Lauksaimniecība

Aitkopību uzskata par ienesīgu nozari

Dienas Bizness, 05.06.2014

Beļavas pagasta piemājas saimniecības «Upmalieši» saimnieki Iveta un Juris Borģi ar aitkopību ir sākuši nodarboties pavisam nesen.

Foto: Gatis Bogdanovs, Dzirkstele

Jaunākais izdevums

Borģu ģimene iesākusi veidot saimniecību par saviem līdzekļiem – iegādājusies īpašumu, aitas, traktoru, siena presi, diemžēl līdzekļi pamazām izsīkuši, bet, lai attīstītos, vajadzēja vēl, tā rakstu par sapņa piepildīšanu sāk reģionālais laikraksts Dzirkstele.

«Nācās ņemt aizņēmumu, kas nebija nemaz tik viegli. Iespējams, mums bankā īsti nenoticēja, ka aitkopība nākotnē būs ienesīga. Jā, aita nav govs, kas katru dienu dod pienu un zemnieks regulāri saņem piena naudu. Aitas tikai divreiz gadā dod kaut kādus ienākumus un mums tas viss ir vēl tikai priekšā, taču mēs rēķinājām naudas plūsmu un sapratām, ka nākotnē tas būs rentabli,» sacījusi Iveta.

Saimniecībā šobrīd ir 19 Vācijas Merino vietējās šķirnes jaunaitas un viens šīs pašas šķirnes teķis. «Sākumā mums bija 20 jaunaitas. Taču dienā, kad devāmies pirkt teķi, viena aita no ganībām diemžēl pazuda. Izstaigāju un izbraukāju visu tuvāko un tālāko apkārtni - pilnīgi nekādu pēdu. Runājot ar kaimiņiem, spriedām, ka vainīgs vai nu vilks, vai arī cilvēks. Skumji. Tagad jābūt piesardzīgākiem,» stāstījis Juris. Saimnieki atklājuši, ka līdz 1. jūlijam, kad aitkopībā mainās gads, saimniecībā jau būs 25 jaunaitas un 6 grūsnas aitas, kuras jūlijā atnesīsies.

«Iepirksim vēl aitas, lai pildītu prasības, kas nepieciešamas šķirnes saimniecībai,» teikusi Iveta. «Šķirnes saimniecības statusu nemaz tik viegli nav iegūt. Sākumā mums šķita, ka tas būs vieglāk, bet tagad esam sapratuši, ka ir ļoti daudz nosacījumu un prasību, kas ir jāizpilda. Mums ļoti palīdz pārraudze Ilze Miķelsone no Inešiem. Bez viņas atbalsta mums būtu ļoti grūti, jāsaka viņai liels paldies par palīdzību,» sacījis Juris. «Pieredzes mums diemžēl nav. Mēs mācāmies no citu pieredzes - lasām internetā, ko raksta saimnieki, skatāmies videomateriālus, lasām grāmatas,» Dzirkstelei stāstījusi Iveta.

Viņa atzinusi, ka pašreizējais mērķis ir 90 aitu mātes, taču, ja varēs iznomāt zemi vai varbūt pat piepirkt to klāt, kā arī, iespējams, realizēt kādu Eiropas projektu, tiek pieļauts, ka aitu skaits saimniecībā varētu būt vēl lielāks. «Pārdosim jaunaitas, teķus, jo šo šķirni izmanto krustošanai ar Latvijas tumšgalvēm, lai uzlabotu gaļas īpašības un kautsvara iznākumu.»

«Vilnas cena gan nav sevišķi liela. Ar vilnu noteikti lielu peļņu nevarēs gūt, taču ceram, ka arī to izdosies realizēt. Pirms trim nedēļām aitas jau tika nocirptas un iegūti 75 kilogrami vilnas,» stāstījis saimnieks.

Iveta un Juris esot apņēmības pilni attīstīt savu saimniecību. «Mēs ticam, ka viss izdosies. Ja cilvēks dara un viņam ir mērķis, ātrāk vai vēlāk, bet viņš to noteikti sasniedz,» pārliecināta Iveta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzies biedrības Latvijas Aitu audzētāju asociācija izsludinātais iepirkums par sabiedrības informēšanas un tirgus veicināšanas kampaņas par aitas gaļu sagatavošanu un īstenošanu, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Iepirkumā tika saņemts viens piedāvājums un uzvarējuši uzņēmumi SIA McCann Consulting, SIA McCann Rīga, SIA Inspired un SIA Hansa Media.

Uzvarētāju piedāvātā līgumcena ir 1,47 miljoni eiro. Iepirkums tiek veikts ar Lauku atbalsta dienesta finansējuma palīdzību.

Kā norāda asociācija, aitas gaļas nozare ir ļoti trausla nozare un piedzīvo krīzi: aitas gaļas patēriņš, ražošanas apjomi un cenas

samazinās, bet izmaksas (elektroniskās identifikācijas ieviešanai, barībai, tradicionālajai ražošanai, piemēram, ganāmpulku pārvietošanai) paaugstinās. Turklāt palielinās aitas gaļas piegāde no trešajām valstīm. Ņemot vērā rentabilitātes samazināšanos, daudziem ražotājiem ir jāizbeidz ražošana, un tas var negatīvi ietekmēt Eiropas Savienībā pieejamās gaļas dažādību un veicināt turpmāku lauku apvidu pamešanu. Aitas gaļa ir Eiropas Savienības kulinārā mantojuma svarīga daļa, un tās ražošanai faktiski ir īpaša nozīme, īpaši apgabalos, kur ir sarežģīti saimniekošanas apstākļi, ainavas saglabāšanas un sociālekonomiskās ietekmes ziņā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai popularizētu aitas gaļu, Latvijas Aitu audzētāju asociācija cer uz 1,47 miljonus eiro lielu Eiropas un valsts atbalstu, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Aitu audzēšanas attīstību par vienu no šā gada prioritātēm nosaukusi Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome. DB jau rakstīja, ka Latvijas Aitu audzētāju asociācija (LAAA) izsludinātajā iepirkumā par sabiedrības informēšanas un tirgus veicināšanas kampaņas sagatavošanu un īstenošanu pagājušā gada nogalē saņemts viens piedāvājums, kas arī konkursā uzvarēja, piedāvājot līgumcenu 1,47 milj. eiro. Aitkopības nozari kampaņā stiprināt plecu pie pleca apņēmās uzņēmumi McCann Consulting, McCann Rīga, Inspired un Hansa Media. «No Briseles galīgo apstiprinājumu kampaņas finansējumam ceram sagaidīt pirmajā pusgadā,» norāda LAAA valdes priekšsēdētājs un aitu fermas Star Space Ogres novadā īpašnieks Arnis Ginters.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Beļavas pagasta Ozolkalnā jau trešo nedēļu savā vaļā pa pļavām un dārziem klaiņo bariņš aitu. Sākumā manītas piecas, bet nu vairs tikai trīs. Izskatoties, ka Ozolkalnā joprojām klaiņo aitu māte ar diviem jēriem. «Sirds sāp! Vai tiešām nevienam nav daļas?» reģionālajam medijam Dzirkstele sacījusi gulbeniete Ārija Rikveile, kura pati šos dzīvniekus manījusi ceļa malā vairākkārt.

Iedzīvotājiem, kuri pamana noklīdušus bezsaimnieka mājlopus, nekavējoties ir jāsazinās ar pašvaldību, šajā gadījumā ar Beļavas pagasta pārvaldi, Dzirkstelei sacījusi Pārtikas un veterinārā dienesta Austrumvidzemes pārvaldes vadītāja Indra Tomiņa. «Pašvaldībai jāmeklē noklīdušo dzīvnieku saimnieks. Ja neizdodas, jānogādā lopi uz patversmi vai citādi. Tālāk tad jau mēs sadarbojamies ar pašvaldību, ja paši netiek galā,» skaidrojusi I.Tomiņa.

Beļavas pagasta pārvaldes vadītāja vietnieks Juris Bašķers sacījis – klaiņojošas aitas manītas Ozolkalnā gan pie Lazdukalna, gan pļavā ceļa malā pie pagrieziena uz Lejasciemu. Viņš cerot, ka Dzirkstele palaidīs tālāk šo ziņu un varbūt saimnieks sadzirdēs un ieradīsies savākt savas aitas, kuras nevienam citam rokā nedodas. «Ēst jau viņām ir ko, salasa,» apgalvojuši pagasta pārvaldes darbinieki. J.Bašķers lēsis, ka aitas savā vaļā sveikas un veselas staigāšot kā līdz šim, ja vien viņām neuzbruks suņi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai iepazītos ar teju 200 dāmām baltos, sprogainos kažociņos, jāmēro pāris kilometri pa ganībām, pa ceļam uzzinot, ka nevis no vilkiem ir jābaidās, bet garnadžiem, kas pārvietojas uz divām kājām.

Jādara tas, kas pašiem patīk, tad arī viss izdosies, uzskata bioloģiskās zemnieku saimniecības Dīķīši vadītāja Inese Koroševska, kura Ozolmuižas pagastā nodarbojas ar aitkopību. Lielākais gandarījums viņai ir tad, kad aitas ir palaistas ganos. «Tad lopiņi ir priecīgi un prieks arī mums pašiem,» viņa smej. Saimniecības īpašnieks ir Francis Kipurs ar dzīvesbiedri Viktoriju, kuri pērn nosvinēja Zelta kāzu jubileju, bet lielākie strādātāji ir viņu meita Inese un znots Valdis Koroševski, čakli palīdz arī mazbērni Līvija un Jānis. Šogad saimniecībai tika piešķirts Rēzeknes novada gada ģimenes uzņēmuma statuss. Bērni ir audzināti tā, ka saprot, ka nekas no gaisa nenokritīs, ir jāstrādā un viss jādara pašiem, uzsver I. Koroševska.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aitas nav grūti kopt, un aitu audzēšana prasa mazāk darba nekā govju vai cūku audzēšana. Lai nodarbotos ar aitkopību, sākumkapitālam nav jābūt lielam, jo nav jāpērk slaukšanas un piena dzesēšanas aparāti, kā tas ir, piemēram, ja grib sākt audzēt govis. Var sākt ar dažām aitām un saimniecību lēnām paplašināt, laikrakstam Diena stāstījis Aigars Kalniņš, kurš par Latvijas tumšgalvēm aitām Kokneses puses saimniecībā Pelavas rūpējas jau trešo gadu un saimnieko kopā ar meitu Agru.

Sākotnēji Pelavās bijis vien 200 blējēju, bet nu jau saimniecība varot lepoties ar 800 četrkājēm.

«Aitkopībai ir nākotne,» pārliecināts koknesietis un skaidrojis, ka, attīstoties ģenētiski modificēto pārtikas produktu ražotājiem, bioloģiskās saimniecības, viņaprāt, kļūs arvien populārākas un to produkcija – arvien pieprasītāka.

Kā raksta Diena, Zemkopības ministrijas dati liecina, ka pēdējos gados aitkopības nozare attīstās. To apliecinot aitu skaita palielināšanās, ko pozitīvi ietekmē pieaugošais pieprasījums pēc augstvērtīgas aitas gaļas gan vietējā, gan ārējā tirgū, kā arī dzīvu aitu eksports uz Eiropas Savienības valstīm. Sākotnēji aitkopības nozare bijusi orientēta galvenokārt uz vilnas ražošanu un aitu gaļa uzskatīta par blakusprodukciju, turpretim tagad par pamatprodukciju kļuvusi tieši aitas gaļa. Turklāt ZM ir pieņēmusi lēmumu no 2015. gada ieviest īpašu atbalstu aitkopības nozarei, lai stimulētu kvalitatīvas aitas gaļas ražošanu. Tiesa gan, paredzētie atbalsta nosacījumi vēl saskaņojami ar Eiropas Komisiju, norāda laikraksts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms pieciem gadiem, kad kādreizējais jaungulbenietis Dainis Vaniņš kopā ar draudzeni Ludmilu atgriezās savā dzimtajā pusē un interesējās, kur varētu apmesties, pagastā neviens tā īsti neticēja, ka abi jaunie cilvēki savu dzīvi ir gatavi veidot laukos, audzēt lopus, apstrādāt zemi, cīnīties ar aizaugušajiem laukiem un glābt vecās saimniecības ēkas no sabrukšanas. Šobrīd Ludmila un Dainis audzina savu pusotru gadu veco meitiņu Anastasiju, audzē gaļas lopus, tiek galā ar 75 aitu ganāmpulku un soli pa solim attīsta saimniecību, vēsta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

Jaungulbenes pagasta pārvaldes vadītājs Aleksandrs Vasiļjevs Daini un Ludmilu raksturo kā ļoti uzņēmīgus un neatlaidīgus cilvēkus. «Pagastā visi tagad brīnāmies par Daiņa apņēmību, prasmi tikt galā ar zemes iznomātājiem, spēju atkarot lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības no krūmiem un latvāņiem, jo vairāk tāpēc, ka jaunajai ģimenei īpašumā zemes nav. Tā visa hektāru pa hektāram tiek nomāta no īpašniekiem. Arī māja, kurā Ludmila un Dainis dzīvo, nepieder viņiem.

«Slavītēs, kas pirms tam septiņus gadus stāvēja tukšas, dzīvojam piekto gadu. Mūs ielaida te dzīvot. Ceram, ka izdosies māju atpirkt no pašreizējā īpašnieka. Es savulaik līdz 4. klasei mācījos Gulbīša vidusskolā. Tad vecāki pārcēlās uz Jumurdu. Tur ar lopkopību nodarboties nebija iespējams, jo meža cūkas izārdīja ne tikai tīrumus, bet arī ganības, tāpēc abi ar Ludmilu pārcēlāmies uz dzīvi Jaungulbenes pagastā. Pūrā mums bija viena slaucama govs, divi teļi un divas aitas. Apkārt mājai viss bija aizaudzis, tāpēc ķērāmies pie apkārtnes sakopšanas. Pamazām, cik varējām finansiāli atļauties, sākām pirkt klāt lopus,» Dainis atsauc atmiņā saimniekošanas sākumu. Kādu laiku viņš strādājis Gulbītī gaterī, bet tad no tā aizgājis, jo kavējusies darba algas izmaksa. Kopīgi ar Ludmilu pieņemts lēmums iespēju robežās saimniekot pašiem. «Interesējos, kas būtu gatavs iznomāt zemi, jo pagaidām pašiem īpašumā zemes nav. Ar laiku ir doma ja ne visas, tad lielāko daļu nomāto platību no saimniekiem atpirkt. Šobrīd nomājam aptuveni 60 hektārus. Arī pašvaldība atvēlēja tai piederošās platības, kas ir jāiekopj, jāiesēj zālājs,» stāsta Dainis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad apritēs 14 gadi, kopš SIA "Berga foto pakalpojumi" sniedz foto pakalpojumus mācību iestāžu audzēkņiem, un 16 gadi, kopš tirgū ir pazīstama "Berga foto" preču zīme.

"Berga foto" izveidotājs, fotogrāfs Gundars Bergs biznesa portālam db.lv stāsta: "Ideja radās ilgstoši darbojoties šajā sfērā kā darbiniekam citu uzņēmumu paspārnē. Biznesā tā ir ierasta prakse, kad ar laiku izkristalizējas savs skatījums uz to, kādu gribētu redzēt šo pakalpojumu. Arī es nebiju izņēmums un, pēc pavadītiem 10 gadiem šajā nozarē, ar domubiedriem nolēmām uzsākt lietu ar citādāku, svaigāku skatījumu.

Tobrīd mērķis bija iekarot savu vietu un noturēties. Par prioritāti tika izvirzīta uzņēmuma attīstība, ieguldījumi tehnoloģijās, kā arī jaunu produktu radīšana."

Laika gaitā no neliela uzņēmuma "Berga foto" kļuvis par vienu no lielākajiem foto pakalpojuma sniedzējiem Latvijā, nodarbinot vairāk nekā 30 darbiniekus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena un aitas gaļas popularizēšanas kampaņas ilgs trīs gadus, plaša reklamēšanās notiks arī kaimiņvalstīs – nozarēm ir vajadzīgs šāds grūdiens, pamato rīkotāji; valsts jau solījusies atbalstīt, Brisele – ilgi domā, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kampaņas piedzīvos dienasgaismu tikai tādā gadījumā, ja to īstenošanai tiks piešķirts Eiropas Savienības (ES) un Latvijas valsts līdzfinansējums. Līdzekļi abos gadījumos būs jāizlieto trīs gadu laikā, no šā gada vidus līdz 2018. gadam, liecina abu kampaņu iepirkuma procedūru nolikumi.

Ja Brisele dos «jāvārdu», pusi no nepieciešamā finansējuma sniegs ES, 30%, kas aptuveni 840 tūkst. eiro nodrošinās valsts, bet atlikušo piensaimnieki un aitkopji sarūpēs saviem spēkiem. Kampaņu nodošanu izvērtēšanai Eiropas Komisijai (EK) atbalstījusi Zemkopības ministrija. Atbilde no Briseles Latviju varētu sasniegt martā vai aprīlī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

FOTO: DB viesojas pie viena no lielākajiem Kurzemes aitkopjiem

Sandra Dieziņa, 17.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no lielākajiem Kurzemes aitkopjiem, z/s Mežoki saimnieks Kristaps Melbārdis saimniecības attīstību saredz eksportā

Z/s Mežoki saimniecība attīstījusies tieši pēdējo 10 gadu laikā. Šobrīd K. Melbārdis kopā ar ģimeni apsaimnieko nedaudz vairāk par 200 ha, un puse no tā ir meži. Sākuši kā daudzprofilu saimniecība, tostarp turētas gan cūkas, gan govis, bet tagad tiek attīstīta tikai aitkopība. Ja 2004. gadā saimniecībā bija ap 10 aitām, tad tagad ap 1600–1800, no tām 700 aitu mātes. Nākotnē saimniecību iecerēts paplašināt līdz 1000 aitu mātēm.

No aitas Latvijā var realizēt divas lietas – vilnu un gaļu, stāsta saimnieks. No vienas aitas var iegūt 3–5 kg vilnas. Aitas cērp Kristapa dzīvesbiedre, un dienas laikā viņa spēj nocirpt līdz 70 aitām. Vilnu iepērk vilnas pārstrādes uzņēmumi. Nemazgātas vilnas cena ir 0,50–0,70 eiro/kg. Daļu no vilnas tiek pārstrādāta un Mežoki tirgo dziju, tādējādi iegūstot nedaudz lielākus ieņēmumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – Latvijas karoga masts AB dambī

Zane Atlāce - Bistere, 26.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz aplūkojam Latvijas karoga mastu AB dambī.

Svinīgā dāvinājuma ceremonijā valsts simtgadei veltītais monumentālais Latvijas karoga masts Rīgā uz AB dambja tika atklāts pērn, 18. Oktobrī. Masts ir 60 metrus augsts, un tajā plīvojošā Latvijas karoga izmēri sasniedz 20 x 10 metrus. Šādu veltījumu valsts simtgadei dāvā biedrība Latvijas karogs.

Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas pārstāvis Vilnis Šlars uzskata, ka šis ir drosmīgs un šķietami vienkāršs objekts ar lielu politisko, ideoloģisko, kā arī pilsētbūvniecisko slodzi. «Es esmu, tātad es esmu – pirmais, kas nāk prātā, pirmoreiz ieraugot karogu. Tas ir tik deklaratīvs, ka sākumā grūti aptvert, ka tas tur ir. Arhitektu pienesums, neapšaubāmi, ir precīza mēroga un vietas izvēle, ambiciozuma ziņā labāku vietu šim «Es Esmu» ir grūti iedomāties. Ir skaidrs, ka tas ir pasūtītāja projekts, ko arhitektam ir lieliski izdevies iznest. Jautājums – vai tagad abi nav nobijušies. Šāda mēroga risinājumi, ko redz visi, prasa lielu uzdrošināšanos, kuras te nav pietrūcis. Interesanti, ka tas nekādu īpašu sabiedrības reakciju nav guvis, lai arī nodomā droši vien visi, pilnīgi visi,» vērtējumā norāda V.Šlars.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – AS Latvijas Finieris impregnēšanas cehs

Zane Atlāce - Bistere, 27.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats AS Latvijas Finieris impregnēšanas cehā Finiera ielā 6.

Latvijas Būvinženieru savienības pārstāvis Artis Dzirkalis norāda, ka AS Latvijas Finieris ir viens no valsts galvenajiem kokrūpniekiem, un tāpēc ir tikai likumsakarīgi, ka konstruktīvais pamatmateriāls jaunajam impregnēšanas ceham ir koks.

Fotogrāfijas skatiet galerijā!

Lai arī rūpnīca savā veidā ir tikai tehnoloģisks process, šī ēka ir kļuvusi par Finiera vizītkarti, kas raksturo uzņēmumu. Koks izmantots ne tikai līmētajās nesošajās sijās, kas veidotas 24 m laidumā, bet arī sienu un jumta paneļi veidoti no koka ar finiera iekšējo apdari un dēļu klāju fasādē. Eiropā ir vien pāris šādas rūpnīcas un ņemot vērā, ka strauji attīstītas koka būvniecība arī saplākšņa pieprasījums noteikti pieaugs. Šī ir pārdomāta un loģiska investīcija, uzskata A.Dzirkalis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – mēbeļu salons Čiekurkalnā

Zane Atlāce - Bistere, 29.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats mēbeļu salonā Kate Čiekurkalna 1.līnijā 6/8.

Latvijas Arhitektu savienības pārstāvis Vilnis Šlars, vērtējot šo ēku, atzīst, ka skatās uz to ne vien kā arhitekts, bet arī kā blakus apkaimes iedzīvotājs. Mēbeļu salona ēka izveidota bijušā ugunsdzēsības diezgan nošņurkušā depo un veikala vietā. Izpētot arhitektu stāstīto, saprotams problēmu loks un grūtības tā īstenošanā, norāda V.Šlars. Ēka ir daļa no lielāka kompleksa, kas nav pabeigts, jo tā ir bijusi par lielu. Šobrīd salons izvietojies tikai depo telpās, saglabājot arī pa akcentam (tornītis šļūteņu žāvēšanai) fasādes apdares ķieģeļi no iepriekšējās funkcijas. Daļa no ēkas vēl gaida idejas un ieguldījumus.

Fotogrāfijas skatiet galerijā!

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – VEF Kultūras pils

Zane Atlāce - Bistere, 25.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz ieskats bijušās Valsts elektrotehniskās fabrikas Kultūras pils pārbūvē un restaurācijā Ropažu ielā 2.

Viens no nedaudzajiem Staļina laika padomju arhitektūras paraugiem Rīgā nebija remontēts kopš ēkas uzcelšanas, tāpēc tā rekonstrukcija ir būtisks ieguldījums Rīgas kultūras dzīvē un tiem 50 kolektīviem, kas šeit raduši sev mājvietu, savā vērtējumā norāda Latvijas Būvinženieru savienības pārstāvis Aldis Grasmanis.

«Ēka ir ieguvusi mūsdienīgu labiekārtotu labierīcību bloku un inženiertehniskās komunikācijas, t.sk. ventilāciju, jo līdz šim tur bija tikai dabīgā ventilācija. Ir uzlabota energoefektivitāte, izmantojot logus un stikla fasādes ar uzlabotu siltumpretestību un ārsienu apdarē lietojot Sakret apmetumu ar siltumizolācijas īpašībām, vienlaikus saglabājot vēsturisko fasādi. Pieejamības nodrošināšanai pie galvenajām kāpnēm uzbūvēts panduss un ēkā izbūvēts lifts. Lielajā zālē saglabāts iepriekšējais vietu skaits, izgatavojot jaunus krēslus pēc vēsturiskā parauga, bet akustika uzlabota, lietojot speciālos akustiskos paneļus sienu apšuvumam,» secina eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – Saieta nams Lāčplēša ielā 71

Zane Atlāce-Bistere, 25.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats Saieta namā Lāčplēša ielā 71.

Latvijas Ainavu arhitektu biedrības pārstāve Iveta Grīviņa uzskata, ka Saieta nama jeb Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus baznīcas jaunbūve ir jauns un pamanāms objekts Lāčplēša ielā. Vizuāli tā nerada asociācijas par baznīcu, drīzāk rada ilūziju par atjaunotu senu Rīgas centra mūra īres namu.

Fotogrāfijas skatiet raksta galerijā!

Priecē, ka ar cieto segumu segtie laukumi Saieta nama ārtelpā nav tikai automašīnu piebraukšanai un novietošanai, bet padomāts arī par iespēju sportot un citām ārtelpas aktivitātēm. Āra basketbola laukuma gala sienu norobežojums – dekoratīva koka redele - vienlaicīgi ir lielisks ārtelpas dekors. Gaumīgi risināti arī automašīnu stāvvietu iezīmēšana ar bruģa zīmējumu. Īpašs prieks un bauda acīm ir pagalma dekoratīvā daļa, kas vienlaicīgi ir arī ilgtspējīga lietus ūdeņu apsaimniekošanas sistēma. Pagalma stādījumi rada mūsdienīgas un modernas ārtelpas iespaidu, ko pastiprina dizainiski pievilcīgie soliņi un atkritumu urnas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – bijušās viesnīcas Rīga pārbūve

Zane Atlāce - Bistere, 19.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz ieskats viesnīcas ēkas pārbūvē Aspazijas bulvārī 22.

Bijušās viesnīcas Rīga pārbūve par starptautiski augstās klases viesnīcu tīkla Kempinski objektu veikta augstā izpildījuma kvalitātē, lietojot augstvērtīgus materiālus atbilstoši šī līmeņa standartiem, uzskata Latvijas Arhitektu savienības pārstāve Daiga Dzedone.

Pilnībā ir respektēts un saglabāts ēkas ārējais vēsturiskais veidols, pilnveidota un uzlabota konstruktīvā struktūra, veiktas funkcionālā plānojuma izmaiņas un klasiska stila interjera izveide. «Diemžēl, neskatoties uz interjera autoru lielo darbu un, neapšaubāmi, augsto izpildījuma līmeni, interjers kopumā ir bezpersonisks, bez identitātes. Priecē fakts, ka daļa apdares materiālu ir vietējās izcelsmes, tāpat arī pārliecinoši augstās kvalitātes mēbeļu un citu interjera elementu realizācija ir Latvijas ražotāju darbs, taču ne dizaina izveide, kurš tiešā veidā, kaut arī ar saprotamu iemeslu dēļ veiktām izmaiņām, ir kopēts no pasaulē atpazīstamu zīmolu paraugiem (pasūtītāja pārstāvja informācija objekta apskates laikā),» vērtē D.Dzedone. Taču kopumā, viņas ieskatā, objekts ir kvalitatīvs pienesums Rīgas arhitektūrai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Db.lv viesojas jaunajā CTB uzņēmumu grupas birojā Liepājā

Monta Glumane, 17.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunais CTB uzņēmumu grupas birojs – askētiska un moderna celtne, savukārt tās iekštelpās valda mājīga, saules un gaismas pielieta atmosfēra.

Iepriekš uzņēmuma birojs atradās Liepājas centrā. Pašreizējā tā ražošanas teritorija sākotnēji bija vien 1,5 ha plaša, bet šobrīd uzņēmuma rīcībā ir 19 ha. «Pirms 20 gadiem sākām strādāt ar pāris transporta vienībām un dažiem darbiniekiem. Šobrīd mūsu īpašumā ir vairāk nekā 200 transporta vienību un būvtehnikas, ceļu būves sezonas laikā nodarbinām 300 darbinieku. Katru gadu augām un attīstījāmies, līdz sapratām, ka vadībai ir neērti atrasties atdalīti no uzņēmuma pamatprocesiem, tādēļ izlēmām celt biroju tieši šeit. Šobrīd redzam, kas notiek uzņēmuma teritorijā un ražotnē, ir ērtāk komunicēt citam ar citu,» stāsta CTB uzņēmumu grupas vadītājs Gatis Zvirbulis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

ERGO: Lopkopjiem zaudējumi rodas galvenokārt plēsēju, mājlopu traumu un ugunsgrēku dēļ

Dienas Bizness, 27.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājlopus Latvijā apdraud plēsēji, dažādas traumas, kā arī iespējami ugunsgrēki – tā liecina ERGO apkopotā informācija, analizējot pieteikumus par zaudējumiem, kas lopkopjiem radušies lopu bojāejas dēļ. Saskaņā ar ERGO datiem liellopi ir visbiežāk apdrošinātie mājlopi lauksaimniecībās Latvijā.

Kopš pagājušā gada ERGO klientiem izmaksātas atlīdzības par mājlopu, visbiežāk – govju, aitu un mājputnu – nāvi jau 314 gadījumos. Kāds lopkopis par deviņiem dažādiem negadījumiem atlīdzībās saņēmis 17 098 eiro.

Saskaņā ar ERGO pieteiktajiem negadījumiem mājlopi diezgan bieži gūst arī traumas, kas nereti noved pat pie dzīvnieka piespiedu likvidēšanas, piemēram, govs salauzusi kāju. Tāpat ik vasaru Valsts Meža dienesta Medību daļa ziņo par vilku uzbrukumiem, kas rada zaudējumus aitu ganāmpulkiem. Piemēram, 2016. gadā vilki nogalinājuši 104 mājlopus (aitas un liellopus), bet savainojuši 34 aitas. Šādos gadījumos lauksaimniekam pienākas apdrošināšanas atlīdzība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ekonomiski aktīvo lauku saimniecību skaits Latvijā samazinājies

Žanete Hāka, 29.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot pieaugt lauku saimniecību vidējam lielumam, ekonomiski aktīvo lauku saimniecību skaits Latvijā ir samazinājies par 3,3 tūkstošiem no 83,4 tūkstošiem 2010.gadā līdz 80,1 tūkstotim 2013.gadā jeb par 4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie 2013.gada lauku saimniecību struktūras apsekojuma provizoriskie rezultāti.

2013.gadā lauku saimniecību vidējais lielums bija 36,9 ha jeb par 2,4 ha vairāk nekā 2010.gadā. Izmantotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība vidēji vienā saimniecībā bija 21,8 ha jeb par 0,3 ha vairāk nekā 2010.gadā. Palielinājās arī aramzeme un kopējā sējumu platība vidēji vienā saimniecībā.

Lauksaimniecības dzīvnieku skaits vidēji vienā lauku saimniecībā turpina pieaugt. 2013.gada 1.jūlijā vidēji vienā dzīvnieku audzētāju saimniecībā bija 14 liellopi, no tiem 7 slaucamās govis, kā arī 29 cūkas, 25 aitas un 6 kazas. Salīdzinoši 2010.gadā vienā saimniecībā audzēja 11 liellopus, no tiem 6 slaucamās govis, un 21 cūku, 22 aitas un 6 kazas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sarunai ar reģionālo laikrakstu Kursas Laiks Medzes pagasta Žodziņu saimnieks piekrīt, smejot: «Sen neesmu avīzē bijis.» Aivara Bergmaņa zvaigžņu brīži saistās ar pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados izcīnītajām uzvarām aitu cirpšanas sacensībās Latvijā un ievērojamiem panākumiem Vissavienības mērogā. Tagad savulaik populārais zootehniķis ar aitu cirpšanu nodarbojas hobija līmenī.

Ziemas dienas Aivaram nav diez ko bagātas ar notikumiem un kontaktiem. Tā kā dzīvesbiedre Agita Bergmane strādā Liepājas 15. vidusskolas virtuvē, līdz jūnijam viņa dzīvo pilsētas dzīvoklī un lauku mājas apciemo vien nedēļas nogalēs.

«Tumšajos ziemas vakaros te ir, kā ir, bet, ko darīt, vienmēr pietiek. Māja jāpariktē, istabas jāremontē, ceļš jāpielabo, kūtī cūkām aizgaldi jāsakārto. Un man taču ir savs «uzņēmums» – kūts, tur visādi dzīvnieciņi iekšā, izņemot aitas,» uzdzirkstī Aivara gaišais humors.

«Aita ir visēdāja – ja izlaužas ārā, sāk ar puķēm. Nē, nē, neturēšu, pietiek, ka viņas cērpu.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) saņēmis informāciju, ka Krievijas Federācijas Pleskavas apgabalā, Puškinogradas rajonā, 1 000 aitu lielā novietnē ir apstiprināta saslimšana ar aitu un kazu bakām.

Minētā novietne atrodas aptuveni 50 km no Latvijas Republikas robežas, tādēļ PVD aicina ievērot piesardzības pasākumus, lai šī bīstamā slimība nenonāktu Latvijā, informē PVD pārstāve Anna Joffe.

Aitu un kazu bakas ir ļoti lipīga vīrusu izraisīta saslimšana ar augstu letalitāti līdz 80% dzīvniekiem. Slimībai raksturīgs drudzis, iztecējumi no deguna un specifiski ādas izsitumi. Tā ir sevišķi bīstama dzīvnieku infekcijas slimība, kas, saskaņā ar Starptautiskā Epizootiju biroja (OIE) norādījumiem, ir obligāti ziņojama. Aitu un kazu bakas nav ārstējama slimība.

Saslimšanai ar aitu un kazu bakām ir uzņēmīgas visu šķirņu aitas un kazas. Ja rodas aizdomas par aitu vai kazu saslimšanu, PVD aicina nekavējoties sazināties ar praktizējošu veterinārārstu vai informēt PVD teritoriālo struktūrvienību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koncerns AB holdings turpmāk paplašinās lauksaimniecības un pārtikas biznesu, pievēršoties arī aitu audzēšanai, tādējādi apgādājot ar izejvielu gaļas pārstrādes uzņēmumus Rēzeknē un Daugavpilī, biznesa portālam Nozare.lv atzina holdinga īpašnieks Bislans Abdulmuslimovs.

Viņš gan neatklāja investīciju apmēru ganāmpulkā, norādot, ka šķirnes dzīvnieki iepirkti Eiropas Savienībā.

«Šovasar Eiropā esmu iepircis 1000 aitas un aunus, kuri tiks audzēti kādā saimniecībā Latgales pusē. Gribu pārliecināties, vai konkrētās šķirnes dzīvnieki būs piemēroti Latvijas klimatam, neslimos un dos ģenētiski augstvērtīgus pēcnācējus. Plānojam izvērst augstvērtīgu gaļas dzīvnieku ražošanu ar mērķi apgādāt Rēzeknes un Daugavpils gaļas kombinātus ar izcilu izejvielu kūpinājumu ražošanā,» sacīja uzņēmējs.

Viņš arī atzina, ka holdinga uzņēmumiem ir būtiski apstrādāt pašiem savu izejvielu, jo šogad plānota paplašināšanās specifiskos eksporta tirgos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Brunavas piensaimniecībā izmēģina Lietuvā pārbaudītu biznesa virzienu

Dienas Bizness, 28.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siera ražotnes «Krišjāņi» vadītāja Iluta Straģe savā Bauskas novada Brunavas pagasta sētā otro gadu tur piena aitas, iespējams, veidojot jaunu biznesa virzienu, vēsta reģionālais portāls www.bauskasdzive.lv.

Aitu piena izmantošana siera ražošanai noskatīta no kaimiņvalstu kolēģēm, bet Iluta pati atklājusi – treknais un ļoti vērtīgais aitu piens vislabākais ir saldējuma ražošanai.

Pirmās aitumātes Iluta atvedusi no Igaunijas, un tagad aiz trušu mītnēm aplokā ganās teju divi desmiti pūkaino mājlopu. Daža ir šokolādes brūna, vairākums – ierasti gaišas. Pienu pašlaik dod gandrīz puse, dažas dzimušas šeit, vēl pārītis atvests ganāmpulka papildināšanai, stāsta saimniece.

«Viņas ir draudzīgas, labprāt nāk klāt un ļauj pakasīt aiz auss,» atklāj Iluta, apgāžot stereotipu par aitu aprobežotību, «es ar viņām runājos, kaut ko pasaka pretī, un vienmēr sagaida – cer uz kādu kārumu.» Aitu ciltstēvs, kas ir pavisam paģērīgs uz glāstiem arī no ciemiņiem, līdz ar pārīti jaunāku aitu aiz mājas «pļauj zālīti».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropa atsakās atbalstīt Latvijas piensaimnieku un aitkopju ieceres izvērst plašas mārketinga kampaņas produktu popularizēšanai un noieta veicināšanai, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Gan Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība (LPCS), gan Latvijas Aitu audzētāju asociācija (LAAA) bija iecerējušas trīs gadu garumā rīkot sabiedrības informēšanas un tirgus veicināšanas kampaņas Baltijā, par ko vairākkārt ziņoja arī Dienas Bizness. LPCS konkursā uzvarēja personu apvienība, kurā apvienojušās trīs aģentūras – mediju aģentūra Mindshare, zīmolu un reklāmas aģentūra St. Brothers un sabiedrisko attiecību aģentūra Jazz Communications –, to piedāvātā līgumcena ir 1,32 milj. eiro (bez PVN). Savukārt aitas gaļas popularizēšanas kampaņu 1,47 milj. eiro (bez PVN) vērtībā uzņēmās īstenot vienīgais pretendents – McCann Consulting, McCann Rīga, Inspired un Hansa Media apvienība. Tika plānots, ka pusi finansējuma izdosies piesaistīt no ES, 30% segs valsts, kas tam jau bija piekritusi, bet pārējo – pati nozare.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iesaka SIA Gavi Store īpašniece Alīna Gržibovska: Irānā esmu bijusi divas reizes. Pēdējo reizi pagājušā gada oktobrī, kad tur mēnesi ciemojos pie draugiem. Daudziem par šo valsti ir aizspriedumi, tādēļ to bieži vien neizvēlas kā atvaļinājuma galamērķi. Šā iemesla dēļ Irānā tūristu ir ļoti maz, un tas ir labi – viņi nav sabojāti un ārvalstu tūristus neuztver kā iespēju nopelnīt. Irāņi pret iebraucējiem izturas kā pret viesiem, kurus godā, un no sirds rūpējas par viņu labsajūtu.

Ierodoties Irānā, jāpieņem šīs valsts ģērbšanās likumi, sievietēm obligāti jāvalkā hidžabs (galvas lakats) un nedrīkst būt atkailinātas citas ķermeņa daļas (kājas, rokas). Irānietes pārsvarā valkā legingus un tunikas ar garām rokām. Kopumā viņas izskatās ļoti estētiski, gaumīgi un sievišķīgi. Ja, iebraucot Irānā, ārvalstu sieviete nav nodrošinājusies ar lakatu, tad policija izsniedz tā dēvēto tūristu paketi, kurā ir lakats un melnas zeķes gadījumam, ja tūristei ir pārlieku īsi svārki. Sods par ģērbšanās noteikumu pārkāpšanu tūristēm nedraud. Policija uzrauga vietējās sievietes, kurām par noteikumu neievērošanu jāmaksā sods.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Iegādājoties zemi, attīstīs bioloģisko vīnogu audzēšanu

Lelde Petrāne, 22.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemnieku saimniecība "Mazburkas" iegādājusies 12 hektārus zemes, lai Kurzemes pusē attīstītu bioloģisko vīnogu audzēšanu vīna ražošanai un aitu ganāmpulka turēšanai.

Saimniecības pamatnodarbošanās ir divas šķietami nesaistītas jomas – vīnogu un jēru audzēšana, kas piesaista arvien lielāku tūristu uzmanību.

Engures novada Smārdes pagasta bioloģiskā zemnieku saimniecība ilgstoši no kaimiņiem nomāja 12 hektārus zemes līdz radās iespēja ar bankas "Citadele" finansējumu to iegādāties savā īpašumā, nodrošinot saimniecības izaugsmi un saglabājot bioloģisko saimniekošanu teritorijā.

Līdz ar zemes iegādi "Mazburku" saimniecība ir paplašinājusies līdz 54 hektāriem.

Saimniecība izveidota, sakopjot pašreizējo saimnieku Niedru ģimenes vecvecāku īpašumu un saimniekošanu uzsākot bez pieredzes lauksaimniecībā.

"Mūsu attīstības princips - kad realizēts viens mērķis, azartiski ķeramies pie nākamā. Ideja radīt savu vīna lauku radās, lai nogāze izskatītos skaistāka. Vīnogu audzēšana, vīna darīšana un aitu ganāmpulks piesaista arī ceļotāju uzmanību. Paralēli lauksaimniecībai par saimniecības ikdienu kļuvušas arī ekskursijas vīnogu dārzā, vīna degustācijas, vīnogu lasīšana un dažādu pasākumu organizēšana. Labprāt dalāmies pieredzē gan par vīnogu audzēšanu, gan aitkopību. Pēc ilgu gadu pūliņiem, vīni ir apbalvoti arī ar vairākām balvām vīna konkursos un vīna skatēs. Lai arī vīnu ražojam vairākus gadus, uzskatām, ka joprojām tikai mācāmies," stāsta saimniece Gunta Niedra, kura vīna darīšanu apguva pašmācības ceļā.

Komentāri

Pievienot komentāru