Jaunākais izdevums

Izstrādā dīzeļlokomotīvju modernizācijas projektus; meklē jaunus noieta tirgus; vēlas ciešāku sadarbību ar Latvijas dzelzceļu.

Nevis nopelnīt šodien, bet attīstīties ilgtermiņā, ‒ tā Baltic Loco Group (BLG) pieeju biznesam sarunā ar Dienas Biznesu raksturo uzņēmuma tehniskais direktors Aleksandrs Vasiļjevs. Transporta mašīnbūves jomā Baltijas valstīs, kā arī Azerbaidžānā, Gruzijā un Ukrainā strādājošajā grupā ietilpst arī Latvijas uzņēmums BL Engineering un Lietuvas kompānija LL Engineering, kuras nodarbojas ar lokomotīvju modernizācijas projektu, lokomotīvju elekroiekārtu un jaunu tehnisko risinājumu izstrādi un ieviešanu. Projektu izpildē uzņēmums sadarbojas gan ar vietējiem ražotājiem un Baltijas Testēšanas centru, gan lietuviešu kompānijām, tostarp Lietuvas dzelzceļā ietilpstošo Viļņas Lokomotīvju remonta depo (VLRD). Grupas vai tajā strādājošo speciālistu īstenoto projektu sarakstā ir četru elektrovilcienu (20 vagoni) ER2T modernizācija un 15 dīzeļlokomotīvju TEM2 remonts Azerbaidžānas dzelzceļam. Tāpat iztrādāti projekti manevru lokomotīves ČME3/TEM2 modernizācijai, TGM4 un TGM6 padziļinātai modernizācijai, kā arī jaunām manevra dīzeļlokomotīvēm – četrasu SGE 500 un sešasu SGE 1000. Patlaban BLG īsteno projektu Lietuvā, mainot lokomotīvēm BLG inženiera konstruktora Aleksandra Aleksejeva izstrādātos vilces reduktorus. Latvijā un Lietuvā grupas uzņēmumos kopumā strādā 20 cilvēki.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Izpētot tirgu, saprasts, ka ļoti pieprasīta ir veco dīzeļlokomotīvju – kādas ir lielā skaitā bijušās PSRS teritorijas tirgū ‒ modernizācija, norāda A. Vasiļjevs. Pat Krievijā, kur ir divi vietējie ražotāji Transmashholding un Sinara, dzelzceļa pārvadājumu kompānijām daudz lētāk ir veikt modernizāciju, nevis pirkt jaunu ritošo sastāvu. Šīs kaimiņvalsts tirgū gan grūti un dārgi ieiet, tostarp sarežģītās sertifikācijas dēļ. Patlaban vienkāršāk ir strādāt Baltijas valstīs, Ukrainā, Gruzijā un Azerbaidžānā, kur BLG izveidojušies labi kontakti. Tāpat secināts, ka BLG manevra dīzeļlokomotīvju modernizācijas projektus Latvijas dzelzceļam (LDz) var piedāvāt par vienu miljonu eiro, kas ir par 20‒30% lētāk nekā tos šobrīd valsts kompānija īsteno sadarbībā ar čehiem. LDz pagaidām nekādu reālu interesi par sadarbību ar BLG ‒ konkrētu prototipu izstrādē ‒ nav izrādījis. Saņemt Eiropas Savienības līdz- finansējumu šādiem projektiem līdz šim nav izdevies, un arī Latvijas bankas neizrāda vēlmi tos kreditēt, vispirms prasot līgumus ar pasūtītājiem. BLG gan ir sadarbība ar LDz un koncernā ietilpstošajiem uzņēmumiem dzelzceļa platformu aprīkojuma izstrādē militārā transporta vajadzībām.

A. Vasiļjevs arī atzīmē, ka pretstatā čehu piedāvājumam BLG izmanto nevis gatavus standarta projektus, bet ņem vērā konkrētā klienta vajadzības. Turklāt – ja modernizāciju veiktu Latvijas uzņēmums, tad arī ritošā sastāva uzturēšana būtu lētāka, jo nebūtu visu laiku jāpiesaista ārvalstu eksperti. Vajadzības gadījumā BLG var veikt konstrukciju un mezglu teorētisku testēšanu (datorsimulācijas veidā, neieguldot līdzekļus ražošanā), kas ļauj precīzi noteikt, pēc cik ilga laika attiecīgā detaļa vai mezgls saplīsīs, norāda A. Aleksejevs.

Visu rakstu Ātru peļņu nemeklē lasiet piektdienas, 14.decembra laikrakstā Dienas Bizness! Lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sony bezspoguļa kamera A6400 izceļas ar segmentā neierastu darbības ātrumu un zibenīgu autofokusu

Viedtelefonu kļūšana par ikdienas galveno fotografēšanas rīku pamazām ienes korekcijas arī digitālo fotoaparātu vidējā segmentā. Lai piesaistītu pircējus un piedāvātu tiem kaut ko vairāk, nekā iespēj telefoni, foto tehnikas ražotāji «spiež» uz augstākā līmeņa fotogrāfiju kvalitāti kamerās, kuru cena grozās ap tūkstoš eiro. Vismaz Sony.

Gada sākumā, piesakot jauno bezspoguļa hibrīdkameru ar maināmu objektīvu A6400, japāņi devuši skaidru mājienu, ka turpmāk par viedtelefonu flagmaņu cenu varēs iegūt fotoaparātu, kura veikums būs ļoti tuvs spoguļkameru iespētajam. A6400 aizguvusi nozīmīgas tehnoloģijas no divu un vairāk reižu dārgākajām pilna kadra kamerām, ieskaitot augstvērtīgu autofokusa sistēmu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eirozonas algu mistērija: nekas vairāk par reģionālu specifiku?

Latvijas Bankas ekonomists Vents Vīksna, 14.09.2018

1. attēls. Darba tirgus rādītāji un cenu dinamika eirozonā

Avots: Eurostat datubāze, Latvijas Bankas aprēķins.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tradicionāli ekonomikas teorija māca, ka bezdarbs, algas un inflācija ir cieši saistīti ekonomiskie rādītāji – vienam no tiem mainoties, tiks ietekmēti arī pārējie divi paredzamā veidā.

Piemēram, valsts ekonomikai attīstoties un nodarbinātībai pieaugot, darba devējiem top grūtāk atrast kvalificētu darbaspēku pie esošajām tirgus algām, kas spiež kāpināt algu līmeni. Tas savukārt palielina iedzīvotāju patēriņu, un augstāka pieprasījuma iespaidā pieaug preču un pakalpojumu cenas. Šis cikls var būt veselīgs valsts ekonomikai un iedzīvotāju labklājībai, ja ekonomikas attīstības pamatā ir produktivitātes pieaugums.

Respektīvi, ja ar katru nākamo gadu nodarbinātie spēj saražot vairāk preču un pakalpojumu vai izveido jaunus, radošus veidus, kā palielināt pievienoto vērtību, radot uzņēmumiem lielākus ienākumus un motivāciju dāsnāk atalgot savus darbiniekus. Ja tas tā nav, agrāk vai vēlāk algu kāpums sāks veidot cenu burbuli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pētījums: Kredīta ņēmēji Latvijā tikpat kā nesalīdzina pieejamos piedāvājumus tirgū

Db.lv, 07.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa kredītu cilvēki biežāk izmanto, lai veiktu mājas remontu (28%), iegādātos auto (25%) vai elektronikas preces (18%), liecina digitālās bankas Bigbank veiktais pētījums.

Patēriņa kredīta ņēmēji biežāk ir vīrieši (52%) vecuma grupā no 40 līdz 49 gadiem. Kā svarīgākie kritēriji, lai izvēlētos aizdevēju, tiek minēta laba procentu likme, uz ko norāda 59% respondentu, 45% uzskata, ka tā ir samērīga un 42% ir svarīgs viegls kredīta izsniegšanas process.

Pētījumā secināts, ka kredīta ņēmēji Latvijā tikpat kā nesalīdzina pieejamos piedāvājumus tirgū un lēmumi tiek pieņemti, balstoties uz ātru un virspusīgu salīdzinājumu veikšanu starp bankām un nebanku sektoru.

Pārsvarā jaunieši aktīvāk izmanto interneta sniegtās iespējas un veic ātru kredītu salīdzināšanu. Citi paļaujas uz to, ka pastāvīgi izmantotās bankas pakalpojums būs visizdevīgākais un tādējādi neizvēlas sev izdevīgāko piedāvājumu. Ne vienmēr banka, kurā ir piesaistīta maksājumu karte vai cits pakalpojums, nodrošinās arī citiem piedāvājumiem izdevīgākos nosacījumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Vairāk nekā trešdaļa iedzīvotāju būtu gatavi piemaksāt par kvalitatīvu klientu apkalpošanu

Žanete Hāka, 30.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

36% Latvijas iedzīvotāju būtu gatavi maksāt vairāk par precēm vai pakalpojumiem, ja tirgotājs nodrošinātu kvalitatīvu klientu apkalpošanu, liecina mobilo sakaru operatora «Tele2» aptauja.

Turklāt pēc pozitīvas komunikācijas pieredzes ar uzņēmumu, 56% iedzīvotāju šī uzņēmuma preces vai pakalpojumus ieteiktu saviem draugiem un paziņām.

Labs serviss ir viens no būtiskākajiem uzņēmējdarbības veiksmes faktoriem, tādēļ ir svarīgi, lai visi uzņēmuma komunikācijas kanāli darbotos vienlīdz augstā līmenī. Aptaujas dati rāda, ka līdz šim visefektīvākā saziņa klientiem ar uzņēmumiem bijusi pa tālruni un e-pastu, bet mazāk efektīva ar sociālo tīklu un tiešsaistes čatu palīdzību. Ja klients vēlas iegūt ātru atbildi uz sev interesējošo jautājumu vai saņemt speciālista konsultāciju, tad visbiežāk šādiem nolūkiem tiek izmantots telefons.

«Kā atzīst aptaujātie, tad viņiem ļoti būtiski ir saņemt ātru atbildi uz savu jautājumu. Mūsdienu dzīves ritmā neviens nav gatavs ilgi gaidīt pie telefona vai rakstisku atbildi uz e-pastu pēc vairākām dienām. Tāpat ir svarīgi, vai uzņēmums spēj nodrošināt to, ka klientiem nav jāzvana uz neskaitāmiem tālruņa numuriem, lai nokļūtu pie vajadzīgā speciālista, un uzņēmums spētu atzvanīt, ja konkrētajā brīdī nav varējis atbildēt,» atzīst «Tele2» komercdirektors Raivo Rosts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ātrvilcieni starp Baltijas galvaspilsētām kursēs reizi divās stundās

Žanete Hāka, 12.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rail Baltica ātrgaitas vilcieni no Tallinas uz Varšavu un no Tallinas uz Viļņu kursēs līdz četrām reizēm dienā katrā virzienā katrā no maršrutiem no brīža, kad līnija tiks atklāta un līdz sešām reizēm dienā katrā virzienā katrā no maršrutiem pēc 10 darbības gadiem, informē uzņēmuma pārstāvji.

Turklāt, līdz pat 10 vilcieniem dienā kursēs posmā Viļņa–Kauņa–Varšava. Tā rezultātā Rail Baltica nodrošinās ātru dzelzceļa savienojumu starp Baltijas valstu galvaspilsētām katras divas stundas.

Plāns iekļauj arī divus nakts vilcienus: Tallina–Rīga–Kauņa–Varšava–Berlīne un Viļņa–Kauņa–Varšava–Berlīne, dodot iespēju pasažieriem sasniegt tālākus galamērķus Eiropā.

Katras 30 minūtes pasažieriem būs iespēja nokļūt no Rīgas Centrālās Stacijas uz Starptautisko lidostu «Rīga». Šis brauciens aizņems vien 10 minūtes.

Ātrgaitas vilcienu kustības intervāls ir balstīts paredzamo pasažieru pieprasījuma novērtējumā, kas tika veikts Rail Baltica Vilcienu kustības plāna 2026.-2056. gadam izstrādes ietvaros. Šo plānu izstrādāja Vācijas uzņēmums ETC Gauff Mobility GmbH, sadarbībā ar COWI A/S (Dānija) un Institut fur Bahntechnik GmbH (Vācija). Plāns atspoguļo modernu, integrētu pieeju, kas paredz, ka tirgus pieprasījums ir galvenais kritērijs, pēc kura tiek plānots vilcienu kustības grafiks.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB projekti

Tas ir svarīgi. Kādi būs personālvadības trendi 2019. gadā?

Laura Mazbērziņa, 13.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzīgi kā 2018. gadā, arī 2019. gadā tehnoloģijas un Z paaudzes ienākšana turpinās mainīt ierastās prakses personālvadības jomā. Darba devēja tēla konsultāciju aģentūra ERDA ir apkopojusi 2019. gada prognozes, kas ir saistošas arī Latvijas un Baltijas kontekstā.

Pēc Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) datiem 2018. gadā relatīvais darbinieku skaits Latvijā, kuriem trūkst darba uzdevumiem nepieciešamās komunikācijas prasmes, ir par 12% augstāks nekā Eiropas Savienībā vidēji. Situāciju vēl krasāk mainīs Z paaudzes ienākšana darba tirgū. Preses izdevums Forbes 2018. gadu raksturo kā spēcīgu tehnoloģiju jomā, taču ne savstarpējās saskarsmes un komunikācijas ziņā. Nākamo gadu paredz kā rīcības gadu. «Esam apzinājuši esošo situāciju un nu pienācis laiks meklēt tai risinājumu – Deloitte pētījumā jau 2016. gadā gandrīz 90% no aptaujāto atzina, ka tā saukto «soft skills» attīstīšana viņiem ir augsta prioritāte,» biznesa portālam db.lv stāsta Marta Kāle, ERDA darba devēja tēla konsultante.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vēstule redakcijai: Līča karš, Bordāns un akordeons

Cerot uz sapratni un konstruktīvu sadarbību - paliekot Jūsu vēstuļdraugs – Mārcis Bendiks Bermudiskā trijstūrī starp Ķekavu – Iecavu – Baldoni, 2018. gada novembrī, 23.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Godātā redakcija,vēlējos padalīties asociācijās, kuras mani nav likušas mierā iepriekšējo nedēļu sabiedriski politiskās aktivitātes dunā. Simtgades svinību emocionālais pacēlums tās varbūt pieslāpēja, bet svētki beigušies, un varam doties atpakaļ pie virpas. Uz brīdi pamestie darbi jāatsāk, tai skaitā valdības veidošanas riņķa dancis, un reizē ar to atgriežas mulsinošais jautājums: ko man tas atgādina?

Izrādās, citāts Bordāna k-ga snieguma raksturošanai valdības veidošanas žanrā ir stāvējis acu priekšā, tikai citā sadaļā, pie militārās vēstures, konkrēti, pie Līča kara vērtējuma ASV politiķu redzējumā. Atgādināšu jaunākajiem jūsu lasītājiem, ka vienlaicīgi ar traģiskajiem 1991. gada janvāra notikumiem Rīgā sākās arī karadarbība Persijas līcī, atbrīvojot Kuveitu no Sadama Huseina iebrukuma.

Vērtējums šai operācijai ir ļoti dažāds, jo rezultāti arī bija savā ziņā raibi. No vienas puses, Kuveita tika atbrīvota, bet no otras puses – Sadama Huseina režīms palika pie varas uz padsmit gadiem, līdz pat nākamā gadsimta sākumam. Savulaik ļoti ietekmīgais demokrātu senators Toms Harkins par to izteicās īsi un trāpīgi, pārstāstā tas skanētu tā: «Tas bija kā pusaudžu sekss - par ātru iekšā, par ātru ārā.» («The Gulf War was like teenage sex. We got in too soon and out too soon.»).

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Mazās alkoholisko dzērienu darītavas produkciju varēs ražot tikai no Latvijā iegūtiem augiem

Monta Glumane, 04.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazās alkoholisko dzērienu darītavas varēs ražot savu produkciju tikai no savvaļā augošiem un Latvijas teritorijā esošos dārzos vai dravās iegūtiem augiem, paredz Saeimā trešajā lasījumā atbalstītie grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā.

Ar likuma izmaiņām definēts, ka mazā alkoholisko dzērienu darītava ir fiziska persona – saimnieciskās darbības veicējs - vai komersants, kurš ražo vīnu, raudzētos dzērienus, starpproduktus vai pārējos alkoholiskos dzērienus no savā īpašumā vai valdījumā esošajos dārzos un dravās Latvijas teritorijā iegūtajiem produktiem.

Tāpat noteikts, ka gadījumā, ja darītavas īpašnieks ir fiziska persona, augu valsts produktus varēs pirkt arī no pirmās pakāpes radiniekiem vai laulātā, kuram Latvijas teritorijā piederošā dārzā vai dravā augi iegūti. Savukārt komersantam šāda iespēja būs, ja tā dalībniekam, kura pirmās pakāpes radiniekam vai laulātajam pieder dārzs vai drava Latvijas teritorijā, piederēs ne mazāk kā 35 procenti komersanta kapitāldaļu vismaz deviņus mēnešus pirms darījuma veikšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai ievestu e-veselības sistēmu Latvijā, kopējais izlietotais finansējums Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektu ietvaros ir 16,409 miljoni eiro, liecina Veselības ministrijas (VM) gala atskaite par pamatnostādņu «E-veselība Latvijā» ieviešanu 2014.-2017.gadā.

No šī finansējuma 1.kartā, kas tika izveidota vienotās veselības nozares uzraudzības informācijas sistēma, tostarp astoņi e-pakalpojumi, tika iegultīti 325 630 eiro. Vienlaikus lielākā daļa finansējuma jeb 9,558 miljoni eiro tika izmantoti projekta īstenošanas 2.kārtā, kad tika izveidots e-veselības portāls, veselības informācijas sistēma, kā arī pilnveidota vienotā veselības nozares uzraudzības informācijas sistēma, tostarp izveidoti 28 e-pakalpojumi.

Vēl 6,444 miljoni eiro tika izlietoti, lai izveidotu vienotās neatliekamās medicīniskās palīdzības un katastrofu medicīnas vadības informācijas sistēmu, kas paaugstinājusi brigāžu darba efektivitāti un precizitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākās tehnoloģijas sniedz iespēju gan pabūt kāzās kaut no aizokeāna, gan pēc daudziem gadiem atkal izdzīvot saviļņojošos notikumus.

Pārsteigt jauno pāri un kāzu viesus kļūst aizvien grūtāk – pateicoties socializācijas portāliem neskaitāmās variācijās redzēta gan pirmā valša pārtapšana akrobātiskā dejā, gan 3D printera izdrukātas tortes ar līgavas un līgavaiņa atveidojumu, gan visvisādas viesu izdarības.

Tomēr tehnoloģijas turpina sagādāt jaunas iespējas, un šogad par kāzu «karstāko inovāciju» solās kļūt virtuālā un papildinātā realitāte. Tehnoloģiju avangardisti jau paspējuši izmēģināt virtuālo realitāti (VR) visai ekstremālās formās. Portāls Wired apraksta Priscilas un Marka gadījumu, kuri iepazinās VR čata telpā Rec Room. Vairākus mēnešus pļāpājuši tiešsaistē ar VR brillēm uz acīm un dzīvē satikušies tikai dažas reizes, abi amerikāņi pēc pāris gadiem apprecējās ceremonijā turpat Rec Room. Pie altāra gan nedevās viņi paši, bet tikai sapucējušies virtuālās pasaules avatāri, kamēr jaunais pāris sēdēja katrs savā mājoklī pie datora četru tūkstošu kilometru attālumā. Priscila un Marks tiek uzskatīti par pirmo pāri, kas iepazinies un apprecējies virtuālajā realitātē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Abavas vīna dārzā novākta aptuveni 2,5 tonnu liela vīnogu raža

Zane Atlāce - Bistere, 25.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģimenes vīna dārzā Abavas vasaras sezonas beigās novākta aptuveni 2,5 tonnu liela vīnogu raža, informē vīna darītavas saimnieki Mārtiņš un Liene Barkāni.

Vīnogu dārzs ir iestādīts 2010. gadā un atrodas Sabiles pievārtē, Abavas ielejas dienvidu nogāzē. Šogad vīnogu raža novākta jau ceturto reizi, tomēr šis gads ir bijis īpašs, jo silto laikapstākļu dēļ vīnogas varēja novākt optimālā apjomā un kvalitātē. Savukārt pašu ražas vākšanu šogad uzsāka agrāk nekā ierasti, kad tas ir noticis septembra beigās un oktobra sākumā.

«Šogad silto laikapstākļu dēļ vairums audzēto šķirņu ir sasniedzis optimālu gatavības līmeni, kas ļauj cerēt uz labas kvalitātes vīna ražošanu nākotnē. 2010. gadā mēs iestādījām vairāk nekā 40 vīnogu šķirnes, lai saprastu, kuras no tām ir piemērotākās mūsu ziemeļu klimatam. Šobrīd audzēto vīnogu skaits ir samazināts līdz aptuveni 30 šķirnēm. Plānojam šo skaitu mazināt arī nākotnē un galvenokārt audzēt tās šķirnes, kuras spēj sasniegt augstākos vīna kvalitātes rādītājus. Viena no tādām vīnogām ir Solaris, no kuras var ražot augstas kvalitātes baltvīnu, un kas atbilst vispārpieņemtai izpratnei par vīna garšu, jo no ziemeļu vīnogu šķirnēm darināta vīna garša atšķiras,» stāsta M. Barkāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbildot šobrīd esošajam pieprasījumam, arī industriālā marķējuma ražotājs "Silmor" sācis sejas aizsargvairogu ražošanu.

Uzņēmuma kapacitāte ir 1000 vairogi astoņu stundu maiņā. Ja pieprasījums pārsniegs uzņēmuma jaudu, tas ir gatavs veidot papildu maiņu.

"Drīzumā gaidām jaunu iekārtu, kas palīdzēs divkāršot jaudu. Taču mēs sagaidām, ka arī citi uzņēmumi būs atsaucīgi un papildus ikdienas produktu plūsmai uzsāks sabiedrībai vajadzīgu produktu ražošanu, kā jau to dara daudzi uzņēmumi, kas uzsākuši ražot dezinfekcijas līdzekļus. Šobrīd ir nenopietni domāt par konkurenci. Visiem ir jāmetas iekšā, lai nodrošinātu pieprasījumu ar atbilstošu piedāvājumu. Ikvienam Latvijas uzņēmumam ir jārada produkti un sadarbības, kas var palīdzēt sabiedrībai - jo ātrāk, jo labāk. Jau šobrīd medijos ir ziņas, ka "Shield48" ir problēmas ar kapacitāti, kas ir pamatoti, jo izmantotā 3D tehnoloģija nav piemērota un rada lielas izmaksas, ja runājam par lielu tirāžu un ātru ražošanu. Mēs koncentrējamies, lai tehnoloģija atbilstu produktam, ražošanas laiks būtu īss, efektīgi pielietoti droši materiāli, kas gala rezultātā spētu nodrošināt adekvātu cenu un pieejamību gana īsā laikā. Pasaulē dažādiem produktiem, kas var palīdzēt pandēmijas apkarošanā, ir noņemti jebkādi patenti un ražošanas ierobežojumi. Tas ir loģiski, jo šobrīd prioritāte ir veselība, drošība un cilvēku aizsardzība," apgalvo Jānis Siliņš, SIA "Silmor" izpilddirektors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paplašinot globālo tīklu, arī Latvijā ieviesta jauna, digitāla pašapkalpošanās sistēma "Printbox".

Tā ir A4 formāta dokumentu drukas pašapkalpošanās sistēma kas sniedz augstas kvalitātes drukas, kopēšanas un skenēšanas iespējas, nodrošinot ērtu un ātru piekļuvi saviem dokumentiem, stāsta SIA "Printbox Latvia" valdes loceklis Edgars Damalts.

Sistēma paredzēta izplatītāko dokumentu formātu - pdf, jpeg, png, tiff, xls, ppt, doc,gif - drukāšanai. Printboxpazīstams lietotājiem jau vairāk nekā 15 dažādās valstīs. Latvijā tie pieejami divās Latvijas Universitātes ēkās - Raiņa bulvārī 19 un Aspazijas bulvārī 5.

"Printbox" nosaka revolucionāru tendenci drukāšanas tehnoloģijā, jo piekļuve dokumentiem un arhivēšana tagad ir iespējama vienā ierīcē. Izmantojot "Printbox" risinājumu, attālināti ir iespējams saglabāt un pārvaldīt failus savā bezmaksas mākoņa kontā un izdrukāt tos jebkurā "Printbox" kioskā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

12 ES valstis, arī Latvija, noraida direktīvu, kas liktu daudznacionālajiem uzņēmumiem atklāt peļņu un nodokļus

LETA, 02.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

12 Eiropas Savienības (ES) valstis, tai skaitā Latvija un Igaunija, ir noraidījušas direktīvu, kas liktu daudznacionālajiem uzņēmumiem izpaust to gūto peļņu un samaksātos nodokļus katrā ES dalībvalstī, ziņoja britu laikraksts "The Guardian".

Ierosinātās direktīvas mērķis bija atklāt, kā dažas no pasaules lielākajām kompānijām - tādas kā "Apple", "Facebook" un "Google" - izvairās samaksāt nodokļos apmēram 500 miljardus ASV dolāru gadā, pārceļot savu peļņu no tādām augstāku nodokļu valstīm kā Lielbritānija, Francija un Vācija uz zemāku nodokļu vai beznodokļu valstīm kā Īrija, Luksemburga un Malta.

Pret ierosināto direktīvu balsoja Austrija, Čehija, Horvātija, Igaunija, Īrija, Kipra, Latvija, Luksemburga, Malta, Slovēnija, Ungārija, Zviedrija.

Vairums šo valstu ar zemākiem nodokļiem ir pievilcīgas pasaules lielākajām kompānijām, lai tās tur reģistrētu savu peļņu. Izņēmums gan ir Zviedrija, kas balsoja pret, bažījoties, ka šī direktīva var pazemināt šīs valsts augstos standartus firmu atklātības jomā, rakstīja "The Guardian".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai palielinātu klientu skaitu, «Zaļais gurķis» nolemj pārcelties uz centru.

«Mastu ielā blakus Andrejsalai galvenokārt ēdinājām klientus no tuvākās apkārtnes. Vairāki mūsu klienti izteicās, ka labprāt apmeklētu «Zaļo gurķi» biežāk, bet nesanāk pa ceļam. Tāpēc nolēmām negaidīt, kad klients atnāks pie mums, bet paši pārcēlāmies tuvāk, ērtāk sasniedzamā vietā Kr. Barona ielā Latvijas Dabas muzeja pagarbstāva telpās ar ieeju no Merķeļa ielas,» saka Andris Taranda, kafejnīcas «Zaļais gurķis» līdzīpašnieks. Viņš uzskata, ka atrašanās vietai ir liela nozīme. Ja ir labs pakalpojums vai produkts, kas novietots ērti pieejamā vietā, tā ir labākā kombinācija veiksmīgam biznesam.

Jaunās telpas ļauj piesaistīt jaunus klientus. Jau pirmajā darba dienā jaunajās telpās «Zaļais gurķis» klāja kafijas pauzes galdu semināra dalībniekiem. «Šobrīd galvenokārt saskaramies ar apmeklētājiem, kuri apzināti nemeklē ēdienu bez gaļas. Šāds apmeklētājs ir mūsu lielākais izaicinājums. Ne tādā nozīmē, ka mums ir jāpārliecina vai par katru cenu jāpārdod, nē. «Zaļais gurķis» pārdod prieku, kas tiek nodots tālāk caur ēst gatavošanu. Mēs uzskatām, ka kvalitatīvs un veselīgs ēdiens vairo dzīvesprieku. Prieks nekad nevar būt uzspiests, jo tad tas nebūs patiess,» teic A. Taranda. Cilvēkam, kurš agrāk nav ēdis «Zaļā gurķa» gatavotos ēdienus, skatoties uz tiem, galvā rosās daudzi jautājumi – ēst, neēst, kas tie par ēdieniem, kas ir soja, vai tas tiešām ir veselīgi utt. Par pastāvīgiem ceļabiedriem kļūst cilvēki, kuri ir atvērti pārmaiņām un nebaidās uzdrīkstēties doties pretī nezināmajam. «Daudzi, kas nobaudījuši «Zaļā gurķa» ēdienu pirmo reizi, ar izbrīnu atzīst, ka nav varējuši iedomāties, ka ēdiens bez gaļas ir tik garšīgs,» viņš norāda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Negaidīti lielu pieprasījumu bauda vēl nebijis piedzīvojums - nakšņošanas dažu metru augstumā virs Amatas upes namiņā, kas veidots no spoguļiem, un zvaigžota debess juma vērošana.

Par to gandarīta eksperimentālā projekta "Piedzīvojums spoguļnamiņā" autore - radošās apvienības "Skudras metropole" vadītāja Gundega Skudriņa un dizaina risinājumu uzņēmuma "Don't Panic" dizainers Mārcis Ziemiņš, kurš plašāk pazīstams ar roku dezinfekcijas stenda "Spray Box" dizaina izstrādi.

Vēl ir iespējams pieteikties uz īpašu "Paulig" kafijas rituālu, kāds "Spoguļnamiņā" tiks organizēts katru dienu visas vasaras garumā.

Namiņš paredzēts tiem, kuri meklē dabas klātbūtni, ir gatavi jaunām sajūtām un pieredzei. Visiem, kuri vēlas gūt iedvesmu, prieku, izbaudīt ko nebijušu. Tiem, kuri nemeklē komfortu un ērtības, kuru tur nav, bet gan vēlas baudīt putnu dziesmas, upes čalošanu, meža burvību. Tiem, kuri vēlas relaksēties no ikdienas steigas, urbāniem pilsētu džungļiem un kņadas, un smelties mieru un labsajūtu dabas valdzinājumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV un Eiropas akciju tirgos trešdien bija kāpums, bet naftas cenas kritās, mazinoties satraukumam par ASV-Irānas konfliktu.

Irānas amatpersonu un ASV prezidenta Donalda Trampa izteikumi būtiski mazināja saspīlējumu un veicināja naftas cenu samazināšanos.

Irānas ballistisko raķešu triecieni pret ASV spēkiem Irākā, kas bija atriebība par Irānas ģenerāļa Kasema Soleimani nogalināšanu no ASV drona izšautu raķešu triecienā, bija izraisījuši jēlnaftas cenu kāpumu Londonas un Ņujorkas biržās.

Irāna paziņoja, ka pagaidām ir "pabeigusi" savus raķešu uzbrukumus.

"Irāna, šķiet, nomierinās, kas ir laba lieta visām iesaistītajām pusēm un ļoti laba lieta pasaulei," uzrunā televīzijā pavēstīja Tramps.

Irānas ārlietu ministrs Mohammads Džavads Zarifs iepriekš tviterī ierakstīja, ka viņa valsts "nemeklē kara eskalāciju".

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FOTO: Ieskats finanšu forumā Finansējuma risinājumi maziem un vidējiem uzņēmumiem

Žanete Hāka, 25.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finansējuma pieejamība mazajiem un vidējiem uzņēmumiem mainās - aizvien lielāku lomu spēlē ārpusbanku spēlētāji un citi finanšu risinājumi, izdevniecības “Dienas Bizness” un finanšu salīdzināšanas platformas Altero.lv rīkotajā finanšu nozares forumā “Finansējuma risinājumi maziem un vidējiem uzņēmumiem” atzina eksperti.

Mazie un vidējie uzņēmumi, kaut arī izmērā ir salīdzinoši nelieli, veido lauvas tiesu no kopējā ekonomikas apjoma, tādēļ jāmeklē veidi, kā tiem attīstīties, ieguldīt inovācijās, lai veicinātu eksporta apjomus un dotu darbu vietējiem iedzīvotājiem. Nereti šie uzņēmumi sastopas ar finansējuma pieejamības grūtībām, un nezina, kur vērsties finansējuma nepieciešamības gadījumā, turklāt, kā atzina konferences dalībnieki, bieži vien, saņemot bankas atteikumu, uzņēmējs netiek novirzīts pie finansējuma avotiem, kurus varētu aizņemties, tādēļ paliek esošajā attīstības stadijā un citur aizdevumu nemeklē.

Konferences laikā eksperti atzina, ka banku aizdevuma saņemšana kļuvusi sarežģītāka - process ir ilgāks, pakalpojums - dārgāks, kas apgrūtina uzņēmumu darbību un bremzē to attīstību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kraistčērčas pilsētā, Jaunzēlandē, piektdien apšaudēs divās mošejās lūgšanu laikā nogalināti 49 cilvēki, paziņojis policijas komisārs Maiks Bušs.

Pēc viņa teiktā, saistībā ar notikušajām apšaudēm vienam cilvēkam izvirzītas apsūdzības slepkavībās un sestdien viņš stāsies Kraistčērčas tiesas priekšā. Pavisam policija aizturējusi četrus aizdomās turamos - trīs vīriešus un vienu sievieti - un citus aizdomās turamos šobrīd nemeklē.

Kā pavēstīja Jaunzēlandes premjerministre Džasinda Ārderna, notikušo var raksturot tikai kā teroraktu, kurš ticis labi izplānots.

Ārderna notikušo raksturoja kā «vienu no Jaunzēlandes drūmākajām dienām».

«Ir skaidrs, ka šī ir viena no Jaunzēlandes drūmākajām dienām,» premjere sacīja žurnālistiem. «Skaidrs - tas, kas notika šeit, ir ārkārtēja un bezprecedenta vardarbība.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Darba vide

Katrs ceturtais nodarbinātais Latvijā ir pirmspensijas vai pensijas vecumā

Žanete Hāka, 03.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo 10 gadu laikā par 2,4 gadiem pieaudzis nodarbināto vidējais vecums, un 2018. gadā tas bija 43,7 gadi, secināts Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) izdotajā publikācijā «Darbaspēka apsekojuma galvenie rādītāji 2018. gadā».

Nozaru dalījumā augstākais vidējais vecums (49,9 gadi) bija pakalpojumu nozarē, kas ietver sabiedrisko organizāciju darbību, sadzīves iekārtu remontu un dažādu individuālo pakalpojumu sniegšanu; mākslas, izklaides un atpūtas nozarē (49,6 gadi), kā arī veselībā un sociālajā aprūpē (48,5 gadi) un izglītībā (48,2 gadi) nodarbinātajiem. Savukārt jaunākie darbinieki bija lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē (36,8 gadi).

Gandrīz ceturtā daļa (23,3 %) no visiem nodarbinātajiem Latvijā pērn bija 55–74 gadu vecumā. Tas bija otrs augstākais īpatsvars Eiropas Savienībā (ES), kur vidēji 19,4 % nodarbināto bija pensijas vai pirmspensijas vecumā. Visaugstākais īpatsvars ES bija Lietuvā 23,5 %, pēc Latvijas – Igaunijā un Vācijā (abās 23,1 %), savukārt viszemākais Luksemburgā – 10,8 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Jaunuzņēmumi attālinātam darbam gatavi; investori iepauzē

Anda Asere, 25.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiju jaunuzņēmumi šī brīža situācijai ir gatavāki nekā citi, jo jau ikdienā to darbs ir lielā mērā digitāls un strādāt attālināti tiem nav jāmācās. Uzņēmumi, kas nodrošina attālinātā darba iespējas arī citiem, pašlaik svin uzvaras gājienu.

"Skaidrs, ka šis visiem ir ļoti turbulents laiks, tomēr tehnoloģiju uzņēmumu ikdienas darbu tas skar mazāk. Jā, pārdošanas apjomi samazinās, jo visiem uz brīdi budžeti ir iesaldēti, tāpat daudzi jaunuzņēmumi ir apturējuši darbinieku piesaisti. Taču darba organizācijas ziņā jaunuzņēmumi ir vislabāk sagatavojušies.

Atšķirībā no citām organizācijām, to darbs jau ikdienā norit digitāli un attālināti, līdz ar to ikdienas darbības ziņā jaunuzņēmumu darbs tiek skarts vismazāk. Protams, biznesa attīstībai tuvākais laiks būs lēnāks, jo neviens nezina, kā šī situācija atrisināsies," biznesa portālam db.lv teic Diāna Lāce, Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas "Startin.lv" izpilddirektore.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ienākošo un izejošo zvanu pakalpojumu sniedzējs jeb klientu servisa vēstniecība «Sonido» izveido sociālo projektu «Parunāsim!»

«Sonido» valdes locekle un «Parunāsim!» izveidotāja Inga Muižniece teic, ka uz tālruni 26564564 var zvanīt ikviens, kurš vēlas parunāties un tikt uzklausīts. Tālruni izmantojot arī tie tautieši, kuri dzīvo ārzemēs un kuriem ir vēlme pēc saistības ar Latviju. «Zvanu centrā mēs esam ļoti dažādi cilvēki, bet mūs vieno mērķis – palīdzēt. Mēs klausāmies viens otra dažādajās un bagātajās pieredzēs. Paaudžu informācijas apmaiņa ir ļoti liela vērtība. Zvanu centrā mēs protam pieņemt viens otru bez aizspriedumiem. Mūsu kolēģi vienmēr ieklausās, pieņem sacīto kā vērtīgu, unikālu informāciju un neapšauba to,» saka I. Muižniece.

Viņa stāsta, ka Ziemassvētki ir gaiši svētki un tajā pašā laikā tiem, kuriem nav ģimenes, draugu un tuvinieku, tie ir gada vientuļākie svētki. Šogad sanāk ļoti garas brīvdienas – no 22. decembra līdz 2. janvārim – un tas ir laiks, kad cilvēkam var nebūt iespēja komunicēt ar citiem. Piemēram, ir cilvēki, kuri zvana tieši vakarpusē, lai parunātos, jo ikdienā ir darbā, bet vakarā mājās ir vieni paši un jūtas vientuļi. Tie ne vienmēr ir vecāka gadagājuma cilvēki, I. Muižniece teic, ka tie bieži vien ir cilvēki vecumā virs 30 gadiem, pārsvarā sievietes. Tāpat Ziemassvētkos cilvēki gaida ciemos radiniekus no ārzemēm, bet bieži vien viņi neatrod laiku apciemojumam un tas ir liels trieciens, it īpaši vecāka gadagājuma cilvēkiem, jo viņi jūtas atstumti, nenovērtēti un nevajadzīgi. «Šīs sajūtas nevajag atstāt sevī, bet gan izrunāt šo sāpi,» viņa uzsver.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

FOTO, VIDEO: Tukumā tukšus salmus nekuļ, bet gan iegulda tos biznesā

Ilze Žaime, 08.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rītiņu ģimene Tukumā ir ienācēji, kas nu jau deviņus gadus pastāvīgi uzņem viesus Salmu darbnīcā un muzejā.

«Mūsdienu cilvēki arvien vairāk attālinās no laukiem un lauku vides. Cilvēki vairs nezina, kas ir salmi, ka tie nāk no labības,» secina Kristīne Zihmane-Rītiņa, kas kopā ar vīru Juri no salmiem un siena gatavo skulptūras.

Šobrīd «Salmu darbnīca» ir Rītiņu pāra pilna laika nodarbošanās, lai gan abiem ir citas profesijas: Juris iepriekš vairāk nekā 25 gadus pavadījis, strādājot televīzijā, bet Kristīne ir zinātniece. Viņa stāsta, ka arī salmu lietu izveide ir vesela zinātne. Tēlu izveide ir radošs process, bet par tehnisko pusi vienmēr ir jādomā līdz: «Kā tu salmus paņemsi, ar kuru galu sāksi. Katras figūras izveidei ir sava tehnoloģiskā puse. Ja mēs veidojam kolekcijas vienā eksemplārā mūsu muzeja papildināšanai, tad var variēt, izmantot arī sarežģītākus paņēmienus. Tām figūrām, ko veidojam vairumā, ir ļoti svarīgi saprast, kādā veidā to darīt. Tiek veikta laika uzskaite, cik minūtēs ko var izdarīt. Protams, tas ir roku darbs un mums tas ir ļoti svarīgi - ekonomēt laiku un darbu padarīt pēc iespējas tehniski vienkāršāku, jo jābūt ir arī rezultātam». Visus izmantotos materiālus meistari ievāc paši savās pļavās un laukos. Nopirkt labu, kvalitatīvu materiālu ir grūti, tam ir jābūt pareizi uzglabātam, smaržīgam, bez piejaukuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? Gusto smiltsērkšķu krēms

Ilze Žaime, 27.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģimenes uzņēmums «Gusto» jau teju 10 gadus Bauskā ražo kosmētiku, kuras pamatā ir dabiskas izejvielas.

Mīlestība pret dabiskiem krēmiem Andrai Katkevičai, kas ir viena no trīs «Gusto» radītājiem, iesakās 2008.gadā, kad viņa, video pamācību iedvesmota, pirmo reizi pamēģināja kādu krēmu izgatavot savām vajadzībām. Krēmi sanāca labi un par tiem interesi izrādīja draudzenes, vēlāk jau plašāks paziņu loks.

A.Katkevičai ar vīra māsu Līgu Elmani kopā saliekot pirmos pārsimts eiro, 2010. gadā radās SIA «Gusto». Sākumā ražots tika mazāk, bet ap 2012.gadu «Gusto» jau aktīvi uzsāka dalību tirdziņos un savu produkciju piedāvāja arvien vairāk lielākā skaitā Latvijas veikalu.

Aktīvi darbojas uzņēmuma interneta veikals, kur ik pa laikam iepērkas arī kāds ārzemnieks. Lieli eksporta tirgi vēl nav aizsniegti, bet tāds arī līdz šim nav bijis mērķis. Tas nozīmētu ražošanas apjomu palielināšanu, līdz ar to jaunu telpu meklējumus un jaunu darbinieku piesaisti, bet tam «Gusto» vēl neesot gatavs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Dārgakmeņi uz lauka

Daiga Laukšteina, 26.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lēti nekad labu zirgu neatdošu, saka ceturtās lielākās zirgaudzētavas Latvijā saimniece Iveta Janelsiņa

Pati bijusi jātniece, piedalījusies sacensībās, nu audzē šķirnes dzīvniekus un ar tiem iepazīstina arī bērnus no sociāli nelabvēlīgām ģimenēm.

Zirgi Allažu vizītkarte ir vismaz kopš 1973. gada, kad te no Jaunpils pārnāca strādāt zirgkopībā un jāšanas sportā ar labu vārdu pazīstamā Austra Melbārde. Un sākās nopietns treniņu darbs. Tolaik arī 11 gadus vecajam meitēnam – I. Janelsiņai – iemirdzējās acis. Jau 46 gadus vecos notikumus Druvu saimniece tur gaišā atmiņā, jo Allažos bija spēcīga komanda un viņa arī sāka nopietni nodarboties ar jāšanas sportu. Arī tolaik bija pieejami labi zirgi, lai gan ne tik daudz ievesto no ārzemēm kā tagad. «Sporta meistara kandidātu es izpildīju, līdz meistaram drusku pietrūka,» teic I. Janelsiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru