Eksperti

2011. gada aktualitātes konkurences tiesību jomā - mātes sabiedrības atbild arī Latvijā

Tatjana Čaika, juriste, zvērinātu advokātu birojs Borenius, 01.02.2012

Jaunākais izdevums

Rezumējot iepriekšēja gada notikumus konkurences tiesību jomā nevar neatzīmēt vienu no būtiskākiem Konkurences padomes (KP) lēmumiem, kas viennozīmīgi ietekmēs arī turpmāko praksi Konkurences likuma (KL) normu piemērošanā.

KP lēmums SIA Terra Serviss/ SIA Preiss Agro1 lietā ir ievērojams, jo šajā lēmumā sods par KL pārkāpumu tika piemērots ne tikai uzņēmumam, kas tieši bija iesaistīts KL pārkāpumā, bet arī mātes sabiedrībai, tādējādi attiecinot atbildības pienākumu uz uzņēmumu, kas realizē 100% kontroli pār uzņēmumu-pārkāpēju. Jānorāda, ka mātes sabiedrības atbildības pienākums tiek plaši piemērots Eiropas līmenī jau vairāku gadu laikā, taču Latvijā KP šādu pieeju ir piemērojusi pirmo reizi. Atsaucoties uz Eiropas Komisijas (EK) praksi, KP lēmumā ir norādījusi, ka «mātes sabiedrības atbildība izriet (..) no tā, ka abi tirgus dalībnieki (mātes sabiedrība un meitas sabiedrība) ir uzskatāmi par vienu tirgus dalībnieku [KL 1.panta 9.punkta izpratnē2] un meitas sabiedrība savu rīcību nenosaka patstāvīgi».

Eiropas Savienības tiesa (EST) 2009.gadā spriedumā lietā C-97/08 Akzo Nobel and others v. Commission (10.09.2009.) pirmo reizi ir nostiprinājusi tiesu praksē, ka gadījumā, kad mātes sabiedrība reāli kontrolē (nevis tai pastāv iespēja kontrolēt) meitas sabiedrības darbību, un attiecīgi meitas sabiedrība nenosaka savu komercdarbības politiku un uzvedību tirgū patstāvīgi, mātes sabiedrībai var inkriminēt pārkāpumu, ko izdarījusi meitas sabiedrība. Savukārt gadījumos, kad mātes sabiedrībai ir 100% kapitāldaļu meitas sabiedrībā, pastāv atspēkojama prezumpcija, ka mātes sabiedrība reāli kontrolē meitas sabiedrības uzvedību tirgū. Kopš minētā sprieduma pieņemšanas šādu prezumpciju konkurences tiesībās sauc par Akzo prezumpciju.

Tādējādi, no vienas puses EST ir norādījusi uz gadījumiem, kad mātes sabiedrība ir automātiski atbildīga par meitas sabiedrības darbībām, savukārt no otras puses ir pateikusi, ka mātes sabiedrībai ir iespēja atspēkot prezumpciju, ja tā var sniegt «pietiekamus pierādījumus, lai parādītu, ka meitas sabiedrība darbojas tirgū patstāvīgi». EST Akzo spriedumā ir norādījusi arī uz kritērijiem, kas var tikt vērtēti kā pietiekami, lai pierādītu meitas sabiedrības neatkarību, proti, norādot, ka kritēriji ir attiecināmi, pirmkārt, uz komerciālo politiku tās tiešā nozīmē – «nosakot cenas politiku, produkciju kā tādu, produktu

izplatīšanas politiku, bruto peļņu, produkcijas izmaksas, mārketinga politiku u.c.»; otrkārt, arī uz citiem faktoriem, kas ir saistīti vai izriet no komerciālās politikas – «attiecinot uz ekonomiskām, organizatoriskām un juridiskām saitēm, kas sasaista meitas sabiedrību ar mātes sabiedrību, un kas var atšķirties katrā konkrētajā gadījumā, un tādējādi nevar tikt precīzi uzskaitīti un apkopoti vienotā kritēriju sarakstā». Šajā sakarā būtu svarīgi pieminēt arī Ģenerāladvokātes Kokotes (Advocate General Kokott) viedokli Akzo lietā, atbilstoši kuram viņasprāt prezumpcija var tikt atspēkota, ja:

a) mātes sabiedrības interese meitas sabiedrībā ir «tīri finansiāla» («pure financial»);

b) mātes sabiedrība tur 100% meitas sabiedrības kapitāldaļu īslaicīgi;

c) mātes sabiedrība juridisku iemeslu dēļ nevar pilnībā realizēt savas 100% kontroles tiesības pār meitas sabiedrību3.

Jānorāda, ka viens no uzskatītājiem Ģenerāladvokātes Kokotes kritērijiem pat ticis izmantots Alliance One lietā4, kurā Vispārējā tiesa ir atbrīvojusi mātes sabiedrību no atbildības par meitas sabiedrības izdarīto pārkāpumu, atsaucoties uz faktu, ka mātes sabiedrības – holdinga sabiedrības - interese kopuzņēmumā, kas pārkāpis konkurences tiesību normas, ir «tīri finansiālā». Savukārt Vispārējā tiesa 13.07.2011. spriedumā lietā T-38/07 Shell v. Commission norādīja, ka «pati par sevi atsaukšanās uz holdinga kompānijas darbību, kas reti īsteno operatīvu kontroli meitas sabiedrībā, nav pietiekama, lai izslēgtu iespēju, ka tā īsteno izšķirošu ietekmi uz minēto meitas sabiedrību rīcību, tostarp koordinējot finanšu investīcijas grupas ietvaros»5. Līdzīgi rīkojusies arī EK, nosūtot 2011.gada augustā paziņojumu par iebildumiem («Statement of Objections») par meitas sabiedrības pārkāpumu mātes sabiedrībai Goldman Sachs6, kas ir privāta kapitāla fonds, un attiecīgi – tas nepiedalās

meitas sabiedrību ikdienas operatīvajā pārvaldībā vai kontrolē. Lai gan attiecībā uz šo lietu EK vēl nav pieņēmusi galīgo lēmumu, taču šāda EK pieeja rada neskaidrības attiecībā uz Akzo prezumpcijas atspēkošanas veidiem. Tātad joprojām trūkst noteiktības par jēdzienu «tīri finansiālā interese», «īslaicīga kontrole» vai «juridiskie iemesli, kuru dēļ mātes sabiedrībai pastāv ierobežotas iespējas kontrolēt meitas sabiedrību» interpretācijas robežām, kas savukārt ierobežo mātes sabiedrību aizstāvības iespējas.

Attiecībā uz KP praksi, vērtējot mātes sabiedrības centienus pierādīt meitas uzņēmuma autonomiju, no KP lēmuma SIA Terra Serviss/ SIA Preiss Agro lietā ir skaidrs, ka fakts, ka meitas sabiedrības amatpersonas nav rīkojušās atbilstoši mātes sabiedrības interesēm, neatbrīvo mātes sabiedrību no atbildības7.

Vērtējot Vispārējas tiesas un EST praksi, secināms, ka līdz šim mātes sabiedrības tika atbrīvotas no atbildības ne tik daudz pateicoties kvalitatīvai prezumpcijas atspēkošanas stratēģijai un spēcīgiem argumentiem, bet EK pieļauto kļūdu dēļ to apstākļu konstatācijā, kas liecina par meitas sabiedrības autonomijas trūkumu, kā arī mātes sabiedrības argumentu atspēkošanā. Piemēram, 16.06.2011. spriedumā lietā T-185/06 Air Liquide v. Commission Vispārējā tiesa atcēla EK lēmumu daļā par mātes sabiedrības atbildību, pamatojot savu spriedumu ar to, ka EK nav paskaidrojusi iemeslus, kādēļ tā ir noraidījusi informāciju, kuru mātes sabiedrība iesniegusi, lai atspēkotu Akzo prezumpciju. Tiesa spriedumā norādījusi, ka «(..) no apstrīdēta lēmuma pamatojuma nav izsecināmi nekādi apstākļi, kas liecinātu par to, ka Komisija būtu izvērtējusi attiecīgo informāciju, kas savukārt apgrūtina apstrīdētā lēmuma pamatotības pārbaudi šajā aspektā»8. Tiesa secināja, ka «pamatojums ieinteresētai personai (..) ir jāpaziņo vienlaicīgi ar lēmumu, kurš tai ir nelabvēlīgs, līdz ar to pamatojuma trūkumu nevar novērst tādā veidā, ka ieinteresēta persona par lēmuma pamatojumu uzzina tiesā notiekošā tiesvedībā (..) tādējādi attiecīgā pamatojuma neesamību nav iespējams novērst tiesvedības laikā»9. Līdzīgi EST 29.09.2011. spriedumā lietā C-521/09 Elf Aquitaine v. Commission atcēla Vispārējas tiesas spriedumu, un attiecīgi arī EK lēmumu, jo EK nepietiekami labi argumentējusi iemeslus, kāpēc mātes sabiedrības argumenti par meitas uzņēmuma autonomiju nav pietiekami, lai atspēkotu Akzo prezumpciju. Šajā spriedumā EST jo īpaši uzsvērusi, ka EK nav precīzi norādījusi iemeslus mātes sabiedrības atbildībai konkrētajā lietā, ņemot vērā apstākli, ka EK iepriekšējos savos lēmumos nav attiecinājusi atbildību par citiem meitas uzņēmumu konkurences tiesību pārkāpumiem uz konkrēto mātes sabiedrību.

Tādējādi, attiecinot atbildības pienākumu uz mātes sabiedrību, pat izpildoties Akzo prezumpcijai, lēmumā ir jābūt pamatojumam, kāpēc konkrētie mātes sabiedrības pierādījumi par meitas uzņēmumu autonomiju nav ņemami vērā, jo īpaši gadījumos, kad vismaz viens no konkrētās mātes sabiedrības meitas uzņēmumiem jau tika sodīts par konkurences tiesību pārkāpumiem, bet mātes sabiedrība netika saukta pie atbildības. Šāda detalizēta pamatojuma trūkums var būt par pamatu lēmuma atcelšanai daļā par mātes sabiedrības sodīšanu.

Lai gan KP lēmums SIA Terra Serviss/ SIA Preiss Agro lietā tika pārsūdzēts, un līdz ar to nav noteiktības par KP pieejas atbilstību vispārpieņemtiem konkurences tiesību normu interpretācijas principiem, tirgus dalībniekiem būtu jāņem vērā apstāklis, ka KP visticamāk turpinās jau iesākto praksi attiecībā uz mātes sabiedrību saukšanu pie atbildības par meitas sabiedrību konkurences tiesību pārkāpumiem.

1 KP 04.11.2011. lēmums Nr.E02-70 lietā Nr. p/11/03.02./4 Par Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 1. un 3

punktā noteiktā aizlieguma pārkāpumu SIA Terra Serviss un SIA Preiss Agro darbībās.

2 tirgus dalībnieks ir jebkura persona (arī ārvalsts persona), kura veic vai gatavojas veikt saimniecisko darbību

Latvijas teritorijā vai kuras darbība ietekmē vai var ietekmēt konkurenci Latvijas teritorijā. Ja tirgus dalībniekam

vai vairākiem tirgus dalībniekiem kopā ir izšķiroša ietekme pār vienu tirgus dalībnieku vai vairākiem citiem tirgus

dalībniekiem, tad visus tirgus dalībniekus var uzskatīt par vienu tirgus dalībnieku

3 Ģenerāladvokāta Kokot 23.04.2009. viedoklis lietā Akzo Nobel NV and Others v Commission of the European

Communities, 75.punkts un 67.atsauce.

4 Vispārējas Tiesas (General Court) 27.10.2010. spriedums Lietā T-24/05 Alliance One v. Commission.

5 Vispārējā tiesas 13.07.2011. spriedums lietā T-38/07 Shell v. Commission, 70.punkts.

6 iflr.com/Article/2886228/Goldman-case-signals-new-antitrust-liability-for-private-equity.html

7 KP 04.11.2011. lēmums Nr.E02-70 lietā Nr. p/11/03.02./4 Par Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 1. un 3

punktā noteiktā aizlieguma pārkāpumu SIA Terra Serviss un SIA Preiss Agro darbībās, 32.lpp.

8 Vispārējas tiesas 16.06.2011. spriedums lietā T-185/06 Air Liquide v. Commission, 80.punkts.

9 Turpat, 81.-82.punkts, kā arī EST 28.06.2005. spriedums lietās C189/02 P, C202/02 P, no C205/02 P līdz C208/

02 P un C213/02 P Dansk Rørindustri u.c./Komisija, 463. punkts, un Vispārējās tiesas 12.09.2007. spriedums lietā T25/04 González y Díez /Komisija, 220. Punkts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vai ledus ir izkustējies? Konkurences pārkāpuma nodarīto zaudējumu atlīdzināšana

Autore - Māra Stabulniece, zvērināta advokāta palīgs, komerctiesību advokātu birojs Tark Grunte Sutkiene, 20.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nav vairs nekāds noslēpums, ka tirgus dalībnieka, kas sodīts par konkurences tiesību pārkāpumu, nedienas ar Konkurences padomes vai citas Eiropas Savienības konkurences iestādes nosodošu lēmumu vien nebeidzas. Jebkurš šāds lēmums paver plašas iespējas zaudējumu prasībām pret nosodīto uzņēmumu. Tomēr, neskatoties uz to, ka Konkurences padome arvien uzstājīgāk vērš sabiedrības uzmanību uz tiesībām prasīt zaudējumu atlīdzināšanu, pie tiesām nebūt nav vērojamas zaudējumu prasītāju rindas. Kāda tad īsti ir realitāte, ar kuru tirgus dalībniekiem un patērētājiem nākas saskarties šobrīd un vai tuvākajā laikā sagaidāmas būtiskas pārmaiņas?

Konkurences likuma 21.pants paredz, ka persona, kura ir cietusi zaudējumus šā likuma pārkāpuma dēļ, ir tiesīga prasīt no pārkāpēja zaudējumu atlīdzību un likumiskos procentus; pēc prasītāja lūguma tiesa var noteikt zaudējumu atlīdzības apmēru pēc saviem ieskatiem. Tāpat tiesības pieprasīt zaudējumu atlīdzību par Eiropas Savienības (turpmāk – ES) un nacionālo konkurences tiesību pārkāpumiem jau vairākus gadu desmitus ir atzītas ES tiesu judikatūrā.

Jānorāda, ka Latvijā zaudējumu atlīdzināšanu ir iespējams prasīt vispārējās jurisdikcijas tiesā neatkarīgi no tā, vai konkurences pārkāpumu ir konstatējusi Latvijas Konkurences padome vai jebkura cita konkurences iestāde ES.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Mātes kompānijas būs atbildīgas par meitas kompāniju konkurences pārkāpumiem

Zane Atlāce - Bistere, 22.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākā tiesa 17. maijā pieņēma spriedumu, ar kuru Latvijas konkurences tiesībās tiek nostiprināts, ka mātes sabiedrības var būt solidāri atbildīgas par meitas uzņēmumu īstenotajiem konkurences tiesību pārkāpumiem, informē Konkurences padomes (KP) pārstāve Paula Vilsone.

Tas nozīmē, ka arī turpmāk KP konkurences tiesību pārkāpumu gadījumos būs tiesīga piemērot mātes kompānijām atbildību par meitas uzņēmumu pieļautajiem konkurences ierobežojumiem.

2014. gadā KP konstatēja, ka vairāki Moller grupā ietilpstošie komersanti vismaz piecu gadu garumā sistemātiski saskaņoja savu dalību iepirkumos. KP lēmumā konstatēja, ka šīs meitas sabiedrības savu darbību neveica neatkarīgo no to mātes kompānijām, tāpēc iestāde noteica solidāro atbildību vairākām mātes sabiedrībām – Moller Auto Baltic AS, Harald A.Moller AS un Heinz Wilke Autohandel Gmbh. KP lēmumā mātes kompānijām solidāro atbildību piemēroja, konstatējot 100 % to dalību meitas sabiedrībās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izredzēto vidū, kam paveicies atgūt savus noguldījumus bankrotējušā Latvijas Krājbankā jau pēc tās slēgšanas, ir Latvenergo, airBaltic, Venden, Privatizācijas aģentūra un uzņēmēja Irēna Pulkinena, ziņo vesti.lv.

Jau iepriekš intervijā Delovie Vesti (Деловые Вести) bijušais Latvijas Krājbankas prezidents Ivars Priedītis atzina, ka 109 miljonus latu atguvuši lielie bankas klienti. Viņu vidū gan nav, piemēram, komponista Raimonda Paula. «Tā man arī pēc tam teica – ja R. Pauls būtu sēdējis klusu, arī būtu dabūjis savu naudu,» iepriekš laikrakstam atzinis I. Priedītis.

Tikmēr FKTK pārstāvji norāda – kopumā laikā no 17. līdz 22. novembrīm 2011. gadā FKTK saņēma aptuveni sešus tūkstošus bijušo Latvijas Krājbnakas klientu iesniegumu par noguldīto līdzekļu atgūšanu. Līdzekļu atmaksa notika pēc stingriem kritērijiem – naudu saņēma pensiju fondi, bankas, kurām bija korespondējošie konti Latvijas Krājbankā, kā ar tika izmaksāti līdzekļi saimnieciskai darbībai (50 lati dienā). Tāpat komisija ļāva izmaksāt līdzekļus tiem klientiem, kuriem banka uzsāka maksājumus 17. - 21. novembrī. Fakts, ka kleinti saņēma naudu vēlāk, pēc bankas slēgšanas, nemainot pašu lietas būtību – darbība par pārskaitījumu tika fiksēta lidz 21. novembrim, skaidroja komisijas pārstāve Marija Makareviča.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jums nav tiesību klusēt

Debora Pāvila, zvērināta advokāte, ZAB "Vilgerts" partnere, 11.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Es nav nekāds zaglis" – tādu aizstāvības runu kāds apsūdzētais esot teicis 17.gadsimta Anglijas tiesas zālē. Uz ko tiesnesis salti atbildējis: "Tev tas jāpierāda."

Domājams, ka nabaga vīrs tika pakārts, jo tā laika kriminālprocesā iespējas sevi aizstāvēt tikpat kā neeksistēja. Apsūdzētajam nebija tiesības uz advokāta pārstāvību, jo tika uzskatīts, ka tiesa var pildīt gan aizstāvja, gan soģa funkciju. Tas strādāja tā, ka nereti tiesnesis, noklausījies prokurora apsūdzību, ieteica apsūdzētajam atzīties "sevis paša labā". Apsūdzētajam arī netika izsniegts pilns apsūdzības raksts, bet vienīgi tiesas dienā nolasīts tā kopsavilkums, faktiski izslēdzot iespēju sagatavoties savai aizstāvībai. Savukārt tāda aizstāvības stratēģija kā klusēšana tolaik bija pašnāvnieciska – ja klusē, tātad vainīgs.

Agrīnā modernā kriminālprocesa loģika bija piespiest apsūdzēto kalpot par aculiecinieku. Tikai vēlāk advokātiem izdevās pārliecināt tiesu, ka nevienu nedrīkst piespiest uz nodevību pret sevi pašu (no latīņu val.: nemo tenetur prodere seipsum), un attīstījās mūsdienu tiesību uz aizstāvību būtiskā garantija – tiesības klusēt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien, 20. jūnijā, Konkurences padomes (KP) priekšsēdētajas amatā uz otru pilnvaru termiņu apstiprināja Skaidrīti Ābramu, kas šos pienākumus atzinīgi veikusi jau kopš 2012. gada jūnija, biznesa portālu db.lv informēja Ekonomikas ministrijā.

«Iepriekšējo piecu gadu laikā Konkurences padome kļuvusi par spēcīgu godīgas konkurences aizstāvi, vienlaikus esot valsts iestādes paraugs sadarbībā ar uzņēmējiem. Šajā laika periodā būtiski augusi iestādes darba efektivitāte, nodrošināts līdzsvars starp smagāko konkurences pārkāpumu atklāšanu un sodīšanu, un mazāku pārkāpumu novēršanu ar brīdinājumiem un mediācijām, jau kopš 2013. gada īstenojot principu «konsultē vispirms»,» uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, kurš pauž gandarījumu par valdības atkārtoti pausot uzticību S.Ābramai.

Viņš atzīmē, ka Konkurences padome bijusi aktīvs sarunu dalībnieks dialogā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Konkurences komiteju, kā rezultātā Latvija kļuva par pilntiesīgu organizācijas dalībvalsti. Tāpat KP regulāri sniegusi priekšlikumus Konkurences likuma pilnveidošanai, kā arī aktīvi veicinājusi sabiedrības izpratni par konkurences tiesībām un konkurences kultūras attīstību Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Sodu politika konkurences uzraudzībā jāuzlabo

Jānis Goldbergs, 18.04.2019

Zvērinātu advokātu biroja PricewaterhouseCoopers Legal vadošais jurists Māris Butāns

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences uzraudzībā nepieciešama ciešāka sadarbība ar tirgus dalībniekiem, kā arī skaidrāki un progresīvāki administratīvie regulējumi sodu politikā

Šādus secinājumus izdara zvērinātu advokātu biroja PricewaterhouseCoopers Legal vadošais jurists Māris Butāns pēc biroja veiktā pētījuma PwC Competition watch 2019 par konkurences uzraudzību Latvijā no 2002. gada līdz 2008. gadam. Pats pētījums ir vairāk skaitļu un procentvērtību uzskaitījums, tādēļ Dienas Bizness aicināja M. Butānu skaidrot pētījumu kopsakarībās ar patlaban notiekošo un nākotnes perspektīvām.

Fragments no intervijas

Kāpēc nolēmāt, ka šāds pētījums ir vajadzīgs?

Man personīgi ir tuvas konkurences tiesības. Esmu vienmēr centies ne tikai pats gūt skaidrību, bet arī, lai skaidrību par tām varētu gūt plašāka sabiedrība. Viens no apsvērumiem ir veicināt izpratni un kliedēt dažādus mītus par konkurences uzraudzību Latvijā. Bieži vien cilvēkiem, runājot par tēmu, pietrūkst tieši skaitļu, lai konkrēti argumentētu un pieņemtu uz informāciju balstītus lēmumus. Ceru, ka veiktais pētījums sasniegs mērķus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabineta sēdē šā gada 9. maijā atkārtoti tika atlikta Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvāto grozījumu Konkurences likumā izskatīšana, kas sekmētu godīgas konkurences nodrošināšanu publisko personu un to dibināto kapitālsabiedrību darbībā.

«Izstrādājot grozījumus Konkurences likumā, mūsu mērķis ir nodrošināt visiem uzņēmējiem godīgu konkurenci tirgū un radīt instrumentus, kā cīnīties pret konkurences kropļojumiem. Svarīgi norādīt, ka arī uzņēmējus pārstāvošās nevalstiskās organizācijas, tai skaitā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, vairākkārt norādījušas, ka šī jautājuma risināšana ir būtiska ekonomikas attīstībai un konkurētspējai,» uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Konkurences padome līdzšinējā uzraudzības praksē vairākkārt konstatējusi, ka pašvaldības bieži rada ierobežojumus godīgai konkurencei. Visizplatītākā prakse ir atsevišķu tirgus dalībnieku diskriminācija, nodrošinot pašvaldībai piederošai kapitālsabiedrībai labvēlīgākus noteikumus, tādējādi neievērojot godīgas konkurences un labas pārvaldības principus. Turklāt šāda prakse arvien biežāk vērojama tieši ekonomiski aktīvajās teritorijās, kur par piedāvājuma un pieprasījuma trūkumu nav pamata sūdzēties.Atbilstoši likumam Par pašvaldībām, pašvaldībām ir jāveicina saimnieciskā darbība savā administratīvajā teritorijā un jānodrošina komersantiem vienādi darbības noteikumi. Taču praksē novērojams, ka bieži pašvaldības ar savu rīcību, iesaistoties uzņēmējdarbībā, kur jau pastāv konkurence, un monopolizējot nozares, negatīvi ietekmē uzņēmējdarbības vidi, likvidējot konkurenci, radot uzņēmējos neuzticību vienādu darbības noteikumu iespējamībai un ilgtermiņā likvidējot jebkuru motivāciju veikt ieguldījumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

KP: Būtiskākā konkurences problēma Latvijā ir publisku personu iesaiste komercdarbībā

Žanete Hāka, 20.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā puse Konkurences padomes (KP) veiktās sabiedriskās domas pētījuma respondentu kā būtiskāko konkurences problēmu min valsts un pašvaldību iesaisti uzņēmējdarbībā. Kā otro problēmjautājumu respondenti norāda uz iestādes biežāk atklāto konkurences pārkāpumu – aizliegtām vienošanās publiskajos iepirkumos.

Sabiedriskās domas pētījumu KP kopš 2012. gada veic reizi divos gados, lai noskaidrotu dažādu sabiedrības grupu informētību un viedokli par konkurences tiesībām un KP darbu un tādējādi iestāde varētu pilnveidot savu kā konkurences politikas īstenotājas darbību. Šogad KP paplašinājusi respondentu loku, uzrunājot ne tikai uzņēmējus, asociācijas un juridiskos birojus, bet arī pašvaldības.

Kā aktuālāko problēmu nozarēs un tirgos 61 % uzrunāto uzņēmēju un 50 % asociāciju min publisku personu jeb valsts iestāžu un pašvaldību iesaisti uzņēmējdarbībā. Šai sakarā 68 % uzņēmēju norādījuši, ka galvenais jautājums, kas KP būtu jārisina, ir vēršanās pret konkurences kropļošanu, ko ar saviem lēmumiem vai darbībām veic publiskas personas. Šādu viedokli paudušas arī 80 % asociāciju un 57 % pašvaldību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ne viss, kas konkurences jomā valstī darīts, iedzīvotājiem nesis tiešu un tūlītēju labumu. Uzņēmēji, kuriem noteikti sodi miljonos eiro, tiesājas un strīdas. Patērētāji vienmēr grib lētāk, bet uzņēmēji - nopelnīt un turēt cenu.

Šo vēlmju krustpunktā nonāk Konkurences padome, kam ir žandarma loma. Par Latvijas Konkurences padomes darbu, par karteļiem un tiesvedībām Dienas Bizness izjautāja Konkurences padomes izpildinstitūcijas vadītāju Māri Spičku.

Fragments no intervijas

Īsi pastāstiet, kas ir godīga konkurence, ko Konkurences padome kontrolē? Kāds ir ideālais stāvoklis tirgū, kad ar konkurenci viss ir lieliski?

Ideālais stāvoklis, manuprāt, ir, kad jebkurā tautsaimniecības nozarē un tirgū darbojas pietiekami liels skaits uzņēmumu, kas strādā neatkarīgi un konkurē savā starpā.

Uzņēmumu tendence savukārt ir - kļūt lielākiem un stiprākiem un uzvarēt konkurences cīņā. Var veidoties ļoti lieli uzņēmumi. Konkurences padomes uzdevums ir pieskatīt, lai šie milži ar savu ietekmi nemazinātu citu uzņēmumu iespējas strādāt, rīkotos taisnīgi pret patērētājiem. Ideālā gadījumā viņi ir toleranti un nemēģina izstumt mazos no tirgus, nenosaka netaisnīgas cenas, nediskriminē. Ja konkurence tirgū ir pietiekama, tad mēs skatāmies, lai uzņēmumi nenāktu kopā un nevienotos mazināt savstarpējo konkurenci. To sauc par aizliegtu vienošanos, kad uzņēmumi saskaņoti rīkojas un vienojas par kādas preces cenu, tirgus sadali, dalību iepirkumos. Visbeidzot, ja tirgū ir spēcīgi konkurenti, bet vienam ir lielāki naudas resursi, viņš var mēģināt nopirkt citus uzņēmumus, piedāvājot izdevīgu cenu. Mūsu uzdevums ir saglabāt konkurenci un kontrolēt apvienošanās gadījumus, kas negatīvi var mainīt stāvokli tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investoru – akcionāru interešu aizsardzības paaugstināšanai varētu tikt piedāvātas izmaiņas normatīvajos aktos, taču par tām būs jālemj politiķiem

Diskusijas par akcionāru interešu aizsardzības jautājumiem lielākoties aizsākas ar konkrēta uzņēmuma akcionāru savstarpējo attiecību noskaidrošanu, taču līdz risinājumam šajā jautājumā daudzu gadu garumā politiķi tā arī nav tikuši. Iepriekšējos gados publiski tieši akcionāru strīdi publiskajā telpā bija saistīti ar lieliem spēlētājiem tranzītbiznesā – Ventbunkeru un Ventspils naftu. Jautājumi par akcionāru tiesībām tuvākajā laikā var uzvirmot ar jaunu sparu, jo jaunāko laiku akcionāru karu pārņemtajā a/s Olainfarm 22. septembrī paredzēta ārkārtas akcionāru pilnsapulce. Tā kā iepriekš jau ir bijuši strīdi par to, kur īsti notiek dalībnieku sapulce, kas tajā var piedalīties un kādi lēmumi tiek pieņemti, tad arī šoreiz ar lielu varbūtību Uzņēmumu reģistra lēmumi spēlēs nozīmīgu lomu uzņēmuma nākotnē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

KP: Konkurences pārkāpēju disciplinēšanā būtiska loma ir zaudējumu atlīdzības prasītāju aktivitātei

Žanete Hāka, 01.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 1. novembrī, stājas spēkā grozījumi Konkurences likumā un Civilprocesa likumā, ar ko turpmāk ir atvieglota konkurences tiesību pārkāpumā radīto zaudējumu kompensācijas pieprasīšana. Tādējādi Latvija ir pilnībā ieviesusi Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par konkurences pārkāpumos radīto zaudējumu atlīdzību, informē KP.

Jebkura persona – gan patērētāji, gan uzņēmumi –, kas cietuši zaudējumus konkurences tiesību pārkāpuma rezultātā, ir tiesīgi prasīt no pārkāpējiem šo zaudējumu atlīdzināšanu. Pieņemtie grozījumi Konkurences likumā un Civilprocesa likumā turpmāk paredz vienkāršotu un efektīvu mehānismu, kā cietušie varēs lūgt uzņēmumiem, kurus Konkurences padome ir sodījusi par konkurences tiesību normu pārkāpšanu, kompensēt to rīcības dēļ radītos zaudējumus.

Zaudējumu atlīdzību iespējams pieprasīt, vēršoties Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā. Grozījumi paredz, ka pārkāpums, kas konstatēts ar spēkā stājušos Konkurences padomes lēmumu vai ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu, no jauna nav jāpierāda, tādējādi būtiski atvieglojot iespēju cietušajiem pierādīt konkurences tiesību pārkāpuma rezultātā nodarītos zaudējumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Olainfarm koncerna peļņa pēc nodokļu nomaksas pērn sasniedza 15,3 miljonus eiro, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga.

Tas ir par 25% vairāk nekā 2014.gadā un par 8% nekā 2012.gadā, kad tika sasniegts līdzšinējais peļņas rekords - 14,2 miljoni eiro. Koncerna mātes uzņēmums 2015.gadā nopelnīja 14,6 miljonus eiro, par 28% uzlabojot 2014.gadā sasniegto peļņas rādītāju.

Pērn koncerns realizēja produkciju par 97,4 miljoniem eiro. Tas ir par 4% vairāk nekā 2014.gadā, kad koncerna apgrozījums bija 93,7 miljoni eiro, un ir labākais pārdošanas rādītājs koncerna vēsturē. Mātes uzņēmuma realizācija 2015.gadā sasniedza 84,7 miljonus eiro, kas ir par 4% vairāk nekā 2014.gadā, kad tā apgrozījums bija 81,6 miljoni eiro. Arī mātes uzņēmums ir sasniedzis līdz šim augstāko realizāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Konkurences padomei bija daudz efektīvāki instrumenti jautājuma risināšanai

Guntars Kokorevičs, «Tīrīga» padomes priekšsēdētājs un «Clean R» īpašnieks, 20.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējams, mēs pat nespējam novērtēt to, ka dzīvojam relatīvi tīrā un sakoptā vidē, jo tas ir tik pierasti. Mums ir tīras ielas, tīras pludmales, mēs neesam piedzīvojuši situāciju, kad māju pagalmos veidojas atkritumu kalni, kuri nedēļām ilgi netiek izvesti. Jāatzīst un jāpiekrīt, ka nesasniedzam Eiropas Savienības prasības nodrošināt efektīvu dalīto sadzīves atkritumu savākšanu, bet tas ir pieejamās infrastruktūras un sabiedrības paradumu maiņas jautājums.

Aizvadītās nedēļas nav bijušas vieglas atkritumu apsaimniekošanas nozares uzņēmumiem – ir bijis jāspēj ne tikai analizēt savstarpēji pretrunīgi juridiski lēmumi, bet arī mazāk nekā trīs dienu laikā jānodrošina atkritumu izvešana jauniem maršrutiem, kas pielīdzināmi otrai lielākajai pilsētai Latvijā – Daugavpilij. Racionāli atskatoties uz notikumu attīstību, gribu apskatīt vairākus aspektus.

Rīga – dažu minūšu attālumā no reālas atkritumu krīzes

Atkritumu apsaimniekošanas bizness nav vienkāršs. Tas prasa gan apjomīgas infrastruktūras investīcijas, gan ļoti nopietnu loģistikas plānošanu. Iedomājieties situāciju, kurā 80 smagās automašīnas vienlaikus izbrauc Rīgas ielās, savācot atkritumus no vairāk nekā 300 tūkstošiem mājsaimniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Konkurences padome efektivizēs savu darbību

Žanete Hāka, 14.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada sākumā Konkurences padome (KP) apstiprināja iestādes Lietu prioritizācijas stratēģiju, informē KP.

Tās mērķis ir veicināt sabiedrības interešu aizsardzību, iestādes darbību primāri vēršot uz tādu konkurences pārkāpumu atklāšanu, kas ir patiesi nozīmīgi sabiedrībai.

Darbojoties ierobežotu resursu apstākļos, ir būtiski tos izmantot efektīvi – tā, lai novērstu konkurences tiesību pārkāpumus, kas skar lielākās sabiedrības daļas intereses un var ietekmēt plašu tirgus dalībnieku loku. Lai to panāktu, KP ir izstrādājusi Lietu prioritizācijas stratēģiju, kurā definēti kritēriji, pēc kuriem turpmāk tiks vērtēta pārkāpuma lietu ierosināšanas pamatotība un apsvērtas iespējas konkurences tiesību pārkāpumus risināt ar piemērotākajām un rezultatīvākajām metodēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vakar, 4. oktobrī, uzņēmums SIA DEPO DIY ir saņēmis Konkurences padomes lēmumu par to, ka tam piemērota soda nauda 3,7milj. EUR apmērā. DEPO izvirzītajām apsūdzībām nepiekrīt un gatavojas pilnībā izmantot visas likumā paredzētās tiesības savai aizstāvībai, liecina uzņēmuma sniegtā informācija.

Pārbaudi DEPO Konkurences padome esot uzsākusi «pēc SIA KNAUF darbības izvērtējuma, kura ietvaros Konkurences padome ieguva arī materiālus par KNAUF centieniem panākt augstāku mazumtirdzniecības cenu noteikšanai KNAUF produkcijai. DEPO vienmēr ir kategoriski atteicies pakļauties KNAUF prasībām, turpinot nodrošināt zemas cenas Latvijas patērētājiem,» teikts uzņēmuma paziņojumā medijiem.

KP sodījusi vairākus būvmateriālu tirgotājus; plašāk informēs nākamnedēļ

«Neraugoties uz DEPO centieniem sniegt Konkurences padomei visus nepieciešamos skaidrojumus un pierādījumus, Konkurences padome turpina apvainot uzņēmumu, ka laikā no 2006.gada līdz 2014.gadam DEPO ir piedalījies būvmateriālu mazumtirgotāju kartelī, nosakot augstākas mazumtirdzniecības cenas KNAUF produktiem un kontrolējot noteikto cenu piemērošanu no karteļa dalībnieku puses. Vienlaikus lēmumā izteikts arī nepamatots apgalvojums, ka DEPO minētajā laika periodā ievērojis KNAUF rekomendētās mazumtirdzniecības cenas. Uzņēmums DEPO šos apvainojumus noraida un uzskata par absurdiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Sola bargākus sodus par konkurences pārkāpumiem

NOZARE.LV, 04.07.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā sodu piemērošanas politika nav bijusi pietiekami spēcīga, lai atturētu citus no konkurences pārkāpumiem, tāpēc arī turpmāk Konkurences padome (KP) būs barga pret pārkāpumiem un sodi par tiem būs lielāki, sola jaunā KP vadītāja Skaidrīte Ābrama.

Esot amatā aptuveni nedēļu, kopš 26.jūnija, Ābrama kā prioritātes noteikusi darbu pie patlaban KP izmeklētajām lietām. Tiks arī pārskatīts padomes līdz šim darītais. Viņa uzsvēra, ka konkurences veicināšanai KP centīsies rast skaidrojumus tirgū nevēlamām pazīmēm vai iespējamām deformācijām, lai tās novērstu. Tāpat svarīgi būs nodrošināt komunikāciju ar uzņēmumiem un sabiedrību kopumā, lai iegūtu vairāk informācijas par nevēlamām pazīmēm tirgū.

«Nešaubīgi, KP būs barga pret konkurences pārkāpumiem un sodi par tiem būs lielāki - kad pārkāpums ir noticis, svarīgi sodīt adekvāti. Latvijā sodu piemērošanas politika nav bijusi tik spēcīga, lai atturētu citus no konkurences pārkāpumiem. Vienlaikus centīsimies darboties preventīvi - izglītot un informēt uzņēmumus, lai netiktu radīta vide šādu pārkāpumu iespējamībai,» atzina Ābrama.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Godīga konkurence publiskajos iepirkumos un pašvaldību vēlme iesaistīties uzņēmējdarbībā ir īpašas uzmanības fokusā visu Baltijas valstu Konkurences padomēm, piektdien, 1.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

Par to, kāda ir situācija ar konkurenci katrā no valstīm, intervijā DB stāsta Latvijas Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama, Lietuvas Konkurences padomes priekšsēdētājs Šarūns Keserausks un Igaunijas Konkurences iestādes ģenerāldirektors Mārts Otss.

Fragments no intervijas

Sākšu ar jautājumu - kura nozare vai joma jūsu valstī ir visproblemātiskākā no godīgas konkurences viedokļa? Kā tas ir publiskajos iepirkumos?

Š. Keserausks: Lietuvā viens no lielākajiem izaicinājumiem, kas saistīts ne tikai ar pārkāpumiem konkurences jomā, bet arī korupcijas riskiem, ir tieši publiskie iepirkumi. Mēs šajā jomā sadarbojamies gan ar Iepirkumu uzraudzības biroju, gan Pretkorupcijas biroju. Viens no izplatītākajiem pārkāpumiem ir karteļu veidošana un aizliegtas vienošanās. Pēdējais gadījums bija pērn, kad publiskajā iepirkumā būvniecībā vairākas lielās būvfirmas bija noslēgušas aizliegtas vienošanās. Šogad tiesa pirmajā instancē nosprieda, ka mūsu uzliktais sods ir bijis pamatots. Ja runājam par konkrētām nozarēm, tad es negribētu mest ēnu ne uz vienu, bet viena no jutīgākajām nozarēm šajā ziņā nenoliedzami ir būvniecība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn jūtami uzlabojušies trūcīgo rīdzinieku finansiālie apstākļi - trūcīgo personu skaits samazinājies par 19%, sociālo pabalstu saņēmēju skaits sarucis par 12%, savukārt pabalstos izmaksāti 20,2 miljoni latu, kas ir par 15% mazāk nekā 2011.gadā, liecina Rīgas domes Labklājības departamenta pārskats par 2012.gadu.

Trūcīgo rīdzinieku skaits samazinājies no 48 137 trūcīgām personām 2011.gadā līdz 38 933 trūcīgām personām 2012.gadā jeb kopumā par 19%. Trūcīgo personu skaits strauji sarucis tieši pēdējā pusgada laikā - ja no 2011.gada aprīļa līdz 2012.gada jūnijam trūcīgo personu skaits samazinājās vidēji par 2% mēnesī, tad, sākot ar 2012.gada jūliju, trūcīgo personu skaits samazinās vidēji par 6% mēnesī.

Pašvaldības sociālos pabalstus pērn saņēmušas 72 380 personas un ģimenes, kas ir par 10 128 rīdziniekiem jeb 12% mazāk nekā 2011.gadā, kad pabalstus saņēma 82 508 personas un ģimenes.

2012.gadā palielinājušies Garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalsta un dzīvokļa pabalsta saņēmēju vidējie ienākumi pirms pabalstu saņemšanas. GMI pabalsta saņēmēju vidējie ienākumi 2011.gada decembrī bija 23,51 lats vidēji vienai personai, bet gada laikā tie palielinājušies par 29%, sasniedzot 32,43 vidēji vienai personai 2012.gada decembrī. Savukārt dzīvokļa pabalsta saņēmēju vidējie ienākumi palielinājās no 51,66 vidēji vienai personai 2011.gada decembrī līdz 61,93 latiem 2012.gada decembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) «nanoūdens» lietā Rīgas pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» piemērojusi 2,4 miljonu eiro sodu par aizliegtu vienošanos, trešdien mediju pārstāvjus informēja KP.

KP konstatējusi aizliegtu vienošanos divās «Rīgas satiksmes» cenu aptaujās par nano tehnoloģiskās ķīmijas piegādi.

Vienlaikus SIA «Sava arhitektūra» piemērots naudas sods 700 eiro eiro apmērā.

Naudas sodi par apzinātu konkurences kropļošanu piemēroti «Rīgas satiksmei» kā pasūtītājam, bet «Savai arhitektūrai» kā iepirkuma pretendentam.

Savukārt pārējie pieci karteļa dalībnieki - SIA «RS Baltic», SIA «Alchimica-Latvia», SIA «UKT Serviss», SIA «Vialeks» un SIA «HRM» - ir likvidēti, tāpēc tiem naudas sods nav piemērots.

«Rīgas satiksme» nepiekrīt Konkurences padomes lēmumā konstatētajam pārkāpumam un to pārsūdzēs, informē RS pārstāvis Viktors Zaķis. «Rīgas satiksme» uzskata, ka Konkurences padome nepareizi un pretēji Eiropas Savienības tiesu praksei ir interpretējusi tiesību normas, pārkāpumu saskatot faktā, ka viens no «Rīgas satiksmes» šobrīd jau bijušajiem darbiniekiem prettiesiski, savtīgos nolūkos, apzināti slēptā veidā sniedza atbalstu cenu aptauju dalībniekiem. Šāda «Rīgas satiksmes» darbinieka un vairāku cenu aptaujas pretendentu rīcība šobrīd tiek vērtēta kriminālprocesa ietvaros. Tomēr Konkurences padome nevērtēja «Rīgas satiksmes» kā tirgus dalībnieka spēju novērst konkrēto noziegumu, kas vienlaikus varētu būt radījis sekas konkurencei, kaut arī šāds izvērtējums ir obligāts priekšnoteikums, lai konstatētu tirgus dalībnieka vainu. Līdz ar to «Rīgas satiksmes» ieskatā Konkurences padome ir pieņēmusi nepamatotu lēmumu, kas balstīts kļūdainā konkurences tiesību normu interpretācijā, skaidro V.Zaķis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS “Tīrīga” ir vērsusies Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar sūdzību par Konkurences likuma 30. panta trešās daļas neatbilstību Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.pantam – ikviena subjekta tiesībām uz taisnīgu tiesu.

Sūdzība ir iesniegta par tiesību normu, kas AS “Tīrīga” liedz iespēju apstrīdēt Konkurences padomes lēmumu un nav vērsts ne pret Rīgas pilsētas pašvaldību, ne SIA “Getliņi EKO”.

Sūdzība Eiropas Cilvēktiesību tiesā ir iesniegta bez prasībām uz finansiālām kompensācijām vai zaudējumu atlīdzināšanu.

Eiropas Cilvēktiesību tiesā iesniegtās sūdzības priekšmets ir AS “Tīrīgas” tiesību uz taisnīgu tiesu aizskārums, kas ir noticis saistībā ar Konkurences padomes 2019.gada 9.septembra lēmumu Nr.19 par pagaidu noregulējumu lietā Nr. KL2.2-51914, ar kuru Rīgas pilsētas pašvaldībai un SIA “Getliņi EKO” noteikts pienākums nekavējoties apturēt 2019.gada 14.jūnijā Rīgas pilsētas pašvaldības, SIA “Getliņi EKO” un AS “Tīrīga” noslēgtā koncesijas līguma izpildi no noslēgšanas brīža daļā, kas skar nešķiroto un dalīto sadzīves atkritumu savākšanu un pārvadāšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Konkurences padome: Auto tehniskās apskates funkcijas jāuztic arī autoservisiem, nevis tikai CSDD

LETA, 19.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts nepamatoti liedz privātajiem uzņēmumiem iesaistīties transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroles tirgū, uzraudzībā par transportlīdzekļu valsts tehniskās apskates jomu secinājusi Konkurences padome (KP).

KP ieskatā, auto tehniskās apskates funkcijas būtu jāuztic arī autoservisiem, nevis tikai Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD).

Tāpat KP atzīmē, ka Latvija, nepamatoti ierobežojot tirgus attīstību, draud pārkāpt Eiropas Savienības (ES) tiesību normas.

KP skaidroja, ka tehniskās apskates pamatpakalpojums ir transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa kontrole. Apskate ietver arī pienākumu veikt uzraudzību par sodu un nodokļu nomaksu, vadītāja apliecības derīguma termiņu un ierobežojumiem u.c., kas uzskatāma par valsts funkciju. KP, iepazīstoties ar tirgus situāciju un balstoties uz citu valstu pieredzes izpēti, konstatējusi, ka valsts nepamatoti liedz privātajiem uzņēmumiem iesaistīties transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroles tirgū - pārbaudīt transportlīdzekļu tehnisko gatavību piedalīties ceļu satiksmē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai sabiedrības ieguvums no godīgas konkurences ir izmērāms?

Ivars Kassalis - Konkurences padomes loceklis, 02.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No preču un pakalpojumu daudzveidības iegūst gan patērētājs, gan visa tautsaimniecība kopumā.

Konkurence rada produktivitātes pieaugumu, inovācijas un ekonomikas izaugsmi, savukārt patērētāji saņem kvalitatīvākus produktus par konkurētspējīgākām cenām. Konkurences padomes (KP) vieni no galvenajiem uzdevumiem ir sekot līdzi tirgus koncentrācijai, uzņēmēju aizliegtām vienošanām un dominējoša stāvokļa ļaunprātīgai izmantošanai, lai rūpētos, ka patērētājs saņem pēc iespējas lielāku ieguvumu no brīvas un godīgas konkurences.

Ikvienai valsts iestādei ir jābūt atbildīgai sabiedrības priekšā, lai attaisnotu savu eksistenci un pievienoto vērtību, tāpēc sabiedrībai būtu jāzina, kāds tai ir ieguvums no konkurenci uzraugošās iestādes darba. Svarīgi ir saprast, vai iestādes sniegtais labums ir samērīgs pret iestādes uzturēšanas izdevumiem. Vai un kā šo labumu var izmērīt?

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Biežāk uzdotie jautājumi

Latvijas Banka / eiro.lv, 03.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

KP: Pašvaldību nepamatota iesaiste uzņēmējdarbībā nav pieļaujama

Žanete Hāka, 02.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP), noslēdzot pārrunu procedūru ar pašvaldības uzņēmumu SIA Aizkraukles ūdens par iespējamu tirgus varas izmantošanu, atgādina – pašvaldību nepamatota iesaiste uzņēmējdarbībā, ja preces un pakalpojumus nodrošina privātais sektors, nav pieļaujama, informē KP.

Tāpēc KP atkārtoti aicina pašvaldības izvērtēt to nepieciešamību iesaistīties komercdarbības aktivitātēs un novērst iespējamos konkurences kropļošanas riskus.

Pārrunu rezultātā KP ir novērsusi SIA Aizkraukles ūdens ļaunprātīgu dominējošā stāvokļa izmantošanu, kas izpaudās kā nepamatotas priekšrocības ūdens patēriņa skaitītāju uzstādīšanas un plombēšanas pakalpojuma sniegšanas tirgū. Uzņēmums līgumā ar klientiem bija ietvēris netaisnīgus noteikumus, kas liedza citām personām veikt ūdens patēriņa skaitītāju uzstādīšanu un plombēšanu, tādējādi radot nepamatotus konkurences ierobežojumus privātajiem uzņēmējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru