Viedokļi

Viedoklis: Latvijas spēja paņemt savu ārvalstu investīciju pīrāga daļu

Latvijas Bankas ekonomiste Santa Bērziņa, 05.04.2017

Jaunākais izdevums

Globālās ekonomikas izaugsme pastiprinās, un tas ir pamats ārvalstu tiešo investīciju (ĀTI) plūsmu pieaugumam pasaulē. Tomēr gaisā joprojām virmojošā politisko procesu nenoteiktība neļauj strauji uzlaboties investoru noskaņojumam.

Neskatoties uz noturīgajām ĀTI ieplūdēm Latvijā pēckrīzes periodā, globālā integrācija investīciju jomā Latvijai vēl ir vāja.

Lai Latvija arī turpmāk spētu paņemt savu ĀTI daļu, konkurencē Centrālās un Austrumeiropas valstu (CAE) reģionā bez valsts izaugsmes potenciāla nozīmīgi ir arī strukturālie aspekti.

2016. gadā pasaulē pēc būtiska ĀTI pieauguma gadu iepriekš bija vērojams kritums, tomēr ieplūdes saglabājās nedaudz virs pēckrīzes perioda vidējām plūsmām. Protekcionisma pieauguma un vājas globālās tirdzniecības gaisotnē vēl jo svarīgāka kļūst klātbūtne vēlamo noieta tirgu tuvumā.

2016. gadā TOP3 ĀTI saņēmējvalstis pasaulē bija ASV, Lielbritānija un Ķīna. Turklāt ASV un Ķīna savas pozīcijas saglabā jau četrus gadus pēc kārtas. Nemainīgā investoru interese liecina par šo lielo ekonomiku pievilcību, neskatoties uz svārstībām globālajā ekonomikas un politiskajā vidē.

Savukārt Eiropas Savienības (ES) pievilcība investoru acīs salīdzinājumā ar citām mērķvalstīm pēdējā desmitgadē ir mazinājusies. Ja pirms krīzes ES saņēma gandrīz pusi no visām pasaules ĀTI, tad pēdējos gados tikai nedaudz virs 20%.

Līdztekus globālās ekonomikas aktivitātes kāpumam par ĀTI globālo plūsmu noturīgumu turpmāk liecina arī aptaujāto dažādu valstu lielu uzņēmumu augsta līmeņa pārstāvji [2]. No tiem ap 70% ir prognozējuši, ka ĀTI veiks nākamajos trīs gados.

Produktivitātes un ienākumu kāpināšanai svarīga ir integrācija globālajā ekonomikā. Pētījumi rāda, ka ĀTI veicina zināšanu un tehnoloģiju pārnesi, paaugstinot produktivitāti, kā arī ļauj iekšzemes kompānijām piekļūt jauniem ārvalstu tirgiem.

Lai gan pēckrīzes periodā Latvijā salīdzinājumā ar citām reģiona valstīm novērotas vienas no lielākajām ĀTI ieplūdēm (2011.-2015. gadā vidēji 3.7% no IKP), globālās integrācijas rādītājs jeb uzkrātās ĀTI mums ir mazākas nekā virknei citu CAE reģiona valstu (1. attēls). Turklāt saskaņā ar IBM globālo plūsmu 2016. gada ziņojumu Igaunija un Lietuva apsteidz Latviju, piesaistot augstākas pievienotās vērtības investīciju projektus. Abas kaimiņvalstis ĀTI vērtības indeksā ir iekļautas to TOP10 valstu vidū, kurās ir radītas vērtīgākās darbavietas.

2016. gads Latvijā iezīmējies vājāks. Baltijas valstu starpā esam pa vidu starp Igauniju, kas saglabājusi nozīmīgas ĀTI ieplūdes, un Lietuvu, kur tās joprojām ir mazākas.

Lai arī Latvijā vājās ĀTI ieplūdes 0,5% no IKP ietekmēja vienas komercbankas grupas lēmums par kapitāla struktūras optimizāciju un tas maskē pārējo ĀTI aktivitāti, tomēr, arī izslēdzot ĀTI plūsmas finanšu sektorā, Baltijas valstu rangs nemainās. Igaunija, kas ir ar mums salīdzināma un konkurējoša valsts, turpina uzrādīt labākus rezultātus ĀTI piesaistes jomā

Latvijā ĀTI ir svarīgs investīciju avots, – tās nodrošina tuvu 15% no visām investīcijām. Tas ir vairāk nekā vidēji pasaulē un augstāk nekā vidēji ES. Ņemot vērā, ka ES struktūrfondu pieejamība nākamajā plānošanas periodā varētu mazināties, ĀTI piesaistes veicināšana kļūst vēl aktuālāka.

ĀTI plūsmas ietekmējošie globālie faktori – joprojām vāja izaugsme, augsta politiskā nenoteiktība, protekcionisma pieaugums – skar visas reģiona valstis. Ņemot vērā kopējās CAE valstu reģionā novērotās ĀTI ieplūdes, dažās valstīs – Latvijā, Ungārijā, Igaunijā, Bulgārijā, Čehijā – ir ieplūdušas nedaudz vairāk ĀTI nekā atbilstoši to ekonomiku lielumiem pienāktos. Latvija spējusi paņemt vairāk nekā savu daļu no ieplūdēm CAE reģionā. Taču, lai arī turpmāk noturētu un uzlabotu savas pozīcijas ĀTI piesaistē, svarīga ir uzņēmējiem pievilcīga vide.

Valstu izaugsmes potenciāls un citi ekonomiskie aspekti ir tikai viena ĀTI piesaistes monētas puse. Nozīmīgi ir arī strukturālie faktori, kas nosaka gan investīciju absorbcijas spēju, gan vides pievilcību, piemēram, institūciju darbība, nodokļu politika, infrastruktūras attīstība, cilvēkkapitāla potenciāls utt.

Lai gan Latvija no ieplūdēm reģionā ir spējusi paņemt vairāk nekā savu daļu, tomēr CAE reģiona valstu vidū Latvijas vides pievilcības indekss, kas vērtējams kā potenciāls turpmākai ĀTI piesaistei, ir viduvējs.

Vides pievilcības indeksa noteikšanā tā autori izmantojuši 18 rādītājus, kas sagrupēti 4 pīlāros: politiskā un likumdošanas vide; infrastruktūra un tirgus pieejamība; zināšanu un inovāciju kapacitāte; izmaksu konkurētspēja. Indekss liecina, ka Latvijas gadījumā strukturālo faktoru jomā vēl ir vieta uzlabojumiem.

To apliecina arī 2016. gada nogalē veiktā Baltijas uzņēmumu vadītāju aptauja, kurā uzņēmēji vērtēja biznesa vidi. Latvijas uzņēmēji bez ģeopolitiskās nenoteiktības izteica bažas arī par tādiem riskiem turpmākai izaugsmei kā nodokļu sloga palielināšana un pārmērīgs regulējums. Vienlaikus Latvijas uzņēmēji minēja, ka valsts galvenajai prioritātei jābūt starptautiski konkurētspējīgai un efektīvai nodokļu sistēmai.

Arī lielāko ārvalstu investoru aptauja Latvijā [9] rāda, ka no 32 aptaujātajiem tikai puse plāno turpināt veikt investīcijas Latvijā. Investorus visvairāk uztrauc neparedzamā nodokļu politika, kvalificēta darbaspēka un mērķtiecīgas valsts attīstības stratēģijas trūkums. Lai arī globālajā vidē ir augsta nenoteiktība, kas bremzē plūsmas, uzņēmēju un investoru bažas Latvijā lielākoties fokusējas uz iekšzemē kārtojamām lietām.

Tādējādi ir apsveicama politiskā griba, institūciju darbs un diskusijas ar sociālajiem partneriem Latvijā pievilcīgākas investīciju vides veidošanā.

Valdība plāno nākt klajā ar jaunu, vienkāršu un konkurētspējīgu nodokļu politikas stratēģiju. Īpaši nozīmīga ir plānotā darbaspēka nodokļu sloga mazināšana un nulles likmes ieviešana uzņēmuma ienākuma nodoklim par reinvestēto peļņu.

Uzņēmējiem un investoriem pievilcīgākas vides veidošana un tādējādi investīciju piesaiste ir pamats Latvijas tautsaimniecības stiprināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Misija – labāka vide gan ārvalstu investoriem, gan pašmāju uzņēmējiem

Arnis Sauka - Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) asociētais profesors, Ilgtspējīga biznesa centra direktors, 09.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu investori Latvijai ir svarīgi un ekonomiskās izaugsmes veicināšanai nepieciešami. Aktuālie firmas.lv dati parāda, ka 2016. gadā Latvijā strādāja 4423 uzņēmumi ar apgrozījumu vairāk nekā 145000 EUR un ar vismaz 50% ārvalstu kapitālu. Šie uzņēmumi, kas ir 1/5 daļa no visiem Latvijas uzņēmumiem, valsts budžetā iemaksāja gandrīz pusi no kopējiem Latvijas nodokļu ieņēmumiem. Šo uzņēmumu apgrozījums bija 48% no kopējā uzņēmumu apgrozījuma Latvijā. Uzņēmumi, kur lielākā daļa ir ārvalstu kapitāls, 2017. gadā nodarbināja 27% no kopējā darbaspēka, iemaksāja 36% no sociālā nodokļa un gandrīz pusi jeb 47% no deklarētās peļņas.

Neaizmirstot par pašmāju uzņēmēju interesēm, kā to dara visas sevi cienošas valstis, ir būtiski, lai Latvija, kā maza un atvērta ekonomika, būtu pievilcīga ārvalstu investoriem. Kaut vai tāpēc, ka līdz ar ārvalstu investīcijām ieplūst zināšanas un prasmes – ar cilvēkiem, kuri pārceļas te uz dzīvi, un ieviesto pārvaldes principu rezultātā, kas ļauj efektīvāk strādāt pašmāju darbiniekiem. Tas, savukārt, ir ļoti vajadzīgs bieži piesauktajam ekonomikas izrāvienam un produktivitātes celšanai.

Pozitīva tendence – ārvalstu investīciju apjoms Latvijā pieaug. To ilustrē jau trešais Ārvalstu investīciju vides indekss, kuru izstrādā Ārvalstu investoru padome Latvijā, sadarbojoties ar Rīgas Ekonomikas augstskolu. Ekonomikas ministrijas apkopotā statistika liecina, ka ārvalstu tiešās investīcijas 2017. gada deviņos mēnešos bija 710 miljoni EUR, un to veicināja ES investoru ieguldījumi uzņēmumu pamatkapitālā Latvijā. Salīdzinot ar 2016. gadu, rādītājs ir pieaudzis gandrīz par piecām reizēm. Latvija 2017. gadā ārvalstu investīciju piesaistes jomā izskatās labi arī uz kaimiņvalstu fona, piesaistot 35,3% no visām ārvalstu tiešajām investīcijām, Igaunija – 28% un Lietuva – 36,7%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Investīcijas – atskats un perspektīva

Latvijas Bankas ekonomisti Gintars Bušs un Ieva Opmane, 14.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gads noslēdzies ar Latvijas tautsaimniecības izaugsmi, kur svarīgu lomu ieņem investīciju aktivitātes pieaugums. Kādēļ līdzšinējos gados investīciju aktivitāte ir bijusi zema?

Vai šis ir īstermiņa uzrāviens, vai arī sākums straujākai attīstībai ilgtermiņā? Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, apskatīsim investīciju struktūru un tendenci, noteiksim galvenos uzņēmumu investīciju ietekmējošos faktorus, t.sk. Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu lomu investīciju dinamikā.

1. Pamatfakti par investīcijāmInvestīciju dinamika Latvijā atgādina amerikāņu kalniņus - strauju izaugsmi pirmskrīzes periodā nomainīja vēl straujāks kritums recesijas periodā. Tam sekoja palēciens 2011. gadā, mērens kritums 2013.-2016. gadu periodā un atkal uzrāviens pagājušajā gadā (1. attēls).

Lai saprastu šo izmaiņu cēloņus, pētīsim investīciju struktūru. Vispirms pirmskrīzes mājokļu burbuļa dēļ bruto pamatkapitāla veidošanā [1] no pārējām investīcijām nodalīsim investīcijas mājokļos. Redzam, ka investīcijas mājokļos svārstās vidēji 2-3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), izņemot mājokļu burbuļa periodu, kad šis īpatsvars trīskāršojās (2. attēls). Pēckrīzes periodā mājokļu investīciju īpatsvars ir bijis stabils; pieprasījumu pēc mājokļiem daļēji uzturēja valdības atbalsta programmas (atbalsts ģimenēm ar bērniem [2] un iespēja ārvalstniekiem iegūt uzturēšanās atļauju par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā [3]).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jāatver "zaļais koridors" stratēģiskas nozīmes investīcijām

Kaspars Rožkalns, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors, 14.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Latviju kā ārvalstu uzņēmējiem pievilcīgu valsti liecina ik gadu augošās uzkrātās investīcijas, kas šogad sasniegušas 16,35 miljardus eiro.

Izmērā un ekonomikas apjoma ziņā nelielām valstīm – tādām kā Latvija – investīciju piesaiste ir izšķiroši svarīga, lai nodrošinātu izaugsmi. Mums nav spēcīga vietējā patēriņa vai citu faktoru, kas varētu stimulēt attīstību neatkarīgi no piesaistīto investīciju apjoma.

Arvien vairāk valstu, tostarp arī Lietuva, ir pārskatījusi savu investīciju piesaistes stratēģiju, veidojot tā sauktos "zaļos koridorus" augstas pievienotās vērtības investīciju projektiem. Lietuva jau ir pieņēmusi lēmumu ar 2021.gada janvāri būtiski uzlabot savu piedāvājumu stratēģiskajiem investīciju projektiem, paredzot virkni priekšrocību. Šādu lēmumu Lietuva pieņēma pēc tam, kad Latvija bija izstrādājusi ātrās relokācijas piedāvājumu Baltkrievijas uzņēmējiem. Latvija šo investīciju piesaistes aktivitāšu kopumu balstīja uz "zaļā koridora" principu imigrācijas jautājumos. Salīdzinoši īsā laikā mums izdevās piesaistīt 17 IT vai augsto tehnoloģiju jomā strādājošus uzņēmumus, kuri pārskatāmā nākotnē mūsu valstī izveidos aptuveni 1000 labi apmaksātas darba vietas. Šis piemērs apliecina, ka Latvijai ir jāpārskata investīciju piesaistes stratēģija arī ikdienas režīmā, mobilizējot visus spēkus stratēģiski nozīmīgu investīciju projektu realizācijai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvērtējot galvenos ekonomikas konkurētspējas virzītājus 2020. gadā, ārvalstu investori Latvijā vislēnāko progresu saskata nenoteiktības mazināšanas, nodokļu sistēmas, kā arī demogrāfijas jomās, secināts jaunākajā FICIL Ārvalstu investīciju vides indeksa pētījumā.

Investori joprojām norāda uz būtiskiem trūkumiem neētiskas vai nelikumīgas rīcības novēršanā, kā arī uzņēmējdarbības likumdošanas kvalitātē. Savukārt daudz pozitīvāk tiek vērtēts progress attiecībā uz finanšu sektora stabilitāti, valdības atbalstu un komunikāciju ar politikas veidotājiem.

Nedaudz vairāk kā puse no 44 lielāko ārvalstu uzņēmumu pārstāvjiem, kas piedalījās pētījumā, vismaz daļēju progresu atzina arī darbaspēka pieejamības, izglītības un zinātnes kvalitātes, veselības aprūpes un tieslietu sistēmas jomās.

“Šis ir pirmais gads, kad salīdzinoši pozitīvāk tiek vērtēta tieši darbaspēka pieejamība. Tomēr tas, visticamāk, ir Covid-19 pandēmijas ietekmes rezultāts: lai arī skaitliski darbaspēka pieejamība ir uzlabojusies, darbaspēka efektivitāte ir novērtēta zemāk kā iepriekšējā gadā. Arī uzlabojumi izglītības un zinātnes kvalitātes, veselības un tieslietu jomās vairāk ir saistīti ar iesāktajām reformām, kā arī ar jau izdarīto, tomēr labu rezultātu sasniegšanai te vēl ir daudz darāmā. Piemēram, tieslietu sistēmas jomā investori liek lielas cerības uz ekonomisko lietu tiesas izveidi, uzsverot, ka vēl praktiski jāredz, kā šī tiesa strādās,” uzsver pētījuma autors, Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Latvijā pērn uzsākts lielākais tiešo investīciju projektu skaits pēdējo desmit gadu laikā

Db.lv, 11.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pagājušā gada laikā uzsākti 53 jauni ārvalstu tiešo investīciju projekti, salīdzinot ar 38 gadu iepriekš, liecina jaunākais EY (agrāk Ernst & Young) investīciju piesaistes pētījums Attractiveness Survey Europe 2018.

Latvijas 53 jaunie tiešo investīciju projekti ir mazāk nekā Lietuvā, kurā pērn uzsākti 74 projekti, bet vairāk kā Igaunijas 38 investīciju projekti. Tiešo investīciju projekti 2017. gadā Latvijā radījuši 2690 jaunas darba vietas .

Jaunākais EY (agrāk Ernst & Young) investīciju piesaistes pētījums Attractiveness Survey Europe 2018, kas vērtē ārvalstu tiešo investīciju piesaisti Eiropas valstīs, parāda, ka kopumā pērn Eiropā uzsākti 6 653 jauni ārvalstu investīciju projekti, kas ir par 10 % vairāk kā 2016. gadā. Visvairāk investīciju projekti pērn uzsākti Lielbritānijā (1205), kurai seko Vācija (1124) un Francija (1019). EY pētījums tiek valstīts uz publiski pieejamu, dažādu reģistru un datu bāžu datiem un parāda investīciju projektu un to radīto darba vietu skaitu, taču neatspoguļo ieguldījumu vērtību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Gudru valdības investīciju loma ekonomikas attīstībā

Latvijas Bankas ekonomiste Linda Oliņa, 28.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienu mainīgajā pasaulē investīcijām ir ļoti liela loma efektīvas, jaudīgas un ienesīgas tautsaimniecības attīstības nodrošināšanai. Tās ir nozīmīgs faktors ražošanas sekmēšanai un nodarbinātības veicināšanai, tādējādi stiprinot valsts ekonomisko attīstību, t.sk. konkurētspēju. Izaugsmes gados privātais sektors investē aktīvāk, savukārt krīzes laikā privātās investīcijas kļūst piezemētas pastāvošās nenoteiktības dēļ.

Tādā laikā tautsaimniecības stimulēšanai ļoti svarīgas ir investīcijas no valdības puses. Ierasti tās aptver sabiedrībai tādas nozīmīgas jomas kā transporta infrastruktūra, aizsardzība, izglītība, veselība un arī kultūra, kur privātā sektora investīcijas piesaistīt ir problemātiski.

Biznesa vidē investīcijas tiek veiktas, lai balstītu un attīstītu uzņēmējdarbību, investējot jaunās, uzlabotās ražošanas iekārtās vai pakalpojumu sniegšanas aprīkojumā, darbinieku profesionalitātes paaugstināšanā. Savukārt valdības investīciju mērķis ir nodrošināt ērtu, kvalitatīvu infrastruktūru un valsts nozīmes pakalpojumus nodokļu maksātājiem un sabiedrībai kopumā. Turklāt attīstīta infrastruktūra ir svarīgs priekšnosacījums jaunu privāto investīciju piesaistīšanā. Parasti publiskās investīcijas galvenokārt veic tādās jomās, kur privātās investīcijas nenonāk, piemēram, ceļu un tiltu būvēšanai, izglītības iestāžu un ārstniecības iestāžu būvniecībai un uzturēšanai, un tās izpaužas gan valsts, gan pašvaldību līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ārvalstu investoru noskaņojums Latvijā uzlabojies

Lelde Petrāne, 10.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā gadā ārvalstu investīciju apjoms Latvijā ir būtiski pieaudzis - 2017. gada pirmajos 9 mēnešos piesaistītas investīcijas 710 miljonu eiro apmērā, liecina Ārvalstu Investoru padomes Latvijā prezentētais ikgadējais Ārvalstu investīciju vides indekss 2017, kas tapis sadarbībā ar Rīgas Ekonomikas augstskolas (REA) asociēto profesoru Arni Sauku.

Indekss atklāj, ka palielinājies ne tikai ārējo tiešo investīciju apjoms, bet arī investoru novērtējums par investīciju vidi Latvijā. Problēmjautājumi, kuru risināšanai nepieciešamas strukturālas reformas, netiek risināti vairāku gadu garumā, kā, piemēram, demogrāfija un darbaspēka pieejamība un augstākā izglītības kvalitāte. Ārvalstu investori Latvijā ir nobažījušies par biežo nodokļu sistēmas maiņu un likumdošanas izmaiņām, kuru dēļ ir grūti plānot darbu ilgtermiņā (laika posmā virs 3 gadiem).

Marta Jaksona, Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) izpilddirektore, norāda: «Ārvalstu investori kopumā ir noskaņoti pozitīvāk nekā iepriekšējos gados. Tas saistāms ar to, ka vairākās jomās reformas ir uzsāktas (nodokļi, izglītība), ekonomika attīstās straujāk, kā arī investori uzteic valdības atvērtību dialogam ar uzņēmējiem. Lielākie riski investoriem Latvijā saistās ar demogrāfiju, darbaspēka pieejamību un veselības aprūpi. Jau trešo gadu šo problēmu risināšanā nav saskatāms pietiekams progress. Tas ir bīstams un nopietns signāls politiķiem – turpinot ignorēt problēmas darba tirgū, uz noturīgu un būtisku investīciju pieaugumu cerēt ir grūti.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Tekošā konta deficīts atgriežas: vai tas uz labu?

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula, 15.02.2019

1. attēls. ES valstu, Islandes, Šveices un Norvēģijas IKP, ekonomikas atvērtība un tekošā konta saldo vidēji 2013.-2017. gadā; burbuļa lielums – IKP

Datu avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl ne tik senā pagātnē ir laiks, kad Latvijas tautsaimniecības ārējā sektora analīzes pastāvīgs rūpju objekts bija ievērojama apmēra tekošā konta deficīts. Ar «ievērojams» domāti caurmērā padsmit un ap 20% no iekšzemes kopprodukta (IKP) laika periodā no 2005. līdz 2008. gadam.

2018. gada decembra sākumā publiskotie 3. ceturkšņa maksājumu bilances dati atklāja, ka Latvijā izveidojies tekošā konta deficīts 5.7% no IKP apmērā. Jāatzīst, šis jēdziens vai vismaz tā nozīmīgums no aprites bija teju izzudis jau labu brīdi. Šāds deficīts netika vērots kopš 2011. gada vidus, un arī tad tas bija vien īslaicīgs izņēmums. Vai tas nozīmētu, ka jaunākie dati ir satraucoši?

Šajā rakstā par to, ko rāda tekošā konta saldo un par ko ir vērts piedomāt, vērtējot tā lielumu un pārmaiņu virzienu, tostarp Latvijā.

Tekošā konta saldo: kas notiek pasaulē

Tekošais konts ir maksājumu bilances daļa, kas atspoguļo preču, pakalpojumu, sākotnējo ienākumu un otrreizējo ienākumu plūsmas starp konkrētas valsts rezidentiem un pārējo valstu rezidentiem. Tekošā konta atlikums jeb saldo parasti ir negatīvs situācijās, kad uzkrājumu apjoms valstī nespēj segt tajā veiktās investīcijas, un otrādi – pārpalikums atspoguļo situāciju, kad tiek veikti uzkrājumi, kas netiek ieguldīti vai tūlīt izlietoti patēriņam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kas kopīgs ārvalstu tiešajām investīcijām, eksportam un holesterīnam?

Latvijas Bankas ekonomiste Linda Vecgaile, 13.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu tiešās investīcijas (ĀTI) ir starptautiskās kapitāla plūsmas. Ja investors no ārvalstīm investējis 10% vai vairāk no Latvijā reģistrēta uzņēmuma pamatkapitāla, šis investors iegūst attiecīgu kontroli uzņēmumā un līdzdarbojas tā pārvaldē.

Vai ĀTI ir labas vai sliktas ekonomikai? Kā jau dzīvē ierasts, visam ir savi plusi un mīnusi. Finanšu asinsrites sistēmā ĀTI mēdz salīdzināt ar holesterīnu. Kā zināms, ir gan labais, gan sliktais holesterīns.

Holesterīns ir taukvielas, un tās nepieciešamas organismā, lai sintezētu, piemēram, dažus hormonus un D vitamīnu. Labais holesterīns asinis attīra, tātad dara labu kopējai organisma funkcionēšanai, tāpat arī notiek labo ĀTI gadījumā. Savukārt sliktais holesterīns var izraisīt dažādas slimības organismā. Tāpat arī ĀTI var radīt negatīvas sekas ekonomikai.

Šajā rakstā aplūkošu ĀTI priekšrocības un trūkumus, tuvāk analizējot ĀTI ietekmi uz Latvijas eksportu. Sākšu ar slikto holesterīnu jeb ar sliktajām ziņām par ĀTI.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Uzkrāto ārvalstu tiešo investīciju apjoms sarucis par 56,14 miljoniem eiro

Zane Atlāce - Bistere, 26.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Lielākie klupšanas akmeņi ir nemainīgi – tiesas, maksātnespējas administrēšana, ēnu ekonomika un korupcija.

Pēc tam, kad 2015.gadā ārvalstu tiešo investīciju uzkrājums sasniedza savu visu laiku augstāko punktu, pēdējie divi gadi iezīmējušies ar lejupejošu tendenci, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Pagājušajā gadā uzkrātais ārvalstu tiešo investīciju apjoms Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos samazinājies par 56,14 milj.eiro, sarūkot līdz 7,23 miljardiem eiro.

Statistikas dati liecina, ka laika posmā kopš 2008.gada ārvalstu tiešo investīciju uzkrātais apjoms pieaudzis par 86,56% jeb vidēji par 4,01% gadā, 2008. un 2009. gadā sasniedzot pat 16,26% un 27,13% kāpumu. Savukārt 2016.gadā akumulēto investīciju apjoms saruka par 3,19%, bet pērn – vēl par 0,82%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Investīciju iespējas jaunā ES fondu plānošanas perioda noskaņās

Latvijas Bankas ekonomisti Kristofers Pone un Ieva Opmane, 17.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesen iznākuši jaunumi par Eiropas Komisijas (EK) lēmumiem saistībā ar jaunā Eiropas Savienības (ES) finanšu plānošanas perioda (2021.–2027. gadā) iecerētajām naudas plūsmām. Tās gan vēl tiks apspriestas ar dalībvalstīm, bet ir skaidrs, ka prioritārie virzieni mainīsies.

Līdz šim Latvijas maksājumi ES budžetā veidoja aptuveni ceturto daļu no kopējās ES fondu ciklā piešķirtās summas. Arī turpmāk plānots, ka Latvija būs ES līdzekļu neto saņēmējvalsts, bet iezīmējas scenārijs, ka tuvāko gadu laikā, iespējams, mums pieejamais ES struktūrfondu finansējuma apjoms samazināsies. Pašreiz tiek apspriests variants, kur izdevumi kohēzijas politikai samazinātos par aptuveni 5%.

Šajā rakstā aplūkosim, kāda līdz šim ir bijusi ES struktūrfondu loma un kādas ir investīciju nākotnes perspektīvas šo jauno lēmumu kontekstā. Tai pat laikā, pievēršot uzmanību, ka bez struktūrfondiem ir arī citi veidi, kā uzņēmēji var nodrošināt līdzekļus investīcijām un pat saņemt atbalstu no ES.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Ārvalstu investoru padome: Latvijai līdz šim pietrūcis mērķtiecīgums un nemainīgums valsts pozicionēšanā

LETA, 25.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu investīciju piesaistē Latvijai līdz šim pietrūcis mērķtiecīgums un nemainīgums valsts pozicionēšanā, otrdien intervijā Latvijas Radio sacīja Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) izpilddirektors Mārtiņš Panke.

Viņš norādīja, ka Latvija jau ilgstoši ārvalstu investīciju piesaistes jomā atpaliek no kaimiņvalstīm, piemēram, Igaunijā uzkrāto investīciju apmērs veido 23,7 miljardus eiro, Lietuvā - 18 miljardus eiro, bet Latvijā - 16,1 miljardu eiro.

Panke arī minēja, ka Baltijas valstis būtiskākajās lietās, kas ietver nodokļu sistēmu, ekonomikas attīstības tempu, tirgus lielumu, cilvēku resursu pieejamību un kvalitāti, ir samērā līdzīgas, lai gan, protams, Lietuvā iedzīvotāju skaits ir nedaudz lielāks un līdz ar to arī šīs valsts ekonomikas mērogs ir nedaudz lielāks.

Tapā pašā laikā viņš norādīja, ka investīciju piesaistē svarīgs faktors ir Igaunijas un Somijas tuvās attiecības, kas ļāvis Igaunijai piesaistīt investīcijas no Somijas un citām Ziemeļvalstīm, kamēr Lietuvai ir ciešas attiecības ar tās kaimiņvalsti Poliju, kas arī sekmējis ārvalstu investīciju piesaistīti. «Tad pa vidu ir Latvija. Mēs esam centušies darboties visos virzienos,» pauda Panke.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pagājušajā gadā sākti 34 jauni ārvalstu investīciju projekti, kamēr 2017.gadā tika sākti 53 jauni investīciju projekti, secināts auditorkompānijas «EY» investīciju piesaistes pētījumā.

Tāpat pētījumā secināts, ka Latvijā pērn par 40% samazinājies jaunu ārvalstu investīciju radīto darba vietu skaits - no 2690 jaunām darba vietām 2017.gadā līdz 1078 jaunām darba vietām pagājušajā gadā.

Atbilstoši EY pētījumam Baltijas valstīs visvairāk jaunu investīciju projektu pagājušajā gadā bija Lietuvā - 83, kas ir par deviņām vairāk nekā 2017.gadā. Savukārt Igaunijā pērn sākti 28 jauni ārvalstu investīciju projekti, kas ir par desmit mazāk nekā gadu iepriekš. Līdz ar to Lietuvā jaunie investīciju projekti arī radījuši visvairāk jaunu darba vietu - 5023, kamēr Igaunijā - 949.

«EY» partneris, darījumu un finanšu konsultāciju prakses vadītājs Baltijas valstīs un Polijā Guntars Krols stāstīja, ka ārvalstu investīciju projektu skaita kritums Latvijā pagājušajā gadā vēl nenorāda uz būtiskām ilgtermiņa sekām, taču tas ir brīdinājuma signāls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pandēmijas skartākajā nozarē ārvalstu ieguldījumi palielinājušies visstraujāk

Db.lv, 20.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan pēc uzkrāto ārvalstu ieguldījumu apjoma ceļojumu aģentūru un tūrfirmu sfēra neatrodas pat TOP 20 sarakstā, tieši šī pandēmijas būtiski ietekmētā nozare aizvadītajā gadā bijusi tā, kuras uzņēmumos ārvalstu ieguldījumu apjoms palielinājies visstraujāk, liecina Lursoft dati.

Tiesa gan, straujais pieaugums panākts, lielākoties pateicoties vienam uzņēmumam.

Savukārt vislielākais ārvalstu ieguldījumu pieaugums 2020.gadā reģistrēts uzņēmumu, kas nodarbojas ar nekustamo īpašumu operācijām, pamatkapitālos.

Aizvadītā gada izskaņā ārvalstu ieguldījumus pamatkapitālam bija piesaistījuši 19,7 tūkstoši Latvijas uzņēmumu. Lursoft pētījis, kurās nozarēs strādājošajiem uzņēmumiem 2020.gadā ar ārvalstu ieguldījumu piesaisti pamatkapitālam sekmējies labāk, bet kurām – mazāk veiksmīgi.

Visaugstākais īpatsvars ar ārvalstu kapitāla uzņēmumiem ir gaisa transporta nozarē. Šajā jomā reģistrēti 32 uzņēmumi, no tiem ārvalstu ieguldījumi reģistrēti 17 uzņēmumiem, secina Lursoft. Pēdējā gada laikā ieguldījumu apjoms šo uzņēmumu pamatkapitālos nav mainījies un tas saglabājies 3,11 milj. eiro apmērā. Savukārt apjomīgākie ārvalstu ieguldījumi uzkrāti finanšu pakalpojumu sektorā, kur tie 2020.gada izskaņā sasniedza 2,08 miljardus eiro. Gada laikā ieguldījumu summa šajā sektorā strādājošo uzņēmumu pamatkapitālos palielinājusies par nepilniem 5%. Vairāk nekā ceturtā daļa, 575 milj. eiro, no šīs summas līdz šim ieguldīti AS “Swedbank” pamatkapitālā. Lursoft aprēķinājis, ka 2020.gada beigās finanšu pakalpojumu nozarē bija reģistrēti 1926 uzņēmumi, no tiem ārvalstu ieguldījums pamatkapitālā bija reģistrēts 29,67% uzņēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publisko resursu kļūs aizvien mazāk, tāpēc valstu lielāka uzmanība tiks veltīta investīcijām, radot un izmantojo privātajam sektoram saistošus finanšu instrumentus.

Tā sarunā ar DB saka Eiropas Investīciju bankas (EIB) viceprezidents Aleksandrs Stubs (Alexander Stubb). Rīgā viņš viesojās ES kohēzijas politikai veltītā konferencē Riga Cohesion Conference.

Vai jūs teiktu, ka, ieskaitot kohēziju, pieaug Eiropas projekta īstenošanas instrumentu sociālekonomiskā, ne vien ekonomiskā nozīme?

Es teiktu, ka šāda nozīme vienmēr ir bijusi. Bet viena no mūsu kā Rietumu, Eiropas nacionālo valstu un ES lielajām problēmām ir tāda, ka mēs esam ļoti sekmīgi pīrāga uzcepšanā jeb mūsu ekonomiku pieaugumā, tomēr mēs ne obligāti esam sekmīgi šā pīrāga sadalē iesaistīto starpā. Tāpēc ir sajūtas gan dalībvalstu, gan pilsoņu starpā, ka viņi no kopējā labuma nav saņēmuši savu. Un, ja tas tā ir, tad tas ir tiešām jānovērš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Informāciju par patiesajiem labuma guvējiem reģistrējuši 10% ārvalstu komersantu filiāļu

Db.lv, 07.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar šā gada 1.jūliju spēkā stājušies grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā paredz, ka līdz 2021.gada 1.janvārim patiesos labuma guvējus jāatklāj arī Latvijā reģistrētajām ārvalstu komersantu filiālēm un pārstāvniecībām, informē Lursoft.

Lursoft apkopotā informācija rāda, ka šobrīd Latvijā reģistrētas 676 ārvalstu komersantu filiāles, bet no tām informāciju par patiesajiem labuma guvējiem reģistrējusi vien retā. Lursoft izpētījis, ka uz šā gada1.decembri patiesos labuma guvējus nebija norādījušas 604 ārvalstu komersantu filiāles, tātad, 89,35% no kopējā skaita. Lursoft atgādina, ka šiem subjektiem iespēja izpildīt likuma prasības ir vēl līdz 1.janvārim, jo pretējā gadījumā, to neizdarot, filiāle var tikt izslēgta no reģistra.

Izpētot to ārvalstu komersantu filiāļu datus, kuras vēl nav sniegušas informāciju par saviem patiesajiem labuma guvējiem, Lursoft secinājis, ka sestā daļa no tām reģistrētas pēdējo divu gadu laikā. Šogad vien reģistrētas 38 ārvalstu komersantu filiāles, kuras līdz šim nav sniegušas ziņas par saviem patiesajiem labuma guvējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijai jāmācās aizstāvēt savas intereses Eiropā

Rūta Kesnere, 09.05.2019

Zāļu ražotāja Grindeks valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis (no kreisās, holdinga Repharm direktoru padomes priekšsēdētājs Dins Šmits un ZAB Sorainen partneris Jānis Taukačs

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā uzņēmumu līmenī nav vērojami būtiski konkurences kropļojumi starp vietējiem un ārvalstu zāļu ražotājiem. Cita lieta, ka daudzas Eiropas Savienības tiesību normas farmācijas jomā ir negodīgas attiecībā pret mazajiem un vidējiem zāļu ražotājiem

Latvijas viens no galvenajiem uzdevumiem ir iemācīties efektīvi piemērot starptautisko nodokļu regulējumu praksē, lai gūtu pārliecību, ka ārvalstu konkurenti to neapiet, tādējādi veidojot negodīgu konkurenci. Tās ir galvenās atziņas no DB rīkotās apaļā galda diskusijas par vietējo un ārvalstu zāļu ražotāju konkurenci. Diskusijā piedalījās holdinga Repharm direktoru padomes priekšsēdētājs Dins Šmits, zāļu ražotāja Grindeks valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis un ZAB Sorainen partneris Jānis Taukačs.

Fragments no diskusijas

Cik godīga ir konkurence starp vietējiem un ārvalstu zāļu ražotājiem nodokļu nomaksas jomā? Vai starptautiskām farmācijas firmām priekšrocības nerada tas, ka tās peļņas nodokli var maksāt valstīs, kur ir viszemākie nodokļi?

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Latvijas aizvien vairāk eksportē produktus ar augstāku pievienoto vērtību

Žanete Hāka, 14.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo trīs gadu laikā ir būtiski uzlabojusies Latvijas eksporta struktūra, eksports ir kļuvis daudzveidīgāks un ir jūtama mazāka vienas preču grupas dominance kopējā eksportā. Svarīgi arī tas, ka mūsu uzņēmumi ir spējuši dažādot eksporta noieta tirgus, informējot Ministru kabinetu par Latvijas preču un pakalpojumu eksporta veicināšanas un ārvalstu investīciju piesaistes pamatnostādņu 2013. – 2019. gadam starpposma novērtējuma rezultātiem šā gada 14.martā atzina Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Lai arī eksporta izaugsme pēdējo trīs gadu laikā bija mērena, ņemot vērā ārējās vides nenoteiktību, būtiski uzlabojās Latvijas eksporta struktūra un diversifikācijas pakāpe. Tā, piemēram, augsto tehnoloģiju produktu eksporta īpatsvars kopējā eksportā pieauga no 6,4% 2012. gadā līdz 9,8% 2015. gadā.

Eksporta struktūras maiņa par labu augsto tehnoloģiju produktiem apliecina mūsu valsts virzību produktivitātes virzienā – vairāk ražojam un eksportējam produktus ar augstāku pievienoto vērtību, atzīst A.Ašeradens. Tāpat pieauga transportlīdzekļu, ķīmiskās rūpniecības preču, koksnes un tās izstrādājumu, kā arī lauksaimniecības un pārtikas preču eksports.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kādas prasmes būs pieprasītas rītdienas darba tirgū?

Ilona Baumane – Vītoliņa, Amrop konsultante, LU BVEF asociētā profesore, 27.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules Ekonomikas foruma 2020. gada “Future of Jobs*” ziņojumā publicētas desmit prasmes, kas būs īpaši aktuālas nākamo piecu gadu laikā.

To vidū ir gan analītiskā domāšana un spēja inovēt, gan prasme mācīties un izstrādāt mācīšanās stratēģijas, gan arī spēja risināt kompleksus problēmjautājumus. Tāpat sarakstā minēta kritiskā domāšana un analīze, radošums, oriģinalitāte un iniciatīvas uzņemšanās, līderība un spēja ietekmēt, kā arī spēja izmantot, monitorēt un kontrolēt tehnoloģijas. Sarakstu noslēdz stresa noturība un spēja piemēroties, kā arī izkopta spriestspēja, un spēja ģenerēt jaunas idejas.

Šāds nākotnes profesionāļa prasmju portrets ir apliecinājums tam, ka pasaule kļūst arvien sarežģītāka un nepārprotami iezīmē industriālās ēras beigas, tādā izpratnē, kā to esam pazinuši līdz šim – ar skaidru, ierobežotu iemaņu loku, kas speciālistam nepieciešams šauru, konkrētu darba pienākumu veikšanai. Kā šo prognozi izmantot savā labā un būt gataviem nākotnes darba tirgus izaicinājumiem?

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kā kreditēšanas tendences vērtē uzņēmumi un kā - bankas?

Žanete Hāka, 05.01.2018

1. attēls. MVU pieprasījums pēc kredītiem banku un uzņēmumu vērtējumā

(par pieprasījuma pieaugumu ziņojošo banku neto skaits un par finansējuma vajadzību pieaugumu ziņojošo uzņēmumu neto skaits, %)

Piezīmes:

1 – vidēji 1. un 2. gada ceturksnī;

2 – līdz 2014. gadam ir pieejami dati par banku vērtējumu par uzņēmumu pieprasījumu kopumā, neizdalot MVU sektoru;

3 – vidēji banku kredītiem un banku kredītlīnijām, overdraftiem, kredītkartēm 1. pusgadā;

4 – aptaujas dati par uzņēmumu finansējuma pieejamību publicēti par 2009., 2011. un 2013. - 2017. gadu Eiropas Komisijas mājas lapā.

Datu avots: Latvijas Bankas dati, Eiropas Komisijas mājas lapa, autora aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu investīcijas pērn kritušās; ja turpināsies līdzšinējā nenoteiktība, korupcijas skandāli un valdības lēmumi, kas noved pie kritiskiem rezultātiem finanšu sektorā, tendence turpināsies.

Par to liecina pētnieka Arņa Saukas apkopotie ārvalstu investoru viedokļi, kurus viņš prezentēja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā 22. janvārī.

Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējīga biznesa centra direktors Arnis Sauka deputātiem un ministriju parlamentārajiem sekretāriem otrdien prezentēja Latvijas Ārvalstu investoru padomes pasūtītu pētījumu Ārvalstu investīciju vides indekss, kas pēc būtības ir aptauja par dažādiem uzņēmējiem svarīgiem jautājumiem un to vērtēšana piecu ballu sistēmā. Latvijas valdības darbs novērtēts ar 2,9 – gandrīz apmierinoši.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nerezidentu banku slēgšanas Latvijas zaudējumi būs teju 600 miljoni eiro gadā

«Sarkano kartīti» esam saņēmuši tikai mēs, Lielbritānijā tiek rādītas dažas «dzeltenās kartītes», bet stingrs «nē» Krievijas kapitālam nekur Rietumu pasaulē nav pateikts. Tas, protams, liek uzdot jautājumu – vai tomēr mums nebija un nav iespējams saglabāt šo ārvalstu finanšu pakalpojumu nozari? – jautā bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, sakot, ka nerezidentu banku nozares kopējā pievienotā vērtība, pēc Deloitte pētījuma, 2016. gadā bija 592 miljoni eiro. Un kāda vēl ir netiešā ietekme?

Vjačeslavs Dombrovskis

Foto: Zane Bitere/LETA

Sākoties notikumiem, kuri, kā tagad redzams, ir sākums visas Latvijas finanšu eksporta nozares likvidācijai, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola teica, ka ABLV neesot «sistēmiskas ietekmes» uz Latvijas tautsaimniecību. Vai tā bija sabiedrības apzināta maldināšana?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Labāk, lai mani noņem no amata, nekā es piekritīšu prettiesiskiem risinājumiem. Tas ir bijis mans princips visu manu pilnvaru laiku un savā ziņā spēka avots gan man, gan FKTK padomei,» saka Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš

Laikā, kad tika lemts par ABLV Bank pašlikvidāciju, jūs paziņojāt, ka labāk, lai jūs noņem no amata, nekā jūs piekritīsiet prettiesiskiem risinājumiem. Vai šī jūsu nostāja ir aktuāla arī tagad – vai jūs izjūtat politisku spiedienu?

Varu to atkārtot arī tagad. Tas ir bijis mans princips visu manu pilnvaru laiku un savā ziņā spēka avots gan man, gan FKTK padomei. Jo mēs savu darbību un visus savus lēmumus vienmēr esam balstījuši likumā. Man pašlaik nav pamata veikt kādus soļus, kas izrietētu no šī principa neievērošanas, tāpēc ka joprojām pie tā turamies un tikai šādā veidā pieņemam savus lēmumus. Protams, ja neņem vērā dažus rakstus masu saziņā, bet tas ir īpašs gadījums. Jo ne es jūtos kādu kļūdu pieļāvis, nedz arī kaut ko nelikumīgu izdarījis. FKTK padomē visu darām likuma ietvaros un desmitkārt pārdomājam katru savu soli. Man liekas, ka tā ir augstākā jebkuras valsts iestādes sūtība – strādāt likuma ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu investoru ieguldījumi Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā otro gadu pēc kārtas ir sarukuši, 2017. gadā par 76,28 milj. eiro.

To liecina SIA Lursoft pētījums pēc Uzņēmumu reģistra datiem.

Pērn ārvalstu tiešo investīciju uzņēmumu pamatkapitālos portfeļa bilance pirmajā pusgadā piedzīvoja pieaugumu, taču gada otrajā pusgadā atkal piedzīvoja kritumu. Lai gan kritums 2017. gada laikā bija ievērojami – trīs reizes – mazāks nekā gadu iepriekš, tas kopumā veidoja 76,2 milj. eiro. 2018. gada 1. janvārī Latvijas uzņēmumu pamatkapitālā akumulētās ārvalstu tiešās investīcijas veido 7,21 miljardus eiro. Tiešo uzkrāto investīciju pamatkapitālā Lursoft aprēķinos tiek uzskaitītas ne tikai ienākušās investīcijas, bet arī izejošās, un tiek pieņemts, ka gadījumos, ja uzņēmums tiek likvidēts vai ārvalstu daļas tiek pārdotas Latvijas rezidentiem, tiek samazināts ārvalstu investīciju apjoms.

Komentāri

Pievienot komentāru