Jaunākais izdevums

SIA 24 PM Baltkrievijā un Krievijā jūtoties kā zivs ūdenī – tur uzņēmums spēj sevi apliecināt nekustamā īpašuma projektu vadībā

SIA 24 PM savulaik dibināts kā holdinga a/s Dominante Capital īpašumu pārvaldīšanas uzņēmums. «Vairāku gadu griezumā mainītas prioritātes. Sākām piedāvāt ārpakalpojumus, bet pirms diviem gadiem paplašinājām darbību ar projektēšanu, projektu vadību un celtniecību, kas arī nodrošināja vērā ņemamu apgrozījuma palielinājumu. 2013. gadā, salīdzinot ar 2012. gadu, to gandrīz dubultojām, bet šajā gadā prognozējam 10–15% pieaugumu,» skaidro SIA 24 PM valdes loceklis Mareks Saulgriezis.

Lauvas tiesu apgrozījuma kāpuma nodrošinājusi industriālo objektu attīstīšana un būvēšana «Esam pieraduši pie lieliem mērogiem, sarežģītiem objektiem. Šajā jomā esam profesionāļi. Tomēr cerēt, ka uzņēmums trīs vai četru gadus pēc kārtas dubultos apgrozījumu, nav reāli. 2013. gadā izrāvienu nodrošināja darbība ārzemēs, kur īstenojām vairākus objektus,» atzīst M. Saulgriezis. Veiksmīgā darbība eksporta tirgos SIA 24 PM nodrošina vietu DB un Lursoft veidotajā strauji augošu uzņēmumu jeb Gazeļu sarakstā.

Maina akcentus

Pašlaik pusi no SIA 24 PM darbiem veido projektu vadība, 20% – celtniecība, 20% projektēšana, bet 10% apsaimniekošana. «Pirms dažiem gadiem daļu apgrozījuma veidoja arī īpašumu pārdošana, iznomāšana. Sapratām, ka ir konkurenti, kas to spēj darīt veiksmīgāk, operatīvāk un ar labāku rezultātu, līdz ar to kopā ar akcionāriem nolēmām neinvestēt šajā virzienā, bet nostiprināt pozīcijas citos tirgus segmentos, arī ārvalstīs,» skaidro M. Saulgriezis. Tāpat pirms diviem gadiem esot pieņemts lēmums nevis palielināt komandu, bet uzlabot tās darbības kvalitāti. «Bez profesionāliem darbiniekiem nevar izdarīt neko. Ja viņi nav lojāli un izglītoti, tad tas nebūtu uzņēmums, bet kaut kāds pulciņš, kur cilvēki pavada darba laiku,» pārliecināts ir M. Saulgriezis. Nolūkā optimizēt un sakārtot uzņēmuma iekšējos darbības procesus, būt spēcīgiem starptautiskā arēnā, SIA 24 PM arī ieviesis ISO standartus. «Dižķibele lika mobilizēties un kļūt stiprākiem. Tolaik bija divas iespējas,– vai tu ēd, vai esi tirgū barība. Izvēlējāmies ēst un attīstījām jaunus darbības virzienus. Patlaban ar projekta vadību strādājam Baltkrievijā un Krievijā. Mums ir pieredze arī Kazahstānā,» atklāj M. Saulgriezis. Uzņēmums īsteno projektus no tā idejas līdz objekta pārdošanai. Tiekoties ar klientu un uzklausot viņa ieceres, nākoties vizualizēt gala rezultātu, kā arī aprēķināt, vai projekts jelkad atpelnīs ieguldījumus. «Tā ir skarbā realitāte, tomēr klienti novērtē mūsu pieredzi un uzticas. Apdomā ieteikumus un izlemj, vai vispār ir vērts tērēt naudu kāda objekta būvniecībā,» stāsta M. Saulgriezis. Klientiem tiekot jautāts, vai viņi vēlas projektu attīstīt lēti vai labi. Visbiežāk tiekot izvēlēts otrais variants un tā esot pozitīvā tendence.

Lielākā daļa SIA 24 PM klientu pašlaik ir ārvalstīs; mērķa tirgus ir Krievija un Baltkrievija. «Rietumeiropā konkurēt ir grūti, turklāt nāktos riskēt, barojot krokodilu ar pliku roku. Mēs pagaidām uz to pusi skatāmies piesardzīgi, tomēr pārņemam pieredzi – ir sadarbības partneri Polijā un Lietuvā, ar kuriem kopā strādājam,» skaidro uzņēmuma vadītājs. Savukārt Krievijā un Baltkrievijā esot iespēja atvēzēties un justies galvas tiesu pārākiem par vietējiem nozares speciālistiem. Baltkrievijā projektu vadība kā nozare neesot pārāk attīstīta. «Šajā tirgū iegājām ar savu know how. Parādījām, ka investoram nav jāorientējas būvniecībā un jāuztraucas par procesiem, kurus vadām,» stāsta M. Saulgriezis.

Pašlaik Krievijā un Baltkrievijā konkurentu esot maz. «Tur jūtama labvēlīga attieksme pret uzņēmumiem no Eiropas. Piemēram, Baltkrievijā biznesa vidē strādā tādi cilvēki, kuru domāšana vēl aizkavējusies padomju laikos, bet netrūkst arī tādu, kas saprot, ka konkurētspēju varēs nodrošināt, attīstot ražošanu, uzlabojot loģistiku, būvējot noliktavas, veicot optimizācijas pasākumus,» stāsta M. Saulgriezis.

Jāpatur prātā, ka Krievijā, Baltkrievijā un Ukrainā ir atšķirīga biznesa kultūra, bet strādāt tur esot iespējams. «Normatīvā bāze ir sakārtota, bet ir citi spēles noteikumi, likumi ir specifiski. Svarīgi ir atrast atbalstu, sadarbības partnerus. Baltkrievijā esam biznesa kluba biedri, sadarbībā ar Latvijas vēstniecību ir iespējams iegūt nepieciešamo informāciju, palīdzību, biznesa kontaktus,» viņš dalās pieredzē.

Strādās arī Latvijā

Latvijā tirgus nav liels un ikviena konkurenta plecs esot sajūtams. Arī projektu vadībā sāncenšu netrūkstot. «Situācija ir uzlabojusies un Latvijā cilvēki, kuri strādājuši pirms dižķibeles un noturējušies, saprot, ka naudu vairs netaisa, bet pelna, – ar darbu, pareizo attieksmi, profesionalitāti. Ir palikuši stiprākie. Nav vairs tā, – vakar biju veikala pārdevējs, šodien jau strādāju būvniecībā vai projektu vadībā,» uzsver M. Saulgriezis. Lielākā daļa klientu, kas Latvijā izmantojot SIA 24 PM pakalpojumus, ir ārvalstu investori no Krievijas, Baltkrievijas un Kazahstānas.

Savukārt runājot par uzņēmumu attīstību, uzņēmuma vadītājs uzsver, ka nevajagot pārvērtēt savas un tirgus iespējas. «Ārvalstīs uzņēmumiem 5% peļņa gada griezumā šķiet ļoti labs rādītājs. Mums nez’ kādēļ sagaida lielāku izrāvienu. Ja tādu vēlas, tad jāskatās plašāk, jāstrādā ārpus Latvijas. 60% no uzņēmuma veiktajiem darbiem tiek realizēti ārvalstīs. Šo īpatsvaru tuvākajos gados palielināsim,» sola M. Saulgriezis.

SIA 24 PM stratēģija – konkrētam projektam piesaistīt noteiktas jomas speciālistus uz projekta realizēšanas laiku. Izvēloties sadarbības partnerus, tiekot rīkots iepirkuma konkursus. Tas ļaujot būt elastīgiem.

Uzņēmums turpinās attīstību arī pašmāju tirgū, palielinot sniegto pakalpojumu klāstu. Piemēram, drīz Rīgas iedzīvotājiem uzņēmums piedāvāšot daudzdzīvokļu namu apsaimniekošanas programmu. «No pašvaldības pārņēmām vairākas mājas, tostarp tādas, kurās dzīvo daudz nemaksātāju. Trīs gados esam uzlabojuši šo māju kvalitāti. Domāju, ka šis pakalpojums rīdziniekiem šķitīs saistošs,» cer M. Saulgriezis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kuģa kursu nosaka kapteinis, nevis vējš

Miks Stūrītis, SIA Citrus Solutions valdes priekšsēdētājs, 14.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Projektu vadība. Ar ko gan to varētu salīdzināt? Pavisam klišejiski – ar kuģa vadību. Bet šis salīdzinājums visoptimālāk parāda šī termina nozīmīgumu. Kāpēc tā? Tūlīt paskaidrošu.

Lai arī kāds būtu uzņēmuma darbības veids, tas nevar īstenot nekāda veida projektu, ja nav atbilstošas projektu vadības. Skaidri formulēti projektu vadības standarti nosaka to, cik veiksmīgi tiks īstenoti projekti. Savukārt veiksmīgi īstenoti projekti nosaka virzienu jeb kursu, kurā uzņēmums stūrē. Ja uzņēmumā nav izstrādāti projektu vadības standarti, var visai droši apgalvot, ka tas ir tas pats, kas būtu, ja uzņēmumam nebūtu vadības. Kuģis peldētu savā vaļā – kur vēji pūš, kur straumes nes. Varbūt kādreiz paveicas un aiznes pareizajā virzienā. Bet varbūt nē. Un visticamāk, ka nē. Ilgtermiņā šāda dreifēšana atklātos ūdeņos nekam neder.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Krīzes laiks Pēterkokam iemācīja strādāt, nevis lēkt līdzi ballītei

Daiga Laukšteina, 14.05.2019

Uzņēmuma īpašnieki un vienlaikus pārdošanas speciālisti Renārs Ābols (no labās) un Mārtiņš Bumbieris

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar ātru servisu, atbilstošu cenas korekciju un tehnoloģisko priekšrocību industriālā koka iepakojuma ražotājs SIA Pēterkoks plāno pārlaist šo kokrūpniecības nozarei negaidīti vēso gadu.

Uzņēmuma īpašnieki un vienlaikus pārdošanas speciālisti Renārs Ābols un Mārtiņš Bumbieris pašlaik uz nozarē notiekošo raugās piesardzīgi. Skaidrs, ka globālajām tirgus tendencēm pakļautie eksportētāji pirmie nenovēršami izjūt iestājušos vilkmes trūkumu.

Vairs nevārās

Daži mēneši ir pārāk īss periods, lai atbildētu uz šī brīža lielo jautājumu, kā tālāk rīkoties. «Vai ar cenas korekciju saglabāt esošo apjomu, varbūt to pat iespējams palielināt, vai tomēr ir cenas korekcija uz leju un arī jāzaudē esošais apjoms,» tā M. Bumbieris raugās uz situāciju, ko R. Ābols raksturo: gāze kuras, bet katliņā ūdens nevārās.

Līdz ar to arī uz finanšu prognozēm jāskatās bez rozā brillēm. Ņemot vērā tirgus situāciju,Pēterkoks šo gadu plāno ar krītošu peļņu un apgrozījuma samazinājumu 10–20% apmērā. Uzmanīgi vērojot globālo tirgus situāciju, uzdevums ir gan noturēt esošos klientus, gan piesaistīt jaunus ar ātrāku reakcijas laiku, servisu, materiāliem, kā arī veikt atbilstošu cenu korekciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Paliek neatbildēti jautājumi par pilotiem un naudu jaunajām lidmašīnām

Egons Mudulis, 29.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

airBaltic turpmākam attīstības izrāvienam pasūta līdz pat 60 jaunām CS300 lidmašīnām. Ar šādu skaļu paziņojumu medijiem klajā nāca Latvijas nacionālā lidsabiedrība, parakstot pirkuma līgumu ar Bombardier Commercial Aircraft (BCA) par 30 CS300 lidmašīnu iegādi un iespēju pasūtīt vēl 30 tā paša tipa lidaparātus.

Pasūtījuma vērtība pēc kataloga cenām 60 lidmašīnu gadījumā būtu 5,9 miljardi USD. airBaltic ir divas iespējas, kā tikt pie lidmašīnām, – pirkt vai nomāt, sacīja M. Gauss, piebilstot, ka lēmums katras lidmašīnas gadījumā var atšķirties. Vaicāts, vai Bombardier ar tādu spēcīgu partneri kā Airbus aiz muguras nevarētu pacelt CS300 cenas, BCA prezidents Freds Kromers DB norādīja, ka tirgus ir tas, kas nosaka cenu.

Tomēr realitātē viss varētu arī nebūt tik skaisti, kā nacionālā lidsabiedrība to zīmē. Kā pirms airBaltic preses konferences norādīja viens no DB avotiem, lidsabiedrībai bija paredzēti divi attīstības varianti. Konservatīvais – visu lidmašīnu parku nomainīt ar CS300 līdz pat 40 vienībām - un optimistiskais – ja izdotos atrast jaunas investīcijas, tad varētu augt dubultā līdz pat 80 gaisa kuģiem, kas gan avotam šķiet pagalam nereāli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Godātā redakcija, šai skaistajā svētku laikā atļaujiet man caur jūsu laikraksta slejām paust visnotaļ pozitīvu atziņu: šī valdība man sāk iepatikties. Vēl vairāk, šis tas no valdības šķietami komediantiski grābstīgās ņemšanās pēkšņi parādās jaunā gaismā.

Atklāsme man uznāca brīdī, kad līdz šim no lielu muļķību runāšanas un darīšanas izsprukušais Iekšlietu ministrs Ģirģena kgs tomēr atvēzējās varoņdarbam: ar spēku pārņemt trolejbusu un autobusu kustības kārtošanu Rīgas pilsētā.

Pirmajā acu uzmetienā tā varētu šķisties kantaina stulbuma manifestācija. Ar šādu pašu pamatojumu – iespējams iedzīvotāju apdraudējums – policijai būtu jāpārņem krietns ducis lauku klubu, jāsāk vadīt kādas provinces bibliotēkas, jāpārraksta uz policijas vārda zemesgrāmatā pārdesmit Rīgas slavenāko graustu, un vēl sabiedrības drošības garantēšanai jāsašņorē pāris trīs deputātu. Bet tad iemetu aci valdības deklarācijā: tur par iekšlietām ir tikai dažas rindkopas, un nevienā no tām nav solīta policijas virsvadība pašvaldības transporta jomā. Bet! Toties ir solījums tikt galā ar OIK, pašā pašā sākumā. Kā zināms, Saeima pat nobalsoja par OIK sistēmas tūlītēju likvidēšanu, ko jevroglumais Kariņa kgs pēčāk iegrieza tā, ka tas ir bijis tikai naivs deputātu vēlējums EM nākt klajā ar kādu nekādu plānu. Vienvārdsakot, valdība ir aptaisījusies jau pašā startā, bet te OIK atcelšanas vietā nāk satiksmes atcelšana uz Deglava tilta, un visi priecīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pēc vardarbības saasināšanās Ukrainas austrumos krītas rubļa kurss

BNS/AP, 26.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas rubļa kurss pirmdienas rītā attiecībā pret ASV dolāru saruka par vairāk nekā 3% pēc tam, kad Rietumvalstu līderi brīdināja par jaunām sankcijām pret Krieviju saistībā ar karadarbības saasinājumu Ukrainas austrumos.

Rubļa kurss saruka līdz 65,8 rubļiem par ASV dolāru pretstatā 63,7 rubļiem par dolāru iepriekš pēc tam, kad vismaz 30 civiliedzīvotāji sestdien gāja bojā raķešu uzbrukumā Ukrainas ostas pilsētā Mariupolē. Rietumvalstu līderi pēc uzbrukuma paziņoja, ka apsver jaunus soda pasākumus pret Krieviju par tās iesaisti prokrievisko separātistu Ukrainas austrumos atbalstam. Krievijas amatpersonas par uzbrukumu Mariupolei vainoja Ukrainas spēkus.

Krievijas nacionālās valūtas vērtība, ko ietekmējušas Rietumvalstu sankcijas un naftas cenas kritums pasaulē, pēdējā gada laikā jau ir sarukusi par apmēram pusi. Lai gan sākotnēji noteikto sankciju termiņš šovasar beidzas, ASV prezidents Baraks Obama svētdien paziņoja, ka viņa vadītā valsts kopā ar partneriem Eiropā strādās, lai «palielinātu spiedienu uz Krieviju» pēc jaunākā vardarbības viļņa Ukrainā. Eiropas Savienības amatpersonas ir paziņojušas, ka ceturtdien rīkos ārkārtas sanāksmi, lai runātu par situāciju Ukrainā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitātē (LU) notiek darbs pie jaunas iniciatīvas - Projektu atbalsta centra izveides. Centra mērķis būs kalpot par atbalsta vienību augstskolas fakultātēm un institūtiem projektu pieteikšanas un īstenošanas procesā, lai veicinātu gan projektu pieteikumu skaita pieaugumu, gan to kvalitāti, sasniedzot sekmīgus rezultātus kā vietējā, tā starptautiskā mērogā.

Jaunveidotajā Projektu atbalsta centrā plānots sniegt atbalstu gan pieredzējušiem pētniekiem, gan tiem, kuriem līdz šim nav bijusi pieredze projektu pieteikumu sagatavošanā un īstenošanā vai kuri nav bijuši sekmīgi finansējuma piesaistē. Šādu atbalsta funkciju stiprināšanu pamato arī 2018. gada rudenī veiktā Latvijas Universitātes akadēmiskā personāla aptauja un fokusgrupu intervijas, ar kuru palīdzību precīzāk tika noteiktas akadēmiskā personāla vēlmes un vajadzības projektu pieteikšanas un īstenošanas procesā.

Jūnijā ir notikusi pirmā Projektu atbalsta centra darba tikšanās klātienē ar LU Humanitāro zinātņu fakultātes pārstāvjiem, iepazīstinot ar Projektu atbalsta centra izveides uzdevumiem un apzinot fakultātē esošo situāciju, projektu pieteikumu dalības pieredzi konkrētu programmu un projektu konkursu uzsaukumos, kā arī fakultātes vajadzības un intereses projektu izstrādes jomā un esošos uzticamos starptautiskos sadarbības partnerus.

Komentāri

Pievienot komentāru
ES nauda

FM mudina ES fondu finansējuma saņēmējus pasteigties ar projektu īstenošanu

Dienas Bizness, 04.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija (FM) izskatīšanai Ministru kabinetā (MK) ir iesniegusi ikmēneša informatīvo ziņojumu par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda (ES fondi) investīciju ieviešanas statusu.

Papildus, skatot aktuālāko operatīvo informāciju līdz šī gada 1.augustam, FM konstatē ievērojamu aktivitāti ES fondu projektu virzībā. Līgumi par projektu īstenošanu gandrīz visās jomās tuvojas pusei no ES fondu «aploksnes», t.i. jau par 1,9 miljardiem eiro, 44% no kopējā ES finansējuma (t.sk. jūlija mēnesī vien par 81 miljonu eiro). Tāpat projektu naudas plūsma pieaug – projektu īstenotāji saņēmuši ES fondu līdzfinansējuma izmaksu par 396 miljoniem eiro, 9% no kopējā ES finansējuma (t.sk. jūlija mēnesī 22 miljoni eiro). Lielākie maksājumi ir transporta sektorā, īpaši ceļu projektos, kā arī vides jomā - teritoriju revitalizācijas projektos.

Tomēr FM vērš uzmanību uz negatīvu kopējo tendenci kavējumos jau arī projektu sagatavošanas un īstenošanas posmā - projektu īstenotāji vāji pilda ieviešanas plānus, ar ko FM rēķinās, prognozējot budžetu un programmas mērķu sasniegšanu. Vairumā gadījumu projektu īstenotāji nobīdes skaidro ar nepietiekamu kapacitāti vai nepietiekamu projektu gatavības stadiju (piemēram, nav pabeigts tehniskais projekts). Kavējumi ir gan projektu iesniegšanā, gan naudas plūsmā. Piemēram, plānotajos termiņos nav iesniegti puse (90) no iepriekš plānotajiem 181 projektu iesniegumiem par 107,7 miljoniem eiro ES fondu finansējuma. Salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi tas ir gandrīz trīs reizes lielāks neiesniegto projektu skaits. Tāpat projektu īstenošanā vairākos gadījumos netiek nodrošināta īstenotāju plānotā projektu naudas plūsma. Tas liecina par negatīvu tendenci - projektu iesniedzēji nespēj izpildīt savus solītos termiņus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības pētniecības un inovācijas atbalsta programma Apvārsnis 2020 (Horizon 2020) ir vērsta uz Eiropas konkurētspējas stiprināšanu pasaules mērogā

«Programma ir vērsta uz to, lai zinātniskos atklājumus pārvērstu inovatīvos produktos un pakalpojumos, kas radītu jaunas iespējas uzņēmējdarbībai un uzlabotu cilvēku dzīvi. Tā stimulē ekonomiku, stiprina ES zinātnes un tehnoloģijas bāzi un rūpniecisko konkurētspēju nākotnē, tiecoties uz viedāku, ilgtspējīgu un iekļaujošu sabiedrību,» stāsta Iveta Cīrule, Apvārsnis 2020 Nacionālā kontaktpunkta eksperte. Apvārsnis 2020 līdzekļi paredzēti trīs galveno virzienu attīstībai – zinātnes izcilībai, līdera lomai rūpniecībā un sabiedrības problēmu risināšanai. «Projektu pieteikumus un partnerības biznesa organizācijas var veidot visos trīs virzienos. Veidojot projekta pieteikumus vai iesaistoties starptautiskajās partnerībās, ir svarīgi izvērtēt jau apstiprināto projektu tematiku un partnerības,» viņa uzsver. Projektus var iesniegt gan individuāli, gan partnerībā. Partnerus iespējams meklēt dažādos veidos, piemēram, Eiropas Biznesa atbalsta tīklā, Nacionālajā kontaktpunktā, Eiropas Komisijas projektu rezultātu vietnē Cordis. Tāpat tos iespējams atrast dažādās kontaktbiržās, kur iespējams satikties ar potenciālajiem partneriem un klātienē izrunāt iespējamo sadarbību un kompetences. Piemēram, šonedēļ notiks Eiropas Biznesa atbalsta tīkla rīkotā kontaktbirža biznesa tehnoloģiju un inovāciju izstādes Riga Comm 2017 ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kolektīvā finansēšana – jauns regulējums un iespējas uzņēmējiem

Krišjānis Bušs, vecākais speciālists, zvērināta advokāta palīgs ZAB COBALT SIA, 28.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gada nogalē spēkā stājās Regula (ES) 2020/1503 par Eiropas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem uzņēmējdarbībai (ES regula), bet 2022. gada sākumā Saeima sāka skatīt likumprojektu “Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu likums” (Likumprojekts), kas noteic nacionālās prasības regulas piemērošanai Latvijā.

Pieņemot abus tiesību aktus, tiek novērsti šķēršļi kolektīvās finansēšanas pakalpojumu pārrobežu sniegšanā un radīta labvēlīga vide uzņēmējiem tāda alternatīvā finansējuma piesaistē, kuru pārlieku neapgrūtina dažādu ES dalībvalstu individuālie kolektīvās finansēšanas regulējumi.

Neskatoties uz to, ka Likumprojektu ES regulas ieviešanai vēl skata Saeima, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir publiski aicinājusi kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējus laikus vērsties FKTK darbības atļaujas saņemšanai. Tāpat FKTK ir ziņojusi, ka drīzumā atļaujas varētu saņemt pirmie 3-5 kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji. Savukārt FKTK rīkotajā Latvijas kapitāla tirgus forumā Valdis Dombrovskis norādīja, ka Latvija ir ES kolektīvās finansēšanas čempione – 184 dolāri uz vienu iedzīvotāju 2019. gadā un 119 dolāri uz vienu iedzīvotāju 2020. gadā

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dubaijā, Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE) no 12. līdz 15.septembrim notika viens no EXPO 2020 satelītnotikumiem - būvniecības nozares izstāde THE BIG 5, kurā Latviju tajā pārstāvēja astoņi uzņēmumi, kuriem iegūto potenciālo sadarbības partneru kontaktu skaits svārstās no 20 līdz 50, savukārt dažiem jau noslēgti sadarbības līgumi.

Izstādē piedalījās "Controlit Factory", "AM Energy", "WWL HOUSES", "Tetralia", "Groglass", "TENAX PANEL", "Wood ART.LV" un "Silk Plaster Group".

"Mēs protam piesaistīt uzmanību: izstādes apmeklētājiem patika stenda dizains, kas ievērojami atšķīrās no citu valstu piedāvājuma. Kamēr citas valstis izmantoja salīdzinoši vienkāršas konstrukcijas, Latvijas stendā varēja apbrīnot gan neparastus materiālus, gan 3D hologrammas. Iegūto potenciālo sadarbības partneru kontaktu skaits dažādiem uzņēmumiem svārstās diapazonā no 20 līdz 50, un dažiem ir jau noslēgti līgumi. Visi uzņēmēji teic, ka izstāde bijusi interesanta un vērtīga, jo palīdzējusi labāk izprast konkrēto tirgu, to, kādi produkti konkrētajā tirgū ir "ejošāki" un ko potenciāli varētu piedāvāt papildus. Savukārt tie, kas THE BIG 5 apmeklējuši iepriekš, norāda, ka šogad par spīti Covid-19 ierobežojumiem izstāde bija sevišķi labi apmeklēta, kas, iespējams, saistīts ar EXPO tuvošanos. Un vēl viena atziņa, pie kuras nonācām, - izstādes apmeklētājiem ir ļoti svarīgi, lai produkts būtu ražots Eiropā, nevis Ķīnā, kas mums sniedz savas priekšrocības," iespaidos dalās Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Eksporta veicināšanas nodaļas projektu vadītājs Toms Sudrabs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

FM aicina ministrijas izvērtēt ES fondu projektu ieviešanas paātrināšanas iespējas

Rūta Cinīte, 12.09.2017

Par ES fondu ieviešanas progresu liecina arī mēneša laikā sasniegtais, proti, lielākā daļa ES fondu projektu autoceļu rekonstrukcijai ir īstenošanā vai jau pabeigti.

Foto: Paula Čurkste/ LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 12. septembrī, Ministru kabinetā (MK) tika izskatīts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais 2017. gada pirmā pusgada un ikmēneša informatīvais ziņojums par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda (ES fondi) investīciju ieviešanas statusu. Ziņojumos norādīts uz tendenci, ka finansējuma saņēmēji projektus sagatavo un realizē novēloti, veicinot kopējo ES fondu ieviešanas kavēšanos, informē FM Komunikācijas departamenta vecākā eksperte Lauma Silakaktiņa.

Tādēļ atbildīgajām nozaru ministrijām sadarbībā ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA) noteikts izvērtēt situāciju ar ES fondu investīciju ieviešanas negatīvām novirzēm un līdz šī gada 1. novembrim iesniegt MK situācijas novērtējumu un priekšlikumus finansējuma pārdalēm vai citu rīcību. Tai skaitā, ja nepieciešams, jāsagatavo priekšlikumus attiecībā uz individuāliem projektiem, lai novērstu riskus kopējo ES fondu mērķu izpildē.

Ministrijā skaidro, ka finansējuma saņēmēji projektus iesniedz atlases noslēguma posmā un nepietiekamā kvalitātē, lai tos apstiprinātu bez nepieciešamības projektu iesniedzējiem veikt precizējumus un iesniegt atkārtoti. Projektu iesniedzēji bieži pārceļ sākotnēji plānotos projektu iesniegšanas termiņus, lai sagatavotu kvalitatīvāku projekta iesniegumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inženierkompānija SIA Vortex Oil Engineering piesaista papildu investīcijas aptuveni 560 tūkstošu eiro apjomā no Polijas ValueTech Seed un diviem privātiem investoriem, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Piesaistījām finansējumu no riska kapitāla fonda un diviem biznesa eņģeļiem. Diemžēl nevaru nosaukt viņu vārdus, bet tie ir lielu naftas servisa kompāniju bijušie viceprezidenti. Viņi saprot, kā šī industrija strādā. Tagad, kad mums valdē ir cilvēki no industrijas, ir krietni vieglāk runāt ar klientiem nekā tad, kad bijām vienkārši uzņēmums no Latvijas, kas nebūt nav naftas lielvalsts. Mūsu biznesa specifika ir tāda, ka ar naudu vien nepietiek, lai izdarītu ieplānoto. Šajā industrijā vajag cilvēkus no iekšienes,» skaidro Sergejs Jakimovs, SIA Vortex Oil Engineering vadītājs. Kopumā līdz šim uzņēmums ir piesaistījis aptuveni 800 tūkstošus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Pēc mēneša augļu un dārzeņu tirgotāju nozare var bankrotēt

Lelde Petrāne, 19.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Faktiski visas augļu un dārzeņu piegādes restorāniem, bāriem, skolām, bērnudārziem un uzņēmumiem šobrīd ir apstājušās. Kopējais kritums augļu un dārzeņu tirdzniecības nozarē jau sasniedzis 70-90%, informē Latvijas Augļu un dārzeņu tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Uldis Jaunzems.

U. Jaunzems skaidro: "Mēs uzskatām, ka augļu un dārzeņu tirgotāji ir jāiekļauj atbalstāmo nozaru kategorijā līdzās restorāniem, viesnīcām un aviopārvadātājiem. Mūsu nozares uzņēmumi ik dienu saņem vēstules no klientiem par rēķinu apmaksas kavēšanu vai atlikšanu, tādējādi tiek iesaldēti ievērojami tirgotāju līdzekļi. Lai arī lielveikalos pieprasījums pēc augļiem un dārzeņiem saglabājas, tirgotāji cieš zaudējumus pieprasījuma krituma dēļ HORECA sektorā. Klienti, kas preci ir pasūtījuši, šobrīd no tās atsakās."

Būtiski palielinājušās problēmas arī ar produkcijas piegādēm.

"Pēc mūsu piegādātās produkcijas pieprasījums mazumtirdzniecībā joprojām ir. Taču arī tas samazinās, ņemot vērā kopējo pircēju skaita īpatsvara samazināšanos veikalos. Vienlaikus pieaug transporta pakalpojumu cenas tiem piegādātājiem, kas līdz šim nodrošina produktus no Nīderlandes, Spānijas un Itālijas. Autopārvadātāju kompānijām trūkst šoferu, jo cilvēki atsakās doties reisos, baidoties saslimt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinoties pēdējo gadu stiprākajām lietavām, daudzviet Latgalē applūdušas zemākās teritorijas, arī māju pagalmi un pagrabi, liecina vietējo iedzīvotāju ziņojumi sociālajos tīklos.

Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem nokrišņu daudzums Rēzeknē līdz plkst.10 ceturtdienas rītā sasniedza 107 milimetrus (mm) jeb 154 procentus no mēneša normas. Lietavas Rēzeknē sākās vēlā trešdienas rītā, bet visintensīvāk lija ceturtdienas naktī un agrā rītā.

Atbilstoši prognozēm un datiem no Krievijas vietām Latvijas austrumu pierobežā kopējais nokrišņu daudzums, visticamāk, ir vēl lielāks nekā Rēzeknē.

Stiprs lietus skāris visu Latgali, lielu daļu Sēlijas un Vidzemes austrumu novadus, mazāk stipri lijis Vidzemes centrālajā daļā. Tostarp Krāslavas novada Piedrujā nokrišņu daudzums trešdien un ceturtdien līdz plkst.9 sasniedza 69 mm, Daugavpilī - 67 mm, Līvānu novada Rožupē - 53 mm, Gulbenē - 48 mm, Jēkabpilī - 42 mm, Alūksnē - 41 mm, Jaunpiebalgas novada Zosēnos - 38 mm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība (ES) Ukrainas krīzes dēļ noteikto sankciju lietā nedrīkst ielaisties nekādos kompromisos ar Krieviju, intervijā, kas pirmdien publicēta vairākos Eiropas laikrakstos, arī britu The Guardian, apliecināja Eiropadomes prezidents Donalds Tusks.

Ja sankcijas tiks atceltas, vēl pirms Ukraina būs atguvusi kontroli pār savām robežām, var saasināties attiecības ar ASV, sacīja Tusks. Ticēt, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins rīkojas, labas gribas vadīts, ir "naivums vai liekulība", viņš atzina.

Daļēja īstenošana Ukrainai būtu ļoti riskanta. Ja Eiropa neuzturēs spēkā esošās sankcijas, tas transatlantiskajām attiecībām būtu kritisks brīdis, brīdināja Eiropadomes prezidents. [ASV] tas būtu nepieņemami - būt iesaistītiem Ukrainas konfliktā vairāk par Eiropu.

Es nevaru pieņemt argumentu, ka mums būtu jātic Krievijas labajai gribai. Kad es dzirdu, ka mums ir jātic prezidenta Putina vai separātistu labajai gribai, es zinu, ka tas ir naivums vai liekulība. Salīdzinājums ar nomierināšanas politiku ir vietā, uzsvēra Tusks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderi uzdevuši savu valstu ārlietu ministriem apsvērt jaunas sankcijas pret Krieviju saistībā ar vardarbības saasinājumu Ukrainas austrumos, kad viņi ceturtdien tiksies ārkārtas sanāksmē Briselē.

Kopīgā paziņojumā otrdien 28 ES dalībvalstu vadītāji pauda savas bažas par Krievijas atbalstu prokrieviskajiem separātistiem, kas pie Mariupoles pilsētas sākuši jaunu militāro kampaņu.

«Saistībā ar situācijas pasliktināšanos mēs lūdzam gaidāmajā Ārlietu padomes sanāksmē izvērtēt situāciju un izskatīt jebkādu piemērotu rīcību, jo īpaši turpmākus ierobežojošus pasākumus,» lasāms paziņojumā.

Pasākumu mērķim ir jābūt «straujai un vispusīgai Minskas vienošanos izpildei», tajā teikts, atsaucoties uz lielā mērā ignorēto pamiera plānu, kas tika parakstīts septembra sākumā Baltkrievijas galvaspilsētā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība (ES) ir nolēmusi pagarināt ierobežojošus pasākumus pret Krieviju, ceturtdien pēc ārkārtas Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomes sanāksmes, žurnālistiem sacīja ES augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Federika Mogerīni.

ES izlēmusi pagarināt personu sarakstu pret kuriem noteikts ceļošanas aizliegums, darbību līdz septembrim, teica Mogerīni. Tāpat lēmums pieņemts vienbalsīgi, visām ES valstīm vienojoties. Mogerīni arī norādīja, ka turpināsies arī visi iespējamie diplomātiskie pasākumi, lai atrisinātu Ukrainā notikušos pasākumus.

Ārkārtas ES Ārlietu padome tika sasaukta pēc separātisko grupējumu veiktajiem bruņotajiem uzbrukumiem Mariupolē un citur Ukrainas austrumos. Mogerīni norādīja, ka Padomē pārrunāti notikumi Ukrainā, kā arī pieņemti lēmumi par tālāku ES rīcību šajā jautājumā.

«Es vēlos pateikties visiem ministriem par to konstruktīvo pieeju, kas ļāva mums aizvadīt ļoti labu diskusiju un pieņemt vienbalsīgu lēmumu,» uzsvēra ES augstā pārstāve. «Mēs turpinām atbalstītu visus diplomātiskos pasākumus, kas šobrīd norisinās, kā arī pieņēmām lēmumus par tālāku ES rīcību,» teica Mogerīni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien Latvijā būs visai saulains un vējains laiks, vairāk mākoņu saglabāsies austrumu novados, prognozē sinoptiķi.

Vietām valstī - galvenokārt austrumos - īslaicīgi līs, iespējams arī pērkona negaiss.

Ziemeļu, ziemeļrietumu vējš brāzmās pastiprināsies līdz 8-13 metriem sekundē. Lēnākais vējš gaidāms Kurzemē, lielākais - Vidzemes piekrastē.

Maksimālā gaisa temperatūra no +18..+20 grādiem piekrastē un zem mākoņiem valsts austrumos līdz +21..+24 grādiem pārējā Latvijā.

Rīgā būs sausa un saulaina diena, ziemeļvēja brāzmas līdz 13 metriem sekundē, gaisa temperatūra aptuveni +20 grādu.

Laikapstākļus nosaka ciklons Krievijā un augta spiediena apgabals Baltijas jūrā. Atmosfēras spiediens jūras līmenī no 754 dzīvsudraba staba milimetriem Latvijas galējos austrumos līdz 759 milimetriem rietumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien aprit gads, kopš Krievija, turpinot jau 2014.gadā sākto agresiju, sāka plašu, pilna apmēra militāru iebrukumu Ukrainā.

Karu pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina pavēles sāka Krievijas armija, kas kopš 2021.gada marta lielā skaitā bija izvietota netālu no Ukrainas robežas ar Krieviju, Baltkrieviju un Krievijas jau 2014.gadā okupēto Krimu. Karadarbība Ukrainas austrumos norisinājās jau kopš 2014.gada, kad Krievijas anektēja Krimu un veica agresiju Ukrainas austrumos. Gadu pēc kara sākuma Putins turpina apgalvot, ka Krievija karu neesot izraisījusi un visā ir vainīgi Rietumi.

Rietumvalstis jau pirms iebrukuma ziņoja par Krievijas plāniem. ASV prezidents Džo Baidens 19.februārī paziņoja, ka Putins ir nolēmis iebrukt Ukrainā, liecina notikumu hronoloģija.

Pēc gara "vēstures traktāta" 21.februārī Putins parakstīja dekrētus par okupēto Austrumukrainas teritoriju "neatkarības" atzīšanu. Šajā pašā dienā Putins uzdeva Aizsardzības ministrijai nodrošināt, lai Krievijas bruņotie spēki "uzturētu mieru" pašpasludinātajās Doņeckas un Luhanskas "tautas republikās" (DTR un LTR), kuru "neatkarību" Krievija atzinusi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Papildināta ar b/d foto - Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs: bērnudārzā Margrietiņa paveras šaušalīga aina

LETA, 05.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas būvvalde aizvadītajā ceturtdienā likusi pārtraukt privātā bērnudārza Margrietiņa, Dārzaugļu ielā 10, ekspluatāciju, jo tajā konstatēti pārkāpumi, kas apdraud bērnu veselību un drošību, tomēr bērnudārzs vēl vakar turpinājis darbu, pastāstīja būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs.

Būvvalde konstatējusi, ka pilsētā vairākās ēkās ir ierīkoti bērnudārzi, tomēr ēku atbilstība šādai funkcijai nav saskaņota. Visi bērnudārzi rakstiski brīdināti, un lielākā daļa arī atsaukusies, solot novērst nepilnības. Tomēr četri nav devuši par sevi ziņu un viens no tiem bijis bērnudārzs Margrietiņa, pastāstīja Vircavs.

Šī iemesla dēļ iestādē 31.jūlijā veikta pārbaude un atklāta «diezgan šaušalīga aina», sacīja Vircavs. Piemēram, ar atklātu virsmu bērnudārza teritorijā atrodas kanalizācijas aka, ēkas nesošajās sienās bez saskaņošanas izbūvētas durvis, spēļu laukums daļēji atrodas zem sapuvušas nojumes, no sienām brūk ķieģeļi.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: No politiskās atbildības izvairīties nevarēs

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 18.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd, šķiet, jaunās valdības veidošana ir nokļuvusi sabiedrības uzmanības perifērijā, jo visi ar aizturētu elpu seko līdzi Rīgas satiksmes (RS) kriminālajai sāgai.

Lielais jautājums, protams, ir: vai KNAB veiktās aizturēšanas vainagosies ar reāliem notiesājošiem spriedumiem? Izskatās, ka šoreiz nav šauts ar tukšām patronām, jo arī tiesa ir atzinusi par pamatotu KNAB lūgumu vairākiem aizturētajiem – pieciem no sešiem - par drošības līdzekli noteikt apcietinājumu. Turklāt lietā ir iesaistīti arī ārzemnieki – Polijas pilsoņi - un notiek sadarbība ar Polijas specdienestiem.

Faktiski notikušās aizturēšanas ir starptautiska vairāku specdienestu operācija, kas ilgusi vairāk nekā gadu. Tomēr priekšā vēl ir gari tiesu procesi, advokātu un aizturēto slimošanas, nu, viss, kā mēs mīlam. Aģentūra LETA vēsta, ka aizturētie apcietinājumā bez tiesas sprieduma var pavadīt 15 mēnešus. KNAB vienkārši nevar atļauties šo lietu izgāzt, jo tad sabiedrības jau tā ne pārāk augstā uzticība šai iestādei noslīdēs līdz nullei. Jādomā, ka iestāde ir savākusi pietiekamu pierādījumu bāzi, lai tiesas procesi nebeigtos ar čiku. Notikušais liek uzdot neērtus jautājumus arī Rīgas domes (RD) vadībai, kas ir daļu turētāja RS.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ietekme uz vidi, neatkarīgas pārbaudes – kas jāņem vērā, lai iesaistītos oglekļa tirgū?

Jānis Ruks, “Arbonics” mežsaimniecības eksperts, 02.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brīvprātīgais oglekļa tirgus joprojām ir agrīnā stadijā, taču tas strauji aug un mainās. Projektu izstrādātāji, kuru uzdevums ir orientēties izmaiņās un nodrošināt īstenoto projektu atbilstību augstiem standartiem, aktīvi piesaista sadarbībai zemes īpašniekus, t.sk. piedāvājot savu algoto ekspertu pieredzi.

Zemes īpašnieki var saņemt noderīgu informāciju un ziņas projektu izstrādātāju kanālos, iepazīties ar ekspertiem šajā jomā vai veidot sadarbību ar citiem zemes īpašniekiem programmas ietvaros. Pirms dalības oglekļu kredītu projektā, noteikti vērts izpētīt, kādu atbalstu konkrētais projekta attīstītājs var sniegt visa procesa laikā. Noteikumi un standarti joprojām mainās, parādās aizvien jauni tirgus spēlētāji, tāpēc mežu īpašniekiem ir jābūt informētiem par to, kādu atbalstu viņiem var sniegt oglekļa kredītu projektu attīstītāji, kādas ir izmaksas un citi aspekti.

Nozares straujā izaugsme nozīmē, ka parādīsies arvien vairāk partneru, no kuriem izvēlēties sev piemērotāko. Uzņēmumi, kas zemes īpašniekiem piedāvā iegūt papildus ienākumus no sava īpašuma, jeb oglekļa projektu attīstītāji apvieno ieinteresētos zemes īpašniekus un rūpējas par izmaksu efektivitāti, taču vienlaikus tieši projektu attīstītāji ir tie, kas nosaka noteikumus savām oglekļa programmām. Tas var nozīmēt ļoti atšķirīgas prasības, ienākumu līmeni un atbalstu zemes īpašniekiem, ar ko noteikti ir jāiepazīstas pirms sadarbības uzsākšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Valsts kontrole: Rēzeknes rīcībā budžeta un finanšu vadībā nav ievēroti tiesību akti

Db.lv, 22.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Revīzijā, vērtējot, vai Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības rīcība budžeta un finanšu valdībā ir atbilstoša tiesību aktiem secināts, ka tās 2023. gada budžeta izstrādē ir pieļauti vairāki pārkāpumi, informē Valsts kontrole.

Rezultātā Valsts kontrole sniedz negatīvu atzinumu, kā galvenos iemeslus norādot nepietiekamu esošās situācijas izvērtējumu, paļaušanos uz finansējuma pieejamību un budžeta vadības un grāmatvedības uzskaites procesa sadrumstalotību.

“Rēzeknes finanšu stabilitāte publiskajā telpā raisīja vairākus jautājumus, tostarp – kurš pie šīs situācijas vainojams un kuram būtu jāuzņemas atbildība? Valsts kontroles revīzijas fokuss bija tieši Rēzeknes atbildība, gan nodrošinot stabilu finanšu vadības “mugurkaulu” – grāmatvedības uzskaiti un kontroli, gan arī nodrošinot tiesību aktiem atbilstošu, caurskatāmu, pamatotās prognozēs un realizējamās iecerēs balstītu budžeta vadību. Revīzijas rezultāti liecina – tas, lai šāda situācija neatkārtotos, ir pašas Rēzeknes rokās” paveikto Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībā kopsavelk Valsts kontroles padomes locekle Ilze Bādere.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Izsludinātas projektu atlases par vairāk nekā 3,5 miljardu eiro ES fondu finansējuma

Žanete Hāka, 18.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 18. aprīlī, Ministru kabinetā (MK) tika izskatīts Finanšu ministrijas (FM) ikmēneša informatīvais ziņojums par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda (ES fondi) investīciju ieviešanas statusu. Laikā, kad noslēdzies ES fondu 2007. – 2013. gada plānošanas periods, ir apstiprināti ES fondu investīciju nosacījumi par 4,1 miljardiem eiro no kopējā ES fondu finansējuma 2014. – 2020. gada plānošanas periodā, informē FM.

Statistika liecina, ka līdz šim ir izsludinātas projektu atlases par vairāk nekā 3,5 miljardu eiro jeb par 79% no Latvijai pieejamā ES fondu finansējuma. Līdz 18. aprīlim Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā (CFLA) noslēgti projektu līgumi par 36% no pieejamā finansējuma jeb 1,6 miljardiem eiro un veikti maksājumi projektos par 6,8% finansējuma jeb 300 miljoniem eiro. Progress vērojams galvenokārt veselības veicināšanas, uzņēmējdarbības, zinātnes un dzelzceļa infrastruktūras modernizācijas jomās.

2017. gada maksājumu plānu izpilde līdz februāra beigām pārsniedz plānoto, sasniedzot 40,6 miljonus eiro jeb 110,6% no plānotā, pateicoties apjomīgiem maksājumiem valsts un reģionālo ceļu rekonstrukcijas projektos. 70% no naudas plūsmas tomēr tiek prognozēta gada otrā pusē, tādēļ katru mēnesi CFLA un FM turpinās rūpīgi uzraudzīt maksājumu plānu izpildi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

VK: VARAM līdzekļi klimata pārmaiņu mazināšanai tiek ieguldīti arvien neefektīvākos projektos

Žanete Hāka, 10.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) nav izstrādājusi kvalitatīvu rīcībpolitiku klimata pārmaiņu samazināšanai, informē VARAM.

Šim nolūkam pieejamie līdzekļi tiek tērēti citām vajadzībām, kā arī ieguldīti arvien neefektīvākos projektos, secināts Valsts kontroles (VK) revīzijā Vai klimata pārmaiņu samazināšanai paredzētie līdzekļi tiek plānoti un izlietoti efektīvi un atbilstoši normatīvo aktu prasībām?.

Cilvēku darbības dēļ atmosfērā nonāk siltumnīcefekta gāzes, kas izraisa globālo sasilšanu un var atstāt postošas sekas sabiedrībā, ekonomikā un vidē. Lai samazinātu gāzu emisijas, Latvija ir iesaistījusies divās gāzu emisijas tirdzniecības sistēmās, kurās tai ir iespēja pārdot liekās emisiju kvotas vai vienības. Starptautiski uzņemtās saistības un likumā noteiktā kārtība liek Latvijai šādi iegūtos līdzekļus novirzīt klimata pārmaiņu negatīvās ietekmes samazināšanai, un par to atbildīga ir VARAM.

Komentāri

Pievienot komentāru