazāks – aptuveni 850 tūkstoši, jo vienam klientam var piederēt vairāki objekti, līdz ar to ir vairāki uzskaites punkti. Tā ir mūsu saimniecība, kas ik dienu jāuztur visā valstī, sākot no Liepājas līdz Zilupei.

Nesen iznākuši jaunumi par Eiropas Komisijas (EK) lēmumiem saistībā ar jaunā Eiropas Savienības (ES) finanšu plānošanas perioda (2021.–2027. gadā) iecerētajām naudas plūsmām. Tās gan vēl tiks apspriestas ar dalībvalstīm, bet ir skaidrs, ka prioritārie virzieni mainīsies.

Līdz šim Latvijas maksājumi ES budžetā veidoja aptuveni ceturto daļu no kopējās ES fondu ciklā piešķirtās summas. Arī turpmāk plānots, ka Latvija būs ES līdzekļu neto saņēmējvalsts, bet iezīmējas scenārijs, ka tuvāko gadu laikā, iespējams, mums pieejamais ES struktūrfondu finansējuma apjoms samazināsies. Pašreiz tiek apspriests variants, kur izdevumi kohēzijas politikai samazinātos par aptuveni 5%.

Šajā rakstā aplūkosim, kāda līdz šim ir bijusi ES struktūrfondu loma un kādas ir investīciju nākotnes perspektīvas šo jauno lēmumu kontekstā. Tai pat laikā, pievēršot uzmanību, ka bez struktūrfondiem ir arī citi veidi, kā uzņēmēji var nodrošināt līdzekļus investīcijām un pat saņemt atbalstu no ES.

Lai arī apgalvots, ka eiro ieviešana palīdzēs piesaistīt investīcijas, pagaidām novērojams pretējais.

Jaunākie Latvijas Bankas (LB) dati par ārvalstu tiešajām investīcijām (ĀTI) liecina, ka šā gada pirmajā ceturksnī pirmo reizi kopš 2009. gada piedzīvots investīciju kritums. Marta beigās investīciju atlikums bija 10,26 miljardi eiro – par 10,5% mazāk nekā pirms gada. Samazinājums piedzīvots teju visu valstu investīcijās – izņēmums ir Lietuva un Ungārija. Lielākās investīcijas 2,43 miljardu eiro apmērā joprojām nāk no Zviedrijas.

Samazinājums vērojams visās lielākajās nozarēs, kurās koncentrējas investori. Joprojām dominē finanses un apdrošināšana (1. ceturkšņa beigās 2,7 miljardi eiro), apstrādes rūpniecība (1,24 miljardi eiro) un operācijas ar nekustamo īpašumu (1,16 miljardi eiro).

Vēl ne tik senā pagātnē ir laiks, kad Latvijas tautsaimniecības ārējā sektora analīzes pastāvīgs rūpju objekts bija ievērojama apmēra tekošā konta deficīts. Ar «ievērojams» domāti caurmērā padsmit un ap 20% no iekšzemes kopprodukta (IKP) laika periodā no 2005. līdz 2008. gadam.

2018. gada decembra sākumā publiskotie 3. ceturkšņa maksājumu bilances dati atklāja, ka Latvijā izveidojies tekošā konta deficīts 5.7% no IKP apmērā. Jāatzīst, šis jēdziens vai vismaz tā nozīmīgums no aprites bija teju izzudis jau labu brīdi. Šāds deficīts netika vērots kopš 2011. gada vidus, un arī tad tas bija vien īslaicīgs izņēmums. Vai tas nozīmētu, ka jaunākie dati ir satraucoši?

Šajā rakstā par to, ko rāda tekošā konta saldo un par ko ir vērts piedomāt, vērtējot tā lielumu un pārmaiņu virzienu, tostarp Latvijā.

Tekošā konta saldo: kas notiek pasaulē

Tekošais konts ir maksājumu bilances daļa, kas atspoguļo preču, pakalpojumu, sākotnējo ienākumu un otrreizējo ienākumu plūsmas starp konkrētas valsts rezidentiem un pārējo valstu rezidentiem. Tekošā konta atlikums jeb saldo parasti ir negatīvs situācijās, kad uzkrājumu apjoms valstī nespēj segt tajā veiktās investīcijas, un otrādi – pārpalikums atspoguļo situāciju, kad tiek veikti uzkrājumi, kas netiek ieguldīti vai tūlīt izlietoti patēriņam.

Nosaukt pēc iespējas augstākus tautsaimniecības mērķus nosaukšanas pēc nav risinājums, jo politiķa mēle nebūt nav tas muskulis, kas var pacelt IKP

Ekonomikas uzvijai arvien sagurstot, kā izsalkuši kucēni koncentrējamies uz ES fondu līdzekļiem kā trekna un salda piena bļodu. Tomēr ieilgušajai «vēdera kurkstēšanai» būtu jākalpo par mācību nevis tvīkt pēc labdarības našķiem, bet uzdodot jautājumu tautsaimniecības orākulam – kā pašiem nopelnīt.

Mums patīk savā viensētnieciskajā domāšanā nopūsties – ne mana cūka, ne mana druva. Tomēr nākas pieņemt arī ārējo apstākļu pieaugošo spiedienu, pasaulei kļūstot arvien dulnākai dažādās izpausmēs pat iepriekš par gluži solīdām uzskatītās zemēs. Ārējie apstākļi piensaimniekiem diktēja samazināt piena ražošanu un pēcāk ārējie apstākļi uzspēra piena iepirkuma cenu sen nebijušos augstumos. Eiropas Komisijas “pedagoģiskās” norādes, kuras pēcāk pa savam koriģēja tirgus, ir piemērs, lai raksturotu to, ka neesam izolēti.

Augstas inflācijas apstākļos ir svarīgi investēt uzkrātos finanšu līdzekļus, lai tie nezaudētu savu vērtību. Gan pasaulē, gan Latvijā investīcijas nekustamajā īpašumā vienmēr ir bijis viens no populārākiem ieguldījumu veidiem investoru vidū.

Saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) datiem nekustamā īpašuma cenas dalībvalstīs turpina augt, tajā skaitā arī Baltijas valstīs gada laikā jaunajos projektos tās augušas pat par 10-15%. No vienas puses šis ir piemērots brīdis, lai investētu augošā tirgū, no otras puses - ir salīdzinoši augstas Euribor likmes un aizdevumi ir kļuvuši dārgāki. Rodas jautājums, kā gudri investēt nekustamajā īpašumā, nepārmaksājot un to tieši nepērkot? Laba alternatīva ir ieguldījumi nekustamo īpašumu fondos.

Ilgtermiņā saglabājas nemainīga interese

Investīciju aktivitāti nekustamajā īpašumā nosaka dažādi faktori. “Trekno gadu” laikā pirms 15 gadiem, kad nekustamā īpašuma cenas pieauga katru mēnesi, ieguldījumu aktivitāte bija ļoti augsta, savukārt pērn, pieaugot ģeopolitiskajai spriedzei, procentu likmēm un pasliktinoties ekonomikas apstākļiem pieprasījums samazinājās. Tomēr, lūkojoties ilgtermiņā, interese par investīcijām šajā aktīvu klasē vienmēr saglabāsies. Katrā pasaules ģeogrāfiskā reģionā ir savas nianses un īpatnības, kā tiek veiktas investīcijas nekustamajā īpašumā. Latvijā joprojām populārākais investīcijas veids ir tiešas investīcijas, proti, konkrēto objektu – dzīvokļu, māju, biroju utm. iegāde. Savukārt pasaulē turpina būt populāras arī netiešās investīcijas, pērkot nekustamo īpašumu fondu daļas.

Pērn Latvijā reģistrētie riska kapitāla un izaugsmes fondi veikuši investīcijas 6,3 miljonu eiro apmērā, ceturtdien konkursa "Gada investors 2020" apbalvošanas pasākumā sacīja Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācijas valdes priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa.

Pērn investīciju apjoms ir sarucis, jo, piemēram, 2019.gadā tika veiktas investīcijas 23,9 miljonu eiro apmērā, bet 2018.gadā - 18 miljonu eiro apmērā.

Tomēr Bērziņa atzina, ka lielo atšķirību kopējā summā veido viena vai divas lielas investīcijas, tāpēc nebūtu jāuztraucas par it kā lielo kritumu. Pērn investīcijas veiktas 36 projektos un tas ir tikai nedaudz mazāk nekā 2019.gadā veiktās investīcijas 45 projektos, bet 2018.gadā - 24 projektos.

"Protams, bija jūtama arī Covid-19 ietekme, jo, piemēram, pavasarī visi fondi uz mēnesi vai diviem apturēja visas investīcijas. Latvijas uzņēmumos investē arī citi Baltijas un citu ārvalstu fondi, tāpēc nav problēmu piesaistīt investīcijas," sacīja Bērziņa.

Mērķējot uz daudzmiljonu alus baudītājiem Krievijā un plānojot iekarot eksotisko Ķīnas tirgu, jauna čehu alus darītava Stargorod nobāzējas arī Rīgā.

Klātesot Čehijas un Ukrainas vēstniekiem Latvijā, trīssimt gadu senajā, vēl Ziemeļu karu pieredzējušā ēkā Daugavas labajā krastā atklāts jauns alus restorāns, kurā alus tiek brūvēts pēc čehu tehnoloģijām. Restorāna dibinātājs UBC Group prezidents Igors Gumennijs atklāj, ka Latvija ir ļoti pievilcīga vieta uzņēmējdarbībai. Viņš redz brīvu vietu alus restorānu attīstībai, tāpēc arī veiktas investīcijas ārpus Ukrainas, kur uzņēmumam pieder trīs alus restorāni. Stargorod stratēģija – atvērt savus restorānus lielākajās Krievijas pilsētās, kā arī perspektīvā tos attīstīt tālajā Ķīnā.

Stargorod – tā ir alus darītavu un restorānu ķēde. Mums pieder trīs restorāni Ukrainā – Harkovā, Ļvovā un Doņeckā. Ukrainā esam vēl vairāku restorānu būvniecības stadijā – tie atradīsies Kijevā, Dņepropetrovskā, Zaporožjē un meklējam vietu arī Odesā. Rīga mums ir dabiska vieta postpadomju telpā Baltijā. Jau šonedēļ atvērsim savu restorānu Sočos, kur būs olimpiskās spēles, un martā jauns restorāns būs Sanktpēterburgā. Pēc tam plānojam atvērt savus restorānus visās lielākajās Krievijas pilsētās. Tālākā vieta, kur domājam strādāt, būs Ķīna.

Agrofirma Tērvete jūnija sākumā atklās miljoniem latu vērto lopkopības kompleksu un biogāzes ražotni.

Tā ir daļa no daudzmiljonu projekta, ko agrofirma pilnībā plāno pabeigt nākamgad. Kopējās Agrofirmā Tērvete investīcijas – 18 miljoni Ls, ko uzņēmums paredzējis ieguldīt trīs gadu laikā.

Uzņēmuma vadība lēš, ka investīcijas dos atdevi jau tuvākajos gados – divu trīs gadu laikā apgrozījumu paredzēts dubultot.

Jaunajā lopkopības kompleksā investīciju apjoms ir deviņi miljoni latu, biogāzes ražotnē – pieci miljoni latu, bet vēl aptuveni četri miljoni latu būs ieguldīti alus ražotnē.

Tērvetes sadarbības partneris ir Swedbank, ar kura palīdzību vērienīgais projekts tiek īstenots, bet celtniecības darbus veica SIA PMG. «Tās ir investīcijas ilgtermiņā, radot jaunas darbavietas laikā, kad cilvēki pamet Latviju. Varam jaunām ģimenēm piedāvāt ilgtermiņa perspektīvu, jo te ir laba infrastruktūra,» stāsta agrofirmas valdes priekšsēdētājs Dainis Dominieks. Pēc projekta pabeigšanas darbavietu skaits pieaugs par 20, savukārt ražošana Tērvetē būs maksimāli efektivizēta, no viena apsaimniekojamā hektāra iegūstot maksimālo atdevi.