Jaunie tirdzniecības centru projekti ietekmē komercplatību segmentu arī Rīgas centrā, tomēr veikalu aizplūšana uz tiem nav masveida parādība.
Tajā pašā laikā pilsētas centrā izteiktāks ir dalījums starp populārām un mazāk iecienītām ielām un kvartāliem.
Kompleksa pieeja
Akropoles atvēršana likumsakarīgi mudināja pārējo tirdzniecības centru (t/c) īpašniekus pārskatīt savu stratēģiju, piemēram, tie, kam bija paplašināšanas plāni, attiecīgi sāka darbus, komentē nekustamā īpašuma eksperte Olga Kozina. Paplašinoties izvēlei, cīņa par katru pircēju saasinās, t/c cītīgāk piestrādā pie nomnieku salikuma, koncepcijas, iegulda dažādās mārketinga aktivitātēs. Attiecīgi, palielinoties telpu izvēlei t/c, mazumtirgotāji, kas vēlējās iekļūt tajos, bet nav varējuši dabūt tur vietu, šobrīd ir ieguvuši šādu iespēju, līdz ar ko daži var atstāt iepirkšanās ielas. Tomēr pagaidām nav sagaidāms, ka tas varētu krasi ietekmēt centra komercplatību segmentu, viņa akcentē.
Aktīvākās ielas joprojām ir Tērbatas, Kaļķu, Audēju, Vaļņu iela; tur arī iepriekš telpas bija labi aizpildītas ar kvalitatīvu zīmolu veikaliem vai ēdinātājiem. O. Kozina akcentē, ka tirdzniecības ielu klasteri/labākie stūri jau sen ir izveidojušies un nomnieku rotācija notiek pārsvarā vienu un to pašu bloku ietvaros. Tas daļēji ir saistīts ar ierobežotām iespējam pārorientēt gājēju plūsmu, mainīt telpu konfigurāciju un fasādi, logu izvietojumu, kā arī apkārtējo vidi.
Tikmēr Inese Treiliņa-Bergmane, SIA Rūna dibinātāja, pie iecienītākajām iepirkšanās ielām pieskaita arī Dzirnavu, Elizabetes, kā arī Brīvības ielu posmā līdz Matīsa ielai. Savukārt vietas, kur ir nosacīts panīkums, viņa nenosauc, tas jau tāpat ir pamanāms. Izskaidrojums ir vienkāršs – veikalu ir kļuvis mazāk, tie vairāk koncentrējas aktīvākajās ielās, tirgotāji arī ir pamanījuši, ka centrā ir palicis mazāk iedzīvotāju, tie ir pārvākušies uz Pierīgu un Rīgas centrā vairs tik daudz neiegriežas, lai iepirktos. Pēc ekspertes domām, būtu jādomā kopumā, kā atdzīvināt Rīgas centru, lai būtu patīkami, lietderīgi un interesanti tajā uzturēties gan pašiem rīdziniekiem, gan viesiem.
Tuvāk klientam
Raksturojot piedāvājumu, I. Treiliņa-Bergmane teic, ka tas ir dažāds, telpas var atrast pieprasītajā Tērbatas, Barona, kā arī Čaka, Ģertrūdes ielā; tās tiek piedāvātas salīdzinoši labā tehniskā stāvoklī, 40–200m2 platībā. Biežāk tiek pieprasītas telpas līdz 200 m2.
«Joprojām lielākā interese par telpām ir apģērbu, pārtikas, elektronikas preču mazumtirgotājiem, ēdināšanas segmentam. Telpas nepieciešamas bez liekām starpsienām, vēlams, bez pagraba, ar lieliem skatlogiem, lai būtu laba redzamība. Galvenais – atrašanās vieta,» pauž I. Treiliņa-Bergmane.
Joprojām lielie starptautiskie zīmoli izskata Rīgu kā noteiktu vietu Ziemeļeiropā, kur tiem jāatver savi veikali, viņa piebilst. Iemesls tam ir līdzšinējie labie pārdošanas rādītāji, tādējādi lielās grupas vēlas paplašināties ar jau pārstāvētiem zīmoliem un atvērt jaunus veikalus. Tendence ir pāriet uz labākām, mūsdienu prasībām atbilstošām telpām. Pēc viņas datiem, pieprasītas ir gan līdz 200 m2 plašas telpas, gan arī lielākas – līdz 600 m2.
Visu rakstu lasiet 19. jūnija laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.
Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!
