Mazais bizness

Vāc parakstus par Mazā biznesa dienu kā atzīmējamo dienu Latvijā

Žanete Hāka, 01.11.2016

Jaunākais izdevums

Latvijas Biznesa savienība sākusi parakstu vākšanu portālā Mana Balss, lai rosinātu Latvijā ieviest Mazā biznesa dienu kā atzīmējamo dienu katra gada trešā novembra sestdienā. Atzīmējamā diena ir iespēja sabiedrībai novērtēt uzņēmīgu un radošu cilvēku devumu Latvijas ekonomikā un nodarbinātībā, skaidro idejas iniciators Eduards Filippovs.

Portālā Mana balss vietnē iegūstot 10 000 parakstu, Latvijas Biznesa savienība rosinās grozījumus likumā Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām, kurus 2016.gada pavasarī jau sagatavojusi Labklājības ministrija, atbalstījusi Ekonomikas ministrija un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera. Likumprojekta grozījumus jau apstiprināja Ministru kabinets, bet Saeima šā gada aprīlī noraidīja grozījumu izskatīšanas uzsākšanu. Kā skaidro E. Filippovs, atzīmējamā diena neradīs zaudējumus ekonomikai kā tas būtu brīvdienas gadījumā, bet izcels mikro un mazo uzņēmumu veikumu, mudinās uzņēmējus strādāt un kāpināt kopējo labklājību.

Latvijas Biznesa savienības padomes priekšsēdētāja Elīna Egle: «Mazā biznesa ikdiena paiet – meklējot klientus un darbiniekus, radot un nepārtraukti attīstot produktus, rēķinot un atskaitoties valsts iestādēm, sekojot likumu jaunradei. Šos uzņēmīgos un radošos cilvēkus virza vēlme sniegt sabiedrībai kādu labumu un nodrošināt uzņēmumu peļņu. Latvijas Biznesa savienība ir pārliecināta, ka mazo uzņēmumu darbinieki un sabiedrība kopumā ir pelnījusi Mazā biznesa dienu kā atzīmējamo dienu kalendārā, līdzīgi kā ASV un Igaunijā. Šajā dienā iespējams pateikt paldies par to, ka viņi padara dzīvi bagātāku. Šobrīd vērojam, ka mazā biznesa attīstībai tiek radīti arvien jauni izaicinājumi – pastāvīgi tiek mainīti spēles noteikumi saistībā ar nodokļu un nodevu regulējumu, pieaug energoresursu cenas, sociālās iemaksas par darbiniekiem, komerctransporta izmaksas utt. Tikai pirktspēja iekšējā tirgū nepieaug tikpat ātri. Savukārt ārējo tirgu apgūšanai un investīciju piesaistei nepieciešami vēl papildu finanšu līdzekļi.»

Mazais bizness saskaņā ar Eiropas klasifikāciju, nodarbina līdz 50 darbiniekiem un apgroza līdz 10MEUR. Mikro un mazais bizness veido 49% no Latvijas tautsaimniecības un nodarbina 67% no visiem darbiniekiem Latvijā reģistrētajos uzņēmumos. Mikro un mazie uzņēmumi nodrošina 45% no Latvijas uzņēmumu kopējā apgrozījuma. Tikai ar sabiedrības izpratni un atbalstu šie uzņēmumi var augt un kļūt par nākamiem veiksmes stāstiem un eksporta tīģeriem, radīt jaunas un labākas darba vietas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Finanšu infrastruktūrā izmaiņas būs lielas

Sandris Točs, speciāli DB, 16.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Aicina iedzīvotājus patriotiskā noskaņā atzīmēt Mazā biznesa dienu visā Latvijā - 19.novembrī

Dienas Bizness, 14.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mikro un mazais bizness veido 94% no visiem Latvijas uzņēmumiem, tādēļ Latvijas Biznesa savienība aicina Latvijas iedzīvotājus un uzņēmējus atzīmēt Mazā biznesa dienu visā Latvijā 19.novembrī.

Latvijas Biznesa savienības padomes priekšsēdētāja Elīna Egle skaidro: «Iedzīvotājiem ir iespēja uzzināt vairāk par mazajiem uzņēmumiem Latvijas kartē interneta vietnē mazabiznesadiena.lv un izplānot svētku nedēļas nogali un 19.novembri, atbalstot mazos uzņēmumus. Iniciatīva Atbalsti mazo biznesu! apvieno vairāk nekā 5000 uzņēmumu, kas ir turpat viena desmitā daļa aktīvo uzņēmumu.»

Savukārt uzņēmumi var pastāstīt par sevi, reģistrējoties minētajā mājas lapā, un izmantot plakātu, video un īpašo piedāvājumu veidotājus, kā arī Facebook aplikāciju Pastāsti citiem. Uzņēmumi atjauno informāciju par sevi un izmanto platformu OPEN, kurā uzņēmumi sniedz piedāvājumus citiem uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Bite Latvija vadītāju Kasparu Bulu

Lelde Petrāne, 21.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild mobilo sakaru operatora Bite Latvija vadītājs Kaspars Buls.

- Trīs svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu.

Pirmkārt, cilvēcīga komunikācija ir mūsu biznesa stūrakmens, mūsu filozofija. Tādēļ laiku pa laikam mēdzam klientiem sūtīt ar roku rakstītas kartītes, nu un tad, ka ārā 21.gadsimts. Tā ir personīgāk.

Otrkārt, esam ļoti mērķtiecīgi – ja ko nolemjam un apsolām, tad to arī darām. Piemēram, mēs esam solījuši klientiem, ka mērķtiecīgi attīstīsim 5G tīklu. Zinu, daudzi teiks – ko jūs runājat par 5G, ja 4G nav vēl visur. Un taisnība ir, tāpēc neatkarīgi no 5G, lielākā daļa mūsu resursu šobrīd tiek virzīta jaudīga, ātra 4G un 4G++ tīkla attīstībai. Nevis, lai kartē atzīmētu, ka mums šādi tīkli ir, bet, lai šie tīkli tiešām ir tādi, kādus mēs tos paši gribētu ikdienā – stabili, jaudīgi, droši! Tas ir tas, ar ko mēs mostamies un ar ko ejam gulēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sekojot idejai: No neveiksmīgas pieredzes līdz sekmīgam biznesam

Laura Mazbērziņa, 06.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lāzerpeintbola parka Laserdog izveidotāji Miķelis Ziemelis un Toms Bergmanis, neskatoties uz ķibelēm, kas iepriekš piemeklējušas, ir optimisma pilni un cerīgi raugās nākotnē

Sākotnējā ideja jaunajiem uzņēmējiem bija piedāvāt peintbola atrakciju vasaras festivālos, šis biznesa modelis gan neizrādījās veiksmīgs.

«Doma neradās pati no sevis, es agrāk biju viens no Andrejsalas peintbola parka izveidotājiem, kur mēs darbojāmies kopā ar Ernestu Šēnu un Jāni Stepiņu. Palīdzēju viņiem attīstīt biznesu, taču vienā brīdī biznesa attiecības pārtraucām. Nedaudz vēlāk E. Šēns izmēģināja arī lāzerpeintbolu, kas man šķita ļoti interesants. 2017.gada 8.martā mēs ar Tomu braucām automašīnā un domājām, kā varētu ātri nopelnīt naudu. Par ko gan divi jauni puiši var runāt, braucot automašīnā – runā par sievietēm un par to, kā nopelnīt naudu. Runājām par to, ka vajadzētu izveidot lāzerpeintbola aktivitāti Positivus festivālā, tomēr tajā netikām. Kā iemeslu mums minēja, ka tas neatbilstot festivāla konceptam,» stāsta M. Ziemelis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Portāls eiriks.lv piedāvās iespēju ātri nopelnīt un risinās darbaspēka trūkumu uzņēmumos

Lelde Petrāne, 06.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā atklāta jauna vietne steidzamo darbu pasūtītājiem un izpildītājiem – eiriks.lv. Tā paredzēta darbu pasūtītājiem, kam darbinieks vai palīgs nepieciešams steidzami, savukārt darbu izpildītājiem – brīžos, kad nauda vajadzīga jau šodien. Uzņēmējiem tā tiek pozicionēta kā ātrā palīdzība, ja steidzami trūkst darbinieku.

«Uzņēmējiem, privātpersonām un mājsaimniecībām, kam nepieciešams nekavējoties atrast vai aizvietot darbiniekus un rast risinājumu krīzes situācijā, eiriks.lv ir kā glābiņš un «ātrā palīdzība». Portāla moto ir divējāds – darbu izpildītājiem tas ir «Neslinko – eiriko!», bet darbu pasūtītājiem - «Tiks izdarīts!», skaidro eiriks.lv izveidotāji.

Portāls gan pildīs tikai sludinājumu «dēļa» funkciju un neko negarantēs, portāla noteikumi ir tikai ieteikumi, lai veiksmīgāk atrastu labāko darbu veicēju konkrētajam darbam un dienā, kad tas nepieciešams, biznesa portālam db.lv paskaidroja Ilona Grīnberga, viena no eiriks.lv izveidotājām. «Portāls nemaisīsies darbu pasūtītāju un darbu izpildītāju attiecībās,» viņa akcentēja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

FOTO: LU Biznesa inkubators sāk jaunu sezonu ar 50 biznesa idejām

Ilze Žaime, 06.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzsākot astoto sezonu, LU studentu Biznesa inkubatora programma pulcējusi vairāk nekā 100 jauniešus no Latvijas augstskolām, kas ir gatavi īstenot inovatīvu produktu un pakalpojumu idejas tūrisma, veselības, modes, izglītības un IT jomās

Sezonā, kas ilgs līdz 2020.gada vasarai, Latvijas Universitātes studenti inkubatorā darbosies komandās ar Rīgas Tehniskās universitātes, Rīgas Stradiņa Universitātes, SSE Riga, Banku augstskolas, Latvijas Lauksaimniecības universitātes un RISEBA kolēģiem.

Pirms-inkubācijas programmā notiks biznesa idejas dzīvotspējas pārbaude 3 mēnešu garumā, kas ir balstīta uz «Lean Startup» metodoloģiju. Pēc tās, pateicoties ERAF līdzfinansētajam projektam «Latvijas Universitātes Inovāciju granti studentiem», jaunie uzņēmēji, kuri veiksmīgi izies pirmo etapu un piedalīsies inkubatora organizētajā «Demo Dienā» februārī, varēs saņemt līdz 5000 EUR lielu naudas atbalstu savam biznesam un iespēju turpināt attīstību inkubatorā, piedaloties inkubācijas programmā nākamos 9 mēnešus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Latvijas Giraffe360 uzvar nekustamo īpašumu jomas startup konkursā

Lelde Petrāne, 24.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Foruma PropTech Riga ietvaros noticis Latvijā pirmais ar nekustamo īpašumu jomu saistīto startup uzņēmumu konkurss.

Organizatoru mērķis bija pievērst uzmanību inovatīvām tehnoloģiskām idejām un piesaistīt biznesa enģeļu un investīciju fondu uzmanību uzņēmumiem, kas darbojās šajā jomā. Konkursā piedalījās 12 startup uzņēmumi no četrām valstīm: Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Baltkrievijas. Uzvarēja Latvijas kompānija, virtuālo tūru tehnoloģiju ražotājs Giraffe360.

Konkursa žūrijas locekle Ieva Brence uzvarētāju raksturo šādi: «Oriģināla un inovatīva biznesa ideja ar ilgtspējīgu attīstības potenciālu. Lai gan tādas bija arī citiem startup izaicinājuma konkursa dalībniekiem, šajā gadījumā ļoti skaidri tika iezīmēta produkta oriģinalitāte un unikalitāte, attīstības iespējas, prezentācija bija ļoti pārdomāta, akcentējot galveno un iekļaujoties atvēlētajā laikā. Pārliecināja arī konkrētā uzņēmuma komanda, līdz šim sasniegtais. Ir liela ticība uzņēmuma Giraffe 360 turpmākai izaugsmei.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

45% no kopējā Latvijas uzņēmumu apgrozījuma veido tieši mikro un mazie uzņēmumi,liecina Lursoft pētījums

Lai atbalstītu mazo biznesu Latvijā, 19. novembrī norisināsies Mazā biznesa diena, kurā iesaistījušies jau vairāk nekā 5000 uzņēmumu. Raksturojot pašreizējo situāciju uzņēmējdarbībā, Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa norāda, ka valstī vēl aizvien ir liels mazo un mikrouzņēmumu īpatsvars, kas ir arī likumsakarīgi, jo pēdējo sešu gadu laikā īstenotā politika, tostarp mikrouzņēmuma nodokļa režīma ieviešana, mazkapitāla SIA reģistrēšanas iespējas, ir uzrādījusi ekonomiskās aktivitātes palielināšanos. «Pēdējos divos gados mazkapitāla SIA īpatsvars starp visiem jaunreģistrētajiem uzņēmumiem nav būtiski mainījies, tas svārstās robežās no 59 līdz 61%. Jāpiekrīt, ka mazie un mikrouzņēmumi nav tie, kas dod vērā ņemamu nodokļu maksājumu pienesumu valsts kopbudžetā, tomēr vienlaikus redzam, ka daudzviet, jo īpaši reģionos, šī uzņēmumu grupa faktiski veic sociālu funkciju, piemēram, iesaista ģimenes locekļus ekonomikā, nodrošinot tiem nepieciešamos iztikas līdzekļus, tādējādi neradot papildu slogu pašvaldību sociālajam budžetam,» saka D. Kiopa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Ceļojuma iedvesmu pārvērš naudā

Ilze Žaime, 31.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mērķis ir parādīt latviešiem, kas ir Japāna, daudzi to vēl nezina, saka konditore Kristīna Čirikala.

SIA Sweet Memory (zīmols Mochi) novembrī svinēs gada jubileju. Izmēģināt dažādus Japānas produktus un nogaršot mochi jau ir iespējams divās kafejnīcās Rīgā – Barona un Skolas ielā. To izveidotāja Kristīna Čirkala stāsta, ka tas nebūtu noticis bez pircēju pamudinājuma. «Tolaik, kad mochi pārdevām internetā, daudzi rakstīja, ka gribētu atnākt, padzert kafiju un apēst šo desertu pie mums,» atceras jaunā uzņēmēja.

Iedvesmu rod ceļojot

Ēdināšana Kristīnai vienmēr ir bijusi ļoti tuva, viņa ir ieguvusi gan konditora, gan pavāra izglītību un strādājusi dažādos konditorejas uzņēmumos. Pēc atgriešanās no ceļojuma uz Japānu viņai dzima doma jaunatvestās idejas un receptes likt lietā, vilināja gan interese pamēģināt radīt Japānā tik populāro desertu, gan doma to piedāvāt citiem. «Tā pasaule man raisīja šoku, arī tas, ko cilvēki ēd. Katru dienu pamēģināju kaut ko jaunu. Tradicionālais deserts Mochi – rīsu mīklas kūciņas – tur ir visur,» stāsta konditore.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija ir maza valsts, tāpēc nevaram atļauties taisīt sliktus produktus, visu laiku ir jāuztur kvalitāte un spriedze

Tā norāda šefpavārs Māris Jansons, kurš pirms gada atvadījās no savas ilggadējās darba vietas – restorāna Bibliotēka No1 Rīgā, lai pievērstos jaunam projektam ārpus tās. Iespējams, šā gada nogalē durvis vērs viņa jaunais lolojums – restorāns Kest Cēsīs, kurš atrodas kādreizējā ugunsdzēsēju depo.

Fragments no intervijas, kas publicēta 23. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Pavāri pēc iespējas cenšas izmantot vietējos produktus. Vai mūsu vietējie ražotāji spēj nodrošināt vajadzīgos apjomus restorāniem?

Kaut kādā ziņā – jā, bet kaut kādā ziņā – nē. Restorānam, kas strādā ar Latvijas produktiem, vajadzētu sadarboties ar saviem zemniekiem. Domāju, ka Latvijā kopumā ļoti maz restorānu strādā ar labiem Latvijas produktiem. Audzētāji nevar nodrošināt apjomus daudziem restorāniem, bet vienlaikus nevar atļauties strādāt tikai ar vienu vai diviem restorāniem, jo tad nevarēs izdzīvot. Tomēr situācija ir stipri labāka nekā pirms desmit gadiem, kad mēs, pavāri, sākām popularizēt mūsdienu Latvijas virtuvi un uzrakstījām manifestu. Noteikti ir labāk, nekā bija. Kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā, bija tikai ananāsi, avokado un garneles. Kāda latviešu virtuve!? Bietes? Pats mājās ēd bietes. Taču šobrīd biete ir gandrīz katrā ēdienkartē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Smeļas biznesa idejas iekšienē

Anda Asere, 16.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iekšējie biznesa inkubatori un akseleratori paver iespējas uzņēmumiem rast jaunas idejas biznesa attīstībai

«Pērn ar biznesa laboratorijas eegloo palīdzību organizējām uz āru vērstu pasākumu – akadēmiju finanšu tehnoloģiju uzņēmējiem, kam startup lietas nav kaut kas pilnīgi jauns. Tomēr tik īsā laikā mazā valstī nevar atrast daudz ar finanšu tehnoloģijām un apdrošināšanu saistītu ideju, tāpēc radās šāda doma – ja gribam redzēt vairāk ar apdrošināšanu saistītu ideju, tad jāuzrunā pašu darbinieki. Izveidojām iekšējo akseleratoru – Ideju banku, kur katrs Ergo darbinieks Baltijā var pieteikt savu ideju,» stāsta Deniss Sazonovs, Ergo valdes loceklis Baltijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunuzņēmumu ekonomiskais ieguvums var tikt vērtēts gan tieši – nomaksāto nodokļu, piesaistīto investīciju, jaunradīto darbavietu skaita ziņā, gan netieši, vērtējot ietekmi uz riska kapitāla nozari, zināšanu pārneses un inovācijas sistēmas veicināšanā

«Jaunuzņēmumu ekosistēma Latvijā attīstās un pieaug tās ekonomiskais ieguvums: gan jaunuzņēmumu skaits, radītās darbvietas, kā arī piesaistītais investīciju apjoms, pārsniedzot 210 miljonus eiro. Saskaņā ar Latvijas Startup uzņēmumu asociācijas «Startin.lv» datiem, šobrīd Latvijā darbojas aptuveni 350 jaunuzņēmumi. Piemēram, tikai 25 lielākie Latvijas jaunuzņēmumi ar apgrozījumu virs 300 tūkstošiem eiro katrs vidēji nodarbina aptuveni 20 pilnas slodzes darbiniekus, turklāt kopumā tie ir veikuši nodokļu iemaksas valsts budžetā piecu miljonu eiro apmērā,» norāda Madara Ambrēna, Ekonomikas ministrijas Jaunuzņēmumu atbalsta nodaļas vadītāja.

Jau otro gadu 12. septembrī Rīgā tiek atzīmēta «Startup diena», lai akcentētu jaunuzņēmumu pienesumu Latvijas inovāciju attīstībai un ekonomikai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairs nevienu nesajūsmina tūkstošus vērta rokas somiņa vai kāda zīmola milzonīgs logo ar mērķi izcelt īpašnieka statusu un maksātspēju. Sabiedrība ir kļuvusi pieredzējušāka un vairāk skatās uz darbiem, nevis uz spēju atļauties nevajadzīgu, bet dārgu preci.

Arī līdzjūtība un palīdzība vairs nav svešvārdi: nepieciešamības gadījumā mēs spējam apvienoties un palīdzēt gan cilvēkiem, gan planētai.

Šie ir atslēgvārdi jaunajam, sociāli nozīmīgajam projektam, kura idejas autors un projekta īstenotājs ir piecpadsmitgadīgais kulinārijas blogeris Pipars. Projekta īstenotājs stāsta: "Ideja par LABA SOMA man radās nejauši, jau 2018.gadā, kad biju uzsācis akciju "Pipars Pogai". Skatījos uz plastmasas iepirkuma maisiņu ar veikala nosaukumu un domāju, ka uzņēmums šādā veidā parāda, ka tam pilnīgi vienalga, kas notiks ar mūsu planētu nākotnē. Nākamā doma - es labprāt nēsātu auduma somu un atbalstītu zero waste kustību, bet gribu kaut ko krāsainu un oriģinālu. Kaut ko īpašāku! Atbilde nāca uzreiz - maisiņiem dizainus varētu radīt bērni ar īpašām vajadzībām. Starp viņiem ir ļoti daudz talantīgu bērnu. Tā būs lieliska iespēja pašam bērnam nevis lūgt palīdzību, bet gan naudiņu savai rehabilitācijai nopelnīt zīmējot. Gluži tāpat, kā mākslinieki. Kāpēc gan maisiņš nevarētu būt glezna vai mākslas darbs?! Tā radās ideja un sākās garš eksperimentu un testu ceļš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saņemties nodibināt jaunu uzņēmumu jomā, ko nesaproti, iespējams, var tad, ja iepriekš vadītas trīs bankas

Tā jokojot teic elektrisko skrejriteņu koplietošanas platformas Fiqsy vadītājs un līdzīpašnieks Māris Avotiņš. Agrāk viņš vadīja Swedbank un Expobank Čehijā, bet šobrīd ir pievērsies savam biznesam. Viņš uzskata, ka jaunuzņēmumi ir interesants biznesa virziens un būtu grēks neizmantot savas zināšanas projektu un lielu organizāciju vadībā, jo katrs startup reiz cer kļūt par lielu un globālu kompāniju. Uzņēmēju saista gan mobilitāte, ko sniedz skrejriteņi, gan koplietošanas ideja, tāpēc viņš vēlas šo biznesu attīstīt ne vien Latvijā, bet plašāk. Vairāk par ambīcijām saistībā ar Fiqsy, pieredzi finanšu sektorā un vērtējumu par šobrīd notiekošo banku jomā M. Avotiņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

All you need is love

Linda Zalāne, 09.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Monami Frost (īstajā vārdā Irēna Straume) karjeru veido vairākās jomās, turklāt dažādās realitātēs – interneta vidē un fiziskajā pasaulē.

Viņa ir modele, sava apģērbu zīmola un vegāniskā restorāna īpašniece, kā arī sociālo mediju zvaigzne ar brangu sekotāju pulku – 1,6 miljoniem Instagram un 709 tūkstošiem cilvēku Youtube kanālā. Tomēr visam pāri viņas dzīves lielākā kaislība, aizraušanās un sirds pieder ģimenei – vīram un divām meitiņām.

Fragments no intervijas, kas publicēta laikraksta Dienas Bizness izdevumā Dzīves Garša:

Cik gadus jau jūsu mājvieta ir Liverpūle? Kādēļ no visām pasaules pilsētām tieši šo izvēlējāties kā savējo?

Nesen apritēja deviņi gadi, kopš Liverpūle kļuva par manām mājām. Izvēlējos to gandrīz vai nejaušības pēc, un stāsts, kā tas notika, ir nedaudz smieklīgs. Sākās ar to, ka divas nedēļas pirms manas pirmās meitas dzimšanas mana mamma pārvācās uz Londonu, lai atrastu darbu un mēs pēc tam arī varētu domāt par pārvākšanos. Mamma sāka strādāt mazā salā blakus Anglijai. Pēc pāris mēnešiem mēs ar ģimeni bijām gatavi pārcelties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Gobzems: Jurašs un Strīķe zināja Bunkus shēmas

Sandris Točs, speciāli DB, 12.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Atbildēšu uz jautājumu, vai šeit, pie mums, valda politiski organizēta mafija. Šī slepkavība nebija brīdinājums maksātnespējas administratoriem, jo Māris Sprūds jau ir ārā no spēles. Tas bija brīdinājums politiķiem. Kāpēc politiķiem bija svarīgi šajās dienās dot signālu, ka viņi par to vairs nelems, bet to darīs kāds spēcīgāks nekā viņi? Padomājiet par to,» sarunā ar DB saka bijušais Maksātnespējas administrācijas (MA) direktors, zvērināts advokāts Aldis Gobzems

Raidījumā Preses klubs atzināt, ka laikā, kad jūs bijāt Maksātnespējas administrācijas vadītājs, politiķis Edgars Jaunups pie jums uz iepazīšanos atveda KNAB darbinieku Juri Jurašu. Kādā sakarībā?

Jā, tā tas bija. Tolaik man bija labas attiecības ar Edgaru Jaunupu. Mēs tikāmies kafejnīcā, klusajā centrā, starp citu, netālu no slavenās Antonijas ielas. Tikāmies trijatā – es, Edgars Jaunups un Juris Jurašs. Ir pagājuši daudzi gadi, es neatceros visu tikšanās saturu, bet tās mērķis bija saistīts ar Jaunā laika interešu nodrošināšanu. Jurim Jurašam stāstīju, ko esmu novērojis maksātnespējas jomā kā Maksātnespējas administrācijas vadītājs. Bet nekādas darbības J. Jurašs par manis nosauktajiem faktiem neveica, jo acīmredzot tas neatbilda JL mērķiem. Savukārt varu pastāstīt, kā man sabojājās attiecības ar E. Jaunupu. Tajā laikā aktuāls bija jautājums par administratora iecelšanu Liepājas siltuma maksātnespējas procesā. Pēc koleģiāla lēmuma ar manu kā iestādes vadītāja parakstu par Liepājas siltuma maksātnespējas administratoru tika iecelts Andris Rukmanis, kurš nebija saistīts ar Jauno laiku. Bet man pirms tam bija norādīts, kuras no administratoru saraksta būtu piemērotākās kandidatūras iecelšanai par maksātnespējas administratoriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Ceturtā industriālā revolūcija palīdz efektivitātē

Anda Asere, 31.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ražošanā arvien vairāk ienāk dažādas tehnoloģijas, kas palīdz uzlabot efektivitāti

"Carlsberg Group" digitālā vadītāja Nensija Kruikšanka (Nancy Cruickshank) norāda, ka ne vienmēr tehnoloģiju izmantošana nozīmē ļoti lielas izmaiņas – biežāk tās ir mazas nianses, kas palīdz uzlabot rezultātus kādā no ražošanas posmiem. Mūsdienās pircēji vēlas arvien dažādākus un individuālākus produktus, kas ražošanā nozīmē biežāku produkcijas veidu maiņu ražošanas līnijā, kas samazina efektivitāti. Nelieli uzlabojumi dažādos posmos šo efektivitāti palīdz atgūt.

Reizēm šķiet, ka visi to vien dara, kā runā par ceturto industriālo revolūciju. Ko "Carlsberg Group" saistībā ar šo ir paveikusi?

Es esmu digitalizācijas vadītāja un manos amata pienākumos ir pilns digitalizācijas un datu spektrs – kā mēs varam strādāt citādāk visā biznesā. Patērētājus interesē amatalus, bezalkoholiskais alus un cita interesantāka produkcija. 35 tirgos mēs strādājam paši, vairāk nekā simt tirgos uz licences pamata.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar izglītības uzņēmuma Lielvārds vadītāju Aivaru Gribustu

Lelde Petrāne, 03.02.2017

80.-to gadu sākums Latvijas Universitātes Fizmatu diskotēkas «DiskoPifs» sastāvā. Sarīkot aizrautīgu deju pasākumu, būtu prieks joprojām. Sajūtas īstenoju mašīnā, «Spotify» listi uzgriežot skaļāk, ja braucu viens, un ceļošana Lielvārde – Rīga – Lielvārde sanāk bieži.

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild izglītības uzņēmuma Lielvārds vadītājs Aivars Gribusts. No dibināšanas 1992. gadā uzņēmums Lielvārds darbojas Latvijas izglītības nozarē, piedāvājot mācību satura, uzskates līdzekļu, kā arī interaktīvo izglītības risinājumu klāstu atbilstoši valsts izglītības standartiem.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Uzņēmumu Lielvārds nodibināju pirms 25 gadiem, un šie gadi ir aizskrējuši neiedomājami ātri. Izglītības nozarē mums izdevies nemitīgi rast arvien jaunus izaicinājumus un iespējas inovācijām. Tādā veidā izjūtam, ka esam dinamiskākajā uzņēmumā, kādu vien var iedomāties. Un labā ziņa - arī šobrīd zinām, ko vēlamies paveikt nākamajos piecos gados. Turpināsim veidot mūsdienīgu mācību saturu un attīstīsim mobilās mācīšanās platformu soma.lv, kas ļaus skolēniem vēl mērķtiecīgāk «būvēt» savas zināšanas jebkurā laikā un vietā, pastiprināsim savas aktivitātes skolotāju profesionālajā pilnveidē un veidosim jaunu mācību priekšmetu «Dizains un tehnoloģijas» 10 līdz 12 gadus veciem bērniem. Šim mācību priekšmetam jākļūst par stabilu pamatu jauno Latvijas inženieru kalvei. Turklāt vēlamies īstenot ieceri, lai saistībā ar nākamajiem inženieriem mēs neapstātos tikai pie vīriešu dzimtes, bet spētu šajā aizraujošajā nozarē iesaistīt arvien vairāk topošās inženieres.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lattelecom klientu apkalpošanas robotmeitene Anete cītīgi mācās, lai nepagurusi varētu atbildēt uz klientu jautājumiem gluži kā pieredzējis darbinieks

Uzdodot jautājumu uzņēmumam klientu servisa sarakstes programmā vai sociālajos tīklos, sagaidām, ka uz to atbildēs cilvēks, kompānijas darbinieks. Taču tā nebūs vienmēr, un jau tagad saziņai ar klientiem aizvien vairāk tiek izmantoti mācīties spējīgi roboti. Arī pasaulē pirmais latviešu valodā runājošais klientu atbalsta robots Anete, kas tapis, tehnoloģiju uzņēmumam Lattelecom sadarbojoties ar Tildi, katru dienu apgūst jaunas zināšanas un drīzā nākotnē spēs atbildēt uz klientu jautājumiem ne sliktāk par cilvēku.

Oktobra vidū darbu Lattelecom Facebook vietnē uzsākusī Anete pārstāv tā dēvēto kontrolētās mašīnmācīšanās tehnoloģiju, kas papildina informācijas bagāžu pēc katras sarunas ar klientu. Tāpat kā maza bērna pirmie soļi, arī Anetes agrīnās atbildes var šķist nepārliecinošas, gramatiski neprecīzas. Taču mašīnmācīšanās tehnoloģijas lielākā priekšrocība ir spēja nemitīgi uzkrāt zināšanas. Tā rezultātā robots ar cilvēka palīdzību, kas palīdz viņam mācīties, kļūst aizvien gudrāks un labāk saprot, ko cilvēki no viņa vēlas. Lattelecom mērķis ir panākt, lai, tērzetavā uzdodot jautājumu, klients pat nenojaustu, ka viņam neatbild dzīvs cilvēks. Tehnoloģiju attīstības temps un tendences dod pamatu domāt, ka tas patiešām būs iespējams jau drīzā nākotnē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Aktieris Dainis Grūbe ar draugiem Āgenskalnā atver kafejnīcu, veikalu un bāru

Monta Glumane, 04.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Atpazīstamība nāk līdzi. Ja klients vēlas šeit atnākt, iedzert ar mani kafiju vai tēju un apēst kūku, tad kāpēc ne un es to arī darīšu. Man tas netraucē un katrs klients ir īpašs,» biznesa portālam Db.lv saka Dailes teātra aktieris Dainis Grūbe, kurš kopā ar draugiem – pavāru Kārli Muginu un juristu Ģirtu Dombrovski Āgenskalnā atvēris kafejnīcu, veikalu un bāru «Kadagi».

Draugi savā starpā sadalījuši arī pienākumus. Tā, piemēram, Dainis ir atbildīgs par tirdzniecību, Kārlis par iepirkumiem, produktu radīšanu un garšām, bet Ģirts ir uzņēmuma administratīvā sloga turētājs un kā paši saka, tad arī bremze, kas Kārli ar Daini piebremzē.

Ideja izveidot šādu vietu radusies brīdī, kad visi kopīgi sēdējuši Daiņa pagalmā. Visi trīs ir pazīstami jau vairāk nekā 20 gadus un šajā laikā katram ir radušās vēlmes, ko realizēt. Aktieris vēlējies darboties tirdzniecības jomā, Ģirtam bijusi ideja par sava produkta radīšanu, kas šobrīd ir vēl izstrādes procesā, bet Kārlim bijušas zināšanas, lai šajā biznesā darbotos.

«No idejas mēs pāraugām plašāk. Pamata doma bija nodarboties ar kvalitatīvas Latvijas ražotāju produkcijas izplatīšanu - kā vietējo produktu vairumtirgotāji. Ārzemēs un arī Latvijā to dara kooperatīvi un šajā gadījumā mēs to aizstājam. Novērtējam, vai produkts ir konkurētspējīgs, garšīgs, kvalitatīvs un tad runājam ar ražotāju - sakām, ka esam gatavi daļu par tirdzniecību ņemt uz saviem pleciem. Nolēmām izveidot ofisu un tad sapratām, ka šī ir laba vieta, kāpēc nepielikt klāt arī kafiju, kūciņas, alu, lai atpelnītu telpu izmaksas,» stāsta uzņēmuma līdzīpašnieks K.Mugins.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Twino dibinātājs: Baltija ir caurspīdīgākais finanšu tirgus dalībnieks pasaulē

Anda Asere, 13.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Man šķiet, ka šobrīd Baltija ir pats caurspīdīgākais finanšu tirgus dalībnieks visā pasaulē,» tā intervijā, kas publicēta Dienas Bizness žurnālā Miljonārs, saka finanšu tehnoloģiju kompānijas Twino grupa dibinātājs Armands Broks.

Jautāts, kas tagad notiek finanšu tehnoloģiju pasaulē, uz kuru pusi viss virzās, A. Broks atbild, ka uz to var skatīties no dažādiem aspektiem.

«Viens ir tas, ka daudz kas tiek automatizēts, visi lēmumi tiek pieņemti, balstoties uz datiem. Otrs segments ir banku «pārregulācija» un naudas tīrība. Man šķiet, ka šobrīd Baltija ir pats caurspīdīgākais finanšu tirgus dalībnieks visā pasaulē.

Esmu 100% pārliecināts, ka naudas caurskatāmībā šobrīd esam priekšā jebkurai pasaules valstij.

Kārtējo reizi esam bijuši eksperimentālais zaķītis, kā visu vienā dienā izmest ārā. Esmu 1000% pārliecināts, ka nedz Anglijā, nedz Amerikā šis jautājums nav tādā līmenī, kā mums šobrīd.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Blockchain Centre Vilnius dibinātājs: «Man bija lieka nauda, un izlēmu ieguldīt to šādi»

Anda Asere, 11.10.2018

Blockchain Centre Vilnius atrodas Viļņas modernajā biznesa centrā Green Hall, apdzīvojot divus stāvus.

Foto: Publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Blokķēdes tehnoloģijas kopdarba telpa Blockchain Centre Vilnius darbojas kopš šā gada janvāra, un šobrīd tajā piedalās deviņi šīs jomas jaunuzņēmumi

«Man bija lieka nauda, un izlēmu ieguldīt to šādi. Es iepriekš tehnoloģiju biznesā esmu labi nopelnījis. Ir labi dalīties savā turībā un ieguldīt šādā projektā, vēlos palīdzēt valstij virzīties uz priekšu un cilvēkiem realizēt īstus projektus, kas padarītu pasauli labāku, radītu jēgpilnas izmaiņas, jauniem cilvēkiem ļautu piekļūt kapitālam. Te vairāk ir runa par atbalstu, labiem kontaktiem,» saka Antans Gouga (Antanas Guoga), Blockchain Centre Vilnius dibinātājs. Viņš ir arī Eiropas Parlamenta deputāts.

Pērc un lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«PNB bankas», kuras darbība ir apturēta, aktīvi veido 3% no visiem Latvijas banku aktīviem un tās ietekme uz tautsaimniecību ir nebūtiska, aģentūrai LETA atzina Finanšu ministrijā (FM).

Ministrijā norādīja, ka šā gada sākumā «PNB banka» bija sestā lielākā banka Latvijā pēc aktīvu apmēra, tās tirgus daļai veidojot 3%. Tāpat ministrijā piebilda, ka Latvijā četras lielākās bankas veido turpat 90% no visiem banku aktīviem, tādējādi «PNB banka» ir relatīvi maza Latvijas banku sistēmā, un tās tiešā ietekme uz tautsaimniecību ir nebūtiska.

Ministrijā atzīmēja, ka «PNB banka» 2017.gadā mainīja darbības modeli un koncentrējās uz Latvijas klientu segmentu. 2018.gadā bankas kredītportfelis samazinājās par 34,4 miljoniem eiro, bet nodarbināto skaits saruka no 630 2017.gadā līdz 523 šogad pirmajā pusgadā. Pēc reformas, banka uzrādīja nelielu peļņu 2018.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Uz plosta Kāla ezerā piedāvā īpašas vakariņas

Lelde Petrāne, 30.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārliecinājies, ka cilvēkiem ideja patīk, Arturs Gailītis arī šovasar piedāvā vakariņas uz plosta, kas peld vienā no Latvijas gleznainākajiem ezeriem - Kāla ezerā.

Maltīti sešās kārtās turpat uz plosta gatavo un pasniedz Latvijā pazīstami šefpavāri. «Priekšnoteikums ir oriģinalitāte un spēja radīt ko jaunu un nebijušu. Par ēdienkarti katram pasākumam atbild pavārs, veidojot to pēc saviem uzskatiem, sajūtām un vēlmēm. Katram savs rokraksts,» stāsta vakariņu Vakars uz ezera idejas autors.

«Noticēt pašam sev, kad citi tev netic! Pārliecināt partnerus, šefpavārus, ka projekts būs veiksmīgs,» šos kā lielākos izaicinājumus, īstenojot projektu, min A. Gailītis. Viņš uzskata, ka konkurence šajā jomā Latvijā ir ļoti maza. Ir ideja doties arī Igaunijas un Lietuvas virzienā.

«Ideja radās pagājušā gada februārī. Dažādu apstākļu sakritības dēļ atgriezos uz dzīvi Madonā. Man tuviem draugiem ir īpašums pie Kāla ezera - vieta, kur tagad notiek mūsu pasākumi. Manuprāt, Kāla ezers ir skaistākais Latvijā. Tur var smelties spēku ikdienai, mieru prātam. Vienu vakaru, ciemojoties pie draugiem, radās ideja par vasaras terases izveidi. Vēlāk ideja transformējās no terases par plostu, uz kura tiek aicināti Latvijas labākie šefpavāri servēt vakariņas ezera vidū,» skaidro A. Gailītis. No idejas rašanās brīdim līdz plostam pagājuši daži mēneši. «Patiesībā biļetes uz pasākumu sākām tirgot, kad plosta vēl nebija. Redzot cilvēku atsaucību, straujo rezervāciju pieplūdumu, nekas cits neatlika kā «dabūt to gatavu»,» viņš smaidot saka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Vīna darīšana nav ceļš uz ātru naudu

Laura Mazbērziņa, 03.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Astoņus gadus pēc Abavas vīna darītavas izveidošanas tā ir kļuvusi par vadošo Latvijas vīna darītavu, taču šobrīd tā atrodas izaicinājuma priekšā – vai ar Latvijā darinātiem dzērieniem izdosies iekarot ārvalstu pircēju sirdis.

Izdevniecības Dienas bizness informācijas platformas DB HUB projekta Ekspedīcija – eksporta pieredzes stāsts ietvaros interesentiem šoreiz bija iespēja paviesoties netālu no Tukuma, vīna darītavā Abavas, kuru Mārtiņš Barkāns izveidojis un vada kopā ar sievu Lieni Barkāni.

Tūkstoši konsultantam

«Mēs dzīvojam mazā valstī ar ne pārāk lielu pirktspēju, turklāt mūsu ražojumi nav plaša patēriņa prece. Līdz ar to vietējais tirgus ir ierobežots,» pamatojot eksporta nozīmi, teic M. Barkāns.

Abavas vīna darītavas stāsts sākās ar vīnogu dārza iestādīšanu Abavas ielejā netālu no Sabiles, tomēr vīnogu vīnu darināšana pagaidām ir dārgs eksperiments un uzņēmums pagaidām tajā tikai investē un cer uz atdevi pēc gadiem desmit. Tikmēr Latvijas un nu jau ārvalstu tirgi tie iekaroti ar 22 dažādiem dzērieniem no Latvijā audzētiem augļiem un ogām. Tie tiek darināti visdažādākajām gaumēm, tomēr vispārdotākie Abavas vīna darītavas produkti pērn bijuši ābolu sidrs un upeņu karstvīns. Šajā dzērienā izmantoti Latvijas āboli un upenes, veidojot tādu garšu kompozīciju, kura acīmredzot uzrunā latviešu pircēju. Vīna darītavas saimnieks atklāj, ka patērētāji, kuri dzērienus pērk lielveikalos, labprātāk izvēlas nedauz saldākus, savukārt, restorānu klienti - sausākus dzērienus.

Komentāri

Pievienot komentāru