Privātie pirmsskolas iestāžu īpašnieki Rīgā rosina pašvaldībai izmantot esošos privātos bērnudārzus, tomēr Rīgas pašvaldība piedāvājumus noraida.

Ātrāk negrib

Cits gadījums bijis ar uzņēmumu SIA Cramo, kas piedāvājuši Rīgas domei būvēt moduļu bērnudārzus, kas tiek plaši izmantoti Skandināvijas valstīs. SIA Cramo direktora vietnieks Ričards Batarags Db teica, ka moduļu bērnudārzu būvniecība nesanāk daudz lētāka, tomēr tos var uzbūvēt īsā laikā, tādējādi risinot bērnudārzu rindu problēmu. «Turklāt moduļu bērnudārzu ekspluatācijas laiks var būt līdz 25 gadiem,» tā viņš. R. Batarags norādīja, ka piedāvājumi būvēt moduļu bērnudārzus izteikti arī citām pašvaldībām, no kurām bijusi labvēlīgāka attieksme – par labu risinājumu bērnudārzu rindu mazināšanai SIA Cramo piedāvājumu atzinušas Carnikavas, Cēsu, Ķekavas, Siguldas un Ropažu pašvaldības, un pārstāvji no pēdējām trim pašvaldībām pat devušās uzņēmumam līdzi uz Skandināviju, lai iepazītos sīkāk ar piedāvājumu. Skandināvijā pašlaik tiek izmantoti apmēram 200 moduļu tipa bērnudārzu, un arī prasības Skandināvijas valstīs nav zemākas, kā Latvijā. Pašlaik gan, kamēr Rīgas dome noraida piedāvājumus, bērni, kuriem trūkst vietas pašvaldības bērnudārzos, ir spiesti vai nu algot auklītes, vai arī sūtīt bērnus privātajās pirmsskolas izglītības iestādēs, kurās maksa ir apmēram 300 latu mēnesī par vienu bērnu. Jāpiebilst, ka SIA Cramo pērn gada beigās uzstādījis pirmās pārvietojamās moduļu mājas Katastrofu medicīnas centra vajadzībām, Alsungā – tas nozīmē, ka arī Latvijā moduļu sistēmas tiek praktizētas un ir derīgas dažādām vajadzībām.

Divu gados bērnudārzs Ketes māja nomaina telpas; tagad tajā ir divreiz vairāk bērnu četrās, nevis divās grupiņās.

Kad iepriekšējo reizi DB viesojās privātajā pirmsskolas izglītības iestāde jeb bērnudārzā Ketes māja, tas atradās Vecrīgā, Jāņa ielā, pie Sv. Jāņa baznīcas. Pagājušajā vasarā uzņēmums bija spiests atbrīvot telpas. «Sapratu, ka uz tikpat lielām telpām nav jēgas iet, ir jāmeklē lielākas. No Vecrīgas negribējās šķirties, jo pie mums bērnus atved tie vecāki, kuriem centrs ir ērts. Bija daudz uztraukumu par to, kā vecāki pieņems pārmaiņas, jo tās cilvēki galvenokārt uztver ar skepsi. Pagājusī vasara man bija ļoti grūta. Lai atvērtu bērnudārzu jaunās telpās, vēlreiz bija jāiegūst visas atļaujas. Svētdienās es strādāju līdz četriem pēcpusdienā, lai man būtu vismaz viena daļēja brīvdiena. Sarežģītākais laikam bija tas, ka liels darba apjoms jāpaveic ļoti īsā laika sprīdī – vienā brīdī man gandrīz vai bija jāsēž uz trepēm un jāraud, domājot, kā ar to tikt galā,» pieredzē dalās Kristīne Tomsone, SIA Ketes māja vadītāja. Arī tagad bērnudārzs atrodas tuvu baznīcai, šoreiz – Anglikāņu baznīcai. Viņa gan norāda, ka Vecrīgā būtu grūti atrast kādu vietu, kur baznīcu nevarētu redzēt pa logu vai izejot uz ielas.

Tā kā šogad valsts finansējums pirmsskolas pedagogu algām nav paredzēts, Liepājas pašvaldības budžetā nāksies atrast papildus 800 tūkstošus latu pirmsskolas pedagogu algām.

Pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu alga Ls 190 apmērā līdz šim tika maksāta no pašvaldības budžeta, savukārt valsts piešķīra līdzfinansējumu Ls 160 apmērā.

Liepājas domes priekšsēdētāja pirmā vietniece Silva Golde nosūtījusi vēstuli Ministru prezidenta birojam, LR Saeimas prezidentam Gundaram Daudzem, Izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei un Pašvaldību Savienībai ar aicinājumu nevirzīt izskatīšanai Saeimā jautājumu par pedagoga statusa maiņu bērnudārza audzinātājām, kas nozīmētu arī krietnu algas samazinājumu pirmsskolas izglītības skolotājiem.

Pēdējā laikā publiskajā telpā aktualizējies jautājums par pedagoga statusa iespējamo maiņu bērnudārzu skolotājiem uz tehnisko darbinieku, aprūpētāju vai citu statusu. Kā uzskata S.Golde, pat šādas diskusijas uzsākšana ir nepieļaujama un necienīga.

Jūlijā valdība apstiprināja sešus investīciju projektus par kopējo summu 11,52 miljonu eiro apmērā, kuru rezultātā tiks radīta papildu 601 vieta pašvaldību bērnudārzos.

Finansējumu plānots izsniegt trīs gadu laikā, kas ļauj secināt – izvēlētais risinājums nav nedz finansiāli izdevīgākais, nedz ātrākais. Turklāt, tas atļaus tikai nedaudz samazināt rindu uz vietām pirmsskolā laikā, kad rinda nedrīkstētu būt vispār. Jaunais mācību saturs pirmsskolās paredz holistisku pieeju, uzsverot, ka visi mācību procesa elementi ir savstarpēji saistīti un uz katru bērnu jāraugās kā uz vienotu veselumu. Patiesībā šādai pieejai jābūt arī domājot par vietu nodrošināšanu un jaunu pirmsskolu izveidi.

Bērna interesēm jābūt pirmajā vietā

Runājot par rindām pirmsskolās vai diskutējot par jaunu bērnudārzu izveidi kopumā, mēs nereti aizmirstam, ka tā nav vieta, kurā bērnus tikai pieskata. Bērnudārzs primāri ir izglītības vieta, turklāt, tieši šeit bērns iegūst pirmo izglītības pieredzi. Lai šī pieredze būtu pēc iespējas pozitīvāka, bērna interesēm ir jābūt pirmajā vietā. Lai to sasniegtu, uz pirmsskolu nozari jāraugās tāpat kā uz bērnu – kā uz vienotu veselumu.

Ārlietu ministrija ir sagatavojusi tuvāku informāciju par ceļošanu uz ASV, kā arī biežāk uzdotos jautājumus saistībā ar Elektroniskās ceļošanas atļaujas sistēmu (Electronic System for Travel Authorization - ESTA).

Ko nozīmē bezvīzu režīms ar ASV?

Tas nozīmē, ka tūrisma vai biznesa nolūkos Latvijas pilsoņi, kas saņēmuši biometrisko pasi un ESTA apstiprinājumu, var doties uz ASV bez vīzas.

Kā var pieteikties ESTAi uz ASV?

ESTA ir interneta tīmekļa sistēma. Lai pieteiktos ESTA atļaujai, ir jāieiet https://esta.MRB.dhs.gov/. Tālāk jāseko instrukcijām, lai atbildētu uz visiem nepieciešamajiem jautājumiem.

Vai ESTA jāsaņem katram ceļotājam individuāli?

Katram Latvijas pilsonim, dodoties uz ASV biznesa vai tūrisma nolūkos ASV bezvīzu programmas ietvaros pirms došanās ceļā būs jāsaņem elektroniska ceļošanas atļauja ESTA sistēmā.

Tuvāko divu nedēļu laikā valsts institūciju un pirmsskolas izglītības iestāžu pārstāvji apkopos priekšlikumus efektīvai bērnudārzu tīkla attīstībai Latvijā, kas kalpos par pamatu turpmākajām diskusijām un rīcībai, - tā šodien vienojās reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Aigara Štokenberga vadītā darba grupa.

Sanākot uz pirmo sēdi, darba grupa iepazinās ar līdz šim paveikto risinot jautājumus, kas saistīti ar vietu trūkumu bērnudārzos, kā arī apmainījās viedokļiem par turpmāk veicamajiem pasākumiem.

Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas Vispārējās izglītības departamenta direktora Artūra Skrastiņa sniegtās informācijas, rindā uz vietām pirmsskolas izglītības iestādēs pērn bija 24 887 bērni. Visvairāk ar vietu trūkumu bērnudārzos saskaras līdz divu gadu vecu mazuļu vecāki - pēc pagājušā gada datiem rindā bija 11 587 bērni līdz divu gadu vecumam.

Jautājumu par iedzīvotāju interesēm atbilstoša pirmsskolas izglītības iestāžu tīkla attīstību pagājušajā gadā risināja Ekonomikas ministrijas vadīta darba grupa. Ministrijas valsts sekretāra vietnieks Andris Liepiņš šodien informēja par iepriekš izstrādātajiem priekšlikumiem, lai īstermiņā mazinātu vietu trūkumu bērnudārzos.

Izglītības attīstības līmenis Zviedrijā ir patiešām augsts. Katru gadu valsts uzlabo savas pozīcijas pasaules reitingā izglītības kvalitātes jomā, turklāt pastāv arī pārdomāta atbalsta sistēma jaunajiem vecākiem, lai gan mammām, gan tētiem būs iespēja pavadīt pietiekami daudz laika ar bērniem.

Zviedrijas izglītības sistēmas galvenais princips ir izglītības pieejamība, neatkarīgi no sociālā stāvokļa, etniskās piederības, reliģiskās pārliecības vai dzimuma. Valstī ir gan privātās, gan pašvaldību pirmsskolas un vecāki, lielākoties, izvēlas bērnudārzu pēc atrašanās vietas. Arī gaidīšana rindās nav ilga – vietu bērnudārzā izdodas atrast vidēji trīs mēnešu laikā.

Likums nosaka maksimālo gaidīšanas laiku – 4 mēnešus

Zviedrijas izglītības sistēmā gan 30 gadus paralēli pastāv un veiksmīgi darbojas gan privātās, gan valsts un pašvaldību izglītības iestādes, tostarp, pirmsskolas. Privātie un pašvaldību bērnudārzi tiek finansēti no pašvaldību līdzekļiem, tāpēc vecāku līdzmaksājums neatšķiras. Turklāt, jo vairāk bērni no vienas ģimenes apmeklē pirmsskolu, jo lielāku maksas atlaidi saņem vecāki. Zviedrijā visiem bērniem no viena gada vecumam ir tiesības uz vietu pirmsskolā. Izpaliek arī gaidīšana rindā – kad ģimenē piesakās bērniņš, vecāki reģistrējas gaidīšanas sarakstā un vidēji trīs mēnešu laikā vieta bērnudārzā ir pieejama. Zviedrijas likumi paredz, ka vieta bērnudārzā ir jānodrošina četru mēnešu laikā.

Jau 2013. vai 2014.gadā varētu tikt būtiski mainīta bērnudārzu finansēšanas kārtība, esošo budžetu pārdalot vienlīdzīgi visām ģimenēm neatkarīgi no tā, vai mazulis tiek sūtīts pašvaldības vai privātajā bērnudārzā vai arī uzticēts aukļu dienestam vai bērnu pieskatīšanas centram, bet papildus līdzekļu piesaistei tiek pieļauta līdzmaksājumu iespēja.

Tādējādi tiktu novērsta situācija, kad 34 500 ģimenēm visā Latvijā joprojām netiek nodrošināti bērnudārza pakalpojumi, kaut arī pašvaldībām šā gada 1.jūlijā šāds pienākums uzlikts, veicot grozījumus Vispārējās izglītības likumā.

Kā Saeimas Budžeta un finanšu komisijas Demogrāfijas lietu apakškomisijas un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas kopsēdē skaidroja Latvijas Privāto pirmsskolu biedrības pārstāve Daina Kājiņa, pašlaik situācija valstī ir ļoti atšķirīga gan finansējuma piešķiršanas kārtībā un apjomā, gan regulējuma ziņā, jo Izglītības likuma grozījumus katra pašvaldība interpretē pēc savas saprašanas un iespējām.

Bauskas novada pirmsskolas izglītības iestādē «Pasaulīte» 14. aprīlī notika novada izglītības nodaļas, novada domes un pedagogu arodbiedrības pārstāvju tikšanās ar bērnudārzu audzinātājām un iestāžu vadību par atalgojuma problēmām, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Vairāk nekā 40 pirmsskolas izglītības iestāžu «Pasaulīte» un «Zīlīte» pedagogu uzrunāja Bauskas novada izglītības nodaļas vadītāja Māra Bauvare, pašvaldības izpilddirektora vietniece Ineta Ruhocka, ekonomiste Zaiga Kārkliņa, Bauskas novada domes deputāte Inita Nagņibeda un starpnovadu izglītības iestāžu arodorganizācijas vadītāja Māra Graudiņa.

M. Bauvare iepazīstināja sanākušos ar oficiālo viedokli par iemesliem, kāpēc nepieciešams samazināt darba apjomu pirmsskolās. No stāstītā varēja saprast – izglītības nodaļai bija informācija par to, ka piecus un sešus gadus vecu audzēkņu pirmsskolas izglītības iestādēs 2014. – 2015. mācību gadā būs ievērojami mazāk nekā bija gadu iepriekš. Ņemot vērā naudas piešķiršanas principu «nauda seko skolēnam», bija skaidrs, ka finansējums būs mazāks. Tomēr pastāvējusi cerība, ka naudas pietiks.

No 1. augusta iespējams pieteikties uz pašvaldības līdzfinansējumu bērniem, kuri apmeklē Rīgas administratīvajā teritorijā reģistrētu privāto pirmsskolas izglītības iestādi, informē Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments.

Pašvaldības līdzfinansējums pienāksies tiem bērniem, kuri jau apmeklē kādu no privātajiem bērnudārziem un vienlaikus stāv rindā uz pašvaldības bērnudārzu. Šajā gadījumā vecāki, izstājoties no pašvaldības bērnudārzu rindas, varēs saņemt pašvaldības līdzfinansējumu 93 latu apmērā (līdzvērtīgas izmaksas ir pašvaldības bērnudārzā), bet atlikušais, privātās iestādes noteiktais maksājums, būs jāsedz pašiem vecākiem. Pašvaldība slēgs trīspusēju līgumu ar privāto bērnudārzu un vecākiem par līdzfinansējumu programmas apguvei privātā bērnudārzā tikai tad, ja bērna un vecāku dzīvesvieta vismaz gadu būs deklarēta Rīgā.

Laiks domāt par nepilna laika bērnudārzu grupiņu izveidi un aukļu dienestu attīstību, šādu risinājumu redz I.Godmanis.

Iedzīvotāju interesēm atbilstošu pirmsskolas izglītības iestāžu tīkla izveide Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2007.-2013. gadam ir noteikta kā viena no valdības prioritārajām darbībām.

2007. gadā arī pēc Reģionālās attīstības un Pašvaldības lietu ministrijas datiem rindā uz dārziņu gaidīja 22 753 bērni, šogad ar veicamajiem pasākumiem rindas cerēts mazināt par 2%, bet 2010. gadā par visiem 5%. Tiesa, pasākumi citu starpā noteikti gana vispārīgi, sākot no normatīvo aktu grozījumiem dārziņu higiēnas prasību jomā, nodokļu atvieglojumiem, palīdzot bērnudārzu pedagogiem vieglāk segt studiju kredītu, līdz bērnudārzu būvniecības veicināšanai.

Mājsaimniecībām valsts atbalsta piešķiršanas periodā dabasgāzes patēriņa skaitītāju rādījumi būs jāiesniedz katru mēnesi, informē AS "Latvijas gāze" pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka, ņemot vērā enerģētikas krīzi visā Eiropā, valdība ir nolēmusi kompensēt dabasgāzes cenas pieaugumu iedzīvotājiem ar dabasgāzes gada patēriņu virs 250 kubikmetriem. Kompensācijas tiks piemērotas par periodu no 2022.gada janvāra līdz aprīļa beigām.

Vienlaikus "Latvijas gāzes" pārstāvji uzsver, ka mājsaimniecībām valsts atbalstam nav jāpiesakās - "Latvijas gāze" samazināto maksu iekļaus norēķinu dokumentos automātiski, atbilstoši valsts noteiktajam apmēram.

Dabasgāzes cenas kompensācija tiks piemērota mājsaimniecībām ar gada patēriņu no 2635,1 kilovatstundas (kWh) jeb 250 kubikmetriem, kurām ir noslēgts līgums ar "Latvijas gāzi" un lietotājiem, kas dabasgāzi saņem Pēdējās garantētās piegādes pakalpojuma ietvaros (PGP).

Jau divus mēnešus Lauku atbalsta dienesta (LAD) reģionālās lauksaimniecības pārvaldes pieņem lauksaimnieku iesniegumus valsts atbalstam nacionālajās subsīdiju programmās. Arī līdz marta beigām un visu aprīli turpināsies pieteikšanās atbalstam lielākajā daļā nacionālo subsīdiju programmu, Db.lv informēja Zemkopības ministrija.

Vēl nedēļu - līdz 1.aprīlim, lauku un lauksaimnieku biedrības un nodibinājumi var pieteikties atbalstam savstarpējās sadarbības veicināšanai starp lauksaimniecības produkcijas ražotājiem un valsts pārvaldes iestādēm. Līdz šim termiņam iesniegumi atbalsta saņemšanai jāiesniedz arī jaunām kooperatīvajām sabiedrībām kooperācijas attīstības pasākumiem.

1.aprīlis ir pēdējā diena, kad no bioloģiskajiem lauksaimniekiem tiks pieņemti iesniegumi bioloģiskās lauksaimniecības produktu pirmapstrādei un pārstrādei. Subsīdijas šajā atbalsta programmā paredzētas 45% apmērā no projekta summas, bet ne vairāk kā 40 tūkstoš latu vienam projektam pirmapstrādes un pārstrādes ēku renovācijai un rekonstrukcijai.

Latvijā dažkārt veidojas situācijas, kad bērnudārzu ēdināšanas iepirkumos tiek uzrādīti produkti, kas vēlāk netiek piegādāti. Tas notiek, «lai konkursos nevarētu piedalīties godīgi uzņēmēji», Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektors Māris Balodis pauda LNT raidījumā 900 sekundes.

Kā norāda M. Balodis, neretas ir situācijas, ka konkursā uzvarējušais uzņēmējs pēcāk bērnudārzam nepiegādā to pārtiku, ko iepriekš norādījis, piesakoties konkursā. Pēc PVD vadītāja teiktā, ap 40% bērnudārzu varētu tikt piegādāts ēdiens, kas nav veselīgs, piemēram, konservantus saturošs, kā arī lēti iegūstama gaļa utt.

Lai risinātu šo situāciju, pirmkārt, vērība problēmai būtu jāpievērš bērnudārzu vadībai. Tai būtu jāseko, kāds ēdiens iestādei tiek piegādāts, norādīja M. Balodis. Viņš atzina, ka PVD šajā sakarā var piemērot sankcijas, piemēram, soda naudas bērnudārziem par nepiemērota ēdiena pieņemšanu.

Šogad, piesaistot Eiropas Savienības fondu finansējumu, plānots veikt četru ēku renovāciju, lai izveidotu 510 jaunas bērnudārzu vietas. Tas izmaksās 1,77 milj. Ls, no tiem vairāk nekā 1,5 milj. Ls būs Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums, pašvaldības līdzfinansējums būs 15% jeb 265 tūkst. Ls.

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komiteja ir atbalstījusi šo Īpašuma departamenta priekšlikumu, informē Rīgas dome.

Kopumā Rīgas pašvaldībai līdz 2014. gada beigām varētu būt pieejami gandrīz pieci miljonu latu pirmsskolas izglītības tīkla paplašināšanai. Finansējums tiks apgūts vairākās kārtās.

Projekta pirmajā posmā plānots renovēt ēku Maskavas ielā 256, kas ir tipveida pirmsskolas izglītības iestādes ēka, bet nav izmantojama tās sliktā tehniskā stāvokļa dēļ. Arī mēģinājumi piesaistīt privātos investorus, lai šeit izveidotu jaunu bērnudārzu, nav izdevušies. Plānots, ka ēkas renovācijai būs nepieciešami aptuveni 700 tūkst. Ls. Te varēs izveidot bērnudārzu ar sešām grupiņām, kurās būs vieta 120 mazuļiem.

Liepājas uzņēmējiem ir iespēja izmantot valsts piedāvāto bezmaksas tipveida bērnudārza projektu 136 vietām, pēc kura 2005. gadā celtais modernais oriģināls apskatāms Rīgas mikrorajonā Dreiliņi 2.

Domes priekšsēdētāja pirmā vietniece Silva Golde informē, ka interesentiem pieejams ne tikai tehniskais projekts, bet arī tā ekonomiskā daļa ar darba apjomiem un nepieciešamo materiālu daudzumu, kas pēc pašvaldības lūguma tikko saņemta domē.

Vairāki Liepājas uzņēmēji jau izrādījuši interesi par tehnisko projektu, tāpēc Golde aicina ikvienu interesentu nākt un iepazīties ar šo materiālu, kurš pieejams arī digitālā formā. Ar bezmaksas būvprojektu pašvaldība cer sekmēt jaunu pirmsskolas izglītības iestāžu būvniecību pilsētā. „Tā ir iespēja apvienot pašvaldības un privātā sektora spēkus, lai pēc iespējas ātrāk atrisinātu gadiem ieilgušo bērnudārzu problēmu”, uzsver Golde. Pašvaldība šogad pēc 17 gadu pārtraukuma uzbūvējusi divus jaunus bērnudārzus, kas kopumā ļāvis piedāvāt papildus vietas bērnudārzos 200 mazajiem liepājniekiem. Pašvaldība arī veicina privāto bērnudārzu attīstību pilsētā, palielinot atbalstu katram Liepājā deklarētajam bērnam līdz 75 latiem, līdzīgi kā tas ir pašvaldības uzturētajās pirmsskolas izglītības iestādēs.

Maksātnespējas administrācija (MNA) ir vērsusies gan Valsts policijā (VP), gan Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijā «Cert.lv» ar lūgumu izvērtēt, vai nav notikusi ārēja maksātnespējas administratoru pretendentu rindas darbības ietekmēšana, aģentūrai LETA pavēstīja MNA pārstāve Dace Jansone.

Viņa skaidroja, ka MNA sadarbībā ar VAS «Tiesu namu aģentūra» (TNA) izmeklē radušos situāciju, vai pēdējo trīs nedēļu laikā nodrošināta rindas darbības nevainojama funkcionalitāte un nav notikusi ārēja rindas darbības ietekmēšana.

Viņa uzsvēra, ka pēdējās nedēļas laikā MNA konstatēja, ka pastāv varbūtība, ka maksātnespējas administratoru rindas darbībā nav nodrošināts normatīvajos aktos paredzētais nejaušības princips, kas MNA rada aizdomas par traucētu vai ietekmētu informācijas sistēmas darbību.

LETA jau ziņoja, ka pāris dienas pirms nāves advokāts un maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus pieteicies administratoru pretendentu rindā un it kā pēc nejaušības principa iekļauts tajā tieši blakus divām savām biroja darbiniecēm, liecina MNA mājaslapā pieejamais Administratoru pretendentu saraksts (rinda).

Solījumi par to, ka valsts atbalsts vecākiem, kuru bērniem nav vietas pašvaldību bērnudārzos un tāpēc tiek izmantoti privātā dārziņa vai aukles pakalpojumi, tiks turpināts, vēl nesen bira kā no pārpilnības raga, taču nu izlemts atbalsta programmu neturpināt. Lai gan pērn vien valsts līdzfinansējumu saņēma 9112 bērnu, noteiktajā laika posmā neesot sasniegti izvirzītie mērķi – nav mazinājušās rindas uz pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēm. Joprojām savu vietu gaida gandrīz 9000 bērnu. Turklāt valsts budžetā tam vienkārši nav naudas, otrdien raksta laikraksts Diena.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) priekšlikumu neturpināt valsts atbalsta programmu valdībā skatīs šodien, bet, kā Dienai apgalvo VARAM pārstāvis Raivis Bremšmits, jau pirms sēdes ir skaidrs, ka situācija nemainīsies – budžetā tam līdzekļu nav. Turklāt jau sākotnēji bijis zināms, ka valsts atbalsts iedarbināts tikai uz trim gadiem.

Ministrijā gan nenoliedz, ka tas bijis nozīmīgs un problēma ir aktuāla, par ko liecinot arī līdzfinansējuma saņēmēju skaits. Taču vienīgi ar šādu valsts iesaistīšanos bērnudārzu pieejamības problēmu atrisināt nevar. Turklāt programmā bijuši arī vairāki trūkumi, piemēram, mākslīgi palielinājušās rindas uz pašvaldību bērnudārziem. R. Bremšmits gan skaidri pasaka – pašvaldību dārziņos bērniem trūkst vietu, to trūks arī turpmāk un vietu nereti nav arī privātajās iestādēs. Līdz ar to vienkārši kādam šie bērnudārzi ir jābūvē. Tas arī varētu būt virziens, kā valsts savu atbalstu sniegtu turpmāk – nodrošinot atbalstu būvniecībai. Taču arī to ierobežo budžets.

Luminor banka ir piešķīrusi finansējumu 570 000 eiro apmērā Baltic RE Group, nekustamā īpašuma renovācijai Rūpniecības ielā 32, Rīgā pie Viesturdārza.

Ēkā atrodas privāts bērnudārzs, tāpēc svarīgi uzlabot ēkas energoefektivitāti un telpu iekārtojumu, lai radītu drošu, modernu vidi bērniem.

Projekts ietver vēsturiskās ēkas, kuras pagalmā ir labiekārtots laukums bērnudārza āra aktivitātēm, rekonstrukciju – palielinot tās energoefektivitāti, pilnībā atjaunojot ēkas sistēmas, fasādi, logus, kā arī uzlabojot telpu iekārtojumu. Renovāciju veic SIA "Alvo Park 2", kas ir fonda Baltic Re Group grupas uzņēmums.

“Esam gandarīti, ka ar Luminor palīdzību varam uzlabot un pielāgot vēl vienu vēsturisko ēku mūsdienu dinamiskajai Rīgai un sniegt labumu Rīgas iedzīvotājiem, nodrošinot drošu, mājīgu un radošu vidi, kurā bērni var augt un attīstīties,” dalās Giovanni dalla Zonca, Baltic RE Group izpilddirektors.

Rīgas pašvaldības budžeta ieņēmumi 2014. gadā plānoti 731,6 miljonu eiro apmērā, kas ir par 2,1 % vairāk nekā 2013. gadā, informē Rīgas domes pārstāvji.

Budžeta izdevumi plānoti 763,1 miljonu eiro apmērā. Tādējādi budžeta deficīts nākamgad plānots 31,5 miljonu eiro apmērā jeb 4,3%.

No saviem ieņēmumiem 78,3 miljonu eiro Rīgas pašvaldība ieskaitīs Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā citu Latvijas pašvaldību atbalstam.

Rīgas pašvaldība 2014.gadā plāno nemainīgi saglabāt savas līdzšinējās prioritātes – izglītību, drošību, sociālo atbalstu, infrastruktūras attīstību, kā arī prioritāri nodrošināt pasākumus, kas saistīti ar Rīgu kā Eiropas kultūras galvaspilsētu. Lielākais finansējuma pieaugums plānots ielu un tiltu remontiem.

Par visapjomīgāko investīciju projektu infrastruktūras sakārtošanā kļūs Salu tilta rekonstrukcija. Papildu finansējums 6,5 miljonu eiro apmērā tiks iedalīts pilsētas ielu seguma atjaunošanai, kas uzskatāms par vislielāko šīs nozares budžeta palielinājumu kopš 2008. gada, norāda dome.

Līdz ar plašo būvniecību valstī daudzviet izauguši biroju rajoni un jaunas daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas, solot mūsdienīgu komfortablu dzīvi.

Pieprasījums ir liels, tāpēc daudzdzīvokļu namu rajoni aug kā sēnes pēc lietus, taču diemžēl to pašu nevar teikt par apkārtējās infrastruktūras attīstīšanu.

Acīmredzot pašreizējā tirgus konjunktūra ir tāda, ka nekustamo īpašumu attīstītājiem ir daudz izdevīgāk piedāvāt mājokļus ar labākajā gadījumā izbūvētām autostāvvietām nekā būvēt jaunuzcelto dzīvokļu iemītniekiem arī papildu bonusus kā, piemēram, bērnudārzu vai ārstniecības iestādi. Tā kā liela daļa jauno dzīvojamo ēku iemītnieku ir jaunas ģimenes, tad, piemēram, bērnudārzu trūkums varētu izrādīties nopietns šķērslis jaunajai komfortablajai dzīvei, ņemot vērā vispārējo bērnudārzu trūkumu.

Turpmākajos septiņos gados ar Eiropas Savienības (ES) fondu un nacionālā līdzfinansējuma palīdzību bērnudārzu attīstībā varētu ieguldīt 37,66 miljonus eiro (26,47 miljonus latu). Tiek plānots, ka par šiem līdzekļiem līdz 2013.gadam tiks uzcelti vai paplašināti 14 bērnudārzi, bet renovēt plānots 36 pirmsskolas izglītības iestādes.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) valsts sekretāres Laimdotas Straujumas vadībā notikusi otrā darba grupas sēde, kuras uzdevums ir sagatavot priekšlikumus pirmsskolas izglītības iestāžu tīkla attīstības pasākumu plānam, informēja ministrija.

Valsts sekretāre uzsvēra, ka nepieciešams veikt virkni grozījumus likumdošanā, kas veicinātu izglītības iestāžu tīkla attīstību, jādiferencē prasības dažāda lieluma un tipa pirmsskolas izglītības iestādēm, kas izvietotas pielāgotās telpās.

Ministrijas iepriekš notikušajās diskusijās ar speciālistiem tika izteikti priekšlikumi, ka jāpārskata prasības ēdināšanas bloka, telpu un aprīkojuma nodrošinājumam, jo pārtikas produktu higiēnas prasības šobrīd balstās uz Eiropas Parlamenta un Padomes regulu.

Daugavpils domes sēdē deputāti apstiprinājuši jautājumu par divu kredīta ņemšanu ar kopējo summu 1.7 milj. Ls.

Kredītu 800.46 tūkst. Ls apmērā plānots ņemt, lai vismaz daļēji risinātu jautājumu ar bērnudārzu trūkumu pilsētā, tāpēc ir plānots paplašināt 24.bērnudārzu, izveidojot tam piebūvi. Šim mērķim aizdevumu pašvaldība nolēmusi ņemt 233 tūkst. Ls apmērā. Tāpat plānots rekonstruēt vienu no bijušajām pirmsskolas iestādēm, izveidojot jaunu bērnudārzu, kālab tiks ņemts kredīts par 566.94 tūkst. Ls. Abos gadījumos pašvaldība būs tikai līdzfinansētājs, bet projektiem plānots piesaistīt ERAF līdzekļus.

Savukārt automatizēto siltumtīklu uzstādīšanas turpināšanai, ar ko nodarbojas pašvaldības uzņēmums SIA Daugavpils Dzīvokļu un komunālā saimniecība, tiks ņemts kredīts 900 tūkst. Ls apmērā.

Partijas Jaunais laiks (JL) Saeimas frakcija sagatavojusi un Saeimā iesniegusi priekšlikumus likumā Par maternitātes un slimības apdrošināšanu un Valsts sociālo pabalstu likumā, kas paredz uzlabot māmiņu algu sistēmu un risināt bērnudārzu rindu problēmu, liecina JL sniegtā informācija medijiem.

JL rosina vecāku pabalstu par bērna kopšanu jeb tā saukto māmiņas algu maksāt līdz bērna trīs gadu vecumam. Kā šodien preses konferencē informēja JL Saeimas frakcijas vadītāja vietniece Silva Bendrāte un JL pārstāve Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā Ausma Ziedone-Kantāne, JL rosinājis noteikt, ka jaunie vecāki bērna pirmajā gadā saņems pabalstu 70% no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas, otrajā gadā – 60%, bet trešajā – 50% apmērā no iepriekš saņemtās algas, bet ne mazāku par attiecīgi 70, 60 un 50% no valstī noteiktās minimālās algas.

Tāpat JL rosina likumā aizsargāt nestrādājošo vecāku intereses, nosakot, ka vecākiem, kuriem nav veiktas sociālās iemaksas, vecāku pabalsta apjoms tiek aprēķināts no pabalsta pieprasīšanas dienā spēkā esošās minimālās algas apjoma.

Vasarā, kad bērnudārzu personāls dodas atvaļinājumā, vecākiem nereti rodas problēmas ar citu pieskatīšanas iespēju atrašanu, tāpēc jau vairākus gadus vasarā Bites centrālajā birojā tiek organizēts bērnudārzs

«Daudziem darbiniekiem ir mazi bērni, tāpēc labi redzam, cik lielas rūpes mammām un tētiem mēdz būt vasarā, kad bērnudārzu personāls dodas atvaļinājumā un bērniem ir jānodrošina citas pieskatīšanas iespējas. Mums ir svarīgi, lai darbinieki darbā jūtas komfortabli, tādēļ šī ir jau trešā vasara, kad Bites centrālajā birojā organizējam darbinieku bērniem bērnudārza grupiņu, kurā mazos pieskata un izklaidē profesionālas auklītes. Tas ir liels atvieglojums darbiniekiem, kuriem nav iespēju atstāt savas atvases vecvecāku vai draugu aprūpē laikā, kad pašvaldību bērnudārzi ir slēgti,» stāsta Bites klimata kontroles vadītāja Endija Kaševska.

Šī bērnudārza grupiņa darbojas vienu mēnesi. Parasti vasaras sākumā tiek veikta darbinieku aptauja, kuras mērķis ir noskaidrot, kurš bērnudārzam būtu aktuālākais laiks. Šogad, līdzīgi kā iepriekšējos gados, lielākais vairākums darbinieku nobalsoja par jūliju.