Jaunākais izdevums

Ministru kabinets otrdien nolēma Covid-19 izplatības ierobežošanas nolūkos pagarināt valstī izsludināto ārkārtējo situāciju līdz 11.janvārim, pēc valdības sēdes informēja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Noteikta arī virkne citu ierobežojumu - sejas maskas jānēsā visās iekštelpās, izņemot mājas. Līdz ar to maskas būs jāvalkā arī darba kolektīvos. Veikali brīvdienās būs slēgti, izņemot pārtikas veikalus un pirmās nepieciešamības preču veikalus. Aizliegtas mājas ballītes, pulcēšanos ierobežojot vienas mājsaimniecības ietvaros.

VID sāk pieteikumu pieņemšanu dīkstāves atbalstam un algu subsīdijai 

Valsts ieņēmumu dienests (VID) no šodienas sāk pieteikumu pieņemšanu dīkstāves atbalstam un...

Valdība arī lēma, ka 1.- 4.klašu skolēni tomēr varēs turpināt mācības klātienē. Pēc ziemas brīvlaika atgriežoties skolā, sejas maskas būs jāvalkā arī skolēniem.

No 7.decembra sabiedriskajā transportā būs ierobežojums - 50% no ietilpības. Bērniem no septiņu līdz 13 gadu vecumam mutes un deguna aizsegus sabiedriskajā transportā būs jāsāk lietot no 7.decembra.

Vienlaikus valdība lēmusi ārkārtējās situācijas laikā ļaut strādāt manikīra un pedikīra pakalpojumu sniedzējiem. Veselības ministre Ilze Viņķele atzina, ka labi gribētais ierobežojums esot izplatījies nekontrolētā pakalpojuma sniegšanā mājās.

Ministre arī informēja, ka, prognozējot Covid-19 stacionēto pacientu skaita pieaugumu, visās slimnīcās uz laiku tiek ierobežoti plānveida pakalpojumi stacionārā un dienas stacionārā.

Noteikti arī pulcēšanās ierobežojumi, proti, no 3.decembra visā Latvijā ikvienam ikdienas gaitās būs jāievēro "2+2" princips - tātad jāievēro divu metru distance un tikšanās jāierobežo līdz diviem cilvēkiem.

Līdz 11.janvārim tiks pārtraukta visu kultūrvietu, izstāžu, kā arī gadatirgu, tai skaitā Ziemassvētku tirdziņu darbība. Bibliotēkas drīkstēs klātienē izsniegt grāmatas līdzņemšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas medicīnā izsludina ārkārtas situāValsts operatīvā medicīniskā komisija ceturtdien nolēmusi Latvijas medicīnas nozarē izsludināt ārkārtas situāciju, apstiprināja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Tas nozīmē, ka ārstniecības iestādes būs pilnvarotas brīvāk rīkoties ar saviem resursiem, lai sniegtu palīdzību gan Covid-19, gan neatliekamajiem pacientiem ar citām saslimšanām.

Veselības ministrijā iepriekš skaidroja, ka ārkārtas situācija medicīnā uztverama kā pēdējais signāls sabiedrībai, ka situācija ārstniecības iestādēs ir ļoti sarežģīta, un ir nepieciešams ikviena atbalsts cīņā ar Covid-19 izplatības ierobežošanu.

Ārkārtējo situāciju medicīnā izsludina gadījumos, ja tūlītēji pieejamo medicīnisko resursu apjoms neatbilst esošajam vai prognozējamam cietušo vai saslimušo skaitam.

Sīkāka informācija izsludināto ārkārtas situāciju medicīnā tiks sniegta īpaši sasauktā preses konferencē ceturtdien plkst.13 Tajā piedalīsies veselības ministrs Pavļuts, Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) direktore Liene Cipule, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes loceklis, profesors Haralds Plaudis un Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekle Ilze Kreicberga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Tiesa pilnībā apmierina SIA OLMAFARM pieteikumu par pagaidu aizsardzības piemērošanu

Db.lv, 15.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa 2021.gada 11.jūnijā apmierinājusi AS "Olainfarm" lielākā akcionāra SIA "OLMAFARM" pieteikumu par pagaidu aizsardzību pirms prasības celšanas, nosakot, ka SIA "OLMAFARM" ir tiesīgs izlietot no AS "Olainfarm" akcijām izrietošās tiesības, tai skaitā balsot AS "Olainfarm" kārtējās un ārkārtas akcionāru sapulcēs.

Tas nozīmē, ka SIA "OLMAFARM" būs tiesīgs bez jebkādiem šķēršļiem un traucējumiem izlietot savas akcionāra balsstiesības jau šonedēļ gaidāmajās 2021.gada 17. un 18.jūnija AS "Olainfarm" ārkārtas akcionāru sapulcēs.

SIA "OLMAFARM" pieteikumu par pagaidu aizsardzību tiesā iesniedza nolūkā novērst nopietnu savu kā akcionāra tiesību apdraudējumu un būtisku kaitējumu situācijā, kad pastāv bažas, ka AS "Olainfarm" lielākā akcionāra tiesības 2021.gada 17.jūnijā un 18.jūnijā AS "Olainfarm" ārkārtas akcionāru sapulcēs var pretlikumīgi mēģināt ierobežot Čehijā reģistrētā sabiedrība BLACK DUCK INVEST a.s. un ar to saistītās personas, atsaucoties uz iespējams, viltotu līgumu par SIA "OLMAFARM" piederošo 42,56% AS "Olainfarm" akciju iegādi, un uzdodoties par AS "Olainfarm" akcionāru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ostu reformu aicina izvērtēt Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes ārkārtas sēdē

Db.lv, 30.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ostu komersantus pārstāvošās biedrības uzsver, ka pašlaik Satiksmes ministrijas (SM) virzītajai ostu reformai pastāv būtiski šķēršļi, lai likumprojekts tā pašreizējā (atjaunotā) redakcijā tiktu virzīts apstiprināšanai Ministru kabineta sēdē bez Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes ārkārtas sēdes sasaukšanas.

Atklātā vēstulē trīs lielo ostu (Rīgas, Ventspils un Liepājas) komersantus pārstāvošās biedrības, vēršoties pie Ministru kabineta (MK), Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes locekļiem, koalīcijas attīstības komitejas dalībniekiem un citām atbildīgajām amatpersonām, rosina Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu sasaukt ārkārtas Padomes sēdi, lai lemtu par Satiksmes ministrijas (SM) izstrādātā likumprojekta “Grozījumi Likumā par ostām” turpmāko virzību un izstrādi atbilstoši vienotai izpratnei par Latvijas ostu turpmāko attīstību.

Padome ir tā institūcija, kura Ministru prezidenta, šīs institūcijas priekšsēdētāja, uzraudzībā īsteno valsts politiku ostu attīstībā un koordinē visu ostu darbību. Turklāt viens no tās galvenajiem uzdevumiem ir izvērtēt politikas plānošanas dokumentus un normatīvo aktu projektus, kas ietekmē Latvijas ostu, tranzīta un loģistikas sektora attīstību, un sniegt atzinumu par tiem. Diemžēl Padome nav sasaukta jau kopš pagājušā gada, lai gan Nolikums to paredz reizi ceturksnī, norāda komersanti - Latvijas Stividorkompāniju asociācijas vadītājs Uldis Papāns, Rīgas brīvostas pārvaldes pārstāvis Dainis Babulis, Liepājas ostas nomnieku asociācijas vadītājs Jānis Ēlerts un biedrības “Baltijas asociācija – Transports un Loģistika” valdes locekļi Ivars Landmanis un Aivars Gobiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Darbaspēka problēma pārtikas ražošanā līdz ar ārkārtas situāciju tikai saasināsies

LETA, 13.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas ražošanas nozarē ir ļoti daudz jautājumu un neskaidrību saistībā ar jaunajiem epidemioloģiskajiem ierobežojumiem Covid-19 izplatības ierobežošanai, atzina Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

"Pārtikas nozarei jāturpina strādāt neatkarīgi no situācijas valstī, lai nodrošinātu ar pārtiku gan vietējo tirgu, gan eksportu. Līdztekus tam tagad mums ir jālauza galva, kā pielāgoties un izpildīt ārkārtas situācijas noteikumus," sacīja Šure.

Cita starpā pārtikas ražotājiem bažas sagādā ražošanas nepārtrauktības nodrošināšana, piemēram, maiņu darba īstenošana jeb jautājums, kurus darbiniekus drīkst likt maiņās un ko darīt ar tiem, kurus nedrīkst.

Viņa uzsvēra, ka nozarē ir ļoti daudz jautājumu un neskaidrību, un neapmierinātība ir gan darba devēju, gan darbinieku vidū.

"Pat profesionāli juristi ļoti piesardzīgi vērtē, kas ir kas, un nav skaidras atbildes, vai augstāks juridiskais spēks ir Darba likumam vai Ministru kabineta rīkojumam "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu"," komentēja federācijas padomes priekšsēdētāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Moratoriju termiņu ietvaros, kas beidzās 30 septembrī, Latvijas bankas sniedza atbalstu klientiem īstermiņa finansiālo grūtību pārvarēšanai, un saistību izpilde atlikta 13 393 līgumiem par kopējo summu - 1,1 miljards eiro.

"Moratoriju pieeja, kas nodrošināja vienkāršotu un labajā praksē balstītu kredītu pamatsummas izpildes atlikšanas procesu, ir sevi attaisnojusi. Moratoriju darbības periodā saistību izpilde uzņēmumiem ir atlikta 3 117 līgumiem par kopējo summu 753,6 miljoni eiro, bet privātpersonām saistību izpilde atlikta 10 276 līgumiem par kopējo summu 339,4 miljonu eiro apmērā. Turpmāk finanšu iestādes varēs piemērot individuālus risinājumus katram konkrētajam gadījumam," komentē Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre.

"Kopš ārkārtas situācijas izsludināšanas, Swedbank ir piemērojusi pamatsummas atlikšanu vairāk nekā 1 500 uzņēmumu un vairāk nekā 5 700 privātpersonu līgumiem. Klienti novērtēja proaktīvi sniegto informāciju par iespēju vērsties bankā un saņemt palīdzību: šāda skaidra un nepārprotama ziņa palīdzēja ļoti neskaidrajā vispārējā situācijā. Vērtējot no nozaru skatu punkta, visvairāk skarti bija transporta, noliktavu pakalpojumu sniedzēju, viesnīcu un tūrisma biznesi. Augstākais pieprasījums pēc kredītbrīvdienām tika sasniegts jau marta beigās un aprīļa sākumā, pēc kura kā uzņēmumi, tā privātpersonas jau bija pārorientējušies un pielāgojušies jaunajiem apstākļiem. Piemēram, privātpersonu pieprasījums pēc finansējuma jau aprīļa beigās atgriezās pirms Covid-19 pandēmijas laika līmenī. Vērtējot nozares, jāsecina, ka bija uzņēmumi, kas spēja pārvarēt šo laiku bez īpašām raizēm, piemēram lauksaimnieki, tāpat kā ir uzņēmumi, kuri arī turpmāk varētu spēcīgi izjust Covid-19 ietekmi, tādi varētu būt pakalpojumu jomas uzņēmumi, kuri darbojas tūrisma un viesmīlības biznesā. Kā vienu no patīkamiem pārsteigumiem vēlamies uzsvērt daļu transporta pakalpojumu sniedzējus, kas ir pielāgojušies jaunajai situācijai veiksmīgāk, nekā sākotnēji varēja prognozēt," uzsver Lauris Mencis, Swedbank Uzņēmumu pārvaldes vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts operatīvās medicīniskās komisijas (VOMK) sēdē rīt, 30.jūnijā, plānots atcelt Covid-19 dēļ izsludināto ārkārtas situāciju medicīnā Latvijā, otrdien valdības sēdē informēja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Pēc politiķa paustā, pēdējās nedēļās ir rūpīgi analizēta situācija slimnīcās un veselības aprūpes sistēmā kopumā, un rīt ir paredzēta VOMK sēde, kurā varētu lemt par ārkārtas situācijas veselības aprūpes nozarē atcelšanu. Vienlaikus jāpatur prātā, ka atsevišķās slimnīcās ārkārtas pasākumi vēl aizvien būs nepieciešami, akcentēja politiķis.

Šāds lēmums iespējams, samazinoties stacionēto Covid-19 pacientu skaitam. Pašlaik šo pacientu aprūpi nodrošina tikai klīniskās universitātes slimnīcas Rīgā un lielākās reģionālās slimnīcas.

Ārkārtas situācija medicīnā Latvijā tika izsludināta 2020.gada decembra sākumā. Tas nozīmē, ka ārstniecības iestādes ir pilnvarotas brīvāk rīkoties ar saviem resursiem, lai sniegtu palīdzību gan Covid-19, gan neatliekamajiem pacientiem ar citām saslimšanām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunas nodokļu politikas iniciatīvas vienmēr visus satrauc un raisa daudz diskusiju. Un tas ir pamatoti, jo nodokļi skar mūs visus, bet īpaši tos, kam tie jāmaksā. Arī ārkārtas situācijas ietekme uz valsts budžetu prasa risinājumus nākotnē nepieciešamo ieņēmumu atjaunošanai.

Papildus darbaspēka nodokļu pārdales iniciatīvām un plāniem par īpašo nodokļu režīmu atcelšanu valdība piedāvā arī akcīzes nodokļa palielinājumu tabakas izstrādājumiem un citas nodokļu izmaiņas. Protams, akcīzes preces vienmēr tiek uzskatītas par sabiedrības veselībai kaitīgām un tādēļ ierosināt tām nodokļu palielinājumu ir viegli, vai ne? Bet vai tas ir pareizais risinājums?

Turklāt valdība regulāri cenšas kaut ko regulēt un ierobežot. Ja tas ir attaisnojams sabiedrības veselības nolūkos, tad cik daudz tas ir pieņemami, ja tiek ietekmēta legālā ekonomika un tirgus?

Tirdzniecības ierobežojumi internetā

Ārkārtas situācijas laikā tika atļauta alkoholisko dzērienu tirdzniecība internetā. Pamatojums vienkāršs, lai cilvēki mazāk dotos fiziski uz veikaliem, tādējādi radot risku slimības izplatībai. Pret to bija Veselība ministrija, uzskatot, ka alkohola pieejamība palielinās tā patēriņu. Fakti pierāda pretējo, alkoholisko dzērienu tirdzniecības atļaušana internetā nepalielināja alkoholisko dzērienu tirdzniecību, bet gluži pretēji akcīzes nodokļa ieņēmumi alkoholiskajiem dzērieniem ir pat samazinājušies. Un patiesi, vai tad alkoholisko dzērienu patēriņu palielina piemēram no jauna atvērti veikali rajonā? Vai tāpēc cilvēki sāk uzreiz vairāk dzert? Tagad, kad tas ir aprobēts praksē, kā to pieņemts teikt akadēmiskajā vidē, kāpēc lai to neatļautu arī turpmāk. Citās valstīs tas jau sen ir atļauts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā koronavīrusa izraisīto krīzi un tās ietekmi uz vīna nozari, Eiropas Komisija 7.jūlijā pieņēma papildu ārkārtas pasākumu kopumu šīs nozares atbalstam.

Vīna nozare ir viena no vissmagāk skartajām lauksaimniecības pārtikas nozarēm, jo visā ES strauji mainījās pieprasījums un tika slēgti restorāni un bāri, un patēriņš mājās šo pieprasījumu nekompensēja.

Jaunie pasākumi ietver atļauju tirgus dalībniekiem uz laiku pašiem organizēt tirgus pasākumus, Eiropas Savienības ieguldījuma palielināšanu valsts atbalsta programmām vīna nozarē un avansa maksājumu ieviešanu par destilāciju un uzglabāšanu krīzes situācijā.

"Vīna nozare ir viena no tām nozarēm, ko visvairāk skārusi koronavīrusa krīze un ar to saistītie visā ES īstenotie ierobežošanas pasākumi. Komisijas pieņemtais pirmais tirgus pasākumu kopums jau ir sniedzis ievērojamu atbalstu. Tomēr neskaidrības saistībā ar krīzes mērogu ES un pasaules līmenī un rūpīga tirgus novērošana ir likušas mums ierosināt jaunu pasākumu kopumu vīna nozarē. Esmu pārliecināts, ka šie pasākumi ātri dos konkrētus rezultātus ES vīna nozarē un drīzumā nodrošinās stabilitāti," norāda Lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs Janušs Vojcehovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Darba datori uzņēmumiem grūtāk sasniedzami

Jānis Vēvers, 18.06.2020

Dalies ar šo rakstu

Publicitātes foto

Attālinātā darba uzplaukumā uzņēmumi saprot, ka paši nespēj apkopt darbinieku datorus, un tas rada pieprasījumu pēc ārpakalpojumu sniedzējiem.

Koronavīrusa pandēmija īsā laikā ienesa nozīmīgas korekcijas neskaitāmās nozarēs, arī informācijas tehnoloģiju un datortehnikas apkalpošanā. Pēc skarbas mācības saņemšanas uzņēmumi ir sapratuši, ka ar šo biznesa pastāvēšanai kritiski svarīgo jautājumu nedrīkst jokoties, un tagad tiecas nodot rūpes par datorsistēmām ārpakalpojuma sniedzēju rokās.

Marta vidus uzņēmumu vadītājiem un par digitālajiem risinājumiem atbildīgajiem cilvēkiem ilgi paliks atmiņā. Dažās dienās nācās atrisināt problēmas, kam nepietika apņēmības, laika un resursu gadiem ilgi, turklāt nemitīgi saskaroties ar aizvien jauniem izaicinājumiem. Runa ir par drošas digitālās vides izveidošanu uzņēmumā, kam darbinieki varētu pieslēgties arī no ārpuses un efektīvi strādāt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācija (LSSA), Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācija (LKKA) nosūtījusi vēstuli tiesībsargam Jurim Jansonam, norādot uz valdības nevienlīdzīgo attieksmi pret nozari, kā arī nabadzības risku, kam ārkārtas lēmuma dēļ būs pakļautas nozarē strādājošās sievietes.

Asociācijas aicināja Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu un veselības ministri Ilzi Viņķeli steidzamības kārtā sēsties pie sarunu galda ar nozari, tādā veidā izrādot cieņu un empātiju pret nozarē strādājošajiem un meklējot risinājumus nozares krīzei. Neskatoties uz nozarē lielo darbinieku skaitu, uz sarunu piekrita tikai veselības ministre, ar kuru neizveidojās dialogs.

Valdības lēmums ietekmē tūkstošiem nozarē strādājošo cilvēku, kas paliek bez iztikas līdzekļiem, kā arī tas mērķtiecīgi iedzen nozari atpakaļ ēnu ekonomikā, pret ko pašregulācijas ceļā asociācijas pēdējos gados bija iestājušas. “Tā ir nevienlīdzīga un netaisnīga attieksme pret nozari, salīdzinot ar citiem valdības pieņemtajiem ierobežojumiem. Nozarē strādā tūkstošiem sievietes no dažādiem reģioniem, tostarp daļa vientuļās mātes, kuras ilgstoši lēmuma dēļ paliek bez iztikas līdzekļiem un sociālā atbalsta, jo galvenokārt ir patentmaksātājas, kas nozīmē, ka varēs saņemt tikai 330 eiro dīkstāves pabalstā, savukārt uz bezdarbnieka pabalstu nemaz nevar pretendēt. Līdz ar to viņas ir pakļautas nabadzības riskam. Tie nav ierobežojumi, bet ir profesionālās darbības aizliegums. Mūsuprāt, ir skartas cilvēktiesības - liegta iespēja gūt ienākumus, lai izdzīvotu,” norāda Sabīne Ulberte, Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācijas prezidente.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apzinoties krīzes situāciju saistībā ar Covid-19 pandēmiju un tās dēļ noteikto ierobežojumu ietekmi, alus darītavas samazinājušas ražošanas apjomus alum mucās, atklāja uzņēmumu pārstāvji.

Alus darītavas "Aldaris" "On-Trade" tirdzniecības vadītājs Raimonds Zibens skaidroja, ka, ņemot vērā jau vasarā izteiktās prognozes par Covid-19 gaidāmo otro vilni, alus ražošanas apjomi savlaicīgi tika samazināti, lai ārkārtas situācijas gadījumā neveidotos nerealizētās produkcijas pārpalikums.

"Vispirms cenšamies atrast kopīgu risinājumu ar klientu, lai neattaisītās mucas jeb "kegi" nebūtu jāatgriež. Sekojam līdzi epidemioloģiskajai situācijai un paralēli cenšamies rast iespējami labāko risinājumu abām pusēm," teica Zibens.

Līdzīgu viedokli par pārdošanas apjomiem pauda "Valmiermuižas alus" saimnieks Aigars Ruņģis, kurš atzīmēja, ka uzņēmuma HoReCa sektors pavasarī pirms ārkārtējās situācijas sākuma veidojis apmēram trešdaļu no "Valmiermuižas alus" pārdošanas apjoma. "Gan pavasarī, gan tagad rudenī, iestājoties ārkārtas situācijai valstī, kas ierobežo restorānu un bāru darbību, sadarbojamies, lai meklētu risinājumu, kā tiem palīdzēt šajā grūtajā laikā, kad to darbība pēc būtības ir apturēta, lai tiem palīdzētu pārziemot, jo zinām, cik ārkārtīgi grūts laiks šis ir visai viesmīlības nozarei," sacīja Ruņģis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Krīzes vadības padomes sēdē spriedīs par ārkārtējās situācijas izsludināšanu

LETA, 03.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā Covid-19 izplatīšanos, ir pienācis laiks lemt par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, uzskata Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kariņš pirmdien pēc tikšanās ar koalīcijas pārstāvjiem žurnālistiem atzina, ka otrdien, 3.novembrī, viņš ir sasaucis valdības un Krīzes vadības padomes ārkārtas sēdi, kur uzklausīs ekspertus no Veselības ministrijas un nozares, kā arī plānots lemt par turpmākajiem soļiem.

"Vēroju, ka slimnīcu kapacitāte lēnām un pakāpeniski pārkarst. Ja situācija nemainīsies, tad mums var draudēt tas, ka veselības aprūpes sistēmas pakalpojumi var tikt traucēti pandēmijas dēļ. Šī iemesla dēļ un pozitīvo testu īpatsvaram stabili pārsniedzot 4%, kas atzīts par līmeni, kad slimība izplatās nekontrolēti, domāju, ka mums pienācis laiks izsvērt ārkārtējas situācijas izsludināšanu," teica premjers.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 krīzes laikā, martā, pieprasījums pēc jauniem autobusiem Eiropas Savienībā sarucis par 47,3%, liecina "Busworld" apkopotie dati. "IVECO BUS" tirdzniecības uzņēmuma "ALKOM-TRANS" pārstāvis Aleksejs Lisenkovs uzskata, ka situācija Latvijā ir dramatiska.

"Ārkārtas situācija un ar to saistītie ierobežojumi Eiropas valstīs devuši pamatīgu triecienu transporta, tostarp, komerctransporta un autobusu tirdzniecības nozarei. Dramatiska situācija bija vērojama arī Latvijas tirgū, taču pilnībā sekas būs iespējams novērtēt tikai tuvāko mēnešu laikā," db.lv sacīja Aleksejs Lisenkovs.

Atbilstoši "Busworld" datiem martā Eiropas Savienībā pieprasījums pēc jauniem autobusiem kopumā saruka par 47,3%. Spānijā tika reģistrēts viens no lielākajiem kritumiem - 68,8%. Tomēr atsevišķās valstīs tika novērots pat zināms pieaugums, piemēram, Vācijā par 11,8%, Austrijā - 12, 3%, Kiprā - 33,3%. Nestabilas ekonomiskās situācijas apstākļos parasti sarūk patērētāju interese investēt. "To varēja novērot arī Latvijā, jo komerctransporta nozarē praktiski nebija nekādas intereses par komerctransporta iegādi. Pārsvarā tika realizēti jau iepriekš uzsākti projekti," norādīja A. Lisenkovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Banku analītiķi: Jācenšas pēc iespējas mazāk ierobežot ražojošo sektoru

LETA, 03.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieviešot stingrākus pasākumus Covid-19 izplatības mazināšanai, ir jācenšas pēc iespējas mazāk ierobežot ražojošo sektoru, kā arī ir jādomā par plašāku valsts atbalstu iedzīvotājiem, pauda banku analītiķi.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norādīja, ka negatīvā ietekme uz ekonomiku no ārkārtējās situācijas ieviešanas šobrīd būtu mazāka nekā pavasarī, taču tā tik un tā ietekmētu atveseļošanos.

"Martā strauji pieaugošo inficēšanās līmeni izdevās stabilizēt tikai ieviešot stingru karantīnu 3-4 nedēļu laikā. Otrā viļņa laikā, kas aptuveni iezīmējas tuvākā pusgada laikā, šādi posmi var būt pat vairāki. Tas nozīmē arī pastiprinātu negatīvo ietekmi uz ekonomiku, ko šobrīd nav iespējams noprognozēt. Te liela loma būs sabiedrības spējai mobilizēties un ievērot noteikumus, jo valdība centīsies ierobežojumus veidot elastīgākus. Taču, ņemot vērā to, ka pavasarī Latvijā ierobežojumu režīms bija samērā liberāls, risks, ka piedzīvojam arī noteiktus striktākus ierobežojumus un pat atgriežamies dziļākajā punktā, ir ļoti reāls," sacīja Gašpuitis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

LTRK: Atsevišķās jomās būtu jāļauj strādāt arī ar negatīvu Covid-19 testu

Db.lv, 08.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīzes vadības padomes (KVP) pieņemtie konceptuālie lēmumi par stingrākiem ierobežojumiem Covid-19 izplatības mazināšanai kopumā ir saprotami un atbalstāmi, tomēr atsevišķās jomās būtu jāļauj strādāt arī ar negatīvu Covid-19 testu.

Tā intervijā Latvijas Radio izteicās Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis.

Ārkārtas situācija uz trim mēnešiem, nevakcinētajiem liegs iepirkšanos lielveikalos 

Krīzes vadības padome (KVP) naktī uz piektdienu pieņēmusi lēmumu valstī izsludināt ārkārtējo...

Kopumā uzņēmēji jauno ierobežojumu stāšanos spēkā gaidot ar bažām, jo neesot šaubu, ka daudzi biznesi vismaz sākumā piedzīvos lielu kritumu, kas savukārt aktualizēšot jautājumu par valsts kompensāciju nepieciešamību.

A.Rostovskis kritizēja Latvijas valdību par nespēju rīkoties savlaicīgi, preventīvi un stingri, kā to esot darījušas daudzas citas valstis: "Mēs braucam no viena grāvja otrā. Nav šīs līderības un izlēmības. Tas, ka būs šāda situācija, bija skaidri prognozējams".

Vairāki lielie uzņēmumi nākamnedēļ sāks strādāt "zaļajā režīmā" 

Vairāki lieli Latvijas uzņēmumi no nākamās pirmdienas, 11.oktobra, sāks darbu "zaļajā režīmā",...

Jau vēstīts, ka KVP naktī uz piektdienu vienojās saistībā ar augsto Covid-19 izplatību valstī uz trim mēnešiem izsludināt ārkārtējo situāciju. Tāpat visā publiskajā sektorā tiks noteikts pienākumu obligāti vakcinēties pret Covid-19, informēja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Lai lēmumi stātos spēkā, tie piektdien būs jāapstiprina ārkārtas Ministru kabineta sēdē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts atbalsts Covid-19 krīzes mazināšanai līdz šim veido aptuveni 3,69 miljardus eiro, liecina Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) publiskotie aprēķini par atbalsta pasākumiem un to ietekmi uz valsts vispārējā budžeta bilanci 2020.gadā un 2021.gadā.

Pēc FDP aprēķiniem, valsts atbalsts Covid-19 krīzes mazināšanai sasniedzis aptuveni 3,69 miljardus eiro, lielāko atbalstu novirzot uzņēmumiem, kā arī valsts kapitālsabiedrībām. Uzņēmumu atbalstam Covid-19 krīzē novirzīti 1,45 miljardi eiro, bet valsts kapitālsabiedrībām - 1,72 miljardi eiro.

Krīze ieilgst, situācija ir ekstremāla, tāpēc jākoriģē atbalsta instrumenti 

Valsts ekonomikas atbalsta pasākumus, visticamāk, vajadzēs turpināt vēl vairākus mēnešus, taču...

Iedzīvotājiem un darbaspēkam atbalsts aplēsts 522,95 miljonu eiro apmērā.

Vienlaikus FDP uzteic konservatīvo valsts budžetu 2021.gadam, kas ļauj būtiski fiskāli stimulēt ekonomiku vienlaicīgi nodrošinot valsts fiskālo ilgtspēju. Kā valdības tuvāko prioritāti FDP iezīmējusi Eiropas Atveseļošanās un noturības mehānisma ātru un efektīvu izmantošanu tuvākajos divos gados, lai stiprinātu Latvijas ekonomikas potenciālu.

Šobrīd turpinās 2. Covid-19 vilnis un Ministru kabinets ir pagarinājis ārkārtas situāciju Latvijā līdz 2021. gada 7. februārim. Ņemot vērā vakcinācijas lēno gaitu un inficēto skaitu, ir liela varbūtība, ka ārkārtas situācija varētu vēl tikt pagarināta arī pēc 7. februāra.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdībai diskusijās par Covid-19 izplatības mazināšanu jāizvēlas starp šobrīd piedāvātajiem ierobežojumiem vai pilnīgu "lokdaunu", Ministru kabineta ārkārtas sēdē sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš aicināja ņemt vērā, ka šodien ir pavisam citādāka situācija, nekā tā bija ziemā, jo patlaban saslimstība ir augstāka, nekā tā jebkad ir bijusi iepriekš, ņemot vērā arī to, ka daļa sabiedrības ir vakcinēta. Pēc premjera paustā, pastāv reāli draudi, ka veselības aprūpes sistēma nespēs ar visu tikt profesionāli galā un sniegt pakalpojumus, kādi ir nepieciešami visiem valsts iedzīvotājiem. Ministru prezidents akcentēja, ka valdības pienākums ir pieņemt lēmumus, kas samazina cilvēku savstarpējos kontaktus.

"Mums ir divas izvēles, vai iet šo ceļu, kas ir izrunāts, vai iet otru ceļu, kas būtu visu slēgt uz kādu laiku. Mēs gribam mūsu bērniem dot iespēju turpināt mācīties skolās, un mēs gribam dot vakcinētajiem cilvēkiem iespēju turpināt sabiedriski normāli dzīvot. Visi noteikumi ir virzīti uz to, lai cilvēki vakcinētos. Bet vietās, kur satiekas vakcinēti cilvēki, jābūt maksimāli grūti vīrusam izplatīties no cilvēka uz cilvēku," skaidroja Kariņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā cilvēkresursu trūkumu, pastāv iespēja, ka būs jāizsludina ārkārtas situācijā veselības aprūpes jomā, otrdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē pauda Veselības ministrijas (VM) Veselības aprūpes departamenta direktore Antra Valdmane.

Uz jautājumu, vai nevajadzētu ieviest stingrākus Covid-19 ierobežojumus, VM pārstāve atbildēja, ka "iespējams, mums būs jāievieš lielāki ierobežojumi". Tomēr par šo ir paredzēts spriest 10.decembra Valsts operatīvās medicīniskās komisijas sēdē.

Valdmane tostarp piebilda, ka ceturtdien, lemjot par ierobežojumiem, "tas viss būs atkarīgs no slimnīcās ievietoto dinamikas".

"Mēs izskatām varbūtību (..), ka, iespējams, mums būs jāpasludina ārkārtas situācija veselības aprūpes jomā, tieši saistībā ar to, ka mums pietrūkst ārstniecības personas, kas strādā," atklāja Valdmane.

Kā vēstīts, visa plānveida palīdzība slimnīcās tiks pārtraukta, kad Covid-19 pacientu gultu noslogojums būs lielāks par 90%, pieņemot, ka vairs nebūs iespējams palielināt šo skaitu, otrdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē teica Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta Ārstniecības kvalitātes nodaļas vadītāja Sanita Janka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

DelfinGroup apgrozījums pērn 24 miljoni eiro

Db.lv, 01.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu nozares uzņēmuma DelfinGroup nerevidētais konsolidētais apgrozījums 2020. gada 12 mēnešos bija 23.6 milj. eiro, kredītportfelis sasniedza 34 milj. eiro, un EBITDA pieauga līdz 9.5 milj. eiro.

Koncerna 2020. gada apgrozījums, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, ir pieaudzis par 8%, savukārt uzņēmuma kredītportfelis periodā ir palielinājies par 9%. Konsolidētā EBITDA gada laikā kāpusi par 8%.

“Neskatoties uz situāciju saistībā ar COVID 19, uzņēmumam 2020.gadā izdevās sasniegt stabilus izaugsmes rādītājus. Lai arī bijām spiesti strādāt augstas nenoteiktības apstākļos, tomēr, pateicoties komandas profesionalitātei, mums izdevās veiksmīgi organizēt naudas plūsmu un pārvaldīt kredītriskus, saglabājot pelnītspēju. Ieguvām neatsveramu attālinātā darba pieredzi un jaunas darba iemaņas, strādājot ārkārtas situācijā, kas ļaus palielināt komandas darba efektivitāti arī nākotnē. Uzņēmuma darbinieki veiksmīgi adaptējās jaunajiem apstākļiem, saglabājot fokusu uz augstu klientu servisa nodrošināšanu, ātri reaģējot un pilnveidojot produktu piedāvājumu atbilstoši jaunajai situācijai,” komentē AS DelfinGroup valdes priekšsēdētājs Didzis Ādmīdiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas pasākumu nozares tehniskā nodrošinājuma uzņēmumi: Stāvoklis ir kritisks

Db.lv, 10.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas pasākumu nozares tehniskā nodrošinājuma uzņēmumi rīkos piketu pie Kultūras ministrijas un gājienu uz Ministru kabinetu, lai pievērstu sabiedrības uzmanību kritiskajam stāvoklim nozarē.

Pasākumu jomas tehniskās puses profesionāļi ir apvienojušies, lai kopīgi paustu savas bažas par nozares nākotni un aicinātu atbildīgās institūcijas pieņemt lēmumus uzņēmumu un darbavietu glābšanai.

"Kultūra nav tikai koristu un dejotāju kolektīvi, mūziķi uz skatuves, aktieri un performatori. Pasākumu industrija apvieno plašu "neredzamo" darbinieku pulku, ko pasākumu apmeklētājs bieži pat nepamana un neiedomājas par viņu eksistenci. Tehniskā nodrošinājuma uzņēmumu darbinieki ir tās neredzamās rokas, kas rūpējas par to, lai tiktu uzceltas vērienīgas un drošas skatuves ar jaunāko gaismu tehniku un video projekcijām, lai klausītājiem viss būtu dzirdams un ausīm baudāms, lai pasākumā būtu atbilstoša un estētiska scenogrāfija un dekorācijas, lai būtu kur un pie kā apsēsties, lai brīvdabas pasākumos būtu jumts, zem kura paslēpties, lai vakara noslēgumā visi sajūsmā noelstos par krāšņu uguņošanu, lai viss aprīkojums tiktu atvests un aizvests laikā, lai tiktu pienācīgi ierobežota teritorija," norāda uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Kultūras ministrs aicina tehniskā nodrošinājuma uzņēmumu pārstāvjus sēsties pie sarunu galda

LETA, 11.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehniskā nodrošinājuma uzņēmumu pārstāvji ir aicināti sēsties pie sarunu galda, lai kopīgā dialogā ar Kultūras ministriju (KM) risinātu nozares problēmas, tādu viedokli žurnālistiem preses konferencē pauda kultūras ministrs Nauris Puntulis (VL-TB/LNNK).

Latvijas pasākumu nozares tehniskā nodrošinājuma uzņēmumi: Stāvoklis ir kritisks 

Latvijas pasākumu nozares tehniskā nodrošinājuma uzņēmumi rīkos piketu pie Kultūras ministrijas...

Kultūras ministrs uzsvēra, ka diez vai jebkad agrāk KM ir pievērsusi tik lielu uzmanību un cieši sadarbojusies ar neakadēmiskās mūzikas pārstāvjiem. Tieši šajā nozarē tehniskā nodrošinājuma uzņēmumi procentuāli darbojas vislielākajā apjomā. Puntulis akcentēja, ka ministrijai nekad iepriekš nav bijusi tik cieša sadarbība ar privāto sektoru.

"Pirms gada, kad vēl neviens nenojautām par Covid-19 krīzi, mēs aicinājām pie sarunu galda privātā sektora pārstāvjus, uzsverot, ka mēs saprotam un apzināmies, ka jūs esat Latvijas kultūras telpas nozīmīga un liela sastāvdaļa. Mums kopā ir jāstrādā pie kultūrpolitikas veidošanas un tiem jautājumiem, kuriem gadu gaitā nav pievērsta pietiekama uzmanība," uzsvēra ministrs, norādot, ka par sadarbības trūkumu būtu pārdroši runāt.

Ministrs atzina, ka Covid-19 krīze ir izgaismojusi dažus jautājumus, kas iepriekš radīja sarežģījumus, piemēram, dažādie nodokļu maksāšanas režīmi pašnodarbinātām personām. Tomēr soli pa solim, sēžot pie sarunu galda un veidojot dialogu, ir atrasts risinājums.

"Šobrīd, satiekoties ar saviem kolēģiem - mūziķiem, es dzirdu, ka lielākā daļa, tomēr ir saņēmuši gan dīkstāves pabalstu, gan arī izmantojuši Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) piedāvātās iespējas," teica Puntulis.

Kultūras ministrs pauda pārliecību, ka kopā ar tehniskā nodrošinājuma uzņēmumu pārstāvjiem ir iespējams atrast visām iesaistītajām pusēm atbilstošu rezultātu. Puntulis sacīja, ka ir zināmi sarežģījumi ar NACE kodiem un vēl ir virkne uzdevumu, kas būtu jārisina.

"Manuprāt, nav nekā labāka, kā sēsties pie sarunu galda un šo risināt. Es neredzu nekādus šķēršļus, lai mēs kopīgā dialogā netiktu ar šiem jautājumiem galā," uzsvēra ministrs.

Tāpat viņš uzsvēra, ka Covid-19 krīze aicina būt emocionāliem un skatīties lietas emocionālā prizmā, taču, ministra ieskatā, lai sasniegtu rezultātu, emocijas nav tas labākais ceļabiedrs. Puntulis pauda pārliecību, ka ministrijas politika ir pareiza, atbalsts kultūras nozarei un ar to saistītajām jomām finansiālā ziņā ir pietiekams.

"Pasākumu tehniskā nodrošinājuma uzņēmumi ir plaša spektra kompānijas, kuru darbībā ietilpst ne tikai pakalpojumu sniegšana, bet arī ražošana un tirgošana. Jā, šeit ir mazi birokrātiski džungļi, kuros var apmaldīties, bet tās ir risināmas problēmas. Esmu pārliecināts, ka kopā mēs tiksim galā," uzsvēra ministrs.

Kā pavēstīja KM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale, pasākumu rīkotāju nozari pārstāvošajām profesionālajām sabiedriskajām organizācijām, sākot konstruktīvu dialogu ar atbildīgajām nozaru ministrijām, nozarei, tai skaitā tehniskā nodrošinājuma uzņēmumiem jau krīzes sākumposmā nodrošināti tie paši atbalsta mehānismi, kas citām Covid-19 izraisītās krīzes nozarēm: apgrozāmo līdzekļu aizdevumi saimnieciskās darbības veicējiem, kredītu brīvdienu garantijas uzņēmumiem, kuriem Covid-19 izplatības dēļ radušās objektīvas grūtības veikt aizdevumu maksājumus komercbankās, nodokļu samaksas termiņa pagarinājumi vai sadalīšana nomaksas termiņos uz laiku līdz trīs gadiem, kā arī iespēja neveikt iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumus 2020.gadā un valsts atbalsts dīkstāvē esošo darbinieku darba algas nosegšanai. Tehniskā nodrošinājuma kompānijas minēto atbalstu izmantojušas.

Kokale akcentēja, ka patlaban pasākumu rīkotāji, tostarp arī tehniskā nodrošinājuma uzņēmumi var pieteikties atbalstam VKKF 2,4 miljonu eiro vērtajā mērķprogrammā "Covid-19 ietekmēto kultūras institūciju ilgtspēja". Tās mērķis ir atbalstīt komersantus, biedrības un nodibinājumus, tai skaitā ar pasākumu organizēšanu saistīto nozaru uzņēmumus, kuru darbība ir saistīta ar pastāvīgu publisku kultūras norišu nodrošināšanu un ir bijusi ierobežota Covid-19 valstī noteikto ierobežojumu dēļ. Lai nodrošinātu to darbības nepārtrauktību, VKKF mērķprogrammas ietvaros komersantiem, biedrībām un nodibinājumiem tiek daļēji kompensēti ierobežojumu pastāvēšanas laikā radušies kārtējie izdevumi.

Tāpat tehniskā nodrošinājuma uzņēmumiem pieejama Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) atbalsta programma "Covid-19 krīzes seku pārvarēšanai un nodarbinātības sekmēšanai tūrisma nozares uzņēmumiem". Tā paredz vienreizēju grantu jeb dāvinājumu darba samaksas kompensēšanai, ko uzņēmējs saņems 30% apmērā no 2019.gadā nomaksātām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, bet ne vairāk nekā 0,8 miljoni eiro.

Šī atbalsta programma ir paredzēta pamatā tūrisma un saistīto nozaru saimnieciskās darbības veicējiem, tomēr uz atbalstu tajā var pretendēt arī pasākumu tehniskie nodrošinātāji. LIAA atbalsta programma jau ir atvērta, tuvāko nedēļu laikā Ekonomikas ministrija solījusi vērtēt pieteikumu apjomu un pieprasījuma summas, lai izsvērtu, vai ir iespējams veikt izmaiņas programmā ierobežota finansējuma apstākļos, atzīmēja KM pārstāve.

Latvijas pasākumu nozares tehniskā nodrošinājuma uzņēmumi: Stāvoklis ir kritisks 

Latvijas pasākumu nozares tehniskā nodrošinājuma uzņēmumi rīkos piketu pie Kultūras ministrijas...

Latvijas pasākumu nozares tehniskā nodrošinājuma uzņēmumu apvienībā norādīja, ka drīz būs pagājuši pieci mēneši, kopš 12.martā izsludinātās ārkārtas situācijas valstī, kas bija saistīta ar jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatības ierobežošanu. Valstī stājās spēkā pulcēšanās ierobežojumi, kas pilnībā apstādināja jebkādu pasākumu un kultūras notikumu darbību.

Lai gan ārkārtas situācija valstī ir beigusies un daudzas nozares atgriežas pie normālas darba ikdienas, pasākumu industrijā situācija vēl joprojām raksturojama ar vārdu "ārkārtēja" - dažādie ierobežojumi, kas saistīti ar cilvēku pulcēšanos, joprojām liedz šai nozarei pilnvērtīgi strādāt, nodrošināt uzņēmumu darbību un iztiku darbinieku ģimenēm, atzīmēja apvienībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Centralizācija – valsts pārvaldes uzņēmumu nākotne

Žanete Hāka, 10.06.2020

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs

Foto: Ritvars Skuja/DIENAS BIZNESS

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākotnē uzņēmumi daudz lielāku uzmanību pievērsīs attālinātam darbam, un par to aktīvi jādomā arī valsts iestādēm. Nesen Valsts nekustamie īpašumi īstenojuši biroja centralizāciju, pārvietojot birojus no trim adresēm uz vienu, un pirmie rezultāti jau redzami – darbinieku savstarpējā sadarbība ir uzlabojusies, kā arī gūts būtisks izmaksu ietaupījums. Biroju centralizācija ir valsts pārvaldē strādājošo uzņēmumu nākotne, intervijā "Dienas Biznesam" uzsver VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

VNĪ pēdējo gadu laikā veikta pārmaiņu stratēģija – kas līdz šim paveikts tās ietvaros?

Esam strādājuši vairākos virzienos, pievēršot uzmanību procesu digitalizācijai, efektivizācijai un centralizācijai. Viena no nozīmīgām stratēģiskajām prioritātēm, ko pēdējā laikā esam paveikuši, ir VNĪ biroja centralizācija, pārceļoties no trim adresēm uz vienu – Talejas ielā 1. Līdz ar šo pārcelšanos esam izveidojuši mūsdienīgu valsts pārvaldes iestādes biroju. Šis solis uzlabojis uzņēmuma darba efektivitāti un ļauj ietaupīt valsts budžeta līdzekļus. Birojā īstenots pilnīgi jauns, aktivitātēs bāzēts koncepts, sadalot biroju zonās, un tajā nevienam – pat valdes priekšsēdētājam – nav sava kabineta, tādēļ sadarbība starp kolēģiem notiek ik brīdi. Ieguvumi ir vērojami jau uzreiz – notiek aktīvāka sadarbība un komunikācija starp kolēģiem un nodaļām, kā arī regulāra ikdienas komunikācijas apmaiņa. Tā rezultātā vairs nav tik bieži jāorganizē speciālas sapulces, jāsauc kolēģi uz sarunām kabinetā, bet, blakus sēžot, var apmainīties viedokļiem – komunikācija notiek raiti, un nav nekādu pārrāvumu, uzlabojas darbinieku iesaiste. Šis modelis ir piemērojams arī citām valsts pārvaldes iestādēm. Pēc mūsu domām, šis ir arī labs veids, kā piesaistīt jaunus darbiniekus, kuriem ir svarīgi, kādā vidē viņi strādā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) mediķu maksas izsaukums turpmāk izmaksās 71,62 eiro līdzšinējo 62,20 eiro vietā.

To nosaka valdībā atbilstoši šā brīža faktiskajām izmaksām apstiprinātais jaunais NMPD maksas pakalpojumu cenrādis.

kas pamatā attiecas uz iestādēm un uzņēmumiem, kuriem noteiktās situācijās nepieciešams piesaistīt dienesta medicīniskos resursus.

NMPD uzsver - cenrādis neattiecas uz dienesta pamatfunkciju sniegt iedzīvotājiem neatliekamo medicīnisko palīdzību veselībai un dzīvībai kritiskās situācijās.

Arī turpmāk izsaukumi pie pacientiem, kuriem ir nopietnas veselības problēmas un ir apdraudēta cilvēka dzīvība, ir bez maksas.

Maksas pakalpojumu cenrādis pamatā attiecas uz iestādēm un uzņēmumiem, kuriem noteiktās situācijās nepieciešams piesaistīt dienesta medicīniskos resursus. Maksas pakalpojumi, ko NMPD sniedz iestādēm un uzņēmumiem, ir, piemēram, mediķu dežūras publiskajos pasākumos (koncertos, sporta sacensībās u.c.), plānveida medicīniskā transportēšana, pirmās palīdzības pasniedzēju apmācības u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Tiesa noraidījusi Olainfarm akciju apķīlāšanu un balsstiesību izmantošanas liegumu

LETA, 04.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pilnībā noraidījusi Čehijas kompānijas "Black Duck Invest" pieteikumu pret zāļu ražotāja AS "Olainfarm" lielāko akcionāru SIA "Olmafarm" par prasības nodrošināšanu pirms prasības celšanas, liecina tiesas lēmums.

Čehijas kompānija bija lūgusi tiesu apķīlāt "Olmafarm" piederošās 42,5% "Olainfarm" akcijas, kā arī aizliegt "Olmafarm" izmantot uzņēmumam piederošo "Olainfarm" akciju balsstiesības.

Tāpat noraidīts "Black Duck Invest" lūgums piemērot "Olmafarm" aizliegumu pieņemt lēmumus par "Olainfarm" pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu, peļņas sadali, likvidāciju vai reorganizāciju, pieņemt lēmumus par grozījumu izdarīšanu "Olainfarm" statūtos par pārvaldes institūciju kompetences un lēmumu pieņemšanas kārtības maiņu, kā arī "Olainfarm" padomes locekļu atsaukšanu un/vai ievēlēšanu.

Pieteikumā tiesai "Black Duck Invest" norādīja, ka 2021.gada 27.aprīlī parakstīts līgums par "Olmafarm" piederošo "Olainfarm" akciju pārdošanu Čehijas investoriem, un, Čehijas uzņēmuma ieskatā, šis līgums ir likumīgs un spēkā esošs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Olainfarm padomes locekļi un Čehijas uzņēmēji plānoja iegūt kontroli pār vairāk nekā 50% akciju

LETA, 09.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zāļu ražotājas AS "Olainfarm" padomes locekļi Haralds Velmers un Kārlis Krastiņš un vairākas citas personas ar vairāku Čehijas un Kipras uzņēmumu ķēdes starpniecību, iespējams, bija plānojuši iegūt kontroli pār vairāk nekā 50% "Olainfarm" akciju, liecina aģentūras LETA rīcībā esošie marta vidū sastādītie līgumu projekti.

LETA rīcībā nonākušie Akcionāru līguma un Aizdevuma finansējuma līguma projekti, kuri datēti ar 2021.gada 15.martu, liecina, ka vairākas personas - visticamāk, Čehijas pilsoņi Vojtehs Kačena un Tibors Bokors, bijusī "Olainfarm" lielākā akcionāra "Olmafarm" valdes locekle Milana Beļeviča, Krastiņš, Velmers, un, iespējams, citas personas, bija sākuši darbības, kas vērstas uz kontroles pārņemšanu pār "Olainfarm".

Krastiņš aģentūrai LETA atzina, ka piedalījies sarunās ar dažādiem investoriem, taču neviens no šiem piedāvājumiem nav rezultējies ar kādu līgumu vai darījumu.

Viņš pastāstīja, ka pēdējo divu gadu laikā investoriem bija zināms, ka bijušā "Olainfarm" īpašnieka, nelaiķa Valērija Maligina mantinieces Irina Maligina, Nika Saveļjeva un Anna Emīlija Maligina vēlas pārdot sev piederošās akcijas, tāpēc pie Krastiņa vērsušies daudzu investoru pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru