Lai spēlētu golfu, nav jābūt aristokrātam, un šā stereotipa laušana ir viens no Ozo golfa kluba mērķiem.

Par kluba apmeklētāju un golfa spēlētāju var kļūt ikviens, kurš ir ar mieru respektēt golfa laukuma noteikumus, spēles etiķeti un apģērba kodeksu, ar ko nezinātājs var iepazīties uz vietas, stāsta Armands Puče, Ozo golfa kluba (SIA Golfs & karti) direktors un līdzīpašnieks, Latvijas Golfa federācijas (LGF) prezidents. Viņaprāt, katram golfa spēlētājam ir jābūt gatavam izaicinājumam un jāsaprot, ka jebkurš hobijs prasa laiku un enerģiju. Lai sāktu spēlēt golfu, ir nepieciešami vien seši eiro. Ja spēle iepatiksies, interesentam, lai varētu spēlēt golfa laukumā un piedalīties sacensībās, būs nepieciešama Latvijas Golfa federācijas izdota Handikapa (HCP) karte. To var saņemt, nokārtojot Zaļās kartes testu vai atjaunojot iepriekšējā gada HCP karti. Zaļās kartes testam ir teorētiskā un praktiskā daļa.

Golfa laukumā Viesturi 22.jūlijā notika jubilejas turnīrs, kurā piedalījās arī vairāki golfa spēlētāji, kuri ar savu golfa spēli pirms 20 gadiem 1998.gada jūlijā atklāja Latvijā pirmo golfa laukumu un tādējādi aizsāka Latvijas golfa tradīcijas.

Spēlētāji turnīra laikā dalījās atmiņās par 20 gadus veciem notikumiem, savukārt vairāki no viņiem saņēma piemiņas medaļas Golfa pamatlicējs Latvijā.

Medaļu saņēma golfa laukuma Viesturi pirmā direktore Sandra Opīte, Latvijā pirmais golfa treneris Vilnis Baltiņš Jr, golfa kluba Viesturi pirmais prezidents Gunārs Pīlādzis, golfa laukuma Viesturi un Latvijas golfa federācijas pirmais sabiedrisko attiecību veidotājs Kristians Rozenvalds, portāla Golfs.lv redaktors Gundars Galkins, kā arī spēlētāji: diplomāts Pēteris Elferts, Vitālijs Gavrilovs ar sievu Lidiju Gavrilovu un Aldis Puisītis ar sievu Daigu Puisīti.

«Šo 20 gadu laikā ir izaugusi jauna golferu paaudze. Savulaik golfa laukumā Viesturi, saviem tobrīd golfu spēlējošajiem vecākiem līdzi nāca arī mazās meitenītes - Krista un Māra Puisītes, tāpat arī Laura Jansone. Tagad viņas ir jau izaugušas, izmācījušās Amerikā, kļuvušas ne tikai par daudzkārtējām Latvijas čempionēm, bet arī parādījušas sevi dažādās Pasaules golfa tūrēs ar cerībām Latviju pārstāvēt Olimpiskajās spēlēs,» pasniedzot medaļu Aldim Puisītim, teica golfa laukuma Viesturi izpilddirektore Ļubova Micenko.

#Golfa Villas projekts tiek attīstīts kopā ar pircēju, būvējot viņa izvēlētu somu ražotāja Honka mājas projektu.

Projekts Saliena ir uzsācis attīstīt ekskluzīvu privātmāju rajonu Golfa Villas pie Jūrmalas Golfa laukuma, tādējādi turpinot pirms vairākiem gadiem uzsākto Golf Estate konceptu.

Par jauno projektu lielu interesi jau izrāda golfa cienītāji no dažādām valstīm, kas novērtē projekta vienu no galvenajām priekšrocībām - privātmājas atradīsies tikai 200 metru attālumā no golfa kluba ēkas.

Jaunais projekts atbildīs premium klasei. Šobrīdbūs pieejamas deviņas somu ražotāja Honka pasaulē augsti novērtētās koka mājas 200 - 250 kv.m. platībā. Golfa Villas projekts tiek attīstīts kopā ar pircēju, būvējot viņa izvēlētu somu ražotāja Honka mājas projektu. Tas nozīmē, ka pircējs var līdzdarboties projekta īstenošanā no zemes izvēles līdz atslēgu nodošanai.

2004. gada sezonai Hansabanka ir parakstījusi sadarbības līgumu ar Latvijas Golfa federāciju par divu nozīmīgāko golfa turnīru atbalstīšanu: šogad pirmo reizi Baltijas valstīs notiks profesionālo golfa spēlētāju turnīrs — Hansabanka Baltic Open — un tāpat pirmo reizi notiks Latvijas atklātais amatieru čempionāts — Hansabanka Open. Hansabanka jau tradicionāli ir aktīva sporta atbalstītāja. Redzot, ka Latvijas uzņēmēju vidū pieaug golfa popularitāte, Hansabanka un Ozo Golf Club nolēma uzsākt ilgtermiņa sadarbību, jauno sadarbības sākumu raksturo a/s Hansabanka Valdes loceklis un Uzņēmumu apkalpošanas daļas vadītājs Druvis Mūrmanis. Pasaulē bankas tradicionāli ir golfa atbalstītājas. Un, atbalstot divus lielākos golfa dzīves notikumus 2004. gadā, Hansabanka Latvijas golfam palīdz pakāpties jaunā kvalitātē — iekļaujoties starptautisku golfa turnīru līgas Nordic League apritē un uzrādot pieklājīgu balvu fondu — 26 000 eiro. Minētos golfa turnīrus papildinās dažādas Hansabankas, Latvijas Golfa Federācijas un Ozo Golf Club iniciētas sporta veidu popularizējošas un veicinošas akcijas. Piemēram, notiks labdarības akcijas golfa turnīru ietvaros, kuru laikā iegūtie līdzekļi tiks ziedoti Bērnu klīniskajai slimnīcai — endoskopiskās ķirurģijas attīstībai. Līdzekļi šim mērķim tiks iegūti no Pro-Am golfa turnīra dalībnieku dalības maksām un no golfa bumbiņu izsoles, uz kurām būs sabiedrībā zināmu personu paraksti.

Luksusa klases preču mazumtirgotājs Hammacher Schlemmer tirdzniecībā piedāvā levitējošu golfa mobili – transportlīdzekli uz gaisa spilvena. Iegādāties to iespējams par 58 tūkstošiem ASV dolāru.

Transportlīdzeklis paredzēts tam, lai veiksmīgi varētu pārvarēt smilšainu apvidu vai arī ūdenstilpnes golfa laukumā. Golfa transportlīdzeklis aprīkots ar 65 zirgspēku divcilindru Hirth dzinēju, kura jaudas pietiek, lai paceltos aptuveni 2,7 metru augstumā un attīstītu 70 kilometru stundā lielu ātrumu. Hammacher Schlemmer arī atzīmē, ka transportlīdzeklis nenodara nekādu postu golfa laukuma zāles pārklājumam.

Kompānija sola, ka transportlīdzekļa «zemā profila aerodinamiskais» dizains nodrošina to, ka tā vadība nav sarežģīta. Golfa transportlīdzeklis aprīkots ar motociklam līdzīgu stūri un fly-by-wire reversās vilces sistēmu. Transportlīdzeklis arī esot ļoti kluss. Transportlīdzeklī pietiek vietas četriem pasažieriem, bet bagāžas nodalījumā ietilpst divas golfa piederumu somas.

Liepājas rajona Nīcas pašvaldība konceptuāli atbalstījusi SIA Baltic Sea Park Development pieteikumu golfa laukuma būvei Pērkonē. Dānijas kapitāla uzņēmums Latvijā SIA Baltic Sea Park Development sadarbībā ar partneriem no Skotijas pēta iespēju Liepājas rajona Pērkonē izveidot golfa laukumu, Db informēja BSP rīkotājdirektors Pauls Puķe. Puķe atzina, ka projekts pagaidām gan golfa laukumi esot tikai ieceres līmenī. Projekts būtu sasaistāms ar Baltic Sea Park (Baltijas jūras parks), jo pasaules prakse rāda, ka šādu brīvdienu centru tuvumā atrodas arī golfa laukumi, taču tā īstenotāji būtu citas kompānijas ar savām investīcijām. Golfa laukuma izbūvei noskatīts ap 100 hektāru liels zemes gabals, kas atrodas dažu kilometru attālumā no teritorijas, kur tiks būvēts Baltijas jūras parks. Sākotnēji iecerēts izveidot vienu golfa laukumu un golfa kluba ēku, kurā atradīsies golfa akadēmija, golfa piederumu veikals, kā arī konferenču telpas un kafejnīca. Taču teritorijas platība ļauj nākotnē izveidot arī otru golfa laukumu.

Vairāk kā pusei Skotijas viesnīcu būtu jāpateicas golfam to tuvumā, citādi tās diez vai būtu tik pieprasītas. Ģeogrāfiskais iedalījums ir visai nevienmērīgs. Edinburgā ir pusducis augstākā līmeņa viesnīcu, Glāzgovā viena vai divas, Aberdīnā viena, Santandrejā divas un citās pilsētas nav nevienas. Pilsētu viesnīcas, kas pārsvarā izveidotas vecās staciju ēkās, ir visai iespaidīgas, bet pēdējos gados ir uzceltas vairākas pārmodernas viesnīcas. Augstās klases viesnīcas ir aptvērušas nepieciešamību veidot biznesa ceļotājiem pievilcīgu piedāvājumu. Tādejādi biznesa iespējas ir pārsvarā laba, pat izcilā kvalitātē un izvēlē. Ja netiek norādīts savādāk, tad visās viesnīcās ir pieejams bezvadu internets, kas sevišķi svarīgs ceļojošiem uzņēmējiem. Gandrīz ikviens labi zina faktu, ka golfs aizsācies tieši Skotijā. Bet kas daudziem tomēr nav zināms ir tas, ka golfa laukums tā pamatos ataino Skotijas krasta līniju. "Links” - savienojumi - ir vecs skotu vārds - orģinālrakstā “linkis” attiecināms uz kalnaini smilšaino zālienu Skotijas krasta zonā. Vējš sanestās smiltis rada kāpas, kas tad savukārt veido laukuma reljefu. Ilgi veidojušās kāpās mazi zālaugi apņem kāpu niedres, gluži kā nezāles, tādejādi saturot kāpas kopā. Tad pāri ejošās aitu vai citu lopu ganības gala rezultātā izveido to zālienu, uz kāda spēlē golfu. Tur kur zāliens neizveidojas ir smiltis, kas veido golfa laukuma smilšu šķēršļus. Pusgadsimtu atpakaļ, kad skotu kungi meklēja ceļus kā izklaidēties, tie savus zemes laukumus atrada piemērotus futbolam, loka šaušanai un “gouffam”. Visi veidi tiek praktizēti vēl šodien, bet tā kā loka šaušana likuma ietvaros vairs netiek popularizēta, tā zaudējusi savus piekritējus. No aptuveni 500 golfa laukumiem Skotijā, vairāk kā 150 atrodas uz dabiski veidojušās piekrastes zemes. Bet arī iekšzemē ir pietiekoši daudz golfa laukumiem atbilstošas zemes, kas veidojušies atkāpjoties ledājam. Ja vēl pievieno attiecīgo nokrišņus daudzumu, kā rezultātā golfa zālienu nav nepieciešams laistīt pārāk bieži, skaidri redzams, ka vide radīta ideālai golfa spēlei. Vārda tiešajā nozīmē Skotijā atrodami simtiem nevainojami veidotu golfa laukumu, kas nebūt nenozīmē, ka, lai atļautos savas golfa iemaņas pilnveidot šajā apvidū, jums nāksies "bāzt roku dziļāk kabatā". Cenas Skotijas golfa laukumiem ir pietiekoši pieticīgas.

Pēc piecu gadu projektēšanas un būvdarbiem pirmo Nicklaus Design golfa laukumu Baltijā Jūrmala Golf Club & Hotel spēlētāji iedzīvinās jau pēc nedēļas – 1. aprīlī. Tie nav joki.

Savukārt pirmais sezonas atklāšanas turnīrs paredzēts 7. aprīlī, protams, ja laika apstākļi būs pietiekami labvēlīgi. Patlaban rezervētas jau pārsimts spēles, tostarp 80 aizņēmuši golfa tūristi no Somijas. Tieši Ziemeļvalstu spēlētājiem Latvija ir pievilcīgs galamērķis. Ir ērta, diezgan lēta nokļūšana, turklāt te aktīvā sezona ir garāka. Golferiem arī apnīk pulcēties vienā un tajā pašā vietā, tāpēc daudzveidīgs piedāvājums ir vilinošs. Arī Latvijas priekšrocība būtu pēc skaita vairāki golfa laukumi, taču pagaidām Jūrmala Golf Club & Hotel ir tikai viens līdzvērtīgs «cīņu biedrs» – Ozo golfa klubs, kur arī ir laukums ar 18 bedrītēm. Taču, ņemot vērā, ka spēlētāji migrē, par sīvu konkurenci nav runas. Korekcijas prognozēs ievieš fakts, ka Latvijā šobrīd ir ap 1500 aktīvu golfa spēlētāju, kas ir diezgan maz. «Līdz ar to plānojam ap 20% vietējo un 80% viesu spēlētāju. Pašlaik vēl golfs Latvijā, kā arī Baltijā, nav plaši pazīstams un starptautiski pārstāvēts sporta veids, tāpēc viens no Jūrmalas laukuma mērķiem ir paplašināt golfa saimi un spēles atpazīstamību, radot atbilstošu vidi spēlētājiem ar dažādu prasmju līmeni,» akcentē SIA Jūrmala Golf Course izpilddirektors Kārlis Lūsis.

Šogad pirmo reizi Baltijas valstīs notiks profesionālo golfa spēlētāju turnīrs – Hansabanka Baltic Open – un Latvijas atklātais amatieru čempionāts – Hansabanka Open. A/s «Hansabanka« Valdes loceklis un Uzņēmumu apkalpošanas daļas vadītājs Druvis Mūrmanis. «Pasaulē bankas tradicionāli ir golfa atbalstītājas. Atbalstot divus lielākos golfa dzīves notikumus 2004. gadā, «Hansabanka« Latvijas golfam palīdz pakāpties jaunā kvalitātē – iekļaujoties starptautisku golfa turnīru līgas Nordic League apritē un uzrādot pieklājīgu balvu fondu – 26 000 eiro.« Minētos golfa turnīrus papildinās dažādas Hansabankas, Latvijas Golfa Federācijas un Ozo Golf Club iniciētas sporta veidu popularizējošas un veicinošas akcijas. Piemēram, notiks labdarības akcijas golfa turnīru ietvaros, kuru laikā iegūtie līdzekļi tiks ziedoti Bērnu klīniskajai slimnīcai – endoskopiskās ķirurģijas attīstībai. Līdzekļi šim mērķim tiks iegūti no Pro-Am golfa turnīra dalībnieku dalības maksām un no golfa bumbiņu izsoles, uz kurām būs sabiedrībā zināmu personu paraksti.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments un Rīgas pilsētas arhitekta birojs aicina rīdziniekus un Rīgas viesus, uzņēmējus un nevalstisko organizāciju pārstāvjus iepazīties un izteikt savu viedokli un ierosinājumus par Daugavas kreisā krasta apbūves vīziju (makets mērogā 1:1000) teritorijā no Podraga līdz Lucavsalai.

Daugavas kreisā krasta apbūves vīzija ir daļa no Laikmetīgās arhitektūras izstādes Process, kas notiek LNMM izstāžu zālē Arsenāls Torņa ielā 1 līdz 2008.gada 16.martam.

Daugavas kreisā krasta apbūves vīzija šobrīd atrodas izstrādes procesā līdzās Daugavas kreisā krasta silueta koncepcijai. Paralēli notiek darbi pie transporta plūsmu un vides jautājumu izpētes. Ir plānots, ka Daugavas kreisā krasta silueta koncepcija tiks nodota sabiedriskajai apspriešanai šī gada maijā. Taču šobrīd visiem interesentiem ir iespēja iepazīties ar Daugavas kreisā krasta apbūves vīziju tās izstrādes stadijā un sniegt savu redzējumu par šīs pilsētas daļas telpisko attīstību.

Ja lauksaimnieciskā darbība turpmākajos gados pieaugs, vienlaicīgi pieaugot arī mēslojuma lietošanas apjomam, bet rīcības programmas nitrātu piesārņojuma samazināšanai netiks ieviestas, var prognozēt nitrātu koncentrācijas pieaugumu virszemes ūdeņos. Tas veicinās ūdenstilpju aizaugšanu un nitrātu koncentrācijas pieaugumu gruntsūdeņos, kā rezultātā var pasliktināties arī dzeramā ūdens kvalitāte, prognozē Vides ministrija.

Starptautiska sadarbība Baltijas jūras aizsardzībā sākās jau 1974. gadā, kad 22.martā Baltijas jūras piekrastes valstis parakstīja pirmo konvenciju Baltijas jūras vides aizsardzībai. Tā bija pirmā starptautiskā vienošanās pasaulē jūras vides aizsardzībai, kas aptvēra piesārņojuma avotus gan no kuģiem, gan no sauszemes. Konvencijas mērķis - samazināt Baltijas jūras vides piesārņojumu.

Jaunu papildinātu konvenciju, lai paplašinātu, pastiprinātu un modernizētu tiesisko režīmu Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzībai, 1992.gadā kopā ar citām Baltijas jūras valstīm parakstīja arī Latvija. 1992. gada konvencija ir spēkā kopš 2000. gada 17. janvāra.

Lai nodrošinātu pludmales krasta aizsardzību un uzlabotu degradēto kāpu stāvokli Jūrmalas pilsētas jūras krasta teritorijā, pagājušajā nedēļā sākti Kaugurciema pludmales krasta kāpu stabilizācijas pasākumi, informē Jūrmalas dome.

Tie ietver smilšu pārvešanu no Lielupes ostas akvatorijas tīrīšanas rezultātā izsmeltās grunts pagaidu novietnes uz Kaugurciemu. Lai maksimāli mazinātu ietekmi uz vidi un pludmali, smilšu pārvietošana notiks periodā līdz februāra beigām laikā, kad pludmales smilšu zona ir sasalusi.

Jūrmalas pilsētas dome ir uzsākusi krasta kāpu stabilizācijas - erozijas mazināšanas pasākumus saskaņā ar vides eksperta . Jāņa Lapinska veikto krasta kāpu līnijas matemātiskās modelēšanas rezultātiem.

Atbilstoši 2014. gadā veiktajai krasta kāpu līnijas matemātiskās modelēšanas rezultātiem Kaugurciema jūras krasta zona ir pakļauta vislielākajai krasta erozijai, un tās kompensācija šajā posmā notiek lēni - pludmales zona ir plaša un zema bez veģetācijas un smiltis ar vēja palīdzību pludmalē uzkrājas ļoti nelielā daudzumā. Tādēļ krasta erozijas mazināšanas pasākumi sākti tieši šajā pilsētas krasta teritorijā. Lai kompensētu vētru radīto sanešu zudumu pludmalē un nodrošinātu šai teritorijai raksturīgo ar krasta attīstību saistīto ģeoloģisko procesu nepārtrauktību, pludmalē tiek izvietotas atbilstoša rupjuma smiltis. Pēdējās desmitgades laikā notikušās stiprās vētras ir veicinājušas krasta eroziju un pludmales noskaloto smilšu postījumi ir atstājuši sekas uz krasta līniju. Arī jau šī, 2015. gada, vētra janvāra sākumā ir veicinājusi degradētās kāpu zonas noskalojumu.

Lai nodrošinātu pludmales krasta aizsardzību un uzlabotu degradēto kāpu stāvokli Jūrmalas pilsētas jūras krasta teritorijā, sākti Kaugurciema pludmales krasta kāpu stabilizācijas pasākumi, informē Jūrmalas dome.

Tie ietver smilšu pārvešanu no Lielupes ostas akvatorijas tīrīšanas rezultātā izsmeltās grunts pagaidu novietnes uz Kaugurciemu. Lai maksimāli mazinātu ietekmi uz vidi un pludmali, smilšu pārvietošana notiks periodā līdz februāra beigām laikā, kad pludmales smilšu zona ir sasalusi.

Jūrmalas pilsētas dome ir uzsākusi krasta kāpu stabilizācijas – erozijas mazināšanas pasākumus saskaņā ar vides eksperta Dr.geol. Jāņa Lapinska veikto krasta kāpu līnijas matemātiskās modelēšanas rezultātiem.

Atbilstoši 2014. gadā veiktajai krasta kāpu līnijas matemātiskās modelēšanas rezultātiem Kaugurciema jūras krasta zona ir pakļauta vislielākajai krasta erozijai, un tās kompensācija šajā posmā notiek lēni – pludmales zona ir plaša un zema bez veģetācijas un smiltis ar vēja palīdzību pludmalē uzkrājas ļoti nelielā daudzumā. Tādēļ krasta erozijas mazināšanas pasākumi sākti tieši šajā pilsētas krasta teritorijā. Lai kompensētu vētru radīto sanešu zudumu pludmalē un nodrošinātu šai teritorijai raksturīgo ar krasta attīstību saistīto ģeoloģisko procesu nepārtrauktību, pludmalē tiek izvietotas atbilstoša rupjuma smiltis. Pēdējās desmitgades laikā notikušās stiprās vētras ir veicinājušas krasta eroziju un pludmales noskaloto smilšu postījumi ir atstājuši sekas uz krasta līniju.

Disku golfa stiprā puse ir tā pieejamība visiem un jebkurā vecumā. Šo sporta veidu var atļauties ikviens, jo nav nepieciešams ieguldīt naudas līdzekļus, teic viens no šīs sporta spēles popularizētājiem Latvijā, Chilli Disc Golf dibinātājs Elviss Brauns.

Viņa uzņēmums izveidots 2016. gadā, kad kopā ar domubiedru Pēteri Pabērzu nolēmuši arī citus iepazīstināt ar savu sirdslietu. Latvijā pašlaik publiski pieejami ir kopumā 18 disku golfa laukumi, no tiem trīs ir Chilli Disc Golf izveidotie laukumi Gulbenē, Alūksnē, Palsmanē.

Disku laukumu iekārtošana notiek pēc pašvaldību un zemes īpašnieku pasūtījuma - puiši paveic visu, sākot no disku golfa laukuma plānošanas un būvprojekta izstrādes, līdz inventāra nodrošinājumam, laukuma dizaina izstrādei un apkalpošanai. 18 celiņu disku golfa laukuma ierīkošana izmaksā 12 līdz 18 tūkstošus eiro (bez PVN). «Pašvaldības ir tās, kuras pasaulē ievieš disku golfa laukumus saviem iedzīvotājiem. Latvijā tas attīstās pamazām, daudzi ir privātie laukumi, kas arī nav slikti. Uzskatu, ka tendencei ir jābūt tādai, ka šiem laukumiem ir jābūt pieejamiem bez maksas. 90% pasaules disku golfa laukumu ir bez maksas, jo tos, līdzīgi kā bērnu rotaļu laukumus, izveidojušas pašvaldības. Šāda aktivitāte mudina cilvēkus pavadīt laiku svaigā gaisā un saliedēties,» uzskata E. Brauns.

Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA) sadarbībā ar lidsabiedrību airBaltic un LR vēstniecību Somijā noorganizējusi Somijas oficiālā golfa organizācijas žurnālista vizīti, kura mērķis ir iepazīstināt Somiju par Latvijas golfa klubu piedāvājumiem.

Latvijā ieradies Somijas oficiālās golfa organizācijas žurnālists Janne Knuuti un viņa vizītes mērķis ir apmeklēt Latvijas populārākos golfa laukumus un iepazīties ar to piedāvājumu, informē TAVA. Viesis apmeklēja kūrortpilsētu Jūrmalu un iepazina brīvā laika pavadīšanas iespējas. Savas vizītes laikā žurnālistam bija iespēja iepazīsties ar Salienas golfa, Ozo Golfa klubu un Golfa Klubu Viesturi. Žurnālista mērķis, ierodoties Latvijā, ir izveidot materiālu par Latviju un Rīgu, akcentējot golfa iespējas, apvienojot hobiju un jauku atpūtu pie dabas Rīgas tuvumā.

Uzsākot vasaras tūrisma sezonu, TAVA rīko tematiskas žurnālistu vizītes, lai vērstu uzmanību uz atsevišķiem tūrisma pakalpojuma segmentiem, kas akcentētu ne tikai Rīgas kā tūrisma galamērķa atpazīstamību, bet arī dažādu tūrisma produktu un pakalpojumu popularitāti. Somija ir viens no augsti prioritārajiem mērķa tirgiem, popularizējot Latviju kā ceļojuma galamērķi, tāpēc TAVA mārketinga aktivitātes šogad paredz gan darba semināru tūrisma profesionāļiem, gan arī populāru Somijas mediju vizītes.

Balsojumā uzvarot Čehiju un Franciju, Latvija ir ieguvusi tiesības organizēt nākamo Eiropas žurnālistu golfa čempionātu 2009.gada septembrī, Db.lv informēja Tūrisma attīstības valsts aģentūras sabiedrisko attiecību speciālists Normunds Ķietis.

Latvijā viesosies vairāk nekā 100 žurnālistu no vismaz 12 valstīm, lai kopīgi izbaudītu Latvijas golfa laukumus un vairāk uzzinātu par Latviju. Savu atbalstu jau pauduši golfa laukumi Ozo un Viesturi, kā arī Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA).

TAVA direktors Uldis Vītoliņš esot ļoti gandarīts, ka Latvijā notiks šāds pasākums, jo TAVA ir ieinteresēta palielināt žurnālistu viesošanos. Šogad Latvijā TAVA plāno 45 ārvalstu žurnālistu vizītes, savukārt pērn TAVA organizēja 39 žurnālistu vizītes, kurās piedalījās 200 žurnālisti.

"Svarīgas ir ne tikai publikācijas par golfu Latvijā, kā arī Latviju kā interesantu tūristu galamērķi. Šādā pasākumā mēs varam iegūt daudzus ļoti vērtīgus mediju kontaktus, savukārt žurnālisti varēs iegūt ierosmes turpmākām publikācijām par Latviju," uzskata U.Vītoliņš.

Liepājā jūras piekraste Šķēdes kāpās turpinās jūras būnas būvdarbi. Patlaban jau ir izbūvēti 120 metri, plānots, ka līdz gada beigām taps atlikušie 105 metri.

Būna tiek būvēta perpendikulāri krastam, lai pasargātu to no erozijas. Jau tagad vēl nepabeigta būve ir pierādījusi savu efektivitāti - kopš pērnā gada beigām aiz būnas smilšu krasts ir ievērojami pieaudzis.

Liepājas jūras būna patlaban ir vienīgā šāda veida celtne Baltijā, tās funkcija ir apturēt smilts migrāciju, pasargājot krastu no noskalošanas vai erozijas.

Liepājas jūras krasta intensīvas noskalošanās rezultātā apmēram 30 gadu laikā vairāki pilsētas infrastruktūras objekti ir nonākuši krasta tiešās noskalošanas zonā. Atbilstoši ekspertu vērtējumam, neveicot krasta nostiprināšanas pasākumus, nākamo 10-20 gadu laikā notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, Latvijā lielākais holokausta upuriem veltītais memoriāls, kā arī kapi tiks ieskaloti jūrā.

Globālās sasilšanas dēļ kāpjot ūdens līmenim jūrā, līdz 2100.gadam Latvijā atkarībā no klimata pārmaiņu scenārija prognozēta krasta līnijas atkāpšanās vidēji par 47 līdz 72 metriem, teikts Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra ziņojumā "Latvijas jūras krasta līnijas attālinātā monitoringa sistēma un novērtējums".

Līdzšinējo datu analīze norāda uz relatīvi nelielu jūras līmeņa pieaugumu - salīdzinot 1961.-1990. un 1991.-2020.gada klimatiskās normas periodu vidējās vērtības, jūras līmenis Latvijā ir kāpis par aptuveni pusotru centimetru. Ņemot vērā gaidāmo klimata pārmaiņu paātrināšanos 21.gadsimtā, paredzams, ka jūras līmeņa izmaiņas kļūs straujākas.

Prognozēts, ka vidējais jūras līmenis Latvijas teritorijā līdz 2100.gadam varētu kāpt par 32,6 centimetriem nelielu klimata pārmaiņu gadījumā un par 50,3 centimetriem būtisku pārmaiņu gadījumā.

Visi klimata pārmaiņu modeļi norāda uz krasta līnijas atkāpšanos, atšķirīgs ir tikai prognozētais atkāpšanās apjoms. Dažādās Latvijas vietās paredzamas dažāda mēroga krasta izmaiņas, piemēram, pie būtiskām klimata pārmaiņām Saulkrastu un Mazirbes pusē prognozēta krasta līnijas atkāpšanās pat par 113 metriem, savukārt pie Klapkalnciema - par 40 metriem.

Martā Helsinkos notiks HELCOM (Helsinku komisijas) sanāksme, kurā tiks apspriesta HELCOM izstrādātā stratēģija - Baltijas jūras valstu rīcības plāns, kura mērķis ir mazināt Baltijas jūras piesārņojumu un atjaunot jūras vides veselīgo stāvokli. Galvenais stratēģijas akcents ir eitrofikācijas problēmas novēršana Baltijas jūrā.

Sanāksme norisināsies Somijā, 6. un 7.martā, Db.lv informēja Saeimas preses dienests.

Baltijas jūras valstu Jūras vides aizsardzības komisija, plašāk pazīstama kā Helsinku komisija vai HELCOM, ir visu deviņu Baltijas jūras reģiona valstu un Eiropas Savienības valstu valdību organizācija. HELCOM darbs ir vērsts uz Baltijas jūras vides aizsargāšanu pret jebkuras izcelsmes piesārņojumu. Ļoti ievērojams drauds Baltijas jūrai ir Baltijas jūras eitrofikācija - augu barības vielu jeb biogēnu, galvenokārt slāpekļa un fosfora, pārmērīga uzkrāšanās ūdenī.

Balstoties uz Baltijas jūras valstu parlamentu konferences lēmumu, kā arī nolūkā veicināt politiķu un sabiedrības informētību par Baltijas jūras eitrofikāciju, pagājušā gada janvārī tika izveidota Baltijas Asamblejas un Ziemeļu Padomes parlamentāriešu darba grupa eitrofikācijas jautājumos. Tās sastāvā darbojas gan Ziemeļu valstu parlamentārieši, gan Baltijas jūras valstu parlamentu pārstāvji, tai skaitā Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis, kurš ir darba grupas priekšsēdētāja vietnieks. Darba grupa uz apspriedēm pulcējas regulāri; pēdējā sanāksme notika šī gada 22. un 23.februārī Norvēģijā, Oslo, kurā piedalījās arī I.Emsis. Sanāksmē tika sagatavoti priekšlikumi, kurus nosūtīja HELCOM un lūdza ņemt vērā, strādājot pie stratēģijas - Baltijas jūras valstu rīcības plāns.

Ikvienam, kurš māk turēt rokā golfa nūju un trāpīt pa bumbiņu jeb vienkārši tiem, kas tic veiksmei, sestdien ir unikāla iespēja laimēt jaunu automašīnu Jaguar XF.

Par šādu iespēju parūpējies zvērinātu advokātu birojs Loze, Grunte & Cers un tā partneri no Lietuvas un Igaunijas – TLS Alliance, kas Ozo Golfa klubā noorganizējusi atklāto golfa turnīru TLS Alliance open.

Lai kļūtu par lepnā braucamā īpašnieku nepieciešams paveikt tikai vienu – ar vienu sitienu ietriekt golfa bumbiņu laukuma 13. bedrītē. Jāpiebilst, ka varbūtība pieveikt 13. Bedrīti ar hole-in-one nav no tām mazākajām. Kopš 2002. gada, kad Ozo golfa klubā sākta hole-in-one reģistrācija, tas paveikts 33 reizes un no tām 11 reizes šis sasniegums rādīts tieši pie 13. bedrītes. Šogad vien ar vienu sitienu 13. bedrītē bumbiņa ietriekta divas reizes. Pavisam šī gada laikā to izdevies paveikt pieciem spēlētājiem, kas līdzīgā veidā iekarojuši trešo un 15. bedrīti.

Trešdien notika Valsts vides dienesta (VVD) jaunā jūras zvejas kontroles un jūras vides monitoringa kuģa Mare pirmās darba sezonas atklāšanas pasākums, informē VVD sabiedrisko attiecību speciāliste Jūlija Ņikitina.

Kuģa atklāšanas pasākumā VVD ģenerāldirektore Inga Koļegova uzsvēra: «VVD funkciju nodrošināšanai jūras zvejas kontroles un jūras vides monitoringa veikšanai bija nepieciešama lielāka neatkarība. Kuģa vārds Mare (latīniski jūra) izraudzīts ar nolūku. Tas apzīmē kuģa pamatdarbības vietu un uzliek VVD papildu atbildību paveikt savu darbu godam – nosargāt Baltijas jūras zivju resursus un veikt kvalitatīvu jūras vides monitoringu.»

VVD ģenerāldirektores vietniece, ZKD direktore Evija Šmite skaidroja: «Kuģis paver mums plašas iespējas un garantē ne vien kontroles inspekciju un monitoringa veikšanu Latvijas Republikas jūras ūdeņos daudz plašākā mērogā, bet arī aktīvāku dalību starptautiskajās Eiropas Kopienas zvejas kontrolēs no Polijas krasta dienvidos līdz pat Botnijas līcim ziemeļos, būtiski palielinot kontrolējamās Baltijas jūras teritorijas apmērus un reidu skaitu, kas citos apstākļos nebūtu iespējams. Šogad papildus tiek plānotas a p200 augsta riska un ļoti augsta riska zvejas kuģu kontroles.»

Tuvojoties 14. Saeimas vēlēšanām, Lursoft pētījis, cik daudzu partiju sarakstu pirmās personas šobrīd saistītas ar biznesu, un lūkojis, kādas ir šo uzņēmumu sekmes.

Saeimas vēlēšanām šogad reģistrēti 19 partiju un to apvienību saraksti, uz 100 deputātu vietām parlamentā pretendējot 1832 deputātu kandidātiem. Visas partijas un to apvienības, kuras vēlas iekļūt 14. Saeimā, vēlēšanām pieteikušas sarakstus visos piecos vēlēšanu apgabalos.

Patiesā labuma guvēja statuss visvairāk uzņēmumos – Vilim Krištopanam

Izpētot personas, kas vēlēšanu apgabalos izvirzītas sarakstu pirmajā vietā, Lursoft secinājis, ka visvairāk uzņēmumos patiesā labuma guvēja statuss šobrīd reģistrēts Vilim Krištopanam no “Latvija pirmajā vietā”. Visi uzņēmumi, izņemot SIA “Krievupes golfa klubs”, saistīti ar nekustamā īpašuma jomu. Lai arī SIA “Krievupes golfa klubs” jaunākajā vadības ziņojumā norādījis, ka sporta objektu darbības jomā tas strādāja arī 2021.gadā un savu darbības jomu iecerēts attīstīt arī turpmāk, attīstot golfa laukumu, gada pārskatā redzams, ka uzņēmums 2021.gadā nav guvis ieņēmumus no saimnieciskās darbības. SIA “Krievupes golfa klubs” peļņas vai zaudējumu aprēķinā publiskota vien informācija par uzņēmuma pārējām saimnieciskās darbības izmaksām, un, galu galā, pagājušo gadu Vilim Krištopanam piederošais golfa klubs noslēdzis ar 6,75 tūkst. EUR zaudējumiem.

Trešdien, 27.jūlijā Avotos pie Valmieras tiks atklāts deviņu bedrīšu golfa laukums, kas būs sestais pasaules golfa standartiem atbilstošais laukums Latvijā, informēja biedrības Golfa un tenisa klubs AVOTI pārstāvis Kristaps Matisons.

Pirms došanās uz Rio pirmo sitienu jaunajā deviņu bedrīšu golfa laukumā izdarīs divkārtējais olimpiskais čempions Māris Štrombergs.

Avotu golfa laukums atrodas Valmiermuižā, 3km attālumā no Valmieras centra. Tas veidots kā daļa no atpūtas kompleksa Avoti. Golfa laukums Avoti aprīkots ar driving range (250 m, 10 izsitiena vietas), kur gan individuāli, gan ar instruktoru un treneru palīdzību iespējams trenēties un apgūt golfu.

Avotu laukuma kvalitātes uzlabošana un paplašināšana uz 9 bedrīšu laukumu radījusi iespēju uzņemt nacionāla mēroga sacensības.

If Apdrošināšana izmaksājusi 60 415 eiro lielu atlīdzību par Latvijas golfa turnīru vēsturē pirmoreiz reģistrētu gadījumu, kad kāds spēlētājs ar pirmo sitienu jeb hole in one trāpīja bedrītē, balvā iegūdams ekskluzīvo automašīnu Porsche, informē kompānijas pārstāvji.

Pie ekskluzīvā auto 17. septembrī golfa laukumā Viesturi notikušajā starptautiskajā golfa turnīrā Kazahstānas vēstnieka un Rietumu bankas kauss tika Lietuvas golfa spēlētājs Rolands Gaidis.

«Uzņēmums, kas bija apņēmies nodrošināt ekskluzīvo auto, pat ja kādam golfa turnīra dalībniekam atgadīsies tik reta veiksme, bija apdrošinājis iespējamos izdevumus par auto un nekļūdījās. Šis atlīdzības gadījums tikai lieku reizi apstiprina apdrošināšanas iespējas samazināt nenoteiktību un pasargāt sevi no finansiāliem zaudējumiem arī tik unikālā situācijā, kādu pirms sacensībām spēja paredzēt vien retais,» stāsta If Apdrošināšanas Produktu izstrādes un riska parakstīšanas daļas pārstāvis Endijs Melecis.

Igauņiem piederošs uzņēmums SIA Sudrabsala iecerējis vērienīgi mainīt Krasta ielas vaibstus Rīgā, paredzot tur pat 24 stāvu apbūvi.

Pašlaik norisinās detālplānojuma teritorijai Krasta ielā 33 (pēc adreses maiņas -Krasta ielā 1C), Rīgā publiskā apspriešana. Tās termiņš noteikts no 25.03.2019. līdz 23.04.2019 (ieskaitot). Detālplānojuma ierosinātājs ir SIA Sudrabsala, izstrādātājs SIA Metrum.

Detālplānojuma izstrādes mērķis – izstrādāt priekšnoteikumus iespējamajai un ilgtspējīgai teritorijas attīstībai, attīstot un īstenojot 2005. gadā izstrādāto apbūves koncepciju – detalizējot daudzstāvu dzīvojamo ēku (9 līdz 24 stāvi) grupas izvietojumu ar atbilstošu infrastruktūras nodrošinājumu.

Saskaņā ar attīstītāja kopējo apbūves teritorijas attīstības vīziju, kvartālā starp Salu tiltu, Krasta ielu un Daugavu (vēsturiskās Zvirgzdu salas teritorijā) paredzēts radīt pievilcīgu, atpazīstamu un dzīvotspējīgu augstas kvalitātes pilsētvidi – ar labiekārtotu publisko zonu, kurā cilvēkiem būtu prieks dzīvot, strādāt un atpūsties. Lai to realizētu, teritorijā kopumā paredzēts attīstīt gan dzīvojamo, gan jaukta tipa apbūvi, kura apvieno darījumu, tirdzniecības un dzīvojamās teritorijas, un aktīvās publiskās zonas.