Jaunākais izdevums

Valsts prezidenta kanceleja šodien saņēmusi otreizējās caurlūkošanas lūgumu grozījumiem no viena no AS Latvijas Gāze (LG) mazākuma akcionāra, DB informēja Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa padomnieks Gusts Kikusts.

Viņš sacīja, ka iesniegums tiks vērtēts. Prezidenta kanceleja neatklāj iesnieguma autorus.

Jau ziņots, ka LG plānoja lūgt Vējonim 11.februārī, Saeimā pieņemtos grozījumus Enerģētikas likumā, kas paredz gāzes tirgus atvēršanas un LG sadalīšanas nosacījumus.

LG valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis informēja, ka uzņēmums vērsīsies pie prezidenta, bet par konkrētu rīcību tiks runāts nākamnedēļ plānotajā LG valdes sēdē.

Likuma grozījumi paredz, ka uzņēmumam Latvijas Gāze līdz 2017.gada 3.aprīlim ir jānodala gāzes pārvade un uzglabāšana no sadales un tirdzniecības, izveidojot divus uzņēmumus. Savukārt līdz 2017.gada 31.decembrim vienotajam dabasgāzes pārvades un uzglābšanas uzņēmumam (sistēmas operatoram) būs jābūt juridiski neatkarīgam no dabasgāzes apgādes komersantiem, kas nodarbojas ar gāzes tirdzniecību un sadali.

Kalvītis jau iepriekš ir paudis, ka nosakot tik īsus termiņus, valsts vēlas aplaupīt LG akcionārus. Tāpat LG vadītājs norādīja - lai sāktu uzņēmuma reorganizāciju, ir nepieciešama vairākuma akcionāru piekrišana. «Manuprāt, nepieciešama absolūtā vairākuma piekrišana un ar 51% balsu nepietiks,» teica Kalvītis.

LG uzskata, ka, ņemot vērā Enerģētikas likuma neatbilstību noslēgtajiem privatizācijas līgumiem, uzņēmumam pastāv iespēja vērsties gan Satversmes tiesā, gan Stokholmas Arbitrāžā. Tāpat uzliktie pārvades un uzglabāšanas operatora pārdošanas termiņi ir nesamērīgi īsi un var radīt zaudējumus akcionāriem.

LG vadītājs iepriekš neizslēdza iespēju tiesāties ar valsti par likumā ietvertajām normām.

Patlaban lielākais Latvijas Gāzes akcionārs, kam pieder 34% akciju, ir Krievijas kompānija Gazprom, Marguerite Fund pieder 28,97% akciju, Uniper Ruhrgas International GmbH - 18,26%, SIA Itera Latvija - 16%, bet 2,8% akciju pieder mazajiem akcionāriem. LG kopējais akciju un kopējais balsstiesīgo akciju skaits ir 39 900 000.

Tāpat vēstīts, ka Kalvītis sarunā ar DB draudēja Latvijas valstij ar starptautisku arbitrāžu, ja LG radīsies zaudējumi no pieņemtā likuma par gāzes tirgus atvēršanu un LG sadalīšanu. “Ja mūsu kompānijai būs zaudējumi, tad vērsīsimies starptautiskā arbitrāžā, piemēram, Stokholmas starptautiskajā šķīrējtiesā,» draudus pauda LG priekšnieks.

Savukārt Tieslietu ministrija (TM) sola palīdzēt Ekonomikas ministrijai ar visiem tās pieejamiem resursiem starptautiskas arbitrāžas procesa gadījumā, Db.lv norādīja tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs.

Jau rakstīts, ka tiesiskās paļāvības principa pārkāpumu dēļ AS Latvijas Gāze ir labas izredzes pret Latvijas valsti starptautiskajās tiesās, DB norādīja aptaujātie juristi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Dabasgāzes tirgus uz jauna laikmeta sliekšņa

Jeļena Šaldajeva, 23.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropā vienlaicīgi tiek īstenoti vairāki enerģētiskie projekti, kas visai strauji pārveido gāzes tirgu.

Starpvalstu enerģētisko savienojumu izveidošana panāk agrāk izolēto valstu integrēšanu Eiropas vienotajā gāzes tirgū. Savukārt trešo valstu kompānijas paplašina savu infrastruktūru, lai noturētu savas līderu pozīcijas. DB noskaidro, kāda pašlaik ir Eiropas un pasaules dabasgāzes tirgu kopējā aina.

Prognozē deficītu

Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) prognozē, ka dabasgāzes ieguve Eiropas Savienībā (ES) ap 2040.gadu būs sarukusi par pusi. ES eksperti uzskata, ka prognozējamais dabasgāzes deficīta apjoms varētu sasniegt 120 miljardu kubikmetru, kas vēl vairāk palielinātu ES atkarību no dabasgāzes importa.

Prognozes par Eiropas gāzes tirgus attīstības nākotni pārtop arī skaitļos. Eiropas Komisijas (EK) 2019.gada pirmā ceturkšņa atskaite par Eiropas gāzes tirgu atklāj visai straujas pārmaiņas, salīdzinot ar tirgus dinamiku 2018.gada pirmajā ceturksnī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Kalvītis: Vienīgā iespēja, kā pazemināt energoresursu cenas, ir palielināt patēriņu

Dienas Bizness, 21.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Problēma ir tajā, ka mūsu ekonomikas izmērs ir sarucis un energoresursu patēriņš ir samazinājies, tāpēc mums ir ļoti dārgi uzturēt nepieciešamo infrastruktūru. Tas tiešā veidā atsaucās uz cenām, jo pārvades tarifi – gan elektrībai, gan gāzei – pie maza patēriņa ir ļoti augsti. Vienīgā iespēja, kā pazemināt cenas, ir palielināt patēriņu,» intervijā laikrakstam Diena saka jaunieceltais a/s latvijas gāze valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Fragments no intervijas

Drīzumā Latvijā gaidāma gāzes tirgus liberalizācija. Kādas konkrēti pārmaiņas tā nesīs?

Gāzes tirgus liberalizācija neizbēgami mainīs situāciju tirgū. Atcerēsimies, kā tika realizēta elektrības tirgus liberalizācija, – bija daudz pārpratumu un tehnisku problēmu, un iedzīvotāji jutās satriekti par to, ka viņiem tika solīts – elektrība pēc tirgus atvēršanas kļūs lētāka –, bet elektrība kļuva krietni dārgāka. Zinot bēdīgo pieredzi ar elektrības tirgus atvēršanu, mani bažīgu dara izmaiņas, kas var notikt gāzes tirgus liberalizācijas gaitā un rezultātā. Domāju, ka būs grūti ievērot pilnīgi visu iesaistīto intereses.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kalvītis: Dabasgāze savu vietu Latvijā saglabās

Sandris Točs, speciāli DB, 24.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielu alternatīvu enerģijas avotu radīšana, protams, varētu samazināt gāzes patēriņu, bet tuvākajā nākotnē lielas izmaiņas nav paredzamas

Tā intervijā saka a/s Latvijas gāze valdes priekšsēdētājs, ekspremjers Aigars Kalvītis.

Kādi būs galvenie izaicinājumi Latvijas gāzes valdes priekšsēdētāja amatā?

Šobrīd galvenais no akcionāru puses izvirzītais uzdevums ir pēc iespējas maksimāli sekmīgi veikt gāzes tirgus liberalizāciju. Īstenot Eiropas Savienības (ES) trešās enerģētikas paketes direktīvu ieviešanu, lai sadalītu Latvijas gāzi atbilstoši jaunajiem tirgus principiem. Tas ir galvenais uzdevums, kas būs jāveic nākamajos trijos četros gados. Un jāsaka, ka tas būs ļoti sarežģīts. Pirmkārt, nevienam nav pieredzes šajā jautājumā. Otrkārt, tas nesīs milzīgas izmaiņas tirgus attiecībās gan starp lielajiem patērētājiem un piegādātājiem, gan arī mājsaimniecībām. Tām, iespējams, mazākā mērā, jo šajā segmentā varētu būt vairāki piedāvājumi un vairāki piegādātāji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ekspresintervija: Gāzes iegādes alternatīvas ir pieejamas

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 09.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Galvenais, lai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) pieņemtajos noteikumos nebūtu zemūdens akmeņu, kas lielajiem dabasgāzes patērētājiem liegtu reālu pieeju Latvijas dabasgāzes sistēmai

To ekspresintervijā DB uzsver a/s Latvenergo valdes loceklis un ražošanas direktors Māris Kuņickis.

Šī gada 10. septembrī SPRK būtu jāpieņem noteikumi par trešo pušu pieeju Latvijas dabasgāzes sistēmai. Kāpēc jums šie noteikumi ir svarīgi?

Interese par trešās puses pieeju Latvijas dabasgāzes sistēmai ir ļoti augsta. Pirmajā šo noteikumu projektā redzējām, ka Latvijā nav paredzēts tā sauktais exit point (izejas punkts, kur ir iespējams saņemt dabasgāzi), bet gan tikai uz Latvijas–Lietuvas un Latvijas–Igaunijas robežas. Tā rezultātā Latvijā būtu iespējams tikai dabasgāzes tranzīts. Pēdējā noteikumu versijā parādījās arī exit point Latvijā, tomēr bija uzlikti papildu ierobežojumi, ka šis izejas punkts darbojas tikai tad, ja ir pieņemti gāzes lietošanas noteikumi, kas vēl nav pieņemti. Tas praktiski nozīmēja, ka, pat pieņemot šos trešās puses pieejas noteikumus, Latvijas lietotājiem praktiski nebūtu trešās puses pieejas pie dabasgāzes tīkliem. A/s Latvenergo un Ekonomikas ministrija norādīja, ka šie ir tikai tehniskie noteikumi, kā mēs varam tikt klāt pie dabasgāzes infrastruktūras un to izmantot. Savukārt dabasgāzes lietošanas noteikumi paredz to, ja šeit faktiski darbojas brīvais tirgus, kādā veidā tas funkcionē. Tās ir divas nesaistītas lietas, ko nevajadzētu jaukt kopā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pat pieaugot atjaunojamo energoresursu īpatsvaram Latvijas enerģijas gala patēriņā, gāzes infrastruktūra saglabās savu nozīmīgumu, jo to būs iespējams pielāgot jaunajām vajadzībām.

To intervijā DB norāda AS Gaso Ekspluatācijas un tehnisko risinājumu departamenta direktors Ilmārs Bode. Viņš stāsta, ka, ja biometāns atbilst tām kvalitātes prasībām, kas pašlaik noteiktas dabasgāzei, gan Gaso, gan AS Conexus Baltic Grid esošo infrastruktūru šī resursa transportēšanai varētu pielāgot diezgan ātri. Praktiski tas ir izdarāms jau tagad, šobrīd jāsakārto vien daži normatīvie akti, kā arī jautājumi, kas saistās sertificēšanu un biometāna ievadīšanu sadales un pārvades sistēmā, skaidro I.Bode.

Kādā stāvoklī šobrīd ir gāzes vadi un kopējā gāzes infrastruktūra?

Gāzes saimniecība pati par sevi vēsturiski ir bijusi ļoti labā stāvoklī, arī šobrīd tās stāvoklis ir labs. Tas skaidrojams ar to, ka gāzes infrastruktūra vienmēr ir bijusi pakļauta valsts izstrādātajiem standartiem, kas nosaka tehniskās apkalpošanas periodus un precīzas darbības, kas ir jāveic, to uzturot. Līdzīgi standarti un regulējumi pastāvēja arī Padomju laikos, kas nozīmē, ka gāzes saimniecība mūsu valstī ir viena no sakārtotākajām jomām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Par 9,7 miljoniem eiro uzlabos Latvijas-Lietuvas gāzes vada starpsavienojuma jaudu

Zane Atlāce - Bistere, 27.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas Inovācijas un tīklu izpildaģentūra parakstījusi līgumu ar Latvijas dabasgāzes uzglabāšanas un pārvades sistēmas operatoru "Conexus Baltic Grid" (Conexus) un Lietuvas dabasgāzes pārvades sistēmas operatoru Amber Grid par būvniecības darbu finansēšanu Latvijas-Lietuvas gāzes vada starpsavienojuma jaudas palielināšanas projektam.

Kopējās projekta investīcijas sasniedz 9,7 miljonus eiro, no kuriem 5,5 miljoni eiro tiks novirzīti Latvijas pusei.

Eiropas Komisija Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) ietvaros piešķirs ES atbalstu Latvijas-Lietuvas gāzes vada starpsavienojuma jaudas palielināšanai. Atbalsts veidos 50% no projekta realizācijas izmaksām.

Līdz ar pārvades jaudu palielināšanu starp Latviju un Lietuvu, tirgū tiks veicināta piekļuve Klaipēdas sašķidrinātās gāzes terminālim, Latvijas Inčukalna pazemes gāzes krātuvei un Polijas-Lietuvas gāzes starpsavienojumam, kura darbību plānots uzsākt 2022. gadā.

Paredzēts, ka Latvijas-Lietuvas starpsavienojuma jaudas palielināšanas projekta būvniecības darbi tiks pabeigti 2023. gada beigās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Latvenergo atkārtoti nosūtījusi oficiālu vēstuli AS Latvijas Gāze (LG) ar lūgumu piekļūt gāzes infrastruktūrai, aģentūru LETA informēja Latvenergo pārstāvis Andris Siksnis.

Siksnis stāstīja, ka Latvenergo ir atsākusi sarunas ar Lietuvas gāzes tirgotāju Litgas par gāzes piegādi energokompānijai, lūdzot atjaunot pērn izteikto piedāvājumu.

Latvenergo arī vērsusies LG ar lūgumu atļaut piekļūt gāzes koncerna infrastruktūrai. Tiesa, LG valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis aģentūrai LETA atzina, ka gāzes koncerns šo lūgumu noraidīs.

Savukārt Siksnis norādīja, ka pagaidām LG atteikums nav saņemts, bet, kad tāds tiks saņemts, Latvenergo iepazīsies ar LG atbildi un lems, kā racionāli panākt iespēju izmantot gāzes transporta sistēmu papildu gāzes apjoma iegādei no Lietuvas.

Latvenergo arī apsver iespēju vērsties ar iesniegumu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK), lūdzot skaidrot piekļuves normatīvos aktus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Inflācijas sekas cilvēku un kompāniju maciņos

Māris Ķirsons, 28.09.2021

Austrumsomijas Universitātes asociētais profesors un konsultāciju uzņēmuma Balesene OU rīkotājdirektors Andrejs Belijs.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gāzes cenu pieauguma rezultātu uzņēmumi un cilvēki ieraudzīs ne tikai rēķinos par elektrību un gāzi, bet arī siltumenerģiju un galu galā arī visu preču un pakalpojumu cenās.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Austrumsomijas Universitātes asociētais profesors un konsultāciju uzņēmuma Balesene OU rīkotājdirektors Andrejs Belijs. Viņš arī uzsver, ka enerģētiku, tostarp siltumapgādi, būtiski ietekmēs ES Zaļais kurss, kas vērsts uz klimata neitralitātes sasniegšanu, tāpēc visiem tautsaimniecības sektoriem būs jāsamazina CO2 izmeši. Par to tiks diskutēts SIA Izdevniecība Dienas bizness kopā ar SIA Gren Latvija, AS Gaso un AS Latvijas Gāze rīkotajā ikgadējā nozares konferencē Siltumapgāde 2021: mērķtiecīgai klimata mērķu sasniegšanai Latvijas pilsētās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

99% dabasgāzes lietotāju pēc tirgus atvēršanas turpinās pirkt gāzi no AS Latvijas Gāze

Dienas Bizness, 15.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017.gada 3.aprīlī ir atvērts Latvijas dabasgāzes tirgus. Līdz šā gada 15.jūnijam gāzes lietotāji, kuri ir juridiskās personas, varēja pieņemt lēmumu par gāzes tirgotāja izvēli brīvajā tirgū.

Latvijas Gāze valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis norāda: «Latvijas Gāzei ir vairāk nekā 440 000 klientu. Tāpēc tas, ka daži klienti ir izvēlējušies alternatīvus tirgotājus, kā jūs saprotat, nekādi neietekmē Latvijas Gāzes saimniecisko darbību. 99% gāzes lietotāju turpinās pirkt gāzi no Latvijas Gāzes.»

AS Latvijas Gāze par nekorektu un neprecīzu uzskata publiskajā telpā izplatīto informāciju par citu gāzes tirgotāju panākumiem klientu pārvilināšanā. A.Kalvītis uzsver: «Neskatoties uz citu gāzes tirgotāju pieliktajām pūlēm un ieguldītajiem resursiem, kā arī klientu bāzi no elektroenerģijas tirgošanas, plašsaziņas līdzekļos pieminēto gāzes patērētāju, kas izvēlējušies citu gāzes tirgotāju, pasūtītie gāzes apjomi veido tikai 3-4% no Latvijas gāzes tirgus. Turklāt, pēc manā rīcībā esošās informācijas, nevienam no gāzes tirgošanas starpniekiem, kuri piedāvā klientiem gāzi piegādāt arī ziemas mēnešos, nav ilgtermiņa līgumu ar gāzes ražotājiem, kā arī pietiekamu gāzes krājumu Inčukalna gāzes krātuvē, lai solīto gāzi nodrošinātu. Jau šobrīd vairāki gāzes tirgotāji ved sarunas ar Latvijas Gāzi par klientiem sasolītās, bet neesošās gāzes pirkšanu no mums. Tādēļ aicinu visus klientus pirms izvēles izdarīšanas par gāzes tirgotāju rūpīgi izvērtēt, kā izvēlētais gāzes tirgotājs nodrošinās gāzapgādes stabilitāti ziemas mēnešos.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

DB klubs: Latvijas gāzei trīs «frontes līnijas» ar valsti

Līva Melbārzde, 21.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Voluntāra vēlme, lai Latvijas patērētāji iegādātos dabasgāzi no Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināļa, ir nacionālo interešu pārkāpums,»

To DB Uzņēmēju klubā sacīja a/s Latvijas gāze valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis. Viņš skaidroja, ka gāze no Lietuvas Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināļa Latvijā neesot alternatīva tai gāzei, ko tirgo a/s Latvijas gāze. Lietuvā tika izdots likums, ka turienes patērētājiem obligāti no Klaipēdas termināļa jāiepērk vismaz 25%, neatkarīgi no tā, cik šī gāze maksā. Šobrīd tas ir konvertējies obligātā komponentē, ko maksā visi Lietuvas patērētāji. Ja gāze no Klaipēdas termināļa tiktu pumpēta uz Latviju, tad šīs izmaksas tiktu iekļautas arī Latvijas gāzes infrastruktūras tarifos. «Tas būtu Latvijas nacionālo interešu pārkāpums, nemaz nerunājot par to, ka Klaipēdas gāzes terminālis arī tīri tehniski nevarētu nodrošināt Latvijai nepieciešamo gāzes apjomu,» skaidroja A. Kalvītis. Atšķirība starp Latvijas un Lietuvas gāzes cenu, pēc viņa vārdiem, ir diezgan liela, jo Lietuvā gāzes cena tiekot aprēķināta pēc sešu mēnešu naftas produktu cenas formulas, kamēr Latvijā to aprēķina pēc deviņu mēnešu formulas. Tāpēc, atbilstoši naftas produktu cenu tendencēm, Lietuvā gāze šobrīd esot par 10–20 eiro/1000 m3 lētāka nekā Latvijā, taču, ja gāze no Lietuvas būtu jātransportē līdz Latvijai, tad cenu starpība izlīdzinātos. Savukārt nākotnē, ņemot vērā tendences naftas produktu tirgū, Latvijas gāzes cenas aprēķina formula atkal būšot izdevīgāka nekā Lietuvā. Runājot par Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināli, no tā gāzes cena esot par 100 ASV dolāriem par 1000 m3 lielāka, nekā Latvijas gāzes tirgotā, uzsvēra A. Kalvītis. Uz jautājumu, vai a/s Latvenergo izteiktā vēlme iegādāties gāzi no Klaipēdas būtu jāvērtē kā dārgāka energoresursa izvēle, A. Kalvītis norādīja, ka tā, viņaprāt, esot Ekonomikas ministrijas uzsākta politiskā spēle, kuras motīvi viņam šobrīd neesot skaidri.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ašeradens var aizlaist arī gāzi

Sandris Točs, speciāli DB, 13.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējams, kļūda bija Arvila Ašeradena palikšana Ekonomikas ministra amatā. Neizskatās, ka viņam būtu kāds plāns, lai stratēģiski atrisinātu elektrības OIK jautājumu. Tikmēr valsts politikas trūkums enerģētikā draud arī ar dabasgāzes cenu nepamatotu sadārdzināšanos un iespējamu enerģētisko krīzi nākamā gada ziemā.

Mums ļoti paveicās, ka šogad bija tik maiga ziema. Sals tuvu mīnus divdesmit grādiem bija tikai vienu nedēļu, un jau tad ar tobrīd iesūknēto gāzes daudzumu Inčukalna pazemes gāzes krātuve strādāja maksimālā režīmā. Vēl pāris aukstu dienu un vajadzētu ierobežot gāzes padevi Latvijas iedzīvotājiem.

Pierādījās, ka aukstā laikā Krievija tikai pa cauruļvadu tehniski nevar piegādāt dabasgāzi ne tikai Latvijas, Igaunijas un Lietuvas klientiem, bet tai pašai ir nepieciešamas Inčukalna jaudas, lai apgādātu savus klientus reģionā, kas tradicionāli ir apgādāti no mūsu gāzes krātuves. Šī gada aukstajās dienās Krievija lūdza, lai Latvija ieslēdz reverso plūsmu un apgādā to ar gāzi. Aukstajā nedēļā Inčukalns, kā tas ir bijis vienmēr arī pagātnē, nodrošināja gāzes piegādes uz četrām valstīm – Latviju, Lietuvu, Igauniju un Krieviju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Papildināts - Regulators brīdina Latvijas Gāzi par liegumu Latvenergo piekļūt gāzes infrastruktūrai

LETA, 21.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) šodien izteica brīdinājumu AS Latvijas Gāze (LG) par tās rīcību, liedzot AS Latvenergo piekļuvi gāzes infrastruktūrai, lai energokompānija varētu iegādāties gāzi no Lietuvas.

SPRK padomes priekšsēdētājs Rolands Irklis žurnālistiem skaidroja, ka regulatora izteiktais brīdinājums LG nozīmē, ka gāzes koncernam ir jāievēro Enerģētikas likumā un normatīvajos aktos noteiktais par trešo pušu piekļuvi gāzes infrastruktūrai.

«Enerģētikas likums paredz trešo pušu piekļuvi ne tikai gāzes tranzīta plūsmām, bet arī to, ka visiem sistēmas lietotājiem ir vienlīdzīgas tiesības piekļūt dabasgāzes infrastruktūrai. LG nav tiesību liegt šīs tiesības īstenot. Tiesa, likums paredz gadījumus, ka LG var liegt piekļuvi. Ja LG kādam komersantam atsaka piekļuvi, par to ir jābrīdina SPRK un lēmums jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju. LG vēl nav vērsusies regulatorā ar atteikumu, kā arī LG nav atteikusi Latvenergo piekļuvi gāzes infrastruktūrai. Tomēr LG nav ievērojusi procedūras, saskaņā ar kurām šāds atteikums ir dodams,» skaidroja SPRK vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Lietuvas gāzes tirgotāji: Inčukalna gāzes krātuves tarifu paaugstināšana padarītu to nepievilcīgu

LETA, 31.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Šobrīd gāzes uzglabāšanas tarifs ir aptuveni 1,5 eiro par megavatstundu, bet to iecerēts palielināt līdz 2,3 eiro par megavatstundu.

Latvijas dabasgāzes pārvades sistēmas operatoram AS Conexus Baltic Grid (Conexus) paaugstinot Inčukalna pazemes gāzes krātuves izmantošanas tarifus, tā varētu vairs nebūt pievilcīga ārvalstu klientiem, aģentūrai BNS atzina gāzes tirgotāji Lietuvā.

«Conexus plāno palielināt tarifus par 50-60% atkarībā no produkta, bet mēs uzskatām, ka tāds palielinājums ir nepamatots un samazinātu krātuves pievilcību. Jūtam, ka cenu veidošanas politika un izsoles ir labvēlīgākas vietējiem piegādātājiem. Lai gan tarifu paaugstināšana attiektos uz visiem, tomēr Igaunijas vai Lietuvas uzņēmumiem vēl jāpieskaita transporta izmaksas, un tas samazinās to konkurētspēju,» ziņu aģentūrai BNS sacīja Lietuvas valsts gāzes tirdzniecības kompānijas Lietuvos duju tiekimas (LDT) ģenerāldirektors Mants Mikalajūns. LDT daļu gāzes glabā Inčukalnā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Jau saredz milzīgus ieguvumus Latvijai no dabasgāzes tirgus liberalizēšanas

LETA, 14.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau redzam milzīgus ieguvumus Latvijai no dabasgāzes tirgus liberalizēšanas, intervijā aģentūrai LETA pauda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

«Lai arī vēl ir pāragri sniegt galīgo novērtējumu, jo ir neskaidra situācija ar [dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora] Conexus Baltic Grid akcijām, kopumā valdības lēmums attiecībā uz gāzes tirgus liberalizāciju ir bijis ļoti labs. Jau redzam milzīgus ieguvumus Latvijai. Pirmais - tirgus liberalizējas ļoti strauji, šobrīd ir reģistrēti 27 (13.jūlijā jau 29 - red.) potenciālie dabasgāzes tirgotāji, kas liecina, ka tirgus aktivitāte ir ārkārtīgi augsta. Protams, nelolosim ilūzijas, ka te būs 27 tirgus dalībnieku aktīva darbība, katrs darbosies savā nišā, bet kopumā aktivitāte ir liela. Ekonomikas ministrijai nekad nav bijis uzdots tik daudz jautājumu, kā darīt vienu vai otru lietu. Tirgus sāk strādāt un ir jāļauj tam pielāgoties,» klāstīja Ašeradens.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) šodien nolēma ierosināt administratīvo lietu pret AS Latvijas Gāze (LG).

SPRK informēja, ka šā gada 11.janvārī LG saņēma AS Latvenergo vēstuli, kurā Latvenergo izteica lūgumu LG nodrošināt dabasgāzes pārvades un sadales sistēmas lietošanas pakalpojumu Rīgas otrajai termoelektrocentrālei (TEC2). 29.janvārī arī SPRK lūdza LG nodrošināt Latvenergo pieeju attiecīgajām dabasgāzes sistēmām vai atteikuma gadījumā pamatot - kāpēc atteikts.

Savukārt 2.martā SPRK un Latvenergo saņēma LG vēstuli, kurā gāzes koncerns norāda, ka, ja gadījumā šogad pieņemtie grozījumi Enerģētikas likumā paredz gāzes tirgus atvēršanu pirms 2017.gada aprīļa, tiek pārkāpti LG izsniegtajā dabasgāzes tirdzniecības licencē noteiktie principi. SPRK ieskatā, LG vēstule būtībā ir atteikums Latvenergo lūgumam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ašeradens: Latvijai jāiegādājas vairāk nekā 50% nodalītā Latvijas Gāzes uzņēmuma akciju

LETA, 08.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai būtu jāiegādājas vairāk nekā 50% nodalītā AS Latvijas Gāze (LG) gāzes pārvades uzņēmuma akciju, uzskata ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Ašeradens Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē informēja, ka patlaban notiek LG bilanču sadale, domājot par to, kādi gāzes koncerna aktīvi nonāks uzņēmumā, kas nodarbosies ar gāzes pārvadi un uzglabāšanu, bet kādi aktīvi nonāks uzņēmumā, kas nodarbosies ar gāzes sadali un tirdzniecību.

Ministrs uzsvēra, ka valsts neplāno iegādāties nodalītā gāzes sadales un tirdzniecības uzņēmuma daļas, toties tiekot spriests par valsts iesaisti gāzes pārvades un uzglabāšanas uzņēmumā.

Pastāv trīs varianti. Pirmkārt, valsts neiegādājas daļas nodalītajā LG uzņēmumā. Otrkārt, valsts iegādājas vairāk nekā 50% akciju nodalītajā LG uzņēmumā. Treškārt, valsts iegādājas minimālu kapitāldaļu skaitu, lai nodrošinātu pirmpirkuma tiesības. Patlaban Ekonomikas ministrija gatavo informatīvo ziņojumu par minēto situāciju, kā arī plānojam piesaistīt starptautisku konsultantu, kas minētos scenāriju izvērtēs. Vēlamais variants ir iegādāties vairāk nekā 50% uzņēmuma daļu, kā tas ir pārējās Baltijas valstīs. Taču, ja konsultants piedāvās citu risinājumu, tad Latvijai nebūs obligāti jāiegādājas 50% daļu nodalītajā LG uzņēmumā, informēja Ašeradens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Gazprom izsolē Baltijas valstu patērētājiem gāzi nopērk Lietuvas un Igaunijas uzņēmumi

LETA, 18.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas valsts dabasgāzes kompānijas Gazprom eksporta meitasuzņēmums Gazprom Eksport izsolē patērētājiem Baltijas valstīs pārdevis 420 miljonus kubikmetru dabasgāzes no izsolē piedāvātajiem 560 miljoniem kubikmetru, un gāzi iegādājušies Lietuvas un Igaunijas uzņēmumi.

Krievijas kompānijas paziņojumā teikts, ka 15.-17.martā izsolīti 80 piedāvājumi ar sešiem darījumu partneriem. Pircēju vidū ir Igaunijas kompānija Eesti Gaas, kā arī Lietuvas kompānijas Lietuvos energija, Haupas un Achema.

Gāzes piegādes notiks šā gada otrajā-ceturtajā ceturksnī uz Kotlovkas gāzes sadales staciju, kas atrodas uz Baltkrievijas un Lietuvas robežas. 20 piedāvājumu, no kuriem katrā ir 57,7 tūkstoši kubikmetru gāzes dienā, tika izsolīti šā gada otrajam ceturksnim, vēl 20 piedāvājumu ir trešajam ceturksnim un 50 piedāvājumu - ceturtajam ceturksnim (apmēram 265 miljoni kubikmetru gāzes). Turklāt izsoles dalībniekiem tika piedāvāti 16 piedāvājumi, katrs 5,251 miljona kubikmetru apmērā, gāzes piegādēm uz Inčukalna gāzes glabātuvi Latvijā. Šiem dalībniekiem ir jābūt līgumam ar "Latvijas Gāzi" par gāzes glabāšanu Inčukalnā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Latvijas Gāze (LG) plāno Satversmes tiesā apstrīdēt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) pērn septembrī pieņemtos gāzes infrastruktūras lietošanas noteikumus, kas paredz gāzes piegādes no alternatīviem avotiem. Savukārt Ekonomikas ministrija (EM) plāno sakārtot problemātisko regulējumu.

Augstākā tiesa (AT) šomēnes atcēla lēmumu par pagaidu aizsardzību lietā, kura ierosināta pēc LG pieteikuma par SPRK 10.septembrī pieņemtajiem dabasgāzes infrastruktūras lietošanas noteikumiem, kas ļauj Latvijas lietotājiem gāzi piegādāt no alternatīviem avotiem. Ņemot vērā SPRK noteikumus, AS Latvenergo bija plānojusi eksperimentālā kārtā no Lietuvas gāzes kompānijas Litgas iegādāties gāzi miljona kubikmetru apmērā, taču LG šo lūgumu noraidīja.

LG pārstāvis Vinsents Makaris aģentūrai LETA skaidroja, ka AT nav vērtējusi strīdus jautājumu pēc būtības, bet gan konstatēja, ka jautājums nebija jāskata Administratīvajā tiesā.

«Neskatoties uz to, ir tomēr vērts novērtēt, ko tad Administratīvā tiesa teica pēc būtības, - LG ir ekskluzīvas gāzes apgādes tiesības Latvijā līdz privatizācijas līgumu beigām. Šajā ziņā jau nekas nav mainījies, un mums ir spēkā šie līgumi, kā arī Enerģētikas likums neparedz citus gāzes apgādes dalībniekus Latvijā līdz privatizācijas līgumu beigām,» atzina Makaris.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Dabasgāzes tirgus atvēršana lietotājiem nav nākusi par labu

Armanda Vilciņa, 03.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Novembrī Latvijas patērētāji maksās par gāzi vairāk nekā jebkad agrāk; ja ziema būs silta, ir cerība, ka gāze varētu maksāt zem 70 eiro par megavatstundu (EUR/MWh).

To intervijā DB norāda AS Latvijas Gāze Tirdzniecības departamenta vadītājs Egīls Lapsalis. Viņš skaidro, ka šobrīd mēs esam nonākuši situācijā, kurā ar vietējiem procesiem nekādā veidā nevaram ietekmēt gāzes cenu. Pirms tirgus atvēršanas mums šāda iespēja bija, taču pašlaik cena ir piesaistīta biržas indeksam, kā rezultātā mēs esam spiesti maksāt tikpat, cik visi pārējie, teic E. Lapsalis, piebilstot, ka tik mazam tirgum kā Latvija gāzes tirgus atvēršana nav nākusi par labu.

Energoresursu cenu kāpums pēdējā laikā ir viena no visvairāk apspriestajām tēmām. Īsumā – kas ir galvenie iemesli, kāpēc šobrīd par resursiem maksājam dārgāk?

Šobrīd Eiropā ir liels gāzes deficīts, un tam ir vairāki iemesli. Pirmkārt, ja salīdzina ar pagājušo gadu, par aptuveni 20 miljardiem kubikmetru ir samazinājusies gāzes ieguve Eiropā. Otrkārt, šā gada pavasarī Eiropā aptuveni mēnesi vēlāk beidzās gāzes izņemšana no krātuvēm un attiecīgi par mēnesi vēlāk sākās arī gāzes iesūknēšana, kā rezultātā kopējais krājumu apjoms Eiropas pazemes gāzes krātuvēs samazinājās vēl par aptuveni astoņpadsmit miljardiem kubikmetru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Papildināta ar foto: Līdz 2022.gadam Inčukalna pazemes gāzes krātuvē jāinvestē 191 miljons eiro

LETA, 22.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 2022.gadam Inčukalna pazemes gāzes krātuvē ir jāinvestē 191 miljons eiro, pretējā gadījumā pazemināsies šīs krātuves tehniskās iespējas, šodien žurnālistiem sacīja Inčukalna pazemes gāzes krātuves (PGK) vadītājs Ivars Ščerbickis.

Pēc viņa teiktā, pasliktinoties tehniskajām iespējām, krātuvē vairs nevarēs dienā iesūknēt 12 miljonus kubikmetru gāzes, bet tikai aptuveni astoņus miljonus kubikmetru gāzes.

Tāpat arī nevarēšot dienā no krātuves izsūknēt 24 miljonus kubikmetru gāzes, kā tas ir iespējams patlaban, bet tikai 10-15 miljonus kubikmetru.

Ščerbickis skaidroja, ka nepieciešamās investīcijas aprēķinātas saskaņā ar 2011.gadā veikto zinātniski pētniecisko darbu, kurā analizēja Inčukalna pazemes gāzes krātuves virszemes tehnoloģiskā aprīkojuma tehnisko stāvokli. Lielākās investīcijas jeb 65 miljoni eiro paredzētas urbumu kapitālajam remontam, 36 miljoni eiro - esošā gāzes savākšanas punkta nr.3 rekonstrukcijai, 30 miljoni eiro - esošā gāzes savākšanas punkta nr.2 rekonstrukcijai un vēl 25 miljoni eiro paredzēti jauna gāzes savākšanas punkta būvniecībai. Jaunu cauruļvadu būvniecībai plānoti 5 miljoni eiro, papildu gāzes pārsūknēšanas agregātu uzstādīšanai - 10 miljoni eiro, bet gāzes pārsūknēšanas agregātu renovācijai - 7 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Kalvītis: Gāze kļūst dārgāka konkrētu notikumu ietekmē

Armanda Vilcāne, 09.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan aizvadītajā gadā dabasgāzes apgādes kompānijā Latvijas Gāze piedzīvotas dažādas pārmaiņas, uzņēmuma finanšu rādītāji bijuši stabili

Akciju sabiedrības Latvijas Gāze valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis DB atzīst, ka reorganizācija un gāzes tirgus atvēršana nav būtiski ietekmējusi uzņēmuma darbību un nekādi satricinājumi nav gaidāmi arī šogad.

Kā kopumā vērtējat konkurenci gāzes tirgū?

Šobrīd reģionā gāzes pārpalikuma nav. Ja būtu ļoti auksti klimatiskie apstākļi, es pat pieļauju, ka tās varētu pietrūkt. Pašlaik spiedienu uz tirgu no gāzes viedokļa nejūtam, bet, runājot nākotnes formā, par nopietnākajiem Latvijas Gāzes konkurentiem uzskatām tos, kuriem ir primārie gāzes piegādes līgumi – Lietuvos duju teikimas, LitGas, kas apsaimnieko Klaipēdas termināli, lielāko dabasgāzes patērētāju Baltijā Achema un Eesti Gaas. Tie ir nopietnākie konkurenti, jo viņiem ir primārie gāzes piegādes līgumi, kas nozīmē, ka viņiem ir produkts, ko tirgot. Visi pārējie, kas darbojas tirgū, ir starpnieki, kas šo gāzi nopērk no primārajiem gāzes īpašniekiem un tad par dārgāku cenu mēģina pārdot kādam citam. Starpnieku kompānijas ir jauns biznesa segments, kas attīstījies līdz ar tirgus atvēršanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

No 1. oktobra drīkst tirgot tikai tādus gāzes balonus, kuriem veikta tehniskā pārbaude

Dienas Bizness, 28.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šā gada 1. oktobra drīkst tirgot tikai tādus tā sauktos «vecos» sašķidrinātās naftas gāzes balonus, kuriem veikta ārējā, iekšējā un hidrauliskā pārbaude, atgādina Ekonomikas ministrija.

Ministrija aicina patērētājus iegādāties tikai pārbaudītus un drošus gāzes balonus uzticamās tirdzniecības vietās, neradot risku savai un apkārtējo cilvēku veselībai un dzīvībai. Gāzes balona marķējumā ir jāparādās tehnisko pārbaudi veikušās sašķidrinātās naftas gāzes balonu uzpildes stacijas identifikācijas zīmei. Šobrīd divi komersanti - SIA Latvijas Propāna gāze un SIA INTERGAZ - ir pauduši gatavību veikt gāzes balonu tehnisko pārbaudi, ko apstiprinās noteikta identifikācijas zīme.

SIA Latvijas Propāna gāze identifikācijas zīme būs nostiprināta zem gāzes balona ventiļa, savukārt SIA INTERGAZ marķējums tiks iespiests uz gāzes balona «pases».

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Lietuvas lielākais gāzes lietotājs Achema varētu pirkt sašķidrināto dabasgāzi no Statoil

LETA, 18.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas lielākais gāzes lietotājs - koncerna Achemos grupe pārvaldītais Jonavas mākslīgā mēslojuma ražošanas uzņēmums Achema - gatavojas pirkt sašķidrināto dabasgāzi no Norvēģijas koncerna Statoil, kas jau piegādā Lietuvai gāzi caur Klaipēdas termināli.

Kā liecina ziņu aģentūras BNS avotu informācija, abas kompānijas plāno janvāra beigās parakstīt gāzes piegādes līgumu uz vienu gadu, kas paredzētu, ka Achema šogad iegādājas 500 miljonus kubikmetru gāzes, maksājot par to zemāku maksu nekā valsts kontrolētā gāzes tirdzniecības kompānija Litgas.

Cenu starpība skaidrojama ar to, ka Achema gāzi pirks saskaņā ar īstermiņa vienošanos un faktiski tikai gada siltajā laikā, kad sašķidrinātās gāzes cenas ir viszemākās, savukārt Litgas nodrošina gāzi siltumenerģijas ražotājiem arī ziemā, kad cenas ir augstākas.

Achema preses sekretāre Janina Sabaite-Meļņikoviene aģentūrai BNS vispirms sacīja, ka nevar apstiprināt šo informāciju, bet vēlāk solīja to komentēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas Gāzes akcionāri atbalsta jaunas kompānijas izveidi, nododot tai pārvades un uzglabāšanas sistēmas aktīvus

LETA, 02.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Latvijas Gāze akcionāri šodien ārkārtas sapulcē atbalstīja uzņēmuma reorganizāciju, izveidojot jaunu kompāniju un nododot tai pārvades un uzglabāšanas sistēmas aktīvus.

Lēmums atbalstīts ar 99,98% no akcionāru sapulcē klātesošo balsīm. Savukārt 0,01% balsu bija pret, bet vēl 0,01% balsu netika nodots.

Sapulcē akcionāriem bija arī iespēja iztaujāt Latvijas Gāzes vadību, ko vairāki mazākuma akcionāri arī izmantoja.

Jautājumi bija saistīti ar Latvijas Gāzes sadalīšanas struktūru, īpašumtiesībām abos uzņēmumos, kompensācijas apmēru, ja akcionārs nevēlas būt par jaundibināmā uzņēmuma dalībnieku, kā arī tika taujāts pēc padoma, kā labāk rīkoties - balsot par vai pret.

Atsevišķi mazākuma akcionāri arī pauda kritiku par to, ka nav skaidrības par to, kāds kompensācijas apmērs pienāksies dalībniekiem, kuri nevēlas saglabāt akcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ar likumu noteiks Latvijas Gāzei pienākumu līdz 2017.gada aprīlim izveidot divus juridiski neatkarīgus uzņēmumus

LETA, 15.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 2017.gada 3.aprīlim vertikāli integrētajam uzņēmumam AS Latvijas Gāze ir pienākums izveidot divus juridiski neatkarīgus uzņēmumus - viens pildīs pārvades sistēmas operatora un uzglabāšanas sistēmas operatora pienākumus, otrs īstenos dabasgāzes sadales sistēmas operatora un tirgotāja funkcijas.

Šodien valdībā atbalstītajos grozījumos Enerģētikas likumā paredzēti divi galvenie termiņi pilnai pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora īpašumtiesību nodalīšanai.

Pirmais termiņš ir 2017.gada 3.aprīlis, kad jāizveido juridiski neatkarīga sabiedrība, kas nodrošina dabasgāzes pārvades sistēmas operatora un uzglabāšanas sistēmas operatora pakalpojumus un kuras īpašumā ir pārvades sistēmas aktīvi un kuras rīcībā ir Inčukalna pazemes gāzes krātuve (PGK).

Otrs termiņš ir 2017.gada 31.decembris, kad ir pilnībā jāpabeidz dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora īpašumtiesību nodalīšana, tas ir, jāpanāk situācija, kad pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators ir no Latvijas Gāzes neatkarīga kapitālsabiedrība, kuras īpašnieki ne tieši, ne netieši nav saistīti ar Latvijas Gāzi vai tās akcionāriem. Šāda prasība neattiecas uz finanšu institūcijām, kurām pieder akcijas vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatorā, kā arī energoapgādes komersantā, kurš nodarbojas ar dabasgāzes ražošanu vai tirdzniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru