Ekonomika

ASV centrālās bankas vadītājs: Ekonomikas atlabšana atkarīga no koronavīrusa iegrožošanas

LETA, 30.07.2020

Jaunākais izdevums

ASV ekonomikas atlabšana ir atkarīga no jaunā koronavīrusa izplatības ierobežošanas, trešdien paziņoja ASV centrālās bankas Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītājs Džeroms Pauels.

Tautsaimniecības perspektīvas "lielā mērā ir atkarīgas no tā, kādi būs mūsu panākumi vīrusa iegrožošanā", sacīja Pauels preses konferencē pēc kārtējās FRS Atvērtā tirgus komitejas sēdes. Viņš norādīja, ka amerikāņu patērētāji neatsāks tērēt naudu, ja viņiem nebūs drošības izjūtas, un tādas viņiem nebūs, ja viņi nesaskatīs pazīmes, ka Covid-19 izplatība ir ierobežota.

Pašlaik jaunu inficēšanās gadījumu skaits ASV turpina pieaugt. Kā tika prognozēts, FRS Atvērtā tirgus komiteja divu dienu sēdes noslēgumā trešdien nolēma saglabāt bāzes procentlikmes mērķrādītāju pašreizējā rekordzemajā 0-0,25% līmenī un norādīja, ka procentlikmes paaugstināšana nav gaidāma, pirms ASV ekonomika būs pārvarējusi pašreizējo krīzi.

Pauels arī uzsvēra, ka notikumu tālākā attīstība "būs atkarīga no visu līmeņu valdības politikas, sniedzot palīdzību un atbalstot [ekonomikas] atlabšanu tik ilgi, cik nepieciešams".

FRS vadītājs atzinīgi novērtēja Kongresa jau pieņemtos tautsaimniecības stimulēšanas pasākumus turpat trīs triljonu dolāru apmērā un piebilda, ka pozitīva ietekmē būtu arī jaunajai stimulēšanas paketei, kas pašlaik ir iestrēgusi Kongresā, republikāņiem un demokrātiem nespējot vienoties par tās pieņemšanu. Republikāņi ir ierosinājuši pasākumus viena triljona dolāru apmērā, savukārt demokrāti vēlas šo summu palielināt līdz trīs triljoniem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Marta otrajā pusē atmestas formalitātes - ekonomikas ugunsgrēka dzēšanai pretī nu tiek likta naudas drukāšana bez formāla limita.

Proti, šīs nedēļas sākumā pasaules ietekmīgākā centrālā banka – ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) – paziņoja, ka īstenos bezlimita kvantitatīvo mīkstināšanu, kas bieži vien tautā tiek saukta par "dolāru drukāšanu". Nekas gan fiziski drukāts netiek, jo tad droši vien nāktos izcirst veselu lērumu ar mežiem, un notiek vien elektroniska gigantisku ciparu ierakstīšana vajadzīgajās tabulās. Pamatā kvantitatīvā mīkstināšana paredz, ka centrālā banka no tirgus izpērk un uz savas bilances uzliek valdību, pašvaldību un arī augstāk novērtēto uzņēmumu parādu izpirkšanu.

Vēl pirmdienas sākumā izskatījās, ka šī nedēļa finanšu tirgiem atkal būs sākusies uz ļoti depresīvas nots. Tiesa gan, šāda FRS aktivitāte tirgos atgrieza cerību, lai gan gluži no mīnusiem lielākos pasaules akciju tirgus pat šāda "monetārā atombumba" "izvilkt" nespēja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieņēmumi, ka pie kādiem sarežģījumiem ekonomikai un finanšu tirgiem palīgā atkal steigsies centrālās bankas, izrādījušies pareizi.

Šīs nedēļas pirmajā daļā ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) veica ārkārtas dolāru refinansēšanas likmes samazināšanu. Likme tika apcirpta uzreiz par pusprocentpunktu līdz 1%-1,25% koridoram. Šis ir pirmais FRS ārkārtas likmju samazinājums kopš 2008. gada finanšu krīzes.

Šādā veidā pasaules ietekmīgākā centrālā banka mēģina apdrošināt ekonomiku pret augošo recesijas risku, ko atnesušas bailes par koronavīrusa izplatīšanos. "Vīrusam un mēriem, kas pieņemti, lai to ierobežotu, kādu laiku būs ietekme uz ekonomiku gan šeit, gan ārvalstīs. Procentlikmju samazinājums nemazinās infekcijas izplatīšanos un nerisinās arī "bojāto" piegāžu ķēžu jautājumu – mēs to saprotam. Tomēr ticam, ka šāda rīcība ekonomikai nodrošinās jēgpilnu atbalstu," otrdien teica FRS šefs Džeroms Pouels.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un ekonomikas ziņu virsrakstos joprojām dominē Covid-19.

1. Ziemeļi tomēr var piekāpties

Eiropas lielvaras tomēr mēģinājušas sazīmēt kādu kopēju finansiālu risinājumu, ko likt pretī pandēmijas izaicinājumiem. Francijas un Vācijas vadītāji rosinājuši, ka jāveido 500 miljardu eiro vērts kopējs palīdzības fonds, ko izdotu Eiropas Komisija, bet garantētu un atmaksātu – reģiona valstis (izskatās, ka atkarībā no to ekonomiku "svara"). Faktiski tas būtu reģiona kopēja parāda izmēģinājuma variants, kas ir visai krass un ļoti nozīmīgs pavērsiens, ja ņem vērā to, ka kam tādam asi opozīcijā vienmēr stāvējusi Vācija. Tas būtu arī solis reģiona fiskālās savienības virzienā, kuras neesamību daudzi Eiropas ciešākas integrācijas "ticībnieki" bieži min kā vienu no galvenajām problēmām. Tas gan, visticamāk, nozīmētu vēl lielāku varu kādām pārnacionālām institūcijām, kur nacionālu valstu lēmumu loma potenciāli mazinātos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Finanšu tirgus sāk domāt par Baidena uzvaru

Jānis Šķupelis, 07.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis gads pasaulē pagaidām padevies vētrains, tomēr nozīmīgākajos akciju tirgos kopš pavasara zemākajiem punktiem ir vērojama strauja cenu atveseļošanās. Nākotnē cenu virziens lielā mērā gan joprojām ir neskaidrs.

Interesanti vēl tas, ka pamazām uzmanība tiek pievērsta novembrī gaidāmajām ASV vēlēšanām. Pašreizējā ASV prezidenta Donalda Trampa režīms, neskatoties uz reizēm visai neierastu viņa komunikāciju, akcijām bijis labvēlīgs. Kopš 2016. gada novembra ASV akciju Standard & Poor's 500 indeksa vērtība ir palēkusies par 45%. Faktiski jāsecina, ka akciju pieaugums spējāku pauzi paņēma vien šogad, par ko lielā mērā atbildīga bija globālās pandēmijas atnākšana (tiesa gan, akciju vērtību kritums gandrīz par 20% tika piedzīvots arī 2018. gada beigās).

Demokrātu triumfs?

Lai nu kā - šobrīd ASV sabiedrības aptaujas liecina par augošo Demokrātu partijas ASV prezidenta kandidāta Džo Baidena popularitāti. Tādējādi arī finanšu tirgus sācis nopietnāk vērtēt to, ko tiem varētu nozīmēt varas maiņa Baltajā namā. Piemēram, "Financial Times" šā mēneša sākuma izcēla "RealClearPolitic" aptauju, kuras rezultāti nu liecina, ka Baidena uzvarai šajās vēlēšanās ir gandrīz 60% liela iespējamība. Tiek klāstīts - šīs ASV prezidenta vēlēšanās drīzāk ir referendums par Trampa atrašanos šajā amatā, kur pietiekami daudzi gatavi savu balsi atdot jebkuram citam kandidātam (lai tikai tas nebūtu Tramps). Šobrīd Tramps saskaras ar lielu kritiku gan par to, kāda bijusi viņa atbilde uz Covid-19 uzliesmojumu ASV, gan par reakciju uz rasu nemieriem šajā valstī. Tāpat Trampam nebūt nelīdz pandēmijas bezdarba pieaugums un ekonomikas kritums. Vēlētāji parasti varas politiķus šādos laikos (recesijas apstākļos) neatalgo.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV Federālo Rezervju sistēma (FRS) otrdien paziņoja, ka pagarinās savu aizdevumu programmu līdz 2020.gada beigām.

Sākotnēji kā programmas noslēguma termiņš tika noteikts 30.septembris, taču līdz ar jauno lēmumu dažādi FRS aizdevumu veidi, sākot no kredītiem mazajam biznesam līdz pat augstāka riska obligāciju iegādes programmai būs pieejami līdz pat gada beigām.

FRS sāka domāt par monetāro stimulēšanas pasākumu samazināšanu, taču martā atkal nācās paplašināt pieejamo instrumentu klāstu, un likviditātes trūkums tirgū, ko veicināja Covid-19 krīze, veicināja sasalumu tirgū un lika FRS atgriezties pie instrumentiem.

“FRS ārkārtas pasākumiem, kas veidoti kā atbilde Covid-19 pandēmijai, bijusi nozīmīga loma tirgus likviditātes uzlabošanā un tirgus funkcionēšanas atjaunošanā,” ASV Valsts kases pārstāvis Stīvens Mnuhins.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Risku mazināšanai ASV Federālā rezervju sistēma samazina bāzes procentlikmi

LETA--AFP/AP, 04.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai mazinātu risku ekonomikai, ko rada jaunā koronavīrusa izplatīšanās, ASV centrālā banka Federālā rezervju sistēma (FRS) ārkārtas sēdē otrdien nolēma samazināt bāzes procentlikmi.

FRS Atvērtā tirgus komiteja vienbalsīgi nolēma bāzes procentlikmes mērķrādītāju samazināt par 0,5 procentpunktiem līdz 1-1,25%.

Šī ir pirmā reize kopš 2008.gada ekonomikas krīzes, kad lēmums par procentlikmes mērķrādītāja izmaiņām pieņemts ārkārtas sēdē. Kārtējā sēde paredzēta 18.martā.

Turklāt ierasti FRS maina procentlikmi tikai par 0,25 procentpunktiem.

Pēc FRS lēmuma par procentlikmes samazināšanu prezidents Donalds Tramps tviterī ierakstīja, ka centrālajai bankai procentlikme jāsamazina vēl vairāk, lai ASV būtu tikpat konkurētspējīga kā citas valstis.

Tramps bieži kritizē FRS procentlikmju politiku, vainojot to ASV ekonomikas konkurētspējas mazināšanā un pieprasot bāzes procentlikmi samazināt. Šādi Tramps pārkāpj nerakstīto likumu, ka ASV prezidenti publiski neizsakās par FRS politiku, lai nekaitētu centrālās bankas neatkarībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cena turpināja zemāk planēt arī šīs nedēļas vidū. Šāds straujais kritums ir zināms tests pēdējo gadu mantrai, ka jebkāda cenu atkāpšanas jāizmanto, lai šos vērtspapīrus iegādātos lētāk.

Būtībā viens no Volstrītas vecajiem labajiem teicieniem ir: “Necenties noķert krītošu nazi!” Jāatceras, ka akcijas ir izteikts riska aktīvs un to cena vienmēr var kristies līdz nullei, ja, piemēram, kompānija bankrotē.

Katrā ziņā zemas vērtspapīru cenas vai, piemēram, valūtu kursi nenozīmē, ka tie nevar samazināties vēl vairāk. Lielas nenoteiktības un tirgus cenu svārstību laikā paredzēt zemāko punktu praktiski ir neiespējami. Kādu zemākā punkta meklēšana tādējādi ir ļoti riskants pasākums, ar ko īpaši aizrauties, ja nav spēcīgu nervu, milzīgas pieredzes un dzelžainas ieguldījumu stratēģijas, nevajadzētu. Savus ieguldījums drīzāk var ieteikt diversificēt ne tikai ar atšķirīgiem aktīviem, bet arī izvēloties dažādus ieguldījumu termiņus (piemēram, neskatoties uz visu fonu, veikt regulārus ieguldījumus). Ļoti svarīgi noteikt un pieturēties pie sava ieguldījumu termiņa un nepārdzīvot, ja īstermiņā viss nenotiek pēc plāna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skrējiens ceļā uz pirmo vakcīnu pret jauno koronavīrusu ieņem pirmo pozīciju "Db.lv" piedāvātajā pasaules finanšu notikumu apskatā.

Kuram pirmajam vakcīna?

Pieņēmumi par ekonomikas un finanšu tirgus veselību šobrīd ir atkarīgi no panākumiem cīņā ar pandēmiju. Milzīgas pūles tiek pieliktas arī, piemēram, Covid-19 vakcīnas atrašanā. Pēc tās pasaulē dzenas desmitiem lieli uzņēmumi - "Sanofi", "Johnson & Johnson", "Moderna" utt. Ar dažādām iniciatīvām klajā nāk arī valdības.

Dažviet jau sākušies vakcīnu testi uz brīvprātīgajiem. "Bloomberg" ziņo, ka, piemēram, ASV sākusi īstenot projektu "Operation Warp Speed", kura mērķis ir apvienot privāto uzņēmumu, valdības institūciju un militāros resursus, lai minētās vakcīnas izstrādes laiku samazinātu par astoņiem mēnešiem. Rosās ne tikai Rietumi – aktīvi vakcīnas sacensībā piedalās arī Ķīna. "Financial Times" ziņo, ka Covid-19 vakcīnai ir vairāk nekā 80 kandidāti. Ja agrāk bija pieņēmumi, ka vakcīnu sāks pārdot pēc 12 līdz 18 mēnešiem, tad tagad šajā ziņā jau tiek minētas šā gada beigas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Neracionālā finanšu tirgu eiforija var būt pat ilgāka

Jānis Šķupelis, 11.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tirgos turpinās tāda kā savdabīga Covid-19 ballīte.

Akciju cenas turpina palielināties - šā gada skatījumā, piemēram, ASV šajā vērtspapīru tirgū kopumā jau vērojami plusi.

Dažādu aktīvu straujam cenu pieaugumam (pēc Covid-19 izraisītā sabrukuma pavasara sākumā) palīdzējusi centrālo banku vēl iepriekš neredzēti apjomīga papildu likviditātes radīšanas kārta.

Tāpat eksperti norāda, ka tirgū ienācis jaunu investoru vilnis, kuru stiprāku padarījuši valdību, īpaši ASV, tiešā veidā piešķirtie papildus līdzekļi.

Turklāt līdz ar ekonomiskās aktivitātes atjaunošanos, tautsaimniecībām atveroties, ir uzlabojušies makroekonomiskie rādītāji, piemēram, mazumtirdzniecības apgrozījums u.c. Arī tas tirgus dalībniekiem rada papildu pārliecību par to, ka akciju tirgus augšupeja var turpināties krietni ilgāk un pasaules ekonomika tomēr ātrāk spēs atgriezties pirmskrīzes līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziņu virsrakstos dominē pandēmija, nemieri un valstu sāncensība. Vienlaikus ekonomikas turpina vērties vaļā un varas institūcijas ziņo par gigantiskiem ekonomikas stimuliem.

Kopš zemākajiem punktiem plusā jau 40%

Pasaules lielākajos akciju tirgos šonedēļ turpinājās cenu pieaugums, ko joprojām noteica prieks par valdību un centrālo banku stimuliem, ekonomiku tālāku atvēršanos un pieņēmumi, ka pandēmijas lielākā "bezcerība" jau ir aiz muguras. Kopš maija sākuma ASV Standard & Poor's 500 indeksa vērtība tādējādi palēkusies jau vairāk nekā par 7%. Savukārt kopš marta zemākajiem punktiem šis kāpums ir jau 40% apmērā. Tas ASV akcijām vēsturiski ir bijis labākais sniegums 50 tirdzniecības sesiju periodā. Rezultātā minētais ASV akciju indekss ir vien nepilnus 8% zem saviem februāra otrās puses rekordiem. Savukārt kopš šā gada sākuma tā cena sarukusi par 3,4%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela izteikumiem, ka FRS saglabās bāzes procentlikmi pašreizējā rekordzemajā līmenī Volstrītā kāpa akciju cenas, savukārt Eiropas akciju biržās trešdien nebija vienotas tendences.

Kā tika prognozēts, FRS Atvērtā tirgus komiteja divu dienu sēdes noslēgumā trešdien nolēma saglabāt bāzes procentlikmes mērķrādītāju pašreizējā rekordzemajā 0-0,25% līmenī. Pauels norādīja, ka procentlikmes paaugstināšana nav gaidāma, pirms ASV ekonomIka būs pārvarējusi pašreizējo krīzi. Reaģējot uz Pauela izteikumiem, dolāra kurss turpināja kritumu.

"Pauela izteikumi liecina, ka FRS būs gatava atbalstīt izaugsmi, nepieciešamības gadījumā veicot turpmākus pasākumus, un tas ir iedrošinājums akciju tirgus "buļļiem"," norādīja "Gorilla Trades" stratēģis Kens Bermans.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" trešdien pieauga par 0,6% līdz 26 539,57 punktiem, indekss "Standard & Poor"s 500" kāpa par 1,2% līdz 3258,44 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 1,4% līdz 10 542,94 punktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV centrālā banka - Federālā rezervju sistēma (FRS) - ceturtdien paziņoja, ka nolūkā mazināt koronavīrusa krīzes izraisītās sekas aizdos 2,3 triljonus dolāru štatiem, vietējām pašvaldībām, kā arī mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

FRS ar banku starpniecību izsniegs četru gadu aizdevumus uzņēmumiem ar līdz 10 000 darbinieku, kā arī tieši uzpirks štatu un tādu vietējo pašvaldību, kurās ir liels iedzīvotāju skaits, obligācijas.

Vietējām pašvaldībām paredzēts aizdot kopumā 500 miljardus dolāru.

"FRS loma ir sniegt pēc iespējas lielāku palīdzību un stabilitāti ierobežotas ekonomiskās aktivitātes laikā, un mūsu rīcība šodien palīdzēs nodrošināt, lai gaidāmā ekonomikas atlabšana notiek tik enerģiski, cik vien iespējams," norādījis FRS vadītājs Džeroms Pauels.

FRS paziņojums par šiem ekonomikas stimulēšanas pasākumiem izraisīja akciju cenu kāpumu ASV biržās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudziem mēģinot sadzīvot ar jaunajiem riskiem ekonomikai, ko nesusi Ķīnas vīrusa izplatīšanās, drošība tiek meklēta pie ASV dolāriem.

Būtībā daudzi tirgus dalībnieki raugās drošā patvēruma virzienā, kur šajā ziņā pirmais rindā ir neviens cits kā "karalis dolārs" (kurš izgriež pogas pat zeltam).

Arī iepriekšējās finanšu krīzes laikā ASV dolāra cenas izmaiņas lielā mērā bija uzskatāmas par tirgus dalībnieku optimisma vai pesimisma indikatoru. Ja ziņu fons bija drūms, neskatoties uz dažādām runām par pašas ASV ekonomikas un visas finanšu sistēmas (ne)stabilitāti, palielinājās pieprasījums pēc nosacīti drošajiem ASV dolāriem un tā vērtība auga, un otrādāk.

Katrā ziņā tieši šī valūta joprojām ir un paliek viens no pasaules finanšu sistēmas stūrakmeņiem.

Var spekulēt, ka kāda apokaliptiska scenārija gadījumā ticība tam pazudīs gluži vai pēdējā (jeb kam tad vispār atliek ticēt, ja ne ASV dolāram - nav jau dižas alternatīvas).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FRS palielinās finanšu tirgos ikdienā iepludināmās naudas apjomu

LETA--AFP, 09.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV centrālā banka Federālā rezervju sistēma (FRS) pirmdien paziņoja, ka piesardzības nolūkos saistībā ar koronavīrusa epidēmijas radītajiem riskiem palielinās finanšu tirgos ikdienā iepludināmās naudas apjomu par 50 miljardiem dolāru (44 miljardiem eiro) - līdz 150 miljardiem dolāru (132 miljardiem eiro).

"Šim palielinājumam vajadzētu palīdzēt atbalstīt finanšu tirgu netraucētu funkcionēšanu, ņemot vērā tirgus dalībnieku īstenotos uzņēmumu atbalstīšanas plānus koronavīrusa epidēmijas dēļ," norāda FRS.

FRS izmanto naudas tirgu, lai noturētu bankas noteikto procentu likmi atbilstoši vēlamajam līmenim.

Savukārt finanšu institūcijas izmanto naudas tirgus, lai uz ļoti īsu laika periodu, sākot no vienas dienas un beidzot līdz vienam gadam, aizņemtos līdzekļus, palīdzot veicināt ekonomisko aktivitāti.

Lai mazinātu risku ekonomikai, ko rada jaunā koronavīrusa izplatīšanās, FRS ārkārtas sēdē pagājušajā otrdienā nolēma samazināt bāzes procentu likmi.

FRS Atvērtā tirgus komiteja vienbalsīgi nolēma bāzes procentu likmes mērķrādītāju samazināt par 0,5 procentpunktiem līdz 1-1,25%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

ASV FRS samazina bāzes procentlikmi līdz 2008. gada krīzes līmenim

LETA--AFP, 16.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā koronavīrusa pandēmijas dēļ ASV centrālā banka Federālā rezervju sistēma (FRS) svētdien samazinājusi bāzes procentlikmi līdz 0-0,25%.

FRS turēs bāzes procentlikmi tuvu nullei līdz ekonomika būs pārcietusi pašreizējos notikumus.

Jaunā procentlikme ir tāda pati, kā 2008.gada finanšu krīzes laikā.

FRS atver zemu izmaksu aizdevumus bankām un mudināja tos izmantot, lai palīdzētu uzņēmumiem un mājsaimniecībām.

Tāpat FRS iegādāsies Valsts kases parādzīmes 500 miljardu dolāru vērtībā un citus vērtspapīrus 200 miljardu dolāru vērtībā.

FRS un Eiropas Centrālā banka (ECB) paziņoja, ka kopā ar citām lielajām centrālajām bankām veic koordinētus pasākumus, lai nodrošinātu likviditāti globālajiem tirgiem.

"Kanādas Banka, Anglijas Banka, Japānas Banka, Eiropas Centrālā banka, Federālā rezervju sistēma un Šveices Banka šodien paziņo par koordinētiem pasākumiem, lai palielinātu likviditāti," teikts ECB paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vasaras vidus pasaulē padevies visai darbīgs, un ziņu fons - pietiekami kolorīts. Kopumā joprojām milzīgu neskaidrību par nākotni uztur pandēmijas faktors. Attiecīgi ap šīm ziņām – apnicis tas vai nē - turpina griezties pasaule.

1. Par un ap Covid

Notiekošais nav traucējis pasaules akciju tirgus flagmanim – ASV – turpināt mēģināt pietuvoties šā gada februāra cenu rekordiem. Akciju tirgū šonedēļ bija vērojams mērens pieaugums, ko noteica vairāki faktori.

Finanšu tirgū zināmas cerības, piemēram, saistījušās ar ātrāku vakcīnu pret Covid-19. Oksfordas Universitātes vakcīnas izstrādātāji teikuši, ka jau septembrī varētu beigties tās testēšana uz cilvēkiem. Tas liek spekulēt, ka drīz vien pēc tam vakcīna varētu būt pieejama arī plašākai sabiedrības daļai. Arī ASV uzņēmums "Moderna" klāstījis, ka vakcīnas rezultātā antivielas izstrādājoties pilnīgi visos tās testa subjektos. Ap minēto vakcīnu plaukst dažādas citas drāmas. Piemēram, Apvienotā Karaliste vainojusi ar Krieviju saistītus hakerus centienos "nozagt" šīs valsts progresu tās izstrādāšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Valmieras stikla šķiedra" ASV meitasuzņēmuma "P-D Valmiera Glass USA Corp." ražotne par 17,5 miljoniem ASV dolāru pārdota uzņēmumam "Saint-Gobain Adfors America, Inc.", teikts paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Darījums pabeigts otrdien, 2.jūnijā.

Jau ziņots, ka šā gada 3.martā, ASV meitasuzņēmums parakstīja aktīvu pārdošanas līgumu ar uzņēmumu "Saint-Gobain Adfors America, Inc." par būtībā visu pirmās un otrās fāzes aktīvu pārdošanu. Kopējā pirkuma summa ir 17 500 000 ASV dolāru plus papildu atlīdzība saskaņā ar aktīvu pārdošanas līgumu.

ASV meitasuzņēmums no otras līgumslēdzēja puses saņēma maksājumu pilnā apmērā 2.jūnijā, un tajā pašā dienā "P-D Valmiera Glass USA Corp." aktīvi pilnībā nodoti "Saint-Gobain Adfors America, Inc." īpašumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz bažu radara atgriezušies daži būtiski temati, par kuriem runāja arī pirms pandēmijas.

1. Uzmanība atkal uz riskiem

Maijā pasaules finanšu tirgos tomēr sākusi iezagties zināma nepārliecība. Uz bažu radara atgriezušies daži būtiski temati, par kuriem runāja arī pirms pandēmijas. Viens no tiem ir ASV un Ķīnas attiecības, kuras kļūst arvien saspīlētākas.

ASV politiķu vidū izskanējusi eksperimentālā ideja par ASV parāda "atcelšanu", ko tur Ķīna (tā savas rezerves nobāzē galvenokārt ASV obligācijās). Daži politikas komentētāji to pat salīdzinājuši ar kaut ko līdzīgu kara pieteikšanai. ASV vadība paudusi milzīgu neapmierinātību, ka Ķīnas apsolītā ASV preču pirkšana nenotiek tik strauji. Piemēram, "Bloomberg" ziņo, ka ASV un Ķīnas attiecības izskatās sliktākās kopš 1979. gada. Tāpat ASV prezidents Donalds Tramps solījis cieši "skatīties" uz Ņujorkas biržā kotētajām Ķīnas kompānijām. Tiek arī runāts par to, ka ASV valdība grib panākt Ķīnas uzņēmumu izņemšanu no ASV piegāžu ķēdēm. Piemēram, piektdien ASV jau lēma, ka Ķīnas Huawei rada draudus ASV drošībai, un tā vairs nepiegādās tai vajadzīgos mikročipus. Augusi ASV un Ķīnas konfrontācija arī gandrīz visos citos iespējamos jautājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējās nedēļās arvien pārliecinošākas kļuvušas spekulācijas, kas runā par labu tam, ka Eiropas tautsaimniecība salīdzinoši ar ASV atgūsies straujāk.

Pastāv pieņēmums, ka šādu situāciju noteiks reģionu atšķirīgā atbilde uz pandēmijas izaicinājumiem. Proti, kamēr Eiropā ļaunākais jau varētu būt aiz muguras, ASV tā saucamā otra viļņa riski, kam sekos piņķerīga ekonomikas aktivitāte, ir lielāki. Rezultātā, piemēram, ASV investīciju bankas "Goldman Sachs" eksperti "Bloomberg" pauž pārliecību, ka varot būt vērojama tāda visai netipiska aina, kad vismaz gadu vai pat divus Eiropas ekonomika aug straujāk par ASV.

Kopumā ar pandēmiju gan, šķiet, var būt kā ar bitēm – zināt neko īsti nevar. Pēdējās dienās jau ziņots par palielāku Covid-19 perēkļu parādīšanos arī Eiropā. Tam var sekot arī jaunu ierobežojumu kārta, kas jebkādus agrākos paredzējumus liek izmest pa logu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Februāra pēdējā nedēļa lielākajos pasaules finanšu tirgos izvērtās visai dramatiska.

Akciju cena strauji planēja zemāk, un daudzi vadošie šī tirgus indikatori ieslīdēja tā saucamajā korekcijas stadijā, par ko parasti tiek saukta vērtības samazināšanas vismaz par 10%. Piemēram, ASV akcijām pagājušā nedēļa bija sliktākā kopš 2008. gada, kad sevi bija pieteikusi globālā finanšu krīze.

Pa brīvdienām gan, šķiet, koronavīrusa tracis tika nedaudz sagremots un pār daudziem nāca atklāsme, ka tik straujš kritums tomēr varētu būt pārspīlēts. Rezultātā šo pirmdien jau izskatījās – tikpat strauji kā akciju cenas krita, tās varētu arī pieaugt jeb citiem vārdiem – cik sarkana bija pagājušā nedēļa, tik zaļa varētu būt šī nedēļa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības kari un to ietekme uz ekonomiku topa tēma pasaulē bija pirms pandēmijas.

1. Pakaros vēl tirdzniecības frontē

ASV un Ķīnas attiecības, kuras jau pirms pandēmijas nevarēja saukt par tām labākajām, kļūst arvien saspīlētākas. ASV amatpersonas Ķīnu vaino pie tā, ka tā pārējo pasauli maldinājusi par COVID-19 apmēriem un risku. Augstākajā līmenī runāts par to, ka šis vīruss patiesībā varētu būt "izbēdzis" no Ķīnas laboratorijām. Rezultātā ASV prezidents Donalds Tramps, lai gūtu kāda veida kompensāciju, piedraudējis ar jauniem tarifiem pret šo valsti. Daži tik karstasinīgu ASV vēršanos pret Ķīnu saista ar arvien tuvākajām ASV prezidenta vēlēšanām. Savukārt Ķīna norādījusi, ka ASV vadītāji cenšas uz citiem novelt atbildību par to, ka tie paši slikti tiek galā ar pandēmijas krīzi. No Ķīnas pat pretī likta informācija, ka vīrusu šajā valstī gaisā palaiduši savukārt jau ASV militāristi. Valdot šādam fonam, piesaukta nesen panāktā šo valstu tirdzniecības vienošanās laušana. Tirdzniecības kari un to ietekme uz ekonomiku topa tēma pasaulē bija pirms pandēmijas.Vēl šā gada sākumā - neilgi pirms COVID-19 sāgas eskalēšanās - ASV un Ķīna parakstīja kaut ko līdzīgu tirdzniecības pamieram. Ķīna bija tā, kas, apmaiņā pret pakāpenisku daļēju tarifu atcelšanu, piekrita pirkt ASV preces papildu 200 miljardu ASV dolāru vērtībā. "Bloomberg" ziņo, ka pagaidām Ķīnas pirkumi atpaliek no grafika, ko aizkavējusi arī pandēmija. Pastāv uzskats, ka, patērētāju tēriņiem brūkot un biznesiem aizveroties, tas pat īsti vairs nav iespējams. Tramps gan norādījis, ja tas netiks pildīts, agrākā vienošanās tiks lauzta. Jauna tirdzniecības karu eskalēšanās šādā brīdī radītu papildu slogu jau tā faktiski nokdaunā esošajai globālajai ekonomikai.Katrā ziņā abu šo lielvaru sastapējā vārdu apmaiņa kļuvusi visai asa un dažkārt ļoti haotiska. Piemēram, šīs nedēļas beigās abu minēto valstu amatpersonas jau bija neaudz nomierinājušās un ziņoja par to, ka tirdzniecības ziņā tomēr virzīsies uz kompromisu.Kopumā nepatika par Ķīna rīcību saistībā ar pandēmiju aug ne tikai ASV. "Šajos trīs mēnešos Ķīna ir zaudējusi Eiropu," "Bloomberg" pirms kāda laika norādījis Vācijas Zaļās partijas pārstāvis Reinards Butikofers, kas vada Eiropas Parlamenta delegāciju attiecībām ar Ķīnu. Viņš izcēla Ķīnas "patiesības menedžmentu" vīrusa agrīnajā fāzē, ārkārtīgi agresīvo šīs valsts Ārlietu ministrijas nostāju un "stingrās līnijas propagandu", kas atbalsta Komunistiskās partijas pārākumu pār demokrātiju. Kopumā šāda attieksme liek domāt, ka daudzu valstu stratēģija varētu būt vērsta, lai mazinātu savu dažāda veida atkarību no Ķīnas. Tāpat šīs valsts un tās kompāniju ieguldījumi citur arvien lielākā mērā var tikt uzskatīti par stratēģiski mazāk vēlamiem vai pat vienkārši nepieņemamiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Svarīgākie notikumi finanšu tirgos un pasaulē šonedēļ

Jānis Šķupelis, 24.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbildot uz pandēmijas izraisīto ekonomikas brīvo kritienu, Eiropa tomēr emitēs kopēju parādu. ASV un Ķīna turpina strīdēties. Pagaidām prieks un laime akciju tirgū, kur nobirst arī pa rekordam.

1.Atgriežamies pie rekordiem!

Pagaidām izcili turpina klāties akcijām – sevišķi dažu ASV tehnoloģiju gigantu vērtspapīriem. Piemēram, "Amazon.com" akcijas cena kopš marta vidus ir palēkusies jau gandrīz par 85% (un kopš gada sākuma par 65%). Jāsecina – tie, kas šajā neskaidrajā laikā turpinājuši turēt šos vērtspapīrus, savu bagātību spējuši gandrīz dubultot. "Netflix" akcijas cena šogad pieaugusi uz pusi. Savukārt "Microsoft" un "Apple" akcijas cena kopš gada sākuma palēkusies par trešo daļu un gan "Alphabet", gan "Facebook" – par 15%. Faktiski – kas vienam slikti, otram ir labi. Pandēmija nozīmējusi, ka vērtība turpina augt gan tehnoloģiju, gan arī, piemēram, farmācijas nozares uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules ekonomika sarūk straujākajos tempos gandrīz 100 gados. Vienlaikus akciju tirgū kopš marta otrās puses vērojams spējš cenu pieaugums.

Skaidrībai par nākotni esot ļoti ierobežotai, nav izslēgts, ka šāds pieaugums galu galā tomēr izrādīsies pārspīlēts. Pagaidām gan, balstoties uz iepriekš vēl nepieredzēti apjomīgiem ekonomikas stimuliem un cerībām, ka COVID-19 pandēmijas virsotne jau ir sasniegta, akciju tirgi uzrādījuši spēcīgu atgūšanos.

Alkatība un bailes ir ļoti spēcīgi motivētāji, un pietiekami daudzi finanšu tirgus dalībnieki šobrīd acīmredzami negrib palaist garām potenciālās atlaides, ko radījusi pandēmijas krīzes cenu samazināšanās, un tādējādi – peļņu.

Stimuli un cerības

Arī "Luminor" Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš izceļ pamatā divus galvenos iemeslus, kādēļ, piemēram, ASV akciju cena kopš marta zemākajiem punktiem palēkusies aptuveni par 30%. Viens ir tas, ka vērojama stabilizācija koronavīrusa gadījumu statistikā. Otrs - centrālo banku izziņotie un jau ieviestie stimuli. Kopumā pārliecība par tikpat cenu ziņā rožainu nākotni (kāda ir bijusi nu jau vairākās pēdējās nedēļās) analītiķim tik liela gan nemaz nav.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ceturtdien kritās Eiropas un Āzijas biržās, ko noteica bažas par lēnu ekonomikas atveseļošanos un otru jaunā koronavīrusa vilni, bet tās pieauga Volstrītā, neraugoties uz to, ka ASV kopš marta vidus bezdarbnieka pabalsta saņemšanai kopumā pieteikušies gandrīz 36,5 miljoni cilvēku.

Eiropas un Āzijas biržās turpinājās kritums, kas bija noticis trešdien pēc ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela pesimistiskās prognozes par recesiju un tās potenciālo smagumu, sacīja IG analītiķis Kriss Bošamps.

"Ja FRS vadītājs ir satraukts, tad ir laiks apsēsties un ņemt to vērā," teica Bošamps.

Pauels trešdien brīdināja, ka ekonomikas prognoze ir "ļoti neskaidra", un sacīja, ka ASV varbūt vajadzēs iztērēt ekonomikas atveseļošanai vairāk par Kongresa apstiprinātajiem apmēram trim triljoniem ASV dolāru.

Investoru noskaņojumu pasliktināja arī Pasaules Veselības organizācijas (PVO) brīdinājums, ka jaunais koronavīruss var nekad nepazust. Optimistiska scenārija gadījumā vakcīna pret jauno koronavīrusu varētu būt gatava gada laikā, lēsa Eiropas Medicīnas aģentūra (EMA).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tirgos kopš pandēmijas dziļākās bezcerības vērojams straujš cenu kāpums. Kopš vasaras atnākšanas gan šis kāpums ir rimis un izskatās, ka cenas atkal ir jauna virziena meklējumos.

Omu bojā kaut vai tas, ka pār ASV draud velties otrais pandēmijas vilnis. Finanšu tirgu tendenču vērotāji klāsta - tā kā turpmāko ekonomikas attīstības scenāriju diapazons ir plašs, straujas cenu svārstības augšup un lejup, visticamāk, turpināsies arī šā gada otrajā pusē.

"2020. gads it visos aspektos ir izaicinošs laiks ieguldījumu veikšanai. Ir pagājuši vien seši mēneši, bet mēs jau esam piedzīvojuši vienu no vēsturiski visstraujākajiem un dramatiskākajiem tirgus kritumiem, kuru nomainīja netipiski straujš aktīvu cenu pieaugums.

Kustības, kas parasti aizņem vismaz dažus gadus, 2020. gadā norisinājās vien dažu mēnešu laikā. Tirgus situācijai kļūstot aizvien svārstīgākai, pietiek pat ar pāris dienām, lai šķietami izdevīgs ieguldījums izrādītos kļūmīgs un otrādi," notiekošo raksturo "Luminor" Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru