Ražošana

Skolas formu bizness ražotājiem nav pārāk izdevīgs

Kristīne Stepiņa, 31.08.2018

Jaunākais izdevums

Vienādi ģērbti bērni uz skolu dodas dažādās pasaules valstīs, īpaši populāra uniforma ir Lielbritānijā un Japānā

Daudzviet to valkāšana ir saistīta ar kultūru un tradīcijām, piemēram, dažās Indijas skolās valkā sari, bet musulmaņu reliģijas piekritējiem Tanzānijā obligāti ir jānēsā gaišs hidžabs. Japānas skolas formas tiek uzskatītas par stilīgākajām pasaulē – jo «vecākā» klasē meitenes mācās, jo īsākus svārkus drīkst vilkt. Formastērpi Latvijā bijuši gan pirmās brīvvalsts laikā, gan padomju gados. Tie, kuri par negludinātiem kaklautiem ir saņēmuši piezīmes dienasgrāmatās, pratīs novērtēt mūsdienu formu estētiku un to visnotaļ demokrātiskās izvēles iespējas. Šobrīd Latvijā formastērpi nav obligāta prasība; šo apģērbu klāsts paplašinās, tie kļūst praktiskāki un mūsdienīgāki. Pie mums jaunajā mācību gadā skolnieku – obligātā skolas apģērba valkātāju – skaits būtiski nepalielināsies, tādējādi pašmāju skolu formu ražotāji un tirgotāji šogad nozīmīgu biznesa pieaugumu neizjūt. To ietekmējusi skolu tīkla reforma, kuras rezultātā mācību iestāžu kļuvis mazāk. Lai arī izejmateriālu izmaksas ir kāpušas, skolu formām cenas netiks palielinātas, sola apģērbu izgatavotāji. DB aptaujātie uzņēmēji pauž, ka skolas formas Latvijas skolās ir gaumīgas, tās ieliek bērnus noteiktos «rāmjos», vairo disciplīnu un piederības sajūtu konkrētajai mācību iestādei. Iebildumu pret to izskatu nav tiem, kas darbojas dizaina laukā un modes mākslas pasaulē.

Šajā biznesā darbojas vairāki uzņēmumi – gan apģērbu ražotāji, kuriem gan tas nav pamatbizness, gan izplatītāji. Kā vieni, tā otri ir izveidojuši interneta veikalus. Ideja par skolas formām Latvijā ir dzīvotspējīga, un katru gadu aizvien jaunas skolas nolemj, ka viņu audzēkņiem jāstaigā šādos apģērbos. Lēmumu par to valkāšanu un piegādātāju pieņem skolas vecāku padome. Skolas formas pamatā iegādājas skolēnu vecāki, tāpēc iepirkumu procedūra netiek veikta. Tā kā katrai skolai nepieciešamais apģērbu skaits ir salīdzinoši neliels, vienāda izskata un izmēra apģērbu nav daudz, un ražotājiem šis bizness nav pārāk izdevīgs.

SIA Ameri skolas formu tirgū ir jau 10 gadus, taču uzņēmumam tas nav pamatbizness. Skolas formu šūšana un realizācija veido 7% no apgrozījuma, kas 2017. gadā bija 323,3 tūkst. eiro. Uzņēmums apģērbj 54 Latvijas skolu skolniekus, kā arī kaimiņvalsts Igaunijas bērnus. 2% no uzņēmumā saražotajām skolas formām aizceļo uz Igauniju. Savulaik SIA Ameri šuva skolas apģērbu arī Krievijas skolēniem, taču šīs valsts valūtas – rubļa – devalvācija viesa korekcijas sadarbībā ar Krievijas partneriem, kuri vēlas to atjaunot, stāsta SIA Ameri komercdirektore Aija Āriņa. Lielākā daļa skolas formu tiek izgatavota no trikotāžas, katrai skolai tās tiek veidotas pēc individuāla dizaina. Formas tiek šūtas no vairāk nekā desmit dažādu krāsu un materiālu audumiem. «Piedāvājuma spektrs ir plašs, risinājumi pārdomāti tā, lai atbilstu skolas profilam un identitātei,» teic A. Āriņa. Šīs mācību sezonas jaunums – sarafāns Laura. «Tas ir praktisks – viegli uzvelkams un nēsājams, tam nav nekādu lieku elementu, piemēram, rāvējslēdzēja,» viņa klāsta.

Visu rakstu Skolas formu uznāciens lasiet piektdienas, 31.augusta laikrakstā Dienas Bizness!

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vidējā izglītība sevi nav izsmēlusi

Tālmācības vidusskolas pedagogs Edgars Čerkovskis, 05.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad Latvijā tiks slēgtas 13 skolas un reorganizētas vēl 11 skolas, kas radīs ietekmi arī uz vidējās izglītības apguvi. Pretēji apgalvojumiem, ka vidusskola nav domāta visiem, tieši šajā dzīves posmā jaunieši saņem galveno izrāvienu.

Līdz pamatskolas absolvēšanai lielākā daļa skolēnu vēl nezina, ko dzīvē vēlas darīt, turklāt neviens arī nav gatavs uzreiz integrēties darba tirgū. Tieši trīs vidusskolā pavadītajos gados liela daļa jauniešu kļūst patstāvīgi. Vidējā izglītība ir nepieciešama tieši zināšanu, nevis diploma dēļ.

Vidējā izglītība nepieciešama ikvienam

Runājot par vidējās izglītības apguvi, protams, jāizskata dažādi veidi un formas. Tiem jauniešiem, kuriem jau pēc 9. klases ir skaidra vīzija par to, ka viņi savu nākotni vēlas saistīt ar akadēmisko vidi, sociālajām zinātnēm vai inženierzinātnēm, piemērotāka būs vispārējā vidējā izglītība. Tiem, kuriem tuvākas praktiskās lietas - profesionālā izglītība. Vēl daļai – tālmācība. Taču kopumā ir skaidrs, ka vidējā izglītība nepieciešama ikvienam. Pievēršoties dažādām izglītības ieguves formām, saskaramies ar virkni stereotipu. Šobrīd vidējā profesionālā izglītība Latvijā ir ļoti labi attīstīta, īpaši infrastruktūras un materiāli tehniskā nodrošinājuma jomā, taču no padomju laikiem joprojām saglabājušies dažādi stereotipi. Profesionālās izglītības iestādes organizē virkni augsta līmeņa pasākumu, piemēram, nacionālo jauno profesionāļu meistarības konkursu SkillsLatvia u.c. Mācību procesa pilnveidē aktīvi iesaistās arī darba devēji, tiek piesaistīti jauni pedagogi no nozarēm un kopējā kvalitāte ir augsta, taču liels mājasdarbs vēl veicams pie profesionālās vidējās izglītības tēla uzlabošanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils Zinātnes un inovāciju centra būvniecība tuvojas ekvatoram, tā apsaimniekotājs Ventspils Digitālais centrs izsludinājis metu konkursu eksponātu dizainam

Iecerēts, ka jau 2022. gada pavasarī jaunais tūristu piesaistes magnēts – Ventspils Zinātnes un inovāciju centrs – sāks savu darbu. Tā apsaimniekotājs Ventspils Digitālais centrs iecerējis izveidot 93 interaktīvu eksponātu, kas būs vērsti ne tikai uz viedajām tehnoloģijām, bet arī dabaszinātnēm – fiziku, matemātiku, ķīmiju, kā arī pasauli kopumā un cilvēku kā tās sastāvdaļu. Līdz ar Ventspils Zinātnes un inovāciju centra izveidi iecerēts radīt apmēram 120 jaunas darba vietas.

Ideja par Ventspils Zinātnes un inovāciju centra izveides nepieciešamību radās jau pirms teju 10 gadiem, lai rosinātu jauniešos interesi par tehnoloģijām un zinātni un Ventspilī piesaistītu tūristus gan no Latvijas, gan ārzemēm salīdzinoši tukšajos ziemas mēnešos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzīvē ir jādara nevis tas, ko var darīt, bet tas, ko nevar nedarīt.

To intervijā DB norāda Dziesmu svētku noslēguma koncerta režisors Uģis Brikmanis. Viņš uzskata, ka pēc 100 gadiem Dziesmu svētkus svinēsim ārpus Rīgas – vietā, kur var pulcēties 200 vai pat 300 tūkstoši cilvēku, jo nav nekādu cerību, ka kādreiz Mežaparka estrādē vietas varētu pietikt visiem interesentiem. Režisors atklāj, ka šogad noslēguma koncertu paredzēts atklāt ar pūtēju orķestra prologu, bet estrādes centrā pirmo reizi būs Latvijas diriģentu koris, tādā veidā izceļot diriģentu skolas unikalitāti un nozīmīgumu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 22. jūnija laikrakstā Dienas Bizness:

Tiek uzskatīts, ka vasara ir pasākumiem bagātākais laiks. Vai esat novērojis, ka kultūras nozarei raksturīga izteikta sezonalitāte?

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Āgenskalna tirgus varētu kļūt par platformu jaunuzņēmumiem

Kristīne Stepiņa, 08.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piesaistot studentus un īstenojot dažādas radošas iniciatīvas, Āgenskalna tirgus varētu būt ne tikai tirgošanās placis, bet arī pieredzes apmaiņas un ideju pārneses vieta, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ārvalstu konsultanti, kas piesaistīti Eiropas Savienības (ES) pētniecības un inovāciju programmas Apvārsnis 2020 Marijas Sklodovskas-Kirī programmas Ilgtspējīgu vietu veidošana (SUSPLACE) ietvaros, izstrādājuši rekomendācijas par iespējamajiem finansējuma piesaistes modeļiem, attīstot jaunas privātās publiskās partnerības formas un sekmējot kultūrvēsturiski nozīmīgās vietas reputāciju un atpazīstamību. Šobrīd Āgenskalna tirgus attīstītāji SIA Kalnciema iela, kas ir ieguvusi tiesības to apsaimniekot 30 gadus, meklē optimālos tirgus attīstības scenārijus, ieklausoties konsultantu ieteikumos.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atgriezies no Norvēģijas, kur garo distanču sacensībām trenēja haskijus, valmierietis Ingus Rutulis ar iekrātiem 3000 eiro pusgada laikā Rīgā izveidojis veiksmīgu biznesu un vienlaikus radījis teju vai apvērsumu jauniešu brīvā laika pavadīšanas paradumos – viņš atvēris pirmo specializēto kendamu veikalu Latvijā Ke ke kendama.

Kendama ir koka rotaļlieta, kas pirms vairāk nekā 200 gadiem radusies Japānā. Pēdējos 10 gados tā piedzīvojusi popularitātes uzplaukumu ASV un citviet pasaulē, un pēdējā pusgada laikā tā strauji iesoļojusi arī Latvijas bērnu un jauniešu ikdienā. Kendama veicina balansa, acu-roku koordinācijas un refleksu attīstību. Turklāt mūsdienās kendamas spēle no izklaides kļuvusi par nopietnu un strauji augošu sporta veidu ar sacensībām visā pasaulē. «Skatoties, cik ļoti tas ir audzis pēdējos četros mēnešos, nešaubos, ka nākamajā vasarā mēs jau varēsim sūtīt kādu latvieti uz pasaules čempionātu,» pieļauj Ingus.

Viņa aizsāktais bizness nebūt neaprobežojas tikai ar kendamu tirdzniecību – viņu pamatoti var dēvēt par kendama kultūras pionieri Latvijā, jo daļu gūtās peļņas viņš iegulda kendamas turnīru rīkošanā, labāko spēlētāju atbalstīšanā, jauniešu motivēšanā saturīgi pavadīt brīvo laiku u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pavasarī Latvijas modes un tiešsaistes iepirkšanās entuziastus priecēja ziņas par ekskluzīvās tiešsaistes modes kopienas BestSecret ienākšanu tās tirgū. BestSecret piedāvā vairāk nekā 3000 starptautiski pazīstamus modes zīmolus ar atlaidi līdz 80%. Ja jūs vēl neesat izmantojis modes kopienas maģiskos ieguvumus, kas pilnībā mainīs jūsu skatījumu uz modi, paziņotās rudens atlaides noteikti ir īstais laiks to darīt!

BestSecret.com piedāvā visplašāko apģērbu, modes aksesuāru un apavu klāstu katram stilam un gaumei. BestSecret novembrī saviem lietotājiem piedāvā daudzus pārsteigumus - bezmaksas piegāžu un pazeminātu cenu veidā. Jūs tam neticat? Izmēģiniet paši!

Reģistrējieties vietnē BestSecret, abonējiet viņu e-biļetenu, lai sekotu jaunākajām ziņām un atlaidēm, un pievienojieties apmierinātiem klientiem ar vislabākajām modes tendencēm par lieliskām cenām. Lūdzu, ņemiet vērā, ka ielūgumu skaits ir ierobežots, tāpēc nekavējiet pārāk ilgi!

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Konkursā par restorāna Sēnīte ēkas atjaunošanu uzvarējusi arhitekta Jāņa Ruciņa piedāvātā koncepcija

LETA, 30.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maizes un konditorejas izstrādājumu ražotāja SIA «Liepkalni» izsludinātajā ideju konkursā par restorānu kompleksa «Sēnīte» restaurāciju, pārbūvi un teritorijas attīstīšanu iesniegtas kopumā piecas idejas, bet par uzvarētāju atzīta arhitekta Jāņa Ruciņa piedāvātā koncepcija, pastāstīja «Liepkalnu» valdes priekšsēdētājs Dagnis Čākurs.

Konkursa mērķis bija iegūt piemērotāko risinājumu restorāna «Sēnīte» ēku kompleksa restaurācijai, pārbūvei un teritorijas attīstīšanai.

Čākurs teica, ka konkursā iesniegtās attīstības ideju koncepcijas novērtēja «Liepkalnu» izveidotā žūrija piecu cilvēku sastāvā. Žūrijā bija pārtikas zinātņu doktors Ivo Līdums, kinorežisors Ivars Zviedris, Rūjienas mākslas skolas direktors Jānis Galzons ar asistentu fotogrāfu Aigaru Lapiņu, kā arī divi eksperti no Latvijas Arhitektu savienības. Iesniegtās attīstības ideju koncepcijas vērtētas pēc idejas oriģinalitātes, mākslinieciskās kvalitātes, funkcionalitātes, kā arī objekta plānojuma atbilstības videi un izmantošanas mērķim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Industra Bank (Industra) ir izsniegusi 1,5 miljonu eiro kredītu Ozolnieku novadā bāzētajam ielizmēra līmētā koka būvkonstrukciju ražotājam SIA IKTK (IKTK).

IKTK ražotās konstrukcijas tiek eksportētas sabiedrisku ēku un tiltu būvniecībā citās Eiropas valstīs, taču daļa uzņēmumā izgatavoto konstrukciju ir arī izmantota Latvijā koncertzāļu, sporta būvju, biroja un ražošanas ēku, un tiltu būvniecībai. Līmētā koka būvkonstrukcijas arvien vairāk izmanto modernajā koka būvniecībā, jo tās var izgatavot lielos izmēros, dažādās formās, konstrukcijas izceļas ar augstu nestspēju, turklāt tiek izgatavotas no atjaunojamiem resursiem.

IKTK palielinājis apgrozījumu līdz 1,3 miljoniem eiro 

Ozolnieku novadā bāzētais lielizmēra līmētā koka būvkonstrukciju ražotājs IKTK pērn strādāja...

"Piešķirtais finansējums palīdzēs uzņēmumam attīstīties. Esam eksportētāji, vairāk nekā trīs ceturtdaļas no IKTK saražotās produkcijas nonāk aiz Latvijas robežām. Jau no izveidošanas brīža mūsu mērķis ir būt nevis resursu eksportētājam, bet inovatoriem un augstākas pievienotās vērtības radītājam, un, lai to īstenotu, esam nepārtraukti investējuši. Jauno bankas piešķirto finansējumu investēsim ražošanas iekārtu iegādē un iepriekš veikto investīciju saistību pārfinansēšanai uz izdevīgākiem noteikumiem," saka IKTK valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns.

"Mērķtiecīgi turpinām Industra jaunās stratēģijas ieviešanu dzīvē, atbalstot Latvijas reālās ekonomikas vidējos un mazos uzņēmējus. Veiksmīgā sadarbība ar IKTK mums ļauj papildināt bankas kredītportfeli un, ne mazāk svarīgi - sniedz iespēju sekmēt vietējā uzņēmuma izaugsmi un veicināt iedzīvotāju nodarbinātību. Tas ir īpaši aktuāli šajā visiem sarežģītajā laikā," uzsver Industra valdes priekšsēdētājs Raivis Kakānis.

IKTK ražo līdz 32 metrus garas liektas un taisnas līmētā koka konstrukcijas, kā arī veic augstas precizitātes un sarežģītības pēcapstrādi. IKTK ražotās konstrukcijas ir izmantotas būvniecībā Dānijā, Norvēģijā, Zviedrijā, Īslandē, Spānijā, Krievijā, Lietuvā, Latvijā, ASV, Dienvidkorejā, Nīderlandē; no tām būvēti transporta, gājēju un slēpotāju tilti, ražošanas, biroja un dzīvojamajās ēkas, skolas, sporta būves, viesnīcas, koncertzāles, degvielas un elektrouzlādes stacijas. No Latvijā celtajām būvēm IKTK ir izgatavojis līmētā koka konstrukcijas gājēju tiltam pār šoseju pie Tērvetes Dabas parka, brīvdabas koncertzāles "Mītava" un slidotavas jumtiem Jelgavā, transporta tiltiem Jaunpilī un Ječupē, estrādām Penkulē un Krimūnās, "Latvijas Valsts mežu" birojam Dundagā, Talsu bibliotēkai, un citām būvēm, kā arī izgatavojis "Mežaparka Lielās estrādes" sfēriskos akustiskos paneļus.

IKTK sāka darbību 2015.gadā. Uzņēmums ir FSC sertificēts, tajā strādā 25 cilvēki.

AS Industra Bank ir 1994.gadā dibināta Latvijas kredītiestāde ar teju 30 tūkstošiem klientu, un pēc šī rādītāja Industra ir septītā lielākā banka Latvijā. Lai atspoguļotu bankas darbības stratēģijas maiņu, 2020.gada janvārī banka mainīja nosaukumu no Meridian Trade Bank uz Industra. Industra ir izveidojuši vietējie uzņēmēji un bankas darbība ir fokusēta uz Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

FOTO: Mainās Valsts policijas autotransporta trafarējums

Laura Mazbērziņa, 11.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policija (VP) prezentējusi savu jauno vizuālo identitāti, kas tapusi sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmiju.

Līdz ar to mainīsies policijas autotransporta trafarējums.

Latvijas Mākslas akadēmijas studenti gandrīz gadu strādāja pie Valsts policijas uzdevuma – izveidot jaunu trafarējuma dizainu policijas operatīvajam transportam, kas būtu mūsdienīgs. Latvijas Mākslas akadēmijas studentu grupas kopumā izstrādāja sešus interesantus, profesionālus un prasībām atbilstošus piedāvājumus, no kuriem policijas un akadēmijas ekspertu atzinību tomēr guva Latvijas Mākslas akadēmijas Funkcionālā dizaina nodaļas studentes Megijas Jurevicas un Sallijas Štāles, doc. Maijas Rozenfeldes un prof. Ingūnas Eleres vadībā, veidotais dizains.

Jaunajā dizainā attēloti likteņupes Daugavas straumes ritmi. Kustība un dinamika, kas izriet no upes steigas, simbolizē virzību uz priekšu nākotnē. Šie elementi stilizētā veidā asociējas arī ar Laimas zīmi jeb Laimas slotiņu. Tā simbolizē mūžību un ritmu, dvēseles sargātāju. Zīme ir veiksmes, svētības un laimes simbols.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Piebalgā ražo traukus no kaprīzākā un vienlaikus cēlākā materiāla

Laura Mazbērziņa, 10.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Porcelāns ir pats kaprīzākais un vienlaikus cēlākais materiāls ar visilgāko mūžu, lepojas Piebalgas porcelāna fabrikas īpašnieks Jānis Ronis.

SIA Porcelāna galerija, kas strādā ar zīmolu Piebalgas porcelāna fabrika, 2002. gadā izveidoja J.Ronis kopā ar savu sievu Zani. Savu ceļu mākslā viņš sācis Rēzeknes lietišķās mākslas skolas Keramikas nodaļā. «Esmu strādājis ar dažādiem keramiskajiem materiāliem. Mākslas akadēmijas laikā piesaistīja porcelāns, skolotājs Pēteris Martinsons tuvināja smalkajam materiālam. Porcelāns ir pats kaprīzākais un vienlaikus cēlākais materiāls ar visilgāko mūžu. Diplomdarba porcelāna servīze ar melni metalizētajām glazūrām, kas tapa paša gatavotā krāsnī, iezīmēja manu radošo ceļu. Piedaloties izstādēs, plenēros un simpozijos, krāju savu mākslinieka pieredzi, bet organizatoriskā darba iemaņas pilnveidoju, organizējot un vadot starptautiskos keramikas simpozijus Dzirnas 1993. un 1994. gadā Inešos,» stāsta J. Ronis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Kultūra ir avots inovācijai

Jānis Strautiņš, speciāli DB, 18.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik pasaulē mainās izpratne par kultūru – tai ir nenovērtēts potenciāls piesaistīt investīcijas un iedzīvotāju plūsmu

Tā uzskata Liepājas koncertzāles Lielais dzintars vadītājs Timurs Tomsons.

«Šāda celtne varētu būt Ņujorkā, Tokijā vai Parīzē, bet sagadījies tā, ka šī ēka nokļuvusi Liepājā. Daudzi man ir teikuši – kā gan tas iespējams? Ir jūtama zināma profesionāla skaudība par šo skaisto ēku. Domāju, ka šis efekts tos nelielos defektus padara diezgan nenozīmīgus. Līdz ar to tie, kam bija negatīva nostāja, faktiski ir zaudētāji atšķirībā no tiem, kuriem ir iespēja šeit klausīties augstvērtīgu programmu izcilā akustikā,» tā Timurs Tomsons vērtē viedokļu sadursmi par oranžās celtnes būvniecības risinājumiem un to kvalitāti. Pēc Lielā dzintara vadītāja domām, šie jautājumi pēc koncertzāles trīs darbības gadiem pilnībā zaudējuši aktualitāti, jo «manos spēkos nav pārbīdīt sienas».

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ieguldījums nākotnes līderu attīstībā

Valdis Vancovičs - Tele2 valdes priekšsēdētājs, 10.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākotnes līderi nobriest pakāpeniski, un, pametot mācību iestādes iesildīto solu, prasmes neparādās, tiklīdz tiek sperti pirmie soļi darba tirgū, kur līdz ar augstskolā iegūtajām prasmēm un zināšanām līderība ir viens no konkurētspējas stūrakmeņiem.

Biznesa konkurencē uz vienas starta līnijas stājas visi – gan tie, kuriem ir iedzimts līderības gēns, gan tie, kuri apzinās, ka par līderiem nav piedzimuši, bet jūt sevī dzinuli pārspēt pašiem sevi un vēl iedvesmot citus. Lai gan pasaulē tiek piemērotas dažādas definīcijas, es piekrītu tai, kas līderību raksturo kā spēju uzņemties atbildību pār cilvēku grupu un virzīt to uz kopīgu mērķi.

Ne visi bērni piedzimst ar īpašo līdera gēnu, kuram, starp citu, zinātnieki piešķīruši arī savu nosaukumu – rs4950 . Tomēr zinātnieki piekrīt arī faktam, ka līderību dzīves laikā var apgūt, attīstīt un nostiprināt.

Svarīgi ir veicināt līderības prasmju attīstību jau skolas vecumā, tādēļ mēs ar ikgadējā Tele2 ZZ Čempionāta organizēšanu vēlamies sniegt savu artavu Latvijas skolu jauniešu personības izaugsmē. Jau 13. gadu mēs dodam iespēju 30 000 bērnu un jauniešu sacensties ne tikai fiziskās, bet arī prāta un komandas darba disciplīnās. Ikgadējās bērnu un jauniešu sacensības ir ne tikai izklaide vairāku dienu garumā, bet arī nākotnes līderu kalve, sava veida prāta un fiziskās veiklības treniņu nometne. Neveiksmes gadījumā jāgaida nākamais gads, kad sevi atkal pierādīt. Arī šāds iznākums var dot pozitīvu ietekmi, jo līdera prāta stingrība, spēcīgais raksturs, neatlaidība neveidojas tikai no veiksmēm. Darbaspēka institūta (The Workforce Institute at Kronos Incorporated) 2018. gadā veiktais pētījums rāda – 81% nodarbināto no jaunākās jeb Z paaudzes (Generation Z) tiecas būt līderi, tādēļ vēl jo vairāk mums, Tele2, ir prieks būt līdzgaitniekiem nākotnes līderu ceļā, un mēs esam lepni, ka varam ikvienu jaunieti, kurš pieteicies ZZ Čempionātā, šādi uzrunāt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Sācies garantēto atlīdzību izmaksu process AS PNB Banka klientiem

Lelde Petrāne, 22.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 22.augusta sācies garantēto atlīdzību izmaksu process AS «PNB Banka» klientiem. Lai optimizētu izmaksu procesu un sakārtotu klientu plūsmu, katrai AS «PNB Banka» klientu grupai izstrādāta kārtība, kā saņemt valsts garantēto atlīdzību.

Daļai klientu ne šodien, ne tuvākajās dienās nekur nav jādodas – atlīdzību viņi saņems automātiski. Arī pārējos klientus Citadeles pārstāvji aicina iespēju robežās plānot vizīti nākamajās dienās un nedēļās. Ņemot vērā pieteikuma apstrādes laiku un cilvēku skaitu, kam primāri nepieciešams pārskaitīt VSAA maksājumus, paredzams, ka izmaksu process aizņems vismaz mēnesi.

Kārtība, kādā AS «PNB Banka» klientiem pieteikties valsts garantētajām atlīdzībām:

- Privātpersonas, VSAA pensiju un pabalstu saņēmēji, ar kontu bankā Citadele

Klientiem, kuri paspējuši atvērt kontu Citadelē līdz 22. augustam, garantētā atlīdzība automātiski tiks ieskaitīta norēķinu kontā. Klientiem nekur nav jādodas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Santas Pīlēnas kolorīts un radošais tvēriens ir pelnījis uzmanību. Vien tagad tas tiek likts lietā no jaunās dzīvesvietas Austrijā.

Nesenā pārcelšanās ir kā skaists, bet trausls porcelāns, ko pagaidām vēl negribas pamatīgi cilāt. Tai pašā laikā Santa pastāsta daudz.

Fragments no intervijas, kas publicēta laikraksta Dienas Bizness izdevumā Dzīves Garša:

Kad uzrunāju intervijai, bijāt atsaucīga, tomēr uzreiz norādījāt, ka ar ģimeni esat pārcēlusies uz Austriju un nezināt, kad būsiet Rīgā. Lēmums ar lielu ģimeni pārcelties uz dzīvi citā valstī nav vieglprātīgs. Kas pabīdīja uz tik nozīmīgām pārmaiņām?

Lēmums par pārcelšanos nebija spontāns, bet rūpīgi izauklēts. Pirmo reizi šādu ideju mums piespēlēja dzīve pirms vairāk nekā diviem gadiem, sēžot slavenā mākslinieka Fernāna Ležēra bijušajā Parīzes ateljē. Tā soli pa solim nonācām līdz vietai, kur šobrīd esam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Kā top? Mochi rīsu pīrādziņi

Ilze Žaime, 29.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ rubrikā "Kā top?" portāls Db.lv piedāvā aplūkot, kā uzņēmumā "Sveet Memory" ar rokām izgatavo Japānas rīsu pīrādziņus mochi ar netradicionālām garšām un pildījumiem.

Mochi ir tradicionāli Japānas saldumi, kurus gatavot, ceļojot uz Japānu, iedvesmojās konditore Kristīna Čirikala, zīmola "Mochi" un SIA "Sweet Memory" izveidotāja.

Dienas Bizness jau rakstīja, ka izmēģināt dažādus Japānas produktus un nogaršot mochi ir iespējams divās kafejnīcās Rīgā – Barona un Skolas ielā.

"Tradicionālais deserts mochi – rīsu mīklas kūciņas – Japānā ir atrodams visur," stāsta konditore. Taču atgriezusies Latvijā viņa ļāvās eksperimentiem un rīsu kūciņas tagad izgatavo nedaudz citādāk.

Komentāri

Pievienot komentāru