Spriež par iespēju «smilšukastē» testēt inovatīvus finanšu sektora produktus

2016. gada 31. augusts plkst. 9:13
Autors: LETA
Sadaļa: Finanses
Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrijā patlaban top jaunais finanšu sektora attīstības plāns, un šajā kontekstā notiek arī diskusijas par alternatīvo finanšu pakalpojumu sniedzēju lomu un vietu.

Viens no virzieniem, par ko tiek diskutēts finanšu sektora attīstības plāna kontekstā, ir tā saucamā smilšukaste, kur varētu veidoties inovatīvi uzņēmumi un kur jau sākumstadijā, diskutējot ar uzraugu, tiktu testēts konkrētais produkts, intervijā pastāstīja Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš.

Viņš pauda cerību, ka Latvijā valsts politika būs atbalstoša «fintech» nozarei un pēc trim, pieciem gadiem ar lepnumu varēsim redzēt, ka Latvijā izveidojušies spēcīgi fintech uzņēmumi, kuri savus pakalpojumus eksportē un ir zināmi Eiropā.

«Globāli raugoties, tendences ir viennozīmīgas. Ārpusbanku finanšu pakalpojumi ieņem arvien lielāku lomu finanšu sektorā. Pēc trim, pieciem gadiem to īpatsvars būs vēl lielāks. Jau pašlaik jebkurš bankas pakalpojums saņemams kādā fintech uzņēmumā, kura darbība koncentrēta uz konkrēto produktu, kas ir kvalitatīvāks, lētāks un patērētājiem izdevīgāks. Informācijas tehnoloģiju laikmetā cilvēki arvien vairāk pieprasa un izmanto uz tehnoloģijām bāzētus pakalpojumus,» sacīja Āboltiņš.

Lai uzņēmumi attīstītos, valsts ierēdniecības vai politikas līmenī būtu nepieciešams atbalsts un izpratne, ka šādi uzņēmumi Latvijā ir vēlami. Piemēram, celmlauzis savstarpējo aizdevumu platformām Mintos saskaras ar to, ka valsts nevis domā, kā var palīdzēt attīstīt konkrēto biznesu, bet vairāk iesaistās kā uzraugs - gan Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, gan Finanšu un kapitāla tirgus komisija primāri skatās tikai no risku viedokļa, sacīja asociācijas vadītājs un secināja, ka pašlaik valsts politika ir drīzāk bremzējoša.

Tomēr Āboltiņš atzinīgi novērtēja, ka Finanšu ministrijā, izstrādājot jauno finanšu sektora attīstības plānu, kā atsevišķi bloki izdalīts ne tikai banku sektors, kapitāla tirgus un apdrošināšana, bet arī alternatīvo finanšu pakalpojumu sniedzēji. Āboltiņš pauda cerību, ka būs redzami labi uzdevumi turpmākajiem diviem gadiem, kuri veicinās atbalstošu vidi finanšu tehnoloģiju uzņēmumu attīstībai.

Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija rosina veidot ekspertu komisiju, kurā būtu iekļauti gan uzraugi, gan arī nozares pārstāvji, kā arī ierēdniecības pārstāvji, kuru galvenais uzdevums būtu strādāt pie ārpusbanku finanšu pakalpojumu sektora attīstības.

Starp priekšrocībām fintech uzņēmumu attīstībai Latvijā nozares pārstāvis minēja, ka Latvijā banku sektors vienmēr bijis liels un nozīmīgs un mūsu valstī ir ļoti daudz labu un pieredzējušu finanšu speciālistu. Latvijā ir arī spēcīgi informācijas tehnoloģiju speciālisti. Tas ļauj fintech uzņēmumiem, kas balstīti uz informācijas tehnoloģijām, sekmīgi attīstīties un daudz vieglāk iziet ārvalstu tirgos.

Savukārt vērtējot no normatīvu, politikas un atbalsta viedokļa, Latvijai nav priekšrocību. «Pašlaik valsts līmenī nav definēts, ka šī varētu būt nozare, uz ko ir jāstrādā, lai gan mums ir visi priekšnoteikumi, lai iezīmētu savu vietu starptautiskajā finanšu tirgū,» sacīja Āboltiņš un minēja, ka, piemēram, Igaunija valstiskā līmenī ļoti labi prot izmantot uzņēmumu Skype un Transferwise vārdu. Tādējādi investoriem rodas asociācijas, ka Igaunijā ir ļoti spēcīga informācijas tehnoloģiju un fintech attīstība, un attiecīgi droši vien investors labprātāk investē kādā Igaunijas uzņēmumā. Savukārt Latvijas valsts varētu izmantot Mintos vārdu, uzskata asociācijas vadītājs.

Āboltiņš atzīmēja, ka nebanku aizdevēju nozarē distances aizdevēji 4finance un Creamfinance ir Latvijā radušies uzņēmumi, kas eksportē pakalpojumus. Piemēram, 4finance ir pārstāvniecības 15 pasaules valstīs. Šo uzņēmumu produktu un sistēmas izveide notikusi Latvijā, un šie uzņēmumi diezgan viegli var iekarot arī citus tirgus, Latvijā uzturot darba vietas, kurās nodarbinātie strādā uz visu pasauli.
 

Dalies ar šo rakstu
Atslēgvārds